LATVIJAS LAUKSAIMNIECBAS UNIVERSITTE

Tehnisk fakultte
Mehnikas institts

J. Svti, . Kronbergs

Taisnzobu cilindrisko zobratu prvada sintze

Jelgava 2009

Ievads
Vienkrs zobratu prvads ir trsloceku mehnisms ar vienu augstko pri. To var
uzlkot par daudzkrtgu izciu mehnismu, kur izcii nonk saskar pakpeniski viens
pc otra.
Ja zobrata snu virsmu eam ar plakni, kas perpendikulra zobrata asij, tad
iegstam lkni, ko sauc par zoba profilu. Zobu saskari sauc par sazobi, bet saskares lniju
par sazobes lniju. Zobu profilus sauc par flankm. Zobu profilu konstruana ir galvenais
zobratu sintzes uzdevums.
1764 L.Eilers ieteica zobratiem izmantot evolventu sazobi, kur zobu flanku lkne ir
aploces evolvente. Evolventu sazobei ir das galvens priekrocbas:
1. Evolventu sazobe pieauj nelielu zobratu centru attlumu maiu.
2. Zobrati veido komplektu, t. i. zobrati var strdt kop ar citiem dada diametra
zobratiem tie veido komplektu.
Aploces evolvente
Zobratu teorij oti svarga nozme ir aploces evolventei, ko parasti sauc par
evolventu, jo zobu profili ir evolventes. Ja taisni veam bez sldes pa aploci, tad katrs
taisnes punkts apraksta lniju ko sauc par evolventi. Zobratu teorij o aploci (1.zm.a)
sauc par pamataploci.
Visas vienas un ts paas aploces evolventes ir ekvidistantas. Evolventes liekuma
radiuss AC = ir viends ar aploces loka Ao A garumu (1.zm.b).
No trsstra OAC iegstam AC = A0 tg . Aplou loka A0A garums
A0A = rb ( + ) vai rb tg = rb ( + ). No iegts sakarbas varam izteikt lei
= tg - = inv
du funkciju sauc par involtu vai evolventes funciju
Evolventes pabas:
1. Taisne AC ir evolventes normle.
2. Pamat aploce ir evolventes liekumu centru eometriski vieta.
3. Visas vienas ts paas aploces evolventes ir ekvidistantas lknes.

a)

b)
1. zm.

Zobratu galvenie izmri

Zobratu prim uzstda prasbu, lai to prnesuma attiecba - i ir nemainga:
i =
kur

1
0 P
= 2
= const
2
01 P

(1)

1 un 2 zobratu leiskie trumi.

Cilindrisko zobratu gadjum aploces r1 un r2 (2.zim.), kuras veas viena pa otru bez

sldes un saskaras sazobes pol P sauc par velans aplocm. Ja zobrati nav koriti,
velans aploces sakrt ar daljuma aplocm. Pa daljuma aploci mr zobrata daljumu
jeb sazobes soli p. Sazobes solis p ir pa daljuma aploces loku mrts attlums starp divu
blakusesou zobu analoiskiem punktiem.

2.zm.

Daljuma aploces diametru d var izteikt ar soli p un zobu skaitu z:

z p = d jeb d =
Attiecbu

z = m z.

(2)

apzm ar m un sauc par sazobes moduli. Modua vrtbas ir

standartiztas, ts tiek izteiktas milimetros.

Ievrojot izteiksmi (2) sazobes moduli var izteikt ar di:
m=

d
z.

(3)

Sazobes modulis rda, cik milimetru no daljuma aploces diametra pienkas uz

vienu zobu. Vienkri svtroti zoba dau (2.zm.) sauc par zoba galvu, bet dubultsvtroto
par zoba kju.
Zoba galvas un kjas augstumi k modua m funkcijas izsaks di:
h a = h *a m ; h f = (h *a + c * ) m,
kur

(4)

h a* - zoba galvas augstuma koeficients (standartizt vrtba h a* = 1,0).

c* - radils spraugas koeficients (standartizt vrtba c* = 0,25).

Standartizt nekorit zoba augstums

h = ha + hf = 2,25 m.
(5)
Atbilstoi standartam zobrata zobu galvas da un kjas aplou df diametri ir di:
da = d + 2 ha = m (z + 2);
df = d 2 hf = m (z 2,5).

(6)

Attlums a starp sazob esoo zobratu asm 01 un 02 ir

d 1 + d 2 m (z 1 + z 2 )
=
,
2
2
d1 un d2 ir sazob esoo zobratu daljuma aplou diametri;
a=

kur

z1 un z2 ir sazob esoo zobratu zobu skaits.

Nekoritiem zobratiem zoba biezums un roba platums ir viendi ar 0,5 p.

3.zm.

(7)

3.zm. evolventu posmi a1 b1 un a2 b2 ir zobu profilu darbgie posmi. Zobratiem

grieoties abas evolventes uz sazobes lnijas n n un to saskarpunkts prvietojas pa
sazobes lniju no punkta B1 uz punktu B2 it k sazobes lnija prttos k diegs no vienas
pamataploces uz otru. Sazobes lnijas nogriezni B1 B2 sauc par praktisko sazobes lniju vai
sazobes ceu, bet nogriezni N1 N2 par teortisko sazobes lniju. Punkti B1 B2 ir zobu
galvu aplou krustpunkti ar sazobes lniju.
Sazobe skas punkt B1, saskaroties dzeno rata kjas flankas punktam B1 ar
pretrata stri a2 un izbeidzas punkt B2. Zobu galvm atbilstoie evolventes profila posmi
vienmr ir izmantoti vis garum, bet kjm profilu darbgs daas ir zobu profilu posmi
b1P un b2P. T, ka zobu kjas darbgs daas posms b1P ir sks par zoba galvas darbgo
posmu, t.i. b1P < a1P, tad zoba kja nodilst vairk nek zoba galva.
Atkarb no zobrata zobu skaita pamataploces rdiuss rb var bt lielks vai
mazks par kjas aploces rdiusu rf . Ja zobrata zobu skaits z > 41, tad pamataploces
rdiuss rb ir mazks par zobu kjas aploces rdiusu rf un viss zoba profils ir evolvente.
Ja z < 41, tad pamataploces radiuss rb ir lielks par zobu kju aploces radiusu, t.i.
rb > rf. T k saistto profilu posmi a1 P > b2 P, td zobratiem darbojoties, profili ne
tikai veas viens pa otru, bet ar sld. Sldes d rodas zobu nodilumi. Zoba kjas flankas
daa nodilst vairk nek galvai piedero daa.
Svargs sazobes kvalittes rdtjs ir prseguma koeficients. Par prseguma koeficientu
sauc praktisks sazobes lnijas garuma attiecbu pret zobratu pamataploces soa garumu

=
kur

B1 B2
b1/ b1//

(8)

b1/ b1// = m cos .

Prseguma koeficients norda zobu pru skaitu, kas vienlaikus atrodas

sazob. T k evolventes profila taisnzobu zobratiem prseguma koeficients 2 > > 1, tad
sazob vienlaikus var atrasties viens vai divi zobu pri. Projektjot zobratu prvadus,
prseguma koeficients nedrkst bt mazks par 1,1. Ja iedomjamies, ka liel zobrata
diametrs neierobeoti palielins, tad punkts B2 aiziet bezgalb, un zobrata evolvente
prvras par sazobes lnijai perpendikulru taisni, zobrata 2 viet rodas evolventes
zobstienis.
Prseguma koeficientu var noteikt pc formulas
2

r rb1 + ra 2 rb 2 - a w sin
= a1
m cos

(9)

No formulas (9) var secint k:

1) prseguma koeficients nav atkargs no modua m;
2) palielinot sazobes lei prseguma koeficients samazins.
Lai iegtu zobratu prvadu ar maziem gabartiem, mazo zobratu cenas veidot ar
minimlo zobu skaitu z1 = zmin, t.i. cenas veidot to k roberatu. Ja griezjinstrumentam
ir zobstiea forma, tad izgatavojam zobrata minimlo zobu skaitu nosaka formula

z min
=

kur

2 ha
,
sin 2

(10)

ha zoba augstums;
- sazobes leis.
d veid izgatavotais mazais zobrats var strdt ar visiem dot modua zobratiem

bez apakgriezumiem. Ja ha = 1 un sazobes leis = 20o, tad zmin = 17. Ja = 15o un

ha = 1, tad zmin = 30.

Palielinot sazobes lei : 1) garka klst zoba kjas flankas darbg daa un
mazka zoba kjas daas nodilana; 2) sks kst sazobes ce, samazins berzes jauda un
zobu sasilana; 3) samazins prseguma koeficients ; 4) samazins minimlais zobu
skaits zobratam bez apakgriezumiem; 5) vl mazku zobu skaitu mazajam zobratam

var iegt, ja lieto koritos zobratus.

Zoba biezumu pa dadm aplocm var noteikti ar attiecgiem lokiem piederoo
hordu paldzbu. T, piemram, lai noteiktu zoba biezumu uz aploces i (4.zm.) ar rdiusu
Ri, izmram hordu AB = hi. Hordas hi
garums hi = 2Ri sin
i = 2 arc sin

i
2

, no kurienes

hi
.
2R

T k aploces loka garums si = Ri i,

tad

si = Ri 2 arc sin

hi
2 Ri

(11)

4.zm.

Taisnzobu zobrata minimlais zobu skaits .

Projektjot zobratu prvadu prnesuma attiecba ir dota

i12 =

z2
= const
z1

(12)

Zobrata moduli m iegst veicot zoba stiprbas aprinu. Lai sasniegtu minimlo
m
(z1 + z 2 )
2

a =

zobratu asu attlumu

(13)

mazo zobratu cenas projektt ar minimlo zobu skaitu z1 = zmin t.i. veido to k roberatu.
Ja darba rks zobrata izgatavoanai ir veltjzobstienis vai gliemefrze, tad
minimlo zobu skaitu nosaka formula
*

min

2 ha
= z1 =
sin 2

(14)

Ja = 20o un ha* = 1, tad z min

= 17.

Pieaujot nelielus apakgriezumus

z1 = z rob =

5
z min = 14.
6

Lai samazintu troksni prvada darba laik z1 izvlas lielku par zmin. Reduktoriem
zobu skaits ir z1 = 2030.

Zobstiea sazobe
Ja liel zobrata diametru neprtraukti palielinsim, tad robegadjum visas
zobrata aploces prvras par taisnm un iegstam evolventes zobstieni (5.zm). Zobu
flankas tam ir taisnes, kas perpendikulras sazobes lnijai. T k sazobes lnijas punkts N2
ir bezgalb, tad maz zobrata galvas aploce to sasniegt nevar un td apakgriezumi
zobstiea zobiem nav iespjami. Jo lielks ir kds zobrats, jo mazk taj iespjami

zobu apakgriezumi. T k zobstiea flankas ir taisnes, td ts ir pamatdarba rks rjs

5.zm.

sazobes zobratu izgatavoanai pc novelanas metodes. Sazobes lnijas nogrieznis S1 S2

(5.zm.) ir viends ar sazobes ceu.

Ierces TMM 42 apraksts

Taisnzobu cilindrisk zobrata zobus varam konstrut uz papra ar 6.zm. pardts
ierces paldzbu. Uz ierces pamatnes 4 novietoti disks 9 un zobstienis 5.
Disks sastv no virsjs daas 9, kuras diametrs atbilst sagataves rjam diametram un
apakjs daas 8, kuras diametrs viends ar zobrata daljuma aploces diametru. Abas diska

6.zm.
daas ir ciei savienotas, ts var griezties ap kopju asi, kas nostiprinta pie pamatnes 4.
Zobstienis 5 ar skalm 1 un 13, detau 10 un aptverm 3 un 12 var prvietoties pa

veida vadotnm 14. Diska rotcijas un zobstiea virzes kustbas ir saisttas t, ka diska 8
rj aploce (zobrata daljuma aploce) bez sldes veas pa autni 10, kas sakrt ar
zobstiea vidus lniju. Lai nodrointu diska 8 velanos bez sldes, nekustgai aptverei 12
piestiprinta stieple 11, kura pa daljuma aploci aptver ripu 8 pulkstea rdtja kustbas
virzien, ts gals ir piestiprints aptverei 3. Ar ekscentra mehnismu, pagrieot kloi 2,
aptveri 3 var prvietot horizontl virzien, t pankot diska velans kustbai pa zobstieni
nepiecieamo stieples 11 sastiepumu. Nospieot sviru 16, zobstienis prvietojas par 4-5
mm pa kreisi, vienlaicgi ar pagrieas disks 6. Atbrvojot sviru 16, sprda mehnisms
nofiks zobstieni t prvietotaj stvokl. Nospieot plakano atsperi 15 abi sprosti
atbrvojas no sakabinanas ar zobstieni 5, kuru tad var ar roku prvietot horizontl

virzien. Zobstieni var prbdt ar Y ass virzien, attlinot vai tuvinot to sagataves
centram. Zobstiea nobdi kontrol pc skalm 1 un 13, t stvokli fiks ar skrvm 17. Uz
zobstiea ir iegravti sazobes parametri: modulis m, zobstiea profila leis =20o un
daljuma aploces diametrs d.
Evolventes sazobes zobu attlus iegst d veid. Uz ripas 9 uz trim adatm
uzsprau papra apli, kura rjais diametrs viends ar zobrata sagataves diametru. Papra
apli piespie ripai ar uzliktni 7, pieskrvjot skrvi 6. Nospieot plakano atsperi 15 atsldz
sprdmehnismu un zobstieni nobda pa labi galj stvokl. Prbauda pc skalm 1 un

13, vai zobstiea nobde vienda ar nulli. Pc tam ar smailu zmuli uz papra sagataves
apvelk zobstiea kontra dau, kas prsedz sagatavi. Nospieot sviru 16, prbda zobstieni
pa kreisi par 4-5 mm un atkal zm zobu kontru. T turpina, kamr zobstienis nonk
kreisaj galj stvokl, kad bs uzzmti 2 vai 3 nulles prvada zobu attli ar
apakgriezumiem.
Koritiem zobratam zobu attlus zm papra sagataves pretj sektor. im
nolkam papra apli no diska nav jnoem; pietiek pagriezt ekscentra vadbas kloi 2 pa
kreisi ldz galjam stvoklim (samazinot stieples 11 nostiepumu) un disku 9 ar papra
sagatavi pagrieot attiecb pret zobstieni. Pc sagataves pagrieanas stiepli 11 atkal
nospriego, pagrieot ekscentra vadbas kloi 2 pa labi. Pc skalm 1 un 13 ieregul

aprinto zobstiea prbdi un no jauna zm korito zobu attlus.

Evolventes zobratu prvadu veidi

Taisnu un slpu zobu zobratu sazobi var izveidot no nulles, pozitviem un
negatviem zobratiem. Attiecgos prvadus sauc par nullprvadiem, pozitviem vai
negatviem prvadiem. Par nullprvadu sauc divus sazob esoo zobratus, kuriem
korekcijas koeficienti x1 = 0 un x2 = 0. diem zobratiem daljuma aploces ir ar velans
aploces. Sazobes leis = 20o. Abi zobrati ir nekoriti. No koritiem zobratiem var
izveidot: 1) korito nulles prvadu; 2) pozitvo vai negatvo zobratu prvadu. Koritam
nulles prvadam (7.zm.a.)

x = x 1 + x 2 = 0,

(15)

jo x1 x2, bet x1 = x2.

No nekoritiem zobratiem prvada zobrati atiras ar zobu formm. Pozitvi korita

zobrata z zobi ir biezki par robiem, bet negatvi koritiem otrdi. Sazobes leis
= = 20o, daljuma un velans aploces sakrt. Ja nulles zobrati izgatavoti ar nobdi, tad
mains tikai zoba galvas un kjas augstuma attiecba (augstuma korekcija). Pozitvi

korito zobratu prvadu (7.zm.b.) kuram x = x1 + x 2 > 0 var izveidot: 1) no diviem

pozitviem zobratiem(x1 > 0, x2 > 0); 2) no viena pozitva zobrata un otra negatva zobrata,
kuriem x1 > 0, x2 < 0, bet x = x1 + x 2 > 0 ; 3) viena pozitva zobrata un otra nulles
zobrata (x1 > 0, x2 = 0)
diem zobratu prvadiem sazobes
lei > 20o un starpam attlums aw > a,
tpc daljuma aploces nesaskaras. Negatvi
korito zobratu prvadu (7.zm.c) var
izveidot:
1) diviem negatvi koritiem zobratiem
(x1 < 0; x2 < 0);
2) viena negatva un otra pozitva zobrata ja
x1 < 0 un x2 > 0 un x1 x2 < 0

(16)

3) viena negatva un otra nulles zobrata

(x1 < 0 un x2 = 0).
Negatv zobrata prvada daljuma
aploces krustojas. Sazobes pol saskaras
velans aploces. Sazobes leis < 20o.
du gadjumu kad zobratu prvada sazobes
leis

atiras

no

profila

lea

( ) sauc par lea korekciju.

Korito zobratu sazobes kvalittes
7.zm.

rdtji

ir

atkargi

no

korekcijas

koeficientiem x1 un x2. Palielinot katram zobratam koeficientus x1 un x2 vai to summu

palielins zobu kontaktizturba, bet samazins zobu nodilums, prseguma koeficients un
zobu galvas biezums.

Relatvas nobdes koeficientu izvle.

Zobratu prvadiem ar nulles zobratiem ne vienmr var iegt optimlus sazobes
kvalittes rdtajus. diem prvadiem prieklaicgi pards zobu nodilums, izdrupana un
zobu lzumi. s pardbas var novrst vai samazint lietojot koritos zobratus. Zobu
kvalittes rdtji ir atkargi no relatvs nobdes koeficientu x1 un x2 izvles. Palielinot
relatvs nobdes koeficientu vai to summu, palielins zobratu zobu kontaktizturba, bet

samazins prseguma koeficients un zoba galvas biezums. Apakgriezumu novr ar

minimlo relatvs nobdes koeficientu, ko aprina pc formulas:
17 - z
,
17
z izgatavojam zobrata zobu skaits (z < 17).

x min =

kur

(17)

Zoba biezumu pa galvas aploci nodroina ar relatvs nobdes koeficientu, ievrojot

neviendbu.

xmax > x > xmin

Zobrati, kuriem z < zmin var bt tikai pozitvi; ja z = zmin, - pozitvi vai nulles
zobrati, bet ja z > zmin pozitvi, negatvi vai nulles zobrati.
Negatvus prvadus lieto reti, jo tiem ir sliktkas ekspluatcijas pabas. Relatvs
nobdes koeficientu noteikanai var izmantot das metodes: 1) blojoos kontrus;
2) tabulas; 3) ISO; rekomendcijas saska ar kurm nulles zobratus ieteicams lietot, ja
z1 30; ja z1 < 30 un z = z1 + z2 > 60, tad var izmantot x2 = - x1, kur x1 = 0,03 (30 z1).
Kinemtiskiem prvadiem, kuriem x = z1 + z2 34 var lietot prvadus ar
x = 0.

1. tabula
Kinemtisko prvadu relatvas nobdes koeficienti
z1 un z2
z1 un z2 17
z1 = 12 16
z2 22
z1 un z2 = 7 11

x1
0

x2
0

+ 0,3

- 0,3

(1 0,058 z1)

(1 0,058 z2)
2. tabula

Spka prvadu relatvs nobdes koeficientu vrtbas, ja nav dots starpasu attlums
z1 un z2
z1 un z2 30
z1 = 1420
z2 50
z1 = 1030
z2 30
z1 = 1030
z2 32
z1 = 59
z2 30

x1
0

x2
0

0,3

- 0,3

0,5

0,5

0,5

x1 = 0,03 (30 z1)

x2 = 0,03 (30 z2)

3. tabula
Relatvs nobdes koeficienti prvadiem, ja dots starpasu attlums
x
0
00,5
0,5 1

z1 un z2
z1 21
z1 = 1420 un i12 3,5
z1 > 19; z2 21
z1 = z2 21
z1 = z2 10
z1 = 11; z2 zmin + 2

x1
0
0,3
x1 = x2
x1 = 0,5 x2
x1 = 1,5 x
x2 = 0,5

x2
0
- 0,3
0
x2 = 1,5 x
x2 = 1,5 x
x2 = x - 0,5

RELATVS NOBDES KOEFICIENTU TABULAS

Zobratu prvadu projektan var izmantot ar profesora V.Kudrjavceva izstradtas
relatvs nobdes koeficientu tabulas (48). Ts ir dergas galvenokrt manbv
izmantojamiem prvadiem (tabulas nav universlas). Tajs ir dota relatvs koeficientu
maksimli iespjamo vrtbu summa, kura garant zobrata prvada paaugstintu slodzes
izturbu, minimli pieaujamo zobu galvas biezumu un prseguma koeficientu. Ja 2 i 1,
tad pc z1 un z2 vrtbm 4 tabl atrod x1 un x2 vrtbas un pc z1 vrtbas 5. tabul atrod
ldzsvarots nobdes koeficientu y. Ja 5 i 2, tad zinot z1, 6. tabul atrod ldzsvarots
nobdes koeficientu y un x1, pc tam 7. tabul atrod x2 vrtbas.

4. tabula
Relatvs nobdes koeficientu x1 un x2 vrtbas rjs zobratu sazobes pozitvam prvadam, ja 2 i 1

5. tabula
Koeficientu y v rtbas arj s zobratu sazobes
pozit vam p rvadam, ja 2 i 1

Z1

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

0,127

0,145

0,160

0,175

0,190

0,202

0,215

0,227

0,239

0,250

Koeficientu y un x1 v rt bas arj s zobratu sazobes

Z1
11
12
13
14
15
16
y
0,16
0,17
0,18
0,19
0,20
0,21
X1
0,66
0,73
0,80
0,86
0,92
0,98

6. tabula
pozitvam prvadam, ja 5i>2
17
18
19
20
0,22
0,23
0,24
0,25
1,04
1,10
1,16
1,22

7. tabula
Relatvas nobdes koeficienta x2 vrtbas arjas zobratu sazobes
pozitvam prvadam, ja 5i>2

Ja nullp rvadam z 34, tad relat vas nob des koeficientu atrod 8.tabul .

8. tabula
Relatvas nobdes koeficienta x=x1=x2>0 vrtbas arjs zobratu sazobes
nullprvadam ar izldzintiem relatvs sldes koeficientiem

Zobratu prvada eometrisko parametru aprins

Ja z1 un z2 ir doti vai ar tos aprina p c zinm prnesumu skait a i, tad zobratu
p rvada eometriskos parametrus aprina di:
sazobes moduli uzdod konstruktvi vai ar aprina atkarb no zobratu zoba
stiprbas, t lielumu izvlas no 9. tabulas.
9. tabula
Sazobes modulis, mm
1. rinda

2. rinda

1. rinda

2. rinda

1. rinda

2. rinda

0,3

0,35

1,5

1,75

0,4

0,45

2,25

10

11

0,5

0,55

2,5

2,75

12

14

0,6

0,7

3,5

16

18

0,8

0,9

4,5

20

22

1,125

5,5

25

28

1,25

1,375

32

36

pc sazobes modua izvlas griezjinstrumentu;

atkarb no t, vai projektjam zobratu prvada starpasu attlums ir brvi izvlts
vai dots, relatvs nobdes koeficientu x1 un x2 izvlas pc iepriek dotajm metodm.

zobratu prvada sazobes lea aw aprina formul (18), inva vrtbas nosaka pc
10. tabulas. Ldzsvarots nobdes koeficientu y aprina pc formulas (26).
10. tabula
inv vrtbas

0 5

10 15 20 25 30 35 40 45 50 55

13 0,00 39754 40534 41325 42126 42938 43760 44593 45437 46291 47157 43033 48921 0,00

13

14 0,00 49819 50729 51650 52582 53526 54482 55448 56427 57417 58420 59434 60160 0,00

14

15 0,00 61488 62548 63611 64686 65773 66873 67985 69110 70248 71398 72561 73738 0,00

15

16 0,0 07493 07613 07735 07857 07982 08107 08234 08362 08492 08623 08756 08889 0,0

16

17 0,0 09025 09161 09299 09439 09580 09722 09866 10012 10158 10307 10456 10608 0,0

17

18 0,0 10760 10915 11071 11228 11387 11547 11709 11873 12038 12205 12373 12543 0,0

18

19 0,0 12715 12888 13063 13240 13418 13598 13779 13963 14148 14334 14523 14713 0,0

19

20 0,0 14904 15098 15293 15490 15689 15890 16092 16295 16502 16710 16920 17132 0,0

20

21 0,0 17345 17560 17777 1799a 18217 18440 18665 18891 19120 19350 19583 19817 0,0

21

22 0,0 20054 20292 20533 20775 21019 21266 21514 21765 22018 22272 22529 22788 0,0

22

23 0,0 23044 23312 23577 23845 24114 24386 24660 24936 25214 25495 25778 26062 0,0

23

24 0,0 26350 26639 26931 27225 27521 27820 28121 28424 28729 29037 29348 29660 0,0

24

25 0,0 29957 30293 30613 30935 31260 31587 31917 32249 32583 32920 33260 33602 0,0

25

26 0,0 33947 34294 34644 34997 35352 35709 36069 36432 36798 37166 37537 37910 0,0

26

27 0,0 38287 38666 39047 39432 39819 40209 40602 40397 41395 41797 42201 426*07 0,0

27

28 0,0 43017 43430 43845 44264 44685 45110 45537 45967 46100 46837 47276 47718 0,0

28

29 0,0 48164 48512 49064 49518 49976 50437 50901 51363 51838 52312 52788 53268 0,0

29

30 0,0 53751 54233 54728 55221 55717 56217 56720 57226 57736 58249 58765 59285 0,0

30

31 0,0 58809 60335 60856 61400 61937 62478 63022 63570 64122 64677 65236 65798 0,0

31

32 0,0 66364 66934 67507 68084 68665 69250 69838 70430 71026 71626 72230 72838 0,0

32

Piezme: dadas starpvrtbas dotajiem lielumiem nosaka ar interpolcijas paldzbu

Ja zobratu prvada starpasu attlums brvi izvlts, zobratu prvadu aprina
sekojoi. Zobratu ar zobu skaitiem z1 un z2 izgatavoan izmanto veltjzobstieni, kura
izejas kontra parametri m, mm; a; h*a un c* ir zinmi. Izvlamies x1 un x2 un
aprinm eometriskos parametrus. Sazobes leis:
inv =

starpasu attlums

2( x1 + x2 )tg
+ inv ;
z1 + z 2

(18)

a =

m( z1 + z2 ) cos

2
cos

(19)

prnesuma skaitlis

i=

z2
;
z1

(20)

daljuma aploces rdiuss

r1, 2 =

mz 1,2
2

(21)

pamataploces rdiuss
rb1,2 = r1,2 cos ;

(22)

kjas aploces rdiuss

rf1,2 = r1,2 m(h*a + c* - x1,2);
ietams nobdes koeficients
a -a
y= w
, kur a = r1 + r2 ;
m
skuma aploces rdiuss
a
a i
r1 = , r 2 = ;
i +1
i +1
ldzsvarots nobdes koeficients
y = (x1 + x2) y;
galvas aploces rdiuss
ra1,2 = r1,2 + m(h*a + x1,2 - y);
zoba biezums pa daljuma aploci
m
s1, 2 =
+ 2x 1,2 mtg ;
2
zoba leiskais biezums pa daljuma aploci
s
1, 2 = 1,2 ;
r1,2
zoba biezums, kas mrts pa hordu uz daljuma aploces
1,2
,
s1,2 = mz 1,2 sin
2
zoba biezums pa galvas aploci
cos
sa1,2 =
[s1,2 + 2 r1,2 (inv - inv a1,2 )];
cos 1,2

(23)
(24)

(25)
(26)
(27)
(28)

(29)

(30)

(31)

zoba profila leis uz galvas aploces

cos a1,2 =

rb1,2
ra1,2

(32)

zoba augstums
h = m(2h*a + c* - y);
zoba solis pa daljuma aploci

(33)

p = m;
zoba solis, kas mrts pa hordu uz daljuma aploces,

.
p = mz 1,2 sin

z
1,2

(34)

(35)

Zobratu prvada zobu un sazobes elementu grafisks konstruanas secba

1. Aprina zobratu prvada eometriskos parametrus, izmantojot attiecgs o parametru
analitisks izteiksmes.
2. Izvlas grafiskm konstrukcijm tdu mrogu, lai zobrata zoba augstums rasjum btu
h 50 mm.
3. Mrog uz rasjuma lapas atliekam attluma aw starp zobratu asm (8. zm. a un b).

8. zm.

4. Ar rdiusiem rw1 un rw2 novelkam velans aploces, kuras saskaras punkt P (sazobes
pol).
5. Velans aplocm pol P novelkam kopgo pieskari T T.
6. Caur polu P velkam sazobes lniju N N, kas veido lei w ar kopgo tangenti T T.
Normliem zobratiem w = z = 20o, bet koritiem w

7. No zobratu centriem 01 un 02 pret sazobes lniju novelkam perpendikulu krustpunktus

ar sazobes lniju apzmjam ar burtiem N1 un N2. Taisnu nogriezni 01 N1 un 02 N2 ir
viendi ar pamataplou

rdiusiem rb1 un rb2.

8. Novelkam ar rdiusiem rb1, rb2 pamataploces. Taisnes nogrieznis N1 N2 ar vienda ar

teortisks sazobes lnijas garumu.
9. Ar rdiusiem ra1 un ra2 no zobratu centriem velkam galvas aplou krustpunkts a un b ar
sazobes lniju nosaka praktisko sazobes lnijas garumu ab.
10. Teortisks sazobes lnijas
nogrieus N1 P un N2 P
sadalm viendas das un
konstrujam

evolventas

abiem zobratiem sekojoi.

Lnijai N2 P piemram, esam
izvljuies

daas

ar

garumu b (9. zm.). Pa labi

no pieskares punkta N2 ar
cirkuli izveidojam 5 atzmes
uz

pamataploces

sanumurjam

un
iegtos

punktus (pdjo apzmjam

0, bet pieskares punktu 5).
Caur punktiem 1, 2, 3 un 4
novelkam

pieskares.

Uz

katras pieskares atliekam tik

9. zm

nogrieznus b, cik liels ir cipars pieskares apzmjum. Iegtos punktus 1/, 2/, 3/ un
prjos (ar 0 un punktu P) savienojam ar lkni, kura ir meklt evolvente. Ja
nepiecieams evolventi turpint tlk aiz punkta P, tad jau pa kreisi no punkta 5 atliek
6, 7 un citas atzmes (ar garumu b), tam konstrujam pieskares, uz kurm atliek
numuram atbilstoo nogriezni b skaitu. T var konstrut pc patikas garu evolventi.
Relam zobrata zoba profilam evolventi ierobeo galvas un kjas aploces.

Zobratu izgatavoana
Zobratu izgatavoanas metodes var iedalt divs grups kopanas metodes un
novelanas metodes. Kopanas metodes btba ir da zobus izgatavo ar zobrata roba

profilam atbilstou griezjinstrumentu diska, pirkstveida frzi vai fasongriezniem. Darba

proces proces frzei pieir rotcijas kustbu, bet sagatavei virzes kustbu pretim frzei.
Pc tam, kad viens robs ir izgatavots, frzi prvieto izejas stvokl, bet sagatavi ar
360 o
dalanas galvas paldzbu pagrie par lei y =
, kur z izgatavojam zobrata zobu
z
skaits. Ar diskveida modufrzm zobu frz uz universlm frzmanam, lietojot
dalanas galvu. Frz gan taisnu k ar slpu zobratu zobus. Lai iegtu preczus zobu
profilus katram modulim un katram zobu skaitam ir vajadzga sava frze. Lai samazintu
darba rku (fru) skaitu katram modulim ir fru komplekts, kas sastv no 8,15 vai 26
frzm. Diska modufru numuri ir standartizti. Frzi izvlas atkarb no zobrata modua
un zobu skaita.

8 fru komplekts
Frzes Nr.
Zobrata
zobu skaits

12
13

1416

1720

2125

2634

3554

35134

135

Preczus zobu profilus iegst zobratam, kuram ir mazkais zobu skaits. Prjiem
zobratiem zobu profils nav preczs. Jo lielks ir fru skaits komplekt, jo mazka ir zoba
profila kda. Ja zobrata modulis m 3 mm, tad frz vien prgjien, bet ja modulis ir
lielks par 3 mm, tad zobu frana notiek divs oprcijs (rupji un gludi). Ja sazobes
modulis m > 16 mm, tad zobu izgatavoana notiek trijs opercijas. Zobu tanu ar
atsjzobratu lieto taisnu un slpu zobrata izgatavoanai rjs un iekjs sazobes
zobratiem, kuriem modulis m 60 mm.
Novelanas metodes zobratu sagatavoanai ir daudz rtkas un precizkas. Par
griezjinstrumentu lieto gliemea modufrzi, tsjzobratu vai tsjzobstieni. Frzana ar
gliemea modufrezi ir viens un biei izplattkiem rjs sazobes zobratu taisnu vai slpu
zobratu izgatavoanas pamieniem. Zobu tanu ar tsjzobratu lieto cilindrisku zobratu

rjas un iekjs sazobes taisnu un slpu zobu apstrdei. Zobu tanai lieto zobu tieanas
manas. Zobratu zobu velmana ir pamatota uz sagataves materila plastisku deformciju
un atbilst zobratu izgatavoanai ar novelanas metodi.