Mris irsis, Andris Slics

Degvielas un eas spkratiem

Jelgava
2012

irsis M., Slics A. Degvielas un eas spkratiem. - Jelgava, 2012. - 240 lpp.

Grmata satur informciju par spkratos izmantojamo degvielu, eu un

tehnisko idrumu pabm, izvles iespjm un lietoanas patnbm. T
paredzta plaam interesentu lokam, k ar koledu un augstskolu studentiem.

ISBN 978-9984-48-014-5

Saturs
1. Enerijas avoti ................................................................................................................... 5
2. Nafta un ts prstrde....................................................................................................... 13
3. Benzns ............................................................................................................................ 21
4. Dzedegviela ................................................................................................................... 26
5. Degvielu kvalittes prbaude............................................................................................ 31
6. Gzveida degvielas .......................................................................................................... 41
7. Degvielu degana ............................................................................................................. 45
8. Ievads triboloij ............................................................................................................ .54
9. Eotjvielas .................................................................................................................... .58
10. Eas un to viskozitte, bzes eas.................................................................................. 59
11. Motoreas...................................................................................................................... 78
12. Transmisiju eas ............................................................................................................ 92
13. Industrils eas........................................................................................................... 101
13.1. Hidraulisks eas ...................................................................................................... 102
13.2. Kompresoru eas ...................................................................................................... 110
13.3. Metlapstrdes eas un idrumi............................................................................... 111
14. Konsistents ziedes ...................................................................................................... 114
15. Bremu idrumi.......................................................................................................... 118
16. Dzeses idrumi ........................................................................................................... 120
17. Kopanas ldzeki ......................................................................................................... 122
Literatra ........................................................................................................................... 123
1. pielikums Sasinjumi . ............................................................................................... 124
2. pielikums Motoreu CCMC klasifikcija .................................................................... 128
3. pielikums Motoreu ACEA klasifikcija..................................................................... 130
4. pielikums Motoreu API klasifikcija ......................................................................... 170
5. pielikums Citas motoreu klasifikcijas ..................................................................... .176
6. pielikums Automobiu dzinju raotju (OEM) specifikcijas .................................... .181
7. pielikums Transmisiju eu klasifikcija...................................................................... .191
8. pielikums Dai Petro Canada produkti........................................................................ .199
9. pielikums Dai ChevronTexaco produkti.................................................................... .208
10. pielikums Dai ExxonMobil produkti....................................................................... .220
11. pielikums Dai citu kompniju produkti ................................................................... .230

Piezmm:
Degvielu un smrvielu kvalitatvo rdtju normas laiku pa laikam tiek
prskattas, tm kstot stingrkm, un var tikt ieviesti ar jauni kvalittes
kritriji. emot to vr, ieteicams par iespjamm izmaim un jaunumiem
skatt

www.likumi.lv;

www.lvs.lv;

www.bp.com;

www.acea.be; www.api.org; www.sae.org .

www.infineum.com;

1. Enerijas avoti
Spkratos ar iekdedzes motoriem k enerijas avotu prsvar izmanto no
naftas iegto benznu un dzedegvielu, k ar saidrinto un saspiesto gzi.
Degvielu, kas iegta no Zemes dzlm, dakrt dv ar par fosilo vai parasto
degvielu. eologu aktvas darbbas rezultt pards aizvien jaunas naftas,
dabasgzes un akmeogu atradnes. Tpc pagaidm zinms rezerves vl
pieaug, kas redzams 1.1.tabul, kur bez rezervm pardta ar eologu prognoze,
gada ieguve un cik gadiem pietiks rezervju.

1.1.tab. Naftas, gzes un ogu rezerves

Nafta, bilj.t
Dabasgze, trilj.m3
Ogles, bilj.t
Zinms rezerves pasaul
1930.
5
1950.
11
1960.
40
1970.
83
44
1980.
88
75
1990.
137
119
1000
2000.
142
150
984
2005.
164
180
909
2008.
170
185
826
2009.
182
188
826
2010.
189
187
861
eologu prognoze
1100
1000
10000
Ieguve pasaul
1980.
2.7
1.4
4.2
1990.
3.2
2.0
5.1
2000.
3.61
2.41
4.8
2005.
3.89
2.78
6.5
2008.
3.93
3.07
7.5
2009.
3.82
2.99
7.7
2010.
3.91
3.19
8.1
Pietiks pc 2010.gada ieguves apjoma
48 gadiem
58 gadiem
106 gadiem
Naftas ieguve pasaul 2010.gad bija 82 milj. barelu dien
Naftas ieguvi pasaul 2030.gad prognoz ap 118 milj. barelu dien
Latvij naftas krjumus sauszemes teritorij prognoz ap 63 milj. barelu
Gads

Paskatoties pagtnes skaitos, varam aprint bijus prognozes. Jau 20

gadus prognozjam, ka naftas pietiks aptuveni 40 gadus un dabasgzes aptuveni
60 gadus. Tas tpc, ka, cik iegstam, tik tiek atkltas jaunas atradnes. Tomr
tas t nevar bt mgi, jo ieguves tempi strauji pieaug un rezerves nav
neizsmeamas.
Naftas, dabasgzes un ogu iegulas pasaul ir sadaltas oti nevienmrgi. Ir
valstis, kuru teritorijs ir lieli o enerijas avotu krjumi, un ir valstis, kuras
daba ar tiem nav apveltjusi. 1.2.tabul uzskaittas ts valstis, kuru dzls atrodas
vai tiek iegts vismaz 1% no pasaules naftas, dabasgzes un ogu apjoma.
Dads valsts ir dada attieksme pret dabas resursu iztukoanas tempiem. Ja
ieguves apjoms procentos ir lielks par rezerves procentiem, tad da valsts
pieauj patrintu rezervju iztukoanu saldzinjum ar tm, kurm ie procenti
ir viendi vai ar ieguves procenti ir mazki par rezervju procentiem. Tas vartu
bt atkargs no valstu politiskajm un stratiskajm interesm un attstbas
plniem. Patrinta rezervju iztukoana vartu notikt ar cerb uz jaunu
atradu atklanu. Latvijas naftas krjumu prognoze sauszemes teritorij sastda
tikai 0.005% no pasaules esoajm rezervm. Ts miskais sastvs ir piemrots
bzes eu ieguvei.
1.2.tab. Naftas, dabasgzes un ogu rezervju un ieguves sadaljums dads
pasaules valsts
Valsts
Irna
Iraka
Kuveita
Kvatara
Saudi Arbija
AAE
Alrija
Angola
ipte

2010.gads, % no pasaules apjoma

Nafta
Dabasgze
Ogles
rezerves
ieguve
rezerves ieguve rezerves ieguve
9.9
5.2
15.8
4.3
8.3
3.1
1.7
7.3
3.1
1.0
0.4
1.9
1.7
13.5
3.6
19.1
12.0
4.3
2.6
7.1
3.3
3.2
1.6
0.9
2.0
2.4
2.5
1.0
2.3
0.3
0.9
1.2
1.9

1.2.tab. turpinjums

Valsts
Lbija
Nigrija
Dienvidfrika
Austrlija
na
Indija
Indonzija
Malaizija
Pakistna
ASV
Kanda
Meksika
Argentna
Brazlija
Kolumbija
Trinidada & Tobago
Venecula
Azerbaidna
Vcija
Kazahstna
Nderlande
Norvija
Polija
Krievija
Turkmenistna
Ukraina
Lielbritnija
Uzbekistna
Prjs

2010.gads, % no pasaules apjoma

Nafta
Gze
Ogles
rezerves
ieguve
rezerves ieguve rezerves ieguve
3.4
2.0
0.8
0.5
2.7
2.9
2.8
1.1
3.5
3.8
0.3
0.6
1.6
1.6
8.9
6.3
1.1
5.2
1.5
3.0
13.3
48.3
0.7
1.0
0.8
1.6
7.0
5.8
0.3
1.2
1.6
2.6
0.6
5.0
0.4
0.8
1.3
2.1
0.4
1.2
0.2
0.1
2.2
8.7
4.1
19.3
27.6
14.8
2.3
4.2
0.9
5.0
0.8
0.9
0.8
3.7
0.3
1.7
0.1
0.1
0.2
0.8
0.2
1.3
1.0
2.7
0.2
0.5
0.5
0.1
0.1
1.0
0.1
0.4
0.8
1.3
0.1
0.2
0.2
1.3
15.3
3.2
2.9
0.9
0.1
0.1
0.5
1.3
0.7
0.5
0.1
0.3
4.7
1.2
2.9
2.1
1.0
1.1
3.9
1.5
0.6
2.2
0.5
2.5
1.1
3.3
0.1
0.1
0.7
1.5
5.6
12.9
23.9
18.4
18.2
4.0
0.3
4.3
1.3
0.5
0.6
3.9
1.0
0.2
1.6
0.1
1.8
0.3
0.1
0.8
1.8
3.6
7.4
4.0
7.6
5.2
3.9

Zintnieki prognoz, ka 2027.gad bs izlietota puse no pasaules naftas

rezervm un 2037.gad beigsies naftas ra un sksies deraa ra.
deradis ir vienkrkais un visplak sastopamais miskais elements. To
var izmantot gan k degvielu iekdedzes motoru darbinanai, gan degvielas
elementu tehnoloijs. Uz Zemes deradis tr veid nav sastopams. To iegst
no dadm to saturom vielm. Elektrolzes ce to iegst no dens. To var
7

iegt ar no metna un propna, k ar no citiem ogderaiem. Sadegot

deradis prvras atkal par deni un nepiesro vidi. Jau odien deradi var
pildt augstspiediena balonos vai ar piesaistt toluolam misko reakciju ce un
iegt stabilu idrumu, ko var pildt parastajs benznbks atmosfras
spiedien. Pc tam deradi atbrvo reaktor, kur jbt +400oC. Palaik sekmgi
norit deraa dztu autobusu izminjumi vairks liels Eiropas pilsts.
odienas aktualitte ir biodegvielas, kuras iegst no augiem, un kuras tpc
dakrt sauc par atjaunojamiem vai ar alternatvajiem enerijas avotiem. Par
degvielu var izmantot spirtus, kurus iegst, raudzjot graudus, cukurbietes,
kartupeus, cukurniedres u.c., augu eas. piem., rapu, saulespuu, palmu u.c.,
k ar augu eu un spirtu esterificanas kopproduktu - biodzedegvielu. Bez
tam ir izstrdtas tehnoloijas un ir uzskta dzedegvielas raoana no dabas
gzes, biogzes un oglm, kuru dv ar par otrs paaudzes biodegvielu.
Jau odien degvielu piedvjum nav retums biodegvielas, kuru apjoms gadu
no gada pieaugs, it pai tpc, ka ES Directive 2003/30/EC nosaka, ka Eiropas
Savienbas valsts jau 2005.gad biodegvielm bija jsastda 2% no degvielu
kopapjoma, bet 2010.gad tm jbt jau 5.75% no kopapjoma. Biodegvielas nav
nekas jauns. Jau 1912.gad Rudolf Diesel sekmgi izminja zemesriekstu eu
sav dzemotor. Ar tagadjais Eiropas benzna un dzedegvielas standarts
(EN 228 un EN 590) atauj pievienot ldz 5% etanolu (etilspirtu) benznam un
ldz 5% biodzedegvielu dzedegvielai un di maisjumi ir uzskatmi par
parasto benznu un dzedegvielu. Ldz ar to biodegvielu pretinieki, pai to
neapjauot, jau du degvielu lieto. Biodzedegvielai no 01.01.2004. ir savs
standarts EN 14214. Ar augu em, ja ts izmantos k motordegvielu, bs savs
standarts. Pagaidm tas ir izstrdes proces k PreEN 51605.
Stingrku prasbu ievieana atgzu normatvos ar sekm biodegvielu plaku
izmantoanu, jo, lietojot biodegvielas, atgzes ir mazk kaitgas dabai. Eirop
dzemotoriem kop 2005.gada ir EURO IV atgzu prasbas, bet no 2008.gada
EURO V prasbas.
8

Biodzedegviela ir augu eu metilesteris. Ja izmanto rapu eu, tad t ir

rapu eas metilesteris (RME). Pc energoietilpbas 1 litrs rapu eas
metilestera ir ekvivalents 0.9 litriem fosils dzedegvielas. RME raoanai bez
rapu eas nepiecieams ar metanols, kurus sajauc attiecb 9:1. miskaj
reakcij, kura notiek katalizatora (ap 0.5-1%), piem., ntrija vai klija hidroksda
kltbtn 50-80oC temperatr, rodas biodzedegviela un glicerns, kur ir
jatdala. d veid iegt biodzedegviela pc izmantoanas pabm ir
ldzga fosilajai dzedegvielai. Pievienojot tai piedevas, t ir derga lietoanai
ldz pat mnus 20oC. Eojos pabas biodzedegvielai ir ievrojami labkas
k fosilajai dzedegvielai.
Biodzedegviela labi dina dadas nogulsnes un nosdumus, tpc biek
jmaina degvielas filtri, k ar t ir agresva pret gumijas un plastmasas
izstrdjumiem un krsojumu. Videi t ir draudzga izlijusi uz zemes, t 21
dien nords par 98%. Ne tikai Latvij, bet ar pasaul trkst ptjumu par
standartam EN 14214 atbilstoas biodzedegvielas ilglaicgas lietoanas ietekmi
uz motora dilanu, piedegumu veidoanos un motoreas kvalittes izmaim. Ir
ieteikumi, lietojot biodzedegvielu, eas maias intervlus samazint uz pusi, jo
nesadegus degviela, nonkot e, samazina ts viskozitti un var veidot
nevlamus savienojumus ar eu piedevm. Pieredze liecina, ka ne vienmr
Latvij prdoan ir standarta EN 14214 prasbm atbilstoa biodzedegviela,
kuras lietoana var radt btiskus motora darbbas traucjumus.
Bioetanolu iegst, fermentjot graudos, cukurbiets, cukurniedrs, kukurz
ietilpstoos cukurus. Ar no koksnes, salmiem un citiem augiem pc celulozes
konvertanas cukuros var iegt etanolu, kuru dv par celulozes etanolu vai
eco-etanolu. Pc energoietilpbas 1 litrs bezdens etanola ir ekvivalents 0.66
litriem benzna. Tomr jatceras, ka etanols viegli piesaista deni un tpc t
uzglabanai jpievr paa uzmanba. Desmit procentu etanola piejaukums
paaugstina benzna oktnskaitli par 3-8 vienbm. Pielgojot degvielas sistmu,
iespjama motora darbba ar tru etanolu. Brazlij, kur ieviesta Proalkohola
9

programma, ar etanolu darbina vairk k 14 milj. automobiu. Dai autobvtji,

piem., SAAB, Ford rao automobius, kuru motori darbinmi ar jebkura
daudzuma etanola piejaukumu benznam, ar ar tru etanolu. Elektroniskais
vadbas bloks regul degvielas sistmas un motora optimlu darbbas remu
atkarb no etanola daudzuma benzn. Ldzgi k etanols ar ETBE (etil-terciabutil-teris), ko iegst no etanola un izobutna, pozitvi ietekm benzna
oktnskaitli. Atautais ETBE piejaukums benznam ir 15%. Tomr nedz pasaul,
nedz Latvij spirtu izmantoana par degvielu nav nekas jauns. Metilspirtu un
etilspirtu benznam ska pievienot jau 1920.gad (pat ldz 80%), lai paaugstintu
t oktnskaitli. Pagju gadsimta 30-tajos gados Latvij lietoja degvielu ar
nosaukumu latols. Benznam vasar pievienoja 50%, bet ziem 25% bezdens
etilspirtu. dai degvielai bija samazints akczes nodoklis.
CtL degviela. o degvielu no oglm (CtL coal to liquid) rpnieciskos
apjomos ieguva jau 1938.gad Vcij. das ieguves pamat ir 1925.gad
Kaiser-Wilhelm Ogu izptes institt atkltais Fischer-Tropsch sintzes
process, kur nosaukts procesa atkljju vrd. odien das rpncas darbojas
Dienvidfrik, Malaizij, n u.c.
GtL degviela. o degvielu iegst no dabas gzes jeb metna vai ar no
biogzes, kas prsvar sastv no metna (GtL gas to liquid). Ieguves pamat ir
Fischer-Tropsch sintzes process. Iegst bezkrsas, bezsmaras, bionordou
idrumu, kas izmantojams k dzemotoru degviela vai nu tr veid, vai
jebkur sajaukum ar dzedegvielu, k ar, ja iegtas lielkas ogderau
molekulas, o idrumu var izmantot eu raoanai. das raotnes darbojas
Kvatar, vien no dabas gzes lielvalstm, k ar Dienvidfrik un Malaizij.
BtL degviela. o degvielu iegst no biomasas (BtL biomass to liquid) divos
etapos. Pirmaj etap biomasu (salmus, stubljus, krmus, koksnes atkritumus
u.c.) ievieto gzenerator un iegst gzi, kas sastv no deraa, ogleka monoun di-oksda un metna. Otraj etap o gzi Fischer-Tropsch sintzes procesa
ce prvr par degvielu ar dzedegvielas vai benzna pabm. Viens litrs BtL
10

degvielas enertiski atbilst 0.97 litriem dzedegvielas. Pc apriniem 4000

litrus BtL degvielas var iegt no viena hektra. Eiropas zemes platbu potencils
autu nosegt 40% no kopj Eiropas degvielas pieprasjuma. Ievrojami
samazintos ar CO2 ievadana atmosfr.
Viens no jaunkajiem ptjumiem degvielu ieguv, kuri veikti Mesinas
universitt Itlij profesora Gabriele Centi vadb, ir tehnoloijas izstrdes
uzskana ogleka dioksda (CO2) transformanai par degvielu. da
tehnoloija autu savkt no atmosfras ogleka dioksdu, kas rada kaitgo
siltumncas efektu, un to prvrst idraj degviel. Pagaidm problmu rada
tas, ka ogleka dioksds ir oti stabila gze un saraut misks saites aj
molekul ir rkrtgi grti. Pirmajos eksperimentos, izmantojot saules eneriju
un titna katalizatoru, vispirms sadalja dens molekulas, iegstot deraa
jonus, brvos elektronus un skbekli. Pc tam brvos elektronus izmantoja
ogleka atomu saistanai sav starp platna un palldija katalizatora kltbtn
nanocaurults, iegstot ogderau molekulas pat ar deviiem ogleka
atomiem. 2006.gad ir izteiktas cerbas, ka, turpinot ptjumus, rpnieciski du
degvielu vartu skt raot pc desmit gadiem.
Prognoz, ka tlk nkotn iekdedzes motoru nomains elektromotors
(automobilis, kur pirmais prsniedza trumu 100 km/h, bija apgdts ar
elektromotoru un tas notika jau 1899.gad), jo deradi var izmantot k
enerijas avotu, to ne tikai sadedzinot, bet ar elektrbas ieguvei bez kustgm
dam misku reakciju ce degvielu elementos jeb ns (fuel cell 1.1.att.).
Pirm da elektrbas ieguves demonstrcija notika 1839.gad (angu zintnieks
William

Grove).

Rela

izmantoana

sks

20.gs.

60-tajos

gados

elektropiedzia Mness visurgjjam Gemini un Apollo kosmisko ptjumu

programms ASV. deradi un skbekli ievada degvielas element, kur tie
platna kltbtn rada elektrisko strvu. No elementa izplst dens tvaiki. Viens
elements rada 0.7-1 V spriegumu. deradi var iegt no dens vai ar, oksidjot
benznu, dzedegvielu, metanolu, etanolu vai metnu, bet skbekli no gaisa. K
11

elektroltu elektronu prejai var izmantot: polimeru membranu (darbbas

temperatra +80oC), fosforskbi (+200oC), klija hidroksdu, karbontu
sakausjumus (+650oC), cietos oksdus (+900oC).

1.1.att. Degvielas elements jeb na.

Jau 1998.gad triju valstu ptnieki izminja kopgi radto degvielas

elementu automobil Renault Laguna Estate, kur attstja trumu 120 km/h un
varja nobraukt 500 km bez degvielas uzpildes. Vadoie eksperimenttji ir
autobvtji DaimlerChrysler, Honda un General Motors.

12

2. Nafta un ts prstrde
Naphta (grieu), neft (turku) degos eains idrums ar raksturgu smaru
un dadu krsu, kas var bt brna, melna, retk dzeltenga un sarkanga. T
atrodas ldz pat 7 km dzii, parasti 13 km. Ir dadas naftas raans teorijas.
Populrk - nafta radusies no augu, dzvnieku un mikroorganismu atliekm
daudzu miljonu gadu laik temperatras un spiediena ietekm, kuru pirmclonis
ir Zemes garozas atsevio slu savstarpj prvietoans. Dziurbumi 11 km
dzium ir apstiprinjui piemumu, ka Zemes garoz joprojm notiek aktvi
eomiskie procesi, ttad naftas un citu dergo izrakteu veidoans turpins.
Nafta nav viendabgs idrums. Taj atrodami vairki miskie elementi:
ogleklis C 8287%, deradis H 1114%, srs S 0,15,5%, slpeklis N
un skbeklis O 0,11,8%, vandijs V, nielis Ni, kalcijs Ca, magnijs Mg,
dzelzs Fe, alumnijs Al, silcijs Si u.c. Pc sra daudzuma naftu iedala
mazsrain ldz 0,5% S, srain 0,52% S un oti srain virs 2% S.
Blvums 6501050 kg/m3. Viegl nafta ldz 830 kg/m3, vidj - 831...860
kg/m3, smag virs 860 kg/m3.
Nafta ir sarets maisjums, kas sastv no daudzu simtu dadu ogderau
CnHm savienojumiem ar atirgm pabm. No naftas un ts prstrdes
produktiem iegst vairkus tkstous dadu izstrdjumu: degvielas, eas,
ziedes, izejvielas polimru un plastmasu rpniecbai, sinttisko kauuku,
iedras, krsas utt.
Naftas ogderau molekuls ogleka C atomu skaits svrsts no 1 ldz 100
un vairk. Vienkrkais ogderadis ir metns CH4 , ko ikdien pazstam k
mjas pavardu gzi. Ja C atomu skaits molekuls neprsniedz 4, tad ts visas ir
gzes (etns C2H6, propns C3H8, butns C4H10, acetilns C2H2 u.c.). Ja C atomu
skaits ir no 5 ldz 18, tad tie ir idrie ogderai (izooktns C8H18, toluols
C6H5CH3, cikloheksns C6H12 u.c.), bet, ja C atomu skaits prsniedz 18, tad

13

parasti tie ir cietie ogderai (oktadekns C18H38, hektns C100H202 u.c.). Nafta
ir gzveida un cieto ogderau dums idro ogderau mas.
Naftas sastv ietilpstoos ldzgos ogderaus parasti iedala etrs grups:
alknos (ar parafni), ciklnos (ar naftni), arnos (ar aromtii) un alknos
(ar olefni). o ogderau grupu savstarpj proporcija naft pc daudzuma
nav konstanta, bet vari plas robes pat vienas valsts teritorij.
Alkni ir stabili savienojumi, kas parastos apstkos neoksidjas un grti
pakaujas miskai iedarbei. Ar alkniem bagts degvielas un eas labi saglab
savu skotnjo sastvu un struktru, bet to sastinganas temperatra ir samr
augsta, tpc, lai o temperatru pazemintu, ir nepiecieamas piedevas ziem.
alkni CnH2n+2 , degviels sastopami ldz 60%, metns CH4, heptns C7H16,
izooktns C8H18, parafni C18...35, cerezni C36...55 u.c.
H
H

H
Metns

Butns

Ciklni ir termiski stabilki par alkniem un ar daudz zemku sastinganas

temperatru, tpc tie ir oti vlami ziemas degviels un visu sezonu es. Naft
tie var bt liel daudzum.
ciklni (ar naftni, cikloalkni, cikloparafni) CnH2n , degviels 20...70%,
es 70%, ciklopentns C5H10, cikloheksns C6H12, etilcikloheksns
C6H11C2H5, dicikloheksns C10H18 u.c.
CH2

CH2
H2C

CH2

H2C

CH2

H2C

CH2

H2C

CH2
CH2

Ciklopentns
14

Cikloheksns

Arni, kurus sauc ar par aromtiiem to spcgi izteikts smaras d, ir

stabili savienojumi ar labm dintjspjm, naft to ir mazk k alknu un
ciklnu. Tiem piemt labas antidetoncijas pabas, bet, tiem sadegot, var
veidoties vairk uzdegumu.
arni CnH2n-6 , pieaujamais daudzums degviels ldz 42% (t.sk.benzols ldz
1%), augsts oktnskaitlis, benzols C6H6, toluols C6H5CH3, ksilols
C6H4(CH3)2, naftalns C10H8, -metilnaftalns C10H7CH3 u.c.
CH

CH

HC

CH

HC

CH3

CH

HC

CH

HC

CH

CH

CH

Toluols

CH

Naftalns

Alkni ir nestabili savienojumi un tri oksidjas, veidojot dadus

savienojumus ar skbekli, kuri piesro degvielu un pazemina ts kvalitti.
Naft to ir samr maz, bet tie rodas naftas prstrd.
alkni CnH2n un CnH2n-2 , veidojas termiskaj kreking, degviel nav vlami,
pieaujamais daudzums ldz 20%, etilns C2H4, acetilns C2H2, butns C4H8,
butadins C4H6 u.c.
H
H

H
H

Etilns
H

Acetilns

H
H

H
Butns

15

Skbeklis un srs naft un naftas produktos parasti ir dadu savienojumu

veid, kuri aktvi iedarbojas uz krsainajiem metliem, radot to koroziju. Sra
savienojumiem ir nepatkama smaka, kura nk ar no dam specifiskm
transmisiju em (srs ir ar laba smrviela). Degvielai sadegot, sra
savienojumi ar skbekli un deni veido srskbi, kura motoram un videi ir
kaitga.
Naftas ieguves pirmskumi mekljami tagadjs Irkas teritorij, kur Kisij
5.gs. pr. Kristus naftu smla ar das spaiiem no dens virspuses un izmantoja
kvpekiem reliiskajs ceremonijs. Ar senaj n un Birm ieguva naftu,
kuru smla no akm un izmantoja valdnieku piu apgaismoanai. Tagad naftu
iegst no urbumiem divos etapos: 1) strklas (20...80% naftas izspie virs ts
atrodos gzes), 2) mehaniztais gzlifts (urbum iespie saspiestu gzi vai
gaisu), - dziumski (centrbdzes un garkta).
Urbumu izveidoana un apkalpoana ir dadu agregtu komplekss, kuri var
atrasties gan uz sauszemes, gan seklkos un ar dzikos deos. Par pirmo
naftas ieguves urbumu uzskata pulkvea Edvna Dreika (Edwin Drake) vadb
ASV Pensilvnijas tat 1859.gad izveidoto 21 metru (70 feet) dzio urbumu
(2.1.att.). Skotnji naftu transportanai uz prstrdes vietm pildja koka
mucs (muca - angl. barrel), kuru tilpums bija 159 litri. T ldz odienai ir
saglabjusies naftas tilpuma mrvienba barels.
Naftas prstrdes uzplaukums sks 19.gs. vid, lai gan pirm naftas
prtvaices rpnca tika uzcelta Baku hanist 1823.gad, kur naftu smla no
seklm akm. Viena no pirmajm naftas prstrdes kompnijm ASV Vacuum
Oil Co tika nodibinta 1866.gad. To izdarja M.Ewing un H.Everest ujorkas
tat, ieguldot ai paskum 20 dolrus, kas taj laik bija liela nauda. Vii
cerja, ka, destiljot naftu vakuum, vars iegt lielku petrolejas iznkumu.
Petrolejas iznkumu neizdevs palielint, bet vii ieguva tumas nogulsnes, kas
kuva par pirmskumu zievielu ieguvei. s kompnijas vairkkrtjas
prdoanas un pirkanas rezultt t ieguva MOBIL nosaukumu. Tajos laikos
16

naftas kompnijas ieguva petroleju, zievielas un t laika izpratn kaitgu

blakusproduktu benznu, kuru k nevlamu sadedzinja, jo nebija vl radts ar
benznu darbinms motors. Tagad no naftas iegst izejvielas miskajai
rpniecbai un degvielas, eas, ziedes.

2.1.att. Edvna Dreika (Edwin Drake) naftas urbuma tornis.

Pasaul ir daudzas naftas ieguves un prstrdes kompnijas. Latvij

pazstamks naftas kompnijas pardtas 2.1.tabul.
Prstrdi ievada jlnaftas attrana no gzm, dens, mehniskajiem
piemaisjumiem. Tad seko prtvaice 2.2.att., krekings un riformings
2.2.tabula. Karsjot naftu, ts sastvdaas iztvaiko pakpeniski viena pc otras,
vispirms vieglks frakcijas, tad smagks. Prtvaices kolon naftas tvaiki
kondensjas uz dados augstumos novietotiem ar deni dzestiem plauktveida
vjiem, no kuriem savc attiecgs frakcijas. Pri paliek mazuts, kuru vlreiz
prtvaic un iegst izejvielas bzes em, kuru frakcija naft neprsniedz 10%.
17

Pc etapa paliek pri gudrons, ko izmanto ceu bv un celtniecb. Benzna

iznkums prtvaic ir neliels, tpc t ieguves apjomu palielinanai izmanto
krekingu (angl.cracking - saelana) lielo un smago ogderau molekulu
saelanai mazks. Pc saelanas izveidojas alkna stabils molekulas un
alkna nestabils molekulas. Alknu prvranai par alkniem izmanto
riformingu (angl.reforming - uzlaboana, reformana).
Krekings

C16H34 C8H18 + C8H16

(alkns alkns + alkns).

Riformings C8H16 + H2 C8H18

(alkns + deradis alkns).

2.1.tab. Latvij pazstamks naftas kompnijas

Naftas
kompnija
MOBIL
EXXON
Exxon Mobil
SHELL

Dibinanas
gads
1896.
1896.
1999.
1907.

BP
BP Amoco
ARAL
TEXACO
CASTROL
TOTAL
REPSOL
AGIP
FUCHS
SUNOCO
ADDINOL
NESTE
FINA
COMMA
OMAN
ELF
STATOIL
ELF+TOTAL
LUKOIL
HYDROTEXACO

1909.
1999.
1897.
1902.
1909.
1924.
1924.
1926.
1931.
1935.
1935.
1948.
1955.
1960.
1961.
1968.
1972.
1999.
1991.
1995.

18

Valsts
ASV
ASV
ASV
Holande,
Anglija
Anglija
Anglija, ASV
Vcija
ASV
Anglija
Francija
Spnija
Itlija
Vcija
Beija
Vcija
Somija
Beija
Anglija
Holande
Francija
Norvija
Francija
Krievija
Dnija,
Norvija

Piezmes
skum Vacuum Oil 1866.
skum Jersey Standard 1882.
Exxon + Mobil

BP + Amoco + Castrol

skum Burmah Oil 1886

no Sun Comp, ASV,1890.

PetroFina meitas uz.

EXXON meitas uz.
Mobil+BP meitas uz.

gze
H=15..70 m
=3...10 m

40...200oC benzns ~15%

120...240oC ligrons
Ligrons + petroleja =
reaktvo motoru degviela

~20%
solrs

140...315oC petroleja

viegls eas

230...360oC gazoils
Petroleja+gazoils+solrs=
dzedegviela

~15%
vidjs eas
300...400oC solrs

380o

nafta

430o

smags eas

mazuts ~50%
gudrons

2.2.att. Naftas prtvaice.

19

20
2.2.tab. Naftas prstrde
Naftas prstrde
Prtvaice ldz mazutam

Rems
T, C
p, MPa
ldz 380
~0,1

Prtvaice ldz gudronam

ldz 430

vakuums

augstspiediena

470-540

4-6

koksana

500-600

0,1-0,2

pirolze

650-700

~0,1

parastais
hidrokrekings

450-520
350-450

0,2-0,3
3-14

zemspiediena

650-800

~0,1

Solrs, eu izejmaterils,
gudrons
Gze, alknu
ogderai idr veid
Kokss, gze, ogderai
idr veid
Kokss, gze, aromatiskie
ogderai idr veid
Augstvrtgs benzns
Augstvrtgi benzna
komponenti
Alknu ogderai

termiskais
platformings

460-540
460-540

1,0-1,5
1,5-7

Alknu ogderai
Augstvrtgs benzns

hidroformings

480-530

2-3

Aromtiskie ogderai

Iznkums

Tlka prstrde

Katalizators

Termiskais
krekings

Kataltiskais
krekings

Benzns, ligrons, solrs,

petroleja, gazoils, mazuts

Riformings

Prtvaice,
krekings,
riformings
Krekings,
riformings

Riformings

Alumosilikti
Alumosilikti
H2 kltbtn
Alumosilikti
H2O tvaiku
kltbtn
H2 kltbtne
Platns H2
kltbtn
Molibdena
oksds H2
kltbtn

3. Benzns
Benzns ir ap 300 dadu ogderau maisjums, kuru atsevis pabas
nosaka maisjuma kopjs pabas. Benzna pabu parametrus var uzzint
ikvien degvielas uzpildes stacij (DUS), jo katrai benzna partijai ldzi jbt
kvalittes sertifiktam (pasei) ar analzes rezulttiem. Latvij pieemt benzna
standarta LVS EN 228 prasbas un LR Ministru kabineta noteikumu prasbas ir
pardtas 3.1.tabul.

3.1.tab. Prasbas benznam ar POS 95

Parametrs
Krsa
Blvums 15oC
Prtvaict benzna
daudzums 70oC
Prtvaict benzna
daudzums 100oC
Prtvaict benzna
daudzums 150oC
Prtvaicanas beigu
temperatra
Neprtvaictais atlikums
Tvaiku spiediens pc
Reida 6 klases

Mrv.

LVS EN 228:2011

LR MK noteikumi

kg/m3
%

caurspdga
720-775
20-50

46-71

min 46

min 75

min 75

max 210

%
kPa

Vara plksntes korozija

Svei , mg/100ml
Pretoksidans stabilitte min(indukcijas periods)
tes
Srs
%
mg/kg
Benzola saturs
%
Arnu saturs
%
Alknu saturs
%
Skbeka saturs :
%
t.sk. dadi spirti
%
vai teri
%
Bioetanols
%
Svins
mg/l
Mangns
mg/l
MOS
POS

max 2.0
A:45-60, B:45-70,
C/C1:50-80, D/D1:60-90,
E/E1:65-95, F/F1:70-100
Nr. 1
max 5
min 360
max 0.001
max 10
max 1
max 35
max 18
max 2.7
max 8
max 15
max 5
min 85.0
min 95.0

max 70 vasar
?? - ziem

max 0.001
max 10
max 1
max 35
max 18
max 2.7
max 10
max 15
4.5-5.0 obligti
max 5
max 6 (pc 01.01.2014. max 2)
min 85.0
min 95.0

21

LR MK noteikumi nosaka, ka:

- degvielas mazumtirdzniecbas viets, kur realiz benznu, jnorda t marka,
- ja benzns satur mangna (Mn) savienojumus, mazumtirdzniecbas viets jbt
izliktai nordei Satur metla piedevas,
- sporta automobiiem un avicijas transportam benzns jrealiz bez bioetanola.
Benzna kvalitti nosaka visu prbaudmo parametru atbilstba normai. Var
gadties, ka viens parametrs ir augstas kvalittes (piem., oktnskaitlis), bet
motors slikti darbojas, jo frakcionrais sastvs vairk atgdina dzedegvielu
nek benznu. To, vai benznam nav piejaukta dzedegviela vai petroleja, var
prbaudt pat mjas apstkos, istabas temperatr uzpilinot 2-3 pilienus benzna
uz filtrpapra un pagaidot pusstundu. Benzns ai laik pilnb iztvaiko,
neatstjot nekdas pdas. Ja uz filtrpapra paliek redzams taukains plankums,
tad tas liecina par dzedegvielas vai petrolejas kltbtni benzn.
Benzna pabu parametri labk izprotami ir specilistiem, bet ir viens
parametrs, kuru gribot negribot redz ar jebkur DUS klients. Tas ir benzna
oktnskaitlis, kur ir pardts benzna mark. Das valsts, piem., Lielbritnij
oktnskaitli benzna mark neuzrda, jo katrai benzna markai ir savs
nosaukums un klients zina, kur nosaukums atbilst via spkrata vajadzbm.
Noteiktam motoram piemrotko oktnskaitli nosaka automobia raotjrpnca
un tas ir atkargs no motora kompresijas pakpes un cilindra diametra (zinot
motora parametrus, pc formulas to var aprint ar katrs pats). Msdienu
motoriem benzns ar oktnskaitli augstku par rpncas rekomendto nav
kaitgs, bet antko automobiu motoriem var izdegt izpldes vrsti un var bt
vieni klusintj, jo augsta oktnskaita benzni aizdegas ar nelielu
noseboanos saldzinjum ar mazka oktnskaita benzniem. Braucot ar
benznu, kam oktnskaitlis mazks par rpncas rekomendto, jsamazina
aizdedzes apsteidze, jatsaks no agresva braukanas stila un jpieem doma,
ka ir iespjams lielks degvielas patri un ir iespjami motora bojjumi.
22

Benzna ras skum naftas prstrd ieguva zema oktnskaita benznus.

Palielinoties motoru kompresijas pakpei, rads nepiecieamba pc augstka
oktnskaita benzna. Ptjumi pierdja, ka ltkais un efektvkais pamiens
oktnskaita palielinanai masveida raoan ir tetraetilsvina (ar citu svina
savienojumu) pievienoana benznam. T rads svinbenzns (saukts ar par
etilbenznu). Tomr svina savienojumi ir oti kaitgi dzvajai dabai un
automobiu atgzu katalizatoriem. Attstot naftas prstrdes procesus, rads
iespja raot augsta oktnskaita bezsvina benznus. Benzna oktnskaitli
palielina ar mangns (Mn) un t savienojumi, bet mangns negatvi ietekm
aizdedzes sveu elektrodu darbmu. Jaunkie ptjumi Krievij liecina, ka Mn
izmantoana oktnskaita paaugstinanai nekait nedz motoriem, nedz atgzu
katalizatoriem, nedz dabai. Tpc Krievij raotie visi augstoktna benzni satur
mangnu (15 vai 24 mg/l), jo tas ir ltk nek bvt jaunas rpncas kvalitatva
benzna raoanai.
Ar spirti un teri palielina benzna oktnskaitli, k ar veicina benzna
pilngku sadeganu, t samazinot CO un HC daudzumu izpldes gzs.
Pievienojot benznam ldz 20% etanola, nav jveic motora konstruktvas
izmaias.
Kpc pasaule tikai nesen ir atteikusies no svinbenzna raoanas? Tas ir
saistts ar svina labvlgo iedarbi uz vrstiem un vrstu ligzdm vecajos
automobios, jo tajos vrstu ligzdas ir mkstas (180-220 HB). Svins kalpo k
smrjoa un blvjoa viela, ldz ar to samazinot vrstu prkaranu un t
pagarinot mezgla kalpoanas laiku. Svinbenzn pieaujamais svina daudzums
bija: Eirop 130 mg/l, Krievij 240 mg/l. Svina labvlg iedarbe ir jtama, ja
benzn t ir vismaz 50 mg/l. Msdienu automobiiem svina nozme ir zudusi,
jo vrstu ligzdas tiek izgatavotas no divreiz cietka materila k agrk (vismaz
400 HB). Ievrojot veco automobiu panieku intereses, ir atrasts svina
aizvietotjs blvanai un smranai. Tas ir klijs, kur oktnskaitli nemaina un

23

dabai ir mazk kaitgs, tomr atgzu katalizatoriem kaitgs. Klija kltbtni

benzna mark parda ar burtu K, piem., 85K.
Benzna marks var bt ar uzraksti, piem., Ultima, Futura, V-Power, kas
aj gadjum norda uz jaunm un efektvkm mazgjom piedevm, kas
labk pasarg vrstus no piedediem. Tomr tas nenozm, ka citiem benzniem
nav mazgjoo piedevu. Normli raotam benznam ir daudz dadu piedevu,
gan raoanas atviegloanai (oksidans inhibitori, krsvielas un marieri,
korozijas inhibitori, biocdi, antistatii, deemulsatori, plstambas uzlabotji),
gan ekspluatcijas pabu uzlaboanai (pretdilanas piedevas, pretapledoanas
piedevas, mazgjos piedevas jeb deterenti, pretuzdeguma piedevas,
dzirkstepastiprinos piedevas, antidetonjos piedevas, smrjos piedevas).

Daas vsturiskas zias saistb ar benznu:

19.gs. vidus - naftas prstrdes proces benzna frakciju uzskata par praktiski
neizmantojamu, sprdzienbstamu vielu, kuru vienkri sadedzina.
1876.gads - Dr. Nikolaus Otto izgatavo pirmo etrtaktu benznmotoru, kuru
pasaul odien sauc ar par Ottomotoru.
1885.gads - Gotlbs Daimlers un Karls Bencs izgatavo pirmo automobili ar
viencilindra etrtaktu benznmotoru.
1920.gads - izgatavots stacionrs viencilindra etrtaktu benznmotors ar
mainmu kompresijas pakpi benzna antidetoncijas pabu ptanai.
1920.gads - ieviests raoan krekingprocess naftas prstrd, lai palielintu
benzna iznkumu.
1920.gads - benzna un etilspirta (pat ldz 80%) maisjuma k degvielas
izmantoanas skums.
1921.gads - tetraetilsvins k efektvkais no vairkiem tkstoiem savienojumu
tiek izvlts par benzna antidetoncijas pabu uzlabotju.

24

1929.gads - ieviests oktnskaitlis benzna antidetoncijas pabu skaitliskai

novrtanai.
1935.gads - ir apgta benzna raoana ar oktnskaitli 70.
1940.gads - ieviests raoan riforminga process benzna pabu uzlaboanai.
1955.gads - ir apgta bezsvina benzna raoana ar ptniecbas oktnskaitli 95.
1989.gads - sk raot reformulto benznu, kam izmainti vairki parametri, lai
samazintu izpldes gzu kaitgumu.
2000.gads - vairkas valstis aizliedz svinbenzna izmantoanu.
2004.gads - Eiropas Savienb aizliedz svinbenzna lietoanu.

Der atcerties:

temperatrai mainoties no 16...40oC no 25 m3 rezervura caur
elpoanas vrstu izplst 6 kg benzna tvaiku;

tuk rezervur paliek gaisa-benzna

maisjums; piepildot

rezervuru ar benznu, maisjums izplst atmosfr vai to nosc;

piepildot 20 m3 rezervuru no gaisa-benzna maisjuma var iegt 20
kg benzna;

rezervurs jpiepilda par 90...92% no t tilpuma, bet ne vairk par
96%, jo, temperatrai paaugstinoties, benzns plds r pa
elpoanas vrstu;

gaisa temperatrai strauji krtoties, it pai ziem, jebkur degvielas
tvertn tiek ieskts gaiss, gaisa mitrums kondensjas un degviel
nokst dens, tpc dos apstkos ir labk, ja degvielas tvertne ir
pc iespjas pilnka.

25

4. Dzedegviela
Dzedegvielu (DD), ko iegst naftas prstrdes proces, sauc ar par fosilo
DD un t ir vairku simtu dadu ogderau maisjums, kuriem katram ir
savas pabas. Esterificjot rapu vai citu augu eas ar spirtiem, iegst
biodzedegvielu, kas pc pabm ir ldzga fosilajai DD. Atkrtoti iegt pilngi
vienda misk sastva un pabu degvielu praktiski nav iespjams. Ldz ar to
degvielas pabas ir maingas. Lai dados laikos un viets raots degvielas
vartu saldzint, ir ieviesti normatvi, kuri parasti nosaka pabu lielumu
augjs un/vai apakjs robeas. Dzedegvielas Latvijas standarta LVS EN
590 un biodzedegvielas Latvijas standarta LVS EN 14214 daas prasbas, k
ar LR MK noteikumu prasbas ir apkopotas 4.1.tabul.

4.1.tab. Prasbas dzedegvielai un biodzedegvielai

Parametrs

Krsa
Blvums 15oC
Prtvaicts degvielas
daudzums 250oC
Prtvaicts degvielas
daudzums 350oC
Temperatra, kad iztvaicts
95% degvielas
Viskozitte 40oC
Eotspja diluma
Pretoksidans stabilitte

Mrv.

kg/m3
%

LVS EN
590:2011
dzedegviela
caurspdga
820-845
max 65

min 85

max 360

cSt
2.0-4.5
mkm
max 460
3
g/m
max 25
h
min 20
o
Uzliesmoanas temp.
C
min 55
Koksa skaitlis
%
max 0.30
Pelnu saturs
%
max 0.01
Srs
%
max 0.001
mg/kg
max 10
Srs (dzelzcea transportldzekiem, lauksaimniecbas
un mesaimniecbas traktoriem)
Biodzedegviela - obligti %

26

LR MK
noteikumi

LVS EN
14214:2011
biodzedegviela

max 845

860-900

max 360
3.5-5.0

max 0.001
max 10
max 1000
mg/kg
4.5-5.0

min 101
max 0.30
max 0.02
max 0.001
max 10

Taukskbju metilesteri
Arni
Vara plksntes korozija
dens saturs
Skdaias
Cetna indekss
Cetna skaitlis

%
%
mg/kg
mg/kg

max7.0
max 11
Nr 1
max 200
max 24
min 46
min 51

min 96.5
Nr 1
max 500
max 24
min 51

min 51

Aukst filtra nosprostoanas temperatra CFPP, oC , ne augstka par:

a) A, B, C, D, E, F klimatiskajm klasm mrenaj klimat:
A +5, B 0, C 5, D 10, E 15, F 20,
b) 0., 1., 2., 3., 4. klimatiskajm klasm arktikas klimat:
0. 20, 1. 26, 2. 32, 3. 38, 4. 44.
Saduoans temperatra, oC ne augstka: 0. 10, 1. 16, 2. 22, 3. 28, 4. 34.

LR MK noteikumi nosaka, ka:

- ziemas period (1.novembris-31.marts) dzedegvielas mazumtirdzniecbas
viets jnorda aukst filtra nosprostoanas punkts (grdos pc Celsija) un
degvielas klase,
- 0., 1., 2., 3. un 4. klases dzedegviela jrealiz bez biodzedegvielas
piejaukuma.

Katrai degvielas partijai degvielas uzpildes viets ir jbt kvalittes

sertifiktam, kur juzrda iepriek minto parametru normatvs un
laboratorisko analu vrtbas. Ikvienam degvielas pircjam ir tiesbas pieprast
kvalittes sertifikta kopiju. Ja degvielas pircji to dartu, tad mazk btu
labu, ka iegdta sliktas kvalittes degviela. It pai tas attiecas uz kurinms
degvielas iegdi, par kuras zemo kvalitti ir visvairk sdzbu. Viens no
kurinms degvielas tipiem ir mart degviela, kas ir iekrsota vasaras
dzedegviela. Tpc marts degvielas kvalitte nedrkst bt zemka par
vasaras dzedegvielas kvalitti. Vl joprojm LR MK atauj tirgot dzedegvielu
ar sra saturu ldz 1000 mg/kg izmantoanai dzelzcea transportldzekos,
lauksaimniecbas un mesaimniecbas traktoros.
27

Dzedegvielas aizdegans pabas raksturo cetnskaitlis. Ja tas ir par mazu,

tad motors strd asi un trokaini un motoram ir dinamiskas prslodzes, ja
par lielu, tad degmaisjums sadeg nepilngi, motors dmo, samazins t jauda un
palielins degvielas patri. Cetnskaitlim jbt robes no 51 ldz 55.
Aukst filtra nosprostoanas temperatra CFPP (Cold Filter Plugging Point).
temperatra raksturo dzedegvielas filtrjambu (plstambu caur degvielas
filtriem) zems temperatrs. Pazeminoties dzedegvielas temperatrai,
skotnji veidojas dai parafna (smago alknu) kristli, kuru skaits aizvien
pieaug ldz viss tilpums ir parafinizjies (sastindzis). Palaik standartos
svargk nav kristlu raans skuma temperatra, kad vl degviela plst caur
filtru, vai beigu temperatra, kad degviela ir sastingusi, bet gan CFPP, kura ir
par ~10oC zemka par kristlu raans skuma temperatru un kur
dzedegviela vairs nevar izplst caur filtru, jo tas ir pilns ar parafna kristliem.
Veidojoties parafna kristliem dzedegviel, kuri saskatmi k mazi sveces
gabalii, t no bezkrsas caurspdga idruma pamazm prvras par
saduotu idrumu. Kristalizcijas skuma temperatru dv ar par
saduoans skuma temperatru. Temperatru, kad dzedegviela ir pilnb
sastingusi, dv par sastinganas temperatru. Ja pki prsteidz strauja
temperatras pazeminans un tuvum nav ziemas dzedegvielas, var
izldzties ar kara laika metodi, pielejot klt degvielai ne vairk k vienu treo
dau traktoru petrolejas, vai ar ne vairk k 25% avicijas petrolejas, riskjot
abos gadjumos ar degvielas sistmas pastiprintu izdilumu un motora darbbas
pasliktinanos, un t cietku darbbu cetnskaita samazinans d. Labks
variants ir pievienot depresjou piedevu, kas pazemina saduoans
temperatru par 10-15oC. Tomr jatceras, ka ie pamieni ir izmantojami tikai
ekstra gadjumos.
Vizuli degvielas kvalitti var prbaudt, ja to ielej men vai caurspdg
pudel un pc vismaz diennakts nostdinanas aplko pret gaismu. Degvielai
jbt gaiai, caurspdgai, viendabgai, bez dum un noslojumiem.
28

Noslojumus vieglk konstatt, ja degvielu pirms nostdinanas nedaudz

uzsilda (drobas apsvrumu d ne vairk par +50oC). Palielintu dens
kltbtni var konstatt, ja degviela, taj ieberot nedaudz zilos graudius,
iekrsojas. Preczus kvalittes rdtjus var iegt, tikai veicot laboratorisks
analzes. Vislabk tas darms akredittajs valsts laboratorijs (piem., Latsert
laboratorij Rg, Ventspils Naftas laboratorij), jo to analu rezulttus var
izmantot, ja notiek tiesu darbi starp pircju un negodgu prdevju.
Dzedegviel ir dadas piedevas, kuras vispirms pievieno ts raoanas
atviegloanai (oksidans inhibitori, krsvielas un marieri, korozijas
inhibitori, biocdi, antistatii, deemulsatori, plstambas uzlabotji) un pc tam
ekspluatcijas pabu uzlaboanai (pretdilanas piedevas, pretledus piedevas,
mazgjos piedevas jeb deterenti, cetnskaita uzlabotji, kristalizcijas
skuma un beigu temperatras pazemintji, parafna pretizsans piedevas,
pretputoans

piedevas,

odoranti,

iedarbinanas

patrintjpiedevas,

pretdmoanas piedevas).
Dadu valstu nostjas demonstranai vides saglaban, t.sk. ar cilvku
veselbas saglaban, oti pamcoa ir 4.2.tabula ar starptautiskas inspekcijas
datiem. Prsvar Eiropas valstis oti rpjas par savu vidi un cilvkiem (skat.
pieaujamo sra daudzumu degviel), bet ir ar valstis, kas tam pievr mazku
uzmanbu. Latvija aj starptautiskaj vrtjum izceas ar to, ka LR MK nav
noteicis CFPP temperatru. Latvij un Igaunij nav bijusi ar ziemas
dzedegvielas kvalittes starptautisk prbaude, par ko liecina tuks ailtes
4.2.tabul.

29

4.2.tab. Ziemas dzedegvielas nacionlo standartu dai lielumi un degvielas

paraugu prbaudes rezultti 2010.gad (Avots: Worldwide Winter Diesel Fuel
Quality Survey 2010, Infineum)

Valsts

Austrija
Benelux
ehija
Dnija
Somija
Francija
Vcija
Grieija
rija
Itlija
Norvija
Polija
Portugale
Spnija
Zviedrija
veice
Lielbritnija
Lietuva
Latvija
Igaunija
AAE
Izrala
Krievija
Kuveita
Saudi Arabia
Austrlija
Indija
Japna
na (ziemei)
Dienvidfrika

30

Blvums,
kg/m3
(15oC)
stand
820-845
820-845
820-845
820-845
800-840
820-845
820-845
820-845
820-845
820-845
800-840
820-845
820-845
820-845
800-820
820-845
820-835
820-845
820-845
800-845
820-870
820-845

CFPP
temperatra,
o
C
stand prb
-20
-28
-20
-24
-20
-33
-24
-26
-34
-41
-15
-18
-22
-26
-5
-7
-15
-19
-12
-15
-32
-39
-20
-10
-13
-10
-15
-35
-37
-20
-26
-15
-19
-32
-36
-26
+5
-5
-20

+4
-9
-30

820-870
-4
820-850
820-845
810-850

+6
-19
-29
-4

-13
-4
-1
-34
-34
-7

Sra
daudzums
pc svara, %
stand
prb
0,001
0,0007
0,001
0,0008
0,001
0,0006
0,001
0,0006
0,001
0,0003
0,001
0,0007
0,001
0,0007
0,001
0,0008
0,001
0,0009
0,001
0,0006
0,001
0,0007
0,001
0,001
0,0007
0,001
0,0006
0,0005 0,0003
0,001
0,0006
0,001
0,0006
0,001
0,0004
0,001
0,001
0,5
0,05
0,001
0,002
0.035
0.028
0,5
0,5
0,12
0,001
0,0008
0,035
0,035
0,001
0,0006
0,2
0,06
0,05
0,02

Cetna
skaitlis

HFRR,
mkm

prb
57
54
53
53
56
54
56
56
56
55
54

prb
231
300
211
292
347
219
219
325
337
284
236

57
55
54
54
55
55

205
230
222
351
237
374

51
51

65
54
52

484
387
367

45
51
51
45
49
45

55
51
58
56
50
53

546
364
423
400
406
358

stand
51
51
51
51
51
51
51
51
51
51
51
51
51
51
51
51
51
51
51
51

5. Degvielu kvalittes prbaude

Ievads. Kaut gan Latvij jebkuru standartu piemroana ir brvprtga, LR
Ministru kabinets tomr nosaka ar obligti piemrojamos nacionlo standartu
normatvus. Latvijas Standarta tehnisk komiteja jau 2001.gada august ir
apstiprinjusi bezsvina benzna standartu LVS EN 228 un dzedegvielas
standartu LVS EN 590, kuri ir adoptti Eiropas standarti EN 228 un EN 590, un
kuros tiek ienestas izmaias ldz ar izmaim Eiropas standartos un kuri ir
noprkami Standartizcijas biroj Rg. LR MK os normatvus benznam un
dzedegvielai ir noteicis savos 26.09.2000.gada noteikumos Nr 332 Noteikumi
par benzna un dzedegvielas atbilstbas novrtanu un to grozjumos
(30.07.2002. Nr 328; 18.03.2003. Nr 116; 16.12.2003. Nr 700; 22.04.2004. Nr 386;
14.12.2004. Nr 1020; 08.02.2005. Nr 113; 25.06.2009. Nr 648; 03.11.2009. Nr 1295;
21.06.2011. Nr 493 - www.likumi.lv). Tlk aplkotas visas standartos un

noteikumos iekauts prasbas.

Oktnskaitlis. Benzna oktnskaitli prbauda (skat. 7. nodau) ar specili
konstrutu viencilindra benznmotoru, izmantojot divas metodes: motora metodi
(motora oktnskaitlis MOS) un ptniecbas metodi (ptniecbas oktnskaitlis
POS). LVS EN 228 prasbas ir attiecinmas uz benznu ar POS 95 (MOS 85).
LR MK noteikumos prasbas ir uzrdtas benznam ar min POS 95 (MOS 85) un
min POS 91 (MOS 81).
Cetnskaitlis. Dzedegvielas cetnskaitli (skat. 7. nodau) prbauda ar
specili konstrutu viencilindra dzemotoru. LVS EN 590 nosaka, ka
cetnskaitlim ir jbt vismaz 51 un cetna indeksam, ko aprina, vismaz 46.
LR MK noteikumi ar nosaka, ka cetnskaitlim ir jbt vismaz 51.
Krsa. Degvielai jbt gaiai, caurspdgai, viendabgai, bez dum un
noslojumiem.
Blvums. Blvums raksturo degvielas sastvu un ts piemrotbu Otto vai
Dzea ciklam. LVS EN 228 un EN 590 nosaka, ka +15oC temperatr benzna
blvumam jbt 0,720-0,775, bet dzedegvielas blvumam 0,820-0,845.
31

Dzedegvielai s paas blvuma vrtbas ir noteicis ar LR MK. Blvumu mr

ar densimetru vai elektronisku ierci un saldzinanai prrina, kds tas ir pie
+15oC, jo degvielas blvums mains ldz ar ts temperatras maiu:

15 = t + (t 15),
kur: 15 blvums +15oC,
t izmrtais blvums,
t degvielas temperatra mrot blvumu,
temperatras korekcijas koeficients
(benznam 0,00083 , dzedegvielai 0,00072).

Sakar ar to, ka degvielas tilpumsvars ievrojami mains atkarb no

temperatras, degvielas daudzumu uzskaita svara vienbs. Svaru nosaka sverot,
izmrot tilpumu un blvumu un tos sareizinot. Degvielas uzpildes stacijs (DUS)
degvielu prdod tilpuma vienbs (litros), tpc, atkarb no degvielas
temperatras, vien litr var bt dads degvielas daudzums pc svara pat vienai
un tai paai degvielas partijai. Benzna temperatrai mainoties par 1oC, t
tilpums mains 1,0015 reizes. Ja par 10oC, tad 1,015 reizes, t.i., par 15 litriem uz
katriem 1000 l. Ttad nevienu tvertni nedrkst pieliet pilnu, neatstjot vietu
degvielas izpleanai temperatras paaugstinans gadjumam.
Destilcijas (prtvaices, ar frakcionr sastva) parametri. ie parametri
raksturo degvielas piemrotbu dadiem motora darbbas remiem un
braukanas stiliem. Parametru noteikanai em 100 ml degvielas, kuru, karsjot
destilcijas apart rokas vai automtisk rem, iztvaic, tad kondens un
savc mrcilindr, reistrjot standart noteikts temperatras un tilpumus
(5.1.att.). Pc iem datiem var uzzmt ar prtvaices lknes, kuras uzskatmi auj
saldzint dadu degvielu patnbas. LVS EN 228 nosaka, ka 70oC
jprtvaicjas 20...50% benzna, 100oC 46...71%, 150oC min 75%,
prtvaicanas beigu temperatra max 210oC, neprtvaictais atlikums max

32

2%. LVS EN 590 nosaka, ka 250oC jprtvaicjas max 65% dzedegvielas,

350oC min 85%; temperatra, kad prtvaicts 95% degvielas max 360oC.
Daas no m normm ir noteicis ar LR MK.

dens-ledus tvertne

Siltums

Mrcilindrs

5.1.att. Degvielas prtvaices shma.

5.2.attl pardta standartam atbilstoa benzna prtvaices lkne un motora

darbba, ja ir ievrojamas novirzes no prtvaices apjomiem 70oC, 100oC, 150oC
temperatr. Piem., ja 70oC temperatr prtvaicjas vairk benzna k standart
noteikts, tad auksta motora iedarbinana var nedaudz uzlaboties, bet rodas
grtbas ar karsta motora iedarbinanu, jo raduies benzna vieglo frakciju
tvaiku burbui kav benzna padevi. Vai, ja 150oC temperatr nav prtvaicjies
vismaz 75% benzna, tad tas norda uz smago frakciju prmrgu daudzumu (ar
dzedegvielas vai petrolejas piejaukumu), kuras var nesadegt, bet notect
motora karter un idrint eu, vai ar, sadegot, veidot piededus degkamer.
33

Eas idrinana
Piededi

200

Lna motora iesilana

Slikts auto uzrviens
Degvielas prtri ss
distancs

C
150

Apgrtinta
auksta motora
iedarbinana
Degvielas prtri
gars distancs

100

Iepldes trakta
apledoana

50
Apgrtinta karsta motora
iedarbinana

20

40

60

80

100

Prtvaices apjoms, %

5.2.att. Benzna prtvaices lkne.

Benzna tvaiku spiediens. Benzna tvaiku spiediens raksturo vieglko

frakciju esambu benzn, kuras atvieglo auksta motora iedarbinanu. Ja tvaiku
spiediens ir palielints, tad cauruvados karst laik var rasties benzna tvaiku
burbui, kuri var kavt benzna piepldi karburatoram vai iesmidzinanas
sistmai. Turklt, pastiprinta iztvaikoana rada benzna zudumus, to uzglabjot.
Ziemas apstkos tvaiku spiedienam ir jbt lielkam k vasar, jo zem
temperatr iztvaikojamba pasliktins. Benzna tvaiku spiedienu var noteikt ar
Reida apartu vai citm metodm. Reida apart benznu silda 100oF (37,8oC)
temperatr, aujot tam iztvaikot, un mra tvaiku spiedienu (5.3.att.). Lai
piemrotos dadm apkrtj gaisa temperatrm, LVS EN 228 ir noteiktas 6

34

benzna klases atkarb no t tvaiku spiediena: A 45...60 kPa, B 45...70 kPa,

C/C1 50...80 kPa, D/D1 60...90 kPa, E/E1 65...95, F/F1 70...100 kPa.
Latvijas MK noteikumos ir ierakstta tikai viena B klase, kas attiecas uz
vasaras periodu (1.jnijs - 31.augusts), aizmirstot, ka Latvij ir ar ziema.

Spiediena
manometrs

Gaisa
kambaris
(V= 4)

Degvielas
kambaris
(V= 4)

dens temperatra
tvertn tiek
uzturta 100F
(37.8C)

5.3.att. Reida aparta shma.

Benzola, arnu, alknu daudzums. No naftas iegt degviela sastv no

vairku simtu dadiem ogderaiem, kuriem katram ir savas pabas un sava
ietekme uz cilvka veselbu, vidi un motora darbbu. Benzols ir kancerogna
viela, k ar rada piededus degkamer, lai gan palielina benzna oktnskaitli.
Arni (aromtii) palielina oktnskaitli un ar, dieml rada piededus. Alkni
(nepiestintie ogderai vai olefni) piesaista skbekli, radot nogulsnes.
Tpc o vielu daudzums degviel tiek normts, lai to negatv ietekme btu
mazka par pozitvo. Ogderau daudzumu degviel nosaka ar gzu
hromatogrfijas metodi. LVS EN 228 pieauj benzn ldz 1% benzolu, ldz 35%
arnus, ldz 18% alknus. LVS EN 590 pieauj dzedegviel ldz 11% arnus.
Ar LR MK ir noteicis s paas normas.

35

Vara plksntes korozija. Degviel esoais dens, k ar srs un t

savienojumi var iesaistties reakcijs ar metliem, tos bojjot. Kaitgs
iedarbbas novrtjumu sniedz prbaude ar vara plksnti. Spoi pultu vara
plksnti iegremd degviel, kuru kars 3 stundas 50oC temperatr. Pc tam
saldzina vara plksntes spouma un krsas maiu ar 4 standarta paraugiem, no
kuriem Nr 1 ir ar nelielu spouma un krsas maiu, bet Nr 4 ir galgi apsbjis.
LVS EN 228 un EN 590 pieauj tikai Nr 1.
Sra daudzums. Srs degviel var bt gan brv, gan ar dadu savienojumu
veid. Pirms degvielas sadeganas srs var veicint izsdumus karburator un
smidzintjos, un vienlaikus kalpo k smrviela dzedegvielas preczijas
aparatras kustgajm dam. Pc degvielas sadeganas veidojas sra
savienojumi, kuri ir kaitgi videi un cilvkam, k ar motoram un t izpldes
sistmai. Samazinot sra daudzumu degviel, tai nepiecieamas eojos
piedevas (var pieliet ar vismaz 2% biodzedegvielas). Sra daudzumu degviel
nosaka % vai mg/kg ar viu garuma dispersvo rentgenfluorescences
spektroskopijas metodi. LVS EN 228 pieauj sra daudzumu benzn ldz
0,001% (10 mg/kg), LVS EN 590 dzedegviel ldz 0,001% (10 mg/kg). LR
MK noteikt norma benznam un dzedegvielai ar ir 0,001% (10 mg/kg). Vl
joprojm LR MK atauj tirgot dzedegvielu ar sra saturu ldz 0,1% (1000
mg/kg)

izmantoanai

dzelzcea

transportldzekos,

lauksaimniecbas

un

mesaimniecbas traktoros.
Benzna pretoksidans stabilitte (indukcijas periods). Pretoksidans
stabilitte raksturo benzna piemrotbu ilgstoai uzglabanai. o piemrotbu
nosaka ekstremlos apstkos: benzna paraugu ievieto t.s. bumb un kars
100oC , pirms tam ielaiot aj hermtiski nosldzamaj bumb skbekli, lai
spiediens btu 100 psi (689 kPa). Skbeklis savienojas ar nepiestintajiem
ogderaiem un spiediens bumb pamazm krt. Uzem laiku no bumbas
ievietoanas idrum ar 100oC ldz spiediena krituma trums sasniedz 2 psi 15
mints. is laiks raksturo pretoksidans stabilitti jeb indukcijas periodu.
36

Uzskata, ka benznu ar 240 min. ilgu indukcijas periodu var uzglabt vismaz 6
mneus un tam var bt apmierinoa kvalitte pat uzglabjot to ldz 2 gadiem.
LVS EN 228 nosaka, ka benzna indukcijas periodam jbt vismaz 360
mintm.
Sveu daudzums benzn. Svei veidojas benzna ilgstoas uzglabanas
laik un ir nepiestinto ogderau savienojums ar skbekli. Parasti svei
nesadeg, bet izsas gan pirms, gan pc deganas degvielas sistm un uz
vrstiem, cilindra galvas un virzua. Sveu daudzumu benzn nosaka, to
iztvaicjot standarta apstkos, un prpalikumu nosverot. LVS EN 228 pieauj
sveu daudzumu benzn ldz 5mg/100ml.
Svina daudzums benzn. Svinu benznam pievieno idruma veid k
tetraetilsvinu vai tetrametilsvinu. Svins paaugstina benzna oktnskaitli, t.i.,
uzlabo benzna antidetoncijas pabas. Kop 1920.gada nekas labks par svinu
benzna antidetoncijas pabu uzlaboanai nav atrasts. Turklt, svins kalpo k
smrviela un blvviela antko automobiu vrstiem un vrstu ligzdm, kuras tiem
izgatavotas no 2x mkstka materila k odien. Tai pa laik svins oti tr
temp saboj automobiu atgzu katalizatorus, un, ilgstoi uzglabjot benznu,
taj izsas tetraetilsvina savienojumi ar skbekli. T k svina savienojumi ir
kaitgi videi un cilvkam, k ar motoru izpldes sistmai, tad svinbenzna
lietoana vairum valstu ir aizliegta. Svina daudzumu benzn nosaka ar
atomabsorbcijas spektrometrijas metodi. LVS EN 228 pieauj benzn svina
daudzumu ldz 5 mg/l. o pau normu benznam ir noteicis ar LR MK.
Skbekli saturos vielas benzn. Skbeka daudzumu benzn nosaka ar
gzu hromatogrfijas metodi. LVS EN 228 pieauj 2,7% skbeka benzn, kas
atbilst 10% spirtu vai 15% teru. To pau ir noteicis ar LR MK.
Dzedegvielas viskozitte. Viskozitte raksturo degvielas pretestbu planai.
Jo lielka viskozitte, jo lielka pretestba. Degvielm parasti nosaka
kinemtisko viskozitti, aujot noteikta tilpuma degvielai pasvara ietekm
iztect caur viskozimetra kapilru, fiksjot iztecanas laiku un uzturot
37

nemaingu degvielas temperatru. T k viskozitte mains atkarb no

temperatras, tad par standarta temperatru ir pieemti +20oC un +40oC.
Sareizinot iztecanas laiku sekunds ar viskozimetra konstanti, iegst
kinemtisko viskozitti cSt. LVS EN 590 nosaka, ka dzedegvielas viskozittei
+40oC jbt 2,0...4,5 cSt.
Dzedegvielas eotspja (HFRR tests). Eotspjas noteikanai em 1 ml
dzedegvielas un to ielej prbaudes ierces nelielaj vanni ar plakanu dibenu
(skat. 5.4.att.). Pie dibena ar 2 N spku tiek piespiesta lodte, kura vibr
horizontli ar 50 Hz frekvenci un 1 mm gjienu 75 mintes. Prbaudes laik
dzedegvielai tiek uzturta +60oC temperatra. Atkarb no dzedegvielas
eoanas pabm uz lodtes virsmas pards mazks vai lielks nodiluma
laukumi,

kuram

izmra

diametru.

is

nodiluma

diametrs

raksturo

dzedegvielas eotspju (skat. ar 4.2.tab.). LVS EN 590 nosaka, ka nodiluma

diametra max vrtba nedrkst prsniegt 460 mkm (0,46 mm).

vibrators

lodte

plakana virsma

5.4.att. Dzedegvielas eotspjas testa aparta shma.

38

CFPP temperatra. CFPP nosaka, pazeminot dzedegvielas temperatru un

liekot tai plst caur smalku sietu (45 mkm). Ja kd temperatr 20 ml degvielas
nevar izplst caur sietu 1 mintes laik, tad to pieem par CFPP. LVS EN 590 ir
ieraksttas 11 CFPP klimatisks klases, un

LR MK ir noteicis, ka ziemas

period (1.novembris-31.marts) dzedegvielas mazumtirdzniecbas viets

jnorda aukst filtra nosprostoanas punkts (grdos pc Celsija) un degvielas
klase, k ar, ka ziemas period 0., 1., 2., 3. un 4. klases dzedegviela jrealiz
bez biodzedegvielas piejaukuma.
Dzedegvielas uzliesmoanas temperatra. Uzliesmoanas temperatra
raksturo dzedegvielas ugunsdrobu. T ir degvielas temperatra, kur virs
sakarsts degvielas rodas degvielas tvaiku un gaisa maisjums, kur uzliesmo
no atkltas liesmas. Degvielai prbaudi veic tel, to karsjot un izmrot
degvielas temperatru tai brd, kad ar vieglu spraki uzliesmo tvaiku un gaisa
maisjums, tam tuvinot atkltu liesmu. LVS EN 590 nosaka, ka uzliesmoanas
temperatra dzedegvielai nedrkst bt zemka par +55oC.
Dzedegvielas pretoksidans stabilitte. Degvielas uzglabanas laik
skbeklis rea ar nepiestintajiem ogderaiem, veidojot dadus sveus,
kuri pazemina degvielas kvalitti. Dzedegvielas piemrotbu ilgstoai
uzglabanai raksturo pretoksidans stabilitte, kuru nosaka patrint rem
specili radtos nenormlos apstkos. Degvielu kars 95oC temperatr 16
stundas, pot tai cauri skbekli. Pc atdzesanas atdala nogulsnes, kuras
nosver, un aprina, cik to ir g 1m 3 degvielas. LVS EN 590 ataut max vrtba
ir 25 g/m3 .
Koksa skaitlis (ogleka atlikums). Koksa skaitlis raksturo dzedegvielas
tendenci veidot piededus. T noteikanai em prtvaices beigu 10%- atlikuma
paraugu, kuru kars augst temperatr ldz izveidojas kokss. Pc atdzesanas
koksu nosver un aprina t daudzumu procentos no skotnj parauga
daudzuma. LVS EN 590 nosaka, ka koksa skaitlis (ogleka atlikums) nedrkst
prsniegt 0,30% .
39

Pelnu saturs. Dzedegviel var atrasties skas cietdaias un izdui

organometliski piemaisjumi, kuri izsauc pastiprintu degvielas aparatras un
motora dilanu. To daudzuma noteikanu veic, sadedzinot noteiktos apstkos
degvielas paraugu un pc tam nosverot nesadeguo prpalikumu, kuru
procentuli attiecina pret skotnjo degvielas daudzumu. LVS EN 590 nosaka,
ka pelnu saturs dzedegviel nedrkst prsniegt 0,01% .
dens dzedegviel. dens dzedegviel var veicint baktriju veidoanos,
bojt degvielas aparatru (korozija), iesalt degvielas aparatr (parasti filtros)
aukst laik. dens degviel var iekt uzglabanas un transportanas laik, k
ar spkrata degvielas tvertn aukst laik, kondensjoties gaisa mitrumam, ja t
ir nepiepildta. dens kltbtni nosaka ar titranas metodi. LVS EN 590 pieauj
ne vairk k 200 mg/kg (0,02%) dens piejaukumu.
Skdaias dzedegviel. Paviri transportjot un prsknjot, dzedegviel
var iekt mehniski piemaisjumi, kuri var radt degvielas aparatras un motora
bojjumus. Mehnisko piemaisjumu daudzumu nosaka, degvielu filtrjot un
nosverot uz filtrpapra palikuos piemaisjumus. LVS EN 590 nosaka, ka
skdaiu daudzums dzedegviel nedrkst prsniegt 24 mg/kg.
Nobeigums. Ja degvielu kvalittes parametri neatbilst normm, tad ir
palielints degvielas patri, jaudas zudumi, apgrtinta degvielas aparatras
un motora darbba, lielks degvielas aparatras un motora izdilums un lielka
vides piesroana. Ekonomiskais ieguvums, prkot ltk nekvalitatvu
degvielu, prvras zaudjumos. Degvielas kvalittes prbaudi par samaksu var
veikt sertifictajs laboratorijs (piem., Latvijas Sertifikcijas centr, Ventspils
Naft), jo to analu rezulttus var izmantot, ja notiek tiesu darbi starp pircju un
negodgu prdevju. Ikvienam degvielas pircjam ir tiesbas pieprast kvalittes
sertifikta kopiju, jo katrai degvielas partijai DUS- ir jbt kvalittes
sertifiktam, kur juzrda standartos minto parametru normatvs un
laboratorisko analu vrtbas.

40

6. Gzveida degvielas
Saidrint gze :
- saidrint naftas gze (Liquefied Petroleum Gas LPG),
- sastv no propna C3H8 un butna C4H10 , k ar nedaudz citiem
ogderaiem, kuri visi raduies naftas prstrdes proces, oktnskaitlis
100120, bez smaras, tpc pievieno odorantus, smara jtama jau tad,
ja gais ir 0,5% gzes koncentrcija,
- kst idri +20oC, ja propnam ir 0,7 MPa un butnam 0,1 MPa
prspiediens (butns ieteicams vasar, jo grtk iztvaiko, bet tam ir
lielka siltumspja),
- iepilda balonos ar spiedienu 1,6 MPa ne vairk k 90% no tilpuma,
- nepiecieams reduktors vienmrga spiediena uzturanai gzes iepldei
motor,
- motora jauda samazins par 6-8%, jo sliktks cilindru pildjums un
mazka maisjuma siltumspja, saldzinot ar benznu,
- lielks degvielas patri, bet zems cenas d kopjie izdevumi degvielai
ir mazki,
- ja iepildta sadzves vajadzbm domt gze, var rasties problmas ar
motora iedarbinanu ziem butna prlieku liel daudzuma d,
- atgzu toksiskums mazks,
- jlieto sinttisks motoreas, vai ar minerls biek jmaina, jo notiek
straujka motoreu novecoans motora dau augstkas temperatras d
(gzes iztvaikoana nenotiek motor, tpc tai nav dzesjos iedarbbas,
k tas ir benznam; benzna miglia cilindr iztvaiko, patrjot
ievrojamu daudzumu siltuma un dzes motoru, ldz ar to ea mazk
sakarst).

41

Saspiest gze :
- saspiest dabasgze (Compressed Natural Gas CNG),
- dabasgze, atrodas virs naftas un ograktuvs (ar purva gze un biogze)
prsvar metns CH4 , blvums 0,72 kg/m3, OS 120, 5...15 %
koncentrcij pc tilpuma ir sprgstoa, mums ierast temperatr
nepriet idr stvokl pat liel spiedien (20 MPa), kst idra mnuss
82oC, ja ir neliels prspiediens, bet atmosfras spiedien kst idra
mnuss 161oC, bez smaras, tpc pievieno odorantus,
- k motordegvielu izmanto jau no 1920.gada,
- trauda balonos ar 0,05 m3 (50 l) tilpumu iespie 10 m3 gzes no
normliem apstkiem ar spiedienu 20 MPa, balona masa ar gzi 65 kg,
gze ~7 kg,
- vienam kravas automobilim vajag 6...8 balonus,
- nepiecieams reduktors vienmrga spiediena uzturanai gzes iepldei
motor,
- atgzes mazk toksiskas,
- var bt cina CN piejaukums, kas kop ar deni veido zilskbi, kura
balona siens veido mikroplaisas un kura ir nvjoa cilvkiem, k ar citi
kaitgi piejaukumi,
- motora jauda samazins par 16-18%, jo sliktks cilindru pildjums un
mazka maisjuma siltumspja, saldzinot ar benznu,
- jlieto paas motoreas, jo notiek straujka motoreu novecoans
motora dau augstkas temperatras d (nav gzes iztvaikoanas motor,
k tas ir ar idrajm degvielm, un tpc ts nedzes virzua galvu,
vrstus un degkameru; rezultt ea prkarst).

42

Gzeneratoru gze (6.1., 6.2.att.):

- iegst prgzanas ce no koksnes (kluci, zu skaidas, celmi),
antracta, kdras briketm, koksa,
- 1 kg sausas koksnes satur 0,49 kg C, 0,06 kg H2, 0,44 kg 02 un N2, prjs
sastvdaas rada pelnus, dadu koku sugu sausas koksnes sadedzes
siltums ir gandrz viends 20500 kJ/kg, gaissausas koksnes (mitrums 14
%) sadedzes siltums ir 15500 kJ/kg,
- konstruktvi gzeneratori ir izveidoti ar deganu uz leju, uz augu un uz
sniem,
- no 1 kg gaissausas koksnes var iegt 2,5 m3 gzes ar sadedzes siltumu
5600 kJ/m3, lai gze sadegtu, to sajauc ar gaisu (1 m3 gzes : 1,2 m3
gaisa), maisjuma sadedzes siltums 2600 kJ/m3,
- motora jauda mazka par 15...30 %,
- piemrotki ir motori ar nelielu klovrpstas grieans frekvenci, garu
virzua gjienu un nelielu cilindru skaitu,
- nelielas vestspjas automobilim max trums uz osejas ~70 km/h, malkas
patri ~80 kg uz 100 km,
- gzeneratora diametrs 400500 mm,
- gzeneratora augstums 16001900 mm,
- temperatra degtelp 11001300 oC,
- H2O un CO2 , plstot caur oglm, veido:
CO2 + C 2CO
2H2O 2H2 + O2
2H2 + C CH4
Dego daa
Nedego daa
CO 2030 % CO2 - 610 %
H2 818 %
N2 4260 %
CH4 24 %

43

Gzeneratora shma

6.1.att. Gzeneratora shma.

6.2.att. Automobia gzeneratora iekrtas shma:

1 - gzenerators, 2 - gzes novadcaurule, 3 - rupjais filtrs-dzestjs, 4 - caurule uz smalko
filtru, 5 - smalkais filtrs, 6 - caurule uz gzjauci, 7 - ventilators.

44

7. Degvielu degana
Degvielu deganas laik sadeg ts sastvdaas ogleklis C, deradis H un srs
S. Degana ir miska reakcija (strauja oksidans), kuras laik izdals siltums
(enerija), gaisma un deganas produkti (pilngi sadegot CO2, H2O, SO2,
nepilngi sadegot CO, H2S, C daias).
Izmantojot ogleka, deraa un sra pilngas sadeganas misks formulas:

C + O2 = CO2 ,
2H2 + O2 = 2H2O,

S + O2 = SO2
un zinot, ka:
a) ogleka C atomsvars ir 12, skbeka O atomsvars ir 16, bet O2 molekulsvars ir
32,
- var aprint skbeka vienbu daudzumu, kas nepiecieams vienas vienbas
ogleka sadedzinanai - 32:12=2,67,
b) deraa H atomsvars ir 1, bet divu molekulu H2 molekulsvars ir 4,
- var aprint skbeka vienbu daudzumu, kas nepiecieams vienas vienbas
deraa sadedzinanai - 32:4=8,
c) sra S atomsvars ir 32,
- var aprint skbeka vienbu daudzumu, kas nepiecieams vienas vienbas
sra sadedzinanai - 32:32=1.

Viena kg degvielas (C+H+S+O=1kg) sadedzinanai nepiecieam skbeka

LS daudzums ir:

LS = 2,67C + 8H + S O, kg

45

Ja pieem, ka C+H+S+O=100%, tad LS ir:

LS =

2,67C + 8H + S O
, kg
100

Zinot, ka gais pc masas ir 23,2% skbeka, varam aprint nepiecieam

gaisa daudzumu LG viena kg degvielas sadedzinanai:

LG =

2,67C + 8H + S O
, kg
23,2

Pieemot, ka degviel ir C-85%, H-14%, S-0,5%, O-0,5%, 1kg degvielas

sadedzinanai nepiecieamais gaisa daudzums LG ir (gaisa blvums 1,293
kg/m3):

2,67 85 + 8 14 + 0,5 0,5

LG =
= 14,6kg 11,3m 3
23,2
Skbeka un degoo elementu savienoans nenorit idelos apstkos, tpc
pilngai sadeganai jpievada vairk gaisa L, nek teortiski aprintais LG.
Attiecbu

L
LG

sauc par gaisa pruma koeficientu. Ja =1, tad tdu maisjumu pieemts dvt
par normlu maisjumu, ja <1 - treknu maisjumu, ja >1 - liesu maisjumu.
Dadu materilu pilngai sadeganai nepiecieamais gaisa pruma koeficients

46

pardts 7.1.tabul. Turpat redzama ar benzna un gaisa attiecba pc masas

dados motora darbbas remos.

7.1.tab. Degmaterilu sadeganas raksturojums

Degmaterils

Benzns

Gaisa
pruma
koeficients
0.80-1.15

Attiecba
Maisjuma raksturojums
benzns:gaiss
1:6

Dzedegviela

1.20-1.50

1:12

Gze
Kurtuvju degviela
Akmeogles
Koksne

1.05-1.15
1.20-1.50
1.30-1.60
1.50-2.00

1:15
1:17
1:20
1:22

Kdra

1.50-2.00

1:22

neaizdegas no dzirksteles
(=0,4)
trekns; nepiecieams, iedarbinot
aukstu motoru (=0,8)
normls (=1,0)
paliesints (=1,13)
liess (=1,33)
neaizdegas no dzirksteles
karburatormotoros (=1,5)
motori ar degvielas
iesmidzinanu stabili strd!!

Sadegot degvielai iekdedzes motoros, degvielu misk enerija prvras

siltuma enerij (misko saiu sarauana un jaunu veidoana), kura pc tam
prvras mehaniskaj. Lietdergaj darb prvras ~2040% siltumenerijas.
Zudumi: motora sastvdau un dzeses idruma sasildana, atgzu augst
temperatra, nepilnga degana. Degmaisjuma un atgzu spiediens un
temperatra motora darbbas laik ir oti maingi - skat.7.2.tab. Laiks, kas
atvlts degvielas iztvaikoanai no iesmidzinanas skuma ldz aizdegans
skumam benznmotoriem ir 0,025 sekundes, bet dzemotoriem vl mazks tikai 0,002 sekundes. Tpc daa degvielas sadeg nepilngi un atgzs ir
nepilngas sadeganas produkti, kuru daudzums liel mr ir atkargs no gaisa
pruma koeficienta - 7.1.att. os parametrus stingri kontrol katram
automobilim gadskrtjs tehniskajs apskats.

47

7.2.tab. Degmaisjuma un atgzu spiediens un temperatra

Takts
Ieskanas skums
Kompresijas beigas
Darba gjiens
Izpldes skums

Benznmotors
Spiediens, at Temper.,oC
~1
~70
10...12
260...370
30...35
1700...2000
3...4
800...900

Dzemotors
Spiediens, at Temper.,oC
~1
~70
20...50
600...900
70...90
1700...2000
10...12
800...900

Jaunko modeu automobiiem ir uzstdti katalizatori, kuri neitraliz

nepilngs sadeganas produktus - ogleka oksdu jeb tvana gzi CO, nesadeguo
degvielu CH, k ar slpeka oksdus NO, kuri visi ir kaitgi dabai un cilvkiem.

ppm103,
NO
CH

%,
CO
CO

NO
4

CH

0
0,8

0,9

1,0

1,1

1,2

7.1.att. Ogleka oksda CO, nesadegus degvielas CH un slpeka oksdu NO

daudzums atgzs atkarb no gaisa pruma koeficienta . (1%=1/100,
1o/oo=1/1000, 1ppm=1/1 000 000, 1ppb=1/1 000 000 000).

48

Degana benznmotoros:
- deganas frontes trums norml degan 25...40 m/s,
- kvlaizdedze (pirms un pc elektroaizdedzes) nedrkst prkarst
motoru, jlieto kompresijas pakpei atbilstos aizdedzes sveces,
- deganas frontes trums detonjo degan 15002500 m/s gzu
spiediena viu triecieni pret sadeganas telpas sienm rada to
vibrciju, kas izklauss k mehniski troki, - jtama jau tad, ja t
sadeg 5% maisjuma, vidja intensitte, ja 1012%, stipra
intensitte, ja 1820%, - peroksdu teorija (des reakcijas rezultt
sprdzienveida degana jeb oksidans),
- detonciju var samazint, palielinot:
 benzna oktnskaitli,
 klovrpstas grieans frekvenci,
- detonciju var samazint, samazinot:
 aizdedzes apsteidzes lei,
 motora temperatru,
 motora slodzi.
Oktnskaitlis. Oktnskaitlis raksturo benzna spju pretoties detoncijai jeb
antidetoncijas pabas. Detoncija ir oti tra, sprdzienveida benzna
sadegana. Saldzinot ar normlu deganu, detoncij deganas trums ir gandrz
100 reizes lielks. Detoncijas sprdzienvii, atsitoties pret virzuli, cilindra
sienm un galvu, rada to vibrciju, un ir dzirdami k metliski troki motor.
Detoncija dzirdama tad, ja lieto benznu ar zemku oktnskaitli nek tas
noteikts automobia lietoanas noteikumos. Jatceras, ka detoncija ir kaitga
motoram. Jo lielks oktnskaitlis, jo pretoans spja detoncijai labka.
Skaitlisk vrtba, piemram, 95, norda, ka im benznam ir tdas paas
antidetoncijas pabas k etalondegvielai, kur ir 95% izooktna un 5%
heptna. Etalondegvielu veidojoajam izooktnam ir teicamas antidetoncijas
49

pabas un t oktnskaitlis ir pieemts par 100 vienbm un heptnam ar vjm

antidetoncijas pabm par 0 vienbm. Ja benzna oktnskaitlis prsniedz 100,
tad izminjumos etalondegviel izooktnu aizvieto ar toluolu, kam
oktnskaitlis ir 120 vienbas. Izir motora metodes (MOS) un ptniecisks
metodes (POS) oktnskaitli, kurus abus nosaka ar viencilindra etrtaktu motoru
ar mainmu kompresijas pakpi, kur ir analogs 1920.gad uzbvtajam,
darbinot to gan ar prbaudmo benznu, gan etalondegvielu, kur maina
izooktna un heptna attiecbu 7.2.att. Atirbas abs metods ir tikai darba
remos, MOS nosaka smagk rem. Atkarb no benzna sastva, POS ir
aptuveni par 5 ldz 10 vienbm lielks nek MOS. Dareiz izmanto ar
antidetoncijas indeksu (antiknock index), ko aprina k (POS + MOS)/2, un
jutgumu (sensitivity), ko aprina k (POS MOS).

7.2.att. ASV raot Oktnskaita noteikanas iekrta.

50

Degana dzemotoros:
- deganas fzes :
o I degvielas paaizdegans aizkavans periods,
o II intensva degana 1000 m/s + degvielas iesmidzinana,
o III lnka degana + degvielas iesmidzinana,
o IV pcdegana bez degvielas iesmidzinanas,
- atkarb no I fzes ilguma motora darbba var bt cieta vai mksta, ja
aizkavans periods ir liels, tad daudz degvielas tiek iesmidzints pirms
t aizdegas un degana norit ar palielintu spiedienu un triecienvii rada
metlisku troksni, ko uztveram k asu vai cietu motora darbbu, lai
mkstintu motora darbbu izmanto 1x vai pat 3x su iesmidzinanu
pirms pamatiesmidzinanas, ar 5x iesmidzinanu (maza-maza-lielaliela-maza),
- motora cietu darbbu var samazint, palielinot:
 cetnskaitli,
 klovrpstas grieans frekvenci,
 motora un ieskt gaisa temperatru un spiedienu,
- motora cietu darbbu var samazint, samazinot:
 iesmidzinanas apsteidzes lei.
Cetnskaitlis.

Cetnskaitlis

raksturo

dzedegvielas

paaizdegans

aizkavans periodu. Iesmidzinot dzedegvielu cilindr, t uzreiz neaizdegas.

Jo mazks cetnskaitlis, jo aizkavans garka un vairk degvielas nonk
cilindr pirms skusies degana. Ldz ar to sk laika sprd, saldzinot ar
normlu deganu, jsadeg lielkam degvielas daudzumam, kas notiek
sprdzienveidgi. To var sadzirdt k klaudzienus motor. Ja cetnskaitlis ir
prk liels, degana skas tlt pc degvielas iesmidzinanas un spiediena
kpums cilindr ir par mazu, lai motors attsttu pilnu jaudu. Skaitlisk vrtba,
piem., 51, norda, ka ai dzedegvielai ir tds pats paaizdegans aizkavans
51

periods k etalondegvielai, kura sastv no 51% cetna un 49% -metilnaftalna.

Etalondegvielu veidojoajam cetnam ir teicamas aizdegans pabas un t
cetnskaitlis pieemts par 100 vienbm, bet -metilnaftalnam ir sliktkas
aizdegans pabas un t cetnskaitlis pieemts par 0. Cetnskaitli nosaka ar
etrtaktu viencilindra dzemotoru ar mainmu kompresijas pakpi, kur ir
analogs 1930-tajos izgatavotajam, darbinot to gan ar prbaudmo dzedegvielu,
gan etalondegvielu, kur maina cetna un -metilnaftalna attiecbu 7.3.attls.

7.3.att. ASV raot cetnskaita noteikanas iekrta.

Iespjams, ka o darbietilpgo Cetna skaita prbaudes motora metodi
nkotn aizsts Stanhope-Seta Ltd piedvt bezmotora metode nemainga
tilpuma sadeganas kamer, kur atrodas noteikta spiediena un temperatras
gaiss, iesmidzina degvielu un izmra laiku no degvielas iesmidzinanas ldz ts
paaizdeganai 7.4.attls. To atkrto 32 reizes, dators izrina vidjo

52

paaizdegans aizkavanas laiku, kuru dators izmanto, lai pc regresijas

viendojuma aprintu Cetna skaitli.

7.4.att. Stanhope-Seta (UK) raot cetnskaita noteikanas iekrta.

Abu metou saldzinoajs prbauds Maeiu Naftas laboratorij un auu
naftas produktu testanas laboratorij 2006.gada oktobr vienam un tam paam
dzedegvielas paraugam iegtie Cetna skaiti sakrt, bet biodzedegvielas
paraugam bezmotora metode uzrdja ievrojami lielku Cetna skaitli, ko
vartu skaidrot ar biodzedegvielas nedaudz savdkm aizdegans pabm.
Ldz ar to biodzedegvielai nepiecieams cits regresijas viendojums.
Saldzinanai biei vien izmanto ar Cetna indeksu pc formulm
aprintu skaitli (zinot degvielas blvumu un temperatras, pie kurm
prtvaicjas

10%,

50%

un

90%

degvielas),

kas

aptuveni

atbilst

motorizminjumos noteiktajam cetnskaitlim.

53

8. Ievads triboloij
Terminu triboloija (gr. tribos berzana) ska lietot 1965.gad, ar to
saprotot zintni par berzi, dilanu un eoanu. Tomr tas nenozm, ka pirms
tam nav veikti paskumi un eksperimenti berzes un dilanas samazinanai.
Senaj Mezopotmij 4000 g. pr. Kristus podnieku ripas primitvais gultnis tika
smrts ar bitumenam ldzgu substanci. Nedaudz vlk seno kaujas ratu riteu
rumbas gan ai teritorij, gan ipt tika ieziestas ar dzvnieku taukiem.
Cilvcei nebija sveas ar dadu augu eas, grafts un talks berzes
samazinanai. Pc 1880.gada, kad sks strauja naftas ieguve un prstrde,
attstjs minerleu un zieu raoana.
Zintniska pieeja berzes ptjumos uzskta 16. gs. Leonardo da Vinci,
Amontons un Coulomb. Vlkos ptjumos zintnieki ma vr ar vielas
patnbas, kas atrodas starp savstarpji prvietojom virsmm. 1884.gad
krievu zintnieks N.Petrovs publicja idrs berzes koeficienta formulu.
1886.gad britu zintnieks O.Reinolds (Reynolds) publicja hidrodinamisks
eoanas formulu. 1902.gad vcu zintnieks R.Stribeck publicja sakarbu starp
eas viskozitti, slodzi sldgultn, grieans frekvenci un berzes koeficientu,
kuras grafiskais attls pc tam ieguva Stribeck lknes (diagrammas) nosaukumu
(8.1.attls). Petrova formula, k vlk pardja eksperimenti, tikai oti aptuveni
aprakstja idrs berzes koeficienta izmaias raksturu, bet kustbu uzskot,
pilngi pretji. Ar Reinolda formula nebija pilnga. Stribeck lkne taj laik bija
solis uz prieku.
Eoanu sldgultn, vrpstai ieskot griezties, var uzskatt par robeeoanu
(ar robeberze), jo eas slntis ir minimls vai ar t nemaz nav (8.1.att. a
zona). Pieaugot grieans frekvencei un pievadts eas daudzumam, vrpsta
zem sevis sk ieraut eu un paceas, veidojoties eas lim (8.2.att. a), kas
neauj saskarties metlam ar metlu (8.1.att. b zona). Turpinot pieaugt grieans
frekvencei,

54

vrpsta

arvien

vairk

iecentrjas

(8.2.att.

b),

sasniedzot

hidrodinamisks eoanas remu. Sldgultn elastohidrodinamisks eoanas

zona (8.1.att. c) saplst ar hidrodinamisks eoanas zonu (d), bet rites gultos
t ir jizdala atsevii, jo ajos gultos lodu un rullu kontaktvirsmas ir daudz
mazkas un tpc novrojamas metla elastgs deformcijas.

0.1

d
a

0.01

8.1.att. Stribeck lkne: berzes koeficients, darba apstku koeficients

( =ZN/P, kur Z-eas viskozitte, Pas; N-vrpstas grieans frekvence sldgultn, s-1;
P-slodze, Pa),
a robeeoanas (ar robeberzes) zona, b jaukts eoanas (ar berzes) zona,
c- elastohidrodinamisks eoanas zona, d hidrodinamisks eoanas zona,
e- mazkajam berzes koeficientam atbilsto vrtba.

8.2.att. Jaukt eoana (a) un hidrodinamisk eoana (b) sldgultn.

55

Punktu e pieemts dvt par sldgultu drobas faktoru, tam jbt vismaz 5.
Palielinot grieans frekvenci, ar ZN/P palielins; lai noturtu berzes
koeficientu nepiecieamaj lmen, jsamazina eas viskozitte. Palielinot
slodzi, samazins ZN/P; lai noturtu berzes koeficientu nepiecieamaj lmen,
jpalielina eas viskozitte. Vilinoi ir uzturt tdus darba apstkus, kur berzes
koeficientam ir vismazk vrtba, tau tad pastv risks iekt jaukts eoanas
zon, kur sagaidma lielka dilana. Tpc racionla ir gulta darbba
hidrodinamisks eoanas zon ar lielku berzes koeficienta vrtbu. Stribeck
lkne kalpo visprgai eoanas teorijas izpratnei, jo relos odienas apstkos
noturt tdu Z,N,P vrtbu kombinciju, lai iegtu mazko berzes koeficientu, ir
neiespjami.
N.Petrovs, O.Reynolds, R.Stribeck savus eksperimentus veica un teorijas
izstrdja laik, kad bija lngaitas gulti, slodze gultos nebija liela un t bija
maz mainga, k ar eas darba temperatra maz mainjs un t nebija augsta un
ldz ar to viskozitte maz mainjs. Veicot Stribeck lknes aprinus ar odienas
motoru darba parametriem, prem izbrna, k gulti sptu tik ilgi neizdilt un
nesabrukt, jo viskozitte, mainoties eas temperatrai motor, piem., no mnuss
20 oC ldz pluss 150 oC, mains pat 1000 reiu, ar oti mainga ir gan slodze
gultn, gan vrpstas grieans frekvence. Kaut ar msdienu triboloijas
grmatas un publikcijas ir prstintas ar gariem un daudzstvgiem
izvedumiem un formulm un matemtiski izskats oti iespaidgi, praks vairk
uzticas eksperimentiem.
Triboloisk sistma jeb tribosistma sastv no divm savstarpji
kontaktjom virsmm, spraugas starp tm un vielas, kas aizpilda o spraugu,
k ar to kopjs ietekmes uz apkrtjo vidi. Galvenie tribosistmas parametri ir
berze, dilana un temperatra.
Tribosistm berze ir kaitga, jo kav savstarpji kontaktjou virsmu
prvietoanos un rada virsmu dilanu. Gan kontaktvirsmu berzes prvaranai,
gan ar spraugu aizpildos vielas iekjs starpmolekulu berzes prvaranai
56

nepiecieama papildus enerija. Turklt berze ir ar pamats temperatras

kpumam un vibrcijm, kas rada papildus slodzi berzes pr.
Izir vairkus berzes veidus: statisko un kintisko, sldes un rites, k ar
sldsaeres mehnismos ar lnu padevi. Berze var bt: saus bez spraugu
aizpildos vielas, robeberze ldzga sausajai, bet uz kontaktvirsmm ir
uzklts pretberzes materils, jaukt robeberze kombincij ar idro, idr
sprauga aizpildta ar idru eotjmaterilu, gzes sprauga aizpildta ar
gzveida eotjmaterilu.
Dilana ir materila zudums no kontaktvirsmm. Dilanas clonis var bt
abrazvs, adhzija, tribomiskas reakcijas, materila nogurums, erozija,
kavitcija. Abrazv dilana notiek, ja kontaktvirsmas ir ar dadu cietbu, k
ar, ja eotjmaterils ir piesrots ar abrazvveida daim. dilana var
kombinties ar ar cita veida dilanu. Adhzija ir viskomplictk dilana
atomu un molekulrs saites starp divu virsmu materiliem var izraut gabalius
kontaktvirsm, k ar noritt process, ko sauc par auksto metinanu. Adhzija
var rasties, ja zudis uzkltais pretberzes materils. Dadu berzes un termisku
efektu un defektu d radus misks reakcijas starp pamatmetlu un
pretberzes prkljumiem rezult k tribomisko reakciju dilana. Lielas un
periodiskas slodzes virsmu kontaktzon rada materila nogurumu, kas var bt
par pamatu materila dajam vai pilngam sabrukumam. Erozijas dilana ir
materila zudums, ja pret virsmu triecas idrums, kas satur cietas daias.
Kavitcija boj metlu, sabrkot e atrodoajiem gzes un gaisa psliem. Tie
var nonkt e, ja slgt sistm piesc gaisu, vai ar eas raoanas proces
taj palikui ogderai ar zemu prtvaices temperatru. Kavitcijas bojts
virsmas tlk boj korozija. Fretings metla saana oksidans un korozijas
rezultt.
Ir visprpieemts, ka neliela piestrdes dilana ir obligta katram jaunam
mehnismam, agregtam, manai, lai pc tam dilanas temps berzes pros, tiem
skotnji savstarpji nogludinoties, btu pc iespjas mazks.
57

9. Eotjvielas
Dadu tautsaimniecbas nozaru raoanas tehnoloisko procesu darbbas
nodroinanai ir izstrdtas un tiek raotas vairku tkstou nosaukumu
eotjvielas. Lai btu vieglk orientties plaaj eotjvielu klst, ts pieemts
iedalt vairks grups:
minerls un sinttisks eas,
ziedes,
ea-den (oil-in-water) emulsijas, kuras lieto metlapstrd, metlu
velman un izmanto k ugunsdrous hidrauliskos idrumus HFA;
parasti rao koncentrtus un izmantoanas viets ataida ar deni 1-10%
koncentrcij; visu eotjvielu patria kopapjom pc masas grupa
sastda aptuveni pusi,
dens-e (water-in-oil) emulsijas, prsvar lieto metlu tancan; rao
gatavas emulsijas vai ar koncentrtus; izmanto ar k ugunsdrous
hidrauliskos idrumus HFB,
eas-eas (oil-in-oil) emulsijas, lieto metlapstrd paos gadjumos,
cietu vielu suspensijas, lieto kalan, presan un citos metlapstrdes
procesos, k ar berzi samazinou prkljumu radanai kop ar
dintju, kur pc suspensijas uzklanas tri izgaist,
cietu vielu pulveri, lieto uz specili sagatavotm virsmm; samaltu su un
stikla pulveri lieto karstaj presan, kad tie karstum izkst un samazina
berzes pretestbu,
polimru prkljumi,
metlkeramikas prkljumi, tos lieto, lai berzes pris, kur ir ar vl
idrs eotjvielas, vartu strdt ekstremlos apstkos ar nelielu
dilanu ilgu laiku,
gzes, izmanto berzes samazinanai augstu grieans frekvenu gultos
preczijas mrinstrumentos, medicniskajos un rokas instrumentos.
58

10. Eas un to viskozitte

Pc ieguves veida eas pieemts iedalt minerles un sinttiskajs. Bzes
minerleas iegst no naftas to prtvaicjot, k ar smags un liels ogderau
molekulas krekingjot. Sinttisks bzes eas iegst, sintezjot jaunas vielas,
gan no naftas sastvdam, gan no citiem dabas produktiem.
Eu iedaljums no spkratu izmantotju skatu punkta:
- motoru: 4-taktu un 2-taktu motoru,
- transmisiju: reduktoru, manulo un automtisko prnesumu krbu, dzenoo
tiltu,
- industrils: hidraulisks, kompresoru, metlapstrdes, cilindru, cirkulcijas,
reduktoru, lenu zu, zu u, turbnu, vadotu, vrpstu, pneimatisko iekrtu,
saldanas

iekrtu,

siltumnesjas,

transformatoru,

balts

(medicnisks,

kosmtisks, rstniecisks u.c.), rdanas, formanas, grieu, vilkanas,

emulsiju u.c.
Eu uzdevums:
berzes un dilanas samazinana,
berzes siltuma aizvadana,
atstarpju blvana,
deganas produktu cieto daiu dinana un aizvadana,
nodilu metla daiu aizvadana,
pretkorozijas aizsardzba.
Lai ea labi un ilgstoi vartu veikt savas funkcijas gan zems, gan augsts
temperatrs, tai pievieno dadas piedevas, no kurm daa ir domta ar paas
eas aizsardzbai pret skbeka un skbes veidojoo atgzu kaitgo iedarbbu
(pretoksidans, bzisks, biezintjas), kas visvairk izpauas augsts
temperatrs, kad ea jau t oti strauji noveco (10.1.tab.). Motors, transmisijas
un citi agregti darbojas k eas putotji, t vl vairk iejaucot e skbekli,
atgzes un nesadeguo degvielu. Lai to mazintu, pievieno pretputoans vielas.

59

Piedevas (10.2.tab.):
mazgjos (deterenti) Ca fenolti un sulfonti,
kliedjos (disperenti) polimri,
pretkorozijas Na un Ca fenolti un sulfonti, taukskbes,
pretoksidans arilamni un smagie fenoli,
biezintjas (viskozittes modifikatori) polimri,
depresjos polimri,
pretdilanas S un P saturoas,
pretieans S un P saturoas,
pretputoans polimri.
Eu analze ekspluatcijas laik:
uzliesmoanas temperatra (samazins, ja klt degviela; jaunai
200...230oC),
viskozitte (samazins, ja klt degviela; palielins, ja klt kvpi),
dens kltbtne (pieaujami ldz 0,05% pc svara; virs 0,25% - neder),
bziskuma skaitlis (jaunai eai TBN=8...15; ja TBN nokrt zem 4, ea
jmaina, jo tad ea nespj neitralizt sadeganas produktu skbes),
nodiluo elementu daudzums (~20 elementu var bt e, kas rodas
dilanas rezultt un no piedevm; spektromiskaj analz pie
4000oC ea atomizjas un var noteikt katra atoma daudzumu pc
platuma spektr).

10.1.tab. Eu novecoans atkarb no temperatras:

Temperatra
10 20oC
60 80oC
80 120oC
120 180oC
200 300oC
virs 300oC

60

Eas izmaias
Gandrz nenoveco
Noveco oti lni
Noveco lni
Noveco strauji
tras un btiskas izmaias
Intensva oksidans un termisk sadalans

10.2.tab. Piedevas dadu eu veidiem

Piedevas
Metliskie deterenti
Bezpelnu disperenti
Antioksidanti
Pretdilanas piedevas
Pretrsas piedevas
Korozijas inhibitori
Berzes mazintji
Pretieans piedevas - EP
Pretputoans piedevas
Viskozittes uzlabotji
Sastinganas t0 depresanti
Blvjos piedevas
EP extreme pressure

Motoru
eas

Transmisiju
eas

Automtisko
transmisiju eas

hidraulisks

Industrils eas
zobratu turbnu metlapstrdes

- Disperenti cietdaiu kliedjos piedevas; disperentu polrs molekulas aplp ap piededu visskkajiem gabaliiem un
neauj tiem salipt un veidot nosdumus. Tdjdi cietdaias neizsas, bet cirkul ldz ar eas molekulm caur filtriem, kur ts
neaizeras. Disperentu un deterentu d ea tri var kt tuma, kas ir normla pardba.
- 80% no motora izdilanas notiek pirmajs 90 sekunds pc motora auksts iedarbinanas.
- Eas lmeni karter ieteicams uzturt vid starp min un max atzmm.
- Videi draudzga ea - ja 30 diens pc izlanas sadals 90% eas (to apd baktrijas).
61

Eu viskozitte. Saska ar tona likumu pretestbas spks starp diviem

sliem, tiem savstarpji prvietojoties, idrumos un gzs ir tiei
proporcionls vielas slu nobdes trumu starpbai V , slu saskares
laukumam S un apgriezti proporcionls attlumam h starp sliem (10.1.att.):

F=

VS
h

kur: - (proporcionalittes koeficients) iekjs berzes

jeb dinamisks (ar absolts) viskozittes
koeficients vai ikdien dinamisk viskozitte.

S
V
+F
h

10.1.att. Viskozu vielu slu prvietoans.

idrumu un gzu tecanas likumos lieto kinemtisko viskozitti :

kur: - eas blvums.

Mrvienbas:
- dinamisk viskozitte - mPas - milipaskalsekunde vai centipuazs cP,
- kinemtisk viskozitte - mm2/s - centistokss cSt.

62

10.3.tabul pardts, k mains dinamisks un kinemtisks viskozittes

lielumi denim, mainoties t temperatrai. Dinamisks un kinemtisks
viskozittes skaitlisks vrtbas cP un cSt ir oti tuvas. Kinemtisks
viskozittes skaitlisk vrtba cSt noteikt temperatr ir nedaudz lielka par
dinamisks viskozittes vrtbu cP, jo kinemtisk viskozitte ir dinamisk
viskozitte dalta ar blvumu.

10.3.tab. dens blvums, dinamisk un kinemtisk viskozitte atkarb no t

temperatras
Temperatra, oC
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
55
60
65
70
75
80
85
90
95
100

Blvums, g/cm3
0.99984
0.99996
0.99970
0.99910
0.99820
0.99705
0.99565
0.99403
0.99221
0.99022
0.98805
0.98570
0.98321
0.98057
0.97778
0.97486
0.97180
0.96862
0.96532
0.96189
0.95835

Dinamisk
viskozitte, cP
1.792
1.520
1.307
1.138
1.002
0.890
0.797
0.719
0.653
0.598
0.548
0.505
0.467
0.434
0.404
0.378
0.355
0.334
0.315
0.298
0.282

Kinemtisk
viskozitte, cSt
1.792
1.520
1.307
1.139
1.004
0.893
0.801
0.724
0.658
0.604
0.554
0.512
0.475
0.443
0.413
0.388
0.365
0.345
0.326
0.310
0.295

Dinamisks viskozittes noteikanai izmanto rotcijas tipa, bet kinemtisks

viskozittes noteikanai idruma gravitcijas tipa viskozimetrus (10.2.att.).
Eas pieder pie tona idrumiem, jo to viskozitte nav atkarga no slu
nobdes truma.
63

10.2.att. Dinamisks (pa kreisi) un kinemtisks (pa labi) viskozittes

viskozimetri.

Dads valsts joprojm ir dadas kinemtisks viskozittes mrvienbas,

kaut ar jau pirms 50 gadiem ir pieemta Starptautisks mrvienbu sistmas SI
kinemtisks viskozittes mrvienba centistokss cSt (10.4.tab), kuru lieto
paralli ar vecajm mrvienbm.

10.4.tab. Kinemtisks viskozittes mrvienbu savstarpj atbilstba

Starptautiski
Kinematic viscosity,
cSt
1.0
2.0
10.0
20.0
50.0

Eiropa
Engler degrees,
Eo
1.00
1.12
1.83
2.90
6.65

Lielbritnija
Redwood Seconds,
RII
28.5
31
52
86
205

ASV
Saybolt universal
seconds (SUS)
32.6
58.8
97.5
231.4

Eu viskozitte mains atkarb no to temperatras, jo, temperatrai

pieaugot, attlums starp molekulm pieaug un samazins to savstarpj
64

pievilkans, un ea kst mazk viskoza un vieglk plst (10.3.att., 10.5.tab.).

Visstraujk maia ir mnuss temperatrs un ldz +40oC. Eu viskozitti
pieemts mrt -18oC, +40oC, +100oC un +150oC. o temperatru izvle ir
saistta ar Frenheita termometra plau izmantoanu Rietumu pasaul (10.4.att.),
it pai naftas prstrdes pirmskumos, kad viskozitti ska mrt pie 0oF, 100oF
un 212oF.

800
Izmantojot viskozittes un temperatru
skalas ar proporcionlu daljumu, ir
sareti pardt viskozittes maiu
mnuss temperatrs, jo tad viskozitte
mains oti strauji un ordintu asij tad btu
jbt oti garai. Lai norml mrog
pardtu viskozittes maiu, viskozittes
skalai izmanto logaritmisko skalu un
temperatras skalai neproporcionlu skalu.
Td gadjum viskozittes maias lkne
grafiski prvras taisn (10.5.att.).

cSt
600

400

200

0
-20

40

80

120

160

10.3.att. Eu viskozittes maia atkarb no temperatras.

65

10.5.tab. Viskozittes maia atkarb no temperatras

idrums
-20oC
Destilts dens
Dzedegviela
Bremu idrums
Motorea SAE 10W40
Hidrosistmas ea ISO VG 15
Transmisijas ea SAE 80W90
1724.g.
o
F
212

1730.g.
o
R
80

0oC
1.8
8.3
35
980
120
3000

17
100
3520
1300
15000

1742.g.
o
C
100

100

37,8

68

20

32

+20oC
1.0
5.0
10
260

+100oC
0.29
1.3
2.0
14
3.8
15.8

+150oC
0.18

4.5

1848.g.
o
K
373

dens vrans temp.

norml spiedien

273

Ledus kuanas temp.

norml spiedien
Ledus, vrms sls un
oam spirta maisjums

-17,8

-273

Viskozitte, cSt
+40oC +50oC
0.66
0.55
3.2
2.7
5
96
60
15
154

0
Absolt nulle

10.4.att. Termometru skalas (F vcu fiziis G.Frenheits; R franu entomologs

R.Reomrs; C zviedru astronoms un fiziis A.Celsijs; K angu fiziis
V.Tomsons (barons Kelvins); F=32+1,8 * C; C=(F-32)/1,8).
66

cSt

50000

8000

1000

300
100

1
40
20
10

6
4
3
-40

40

100

150

10.5.att. Motoreu viskozittes maia atkarb no temperatras (1 - SAE 0W,

2 SAE 0W40, 3 - SAE 40).
10.5.att. uzskatmi parda dadu eu viskozittes maiu atkarb no
temperatras. Pirm ea ir ar pietiekoi mazu viskozitti (pietiekoi idra)
zems temperatrs, lai vartu iedarbint motoru, bet prk idra augsts
temperatrs (mazk par 4 cSt), lai motors normli tiktu eots. Tre ea ir jau
sastingusi zems temperatrs (vairk par 8000 cSt), lai motora klovrpstu
vartu pagriezt, bet ar labu viskozitti augsts temperatrs (silto zemju ea).
Pievienojot pirmajai eai viskozittes modifikatoru (10.6.att.), var iegt otro
eu, kura ir derga gan zems, gan augsts temperatrs, un kuru dv par visu
sezonu eu. Viskozittes modifikatora molekulas zems temperatrs ir

67

satinus, sarvus, bet augsts temperatrs attinas, izpleas un td veid

neauj eai kt prk idrai. Protams, das eas ir drgkas.

Zema temperatra

Temperatra pieaug

Augsta temperatra

10.6.att. Viskozittes modifikatora (prveidotja) molekulu izmru maia.

Viskozittes indekss (VI) raksturo eas viskozittes maias straujumu atkarb
no temperatras. VI ieviesa 1929.gad, pieemot, ka eai, iegtai no
Pensilvnijas (ASV) naftas, VI=100, kurai viskozitte mainjs mazk atkarb
no temperatras, saldzinot to ar eu no Teksasas naftas, kurai piema, ka
VI=0.

VI =

100

1

- cSt, 40oC, eai ar VI=0

68

- cSt, 40oC, prbaudmai eai

- cSt, 40oC, eai ar VI=100

ar nosacjumu, ka vism
3 em 100oC ir
vienda viskozitte

Vairku eu viskozittes indeksa un citu viskozo pabu saldzinjums,

veikts Texaco motorem, redzams 10.6.tabul. Jo lielks ir viskozittes
indekss, jo mazk mains eas viskozitte atkarb no temperatras, un jo vairk
tda ea piemrota plaam temperatru diapazonam, it pai zemajs
temperatrs. Praks pieemts, ka visu sezonu motorem viskozittes indekss
nedrkst bt mazks par 110. ds viskozittes indekss piemt minerlajm
em.
Sinttiskajm em viskozittes indekss ir ievrojami lielks (vismaz 150).
Eiropas Savienbas regulas pieauj plau traktjumu, kas ir sinttisk ea. Pat
hidrokrekinga proces iegto minerlo eu atauts uzskatt par sinttisko eu.
Tomr steni sinttisko eu veido polialfaolefnu un esteru maisjums. ds
maisjums ir kompromiss, jo olefni cietina gumiju, bet esteri mkstina. Par
pussinttisko uzskatma ea, kur minerls eas daa var mainties no 20% ldz
80%, tpc ar ts cena ir oti dada.

10.6.tab. Texaco motoreu viskozittes raksturojums

Motorea

Viskozitte, cSt
40oC
100oC

Havoline Synthetic 5W-40

Ursa Ultra X 10W-40
Ursa Super LA 15W-40
Havoline Premium 15W-40

86.8
87.8
108.6
112.0

13.8
13.5
14.7
14.5

cSt100 0 C
cSt 40 0 C
0.159
0.154
0.135
0.129

VI
163
154
139
132

Sabiezanas
temperat., oC
-51
-45
-27
-27

Motoreu SAE standarts nosaka, ka eu sabiezanas temperatra nedrkst

bt augstka: 5W klasei par -30oC, 10W - -25oC, 15W - -20oC. Lai garanttu
drou motora iedarbinanu ziem, eu kompnijas o rdtju ievrojami
prsniedz, piem., ar Havoline Ultra S SAE 5W-40 motoreu var iedarbint
motoru pat -42oC, lai gan standarts prasa nodroint tikai -30oC.
Viskozittes indeksu var ne tikai aprint, bet ar noteikt, izmantojot
10.7.att. grafiku, zinot eas viskozitti 40oC un 100oC. Pieemsim, ka izmrt
kdas eas viskozitte 40oC ir 50 cSt un 100oC ir 10 cSt. Aprinm viskozitu
69

attiecbu - 10:50=0,2. Uz abscisu ass atliekam 10 un uz ordintu ass aprinto

attiecbu 0.2. Krustpunkt atrodam, ka s eas viskozittes indekss ir 200.
0.4
0.3
VI=250
0.2

100
40

VI=200
VI=150

0.07

VI=50

VI=100

0.05
VI=0
0.04
0.03
0.02

0.01
2

10

20

30

40

100

100

10.7.att. Nomogramma eu viskozittes indeksa (VI) noteikanai.

Minerleu raoanai izmanto bzes eas, kuras attra vairks stadijs, lai
uzlabotu noteiktas pabas. Parafniskajm bzes em attranas rezultt
paaugstins viskozittes indekss, uzlabojas pretoksidans pabas, termisk
stabilitte un plstamba zems temperatrs.
Naftas prstrd bzes eas iegana norit di:
viegli gaistou frakciju, k benzns, dzedegviela u.c., atdalana,
destilcija, ldz nepiecieams viskozittes klases ieganai,

70

 piemaisjumu, tai skait aromtisko un polro komponentu, selektv

attrana,
parafnu atdalana, lai uzlabotu plstambu zems temperatrs,
noslguma trana, lai uzlabotu pretoksidans pabas un termisko
stabilitti.
Eu raoanai izmantojams bzes eas pc API klasifikcijas pardtas
10.7.tab. Pirms trs grupas ir minerleas, nkos divas ir sinttisks eas.

10.7.tab. Bzes eu API klasifikcija

API
grupa
I
II
III
IV
V
VI

Bzes eas parametri

piestintie
viskozittes
ogderai,
indekss
masas %
>0,03
<90
80-119
<0,03
>90
80-119
<0,03
>90
120+
polialfaolefni (PAO)
citas bzes eas, kas neietilpst grups I-IV
poliinternalolefns (PIO), (tikai Eirop (ATIEL))
srs,
masas %

Izmantot
metode
solventrafinana
hidrokrekings
hidroizomerizcija
oligomerizcija
dadi citi
sintze

Parasti solventrafinanas un hidrokrekinga procesi bzes eu iegan ir

viendi, atiras tikai tajos izmantotie pamieni.
I grupas jeb parasts bzes eas, kuras attra ar dintju paldzbu, ir
visizplattks no tm kuras patlaban rao pasaul. Ts satur sru vairk par
0,03% no masas un piestintos ogderaus mazk par 90% masas. das
eas nav tik tras, saldzinot ar sinttiskm vai hidrokrekinga proces iegtajm.
Neskatoties uz to, ka s bzes eas specili paredztas motoreu raoanai, to
pielietoanas jomas ir daudz plakas.
II un III grupas bzes eu raoanai tiek pielietotas tehnoloijas, kuras
API terminoloij tiek sauktas par hidrokrekingu vai dzio hidrokrekingu. eit
sra saturs vairs neprsniedz 0,03% no masas un piestinto ogderau saturs
ir lielks par 90% masas. o eu sastvs ir trks par I grupas bzes eu sastvu.
71

Solventattranas tehnoloija (ar dintjiem)

1. Skotnji, atmosfrisks destilcijas ce, jlnafta tiek attrta no
vieglajm frakcijm, piem., benzna, dzedegvielas u.c..
2. Iegto materilu iepilda vakuumdestilcijas kolon, kur atdala vajadzgs
viskozittes klases frakcijas. Tiei s frakcijas ar attra atsevii
solventrafincijas tilpns. eit ts sajauc ar dintjiem, piem.,
furfurolu, tdjdi atdala aptuveni 70-85% aromtisko ogderau.
3. Tlk eu frakcijas deparafiniz process, ts atdzesjot saldanas
kamers zems temperatrs, lai no to sastva atdaltu parafnus. Tas
paaugstina eas plstambu zems temperatrs.
4. Beigs, atkarb no izmantoanas prasbm, no parafniem attrts
minerleas nereti vl papildus attra, lai uzlabotu eas krsu un pieirtu
paaugstintu stabilitti. Viena no visvairk izmantotajm

das

attranas metodm ir vieglais hidrofinis. Temperatras un spiediena

remi, kdos notiek da hidroattrana, ir vidji.

10.8.att. Solventattranas tehnoloija (ar dintjiem)

Amerikas naftas institts (API) ar dintjiem attrtos produktus
(10.8.att.) klasific k I grupas bzes eas.

72

Dzi hidrokrekinga tehnoloija

Dzi hidrokrekinga proces, notiekot skotnjo naftas produktu un deraa
reakcijai katalizatora kltbtn, augstu temperatru un spiedienu apstkos,
atdala aromtiskos un polros ogderaus.
s attranas laik notiek virkne reakciju, galvens no tm ir:
1. polro savienojumu, kuri satur sru, slpekli un skbekli, atdalana,
2. aromtisko ogderau prvrana piestintos cikliskos ogderaos,
3. smago

policikloparafnu

sadalana

daudz

vieglkos

piestintos

ogderaos.
das reakcijas notiek ldz 400C temperatr, pie apmram 300 PSI
(20 680

kPa) spiediena katalizatora kltbtn.

Iegtajm ogderau

molekulm piemt augsta stabilitte, tpc ts ir ideli piemrotas bzes em.

10.9.att. Dzi hidrokrekinga tehnoloija

Amerikas naftas institts (API) di iegtus produktus (10.9.att.) klasific k

II grupas bzes eas.
Dzio hidrokrekingu veic divos posmos:
1. Pirmaj stadij no sastva atdala visus nevlamos polros savienojumus,
bet

aromtiskos

ogderaus

tiek

prvr

piestintos.

Pc

vakumdestilcijas parafnem oti zems temperatrs veic parafnu

atdalanu.
73

2. Tlk, piestinto ogdetrau satura paaugstinanai, eas frakcijas

aizvada augstspiediena hidroattranas iekrtu. nosldzoa stadija
maksimli paaugstina bzes eas stabilitti, attrot to no atlikuajm
aromtiskajm un polrajm molekulm.

Dzi hidrokrekinga/ hidroizomerizcijas tehnoloija

Hidroizomerizcijas proces izmanto specilus katalizatorus selektvai
parafnu izomerizcijai. Rezultt iegst bzes eas ar augstku viskozittes
indeksu un uzlabotm pabm, saldzinjum ar iepriek apskattajm parafnu
atdalanas tehnoloijm. is attranas veids auj iegt bzes eas ar
viskozittes indeksu 130 jau vien tehnoloiskaj cikl, bet parasti ds
iekrts rao bzes eas ar paaugstintu viskozittes indeksu, no 95 ldz 105 (II
grupa) vai specilos bzes idrumus ar viskozittes indeksu 115-130 (II+ un III
grupas). Papildus das tehnoloijas priekrocba ir tda, ka t auj raot bzes
eas ar jau oti zemu sastinganas temperatru (zemku par -25C).

10.10.att. Dzi hidrokrekinga/ hidroizomerizcijas tehnoloija

Parafnu atdalanas dzi hidrokrekinga un hidroizomerizcijas apvienojums

bzes em auj iegt tdas uniklas pabas, k:
augstu viskozittes indeksu (100 ...130),
pazemintu iztvaikoanu,
pretoksidans stabilitti,
74

 paaugstintu noturbu augstu temperatru iedarbbai,

lielisku plstambu zems temperatrs,
zemu toksiskumu.
di raksturlielumi pieir em pabas, ldzgas tm, kdas piemt
polialfaolefnu (PAO) bzes sinttiskiem produktiem.
Amerikas naftas institts (API) di iegtus produktus (10.10.att.) klasific
k III grupas bzes eas.
Dzi hidrokrekinga ce iegtajm bzes em, saldzinot ar attrtajm ar
dintjiem, ievrojami atiras vairki parametri (10.8. tab.).

10.8.tab. Dzi hidrokrekinga un solventrafinto bzes eu atirbas

Parametri
Krsa
Viskozittes indekss

Pretoksidans
stabilitte

Noturba augsts
temperatrs
Ogleka nosdumi
Deemulans
Pazemints toksiskums

Bioloisk nordmba

Ievrojamks atirbas
Dziais hidrokrekings auj iegt dzidras un bezkrsainas
bzes eas
Dziais hidrokrekings auj raot bzes eas ar daudz
augstku viskozittes indeksu, tpc augsts temperatrs
ts mazk mr zaud viskozitti, saldzinot ar atrtajm
ar dintjiem
Eas, iegtas dzi hidrokrekinga ce, oti labi rea ar
pretoksidantiem, tpc tm piemt lieliska pretoksidans
stabilitte un tiek nodroints daudz ilgks eoanas
materila kalpoanas laiks
Dziais hidrokrekings auj raot bzes eas, kuras ir
noturgas augsts temperatrs, saldzinot ts ar
dintjiem attrtajm bzes em
Eas, iegtas dzi hidrokrekinga ce, neveido tik daudz
nogulu, k ar dintjiem attrts bzes eas
Eas, iegtas dzi hidrokrekinga ce, labk atdals no
dens, k ar dintjiem attrts bzes eas
Dziais hidrokrekings auj iegt mazk toksiskas eas, jo
tajs gandrz nepaliek kaitgo piemaisjumu. Balts eas ir
tik tras, ka ts drkst izmantot farmcij un kosmtik
Eas, attrtas ar dzi hidrokrekinga metodi, trk nords,
k ar dintjiem attrts bzes eas, attiecgi 60% pret
30% atbilstoi testa CEC-L33-A-93 razulttiem, ja
saldzina viendas viskozittes klases eas

75

Galvenais du atirbu iemesls ir attranas pakp no aromtiskajm

molekulm (to saturs ir mazks par 0,5 %). Bzes eas, kuras rao ar dzi
hidrokrekinga metodi, uzskata par attrtm vairk par 90%. Saldzinjumam:
solventrafintajs bzes es aromtisko savienojumu saturs ir 10-30%.
Eoanas materili, kuri raoti no dzi hidrokrekinga proces iegtm
bzes em, vairks pielietoanas joms parda labkas pabas, k raotiem
no solventrafintajm bzes em:
Viskozittes stabilitte. Eoanas materili mazk sabiez, t.i., to
viskozitte mains mazk, mainoties temperatrai. paba ir jo sevii
svarga automobiu automtisko transmisiju idrumos, kur eas sla
nobdes stabilitte un prnesumu prslganas kvalitte ir tiei atkarga no
ts spjas saglabt pastvgu viskozitti. Motorem paba paaugstina
dzinju degvielas ekonomiju, bet rpniecb, izmantojot industrilos
eoanas materilus, samazins elektroenerijas patri.
Pretoksidans stabilitte. Eoanas materili, kuri raoti no dzi
hidrokrekinga proces iegtm bzes em, uzrda daudz augstku
pretoksidans stabilitti. Tas auj s eas lietot daudz augstks
temperatrs vai ar ilgkam kalpoanas laikam.
Noturba augsts temperatrs. Eoanas materiliem, raotiem no dzi
hidrokrekinga proces iegtm bzes em, piemt lieliska noturba pret
augstu temperatru iedarbbu. Tas liel mr samazina piesrojumu un
nogulu veidoanos.
Pazeminta kaitg iedarbba uz apkrtjo vidi. T k eoanas
materilos, kuri raoti no dzi hidrokrekinga proces iegtm bzes
em, gandrz nav kaitgo piemaisjumu, tie ir mazk toksiski un tie trk
bioloiski nords.

76

11. Motoreas
Eoanai vienmr ir liela nozme dadu mehanismu darbbas nodroinan.
Ar spkratu motoru darbba nav iedomjama bez eoanas. To eoanai ir
radta paa eu grupa - motoreas, kuru uzdevumi, attstoties motortehnikai, ir
saglabjuies nemaingi: berzes un dilanas samazinana, berzes siltuma
novadana, hermtiskuma radana, deganas produktu cieto daiu aizvadana,
nodilu metla daiu aizvadana, pretkorozijas aizsardzba. Laika gait,
sarejoties motoru konstrukcijai, ir pieauguas prasbas eu kvalittei, ko
nodroina dadas piedevas: mazgjos, disperjos (11.1.att.), pretkorozijas,
pretoksidans,

biezintjas,

depresjos,

pretdilanas,

pretputoans,

daudzfunkcionls.

11.1.att. Disperentu polro molekulu darbbas shma.

Eas spkratu motoros strd oti smagos apstkos (11.2. un 11.3.att.).

Pirmkrt, t ir liel temperatras starpba, iedarbinot motoru un tam darbojoties.
Ziem eas temperatra karter var mainties no -40oC ldz +100oC, sasniedzot
pat +300oC zem virzua galvas. Atgzes, kas gar gredzeniem noplst karter ar
boj eu gan ar augsto temperatru, gan ar skbi veidojoajm gzm,
nesadeguo degvielu un kvpus veidojom cietdaim.
Em ir jveido slodzi nestspjga plvte berzes pr gan iedarbinot motoru
zems temperatrs, gan ar tam darbojoties augsts temperatrs, gan mazos

77

vrpstu rotanas trumos, gan lielos trumos, piem., turbokompresoru grieans

frekvence ir ap 200000 min-1.

11.2.att. Temperatras dads motora das.

divplecu sviras nodilums

rsa

nosdumi uz iepldes vrsta

nogulsnes

prieklaicga aizdedze

nosdumi uz virzua

virzua gredzenu iedegana

cilindru aulas izdilana

cilindru sieniu nopulans

eas sla nobdes stabilitte

gultu izdilums

eas viskozittes pieaugums

11.3.att. Motora eoana un dilana.

78

eas patri

nogulsnes

Ea, kas nonk degkamer, sadegot nedrkst atstt piededus. Tai ilgstoi ir
jpretojas termiskai, miskai un mehniskai novecoanai.
Paaugstinoties motoreu kvalittei, to maias bieums pdjos 50 gados ir
samazinjies apmram 10 reizes, sasniedzot vieglo automobiu nobraukumu
starp eas maiu 10-30 tkst.km (11.1.tab. un 11.4.att.). Daiem kravas
automobiiem tas jau sasniedz 160 tkst.km. Traktoriem eu motor parasti
maina pc 250 motorstundm (motoh), kas aptuveni atbilst automobiu 10
tkst.km nobraukumam.
Eas maias intervlus, k ar ieteicamo eas viskozittes klasi un kvalittes
klasi, nosaka spkratus raojos rpncas, bet spkratu panieks var izvlties,
kuras kompnijas eas lietot. Izvles veikanai ir jprot atifrt uzrakstus uz eu
iepakojuma.
Piemra pc atifrsim vairkas motoreas :
Shell Helix Plus

SAE 10W40, API SJ/CF, ACEA A3/B3

Mobil 1

SAE 0W40, API SJ/CF, ACEA A3/B3

ELF Synthese

SAE 5W40, API SJ/CF, ACEA A3/B3

BP Vanellus D1

SAE 5W40, API CF, ACEA E4

Petro Canada DURON

SAE 15W-40, API CI-4/ SJ, ACEA: A3/ B4, E7

11.1.tab. Eu lietoanas kvalitatvs un kvantitatvs izmaias

Vieglais automobilis
A
B
Izlaiduma gads
1949.
1972.
Jauda, kW / min-1
25/4200
74/5000
patn.jauda, kW/l
21
37
Eas tilpums motor, l
3.0
3.7
Eas patri, l/1000km
0.5
0.25
Eas maias intervls, km
1 500
5 000
Skalojos eas lietoana
J
n
Eas izlietojums pc 30 000
88 kop ar 30
km nobraukuma, l
skalojoo eu
Degvielas patri, l/100km
12
10
(pc W.Copan un R.Haycock A, B, C)

C
1992.
96/5600
45
3.5
0.10
15 000
n
8

D
2002.
100/5700
50
4.0
0.05
30 000
n
5

79

km
50 000

40 000

Eiropas auto

30 000

automobii

20 000

10 000
ASV auto

automobii
1950.

1960.

1970.

1980.

1990.

2000.g.

11.4.att. Vieglo automobiu nobraukums km ldz motoreas maiai atkarb no

izlaides gada.
Shell; Mobil; ELF; BP; Petro Canada - naftas (eas) kompnijas
nosaukums
Helix Plus; Mobil 1; Synthese; Vanellus D1; Duron - eas nosaukums
SAE 0W40; 5W40; 10W40; 15W-40 - eas viskozittes klase pc SAE
API SJ/CF; CF - eas kvalittes klase pc API
ACEA A3/B3; E4 - kvalittes klase pc ACEA
Vl var bt uzrakstts:
- aiz kvalittes klases var bt burti EC (Energy Conserving - enerijas
saglabana) - tm em, kas paldz taupt degvielu; EC - min 1.5%, bet EC II min 2.7% degvielas ekonomija,
- Multigrade - visu sezonu, ja ea apzmta, piem., SAE 10W40,
- Monograde - vienas sezonas, piem., SAE 40,

80

- autoraotju nosaukumi, kuri apstiprinjui attiecgo eu, piem. Volvo, MB,

VW, BMW, MAN u.c.,
- cita informcija.
Naftas (eas) kompnijas nosaukums - Latvij palaik ir noprkamas
apmram 30 dadu kompniju motoreas, piem., Shell, Petro Canada (8.piel.),
Texaco (9.piel.), BP, Addinol, Fuchs, Castrol, Esso, Mobil, Neste, Carlube,
Agip, Aral, Statoil, Repsol, Total, Comma, ADNOC, ELF, Oman, Fina, Sunoco.
Vism, k paas apgalvo, ir vislabks eas. Tpc ir grti rast kritrijus, kurai
dot priekroku. Pazstamko kompniju eas ir drgkas, jo jmaks ar par
firmas vrdu.
Eas nosaukums - parasti katra kompnija katrai savai eai dod nosaukumu,
lai vieglk orienttos plaaj eu klst.
Eas viskozittes klase pc SAE (SAE - Society of Automotive Engineers ASV autoinenieru apvienba). Viskozitte (stigrba, staipgums, biezba)
raksturo eas iekjo berzi, kura mains atkarb no eas temperatras. SAE
izstrdto motoreu klasifikciju pc viskozittes lieto vis pasaul (11.2.tab.).

11.2.tab. Motoreu klasifikcija pc viskozittes (SAE Standarts J300)

Viskozittes
klase
0W
5W
10 W
15 W
20 W
25 W
20
30
40
40
50
60

Zemk droas
eoanas
temperatra, oC

-35
-30
-25
-20
-15
-10
-

Kinemtisk viskozitte,
cSt (100oC)
min
max
3.8
3.8
4.1
5.6
5.6
9.3
5.6
9.3
9.3
12.5
12.5
16.3
12.5
16.3
16.3
21.9
21.9
26.1

Min dinamisk
viskozitte, cP
(150oC)
2.6
2.9
2.9
3.7
3.7
3.7

81

Motoreas pc viskozittes iedala 12 klass un katrai klasei ir pieirts savs

skaitlis, kas tie veid viskozitti neuzrda. Izir ziemas, vasaras un visu
sezonu eas. Pirms seas ir t saucams ziemas eas (W - winter - ziema), ko
vienas paas gandrz nelieto. Skaitlis pirms W raksturo s eas viskozitti
centistoksos (cSt) 100oC temperatr, k ar, kda ir eas zemk droas
eoanas temperatra. Jo mazks skaitlis ir pirms burta W, jo zemks
temperatrs ea lietojama un ar jo drgka t ir. Nkos seas klases ir
vasaras eas, ko lieto siltajs zems. o eu klau skaitlis ar raksturo eas
viskozitti centistoksos (cSt) 100oC temperatr. Vasaras em uzrda ar
minimlo dinamisko viskozitti 150oC temperatr.
Visu sezonu eu apzmanai izmanto apvienotu ziemas un vasaras eu
simboliku. T, piemram, visu sezonu e SAE 10W40 skaitlis pirms W
raksturo vairs tikai s eas zemko droas eoanas temperatru, kurai ir jbt
vismaz -25oC un tas nozm, ka, atstjot pa nakti spkratu -25oC temperatr,
no rta ea bs ar pietiekoi mazu viskozitti, lai eas sknis uzreiz sktu sknt
eu, klovrpsta viegli grieztos un motors tri iedarbotos. Reli s temperatras
eu raotji nodroina krietni zemkas (pat par 10-15oC), it pai sinttiskajm
em.
Otrais skaitlis 40 norda, ka s eas viskozittei 100oC ir jiekaujas 12,516,3 cSt intervl. Eu raotji konkrtai eai viskozitti uzrda preczi, nevis
k intervlu. Izmantojot SAE viskozittes klasifikciju, eu raotji var
izgatavot jebkuru visu sezonu eu atkarb no klimatiskajiem apstkiem un
motoru izdiluma pakpes.
Latvij jaunos spkratos ieteicams lietot visu sezonu eas, kurs otrais
skaitlis ir 30, veckos 40, izdiluos 50 vai 60, jo biezkas eas labk blv
palielints spraugas, bet skaitlis pie W jizvlas atkarb no sagaidms
zemks ra temperatras. Pc skaita pie W var netiei spriest ar par eas tipu:
0 un 5 parasti ir sinttiskajai, 10 pussinttiskajai, 15 un vairk minerlajai
eai.
82

Eas kvalittes klasi pc API (API - American Petroleum Institute Amerikas naftas institts) raksturo divi burti : benzna motoriem burts S un kds
no alfabta burtiem, dzemotoriem burts C un kds no alfabta burtiem
(11.3.tab.). Jo tlk no alfabta skuma atrodas otrais burts, jo eai augstka
kvalitte. Attstoties motoru konstrukcijai (augjie vrsti, divas sadales
vrpstas, 4 vai 5 vrsti ik uz cilindru, turbokompresori), rads nepiecieamba
pc augstkas kvalittes em. Ts tika un tiek radtas eu raojoo kompniju
laboratorijs un pc tam prbaudtas gan stendu, gan ceizminjumos.
Prbaudi veic gan eu raotji, gan spkratu raotji. Ja prbaudi ir veikui ar
spkratu raotji, tad to simbols pards uz eas iesaiojuma, piem., Volvo,
MB, VW, BMW, u.c. Jo vairk du simbolu, jo vairk dai eai var uzticties.
11.3.tabul blakus eas kvalittes klasei ir pardts gads, kur klase ir
ieviesta. Eas, kuru kvalittes klases ir novecojuas, rao oti ierobeotos
daudzumos daas kompnijas.
Parasti ikvienu motoreu var lietot gan benzna, gan dzemotoros. Tas tad
pards ar uzrakst. Piem., uzraksti SJ/CF un CF/SJ rda, ka s motoreas
atbilst SJ benzna motora eu kvalittes klasei un tai pa laik ar CF
dzemotoru eu kvalittes klasei, tikai SJ/CF ir priekroka benzna motoriem,
bet CF/SJ - dzemotoriem.
Tomr ir ar daas eas, kas domtas tikai smagajiem dzemotoriem, piem.,
Shell Rimula Plus SAE 15W40, API CF vai Texaco Ursa Super TDX SAE
10W40, API CF. Dam dzemotoru eu kvalittes klasm ir klt cipars 4 (CF4, CG-4, CH-4, CI-4). is cipars specili uzsver, ka ea domta 4-taktu, nevis 2taktu dzemotoriem, kuri ASV vl joprojm sastopami (piemram, CF-II).
Eas kvalittes klase pc ACEA (ACEA - Association des Constructeurs
Europeens dAutomobiles - Eiropas autoraotju asocicija) 11.3.tab. Eiropas
autoraotjus neapmierinja API izstrdts prasbas motoreu kvalittes klau
vairkiem parametriem, jo Eiropas autoraotji uzskatja, ka Eirop automobii
un ldz ar to ar eas strd daudz grtkos apstkos nek Amerik: lielks
83

11.3.tab. Motoreu kvalittes klases 4-taktu motoriem

API
2010.g.
BENZNMOTORU
EAS

SA novec.
SB 1930.g., novec.
SC 1964.g., novec.
SD 1967.g., novec.
SE 1971.g., novec.
SF 1979.g., novec.
SG 1988.g., novec.
SH 1993.g., novec.
SJ 1996.g.
SL 2001.g.
SM 2004.g.
SN 2010.g.

API
2010.g.

DZEMOTORU
EAS

CA 1940.g., novec.
CB 1949.g., novec.
CC 1961.g., novec.
CD 1955.g., novec.
CE 1983.g., novec.
CF-4 1990.g.
CF
1994.g.
CG-4 1995.g.
CH-4 1998.g.
CI-4 2002.g.
CI-4 Plus 2004.g.
CJ-4 2007.g.

ACEA
2010.g.
Vieglie un mazkravas Automobii ar TWC
automobii
un DPF
TWC - Trs komponentu katalizators
DPF - cietdaiu filtrs
C - katalizatoram
sadergas eas

A1/B1-10
A3/B3-10
A3/B4-10
A5/B5-10

C1-10
C2-10
C3-10
C4-10

ACEA
2010.g.
Vieglie un mazkravas Lielkravas automobii
automobii

A1/B1-10
A3/B3-10
A3/B4-10
A5/B5-10
C1-10
C2-10
C3-10
C4-10

E4-10
E6-10
E7-10
E9-10

Global DHD-1 2001.g. - pasaules vienot eas marka lielkravas

automobiu dzemotoriem,
Global DLD-1, DLD-2, DLD-3 - mazkravas automobiu dzemotoriem

84

patsvars braukanai pilsts, mazki attlumi, noslogotki un mazjaudgki

motori. Tpc prasbm eu kvalittei jbt augstkm. aj sakar Eiropas
autoraotju asocicija ACEA (2.piel.) radja savu sistmu, kura pa horizontli
aptuveni atbilst API (3.piel., 11.3.tab.). Pc ACEA klasifikcijas vieglo un
mazkravas automobiu benzna un dzemotoru eas apzm ar burtiem A/B un
C, bet lielkravas automobiu, t.s. smago dzeu eas ar burtu E. Jo lielks skaitlis
pie burta, jo ea kvalitatvka. Aiz strpias pardts gada skaitlis, kad eas
kvalittes prasbas ir apstiprintas vai prskattas. Eiropas un Japnas spkratu
paniekiem btiskka ir ACEA eu klasifikcijas sistma.
Katalizatoru filtru aizsardzbai 2004.gad tika radtas C kategorijas eas C1,
C2, C3, C4. s kategorijas eas aizsarg katalizatoru filtrus no aizsranas ar
skajm atgzu cietdaim, ts uztverot sev un paas nepiesrojoties prmru,
k tas notiek ar ne C em. Katalizatoru atgzu cietdaiu filtri ir drgi, tpc
jaunkajos automobios izdevgk ir lietot nedaudz drgks C eas, nevis
maint filtrus. 2008.gad ACEA prskatja kvalittes prasbas C em un ieviesa
ar E9-08 kvalittes klasi EURO V motoriem. 2010.gad vlreiz tika prskattas
kvalittes prasbas C em (C1-10, C2-10, C3-10, C4-10).
Atirba starp Eiropas un ASV autoraotju prasbm eu kvalittei:

Eiropas autoraotji par galveno izvirza virzua trbu (piston
cleanliness) un cilindra spogua pulans (bore polishing)
neesambu, ttad mazgjos pabas (detergency);

ASV autoraotji par galveno izvirza samazintu dilanu kvpu d
(soot related wear), ttad deganas produktu nesaepanu
(dispersancy);

Eiropas autoraotji vieglajiem automobiiem k mri ir
izvirzjui 50 tkst.km nobraukumu starp eas maim, bet ASV
autoraotji 25 tkst.km.
2-taktu benznmotoru eu kvalittes klasm ir paa klasifikcija (11.4.tab.),
jo ts, izduas benzn, sadeg kop ar to. Ldz ar to, lai neveidotos piededi,
85

tajs ir mazk piedevu, un ts ir vasaras eas ar nelielu viskozitti. Var lietot ar

zemas kvalittes klases (ne augstkas par SF un CE) 4-taktu motoru eas, ja
tdas iespjams iegdties, jo tajs ir mazk piedevu.
Benzna divtaktu motori odien galvenokrt tiek lietoti k piekaramie laivu
motori, k ar nelielu motociklu, mopdu, sniega motociklu, motorzu un cita
portatv aprkojuma darbinanai. Atirba galvenokrt ir dzesanas veidos laivu motorus prsvar dzes ar deni no rpuses un tie ir pakauti lielm
temperatras svrstbm (termotriecieniem).
Sauszemes spkratu motori ar idruma dzesanu parasti pakauti mazkm
temperatru svrstbm, jo tajos cirkul viens un tas pats idruma daudzums.
Gaisa dzeses motori strd augstk temperatru diapazon, sevii smagi
slogotie, bet tiem prsvar nav jsaem jau mintie "termotriecieni".
Divtaktu motoru eas klasific divs sistms: API un NMMA (Ameriku
laivu motoru raotju apvienba).
11.4.tab. 2 - taktu benznmotoru eu kvalittes klases
Klase
API - TA
API TB un TD
API - TC
NMMA - TC-W
NMMA - TC-WII
NMMA - TC-W3

Pielietojums
mopdi, mauripvji, minieneratori
anultas, jo ts bija paredztas laivu motoriem
motocikli, sniegamobii, motorzi u.c.
laivu piekarinmie motori

Bez tam ar gaisu dzesjamu divtaktu motoru eas klasific ar pc ISO

metodikas (kategorijas GB, GC, GD), k ar pc JASO (Japnas automobiu
standartu organizcija) metodikas (kategorijas FA, FB, FC).
Vl zijas un Tlo austrumu valsts tiek lietota TISI (Taizemes industrilo
standartu institts) eu klasifikcijas sistma - s organizcijas prasbas td
rdtj k izpldes gzu dmainba ir augstkas nek jebkur citas organizcijas
test.

86

Eas, kuras apzmtas ar NMMA TC-W kategoriju un turpmkajm (W II,

W3) var izmantot ar gaisa dzeses motoros, bet ne otrdi.
Divtaktu motoreu viskozittes iedals etrs klass, galvenokrt atbilstoi
klimatiskajiem apstkiem, k nosaka SAE Standarts J1536 - Divtaktu eu
sajaucambas ar degvielu/ plstambas klasifikcija:
FM 1 tropiskajam klimatam;
FM 2 un F/M 3 mrenajam klimatam;
FM 4 arktiskajiem apstkiem (ldz -40C).
Visas odien raots divtaktu motoreas ir paredztas sajaukanai ar
benznu attiecb 1:50 (maisjum 2% eas), ja uz eas iesaiojuma vai motora
izgatavotja instrukcijs nav nordtas citas prasbas. Tas, protams, neattiecas uz
motoriem ar dalts eoanas sistmm!
4-taktu laivu motoru em ir viena kvalittes klase - NMMA - FC-W.
Sakar ar to, ka 2-taktu motori vairk piesro apkrtjo vidi, nereti o eu
bzes ea ir rapu ea, kas, izlijusi, atmosfras apstku ietekm daos mneos
sadals dabai nekaitgos produktos. Parasti du eu iesaiojums ir za krs un
uz t ir uzraksts BIO. Visbiek da ea tiek raota motorzu des
eoanai (piem., Texaco Biostar Chainbar) un laivu piekarinmiem motoriem
(piem., Texaco Motex S Bio Outboard).
STOU - Super Tractor Oil Universal - vairkas eu kompnijas rao
universlo traktoru eu, kas domta jauniem un lietotiem traktoriem,
iekrvjiem, mea un ceu bves tehnikai, to vienlaicgi izmantojot motoros,
transmisij un hidrosistm (piem., Texaco Super Universal Tractor Oil Extra
SAE 10W-30, API CE/SF, GL-4). Ldz ar to eu iegde, uzglabana un
lietoana ir mazk sareta un ar ltka - jo lielks iepakojums (piem., muca),
jo eas litra cena ir zemka.

87

Bzes eas. Vienotu prasbu ievieanai visas bzes eas (10.7.tab. 71. Lpp.)
ir iedaltas vairks grups:
1. grupa - parasts minerleas, kas iegtas rafinjot ogderaus ar
dintjiem
2. grupa - hidrokrekinga proces iegts minerleas
3. grupa hidrokrekinga/hidroizomerizcijas proces iegts augsta
viskozittes indeksa minerleas
4. grupa - polialfaolefnu sinttisks eas
5. grupa - prjs sinttisks eas (esteri, teri, silikoni, alkiltie aromtii)
6. grupa - poliinternalolefins (PIOs).
Polialfaolefnu (PAO) sinttisks eas iegst polimerizjot alfaolefnu
molekulas, kuras iegtas no etilna, kur savukrt iegts krekinga proces no
naftas vai ar no dabas gzes. PAO viskozitte 100oC parasti ir 2, 4, 6, 8 un 10
cSt, lai gan zobratu prnesumiem iegst ar lielkas viskozittes eu. Esteru
sinttisko bzes eu viskozitte 100oC mains no 2 ldz 180 cSt. Pamatizejvielas
esteru ieganai ir nafta vai dabas gze, vai augu eas (rapu vai palmu), vai
dzvnieku tauki un spirti. Biek lietotie esteri motoreu raoanai ir diesteris,
poliesteris un trimetil-propanolesteris (TMPE).
Ir izstrdta bzes eu savstarpj apmainmba ar nosacjumu, lai neciestu
gala produkta kvalitte.
III grupas bzes eas kvalitatvi tuvojas sinttiskajm bzes em. Starp eu
raotjiem nav vienprtbas, ko uzskatt par sinttisko un ko par pussinttisko
eu. Degvielas ekonomija lielka ir tad, ja priet uz sinttiskajm em krbs
un tiltos, kur ir lielki hidrauliskie zudumi, nevis motoros. It pai tas attiecas uz
lielkravas automobiiem.
Dai ptnieki uzskata, ka kvalitt lielku ieguldjumu dod piedevas, nevis
bzes eas veids. Ja bzes eu iegst no naftas, tad 1 l eas ieguvei jprstrd
67 l naftas, ja no lietots eas, tad 1 l eas ieguvei nepiecieami 1,6 l lietots
eas. Tikai 1% no pasaul iegts naftas izmanto eu un zieu raoanai.
88

Vairku kompniju raots eas redzamas 11.5.tabul.

11.5.tab. Motoreu piemri
Marka (4-taktu mot.)
BP Visco 7000
BP Vanellus D1
BP Vanellus C3 Extra
BP Terrac STOU
Carlube Triple R
Castrol Formula SLX
Castrol Formula RS
Castrol Elixion
Castrol GTX3
Castrol Agri MP STOU
ELF Synthese
ELF Competition STI
ELF Performance Victory
ELF Performance Experty
ESSO Ultron
ESSO Uniflo Diesel
Mobil 1
Mobil Delvac 1 SHC
Mobil Super
Shell Helix Ultra
Shell Helix Plus
Statoil LazerWay
Statoil TruckWay
Fuchs Titan Unic MC
Fuchs Titan Cargo MC
Texaco Ursa Super TD

Tips
sinttisk
sinttisk
minerl
minerl
sinttisk
sinttisk
sinttisk
sinttisk
minerl
minerl
sinttisk
pussintt.
minerl
pussintt.
sinttisk
minerl
sinttisk
sinttisk
minerl
sinttisk
pussintt.
sinttisk
sinttisk
pussintt.
pussintt.
pussintt.

SAE
5W40
5W40
15W40
15W40
5W40
0W30
0W40
5W30
15W40
15W30
5W40
10W40
15W40
10W40
5W40
15W40
0W40
5W40
15W40
5W40
10W40
5W40
5W30
10W40
10W40
10W40

Marka (2-taktu motori)

Addinol Biosynth 2T
BP Racing 2T
ESSO 2-T Special
Statoil AquaWay Bio
Sunoco ECO 2 Bio
Texaco Motex S Outboard

Tips
sinttisk
pussintt.
pussintt.
sinttisk
sinttisk
sinttisk

Marka (4-taktu motori)

Mobil Pegasus 1
Mobil Pegasus 1005
Statoil PowerWay GN
Texaco Geotex HD

Degvielas veids
Dabas gze
Dabas gze (stac.mot.)
Dabas gze (stac.mot.)
Dabas gze, biogze

ACEA
A3/B3
E4, A3/B4
E4
A3/B4
A3/B4
A3/B4
E4, E6, E7
A3/B3
A3/B3
A3/B3
E7
E4, E7
A3/B4
E2, A3/B3
A3/B4
E4
A3/B4
A3/B4
A3/B3
A3/B4
E4, E6
A3/B4, E3
E7
E7

API
TC
TC
TC

API
SJ/CF
CH
CH
SE/CD, GL-4
SM/CF
SJ/CF
SJ/CF
CI
SJ/CF
CE/SF, GL-4
SJ/CF
SJ/CF
CI
CF
SJ/CF
CF
SM/CF
CI
SJ/CF
SJ/CF
SJ/CF
SL/CF
CH
CH/SM
CJ
CI, DHD-1
NMMA
W3

W3
TC
TC

W3
SAE
15W40
40
40
40

API

CD

89

Sinttisks eas rao misks sintzes ce, veidojot garas molekulas no

mazm molekulm, izmantojot naftas prtvaices produktus (piem., etilnu) un
dabas gzi. Ja minerls eas ir dabas produkts, ko rao separjot ogderaus,
tad sinttisks eas ir cilvka veidots produkts. Ja minerlajs es ir liela
molekulu dadba gan pc lieluma, gan pc formas, tad sinttiskajs molekulas
ir oti ldzgas un atgdina garus trpus, tpc sinttisks eas ir viendabgkas.
Sinttiskajm em, saldzinot ar minerlajm, ir 2-3 reizes ilgks
kalpoanas laiks, jo tm ir daudz augstka pretoksidans un termisk
stabilitte, mazka viskozitte zems temperatrs, mazka iztvaikojamba,
lielks viskozittes indekss un labkas eojos pabas: lielka eas krtas
nestspja un labka iekana berzes pros un blvviets (jatceras, ka iemesla
d iespjama eas noplde caur nekvalitatviem, novecojuiem un filca
blvjumiem, jo tievs un gars molekulas ielien tur, kur minerlo eu apai
sazarots netiek klt), k ar septias reizes sks uzpumpanas laiks k
minerlajm. Tpc ar ievrojami drgkas.
Ts pilnb ir savietojamas ar minerlajm em. Tikai jem vr, ka
pielejot nekvalitatvku produktu kvalitatvkam, maisjuma kopjs pabas
pasliktins un otrdi.
Pussinttisks ir sinttisko un minerlo eu maisjums. Gan misk sastva,
gan pabu, gan cenu zi. Kop 1980-tajiem, kad sks plaka pussinttisko
un sinttisko eu lietoana Eirop, to apjoms katru gadu pieaug.
Sinttisks un pussinttisks eas btu ieteicams lietot jaunko modeu
automobios, automobios ar lielu gada nobraukumu un automobios, kuros par
degvielu izmanto saidrinto vai saspiesto gzi, jo sinttiskajm em ir
augstka termisk stabilitte, ldz ar to mazk piededu un ilgks kalpoanas
laiks.
Pasaul ir tikai nedaudzas naftas kompnijas, kurm ir pilnais raoanas
cikls, t.i., naftas ieguve, ts prstrde, bzes eu un piedevu, k ar dadas
nozmes eu raoana. Vairums eu raotju tikai ieprk bzes eas un piedevas
90

un pc savas receptes atbilstoi SAE, API un ACEA prasbm rao savas firmas
eas. Turklt, transportanas izdevumu samazinanai nereti viena firma pc
savas receptes pasta izgatavot eu cit firm. Tpc, iegdjoties eu, vairk ir
jbaids no eu viltojumiem nevis no sliktas firmas.
Visdrok eu ir iegdties pie firmu autoriztajiem dleriem. Nav
juztraucas, ja ea motor kst tuma. Tas liecina, ka eas mazgjos un
disperjos piedevas labi dina uzdegumus, tie nesaep un tpc
nenogulsnjas. Eu uzglabanas ilgums var sasniegt 5 un vairk gadu, ja ts
uzglab piepildt un hermtiski noslgt trauk.
Mitruma (ar atmosfras) un mikroorganismu iedarbba krasi pazemina eas
kvalitti. Eirop pieemts, ka ea motor jmaina vismaz reizi gad neatkargi
no nobraukuma un eas tipa, bet ASV raotajiem automobiiem eu parasti
maina ik pc 5000 km, jo Amerikas Savienotajs Valsts eas ir ltas.
Jatceras, ka vislielkais motora izdilums rodas auksts startanas laik, un
ka dens kondensta veid nokst e ik reizes, kad iesilis motors atdziest
mnuss temperatr. Em nav jpievieno papildus nekdas piedevas, ts visas
jau ir pievienotas rpnc. Izmums vartu bt varu un metlkeramikas
saturou piedevu pievienoana izdiluiem motoriem, lai samazintu spraugas,
tdjdi pagarinot motora darbmu bez remonta.
Lietoto eu izmantoana:

Vcij, Itlij un Francij to attra un rao bzes eas, jo lietoto
eu tur aizliegts dedzint;

Lielbritnij to izmanto k degvielu siltuma un elektroenerijas
raoanai;

ASV firma Kwikpower iesaka raot dzedegvielu, krekjot lietoto
eu, iznkums 8090%, 10% ir gzes, ko izmanto k siltuma
avotu krekanas procesam;

Latvij - reener vai sadedzina (LR MK 18.12.2001.g. Noteikumi
Nr. 529).
91

12. Transmisiju eas

Transmisiju eas lieto manulajs un automtiskajs prnesumu krbs,
sadales krbs, dzenoajos tiltos un riteu reduktoros, k ar stres mehnismos,
kuri sastv no dada veida zobratiem (cilindriskiem, koniskiem, hipoidliem)
un citiem manu elementiem.
Transmisiju eu uzdevumi ir tdi pai k motorem un vl papildus tm
jbt izturgm pret triecienslodzm un jsamazina zobratu prvadu vibrcijas
un troki. Bez pretoksidcijas, pretkorozijas, pretputoans, pretdilanas,
mazgjom un viskozitti modificjom piedevm transmisiju es ievada ar
sru, fosforu un citu misko elementu saturous savienojumus, kas rada
mehniski un termiski izturgu aizsargslni uz zobratu virsmm un novr
izrvumus zobratu kontaktviets.
K bzes eas transmisiju eu raoanai izmanto minerleas un sinttisks
eas (polialfaolefnus, poliglikolus, esterus), k ar rapu eu un rcineu.
Sinttiskajm em ir labkas eoanas pabas, tdejdi samazintas berzes
d izdals mazk siltuma. Tpc pai svargi ir lietot sinttisks eas smagi
slogotos prvados. Lai gan sinttisks eas ir ievrojami drgkas, ts var
kalpot vismaz trs reizes ilgk k minerls.
Transmisiju eas klasific ldzgi motorem - pc viskozittes (12.1.tab.) un
ekspluatcijas pabu kvalittes (12.2.tab.). Kinemtisk viskozitte cSt 100oC
motorem (3,8 - 26,1) un transmisiju em (4,1 - 41,0 un vairk) ir ldzga,
tpc, lai btu jtamka atirba marjum, transmisiju eu viskozittes klau
nosactie apzmjumi ir ar ievrojami lielku ciparu. Motoreu nosacts
vienbas mains no 0 ldz 60, bet transmisiju em no 70 ldz 250. Burta Wwinter (ziema) nozme ir tda pati k motoreu marjum. Zems temperatrs
transmisiju eu viskozitte ir daudzkrt lielka k motorem. Ja motorem
slaicgi pieaujam lielk viskozitte ir 8000 cSt, tad transmisiju em 150000
centipuazu (cP), vai apmram 15 reizes lielka.

92

Atkarb no klimatiskajiem apstkiem var izvlties ziemas, vasaras vai visu

sezonu eu. T.s. bezceu tehnik var lietot ar STOU eas, kas domtas gan
motoram, gan transmisijai, gan ar hidraulikai, vai ar UTTO eas (skat.
100.lpp.), kuras gan neder motoru eoanai, bet ir prkas par STOU da tipa
transmisijs un hidrosistms. Transmisiju eas jmaina 5 10 reizes retk nek
motorea. Jaunko modeu spkratos transmisiju eu vispr nemaina.

Transmisijas eu iedaljumam pc viskozittes visplak tiek izmantota

Amerikas inenieru apvienbas SAE sistma. Ts tiek klasifictas ar standartu
SAE J306 Transmisijas eu viskozittes klasifikcija velkoajiem tiltiem un
mehniskajm trumkrbm (Axle and Manual Transmission Lubricant
Viscosity Classification). Eas viskozitte tiek izteikta nosacts mrvienbs
SAE viskozittes klass.

12.1.tab. Transmisiju eu klasifikcija pc viskozittes (SAE J306)

Viskozittes
klase
70 W
75 W
80 W
85 W
80
85
90
110*
140
190*
250

to, kur viskozitte

ir 150 000 cP, oC
-55
-40
-26
-12
-

Kinemtisk viskozitte, cSt 100oC

min
max
4.1
4.1
7.0
11.0
7.0
11.0
11.0
13.5
13.5
24.0
18.5
24.0
24.0
41.0
32.5
41.0
41.0
-

* 2004. gad, pc oriinlo iekrtu raotju (OEM) pieprasjuma, SAE J306

standarts tika papildints ar divm viskozittes klasm - SAE 110 un SAE 190,
ldz ar to tagad ir vienpadsmit SAE apstiprints viskozittes klases.

93

SAE J306 specifikciju izmanto autoraotji, lai noteiktu un ieteiktu

transmisijas eas velkoajiem tiltiem un mehniskajm trumkrbm, un
smrvielu raotji, lai izstrdtu jaunu sastvu eas un martu gatavo
produkciju.
Transmisiju em, tpat k motorem, viskozittes klases iedala nosacts
grups:
ziemas: SAE 70W, 75W, 80W, 85W
vasaras: SAE 80, 85, 90, 110*, 140, 190*, 250.
ds nosacts sadaljums skaidrojams ar dadu raotju transmisijas
agregtu konstruktvajm patnbm. Daudziem agregtiem (vieglo automobiu
mehnisks trumkrbm), atkarb no eu darba temperatrm un slodzes,
ziemas viskozittes eas pilnb nodroina nepiecieamo aizsardzbu pla
temperatru diapazon, ar vasar.
Standarts SAE J306 mar transmisiju eas di:
vien ziemas viskozittes klas (piemram, SAE 80W),
vien vasaras viskozittes klas (piemram, SAE 90),
ziemas un vasaras viskozittes klau kombincij (piemram, SAE 80W90).
Transmisiju eas vairs netiek martas divs ziemas viskozittes klass, k
agrk (piemram, SAE 75W-80W, SAE 75W-85W, SAE 80W-85W).
Transmisiju em nav vienotas klasifikcijas pc ekspluatcijas pabm,
kvalittes rdtjiem un lietojuma.
Mehnisko transmisiju eas pasaul apzm ar vispratzto API klasifikcijas
sistmu. klasifikcijas sistma tiek apzmta ar burtiem API GL un ciparu
kombinciju. Mehnisks transmisijas eas iedala piecs API grups un daos
projektos.
Spkratos lietojamo eu temperatra normlos darba apstkos parasti
neprsniedz +100oC, bet prslodz (ar apkrtj gaisa temperatra virs +30oC
uzskatma par prslodzi) var sasniegt +150oC un vairk.
94

12.2.tab. Transmisiju eu ekspluatcijas pabu kvalittes klasifikcija pc API

Kvalittes
Piedevas
Ekspluatcijas
klase
apstki
GL-1 Bez piedevm vai ar nedaudz Nelielas slodzes
pretoksidcijas, pretkorozijas,
pretputoans un viskozittes
modificanas piedevas
GL-2 Uzlabots GL-1 plus
Vidjas slodzes
pretdilanas piedevas
GL-3 GL-2 plus
Vidjas slodzes
pretieans piedevas
GL-4

GL-3 plus vairk

pretieans piedevu

GL-5

GL-4 plus efektvas

Lielas, vibrciju
pretdilanas un pretieans slodzes
piedevas
Ldzgas GL-5 plus termisks oti lielas slodzes
stabilittes piedevas

MT-1

Lielas, maingas
slodzes

Pielietojums
Kravas automobiu un
lauksaimniecbas
tehnikas manuls
prnesumu krbas
Transportldzeku
gliemeprvadi
Kravas automobiu
manuls prnesumu
krbas un dzenoie tilti
Vieglo un kravas
automobiu manuls
prnesumu krbas un
dzenoie tilti (ar
hipoidlie)
Vieglo un kravas
automobiu hipoidlie
prvadi
Lielkravas automobiu
un autobusu manuls
prnesumu krbas

Arvien plak tiek izmantota transmisiju raotja ZF ("Zahnradfabrik

Friedrishafen"), kas ir viena no vadoajm un ietekmgkajm transportldzeku
spka agregtu un prvadu raotjm un piegdtjm Eirop, ieviest
klasifikcijas sistma ZF TE-ML, kura sistematiz visas transmisiju eas,
ieskaitot idrumus hidromehniskajiem prvadiem. T radja savu, visu veidu
transportldzeku prvadu, klasifikcijas sistmu, kur katram veidam ir savs
eoanas materilu saraksts (skat. pielikumu).
Smrvielu raotji Eirop savm transmisiju em cenas iegt ZF
aprobciju, jo klasifikcijas sistma kst par noteicoo.
Vieglo un kravas automobiu mehnisko trumkrbu eas. Msdienu vieglo
automobiu mehnisks prnesumkrbas ir aprkotas ar vara sakausjumu
sinhronizatoriem. Daudzas prnesumkrbas ir ievietotas vien korpus ar
galveno prvadu priekj velkoaj tilt, ir piecpakpju un prasa specilu eu
95

pielietoanu, tpc ir nepiecieams lietot t.s. vieglskrjiena, SAE 80W, 75W

un pat SAE 70W viskozittes klases. Jauns transmisiju eas ir mazviskozas un
nodroina labu ar hipoidlo prvadu eoanu, tpc universls (API: GL4/GL-5) eas parasti ir sinttisks. Ts parasti lieto ar piecu un vairkpakpju
trumkrbu eoanai to vienmrgai darbbai zems temperatrs.
Eiropas kravas automobiiem mehnisks trumkrbas 90% gadjumu ir ar
sinhronizatoriem, tpc tajs parasti paredz API GL-4 klases eas. ZF iesaka
lietot API GL-4 klases transmisiju eas ar papildus atbilstbu ZF TE-ML 02 vai
citu raotju specifikcijai, piem., MB 236.2, VW G 50, MAN 341.
Eas priekjam velkoajam tiltam. Galvenais prvads, priekj tilta
diferencilis, prnesumkrba un sajgs ir izvietoti vien korpus. Tas prasa
lietot mazviskozas eas. Daiem automobiiem paredzts izmantot motoreas.
Eas sadales krbm. Sadales krbm netiek izvirztas specilas prasbas,
tpc tajs lieto ts paas eas k mehniskajs trumkrbs, stres iekrts vai
velkoajos tiltos.
Eas velkoajam tiltam galvenajam prvadam un diferencilim. Galvenais
prvads, prsvar gadjumu, sastv no hipoidlo zobratu pra vieglajos
automobios un konisko spirlzobu pra kravas automobios. Darba laik ie
prvadi mdz bt smagi slogoti un trgaitas. Kontaktspiedieni ajos prvados
sasniedz 2000 mPa un vairk, bet eas darba temperatra sasniedz 120C ldz
130C. Tdiem prvadiem tiek prasts lietot viskozas eas (SAE 90 vai SAE
140) ar pretieans piedevm, kuras satur daudz sra (ldz 1,5%). Tiek lietotas
API GL-2 vai API GL-4 klases transmisijas eas.
Hipoidlo prvadu eas. Hipoidlajos prvados zobratu asis nekrustojas,
darba apstki ir oti smagi, uz zobiem darbojas augsti kontaktspiedieni (ldz
4000 mPa), pards dinamisks slodzes, triecienslodzes, lieli sldes trumi (ldz
15 m/s). Jo lielki ir attlumi starp asm, jo attiecgi lielki savstarpjie zobu
sldes trumi. Efektvai berzes virsmu eoanai tiek izmantotas pretberzes un
atdalos piedevas, kuras izdala miski aktvus elementus un uz virsmm
96

izveido oti plastisku plvti. EP piedevas tiek pievienotas vism augstvrtgm

transmisiju em un satur hlora un fosfora organiskos savienojumus, kuri var
izraist krsaino metlu koroziju. Universls transmisiju eas satur specilas
piedevas, kuras to neizraisa un ir ar oti labm eojom pabm.
Hipoidlo prvadu eu viskozittes un specifikcijas:
viskozitte: SAE 90, SAE 80W-90, SAE 80W-140, SAE 85W-140,
kvalittes klase: API GL-5,
autoraotju (OEM) un ASV kara resora specifikcijas: MIL-L-2105D
(multigrade); MIL-L-2105B (monograde); Ford SM-2C 1011A, SQM-2C
9002AA; MAN 342; MB page 235; Volvo 97310, Volvo 97313; ZF TEML 01, ZF TE-ML 05, ZF TE-ML 07.
Eas diferenciiem. diem prvadiem tiek prasts lietot viskozas eas
(SAE 90 vai SAE 140) ar pretieans piedevm, kuras satur daudz sra (ldz
1,5%). Parasti tiek lietotas API GL-2 vai API GL-4 klases transmisijas eas.
Eas diferenciiem ar ierobeotu berzi (pablojoie diferencii). dos
mezglos izmanto eas ar noteiktm frikcijas pabm un pazemintu
viskozitti, kam jnodroina hipoidlo prvadu labu eoanu un berzes sajgu
darbbu. Pagaidm s grupas em nav viendu prasbu, sakar ar diferenciu
konstrukciju

daudzveidbu,

tpc

jizmanto

transportldzeku

raotju

rokasgrmatas vai eu raotju ieteikumi. Eu aprakstos parasti ir nordes par

atbilstbu da tipa diferenciiem.
Pablojoo diferenciu eu viskozittes un specifikcijas:
viskozitte: SAE 75W-90, SAE 80W-90, SAE 85W-0, SAE 90,
kvalittes klase: API GL-5 LS (Limited Slip (skat. 1.pielikumu)),
autoraotju (OEM) specifikcijas: ZF-TE-ML-05; MIL-L-2105B; Ford
ESW-M2C 104-A, ESP-M2C 154-A; Volvo 97311.
Eas hidrosajgiem. Berzes hidrosajgs ir uzstdts daiem vieglajiem
automobiiem (Renault Espace Quadro, Ford Escort RS 2000 u.c.) ar visu
riteu piedziu. Hidrosajgiem tiek izmantotas daji vai pilngi sinttiskas
97

eas, atbilstoi API GL-5 klasei un SAE 80W, SAE 75W-90 viskozittes
klasm.
Eas stres mehnismiem. Stres mehnismu gliemeprvadiem izmanto
eas ar zemu berzes koeficientu un spju izturt lielas slodzes lielos savstarpjo
berzes virsmu sldes trumos (ldz 50 m/s), ar augstu viskozittes indeksu un
pretoksidans piedevm. Vlams, lai ea ilgi kalpotu, jo parasti automobia
stres mehnism eas nemaina vis ekspluatcijas laik, tikai stres
mehnisma remonta laik vai sces gadjum. Parasti tiek lietotas API GL-4
klases transmisijas eas.
Eas viegli slogotiem prvadiem. Dau transmisijas agregtu uzbve ir oti
vienkra un darba remi viegli. Tdiem agregtiem izmanto minerleas ar
nelielu piedevu daudzumu vai bez tm. Ts ir GL-1 klases transmisiju eas vai
monograde viskozittes klases motoreas. Var izmantot ar augstvrtgkas
eas, bet tas ir ekonomiski neizdevgi.
Eas automtiskajm prnesumkrbm. Automtisko prnesumkrbu em
(ATF - Automatic Transmission Fluid) jbt ar augstu viskozittes indeksu
(vismaz 160), ttad viskozitte nedrkst daudz mainties temperatras iespaid.
Automtiskajs prnesumkrtbs izmanto divu tipu idrumus, kuri nodroina
galveno autoraotju General Motors un Ford prasbas (12.3. tab.). Ts tiek
apzmtas ar firmas nosaukumiem Dexron un Mercon (7. pielikums). s
eas izmanto ar stres un bremu hidropastiprintjos. Automtisko transmisiju
em norda tikai kvalittes prasbas un s eas nav jizvlas atbilstoi
klimatiskajiem apstkiem k tas ir ar motorem un transmisiju em. Patlaban
visvairk lietot ir Dexron III kvalittes klases klasifikcija, bet General Motors
(GM) iesaka viss GM automtiskajs transmisijs lietot Dexron VI ATF.
Dexron IV un Dexron V grupas ATF izpilda automobiu automtisko
prnesumkrbu raotju prasbas un reti ir sastopamas ar apzmjumu Dexron
IV vai Dexron V, piemram, DaimlerChrysler ir patentjis sinttiska ATF

98

idruma, kur izpilda viu prasbas ATF 4+, raoanu un to realiz tikai
Chrysler tirdzniecbas tkl ar nosaukumu Mopar.

12.3. tab. Automtisko prnesumkrbu eas un attstbas posmi

General Motors
Modifikcija
Apstiprin.
gads
Type A
1949
Type A, Suffix A
1957
Dexron B
1967
Dexron II C
1973
Dexron II D
1981
Dexron II E
1991
Dexron III (F)
1993
Dexron III (G)
1997
Dexron IV
1999
Dexron VI
2005

Ford
Modifikcija
M2C33-B
M2C33-D
M2C33-F
SQM-2C9007A, M2C33-G
SQM-2C9010A, M2C138-CJ
SQM-ESPM-2C166-H
Mercon
Mercon
Mercon V (M2C202 B

Apstiprin.
gads
1959
1961
1967
1972
1975
1981
1987
1993
1998

Prnesumkrbu eas netiek irotas, vadoties no ekspluatcijas pabm un

viskozittes, tpc visos apstkos, jebkuros darba remos un jebkuras jaudas
automobiiem lieto vienas un ts paas eas. Izmums ir tikai klimatiskie
apstki. Skarbiem klimatiskiem apstkiem visiem transmisiju agregtiem
parasti lieto sinttisks eas. Vieglo automobiu automtisko transmisiju eas
(idrumi) ar savm pabm atiras no lieljaudas vilcjos, autobusos,
traktoros un cit mobilaj tehnik lietojamajm.
Eas bezpakpju prnesumkrbm. dus prvadus jau izmanto daos
Audi,

"Fiat",

"Ford",

"Honda"

u.c.

raotju

modeos.

Bezpakpju

prnesukrba nodroina vienmrgu automobia gaitu un ir tikpat ekonomiska k

mehnisk trumkrba. Bezpakpju prnesumkrbs ir mazi sldes trumi un
tm izstrd specilas eas ar noteiktm berzes pabm. des variatora
prnesumu krbs (piem., Audi A6 no 1999.gada) lieto specilu eu, kuru var
pastt tikai autoraotju rpncs.
Universlas traktoru transmisiju eas (UTTO). s klases eas ieteicamas
ilgtermia izmantoanai smags motorizts bezceu tehnikas transmisijs,
99

dzenoajos tiltos, aprkotos ar slapjajm bremzm (wet brake), hidrostatiskajs

transmisijs un hidrosistms. Eas sastva specifika vrsta pai uz e
iegremdto bremu prasbu izpildi, piem., Case: MS 1206, MS 1207, CNH
MAT 3505; Detroit Diesel Allison: Allison C-3; Ford New Holland: M2C 134
A/B/C/D, M2C 86B/C; FNH-2-C-201, John Deere: JD 20 C; Massey Ferguson:
M 1143; Volvo: 97303 (VME WB 101); ZF: ZF-TE-ML 03E u.c..
Daas UTTO klases eas satur specilu piedevu AS (Anti-Squawk), kura, ar
sistms ar bronzas un grafta materiliem, novr t.s. "slapjo bremu"
(transmisijas e iegremdtu) kstou tm strdjot.
Ir ar atsevii gadjumi, kad eas vann iemrkts, parasti trauds pret
ugunu, bez berzes uzlikm, t.s. slapjs bremzes, kas ir transmisijas sistmas
sastvdaa, atrodas hidrosistm. ds sistms (sastopamas Kalmar, Sisu
Valmet u.c. raotju smagaj bezceu tehnik) tiek prasts lietot hidrosistmu
eu, tai pievienojot 3 6% (piem., Lubrizol LZ9990A) piedevu, atkarb no
raotja rekomendcijm.

12.4.tab. Transmisiju eu piemri

Eas marka
Carlube Hypoid EP
ELF Tranself EP
ESSO Gear Oil GX-D
Mobilube SHC-M
Neste Gear EP
Statoil GearWay G5
Shell Spirax GX
Texaco Geartex RO
Addinol ATF D III
ELF Elfmatic G3
ESSO ATF D(21611)
Mobil ATF
Statoil TransWay
Petro Canada ATF D3M
Petro Canada Dexron VI ATF
Texaco Texamatic S

100

SAE
90
80W90
80W90
75W90
80W
80W90
80W90
80W90

API
GL-4
GL-5
GL-5
GL-5
GL-4
GL-5
GL-4
GL-1

ATF-Dexron

Dexron III
Dexron III
Dexron III
Dexron III
Dexron III
Dexron III
Dexron VI
Dexron III

13. Industrils eas

Industrilajm em ir oti plas pielietojums: hidraulisks, kompresoru,
metlapstrdes, kokapstrdes, elektromanu, trgaitas mehnismu un gultu,
dadu apartu un iekrtu, cilindru, cirkulcijas, reduktoru, lenu zu, zu
u, turbnu, vadotu, vrpstu, pneimatisko iekrtu, saldanas iekrtu,
siltumnesjas, transformatoru, balts (medicnisks, kosmtisks, rstniecisks
u.c.), rdanas, formanas, grieu, vilkanas, emulsiju u.c. Ts izmanto ar
rpniecbas tehnoloiskajs un traktoru un automobiu hidrosistms, k ar ts
ietilpst zieu sastv. Darba temperatra parasti neprsniedz +90oC.
Industrils eas kopgi klasific pc viskozittes (13.1.tab.), bet pc
kvalittes klasific katrai specifiskai izmantoanas sfrai atsevii. Viskozittes
klases skaitlis ir eas viskozitte cSt +40oC temperatr. Katras nkams klases
viskozitte ir aptuveni 1,5 reizes lielka par iepriekjo. 13.1. tabul redzams, ka
ir 18 viskozittes klases, skot ar oti mazu viskozitti un beidzot ar oti lielu
viskozitti. Tas ir td, lai ar vienu viskozittes klasifikcijas klau rindu vartu
aptvert visas industrils jomas, kurs nepiecieami eoanas idrumi. Vl
joprojm Latvij ir pieprastas Krievij raots industrils un hidraulisks eas,
kuru viskozittes klasifikcijas ir oti ldzgas sav starp un ar daji atbilst ISO
klasifikcijai.
Industrilo eu bzes idrums ir minerlea, sinttisk ea (polialfaolefni,
poliglikoli, esteri), rapu ea, rcinea un dadu misku vielu dumi. pabu
uzlaboanai pc vajadzbas pievieno piedevas.

13.1.tab. Industrilo eu viskozittes klases

Industrilo eu ISO viskozittes klases
(klases skaitlis ir viskozitte cSt 40oC)
GOST (Krievija) hidraulisko eu klases
(klases skaitlis ir viskozitte cSt 40oC)
GOST (Krievija) industrilo eu klases
(klases skaitlis ir viskozitte cSt 50oC)

2, 3, 5, 7, 10, 15, 22, 32, 46, 68, 100, 150,

220, 320, 460, 680, 1000, 1500
5, 7, 10, 15, 22, 32, 46,
68, 100, 150
5, 8, 12, 20, 30, 40, 50

101

13.1. Hidraulisks eas

Hidraulisks eas, ko biei vien sauc ar par hidrauliskajiem idrumiem, kalpo
enerijas un signlu prvadanai ar idrumu paldzbu. odienas mehnismi un
manas, spkrati, gaisakui, virsdens un zemdens kui, k ar visdadk
novirziena rpniecisks iekrtas un raotnes nav iedomjamas bez hidraulikas.
Hidraulik izir hidrostatiku un hidrodinamiku. Hidrostatiskajs sistms
enerijas prvadanai izmanto statisko spiedienu idruma spiediens ir liels, bet
idruma plsmas trums mazs. Hidrodinamiskajs (hidrokintiskajs) sistms
enerijas prvadanai izmanto idruma kintisko eneriju spiediens ir mazs, bet
idruma plsmas trums liels. Hidrodinamiskajs sistms lietojamos idrumus
pazst ar k enerijas prvades eas, bet hidrostatiskajs k hidraulisks eas.
Pc nozmguma hidraulisks eas ir tlt pc motorem. Hidraulisko eu daa
kopj eu patri sastda ap 15%. Pdjos gados samazins minerlo eu
patsvars hidraulisko eu raoan, palielinoties sinttisko eu daai un ugunsdroo
idrumu daai.
odienas hidraulik var saskatt trs pamatvirzienus: stacionr, mobil un
avicija. Katrai joma izvirza savas prasbas gan materiliem, gan sastvdam, gan
hidrauliskajai videi. Ievrojami pieaug hidraulisko eu darba spiedieni un darba
temperatras, bet eu tilpumi sistms samazins, kas, kop emot, izsauc papildus
slodzi gan katr deta, gan vis sistm. Hidraulikas attstba ir vrsta uz enerijas
taupanu, iekrtu darbma pagarinanu, dilanas un apkopju samazinanu, kas
vartu radt vr emamus materilo un naudas ldzeku ietaupjumus.
Hidraulisko idrumu darba apstki ir smagi. Tajos hidrauliskajiem idrumiem
ir jveic vairkas funkcijas un tiem jpiemt vairkm pabm o darbbu izpildei.
Pirmkrt:
enerijas prvadana,
berzes un dilanas samazinana,
eoana,

102

 dilanas produktu aizvadana,

dzesana,
pretkorozijas aizsardzba,
iekrtu un manu darbma pagarinana.
Otrkrt:
piemrotba plaam temperatras diapazonam,
augsta termisk un pretnovecoans stabilitte,
savietojamba (saderba) ar metliem un elastomriem,
laba atbrvoans no gaisa un dens,
zema putoans,
laba filtrjamba un bdes stabilitte.
Trekrt:
maza iztvaikojamba,
toksisks nekaitgums,
laba ugunsdroba,
ekoloiskums.
Plaais funkciju un pabu uzskaitjums, kas jnodroina hidrauliskajiem
idrumiem, nav pa spkam nevienam bzes idrumam. Tikai kop ar
visdadkajm piedevm bzes idrumu var sagatavot atbilstoi nepiecieamajm
prasbm.
K bzes idrumus izmanto minerls un sinttisks eas, k ar ugunsdroos
idrumus. Minerls bzes eas iegst naftas prstrdes proces. Sinttisks bzes
eas iegst no naftas hidrokrekinga proces vai ar polimerizjot no etilna gzes
iegts alfaolefnu molekulas (polialfaolefni PAO). Sinttisks bzes eas jeb
idrumi ir ar poliesteri (POE) un poliglikoli (PAG), kurus izmanto ugunsdroajos
hidrauliskajos idrumos. No augu valsts produktiem iegts bzes eas (piem.,
rapu sklu eu) izmanto biosadaloo eu raoan. Prtikas rpniecbas iekrtu
hidrosistms lietojamo hidraulisko eu bzes idrums ir vai nu oti labi attrta

103

minerl ea, ko dzidruma d sauc par balto (white) eu, vai ar polialfaolefni un
poliglikoli.
Svargks hidraulisko idrumu piedevas ir korozijas inhibitori, metlu
deaktiviztji, dilanas inhibitori, berzes modifikatori, deterenti, disperenti,
antioksidanti, viskozittes modifikatori, pretputotji, parafinizcijas temperatras
pazemintji.
Hidraulisk idruma izvle ir atkarga no hidrosistmas tipa, darba
temperatras diapazona, darba un dabas apstkiem, ska tipa, darba spiediena un
ekoloiskiem apsvrumiem. Viskozittes klase (hidraulisko eu viskozittes
klasifikcija atbilst industrilo eu viskozittes klasm) jizvlas k kompromiss
starp diviem lielumiem. Jo zemka viskozitte, jo sistma mazk inerta ts darbb.
Bet no otras puses, viskozittei jbt pietiekoi lielai, lai nodrointu ska un citu
kustoo dau eoanu. Zinot darba temperatras diapazonu un piedvto dado
hidraulisko idrumu viskozittes izmaias raksturu atkarb no temperatras,
konkrt idruma klasi var izvlties, emot vr 13.2. tabulas ieteikumus.

13.2.tab. Nepiecieam viskozitte dadu tipu skiem

Ska tips

Max pieaujam viskozitte, cSt

(aukstais starts pie zinms min
temperatras)

Min pieaujam viskozitte, cSt

(pie max atauts eas temperatras
skn vai hidromotor 90oC)

Zobratu

1000

10 25

Virzuu

1000 2000

10 16

200 800

16 25

Rotcijas

Nav ieteicams, ka mobilajs iekrts eas temperatra prsniedz 90oC jebkur

sistmas da, ne tikai skn vai hidromotor. slaicgi ir pieaujama temperatras
paaugstinans ldz 120oC. deni saturoo idrumu temperatra nedrkst
prsniegt 50oC.
Vairum gadjumu ir pilngi pietiekoi izvlties kdu no m viskozittes klases
em: 15, 22, 32, 46, 68. Lielka viskozitte nepiecieama vecs iekrts, lai
104

samazintu nopldi un tlku dilanu. Stacionrajs iekrts izmanto eas, kuru

viskozittes indekss VI ir nedaudz virs 100, bet mobilajs iekrts izmantojamm
em im indeksam jbt krietni lielkam. Izmantojot eas ar augstku viskozittes
indeksu var samazint iegdjamo eu klstu, piem., HVLP 46 var aizvietot
iepriek minto 15, 22, 32 un 68 klau eas. Stacionrajs iekrts eas apjomam ir
jbt 3-5 reizes lielkam par ska ragumu vien mint. Mobilajs iekrts eas
tvertnes tilpumam jbt ldz divm reizm lielkam par ska vienas mintes
ragumu.
Pc viskozittes klases izvles, zinot hidroagregta darba apstkus, jizvlas
hidrauliskajam idrumam nepiecieam kvalittes klase. Atkarb no bzes
idruma veida un piedevu kombincijm tiek raotas dadm kvalitatvm
prasbm un darba apstkiem piemrotas eas, kuras ir apkopotas tabuls 13.3.,
13.4. un no kurm var izvlties prasbm atbilstoko eu un ts kvalittes klasi.
Ugunsdroos hidrauliskos idrumus prsvar lieto kalnrpniecb (it pai ogu
ieguv), metlu spiedienliean, trauda velman, militraj tehnik un avicij
(13.5.tab.), jo iem idrumiem ir augstka aizdegans temperatra k
minerlajm em.
Ekoloiskos hidrauliskos idrumus lieto stacionrajs un mobilajs iekrts. To
daa kopj klst strauji pieaug un tie sk aizvietot uz minerleas bztos
idrumus (13.6.tab.).
Prtikas iekrtu hidraulisko idrumu klasifikcija ir bzta uz FDA (Food and
Drug Administration Prtikas un zu administrcija) un USDA (United States
Department of Agriculture ASV Lauksaimniecbas departaments) vadlnijm.
USDA H1 klases idrums jlieto, ja ir kaut mazks aizdomas, ka vartu notikt
nejaus prtikas kontakts ar hidraulisko idrumu. Prjos gadjumos var lietot
USDA H2 klases idrumu. Eiropas aktivittes ai jom tuvojas noslguma
dokumentiem.
Lauksaimniecbas, mesaimniecbas un celtniecbas tehnika strd smagos darba
apstkos. Ldz ar to ar ir paaugstintas prasbas hidroagregtiem un tajos
105

106
13.3. tab. Hidraulisko idrumu klasifikcija
Hidrostatiskm sistmm
Ugunsdroie idrumi
Ekoloiskie idrumi

Minerl bzes ea
DIN
ISO
HL
HH
HLP
HL
HLPD
HM
HVLP
HR
HVLPD
HV
HS
HG

deni saturoie

HFAE
HFAS
HFB
HFC

bezdens

HFDR
HFDS
HFDT
HFDU

den nestoi den stoi

HETG
HEES
HEPR

HEPG

Prtikas iekrtu idrumi

USDA H1
USDA H2
Balt ea
Balt ea
PAO
PAO
Minerlea

Hidrokintiskm sistmm
DIN
ATF

DIN Vcijas standarts

ISO Starptautiskais standarts
USDA ASV Lauksaimniecbas departaments

ISO
HA
HN

13.4. Uz minerleas bzto hidraulisko idrumu kvalitatvais raksturojums

Kvalittes
klase
DIN
ISO
HH
HL
HL
HLP

HM

HR

HVLP

HV

HS

HG

HLPD

HVLPD

Denison

Vickers

Sastvs un viskozittes indekss VI

Bezpiedevu minerlea, min VI=70
HH ea ar pretoksidcijas un
pretkorozijas piedevm, min VI=90
HL ea ar pretdilanas piedevm

HL ea ar paaugstintu viskozittes
indeksu, min VI=130
HM ea ar paaugstintu viskozittes
indeksu, min VI=130
Sinttiskie idrumi bez paas
ugunsdrobas
HM ea ar detau pretpielipanas un
labkas sldanas piedevm
HM ea ar deterentiem un
disperentiem
HV ea ar deterentiem un
disperentiem
Eu apzmjumos neuzrda
Eu apzmjumos neuzrda

Lietoanas jomas un
ieteicamais eas temperatru diapazons
Pagtnes ea, odien reti lieto, -10...+90oC
Uzlabotas kvalittes ea, metlu velmanai, -10...+90oC
Visprjas nozmes universla ea, kas domin prjo eu vid,
hidrauliskajs press, metlu spiedienliean, trauda velmanai,
-20...+90oC
Lielks temperatras diapazons, -35...+120oC,
HR=HVL pc DIN, t.i., bez EP piedevm
Visu gadu brvdabas apstkos, dadu mobilo un stacionro iekrtu
hidrosistms, -35...+120oC
-35...+120oC
Vibrcijas un pulsjoas kustbas apstkos, -30...+120oC
Pieauj eas piesroanos mazgjoo un kliedjoo piedevu d,
metlapstrdes darbgaldos un mobilo agregtu hidrosistms
Ekstrms slodzs un apstkos dadu mobilo agregtu
hidrosistms

Burti DIN klasifikcij: H - hydraulic, L - lubricant (eotjviela), P - EP additives (pretdilanas un pretieans piedevas),
V - paaugstints viskozittes indekss, D - deterenti un disperenti (mazgjos un kliedjos piedevas).

107

lietotajiem hidrauliskajiem idrumiem. No minerleu klasm lieto HLP, HLPD,

HVLP un HVLPD klases hidrauliskos idrumus. Lieto ar sinttisks un uz rapa
eas bzes izgatavots eas, piem., HEES, HETG.
13.5.tab. Ugunsdroo idrumu raksturojums
Klase

HFA E
HFA S
HFB
HFC
HFD R
HFD U

Lietoanas jomas un
Sastvs
ieteicamais idrumu temperatru
diapazons
deni saturoi idrumi
Ea-den emulsija, minerlea
vai esteri, dens virs 90%
Presanas darbgaldos, rpnieciskos
robotos, 5...55oC
Sinttiskie dumi den,
dens virs 90%
dens-e emulsija, minerlBritu kalnrpniecb, 5...60oC
eas saturs ap 60%
Poliglikolu-dens dums,
Metlu spiedienliean, hidropress,
dens saturs 35...50%
liean, kalan, -20...+60oC
Bezdens idrumi
Fosftu esteri
Industril hidraulika, -20...+150oC
Karbontu esteri
Hidrodinamiskie sajgi, industril
hidraulika, -35...+100oC, teicamas
eoanas pabas, biosadaloi

13.6.tab. Ekoloisko idrumu raksturojums

Klase

Sastvs

HEPG
HETG
HEES
HEPR

Poliglikoli
Triglicerdi
Esteri
Polialfaolefini

Lietoanas jomas un
ieteicamais idrumu temperatru
diapazons
Bezdens idrumi
Hidrostatisks iekrts, -30...+90oC
Hidrostatisks iekrts, -20...+70oC
Hidrostatisks iekrts, -30...+90oC
Hidrostatisks iekrts, -35...+80oC

Vissmagkie hidraulisk aprkojuma darba apstki ir avicij. Tie ir saistti ar

oti straujm apkrtj gaisa temperatras, spiediena un mitruma maim pla
diapazon. Hidrauliskajiem idrumiem jbt ar augstu termisko stabilitti, ar lielu
viskozittes indeksu un ar ugunsdroiem. K bzes idrumus parasti izmanto
fosftu esterus, polialfaolefnus, siliktu esterus un specilas minerleas.

108

Hidrosistms lietojamos blvslgus, izgatavo no elastomriem (13.7.tab.),

kuriem ir dada saderba ar hidrauliskajiem idrumiem (13.8.tab.).

13.7.tab. Elastomru piemri

Simbols pc DIN
NBR
HNBR
AU
FPM
EPDM
SBR
CR
PTFE

miskais nosaukums

Zmols

Akrilnitril-butadien kauuks
Hidrogents NBR
Poliuretna kauuks
Fluora kauuks
Etilen-propilendien kauuks
Stirol-butadien kauuks
Hlorbutadien kauuks
Politetrafluoretilns

Perbunan, Nipol, Europrene

Zetpol, Theiban
Desmopan/Urepan
Viton, Fluorel, Tecnoflon
Vistalon, Buna EPG, Keltan
Buna SB
Neoprene/Chloroprene
Hostaflon/Teflon

13.8.tab. Dau elastomru saderba ar hidrauliskajiem idrumiem

idrums
HL...HLPD
HFD
HFC
HFB
HFA
HETG
HEES
HEPG

NBR

HNBR

AU

FPM

EPDM

-40...+100

-30...+140

-30...+100

-20...+200

-50...+150

+
+
+
+
+
+
+

+
+
+
+
+
+
+

+
+
+
+
+
-

+
+
+
+
+
+
+

+
+
+

Eu kompnijas savu raojumu marjumu parasti sk ar kompnijas

nosaukumu. Tas uzskatmi redzams ar ajos piemros:
- Shell Tellus Oils R 32 HL,
- Addinol HVLPD 46,
- ELF HydrELF DS 68 HLP,
- Texaco Rando HD-Z 32 HVLP,
- Statoil HydraWay HVXA 46,
- Binol Hyd 46,
- Texaco Glytex HFC 46,
- Mobil EAL Hydraulic Oil 32,

- Sunoco Sunvis 800 WR-HV,

- BP Energol HLP-HM 46,
- BP Enersyn SF-D 46,
- Neste BioHydrauli 46,
- Texaco Synstar Hydraulic HFDU 46,
- Texaco Hydraulik 5606H,
- Fuchs Renolin B HVLP 32,
- Fuchs Plantohyd N HETG 46.

109

13.2. Kompresoru eas

Galvens kompresoru grupas ir gaisa kompresori, gzes kompresori un
saldanas iekrtu kompresori. Savukrt, pc darbbas principa kompresorus iedala
virzuu, skrves un turbo kompresoros.
Pamatprasbas kompresoru em:
augsta uzliesmoanas temperatra,
labas deemulscijas (dens izdalanas) pabas,
labas pretputoans pabas,
labas deaercijas (atbrvoans no gaisa/gzes) pabas,
labas pretkorozijas pabas,
labas pretoksidans pabas.
Augstks klases kompresoru minerleas pazme ir burtu EP un VDL kltbtne
produkta nosaukum. Tas nozm, ka ea atbilst Vcijas DIN augstkajm
prasbm. Zemkas klases eu apzmanai izmanto dus burtus: VC, VCL, VB,
VBL. ISO standart kvalittes grupas augo secb ir: DAA, DAB, DAH, DAG.
Lai izvairtos no eksplozijas, saspieot skbekli, kompresoros nedrkst izmantot
minerleas, ja t var nonkt kontakt ar skbekli. Saspieot gzes, kas satur SO2
un NOx , ea tri kst skba, td nepiecieamas augsta bzes skaita eas vai ar
var izmantot das motoreas 20W20, 30W, 40W ar augstu TBN skaitli. Inerto
gzu saspieana neatiras no gaisa saspieanas. Ogderai (metns, etns,
propns u.c.) viegli st minerle, samazinot ts viskozitti, tpc to saspiean
jizmanto viskozkas minerleas (ISO 100, ISO 150) vai ar uz esteriem un
poliglikoliem bztas eas. Vakuumskos ar mazu vakuumu var lietot VDL
klases eas, bet ar dziu vakuumu jlieto sinttisks esteru eas.
Saldanas iekrtu kompresoros izmanto gan minerleas, gan sinttisks eas:
alkilbenzols, polialfaolefns, poliesteri. Sinttiskajm em ir ilgks kalpoanas
laiks un tm ir augsta termisk un misk stabilitte, k ar laba saderba ar gandrz
visiem elastomriem.

110

13.3. Metlapstrdes eas un idrumi

Berzes un temperatras samazinanai metlapstrdes instrumenta un
materila saskares viet lieto dadas eas un idrumus: a) bztus uz em, b)
bztus uz eas-dens emulsijm, c) dadus dumus. 13.1.attl redzama

Instrumenta temperatra grieanas viet, oC

temperatru atirba sausaj metla griean un slapjaj.

600

b
500

a
400

c
300
200
100
0
10

20

30

Grieanas trums, m/min

13.1.att. Temperatru atirba metlgriean: a saus grieana, b dzesana

ar eu, c dzesana ar eas-dens emulsiju.
Ir oti dadi uzskati un ar oti atirgi ptjumu rezultti par to, kur
emulsijas sastvs labk dzes un labk eo griezjinstrumentu un materilu to
saskares viet, ldz ar to, ar kdu idruma sastvu griezjinstruments ilgk
kalpo bez asinanas.
Lai gan metlapstrdes eas un emulsijas klasific DIN (13.9.tab.) un ISO
(13.10.tab.), tas nepards idrumu marks. Katrai kompnijai ir savi apzmjumi,
tpc metlapstrdes idrumu iegd labk ir izteikt savas vajadzbas vairkm
kompnijm vienlaicgi un tad izvlties pieemamko variantu. Vairku
kompniju piedvts metlapstrdes eas un emulsijas atrodamas pielikum.
111

13.9.tab. DIN metlapstrdes idrumu klasifikcija

Kods
SN
SE
SEM
SES
EW
SEMW
SESW

idruma veids

Ar deni nesajaucams metlapstrdes idrums

Ar deni sajaucams metlapstrdes idrums
Emulsjos metlapstrdes idruma koncentrts
den stos metlapstrdes idruma koncentrts
Ataidts metlapstrdes idrums
Emulsija ea-den metlapstrdes idrums
dumi metlapstrdei
kur: S metlapstrdes idrums, E eu maisjums ar deni, M minerlea,
vlreiz S sinttisk ea, W - dens

13.10..tab. ISO metlapstrdes idrumu klasifikcija

Kods
L-MHA
L-MHB
L-MHC
L-MHD
L-MHE
L-MHF
L-MHG
L-MHH
L-MAA

idruma veids

idrums, kuram var bt antikorozijas pabas

MHA ar berzi samazinom pabm
MHA ar EP piedevm, miski neaktvs
MHA ar EP piedevm, miski aktvs
MHB ar EP piedevm, miski neaktvs
MHB ar EP piedevm, miski aktvs
Ziedes, pastas, vaski ar un bez MHA
Ziepes, pulveri, ciets eotjvielas utml.
Koncentrti, kas den veido pienkrsas emulsijas, ar pretkorozijas
pabm
MAA koncentrti ar berzi samazinom pabm
L-MAB
MAA koncentrti ar EP piedevm
L-MAC
MAB koncentrti ar EP piedevm
L-MAD
Koncentrti, kas den veido puscaurspdgas emulsijas,
L-MAE
ar pretkorozijas pabm
MAE koncentrti ar berzi samazinom pabm un EP piedevm
L-MAF
Koncentrti, kas den veido caurspdgas emulsijas,
L-MAG
ar pretkorozijas pabm
MAG koncentrti ar berzi samazinom pabm un EP piedevm
L-MAH
den stoas ziedes un pastas
L-MAI
kur: L eotjviela, M metlapstrde, prjie burti brvi pieemti

Ja metlapstrdes eas var uzglabt vairkus gadus, tad emulsijas un dumus

tikai 6 mneus (max vienu gadu) +5...+40oC temperatr.
112

Msdiens metlapstrdes emulsijas un dumus arvien vairk sk aizvietot

neataidtas eas lietoana. Tam ir vairki iemesli: ldzeku ietaupjums, ekoloija
un tehniskie ieguvumi. Eas nesatur biocdus un fungicdus, kas ir nepiecieami
emulsijs, lai neveidotos baktrijas un mikrobi, ldz ar to eas ir draudzgkas
cilvka dai. Pc noteikumiem emulsijas ir biei jmaina, kas produkta ltumu
prvr palielintos izdevumos. Eas nodroina labku eoanu, augstkas
kvalittes virsmas gala apstrdi un griezjinstrumentu ievrojami ilgku kalpoanas
laiku. Eas var izmantot ap 90% gadjumos no vism manopercijm.
Metlapstrdes em ir jbt ar mazu viskozitti 2...46 cSt 40oC un augstu
ugunsdrobu. Ts sastv no bzes eas, kas var bt minerlea vai sinttisk un
piedevm, kas uzlabo eoanu, slapinanu un skaloanu, samazina berzi un
dilanu, k ar EP, pretkorozijas un pretmigloans piedevm. Neataidtu eu k
metlapstrdes idrumu klasifikcija pardta 13.11.tabul.

13.11.tab. Neataidtu metlapstrdes eu klasifikcija

DIN
SNO

ISO
MHA

SNP

MHB

SNPA

MHC

SNPB

MHD

SNPC

MHE

SNPD

MHF

Eas raksturojums
Metlapstrdes minerleas bez berzi samazinom
vai EP piedevm
Metlapstrdes eas ar berzi samazinom
piedevm
Metlapstrdes eas ar EP piedevm, miski
neaktvas
Metlapstrdes eas ar EP piedevm, miski
aktvas
Metlapstrdes eas ar berzi samazinom
un EP piedevm, miski neaktvas
Metlapstrdes eas ar berzi samazinom
un EP piedevm, miski aktvas

Lai gan ea samazina berzi starp griezjinstrumentu un materilu, tomr

dzesana ir nedaudz sliktka saldzinjum ar emulsijm. Prsvar tas novrojams
liela truma grieanas opercijs. Liela truma slpan dzesana nav sliktka, jo
ea ievrojami samazina berzi un ttad ar siltuma izdalanos.

113

14. Ziedes
Ziedes izmanto tajos spkratu mezglos, kur nav iespjams lietot idru eu
(riteu gulti, kardnu prvadi) vai viets, kur ir lieli patnjie spiedieni un mazi
trumi. Zieu uzdevums ir: mazint detau izdilumu, blvt spraugas, novrst
koroziju, mazint mehnismu vibrciju un troksni, nebojt blvslgus. Ziedm
nav uzpumpanas problmu k em, nav vajadzgs karteris, var pievienot
ciets piedevas, labka plvtes nestspja, aizsarg berzes pri no netrumu
iekanas, bet slikti aizvada siltumu un neaizvada dilanas produktus.
Ziedes sastv no biezintja (ziepm), kur veido telpisku struktru, un eas,
kura ir ieslgta biezintja veidotaj struktr. Ziepes iegst no dadiem
taukiem, kuru apstrdes proces rodas taukskbes. o taukskbju neitralizanai
izmanto dadus srmjus: ntrija, klija, litija u.c. Srmju nosaukumi tiek
prnesti uz ziepm un pc tam uz ziedm (14.1..tab.). Zieu raoana notiek
autoklvos, ievrojot noteiktu temperatras un ilguma remu, masu
neprtraukti maisot un pievienojot berzi samazinoas piedevas - graftu un/vai
molibdena disulfdu. K biezintju izmanto ne tikai ziepes, bet ar organiskas
un neorganiskas vielas, poliuretnu un cietos ogderaus, iegstot dadas
ziedes, kuras lieto visdadkajs tautsaimniecbas nozars.
Zieu raoan izmanto gan minerleas, gan sinttisks eas ar viskozitti
15-1500 cSt 40oC. Ziedes ar mazku eas viskozitti domtas lieliem trumiem,
bet ar lielku eas viskozitti mazkiem trumiem un lielkm slodzm.
Polialfaolefni ir idela bzes ea zieu raoan. das ziedes parasti
gultos iepilda vienu reizi, jo ts kalpo gulta darbma garum. Ja bzes ea
veidota no polialfaolefns + minerlea, tad iegst pussinttisks ziedes.
Bez berzi samazinom piedevm zieu raoanas proces pievieno ar
pretkorozijas

un

pretoksidans

piedevas,

EP

piedevas,

viskozittes

modifikatorus, pielipanas polimrus, dens atgrdjpiedevas, krsvielas un

odorantus.

114

Zieu pamatrdtjs ir penetrcijas klase, kuru nosaka pc ASV NLGI

(National Lubricating Grease Institute - nacionlais eotjzieu institts)
metodikas ar penetrometru (14.1. att.), iegremdjot specilu konusu ar savu
svaru piecas sekundes zied, kuras temperatrai jbt +25oC, un nolasot uz
ciparncas iedau skaitu. Iedaas vrtba ir 0,1 mm. Pc iedau skaita tabul atrod
atbilstoo penetrcijas klasi. 000 klases ziede ir biezs idrums; 00 un 0 klases pusidrs; 2. un 3. klases smrjama pasta, aj klas ietilpst lielk daa
spkratos lietojamo zieu; 7. klases cietas brikeveida ziedes.
Otrs galvenais zieu rdtjs ir pilanas skuma temperatra, kuru nosaka,
sildot specil kapsul ziedi un reistrjot temperatru, pie kuras nopil pirm
pile. T ir temperatra, pie kuras ziede no plastisk stvoka priet idr
stvokl. Pieaujam darba temperatra ir par 10-30oC zemka par pilanas
temperatru. Zieu biezintji ir parastie un kompleksie. Kompleksie biezintji
ir stabilki un pieauj augstku zieu darba temperatru.

Klases
indekss

Penetrcijas
vienbas
(1vien=0.1mm)

000
00
0
1
2
3
4
5
6
7

445 475
400 430
355 385
310 340
265 295
220 250
175 205
130 160
85 115
< 70

360 iedaas,
ied.vrt.0,1mm
0

180

To=25oC
T=5s

14.1.att. Pa kreisi - zieu konsistences klasifikcija pc NLGI,

Pa labi - penetrometra shma.

115

116
14.1.tab. Zieu visprjs raksturojums (ziede = biezintjs/10-30%/ + industril ea)
Biezintjs
Nosaukums
Kalcija
parasts
ziepes
bezdens
komplekss
Ntrija
parasts
ziepes
komplekss
Litija
parasts
ziepes
komplekss
Brija ziepes
Alumnija parasts
ziepes
komplekss
Parafns
Poliuretna komplekss

Pilanas
temperatra, oC
90
140
virs 260
160 180
virs 260
180 - 200
virs 260
150 230
110
virs 260
50 - 70
240

Max darba
temperatra, oC
80
110
180
120
180
135
180
150
80
180
60
180

dens
izturba
oti laba
oti laba
laba
vja
vja
laba
oti laba
laba
oti laba
oti laba
oti laba
oti laba

Raoanas
apjoms
samazins
pieaug
samazins
samazins
samazins
lderis
pieaug
samazins
bez izmaim
pieaug
bez izmaim
pieaug

Pielietojums
Ltas ziedes (solidoli)
Daudzprofla
Daudzprofla
Ltas ziedes (konstalni)
Daudzprofla
Universls
Universls (lifetime fill)
Daudzprofla
Vtu savienojumi
Daudzprofla
Medicniskais vazelns
Prtikas rpniecba

Vairku kompniju piedvto zieu ss raksturojums redzams 14.2.tabul.

Vienkrk ir kalcija parast ziede (saukta ar par solidolu), kurai ir oti laba
dens izturba, bet zema pilanas un ldz ar to zema pieaujam darba
temperatra. ai ziedei struktras rei paldz veidot ts gatavoanas proces
pievienotais dens, kura daudzums ir ap 2-3%. denim iztvaikojot, reis
sabrk un sabrk ar ziede, tpc to nedrkst lietot gultos, kuru temperatra var
prsniegt 70-80oC, piem., automobiu riteu gultos. Universlas ir litija ziedes,
kuru raoanas apjoms ne vien ir liels, bet vl turpina pieaugt. s ziedes iepilda
slgto gultu montas laik visam to darbmam (lifetime fill). Prtikas
rpniecbas iekrtu eoanai izmanto ziedes, kuru biezintjs ir poliuretns un
ea ir pai attrta (balt ea), jo ts ir mazk kaitgas cilvka veselbai par litija
ziedm, kuras ar vl turpina lietot to zemks cenas d. Medicnisk vazelna
biezintjs ir parafns, bet ea - balt ea.

14.2.tab. Zieu marku piemri

Nosaukums
Statoil MolyWay
Statoil UniWay
Shell Retinax EP
Shell Retinax HDX
Grts, Grafta smre
Grts, Solidols
Mobilith SHC 007
Mobilith SHC 220
Mobilgrease Special
Mobilgrease 523
Mobilgrease Nr 2
Fuchs Renolit LX-EP
Texaco Molytex EP
ELF MultiPlex
Chevron FM Grease
PC Peerless Grease LLG
Texaco Metalgrease AC
Molykote 41 Grease

Darba
temp., oC
-30 - +110
-20 - +175
-30 - +100
-30 - +100
-30 - +110
-30 - +110
-50 - +180
-40 - +180
-25 - +120
-30 - +180
-30 - +160
-30 - +130
-20 - +160
-20 - +180
-20 - +200
-20 - +200
-18 - +288

NLGI
klase
2
2
2
2
2
2
00
2
2
3
000
2
2
2
0,1,2
2
2
2

Biezintjs

Pielietojums

Li ziepes
Li kompl.
Li
Li
Ca
Ca
Li kompl.
Li kompl.
Li ziepes
Ca kompl.
Al ziepes
Li kompl.
Li ziepes
Li ziepes
Poliuretns
Ca sulfonts
Bentonts
Sodrji

Universls, +MoS2
Riteu gultos
Universls
Universls, +MoS2
Universls
Universls
Universls
Universls
Universls, +MoS2
Riteu gultos
Mitrum un den
Universls
Universls, +MoS2
Universls, +MoS2
Prtikas rpniecba
Universls
Augstm temperat.
Augstm temperat.

117

15. Bremu idrumi

Bremu sistmas uzdevums ir palnint spkrata kustbu vai ar to pilnb
apstdint. Biei vien tas ir jizdara oti s laik. Vieglie un mazkravas
automobii parasti ir aprkoti ar hidraulisk pievada bremzm, kurs spka
prneanai no galven cilindra uz darba cilindriem kalpo bremu idrums.
Bremu idrumi sastv no bzes idruma un piedevm. Galvenais bremu
idrumu kvalittes rdtjs ir miniml viranas (vrans) temperatra, kura
ievrojami samazins, ja idrumam klt ir pat nedaudz dens. T k bremu
idrums ir higroskopisks (piesaista deni), tad ar laiku taj no pieskt gaisa
mitruma var pardties dens. Disku bremzs idruma temperatra no bieas
bremzanas var sasniegt pat +200oC un, ja taj ir dens, tas uzvrs un dens
tvaiki, bdami saspieami, ievrojami mazina bremu efektivitti vai pat var
notikt bremu darbbas atteikums.
Tpat k visiem idrumiem ar bremu idrumiem viskozitte mains
atkarb no to temperatras. Viskozitte zems temperatrs nedrkst bt prk
liela, jo tad sistma ir prk inerta, un augsts temperatrs prk maza, jo tad
idrums var noplst gar blvjumiem.
Pasaul pieemt ASV DOT (Department of Transport) bremu idrumu
klasifikcija un dai Krievij raoti bremu idrumi pardti 15.1.tabul.

15.1.tab. Bremu idrumu raksturojums

Marka

Bzes
idrums
Silikonea

DOT 5
DOT 5.1
Poliglikolteri
DOT 4
DOT 3
Rosa (Krievija)
BSK (Krievija) Rcinea +
butilspirts
LHM
Minerl ea

118

Viranas
temperatra, oC
min 285
min 260
min 230
min 205
min 230
min 115

Viskozitte, cSt
-40oC
+100oC
max 900
min 1,5
max 900
min 1,5
max 1800
min 1,5
max 1500
min 1,5
max 1800
min 1,5

min 300

max 1500

min 2,0

Jatceras:

LHM bremu idrums uz minerleas bzes za krs (ESSO
LHM Extra), lietojams daiem Jaguar, Rolls-Royce, Bentley,
Rover un Citroen modeiem, nejaukt kop ar citas bzes
idrumiem,

DOT 5 reti sastopama prdoan, nejaukt kop ar DOT 3, 4 un
5.1,

Papildinot bremu idrumu, kop drkst jaukt tikai tos, kam ir
viends bzes idrums (DOT 3, 4, 5.1, Rosa),

BSK lietojams tikai Krievijas veckiem automobiiem, os
idrumus pasaul nerao kop 1960.gada,

Bremu idrumu uzglabanas laiks slgt trauk ldz 5 gadiem,
maia sistm ik pc 3 gadiem.

Dai bremu idrumu piemri:

- Bosch DOT 4,
- BP Super Disc Brake Fluid DOT 5.1
- Carlube DOT 5.1,
- Carlube LHM Plus,
- Comma Dot 5.1 Synthetic Brake Fluid.
- Frelub 450 DOT 4,
- Pentosin LHM Plus,
- Texaco Brake Fluid HD 265 DOT 5.1

119

16. Dzeses idrumi

Degmaisjums motoros sadeg ap 2100oC augst temperatr. Daa siltuma
prvras lietderg darb, daa izplst ar atgzm, bet daa sasilda degkameru
motora galvu, vrstus, virzuus, cilindru sienas. Ja o siltumu neaizvadtu,
motors prkarstu un gala rezultt prsttu darboties. Cilindru bloks un galva ir
izgatavoti ar dubultsienim. ai telp cirkul dzeses idrums, kur ieplst ar
radiator, no kurienes siltums aizplst apkrtj gais. Starptelpas tilpums
cilindru blok un galv, k ar radiatora tilpums un dzesanas virsmas laukums
ir pietiekoi, lai motora dzeses idruma temperatra btu ap 90...95oC pat tad,
kad apkrtj gaisa temperatra sasniedz 40oC.
Sen pagtn ir laiks, kad galvenais motoru dzeses idrums bija dens, kas
radja ne mazums problmu ziem, jo bija jnovr dens sasalana motor, tam
atdziestot zem 0oC. Tagad ir dadi zemas sasalanas temperatras dzeses
idrumi, kuri sastv no etilnglikola un/vai propilnglikola, destilta dens
(16.1.tab.) un piedevm un kuriem ir kopjs nosaukums - antifrzs (Krievij
raotos antifrzus sauc par tosoliem).

16.1.tab. Glikolu un dens raksturojums

Rdtjs
Blvums +20oC, kg/m3
Sasalanas temperatra, oC
Vrans temperatra, oC
Siltumietilpba +20oC, kJ/(kgoK)
Siltumvadtspjas koeficients, W/(moK)
Viskozitte +20oC, cSt
Tilpuma izpleans koeficients
(no 0oC ldz +100oC)

Etilnglikols
1113
-12
198
2,422
0,265
19,5
0,00062

Propilnglikols
1040
-13
186
2,491
0,215
57

dens
1000
0
100
4,187
0,6
1,0
0,00046

Vairkas glikolu pabas (siltumietilpba, siltumvadtspja, viskozitte,

tilpuma izpleans koeficients) ir sliktkas k denim. Tomr, veidojot
maisjumu, tam piemt viena laba paba - sasalanas temperatra maisjumam

120

ir ievrojami zemka k atsevii emtajm sastvdam. Antifrza zemk

sasalanas (kristalizcijas) temperatra ir tad, kad etilnglikola un dens
attiecba ir 0,67:0,33 (-65oC). dens piejaukumam samazinoties vai
palielinoties,

antifrza

sasalanas

temperatra

paaugstins.

Sasalanas

temperatru raksturo idruma blvums (ja blvums +20oC ir 1,07, tad tas
nesasalst ldz -40oC) vai krsa (daas kompnijas tabulas veid uz antifrza
koncentrta iepakojuma parda krsas maiu un atbilstoo sasalanas
temperatru, ataidot koncentrtu ar deni). Sasalstot antifrzam, neveidojas
blvs ledus, bet gan sniegaina putra, kas nepl trauku, kur t atrodas.
Raojot antifrzus, vispirms izgatavo koncentrtu, kas satur 90% glikolu, 5%
pretkorozijas, pretoksidcijas, pretputoans un mazgjos piedevas, 5% dens
un ar krsvielas. Pc tam koncentrtu ataida ar deni, ko dara rpnc vai ar
pats klients. Ataidanai jlieto tikai destilts dens, jo mazkais dens
piesrojums pazemina antifrza vrans temperatru, mazina piedevu darbbu
un rada katlakmeni, kas pasliktina motora siltuma atdevi.
Antifrzus raojos rpncas savai produkcijai pieir dadus nosaukumus
un atkarb no piedevm rekomend dadus lietoanas ilgumus - no 2 ldz pat 7
gadiem, pc kuriem idrums jnomaina, jo piedevas, kas aizsarg motoru no
etilnglikola kaitgs iedarbes, aj laik izsas vai zaud savas pabas.
Atkarb no krsas Latvij noprkamajiem tosoliem ir dads piedevu
daudzums : zilajiem 2%, zaajiem 8%, sarkanajiem 20%. Jo vairk piedevu, jo
ilgks kalpoanas laiks.
Kop jaukt dadus dzeses idrumus pagaidm nebtu ieteicams, lai gan
bzes idrums ir oti ldzgs vism kompnijm, kamr nav to savstarpjas
vienoans par piedevu saderbu.

Dai dzeses idrumu piemri:

BASF Glysantin, Car Plan 5 Star Anti-Freeze, Spodrba Antifrzs, Statoil Super
Glykol, Texaco Havoline eXtended Life Coolant.
121

17. Spkratu kopanas ldzeki

Ir patkami, ja spkrats ir ne tikai lab tehnisk krtb, bet tas ir ar trs un
sakopts no rpuses un iekpuses, salons smaro pc svaiguma un stikli ir
caurredzami. Spkratu kopanai ir daudz dadu ldzeku, dai no tiem atrodami
17.1.tabul. Atliek tikai izvlties un neslinkot sava spkrata sakopan.

17.1.tab. Spkratu kopanas ldzeki

Nosaukums
Piezmes
CarPlan, Triplewax Car Shampoo
Autoampns + vasks
CarPlan, The Original Black
Trim&Bumper Shine
CarPlan, Tyre Shine
Riepu kopanas ldzeklis
CRC, Engine Degreaser
Motoru mazganas idrums
CRC, Lock Deicer
Atslgu atledotjs
CRC, 5-56 iescas, atmitrina, eo
Atslgas, vtu savienojumi
TSC Auto, Hakers - iescas, eo
Iersjum vtnm
TSC Auto, Vintols, vjstiklu mazgtjs
Ldz 20oC
TSC Auto, Kukanols, vjstiklu mazgtjs
Vasarai
Texaco, Summer Screen Wash
Vasarai
Kemetyl, Vjstikla mazganas koncentrts Ldz 30oC
Spodrba, Pulieris
Automobia salona tranai
Spodrba, Stiklu trtjs
Universls stiklu trtjs
Spodrba, Autoampns
Virsbvju mazganai
Spodrba, Car plus
Motoru mazganas idrums
Spodrba, Vjstiklu mazgtjs
Vasarai, ziemai
Turtle Wax, Extreme Polishing Wax
Virsbves pulieris
Turtle Wax, Minute Clean
Universls trtjs
Turtle Wax, Renew
Mksto prkljumu trtjs
Comma Xstream Screenwash
Ldz 65oC
Comma All Seasons Screenwash
Ldz 26oC
Comma Hyper Clean
Motoru u.c. mazganai
Comma Manista Natural Hand Cleanser
Roku mazganas ldzeklis
Comma, Air Fresh
Gaisa atsvaidzintjs
Molykote Multigliss
Iersjuiem savienojumiem
Texaco Clean Wash X
Krsotu virsmu mazganai
Blvjos pastas (hermtii) vtnm, plakanm virsmm, motora galvai u.c.

122

Literatra
- M.irsis. Spkratu ekspluatcijas materili. - Jelgava: LLU, 2007.- 200 lpp.
- M.irsis, A.Slics. Degvielas un eas spkratiem. - Jelgava, 2010.-240 lpp.
- V.Biernieks. Automobiu ekspluatcijas materili. - Rga: Mans paums,
1997. - 128 lpp.
- G.Birzietis. Alkoholdegvielu izmantoana spkratu motoros. Disertcijas
kopsavilkums DrScIng zintnisk grda ieganai. - Jelgava: LLU, 1997. - 42 lpp.

- Z.Egle. Degvielas un eas. - Rga:Liesma, 1967.,1974. - 264 lpp.

- Insight. - The fuel and lubricant additives industry journal from Infineum
International Ltd // www.infineum.com/newsletter/
- ACEA Oil Sequences // www.acea.be/ACEA/publications
- T.Mang, W.Dresel. Lubricants and Lubrication. - Wiley-VCH - 2007 - 890p.
- K.Owen, T.Coley. Automotive fuels reference book. - SAE - 1995 - 963 p.
- A.Caines, R.Haycock. Automotive lubricants reference book. - SAE - 2004720 p.
- BP Amoco statistical review of World energy // www.bp.com/worldenergy
- .., .. , . .: . - 1989 - 304 .
- Enerija un Pasaule.
- Welcome to SAE Website // www.sae.org
- Welcome to API Website // www.api.org
- Latvijas standarts // www.lvs.lv
- Latvijas likumi // www.likumi.lv
- Naftas un ar to saistto kompniju jaunumu publikcijas un mjas lapas:
www.latsert.lv
www.stle.org
www.fuchs-oil.de
www.armgate.lv
www.tscauto.lv
www.lubrizol.com
www.spodriba.lv
www.castrol.com
www.smazka.ru
www.shell.com
www.astm.org
www.lukoil-masla.ru
www.cec.com
www.ilsac.com
www.jama.or.jp
www.vamotors.lv
www.din.de
www.iso.org
www.ukla.org.uk
www.bpamoco.com
www.exxonmobil.com
www.texaco.com
www.atiel.org
www.infineum.com
www.cetop.org
www.commaoil.com
www.tetrosyl.com
www.adnoc.com
www.noria.com
www.recycleoil.org
www.nmma.org
www.mobiloil.com
www.paclp.com
www.neste.com
www.biodiesel.com
www.fuelcells.org
www.fuelcellpartnership.org
www.pcs-instruments.com
www.statoillubricants.com
www.lubricants.elf.com
www.lawlercorp.com
www.stanhope-seta.co.uk

123

Pielikumi
1. pielikums Sasinjumi
AAMA

American Automobile Manufacturers Association

Ameriku Autoraotju Asocicija
ACEA
Association des Constructeurs Europens d`Automobiles (Fr)
Eiropas Autoraotju Asocicija
AFNOR
Association Francaise de Normalisation
Francijas standartizcijas asocicija
AFR
Air/ Fuel Ratio
Gaisa/ degvielas attiecba dzinj lietotaj degmaisjum
ANSI
American National Standards Institute
Ameriku nacionlais standartu institts
API
American Petroleum Institute
Ameriku Naftas institts
ASTM
American Society for Testing and Materials
Ameriku testanas un materilu savienba
ATF
Automatic Transmission Fluid
Automtisko transmisiju idrums
ATIEL
Technical Association of the European Lubricants Industry
Eiropas Smrvielu Raotju Tehnisk Asocicija
AWD
All Wheel Drive
Visu riteu pievads (apzm ar ar "4WD")
BSI
British Standards Institution
Britu standartu institts
BTC
British Technical Council of the Motor and Petroleum Industries
Britu dzinju un naftas produktu raotju tehnisk padome
CAFE
Corporate Average Fuel Economy
Kopjais vidjais degvielas patri
CCMC
Comit des Constructeurs du March Commun
Kopj tirgus (auto) konstruktoru komiteja - palaik organizcija ir aizvietota
ar ACEA
CEC
Co-Ordinating European Council for the Development of
Performance Tests for Transportation Fuels, Lubricants and Fluids
Eiropas degvielu, eoanas materilu un citu idrumu izminjumu ptniecbas
koordincijas padome
CEN
European Committee for Standartisation (orig. Fr)
Eiropas Standartizcijas Komiteja
CETOP
European Oil Hydraulic & Pneumatic Committee (orig. Fr)
Eiropas Hidraulikas un Pneimatikas eu Komiteja
CFPP
Cold Filter Plugging Point
Filtru auksts aizsprostoanas temperatra
124

CNG

Compressed Natural Gas

Saspiesta dabasgze (tiek lietota k degviela, sevii ASV)
CONCAWE
The Oils Companies European Organisation for Environmental
and Health Protection (Conservation of Clean Air and Water in
Europe)
Naftas Kompniju Vides un Veselbas Aizsardzbas Eiropas Organizcija
CRC
Co-Ordinating Research Council
Ptniecbas koordincijas padome ASV
CVH
Controlled Vortex Hemispherical
Apzm specifisku dzinja sadeganas kameras formu 1300 - 1600 kub.cm
dzinjiem, ko oti biei var sastapt Ford automobios Escort un Fiesta.
CVT
Continuous Variously Transmission
Bezpakpju transmisija, kuru uzstda daos Ford un Mazda mazlitras
automobios. Griezes momentu prnes "siksna" no trauda posmiiem.
DI
Direct Injection
Tie degvielas iesmidzinana
DIN
Deutsches Institut fr Normung, ar Deutsche Industrie-Norm
Vcijas Standartizcijas institts, t apzm ar standartus paus
DOHC
Double Overhead Cam (ar Twin Cam)
Divas sadales vrpstas dzinja bloka galv
DOT
Department of Transportation (US)
ASV transporta departaments
DPF
Diesel Particulate Filter
Dzea Kvpu Filtrs
ECE
Economic Commision for Europe (United Nations)
Apvienoto Nciju Eiropas ekonomisk komisija
EEC
European Economic Community
Eiropas ekonomisk kopiena (Kopjais Tirgus )
EFI
Electronic Fuel Injection
Elektronisk degvielas iesmidzinana
EGR
Exhaust Gas Recycling
Izpldes gzu atkrtota sadedzinana
EOLCS
Engine Oil Lubricant Classification System (of API)
Motoreu klasifikcijas sistma, API
EMA
Engine Manufacturers Association
Dzinju raotju asocicija
EPA
Environmental Protection Agency (USA)
ASV Apkrtjs vides aizsardzbas aentra
EU
European Union
Eiropas Kopiena
FEO
Fuel Economy Oil
Degvielas patriu samazinoa ea
125

FWD

Front wheel drive

Priekjo riteu pievads
HC
Hydrocarbons
Ogderai
HD
Heavy - Duty (vehicle or lubricants)
Smagi noslogots (transporta ldzeklis vai eoanas materils)
HSDI
High Speed Direct Injection (diesel engine)
trdarbga tie degvielas iesmidzinana (dzeiem)
HTHS
High temperature/ High shear rate viscosity
Augstas temperatras/ Augsta pretoans eas sla nobdei
IDI
Indirect Injection
Netie degvielas iesmidzinana
ILMA
Independent Lubricant Manufacturers Association, USA
Neatkargo eoanas materilu raotju asocicija, ASV
ILSAC
International Lubricant Standartisation Advisory Commitee
Starptautisk eoanas materilu standartizcijas konsultatv komiteja
I/M
Inspection and Maintenance
Prbaude un apkope
IP
Institute of Petroleum (UK)
Naftas institts, Apvienot Karaliste
ISO
(International Standards Organisation)
Starptautisk Standartu Organizcija
JALOS
Japanese Lubricating Oil Society
Japnas Eu Savienba
JAMA
Japan Automobile Manufacturers Association
Japnas Automobiu Raotju Asocicija
JASO
Japan Automobile Standards Organisation
Japnas Automobiu Standartu Organizcija
Latsert
Latvian Certification Centre
Latvijas Sertifikcijas Centrs
LEV
Low Emissions Vehicle
Auto ar zemu izpldes gzu kaitgumu
LPG
Liquid Petroleum Gas
Saidrinta naftas gze
MIRA
Motor Industry Research Association
Dzinju rpniecbas ptniecisk asocicija
MON
Motor Octane Number
Ar t.s. "motora metodi" noteikts oktnskaitlis
NMMA
National Marine Manufacturers Association (USA)
Motorlaivu dzinju raotju asocicija ASV
NLGI
National Lubricants Grease Institute
Nacionlais Smrvielu Institts
126

NOx

Nitrogen Oxides
Slpeka oksdi
OEM
Original Equipment Manufacturer
Oriinlo iekrtu (piem. automobiu) raotjs
PCD
Passenger car diesel
Vieglo automobiu dzemotori
PD
Pumpe Dse
Sksprauslas
RON
Research Octane Number
Ar "izptes metodi"noteikts oktnskaitlis
SAE
Society of Automotive Engineers
Automobiu inenieru savienba (ASV)
SAPS
Sulphated Ash, Phosphorus, Sulphur
Sulfta pelni, fosfors, srs
SCR
Selective Catalytic Reduction
Selektv kataltisks redukcijas sistma
SHPD
Super High Performance Diesel (oil )
Dzeea ar oti augstm darbaspjm
STLE
Society Of Tribologists and Lubrication Engineers
Triboloijas (zintne par berzi) un Smrvielu Inenieru savienba
STOU
Super Tractor Oil Universal (var bt ar SUTO)
Universla motoru/ transmisiju/ hidraulikas ea traktoriem
TAN
Total Acid Number
Kopjais Skbes Skaitlis
TBN
Total Base Number
Kopjais Srmainbas Skaitlis
TLTC
Transmission Lubricants Technical Commitee (of CEC)
Transmisijas eu Tehnisk Komiteja
TWC
Three way catalyst
Trskomponentu izpldes gzu kataltiskie neitralizatori
ULEV
Ultra-low Emissions Vehicle
Auto ar oti zemu izpldes gzu kaitgumu
UTTO
Universal Tractor Transmission Oil
Universla transmisiju/ hidraulikas ea traktoriem
ZEV
Zero Emission Vehicle
Auto ar nekaitgm izpldes gzm

127

2. pielikums novecojus CCMC klasifikcija

Eiropas Koptirgus valstu autoraotju ieviest motoreu klasifikcijas

sistma CCMC (Comit des Constructeurs du March Commun) ska darboties
1989. gad, bet, t ar, nepaguvusi k nkas iegulties apzi, 1996. gad atdeva
savu vietu citai sistmai - ACEA (Eiropas Automobiu Raotju Apvienba). s
klasifikcijas patnba bija vl tda, ka sistma ska motoreu raksturoanu no
ts ievieanas bra - t.i. no 89. vai 90. gada, pat nepieminot motoreas, kas
paredztas stipri vecu konstrukciju dzinjiem.
s klasifikcijas apzmjumi sastvja no burtiem un cipariem augo secb,
atbilstoi darba spju lmea pieaugumam:
G Gasoline (benzna dzinjiem)
D - Diesel (smag komerctransporta dzedzinjiem)
PD - Passenger car Diesel (vieglo automobiu trgaitas dzedzinjiem)
s kategorijas odien jau anultas, bet daudzas o kategoriju motoreas
joprojm ir sastopamas tirg, par cik reli eksist to patrtji.

Motereas benzna dzinjiem

G4

klasifikcijas

motoreas

bija

paredztas

automobiu

benzna

dzinjiem, kurus raoja no 1990. gada, viskozittes klass SAE IOW-x,

I5W-X, 20W-x, vienlaikus nordja, ka G4 aizvieto (no 1989. gada) G2
klases eas. Bija uzlabota dzinja aizsardzba pret dilanu un nogulsnm,
samazinta eas iztvaikoana un maza putoanas tendence, vrstu vadklu darba
virsmu aizsardzba, aizsardzba pret t saukto "melno dubu" veidoanos
dzinj. Aptuveni atbilda API SG klasei.
G5 klasifikcijas motoreas bija paredztas automobiu dzinjiem, kurus
raoja no 1990. gada, viskozittes klass SAE 5W-x, IOW-x, vienlaikus nordot
ka G5 (no 1989. gada) aizvieto G3 klases eas. Eas uzlabojumi bija tdi pat, k
G4 klasei pret G2. Aptuveni atbilda API SH klasei.
128

Motereas vieglo automobiu un mikroautobusu dzedzinjiem

PD1 klasifikcijas motoreas bija paredztas vieglo un mazkravas
automobiu

un

mikroautobusu

atmosfriskajiem

un

turbodzeiem,

konstrutiem ldz 1990. gadam. Aptuveni atbilda API CD klasei.

PD2 klasifikcijas motoreas bija paredztas tdiem pat dzinjiem, k
mints PD1, tikai konstrutiem un raotiem pc 1990. gada. Tika uzlabota
aizsardzba pret dilanu, dadu nogulu veidoanos, putoanu. Tika samazinta
eas iztvaikoanas tendence, noteiktas stingrkas prasbas pret savietojambu
ar blvslgiem un blvjoiem materiliem. Aptuveni atbilda API CE klasei.

Motereas kravas automobiu dzedzinjiem

D2 klasifikcijas motoreas bija paredztas atmosfriskajiem (bez turbo)
dzemotoriem, raotiem pc 1983. gada. Aptuveni atbilda API CC un CD
klau prasbm.
D3

klasifikcijas

turbodzeiem,

daos

motoreas
gadjumos,

bija

paredztas

vadoties

atmosfriskajiem

un

pc autoraotja nordes, ar

pagarintiem nomaias intervliem. Dzinjiem, kuri raoti pc 1984. gada.

Aptuveni atbilda API CD klasei.
D4 klasifikcijas motoreas bija paredztas smagajiem atmosfriskajiem
un turbodzeiem, raotiem no 1989. gada. Tika samazints izmeu daudzums
un cilindru spogua pulanas efekts, vl augstki ekspluatcijas rdtji, k
D2. D4 aptuveni prsedza API klau CD, CE, CF un CF-4 prasbas.
D5 klasifikcijas motoreas bija paredztas izmantoanai ar gariem
nomaias intervliem (Long Drain) smagajos augstas atdeves

turbodzeos

(SHPD - Super High Performance Diesel), parasti maistrlajos vilcjos un

autobusos. Tika samazints izmeu daudzums un cilindru spogua pulanas
efekts, vl augstki ekspluatcijas rdtji, k D3. Atbilda API CE/ SHPD
klasei.

129

3. pielikums motoreu ACEA klasifikcija

1991. gad tika radta Eiropas automobiu raotju Asocicija, kura izveidoja
savu motoreu klasifikcijas sistmu un prma CCMC, kas prtrauca savu
darbbu 1996. gad, funkcijas.
Ar izpldes gzu
neitralizatoriem
savietojamas motoreas

Benzna motoriem

Benzna motoriem
Benzna un
dzemtoriem

Dzemotoriem
Dzemotoriem

novecojuas
Specifikcijas nomaias
datums
01.1996

25.10.2004

X= 1, 2, 3, 4 vai 5 kategorijas
ACEA specifikciju ievieanas secba
Izlaiduma
gads
ACEA 1996
ACEA 1998
ACEA 1999
ACEA 2002
ACEA 2004
ACEA 2007
ACEA 2008

130

Pielietotas

Jaunas prasbas

Atsaukums

1996.gada 1.marts
1998.gada 1.marts
1999.gada 1.septembris
2002.gada 1.februris
2004.gada 1.novembris
2007.gada 28.februris
2008.gada 22.decembris

1999.gada 1.marts
2000.gada 1.septembris
2003.gada 28.februris
2005.gada 1.novembris
2008.gada 28.februris
2009.gada 22.decembris

2000.gada 1.marts
2002.gada 1.marts
2003.gada 28.februris
2006.gada 1.novembris
2009.gada 31.decembris
2010.gada 22.decembris

ACEA specifikciju izmaiu ievieanas secba

ACEA
1996
A1-96
A2-96
A3-96
B1-96
B2-96
B3-96
E1-96
E2-96
E3-96
-

ACEA
1998
A1-98
A2-96/2
A3-98
B1-98
B2-98
B3-98
B4-98
E1-96/2
E2-96/2
E3-96/2
E4-98
-

ACEA
1999
A1-98
A2-96/2
A3-98
B1-98
B2-98
B3-98
B4-98
E2-96/3
E3-96/3
E4-99
E5-99
-

ACEA
2002
A1-98
A2-96/3
A3-02
A5-02
B1-02
B2-98/2
B2-98/2
B4-02
B5-02
E2-96/3
E3-96/3
E4-99
E5-99
-

ACEA
2004
A1/B1-04
A3/B3-04
A3/B4-04
A5/B5-04
C1-04
C2-04
C3-04
E2-96/5
E4-99/3
E6-04
E7-04
-

ACEA
2007
A1/B1-04
A3/B3-04
A3/B4-04
A5/B5-04
C1-04
C2-04
C3-04
C4-07
E2-96/5
E4-07
E6-04/2
E7-04/2
-

ACEA
2008
A1/B1-08
A3/B3-08
A3/B4-08
A5/B5-08
C1-08
C2-08
C3-08
C4-08
E4-08
E6-08
E7-08
E9-08

ACEA motoreu klasifikcijas sistm, laik no 1996.gada ldz 2004.gadam,

lietoja trs apzmjumu grupas:
A motoreas vieglo automobiu benzna dzinjiem;
B - motoreas vieglo un mazkravas automobiu trgaitas dzedzinjiem;
E - motoreas smago automobiu un komercilajiem dzedzinjiem.
Pc grupu apzmjo burta sekoja cipars, tad domu zme, pc kuras - gada
skaitlis, kur apzmja pdjo attiecgs klases prasbu modifikcijas laiku, k
A1-96.

Ldz ar ACEA 2004 klasifikcijas ievieanu, kop 1996. gada spk esos A
un B kategoriju klasifikcijas, atsevii benzna un vieglajiem dzedzinjiem,
aizstja ar jaunu kategoriju sriju A/B, kura attiecas vienlaikus gan uz benzna,

131

gan vieglajiem dzedzinjiem. ACEA klasifikcij vairs neiekva A2/ B2

darbaspju lmea klasi pdj, 2002. gada versij.
Visas ACEA 2002. gada darbaspju klases bija spk ldz 2006. gada 1.
novembrim, paralli jaunajai klasifikcijai.

ACEA 2004 klasifikcij ietilpa 3 motoreu klases:

A/B klase - motoreas gan benzna, gan dzedzinjiem;
C klase motoreas visiem motoriem ar izpldes gzu visu veidu
pcapstrdi;
E klase - motoreas smagajiem dzemotoriem.

ACEA 2004 specifikcija A/B klas paredz 4 veidu motoreu atestcijas:

A1/B1-04 kategorijas eas paredztas izmantoanai benzna

un vieglajos dzedzinjos, kuri konstruti darbam ar degvielu
ietaupom zemas viskozittes em.Augstas temperatras
dinamisk viskozitte robes starp 2,6 ...3,5 mPa*s. Prasbas
dzinju izminjumiem palika bez izmaim, saldzinot ar
2002. gada versijm A1 un B1 atsevii.
s eas var nebt pielietojamas daos dzinjos, aubu gadjumos skatties
rokasgrmat.

A3/B3-04 kategorijas eas paredztas izmantoanai augstas

atdeves benzna un vieglajos dzemotoros, ar ar pagarintiem
nomaias intervliem un smagos ekspluatcijas apstkos, ja
tdus paredz dzinja raotjs. Motoreas ir ar stabilm
ekspluatcijas pabm, ilgi saglab skotnjo viskozitti.
Prasbas

dzinju

izminjumiem palika

saldzinot ar 2002. gada versijm A3 un B3 atsevii.

132

bez

izmaim,

A3/B4-04 kategorijas eas paredztas izmantoanai augstas

atdeves

benzna

un

vieglajos

ties

iesmidzinanas

dzedzinjos, k ar pielietoanai apstkos, kuri definti

kategorijai B3. Ea ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi
saglab skotnjo viskozitti. Prasbas dzinju izminjumiem
palika bez izmaim, saldzinot ar saldzinot ar 2002. gada
versijm A3 un B4 atsevii.

A5/B5-04 kategorijas motoreas paredztas izmantoanai

pagarintiem maias intervliem augstas atdeves benzna un
vieglajos dzemotoros, konstrutos darbam ar
viskozittes

motoreu

(2,9

...3.5

mPa.s)

zemas

izmantoanai.

Motoreas ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi saglab

skotnjo viskozitti. Prasbas dzinju izminjumiem palika
bez izmaim, saldzinot ar 2002. gada versijm A5 un B5 atsevii.
s eas var nebt pielietojamas daos dzinjos, aubu gadjumos skatties
rokasgrmat.

Kategorija C ir jaunizveidota un paredzta motorem, kurm ir svarga

savietojamba ar izpldes gzu pcapstrdes iercm, piemram, izpldes gzu
kataltiskajiem neitralizatoriem, trskomponentu kataltiskajiem neitralizatoriem
TWC vai dzeu kvpu filtriem DPF. ai kategorijai defintas minimls
prasbas tdm motorem, kuras pamat balsttas uz prasbm A/B kategorijai.
Galven atirba ir stipri samazintais sulfta pelnu, fosfora un sra saturs e
(angliski SAPS).

133

ACEA 2004 specifikcija C klas paredz 3 veidu motoreu atestcijas:

C1-04 kategorijas motoreas ir paredztas lietoanai augstas

atdeves benzna un vieglajos dzedzinjos, kuri aprkotos ar
trskomponentu kataltiskajiem neitralizatoriem (TWC) un
dzea kvpu filtriem (DPF). Eas ir ar stabilm ekspluatcijas
pabm, ilgi saglab skotnjo viskozitti, pielietojamas
gadjumos, ja dzinjos paredzta mazviskozu eu izmantoana
ar zemko dinamisko viskozitti 2,9 mPa*s. s eas pagarina kvpu filtru un
kataltisko neitralizatoru darbamu un samazina automobiu degvielas patriu.
Prasbas dzinju izminjumiem ir bztas uz A5/B5-04 prasbm, papildus
pievienojot liegumu maksimlajm SAPS satura vrtbm, angliski biei lieto
terminu low SAPS.
Uzmanbu! m motorem ir viszemks SAPS vrtbas un ts var bt
neizmantojamas daos dzinjos. aubu gadjumos skatties rokasgrmat.

C2-04 kategorijas motoreas paredztas lietoanai augstas

atdeves benzna un vieglajos dzedzinjos, kuri aprkoti ar
trskomponentu kataltiskajiem neitralizatoriem un dzea kvpu
filtriem. Eas ir ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi saglab
skotnjo viskozitti, pielietojamas, ja dzinjos paredzta
mazviskozu eu izmantoana ar dinamisko viskozitti virs 2,9
mPa*s. s eas pagarina kvpu filtru un kataltisko neitralizatoru darbamu
un samazina automobiu degvielas patriu. Prasbas dzinju izminjumiem ir
bztas uz A5/B5-04 prasbm, papildus pievienojot liegumu maksimlajm
SAPS vrtbm lmen, kuru biei dv par mid SAPS viduvjs SAPS
saturs.
Uzmanbu! s motoreas var bt neizmantojamas daos dzinjos. aubu
gadjumos skatties rokasgrmat.
134

C3-04 kategorijas motoreas paredztas lietoanai augstas

atdeves benzna un vieglajos dzedzinjos, kuri aprkoti ar
trskomponentu kataltiskajiem neitralizatoriem un dzea kvpu
filtriem. s eas paildzina neitralizatoru un kvpu filtru
darbamu. Ea ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi
saglab skotnjo viskozitti. Dzinju izminjumu prasbas ir
bztas uz A3/B3-04 prasbm, papildus pievienojot liegumu maksimlajm
SAPS vrtbm lmen mid SAPS, ja dzinjos paredzta motorea ar augstu
dinamisko viskozitti (>3,5 mPa.s). To specifika ir nedaudz zemka virzua
trba (VW TDI tests) un zemkas degvielas ekonomijas iespjas (Mercedes
M111FE tests), k C1 un C2 kategoriju em.

ACEA 2004 specifikcija E klas paredz 4 veidu motoreu atestcijas:

E2-96 Issue 5 specifikcija nav mainjusies kop ts

ievieanas 1996. gad un neprtraukti tiek atjaunota pirmatnj
veid, ieskaitot 5 versiju 2004. gad. Ea MB Lapas 228.1
prasbu lmen, aptuveni API CF un CF-4, dai OEM pieauj o
eu izmantoanu ar pagarintiem nomaias intervliem.
Obligta

testa

MACK

E-8

izturana

(sakarba

starp

viskozittes pieaugumu un piestinjumu ar kvpiem).

E4-99 Issue 3 kategorijas motoreas ir ar stabilm

ekspluatcijas pabm, ilgi saglab skotnjo viskozitti.
Nodroina teicamu virzua trbu, pretnodiluma un kvpu
pretnosans

pabas.

Ieteicamas

smagi

slogotiem

dzedzinjiem, kuri pilda prasbas izpldes gzm atbilstoi

EURO 1, EURO 2, EURO 3 un EURO 4 un strd smagos
apstkos vai ar ievrojami pagarintiem eas nomaias intervliem atbilstoi
135

dzinju raotju ieteikumiem. Pielietojamas dzinjiem bez kvpu filtriem, k ar

daiem dzinjiem ar EGR un SCR sistmm. Specifikcij izmaiu nav,
saldzinot ar 2002. gada versiju, bet ir izmaias o motoreu pielietojuma
rekomendcijs, pievienojot piemrotbu daiem EURO 4 dzedzinjiem, kuri
aprkoti ar izpldes gzu recirkulcijas (EGR) un selektvs kataltisks
redukcijas (SCR) sistmm. aubu gadjum jprbauda rokasgrmata, jo
dadu raotju ieteikumi atiras.

E6-04 kategorijas motoreas ieteicamas smagi slogotiem

dzedzinjiem, kuri pilda prasbas izpldes gzm atbilstoi
EURO 1, EURO 2, EURO 3 un EURO 4 un strd smagos
apstkos vai ar ievrojami pagarintiem eas nomaias
intervliem atbilstoi dzinju raotju ieteikumiem. Ieteicamas
lietoanai dzinjos, kuri aprkoti ar EGR sistmm (ar vai bez
kvpu filtriem) un dzinjos, kuri aprkoti ar SCR sistmm. E6
tiek stingri ieteikta dzinjiem, kuri aprkoti ar kvpu filtriem un paredzta
izmantoanai, ja izmanto zema sra satura (<50 ppm) dzedegvielu.kategorija
pamat balstta uz specifikcijm MB 228.51 un M.A.N. 3477. Eas ir ar
stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi saglab skotnjo viskozitti. Nodroina
teicamu virzua trbu, pretnodiluma un kvpu pretnosans pabas. E6
kategorija ietver virzua trbas pakpi atbilstou E4, bet ar papildus prasbu
atbilstoi MACK T10 dzinja testam. is tests paredz smagku dinamisks
viskozittes prbaudi, 90 ciklus, saldzinot ar E4 paredztajiem 30 cikliem.
Papildus pievienots liegums maksimlajam SAPS lmenim, lai uzlabotu
savietojambu ar izpldes gzu pcapstrdes iekrtm.
Par cik dadu dzinju raotju ieteikumi atiras, aubu gadjum
jprbauda rokasgrmat.

136

E7-04 kategorijas motoreas paredztas lietoanai smagi

slogotos dzedzinjos, kuri pilda EURO 1, EURO 2, EURO 3 un
EURO 4 prasbas izpldes gzm un tiek ekspluatti smagos
apstkos, tai skait ar pagarintiem eas nomaias intervliem
atbilstoi dzinju raotju nordm. Ea lietojama dzedzinjos,
kuri nav aprkoti ar dzea kvpu filtriem DPF, lielkaj da
dzedzinju ar EGR un SCR sistmm. E7 ieteicama daiem EURO 4
dzinjiem, kuri apgdti ar EGR izpldes gzu recirkulcijas sistmu un SCR
sistmu, bet nav piemrota dzinjiem, kuri apgdti ar dzea kvpu filtriem
DPF. s kategorijas motoreas ir ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi
saglab skotnjo viskozitti, nodroina oti augstu virzua trbu un zemu
cilindra aulas pulanas efektu, k ar teicamas pretnogulu un kvpu
pretnosans pabas. Kategorijas prasbas pamat ir tdas pat, k E5-02.
Izmums ir testa MACK T9 nomaia ar stingrko MACK T10 : 90 dinamisks
viskozittes testa cikli 30 viet). E7 kategorija aizvieto ldzinjs kategorijas
E3 un E5, kurs jaunus produktus vairs neatest. Eksistjoos o kategoriju
produktus varja realizti ldz 2008. gadam. T k dadu dzinju raotju
ieteikumi atiras, aubu gadjum jprbauda rokasgrmat.

2007. gad ACEA piema stingrkas normas motoreu kvalittes lmenim

un ts definja izdevum ACEA 2007 EUROPEAN OIL SEQUENCES FOR
SERVICE-FILL OILS. is dokuments ACEA biedriem noteica prasbas
motoreu minimlajam kvalittes lmenim, kuras tika defintas stingrkas, nek
ldz im noteica katrs autoraotjs atsevii un stjs spk ar 2007.gada
28.februri.

137

ACEA 2007 specifikcija A/B klas paredz 4 veidu motoreu atestcijas:

A1/B1-07

kategorijas

eas

paredztas

izmantoanai

benzna

un

dzedzinjos, kuri konstruti darbam ar degvielu ietaupom zemas viskozittes

em.

Augstas

temperatras

dinamisk

viskozitte

HTHS

(standarta

laboratorijas tests augsta temperatra un stipra eas sla nobde) tdai eai ir
robes starp 2,6 ... 3,5 mPas (2,6 mPas SAE xW-20 eai). Pielietojamas tikai
gadjumos, kad to specili iesaka lietoanai dzinja raotjs.
Attiecb uz dzinju izminjumu prasbm nav izmaiu, saldzinot ar 2002.
gada versijm A1 un B1 kategorijm atsevii.

A3/B3-07 kategorijas eas ir ar augstm un stabilm ekspluatcijas pabm,

ilgi saglab skotnjo viskozitti un/ vai lietoanai augu gadu zemas viskozittes
eas. Paredztas izmantoanai augstas

atdeves

benzna un

vieglajos

dzedzinjos (bez ties iesmidzinanas), un/ vai ar pagarintiem eas maias

intervliem, ja tdus nordjis dzinja raotjs un/ vai smagos ekspluatcijas
apstkos, ja tdus definjis dzinja raotjs.
Attiecb uz dzinju izminjumu prasbm nav izmaiu, saldzinot ar 2002.
gada versijm A3 un B3 kategorijm atsevii.

A3/B4-07 kategorijas eas ir ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi saglab

skotnjo viskozitti. Paredztas izmantoanai augstas atdeves benzna un
vieglajos ties degvielas iesmidzinanas dzedzinjos, k ar pielietoanai
apstkos, kuri definti kategorijai B3 (ea ar stabilm ekspluatcijas pabm,
ilgi saglab skotnjo viskozitti. Paredztas izmantoanai augstas atdeves
vieglajos dzedzinjos, ar ar pagarintiem eas maias intervliem, ja tdus
nordjis dzinja raotjs un smagos ekspluatcijas apstkos, ja tdus definjis
dzinja raotjs).

138

Attiecb uz dzinju izminjumu prasbm nav izmaiu, saldzinot ar 2002.

gada versijm A3 un B4 atsevii.

A5/B5-07 kategorijas eas ir ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi saglab

skotnjo viskozitti. Paredztas izmantoanai ar pagarintiem eas maias
intervliem augstas atdeves benzna un vieglajos dzedzinjos, kuri konstruti
darbam ar degvielu ietaupom zemas viskozittes em, ar dinamisko
viskozitti HTHS robes no 2,9 ... 3,5 mPas. s eas var nebt pielietojamas
daos (sevii vec izlaiduma) dzinjos, aubu gadjumos lietoanas
piemrotbu nosaka katra konkrt automobia Ekspluatcijas rokasgrmata.
Attiecb uz dzinju izminjumu prasbm nav izmaiu, saldzinot ar 2002.
gada versijm A5 un B5 atsevii.

ACEA 2007 specifikcija C klas paredz 4 veidu motoreu atestcijas:

C1-07 kategorijas eas ir ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi saglab

skotnjo viskozitti. Paredztas lietoanai k ar izpldes gzu kataltiskajiem
neitralizatoriem savietojama ea augstas atdeves benzna un vieglajos
dzedzinjos, aprkotos ar trskomponentu kataltiskajiem neitralizatoriem TWC
un dzea kvpu filtriem DPF. Eas pielietojama, ja dzinji konstruti darbam ar
zemko dinamisko viskozitti HTHS 2,9 mPas. s eas pagarina kvpu filtru
un kataltisko neitralizatoru darbamu un paredztas automobiu degvielas
ietaupanai. Dzinju izminjumu prasbas ir bztas uz A5/B5-04 prasbm,
papildus pievienojot liegumu maksimlajm SAPS satura vrtbm, biei lieto
anglisku terminu low SAPS.
Uzmanbu! m em ir viszemks SAPS vrtbas un ts var bt
neizmantojamas daos dzinjos. aubu gadjumos lietoanas piemrotbu
nosaka katra konkrt automobia Ekspluatcijas rokasgrmata.

139

C2-07 kategorijas eas ir ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi saglab

skotnjo viskozitti. Paredztas lietoanai k ar izpldes gzu kataltiskajiem
neitralizatoriem savietojama ea augstas atdeves benzna un vieglajos
dzedzinjos, aprkotos ar trskomponentu kataltiskajiem neitralizatoriem TWC
un dzea kvpu filtriem DPF. Eas pielietojama, ja dzinji konstruti darbam ar
dinamisko viskozitti HTHS, virs 2,9 mPas. s eas pagarina kvpu filtru un
kataltisko neitralizatoru darbamu un samazina automobiu degvielas patriu.
Dzinju izminjumu prasbas ir bztas uz A5/B5-04 prasbm, papildus
pievienojot liegumu maksimlajm SAPS satura vrtbm lmen, kuru biei
apzm ar anglisku terminu mid SAPS vidjs SAPS saturs.
Uzmanbu! Ts var bt neizmantojamas daos dzinjos. aubu gadjumos
lietoanas piemrotbu nosaka katra konkrt automobia Ekspluatcijas
rokasgrmata.

C3-07 kategorijas eas ir ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi saglab

skotnjo viskozitti. Paredztas lietoanai k ar izpldes gzu kataltiskajiem
neitralizatoriem savietojama ea augstas atdeves benzna un vieglajos
dzedzinjos, aprkotos ar trskomponentu kataltiskajiem neitralizatoriem TWC
un dzea kvpu filtriem DPF. Eas pielietojamas, ja dzinji konstruti darbam
ar augstu dinamisko viskozitti HTHS, virs 3,5 mPas. To specifika ir nedzudz
zemka virzua trba (VW TDI tests) un zemkas degvielas ekonomijas iespjas
(Mercedes M111FE tests), k C1 un C2 kategoriju em. s eas pagarina
kvpu filtru un kataltisko neitralizatoru darbamu un samazina automobiu
degvielas patriu. Dzinju izminjumu prasbas ir bztas uz A3/B3-04
prasbm, papildus pievienojot liegumu maksimlajm SAPS satura vrtbm
lmen, kuru biei apzm ar anglisku terminu mid SAPS.
Uzmanbu! Ts var bt neizmantojamas daos dzinjos. aubu gadjumos
lietoanas piemrotbu nosaka katra konkrt automobia Ekspluatcijas
rokasgrmata.
140

C4-07

ir

ACEA 2007

jaunizveidota

kategorija.

kategorijas eas ir ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi

saglab skotnjo viskozitti. Paredztas lietoanai k ar izpldes
gzu kataltiskajiem neitralizatoriem savietojama ea augstas
atdeves benzna un vieglajos dzedzinjos, aprkotos ar
trskomponentu kataltiskajiem neitralizatoriem TWC un dzea
kvpu filtriem DPF. Eas pielietojama, ja dzinji konstruti darbam ar augstko
dinamisko viskozitti HTHS, virs 3,5 mPas. s eas pagarina kvpu filtru un
kataltisko neitralizatoru darbamu un paredztas automobiu degvielas
ietaupanai.
Uzmanbu! Ts var bt neizmantojamas daos dzinjos. aubu gadjumos
lietoanas piemrotbu nosaka katra konkrt automobia Ekspluatcijas
rokasgrmata.

ACEA 2007 specifikcija E klas paredz 4 veidu motoreu atestcijas:

E2-07 kategorijas eas paredztas lietoanai smagi slogotos dzemotoros,

aprkotos ar turbnm un bez tm, MB 228.1 un MAN 271 prasbu lmen,
prsniedz ACEA E1-96. Dai OEM (Oriinlo Iekrtu Raotji) pieauj o eu
izmantoanu k SHPD, ar pagarintiem nomaias intervliem. Obligta testa
MACK E-8 izturana (sakarba starp viskozittes pieaugumu un piestinjumu
ar kvpiem).
Specifikcija nav mainjusies kop ts ievieanas 1996. gad un neprtraukti
tiek atjaunota pirmatnj veid, ieskaitot 5 versiju 2004. gad.

E4-07 kategorijas eas ir ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi saglab

skotnjo viskozitti. Nodroina teicamu virzuu trbu, pretnodiluma un kvpu
pretnosans pabas. Ieteicamas smagi slogotiem dzedzinjiem, kuri pilda
prasbas izpldes gzu trbai atbilstoi EURO 1, EURO 2, EURO 3 un EURO 4
141

un strd smagos apstkos vai ar ievrojami pagarintiem eas nomaias

intervliem atbilstoi dzinju raotju ieteikumiem. Pielietojamas dzinjiem
bez kvpu filtriem un daiem dzinjiem ar EGR un SCR sistmm. Ir izmaias
o eu pielietojuma rekomendcijs, pievienojot piemrotbu daiem EURO 4
dzedzinjiem, aprkotiem ar izpldes gzu recirkulcijas EGR un selektvs
kataltisks redukcijas SCR (kataltisks process, kur, pievienojot urnvielu
katalizator, samazina NOx, slpeka savienojumu, saturu izpldes gzs)
sistmm.
Uzmanbu! aubu gadjumos lietoanas piemrotbu nosaka katra konkrt
automobia Ekspluatcijas rokasgrmata, jo dadu raotju ieteikumi
atiras.

E6-07 kategorijas eas ir ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi saglab

skotnjo viskozitti, nodroina teicamu virzuu trbu, pretnodiluma un kvpu
pretnosans pabas. Ieteicamas lietoanai smagi slogotos dzedzinjos, kuri
pilda prasbas izpldes gzu trbai atbilstoi EURO 1, EURO 2, EURO 3 un
EURO 4 un strd smagos apstkos vai ar ievrojami pagarintiem eas
nomaias intervliem - atbilstoi dzinju raotju ieteikumiem. Ieteicamas
lietoanai dzinjos, aprkotos ar EGR sistmm (ar vai bez kvpu filtriem) un
dzinjos kuri aprkoti ar SCR sistmm. Eas tiek stingri ieteiktas lietoanai
dzinjos, kuri aprkoti ar dzeu kvpu filtriem DPF un paredztas izmantoanai,
ja izmanto zema sra satura (<50 ppm) dzedegvielu. Pamat prasbas balsttas
uz MB 228.51 un MAN 3477 specifikcijm, ietver virzuu trbas pakpi
atbilstoi E4, bet ar papildus prasbu atbilstoi MACK T10 dzinja testam
(smagka dinamisks viskozittes prbaude, 90 cikli, saldzinot ar E4
paredztajiem 30 cikliem). Papildus pievienots liegums maksimlajam SAPS
lmenim, lai uzlabotu savietojambu ar izpldes gzu pcapstrdes iekrtm.
Eas pielietojamas EURO 4 dzedzinjos un tiek stingri ieteikta dzinjiem,
aprkotiem ar dzeu kvpu filtriem DPF, tpat ar EGR un SCR sistmm.
142

Uzmanbu! aubu gadjumos lietoanas piemrotbu nosaka katra konkrt

automobia Ekspluatcijas rokasgrmata, jo dadu raotju ieteikumi
atiras.

E7-07 kategorijas eas ir ar stabilm ekspluatcijas pabm, ilgi saglab

skotnjo viskozitti. Nodroina oti augstu virzuu trbu un zemu cilindru
aulu pulanas efektu, tpat teicamas pretnodiluma un kvpu pretnosans
pabas. Ieteicamas smagi slogotiem dzedzinjiem, kuri pilda prasbas
izpldes gzu trbai atbilstoi EURO 1, EURO 2, EURO 3 un EURO 4 un
strd smagos apstkos vai ar ievrojami pagarintiem eas nomaias
intervliem atbilstoi dzinju raotju nordm. Eas lietojama dzedzinjos,
kuri nav aprkoti ar dzea kvpu filtriem DPF un lielkaj da dzedzinju ar
EGR un SCR sistmm. Prasbas pamat ir tdas pat k E5, izmums ir testa
MACK T9 nomaia ar stingrko MACK T10 (smagka dinamisks viskozittes
prbaude, 90 cikli 30 viet). Eas ieteicamas daiem EURO 4 dzinjiem,
apgdtiem ar EGR izpldes gzu recirkulcijas sistmu un SCR sistmu, bet
nav piemrota dzinjiem ar dzea kvpu filtriem DPF.

E7 kategorija aizvieto

ldzinjs kategorijas E3 un E5, kurs jaunus produktus vairs neatest.

Eksistjoie o kategoriju produkti var tikt realizti ldz 2008. gadam.
Uzmanbu! aubu gadjumos lietoanas piemrotbu nosaka katra konkrt
automobia Ekspluatcijas rokasgrmata, jo dadu raotju ieteikumi
atiras.
Tiek plnots ieviest E9 kategoriju.

Izdevums ACEA 2008 uzstda jaunas, daudz augstkas prasbas motorem

izpldes gzu kaitgo izmeu samazinanas, degvielas ekonomijas un motoru
aizsardzbas pret dilanu jom. Tas ietver sev vairkus jaunus dzinju testus,
kuri aizstj daus iepriekjos.

143

ACEA 2008 klasifikcij ietilpst 3 motoreu klases:

A/B klase - ietver sev motoreas gan benzna, gan dzedzinjiem;
C klase - visiem motoriem ar izpldes gzu visu veidu pcapstrdi;
E klase - motoreas smagajiem dzemotoriem.

ACEA 2008 specifikcija A/B klas paredz 4 veidu motoreu atestcijas:

A1/B1-08 ir galvenokrt izmantojamo motoreu klst. s kategorijas eas

paredztas izmantoanai benzna un vieglajos dzedzinjos, kuri konstruti
darbam ar zemas viskozittes em. ACEA A1/B1 eas parasti izmanto
veckiem transportldzekiem, jo ts nenodroina automobiu dzinju raotju
jaunko specifikciju prasbas. s eas var bt nepiemrotas izmantoanai
daos motoros.
ACEA A1/B1 motoreas tagad tipiski ir SAE 5W-30 viskozittes klas,
raotas no API III Grupas bzes em, ar zemu HTHS (augstas temperatras/
augsta pretoans eas sla nobdei) viskozitti (3,5 cP).

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte

Metode
CEC L-36-A-90

Mrvienba
cP

Sulfta pelni
Fosfors
Srs
Iztvaikoanas zudumi
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

ASTM D874
ASTM D5185
ASTM D5185
CEC L-36-A-93

% masas
% masas
% masas
%

Robevrtba
>2,9 un <3,5
xW-20 >2,6
<1,3
ziojums
ziojums
<15

ASTM D2896

mgKOH/g

>8,0

Uzmanbu! Zem HTHS viskozitte (3,5 cP), ko regul ACEA A1/B1-08,

ierobeo to motoreu klstu, kuras agrk tika apzmtas ar ACEA A1/B1.
Pirms ACEA 2008 ievieanas, ACEA A1/B1 parasti lietoja kop ar
specifikcijm Ford WSS-M2C913-B. Tau jaunais izdevums ieviesa izmaias
144

ar Ford prasbs, kas tagad pieprasa augstkas darbaspjas, atbilstoi ACEA

A5/B5-08 lmenim. Tas vl vairk samazina ACEA A1/B1-08 motoreu
pielietoanas iespjas.
Izmaias. ACEA A1/B1 pirmo reizi tika ieviesta ACEA Oil Sequences
2004, tomr t pamat balstjs uz 1996.gad ieviesto ACEA A1 un ACEA B1
specifikciju prasbm. ACEA 2008 veica virkni izmaiu ACEA A1/B1
specifikcij, lai pamatos maintu ACEA A1/B1-08 klases motoreu
darbaspjas.
Tagad motoreu prbaude ietver VW TDI dzinja testu, VW ICTD viet, un
OM646LA dzinja testu, kur aizstj OM602A, kop ar nogulu apstrdi.

Izmaiu apkopojums ACEA A1/B1-08 test

Tests
Bzes skaitlis TBN
VW ICTD
VW TDI
OM602A
OM646LA
M111SL

Izmaias ACEA 2008

Pievienota jauna robevrtba >8,0 mgKOH/g
Noemts
Iekauts jauns tests
Noemts
Iekauts jauns tests
Caurmr paaugstintas prasbas nogulu veidoanai no >RL
140 ldz >RL 140 +4 standartnovirzes, vai >9,0%

Miniml bzes skaita TBN ievieana ietekmja ACEA A1/B1 specifikciju.

Pirms ACEA 2008 ievieanas, atkarb no motoreas darbaspjm, s grupas
eas bija iespjams apvienot ar daudzm citm, ieskaitot ACEA C1 un C2 ar
zemku sulfta pelnu lmeni - mazku par 8,0 mgKOH/g. Tagad, pc ACEA
2008 ievieanas, ACEA A1/B1-08 netiks lietota kop ar ACEA C
specifikcijm.
K redzams, ACEA 2008 A1/B1-08 ir jauninjumi, kas paredz stingrkas
prasbas virzua trbai, dzinja nodiluma aizsardzbai un nogulu veidoans
novranai. Daudzas motoreas nesps pildt s paaugstints prasbas un tiks
prformultas.

145

A3/B3-08 ir galvenokrt izmantojamo motoreu klst. s kategorijas eas

paredztas izmantoanai benzna un vieglajos dzedzinjos. ACEA A3/B3 eas
parasti izmanto veckiem transportldzekiem, jo ts nenodroina automobiu
dzinju raotju jaunko specifikciju prasbas.
ACEA A3/B3 motoreas paredztas vairks viskozittes klass, visbiek:
SAE 10W-40 viskozittes klas, raotas no API I un API III Grupu bzes
eu maisjuma.
SAE 15W-40 viskozittes klas, raotas no API I Grupas bzes em.

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte
Sulfta pelni
Fosfors
Srs
Iztvaikoanas zudumi
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

Metode
CEC L-36-A-90
ASTM D874
ASTM D5185
ASTM D5185
CEC L-36-A-93

Mrvienba
cP
% masas
% masas
% masas
%

Robevrtba
>3,5
<1,5
ziojums
ziojums
<13

ASTM D2896

mgKOH/g

>8,0

Pirms ACEA 2008 ievieanas, daudzi automobiu dzinju raotji minimlo

motoreu darbaspju lmeni, dzemotoriem, aprkotiem ar ties degvielas
146

iesmidzinanas sistmm, noteica augstku par ACEA A3/B3 un izveidoja

specifikciju ACEA A3/B4, lai sasniegtu s prasbas.
Izmaias. ACEA A3/B3 pirmo reizi tika ieviesta ACEA Oil Sequences
2004, tomr t pamat balstjs uz 1996.gad ieviesto ACEA A3 un ACEA B3
specifikciju prasbm. ACEA 2008 veica virkni izmaiu ACEA A3/B3
specifikcij, lai pamatos maintu ACEA A3/B3-08 klases motoreu
darbaspjas.
Tagad motoreu prbaude ietver VW TDI dzinja testu, VW ICTD viet, un
OM646LA dzinja testu, kur aizstj OM602A, kop ar nogulu apstrdi.

Izmaiu apkopojums ACEA A3/B3-08 test

Tests
Bzes skaitlis TBN
VW ICTD
VW TDI
OM602A
OM646LA
M111SL

Izmaias ACEA 2008

Pievienota jauna robevrtba >8,0 mgKOH/g
Noemts
Iekauts jauns tests
Noemts
Iekauts jauns tests
Caurmr paaugstintas prasbas nogulu veidoanai no >RL
140 ldz >RL 140 +4 standartnovirzes, vai >9,0%

Miniml bzes skaita TBN ievieana ietekmja ACEA A3/B3 specifikciju.

Pirms ACEA 2008 ievieanas, atkarb no motoreas darbaspjm, s grupas
eas bija iespjams apvienot ar daudzm citm, ieskaitot ACEA C3 ar zemku
sulfta pelnu lmeni - mazku par 8,0 mgKOH/g. Tagad, pc ACEA 2008
ievieanas, ACEA A3/B3-08 netiks lietota kop ar ACEA C specifikcijm.
K redzams, ACEA 2008 A3/B3-08 ir jauninjumi, kas paredz stingrkas
prasbas virzua trbai, dzinja nodiluma aizsardzbai un nogulu veidoans
novranai. Daudzas motoreas nesps pildt s paaugstints prasbas un tiks
prformultas.

147

A3/B4-08 ir galvenokrt izmantojamo motoreu klst. s kategorijas eas

paredztas izmantoanai augstu darbaspju benzna un vieglajos dzedzinjos.
ACEA A3/B4 eas parasti izmanto jaunkiem transportldzekiem, jo ts
nodroina automobiu dzinju raotju jaunko specifikciju prasbas.
ACEA A3/B4 motoreas paredztas vairks viskozittes klass, visbiek:
SAE 10W-40 viskozittes klas, raotas no API I un API III Grupu bzes
eu maisjuma vai no API II Grupas bzes em.
SAE 5W-40 un SAE 5W-30 viskozittes klass, raotas no API III
Grupas bzes em.
SAE 0W-30 viskozittes klas, raotas no API IV Grupas bzes em.

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte
Sulfta pelni
Fosfors
Srs
Iztvaikoanas zudumi
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

148

Metode
CEC L-36-A-90
ASTM D874
ASTM D5185
ASTM D5185
CEC L-36-A-93

Mrvienba
cP
% masas
% masas
% masas
%

Robevrtba
>3,5
<1,6
ziojums
ziojums
<13

ASTM D2896

mgKOH/g

>8,0

Atkarb no viskozitte klases, ACEA A3/B4 parasti lieto kop ar virkni

OEM specifikciju, tai skait:
SAE 10W-40 - Daimler MB: 229.1, 229.3; Volkswagen: 502.00, 501.01,
505.00.
SAE 5W-40 - Daimler MB: 229.3, 229.5; Volkswagen: 502.00, 505.00;
GM/Opel: Longlife B; BMW: Longlife 01; Porsche.
SAE 5W-30 - Daimler MB: 229.3, 229.5; Volkswagen 502.00, 505.00;
GM/Opel: Longlife A, Longlife B; BMW Longlife 01.
Izmaias. ACEA A3/B4 pirmo reizi tika ieviesta 2004. gad un pamat
balstjs uz 1996. un 1998. gada ACEA A3 un ACEA B4 specifikciju
prasbm. ACEA 2008 veica virkni izmaiu ACEA A3/B4

specifikcij, lai

pamatos maintu ACEA A3/B4-08 klases motoreu darbaspjas.

Tagad motoreu prbaude ietver VW TDI dzinja testu, VW ICTD viet, un
OM646LA dzinja testu, kur aizstj OM602A, kop ar nogulu samazinanu
motor.

Izmaiu apkopojums ACEA A3/B4-08 test

Tests
Bzes skaitlis TBN
VW ICTD
VW TDI
OM602A
OM646LA
M111SL

Izmaias ACEA 2008

Pievienota jauna robevrtba >8,0 mgKOH/g
Noemts
Virzua trba paaugstinta no >RL206 -3 punktiem ldz
>RL206
Noemts
Iekauts jauns tests
Caurmr paaugstintas prasbas nogulu veidoanai no >RL
140 ldz >RL 140 +4 standartnovirzes, vai >9,0%

Miniml bzes skaita TBN ievieana ietekmja ACEA A3/B4 specifikciju.

Pirms ACEA 2008 ievieanas, atkarb no motoreas darbaspjm, s grupas
eas bija iespjams apvienot ar daudzm citm, ieskaitot ACEA C3 ar zemku
sulfta pelnu lmeni - mazku par 8,0 mgKOH/g. Tagad, pc ACEA 2008
ievieanas, ACEA A3/B4-08 netiks lietota kop ar ACEA C specifikcijm.

149

K redzams, ACEA 2008 A3/B4-08 ir jauninjumi, kas paredz stingrkas

prasbas virzua trbai, dzinja nodiluma aizsardzbai un nogulu veidoans
novranai. Daudzas motoreas nesps pildt s paaugstints prasbas un tiks
prformultas.

A5/B5-08 ir galvenokrt izmantojamo motoreu klst. s kategorijas eas

paredztas izmantoanai augstu darbaspju benzna un vieglajos dzedzinjos,
kuri konstruti darbam ar zemas viskozittes em. s eas var nebt
piemrotas izmantoanai daos motoros.
ACEA A5/B5 motoreas tipiski ir SAE 5W-30 viskozittes klas, raotas no
API III Grupas bzes em, ar zemu HTHS (3,5 cP).

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte
Sulfta pelni
Fosfors
Srs
Iztvaikoanas zudumi
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

150

Metode
CEC L-36-A-90
ASTM D874
ASTM D5185
ASTM D5185
CEC L-36-A-93

Mrvienba
cP
% masas
% masas
% masas
%

Robevrtba
>2,9 un <3,5
<1,6
ziojums
ziojums
<13

ASTM D2896

mgKOH/g

>8,0

Uzmanbu! Zem HTHS viskozitte (3,5 cP), ko regul ACEA A5/B5-08,

ierobeo to motoreu klstu, kuras agrk tika apzmtas ar ACEA A5/B5.
Pirms ACEA 2008 ievieanas parasti ACEA A5/B5 specifikciju nelietoja
kop ar kdu no OEM specifikcijm. Tagad Ford ir prskatjis specifikcijas
WSS-M2C913-B un minimls prasbas no ACEA A1/B1 prclis lmen
ACEA A5/B5-08, tdl nakotn daas ACEA A5/B5 specifikcijas motoreas
var atbilst ar Ford WSS-M2C913-C prasbm.
Izmaias. ACEA A5/B5 pirmo reizi tika ieviesta ACEA Oil Sequences
2004 un pamat balstjs uz 2002. gada ACEA A5 un ACEA B5 specifikciju
prasbm. ACEA 2008 veica nelielas izmaias ACEA A5/B5 specifikcij.
Tagad motoreu prbaude ietver OM646LA dzinja testu, kur aizstj
OM602A, kop ar nogulu samazinanu.

Izmaiu apkopojums ACEA 2008 A3/B3 test

Tests
Bzes skaitlis TBN
OM602A
OM646LA
M111SL

Izmaias ACEA 2008

Pievienota jauna robevrtba >8,0 mgKOH/g
Noemts
Iekauts jauns tests
Caurmr paaugstintas prasbas nogulu veidoanai no >RL
140 ldz >RL 140 +4 standartnovirzes, vai >9,0%

Miniml bzes skaita TBN ievieana ietekmja ACEA A5/B5

specifikciju.

Pirms

ACEA 2008

ievieanas,

atkarb

no

motoreas

darbaspjm, s grupas eas bija iespjams apvienot ar daudzm citm,

ieskaitot ACEA C1 un ACEA C2 ar zemku sulfta pelnu lmeni - mazku par
8,0 mgKOH/g. Tagad, pc ACEA 2008 ievieanas, ACEA A5/B5-08 netiks
lietota kop ar ACEA C specifikcijm.

151

ACEA 2008 specifikcija C klas paredz 4 veidu motoreu atestcijas:

C1-08 ir visaugstks pakpes motoreas ar viszemko SAPS saturu. s

kategorijas motoreas paredztas izmantoanai augstu darbaspju benzna un
vieglajos dzedzinjos, aprkotos ar izpldes gzu pcapstrdes iercm, k,
piemram, dzeu kvpu filtri (DPF) un trskomponentu kataltiskie neitralizatori
(TWC).
ACEA C1-08 motoreas tagad tipiski ir SAE 5W-30 viskozittes klas,
raotas no API III Grupas bzes em, ar zemu HTHS (augstas temperatras/
augsta pretoans eas sla nobdei) viskozitti (3,5 cP).

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte
Sulfta pelni
Fosfors
Srs
Iztvaikoanas zudumi
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

152

Metode
CEC L-36-A-90
ASTM D874
ASTM D5185
ASTM D5185
CEC L-36-A-93

Mrvienba
cP
% masas
% masas
% masas
%

Robevrtba
>2,9
<0,5
<0,05
<0,2
<13

ASTM D2896

mgKOH/g

Zem HTHS viskozitte (3,5 cP) un zemais sulfta atlikuma pelnu saturs
(<0,5), ko regul ACEA C1-08, ierobeo to motoreu klstu, kuras agrk tika
apzmtas ar ACEA C1. ACEA C1 parasti lieto kop ar JASO DL-1.
Patlaban nav OEM specifikciju, kuras apzmtu kop ar ACEA C1.
Uzmanbu! SAPS attiecas uz sulfta pelnu, fosfora un sra lmeni, kur
biei vien ir ierobeots jaunkajs ACEA specifikcijs.
Izmaias. ACEA C1 pirmo reizi tika ieviesta ACEA Oil Sequences 2004,
un 2007.gad taj netika veiktas izmaias. ACEA 2008 veica virkni izmaiu
ACEA C1 specifikcij. Tagad motoreu prbaude ietver OM646LA dzinja
testu, kur aizstj OM602A, kop ar nogulu samazinanu un degvielas
ekonomijas uzlaboanu.

Izmaiu apkopojums ACEA 2008 C1 test

Tests
OM602A
OM646LA
M111FE
M111SL

Izmaias ACEA 2008

Noemts
Iekauts jauns tests
Degvielas ekonomijas uzlaboana, palielinjums no >2,5% ldz
>3,0%
Caurmr paaugstintas prasbas nogulu veidoanai no >RL
140 ldz >RL 140 +4 standartnovirzes, vai >9,0%

K redzams, ACEA C1-08 ir jauninjumi, kas paredz stingrkas prasbas

dzemotora nodiluma aizsardzbai, nogulu samazinanai un degvielas
ekonomijai.

153

C2-08 ir visaugstks pakpes motoreas ar viszemko SAPS saturu. s

kategorijas motoreas paredztas izmantoanai augstu darbaspju benzna un
vieglajos dzedzinjos, aprkotos ar izpldes gzu pcapstrdes iercm, k,
piemram, dzeu kvpu filtri (DPF) un trskomponentu kataltiskie neitralizatori
(TWC). ACEA C2-08 motoreas tagad tipiski ir SAE 5W-30 viskozittes klas,
ar zemu HTHS viskozitti (3,5 cP), raotas no API III Grupas bzes em.

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte
Sulfta pelni
Fosfors

Metode
CEC L-36-A-90
ASTM D874
ASTM D5185

Mrvienba
cP
% masas
% masas

Srs
Iztvaikoanas zudumi
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

ASTM D5185
CEC L-36-A-93

% masas
%

Robevrtba
>2,9
<0,8
>0,070 un
<0,90
<0,3
<13

ASTM D2896

mgKOH/g

Neskatoties uz vidju mid SAPS saturu un daudzu OEM specifikcijm

papildus ACEA C2 specifikcijai, zem HTHS viskozitte (3,5 cP), lai

154

sasniegtu paaugstintu degvielas ekonomiju, ko regul ACEA C2-08, ierobeo

to motoreu klstu, kuras agrk tika apzmtas ar ACEA C2.
Uzmanbu! SAPS attiecas uz sulfta pelnu, fosfora un sra lmeni, kur
biei vien ir ierobeots jaunkajs ACEA specifikcijs.
Izmaias. ACEA C2 pirmo reizi tika ieviesta ACEA Oil Sequences 2004,
un 2007.gad taj netika veiktas izmaias. ACEA 2008 veica virkni izmaiu
ACEA C2 specifikcij. Tagad motoreu prbaude ietver OM646LA dzinja
testu, kur aizstj OM602A, kop ar nogulu samazinanu.

Izmaiu apkopojums ACEA 2008 C2 test

Tests
OM602A
OM646LA
M111SL

Izmaias ACEA 2008

Noemts
Iekauts jauns tests
Caurmr paaugstintas prasbas nogulu veidoanai no >RL
140 ldz >RL 140 +4 standartnovirzes, vai >9,0%

K redzams, ACEA C2-08 ir jauninjumi, kas paredz stingrkas prasbas

dzemotora nodiluma aizsardzbai un nogulu samazinanai.

155

C3-08 ir visaugstks pakpes motoreas ar viszemko SAPS saturu. s

kategorijas motoreas paredztas izmantoanai augstu darbaspju benzna un
vieglajos dzemotoros, aprkotos ar izpldes gzu pcapstrdes iercm, k,
piemram, dzeu kvpu filtri (DPF) un trskomponentu kataltiskie neitralizatori
(TWC).
ACEA C3-08 motoreas tagad tipiski ir SAE 5W-30 vai SAE 5W-40
viskozittes klas, raotas no API III Grupas bzes em.

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte
Sulfta pelni
Fosfors

Metode
CEC L-36-A-90
ASTM D874
ASTM D5185

Mrvienba
cP
% masas
% masas

Srs
Iztvaikoanas zudumi
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

ASTM D5185
CEC L-36-A-93

% masas
%

Robevrtba
>3,5
<0,8
>0,070 un
<0,90
<0,3
<13

ASTM D2896

mgKOH/g

>6

Vidjais mid SAPS saturs un atbilstba daudzu OEM specifikcijm

ACEA C3 specifikcijai pieir ACEA C3-08 motorem plau pielietojumu, jo
taj nav ieviestas btiskas izmaias kop ievieanas 2004.gad.
ACEA C3 parasti lieto kop ar virkni OEM specifikciju, k:
Daimler MB: 229.31, 229.51; Volkswagen: 502.00, 505.00, 505.01; BMW:
Longlife 04; Porshe (tikai SAE 5W-40).
Uzmanbu! SAPS attiecas uz sulfta pelnu, fosfora un sra lmeni, kur
biei vien ir ierobeots jaunkajs ACEA specifikcijs.
Izmaias. ACEA C3 pirmo reizi tika ieviesta ACEA Oil Sequences 2004,
un 2007.gad, VW TDI test, paaugstinja prasbas virzuu trbai no >RL206 -3
punktiem ldz >RL206. ACEA 2008 veica virkni izmaiu ACEA C3
specifikcij. Tagad motoreu prbaude ietver OM646LA dzinja testu, kur
aizstj OM602A, kop ar nogulu samazinanu.

156

Izmaiu apkopojums ACEA 2008 C3 test

Tests
OM602A
OM646LA
M111SL

Izmaias ACEA 2008

Noemts
Iekauts jauns tests
Paaugstintas prasbas nogulu veidoanai no >RL 140 ldz
>RL 140 +4 standartnovirzes, vai >9,0%

K redzams, ACEA C2-08 ir jauninjumi, kas paredz stingrkas prasbas

dzemotora pretnodiluma aizsardzbai un nogulu samazinanai.

C4-08 ir visaugstks pakpes motoreas ar viszemko SAPS saturu. s

kategorijas motoreas paredztas izmantoanai augstu darbaspju benzna un
vieglajos dzemotoros, aprkotos ar izpldes gzu pcapstrdes iercm, k,
piemram, dzeu kvpu filtri (DPF) un trskomponentu kataltiskie neitralizatori
(TWC).
ACEA C4-08 motoreas tipiski ir SAE 5W-30 viskozittes klas, raotas no
API III Grupas bzes em.

157

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte
Sulfta pelni
Fosfors
Srs
Iztvaikoanas zudumi
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

Metode
CEC L-36-A-90
ASTM D874
ASTM D5185
ASTM D5185
CEC L-36-A-93

Mrvienba
cP
% masas
% masas
% masas
%

Robevrtba
>3,5
<0,5
<0,90
<0,2
<11

ASTM D2896

mgKOH/g

>6

Augst HTHS viskozitte (>3,5 cP) un zemais sulfta atlikuma pelnu saturs
(<0,5), ko regul ACEA C4-08, ierobeo to motoreu klstu, kuras agrk tika
apzmtas ar ACEA C4. ACEA C1 parasti lieto kop ar Renault RN0720.
Renault darbaspju specifikcija RN0720 balsts uz maksimlajm ACEA C4
robevrtbm,

papildus

izvirzot

prasbas

motora

trbai,

motoreas

pretoksidans stabilittei un eas sla izturbai.

Uzmanbu! SAPS attiecas uz sulfta pelnu, fosfora un sra lmeni, kur
biei vien ir ierobeots jaunkajs ACEA specifikcijs.
Izmaias. ACEA C4 pirmo reizi tika ieviesta ACEA Oil Sequences 2007
un ACEA 2008 paaugstinja prasbas nogulu samazinanai un dzemotora
pretnodiluma aizsardzbai.

Izmaiu apkopojums ACEA 2008 C3 test

Tests
OM602A
OM646LA

Izmaias ACEA 2008

Noemts
Iekauts jauns tests

K redzams, ACEA C4-08 ir jauninjumi, kas paredz stingrkas prasbas

dzemotora pretnodiluma aizsardzbai, saldzinot ar ACEA 2007.

158

ACEA 2008 specifikcija E klas paredz 4 veidu motoreu atestcijas:

E4-08 ir UHPD (Ultra High Performance Diesel) klases motoreas smagi

slogotiem dzedzinjiem, gariem eas nomaias intervliem atbilstoi dzinju
raotju ieteikumiem.
ACEA E4 kategorijas motoreas parasti ir SAE 10W-40 viskozittes klases,
raotas no API III Grupas bzes em.

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte
Sulfta pelni
Fosfors
Srs
Iztvaikoanas
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

zudumi

Metode
CEC L-36-A-90
ASTM D874
ASTM D5185
ASTM D5185
CEC L-36-A-93

Mrvienba
cP
% masas
% masas
% masas
%

Robevrtba
>3,5
<2,0
<13

ASTM D2896

mgKOH/g

>12

ACEA E4 parasti tiek lietota kop ar specifikcijm Daimler MB 228.5 un

MAN 3277.

159

Abas, Daimler un MAN, specifikcijas balsts uz ACEA E4 maksimlajm

prasbm, papildus izvirzot paaugstintas prasbas aizsardzbai pret dilanu.
Daimler MB 228.5 specifikcija ar nosaka minimlo sulfta pelnu saturu
1,01%.
Izmaias. ACEA E4 pirmo reizi tika ieviesta ACEA Oil Sequences 1999,
un pamat ar balstjs uz 1999.gad ieviesto ACEA E4 specifikciju prasbm.
ACEA 2008 veica virkni izmaiu ACEA E4 specifikcij.

Izmaiu apkopojums ACEA E4-08 test

Tests
OM602A
OM646LA
OM441LA
OM501LA
Mack T11

Izmaias ACEA 2008

Aizstts ar OM646LA
Iekauts jauns izpldes sistmas detau dilanas tests
Aizstts ar OM501LA
Cilindru aulu pulans un virzuu trbas tests
Ieviests k alternatvs Mack T-8E. Nosaka robevrtbas

OM646LA un OM501LA ir jauni testi smago dzemotoru sada ne tikai

ACEA E klases motoreu testanas jom, tie ar darbosies ar msdiengu
dzedegvielu - 5% biodzeli (B05).

160

E6-08 ir UHPD (Ultra High Performance Diesel) klases motoreas, ar zemu

SAPS lmeni, smagi slogotiem dzedzinjiem, gariem eas nomaias
intervliem. ACEA iesaka ts izmantot transportldzekos, kas aprkoti ar
izpldes gzu pcapstrdes sistmm, lai samazintu cieto daiu (DPF) un
slpeka oksda (EGR un/ vai SCR) daudzumu.
ACEA E6 kategorijas motoreas parasti ir SAE 10W-40 viskozittes klas,
raotas no API III Grupas bzes em.

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte
Sulfta pelni
Fosfors
Srs
Iztvaikoanas
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

zudumi

Metode
CEC L-36-A-90
ASTM D874
ASTM D5185
ASTM D5185
CEC L-36-A-93

Mrvienba
cP
% masas
% masas
% masas
%

Robevrtba
>3,5
<1,0
<0,08
<0,3
<13

ASTM D2896

mgKOH/g

>7

ACEA E6 parasti tiek lietota kop ar specifikcijm Daimler MB 228.51 un

MAN 3477. Abas automobiu raotju darbaspju specifikcijas veidotas

161

augstko ACEA E6 robevrtbu lmen, ar papildus prasbm aizsardzbai pret

dilanu.
Uzmanbu! SAPS attiecas uz sulfta pelnu, fosfora un sra saturu, kuru
lmenis biei vien ir ierobeots jaunkajs specifikcijs.
Izmaias. ACEA 2008 veica virkni izmaiu ACEA E6 specifikcij.

Izmaiu apkopojums ACEA E6 test

Tests
OM602A
OM646LA
OM441LA
OM501LA
Mack T12

Izmaias ACEA 2008

Aizstts ar OM646LA
Iekauts jauns izpldes sistmas detau dilanas tests
Aizstts ar OM501LA
Cilindru aulu pulans un virzuu trbas tests
Aizstja dilanas un korozijas testu Mack T-10

OM646LA un OM501LA ir jauni testi smago dzemotoru sada ne tikai

ACEA E klases motoreu testanas jom, tie ar darbosies ar msdiengu
dzedegvielu - 5% biodzeli (B05).

162

E7-08 ir SHPD (Super High Performance Diesel) klases motoreas vidjiem

eas nomaias intervliem. ACEA E7 specifikcij ir iekauti daudzi
Ziemeamerikas specifikcijas API CI-4 elementi. Kop ACEA E2 specifikcija
netiek iekauta aj klasifikcij, ACEA E7 izpilda minimlo prasbu lmeni
smagi slogotiem dzedzinjiem.
ACEA E7 kategorijas motoreas parasti ir SAE 15W-40 viskozittes klas,
raotas no API I Grupas bzes em. Tomr aug pieprasjums pc ACEA E7
SAE 10W-40 viskozittes klases motorem ar paaugstintm darbaspjm.

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte
Sulfta pelni
Fosfors
Srs
Iztvaikoanas
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

zudumi

Metode
CEC L-36-A-90
ASTM D874
ASTM D5185
ASTM D5185
CEC L-36-A-93

Mrvienba
cP
% masas
% masas
% masas
%

Robevrtba
>3,5
<1,0
<13

ASTM D2896

mgKOH/g

>9

ACEA E7 parasti tiek lietota kop ar specifikcijm Daimler MB 228.3,

MAN 3275 un Volvo VDS 3. s automobiu raotju darbaspju specifikcijas
veidotas augstkaj ACEA E7 lmen, ar papildus prasbm aizsardzbai pret
dilanu.
Uzmanbu! Vrtbas <9.00 nav pieemamas.
Izmaias. ACEA 2008 veica virkni izmaiu ACEA E7 specifikcij.

Izmaiu apkopojums ACEA E7 test

Tests
OM602A
OM646LA
OM441LA
OM501LA
Mack T12

Izmaias ACEA 2008

Aizstts ar OM646LA
Iekauts jauns izpldes sistmas detau dilanas tests
Aizstts ar OM501LA
Cilindru aulu pulans un virzuu trbas tests
Aizstja dilanas un korozijas testu Mack T-10

163

OM646LA un OM501LA ir jauni testi smago dzemotoru sada ne tikai

ACEA E klases motoreu testanas jom, tie ar darbosies ar msdiengu
dzedegvielu - 5% biodzeli (B05).
ACEA E7-08 specifikcija motorem bzes skaitli TBN prasa ne zemku
par 9,0 mgKOH/g (ASTM D2896), saldzinot ar agrko E7 specifikciju, kura
du prasbu neizvirzja.

E9-08 ir SHPD (Super High Performance Diesel) klases

motoreas, ar vidju SAPS lmeni, vidjiem eas nomaias
intervliem. ACEA E9 specifikcij ir iekauti daudzi
Ziemeamerikas specifikcijas API CJ-4 elementi. ACEA
iesaka ACEA E9 motoreas izmantot transportldzekos,
aprkotos ar progresvm izpldes gzu pcapstrdes sistmm,
lai samazintu cieto daiu (DPF) un slpeka oksda

(EGR un/vai SCR)

daudzumu, darbam ar zema sra satura dzedegvielu.

ACEA E9 kategorijas motoreas paredztas SAE 15W-40 viskozittes klas,
raotas no API II Grupas bzes em.

164

Galvens fizikls un misks pabas:

Prasba
HTHS viskozitte
Sulfta pelni
Fosfors
Srs
Iztvaikoanas
(NOACK)
Bzes skaitlis TBN

zudumi

Metode
CEC L-36-A-90
ASTM D874
ASTM D5185
ASTM D5185
CEC L-36-A-93

Mrvienba
cP
% masas
% masas
% masas
%

Robevrtba
>3,5
<1,0
<0,12
<0,4
<13

ASTM D2896

mgKOH/g

>7

Mack T-11 dzinja tests un, piemram, automobiu raotju Daimler MB

228.31 un Volvo VDS-4 specifikcijas aj kategorij pieprasa paaugstintu
kvpu daiu attranu. E9 paredzta k pamatprasba izpldes gzu trbas
noteikumos Euro VI dzinjiem, kas, iespjams, pieprass obligtu kvpu daiu
filtru (DPF) lietoanu visiem transportldzekiem Eirop (saskaojot ar EPA
2010).
Uzmanbu! SAPS attiecas uz sulfta pelnu, fosfora un sra saturu, kuru
lmenis biei vien ir ierobeots jaunkajs specifikcijs.
Izmaias. ACEA E9 ir pilngi jauna specifikcija.

Skaidrojumi:
SAPS sulfta pelni, fosfors, srs
DPF dzea kvpu filtri
TWC - trskomponentu kataltiskie neitralizatori
HTHS augsta temperatra/ augsta pretoans eas sla nobdei
EGR izpldes gzu recirkulcija
SCR - selektv kataltisks redukcijas sistma (kataltisks process, kur,
pievienojot urnvielu katalizator, samazina NOx (slpeka savienojumu)
saturu izpldes gzs).

165

Novecojus ACEA normas.

Sekojoas kategorijas odien jau ir oficili anultas, bet daudzas o kategoriju

motoreas ikdien ir sastopamas tirg, par cik reli eksist to patrtji.
A1 kategorijas eas tika paredztas lietoanai motoros, kuros izmantoja
zemas viskozittes motoreas maksimlai degvielas ekonomijai. Paredztas
viskozittes klases 5W-30 un 10W-30, turklt jatceras, ka atbilstoi degvielas
ekonomijas noteikanas metodikai otrais skaitlis nevar bt lielks par "30"!
Aptuveni atbilda API klasm SH un SJ. Lietojot das eas, vajadztu
prliecinties, vai attiecg dzinja raotjs nav ierobeojis mazviskozo eu
lietoanu!
A1-96 savukrt ietvra sev degvielas ekonomijas prasbas Tier EC (Energy
Conserving) II un III - savukrt tas nozmja, ka s klases eas jau skotnji
varja bt tikai no sinttisku, daji sinttisku vai hidrokrekinga produktu bzes.
A1-02 kategorijas eas bija paredztas izmantoanai dzinjos, konstrutos
pai mazviskozu eu lietoanai un, attiecgi, degvielas ietaupanai. o eu
HTHS bija robes no 2,9 3,5 mPas (SAE xW-20 em HTHS ir 2,6). s
grupas eas var nebt pielietojamas daos, pai veckos, dzinjos.
A2 kategorijas eas bija paredztas dzinjiem, viskozittes klases ierastaj
diapazon - SAE xW-30 50. Aptuveni atbilda CCMC klasei G4 ar
pretoksidcijas stabilitti G5 lmen.
A2-96 Issue 3 kategorijas eas tika paredztas izmantoanai vairum benzna
dzinju ar normliem motoreas nomaias intervliem. s klases eas savukrt
var nebt pielietojamas augstas atdeves dzinjos.
Aptuveni atbilda API SG/SH lmenim.
A3 kategorijas eas tika paredztas izmantoanai augstas atdeves un smagi
slogotiem dzinjiem, ar pagarintiem eas nomaias intervliem atbilstoi
tolaiku tendencm un ar zemu eas pata lmeni. Eas no sinttiskas vai daji
sinttiskas bzes, viskozittes parametru stabilitte prsniedz CCMC G5 lmeni!
166

A3-96 jau ir API SJ lmen - jauns sistmas neparedz atgrieanos "pagtn.

A4-xx 2002. gad tika rezervta em, kuras bija paredztas benzna
dzinjiem ar tieo degvielas iesmidzinanu.
A5-02 kategorijas eas tika veidotas ar oti augstu HTHS stabilitti,
lietoanai pagarintos nomaias intervlos benzna motoros, kuri konstruti
pai mazviskozu eu lietoanai. s eas var nebt pielietojamas daos, pai
veckos, dzinjos.
B1 kategorijas eas tika paredztas izmantoanai vieglajos trgaitas
dzemotoros, darba spju lmen aptuveni API CE vai CCMC PD2, tiesa,
dzinjiem bija jbt konstruktvi tendtiem uz mazviskozu motoreu
izmantoanu. Konstruktvi novecojuiem dzinjiem s eas var nebt
piemrotas! Viskozittes stabilitte augsts temperatrs prasta augstka, nek
CCMC PD2.
B1-02 kategorijas eas tika paredztas lietoanai vieglo automobiu
dzedzinjos, konstrutos mazviskozu motoreu izmantoanai un, attiecgi,
degvielas ietaupanai. o eu HTHS ir robes no 2,9 3,5 mPas (Sae xW20 em HTHS ir 2,6). s grupas eas var nebt pielietojamas daos, pai
veckos, dzinjos.
B2 kategorijas eas ar pabm k B1, bet papildus prasba saglabt
nepiecieamos viskozittes rdtjus ilgku laiku, lai nodrointu garkus eas
nomaias intervlus. s klases eas bija paredztas lietoanai vairum vieglo
(pamat ar netieo degvielas iesmidzinanu) dzedzinju ar normliem
apkopes intervliem. s eas savukrt var nebt piemrotas jaunku modeu
dzedzinjiem.
B2-98 Issue 2 kategorijas eas tika paredztas izmantoanai vairum vieglo
dzedzinju ar normliem motoreas nomaias intervliem. s klases eas
savukrt var nebt pielietojamas modernajos augstas atdeves dzedzinjos.
B3 kategorijas eas ar pabm k B2, bet ar stingrkm prasbm
viskozittes pieaugumam eai piestinoties ar kvpiem. Obligta Daimler Benz
167

testa OM602A izturana (sadales vrpstas un bdtju nodilums). Galvenais

uzsvars uz pagarintiem nomaias intervliem! Ar s grupas motorem
piemita zemas viskozittes un samazintas dzinja grieans pretestbas
veicinoas pabas, bet pagarintam nomaias intervlam, atkarb no
ekspluatcijas apstkiem, bija jbt autoraotju skaidri defintam!
B3-98 Issue 2 kategorijas eas ar augstu dinamisks viskozittes stabilitti,
paredztas izmantoanai augstas atdeves vieglajos dzedzinjos, ar ar
pagarintiem eas maias intervliem, ja tdus nordjis dzinja raotjs.
B4 kategorijas eas, pirmkrt paredztas vieglo automobiu un mazkravas
auto ties iesmidzinanas dzedzinjiem, kuriem raotji paredzjui specilu
eu lietoanu.
B4-02 kategorijas eas ar augstu dinamisks viskozittes stabilitti,
vispirmm krtm paredztas dzedzinjiem ar tieo degvielas iesmidzinanu,
pielietojamas ar B3-98 Issue 2 klases eu viet.
B5-02 kategorijas eas ar oti augstu dinamisks viskozittes stabilitti,
paredztas darbam ar pagarintiem eas maias intervliem dzedzinjos,
konstrutos darbam ar mazviskozm em, degvielas ietaupanai. s grupas
eas var nebt pielietojamas daos, pai veckos, dzinjos.\
E1 kategorijas eas MB Lapas 227 prasbu lmen, aptuveni API CE un
CCMC D4. Paaugstintas prasbas cilindra dilumam (OM 364A) un sadales
vrpstas dilumam (OM616 aizvietots ar OM602A). Ar 1999. gada

janvri

kategorija E1 tika izslgta no ACEA klasificanas sistmas, savukrt o

sistmu papildinja kategorija E5.
E2 kategorijas eas paredztas lietoanai smagi slogotos dzemotoros,
aprkotos ar turbnm un bez tm, MB 228.1 un MAN 271 prasbu lmen,
prsniedz ACEA E1-96. Dai OEM (Oriinlo Iekrtu Raotji) pieauj o eu
izmantoanu k SHPD, ar pagarintiem nomaias intervliem. Obligta testa
MACK E-8 izturana (sakarba starp viskozittes pieaugumu un piestinjumu
ar kvpiem).
168

E3 kategorijas motoreas ir SHPD prasbm atbilstoas eas, MB Lapas

228.3 vai API CE un CF-4 Long Drain lmen. Paredztas ar gariem eu
nomaias intervliem. Testa MACK E-8 izpildei jbt vismaz API CG-4
prasbu lmen. Pamat s kategorijas motoreas bija domtas Euro 1 un Euro 2
dzeiem un paldzja nodroint tiem nordto izpldes kaitgo izmeu
daudzumu. ACEA E3 kategorij motoreas vairs netiek atesttas, to aizstja
kategorija ACEA E7.
E5 kategorijas eas ir E4 grupas tlkas attstbas produkts ar seviu spju
uzturt virzua trbu un kontrolt cilindru aulu pulanas procesu - tas ir oti
svargi, ja ts tiek izmantotas sevii smagi slogotiem dzedzinjiem un
vienlaikus jnodroina izcili gari eas nomaias intervli. ACEA E5 kategorij
motoreas vairs netiek atesttas, to aizstj kategorija ACEA E7.

169

4. pielikums motoreu API klasifikcija

S - motoreas benzna dzinjiem
SH ir licencta kategorija, apstiprinta 1992. gad. obrd kategorija ir
nosacti eksistjoa un var bt sertificta tikai papildus API C kategorijai
(piemram, API CF-4/ SH). s kategorijas motoreas paredztas lietoanai ldz
1996. gada izlaiduma benzna dzinjos. Atbilst ILSAC GF-1 kategorijai, bet bez
prasbm degvielas ekonomijai. Sertificjot degvielas ekonomijas prasbu
atbilstbai, tiek pieirtas kategorijas API SH/EC vai API SH/ECII.
SJ kategorija tika apstiprinta 1995. gada 6. novembr, licences ska izsniegt
1996. gada 15. oktobr. Pirm rel s klases ea pardjs tirg 1997. gad.
Pamat arvien vl prasbas k SG un SH em, bet stingrkas prasbas to normu
izpildei, kas sekm degvielas ekonomiju un mazku kaitjumu apkrtjai videi.
Lielkais vairums s kategorijas eu atbilst "Tier EC II un EC III" degvielas
ekonomijas klasm - t.i. spj sekmt ldz attiecgi 2.7% un 3.5% degvielas
ietaupjumu no kopj patria.
SL kategorija benzna dzinjiem tika licencta 2001. gada 1. jlij. Atbilst
ILSAC GF-3 kategorijai. Klasifictas k degvielu ietaupoas sporta, vieglo un
mazkravas automobiiem un mikroautobusiem. Motorem ir pazemints
iztvaikoanas lmenis un pagarints eas maias intervls.
SM kategorija tika ieviesta 2004. gada 30. novembr. Daas s kategorijas
motoreas atbilst jaunkajm ILSAC specifikcijm un/ vai klasificjas k EC
eneriju ietaupoas. Em piemt paaugstinta pretoans oksidcijai,
aizsardzba pret nogulu raanos, labka aizsardzba pret dilanu, tm ir
uzlabota plstamba zems temperatrs un ilgks darbams, ts var izmantot
API SJ un SL kategoriju viet.
Novecojus API S kategorijas benzna dzinjiem
s kategorijas odien jau anultas, bet daudzas o kategoriju motoreas
ikdien ir sastopamas tirg, par cik reli eksist to patrtji.

170

SA bija universlu bezpiedevu motoreu kategorija benzna un dzea

motoriem.
SB bija kategorij ietilpa motoreas ar nelielu pretoksidans un
pretieans piedevu daudzumu, paredztas mazslogotiem benzna motoriem.
SC kategorija tika ieviesta 1964. gad. Paredzta lietoanai benzna motoros
automobiiem pc 1964. izlaiduma gada. Izpilda automobiu raotju 1964 1967. gada prasbas.
SD kategorija tika ieviesta 1968. gad. Paredzta lietoanai benzna motoros
automobiiem pc 1968. izlaiduma gada. Izpilda automobiu raotju 1968 1971. gada prasbas.
SE kategorija tika ieviesta 1972. gad. Paredzta lietoanai benzna motoros
automobiiem pc 1972. izlaiduma gada. Izpilda automobiu raotju 1972 1979. gada prasbas.
SF kategorija tika ieviesta 1980. gad. Tai bija vl augstkas pretoksidans
pabas un uzlabotas pretnodiluma pabas, saldzinot ar SE. bija raksturga
ea 80-jos gados raotajiem dzinjiem, kas guva tru izplatbu sakar ar dzinju
galvs novietotu vrstu hidrobdtju ievieanu un to darbu augstks
temperatrs nek iepriek - strauji pieauga prasbas attiecb uz nogulumu un
uzdeguma veidoanos.
SG kategorija tika ieviesta 1989. gad. Motorem bija augstas prasbas pret
augstu un zemu temperatru nogulu veidoanos, eu oksidanos, jauns
pretnodiluma pabu prasbu lmenis. s kategorijas ievieana sakrt ar tobrd
jaunu dzinju paaudu ievieanu - daudzvrstu galvas, augsti forsti dzinji, kas
strdja

ar

augstoktna

degvielm,

liesiem

degmaisjumiem

(augstas

temperatras!) un bija apgdti ar izpldes gzu neitralizatoriem.

C - motoreas dzedzinjiem
CF kategorija tika ieviesta 1990. gad. Motoreas paredztas dzedzinjiem,
kuri izmanto degvielu ar sra saturu 0.5% un augstku - sakar ar to s
kategorijas em noteikts pai augsts pretkorozijas aizsardzbas lmenis
171

klovrpstu gultiem no vara sakausjuma. Pamat kategorija radta anults

kategorijas CD aizstanai vecs paaudzes dzedzinjos, msdiens tiek plai
izmantotas kuu un stacionrajos dzedzinjos.
CF-2 kategorija tika ieviesta 1994. gad. Motoreas paredztas divtaktu
dzedzinjiem tipiem, kuros prasta paaugstinta aizsardzba pret uzdeguma
veidoanos un metla dau savstarpjiem kontaktiem, sakar ar maza sra satura
(maksimums 0.05%) degvielas lietoanu.
CF-4 kategorija tika ieviesta 1990. gad. Motoreas paredztas smagajiem
etrtaktu augstas atdeves dzedzinjiem, tm piemt tlk attsttas CE
kategorijas pabas, paredztas lietoanai ar CD eu viet. Saldzinot ar CE
em, tm ir augstks pretuzdeguma aizsardzbas lmenis un noteikts
samazints eas pat.
CG-4 kategorija ieviesta 1994. gad. Tlka CF-4 kategorijas attstbas
pakpe, nodroina mazku izpldes gzu apjomu un toksiskumu, samazintu
eas viskozittes pieaugumu taj uzkrjoties kvpiem. Motoreas paredztas
izmantoanai dzedzinjos, kuri pilda 1994. gada ASV normas izpldes gzu
sastvam (Eirop Euro I un II) un paredzti darbam tikai ar maza sra satura
dzedegvielu (maksimums 0.05%).
CH-4 kategorija tika ieviesta 1998.gada 1.decembr. s kategorijas
motoreas tika radtas etrtaktu augstu apgriezienu dzeiem, kuri konstruti
1998. gada izpldes gzu sastva stingrku standartu pildanai, s eas ir pai
pielgotas darbam ar dzedegvielm, kuras satur ne vairk par 0.5% sra. CH-4
kategorijas eas lieliski pilda API CF-4 un CG-4 kategorijm izvirzts prasbas
un var efektvi tikt lietotas o kategoriju eu viet.
CI-4 kategorija tika ieviesta 2002.gad saistb ar jaunajm ekoloiskajm
prasbm motorem, kuras izstrdja Amerikas vides aizsardzbas aentra
(EPA). s kategorijas eas radtas etrtaktu augstu apgriezienu dzeiem, s
eas ir pai pielgotas darbam ar dzedegvielm, kurs saturs ir ne vairk par
0,050,5%. Kategorija paredzta izpldes gzu sastva standartu pildanai, un
172

paaugstintm prasbm dzinjiem, sakar ar izpldes gzu recirkulcijas

sistmu EGR (Exhaust Gas Recirculation) ievieanu. Kategorija stjs spk
2002.

gada

septembr.

Augstku

ekspluatcijas

pabu

novrtanai

dzedzinjiem ar izpldes gzu recirkulcijas sistmm tiek ieviesti jauni

stendu izminjumi, k: Cat 1Q, Mack T-10, Cummins M-11.
CI-4 kategorijas eas lieliski pilda API CF-4 un CG-4 kategorijm izvirzts
prasbas un var efektvi tikt lietotas o kategoriju eu viet.
CI-4 Plus ir papildus kategorija, kuru ieviesa 2004. Gad. Kategorija
izstrdta, lai atbilstu Oriinlo Iekrtu Raotju (OEM) jaunkajm
specifikcijm, k Caterpillar ECF-1, Mack EO-N Premium Plus 03 un
Cummins 20078, ar ierobeotu srmainbas minimlo vrtbu (TBN). s
kategorijas motorem ir paaugstintas prasbas pret kvpu veidoanos,
viskozittes izmaiu, uzdegumu veidoanos un virzuu trbai.
s kategorijas motorem ir augstkas prasbas eas sla nobdei augsts
temperatrs (HTHS), saldzinot ar API CI-4.
CJ-4 kategorija izstrdta smagi slogotiem dzedzinjiem, licencta kop
2006.gada oktobra. ir jaunk API kategorija, paredzta jaunajiem, 2007 gad
raotajiem

dzinjiem.

kategorija

paredz

vl

stingrkas

prasbas

maksimlajm SAPS satura vrtbm un eas iztvaikoanai. Atbilst EURO 4

dzinju prasbm.

Novecojus API C kategorijas benzna dzinjiem

s kategorijas odien jau anultas, bet daudzas o kategoriju motoreas
ikdien ir sastopamas tirg, par cik reli eksist to patrtji.
CA kategorijas motoreas bija paredztas viegli slogotiem dzedzinjiem,
darbam ar augstas kvalittes dzedegvielu (1954. gada normu izpratn). Atbilst
ASV militr standarta MIL-L-2104A prasbm.
CB kategorijas motoreas bija paredztas vidji slogotiem dzedzinjiem,
darbam ar zemkas kvalittes dzedegvielu. Atbilst ASV militr standarta
173

MIL-L-2104A prasbm, bet izminjumi tika veikti ar dzedegvielu ar augstu

sra saturu taj.
CC kategorija tika ieviesta 1961. gad. Eas vidji slogotiem dzedzinjiem
bez turboptes vai ar neliela virsspiediena turbopti, kuri radti 60 - to gadu
skum un strd ar slodzm ldz vidjm ieskaitot.
CD kategorija tika ieviesta 1955. gad. Kategorija radta agrk par CC, ar
aprinu uz smagi slogotiem dzedzinjiem (ar ar turbopti) - protams to dienu
skatjum. Normas paredzja efektvu aizsardzbu pret augstu temperatru
nogulsnm un dilumu, lietojot dadu sastvu degvielas, tai skait ar augstu sra
saturu. ai sakar ar prasbas pc augstm pretkorozijas spjm. CD kategorija
noturjs oti ilgi, oficili ar API paziojumu anulta kop 1997. gada janvra,
bet atbilstoas eas vl tiks raotas relu patrtju eksistences d.
CD-II Pamata prasbas atbilst CD kategorijai, bet pelnu saturs un uzdeguma
veidoanas tendences pielgotas firmas "Detroit Diesel" prasbm (lielkais
divtaktu dzedzinju rajs ASV). Paredzta lietoanai divtaktu dzeos.
CE kategorija tika ieviesta 1983. gad. Augstu darba spju motorea, radta
lietoanai augstas atdeves smagajos maistrlo vilcju, autobusu un 80-to gadu
vieglo automobiu, tolaik jauno konstrukciju trgaitas, dzeos, kuri strd ar
dzedegvielu ar normlu sra saturu (ldz 0.5%).
Eneriju ietaupos motoreas
EC (Energy Conserving) ir degvielu ietaupoas, mazviskozas eas ar vieglu
plstambu vieglajiem un mazkravas automobiiem. Kop 1997. gada 1. augusta
degvielas ekonomija tiek noteikta atkarb no testjams eas viskozittes ar
metodes ASTM RR D02 1364 pakpi VIA (Sequence VIA), saka ar kuru var
pieirt tikai vienu EC pakpi, atceot iepriekjs EC II un EC III kategorijas.
Simbols tiek lietots tikai kop ar API benzna vai dzemotoru eu kategorijas
apzmjumu, piemram - API SL/EC. Tiek izstrdta metodika ar analogas
kategorijas motorem smagajiem dzedzinjiem.

174

API simboli
Eas, kuras atbilst kdai darbaspju kategorijai un tm ir sekmgi veikti
oficilie izminjumi API - SAE, uz savm fasjumu etietm drkst attlot
API apkopes simbolu (API Service Symbol) - apau grafisku attlu (donut
mark), uz kura nordts: SAE viskozittes pakpe, kvalittes lmenis un API
nozme un degvielas ekonomijas iespja.

a) augstas kvalittes, degvielu

ietaupoas motoreas

b) augstas kvalittes
motoreas

1.zm. API apkopes simboli.

Jaunks kategorijas motoreas, sertifictas API, atbilstot ILSAC

prasbm, tiek apzmtas ar t.s. zmi Starburst - API sertifikcijas liecbas
simbols (API Certification Mark).

2.zm. API sertifikcijas zme Starburst.

zme var tikt pieirta tikai visaugstks kvalittes lmea, vieglas

plstambas eneriju ietaupom em, ar viskozittes pakpm SAE 0W-...,
5W..., 10W... .
API - ILSAC sistmas paredztas tikai ameriku un japu automobiu
dzinju prasbu apmierinanai motorem. Eiropas autoraotju prasbas,
dzinju konstruktvo atirbu d, nedaudz atiras. Neskatoties uz to, vairums
motoreu, kuras nonk Eiropas tirg, tiek martas ar atbilstoas kategorijas
API zmm.

175

5. pielikums citas motoreu

klasifikciju sistmas

JASO klasifikcijas sistma

Sakar ar vis pasaul pieaugoajm prasbm izpldes gzu trbai, Japnas
Automobiu Standartu Organizcija paredz savas, vl stingrkas normas
motorem Japn raotiem automobiiem (Mitsubishi, Nissan, Honda).
JASO specifikcija Japn raotiem automobiu dzemotoriem:
DL-1 specifikcija paredz zemas viskozittes SAE 5W-30 motoreu, ar
sulfta pelnu saturu mazku par 0,6% no kopj svara, lietoanu vieglo
automobiu dzemotoros.
DH-1 specifikcija paredz zemas viskozittes SAE 10W-30 motoreu, ar
sulfta pelnu saturu 1,5% no kopj svara, lietoanu kravas automobiu
dzemotoros.
DH-2 specifikcija paredz zemas viskozittes SAE 5W-30 motoreu, ar
sulfta pelnu saturu 1,0% , sra saturu ldz 0,5% un fosfora saturu ldz 0,12% no
kopj svara, lietoanu kravas automobiu dzemotoros.
JASO specifikcija Japn raotiem divtaktu motoriem:
FA specifikcija regul divtaktu motoreu eojos un mazgjos pabas,
skotnjo griezes momentu, izpldes gzu dmainbu un izpldes sistmu
piesrojumu.
FB specifikcija paredz augstkas eoanas spjas un mazgjos pabas.
Prasbas izpldes gzu dmainbai un izpldes sistmu piesrojumam paliek k
specifikcijai FA.
FC specifikcija paredz eoanas spjas un skotnjo griezes momentu, k
specifikcijai FB, bet augstkas mazgjos pabas, mazku izpldes gzu
dmainbu un izpldes sistmu piesrojumu.
FD specifikcijas pamat prasbas k specifikcijai FC, bet augstkas
prasbas mazgjom pabm.
176

JASO specifikcija Japn raotiem etrtaktu un divtaktu motocikliem ar

slapjajiem sajgiem:
Saska ar jaunkajm API un ACEA normm daudzas motoreas
motocikliem ir formultas ar berzes modifikatoru ievrojamu daudzumu to
sastv. E iegremdtiem sajgiem s piedevas spj izraist sajgu
izsldanu, uz riteni aizvadts jaudas zudumu un sajga disku bojjumus.
Tpc JASO ir izveidojusi tiei diem mriem paredztu eu specifikcijas papildus API kategorijai no SE ldz SJ eas tiek klasifictas atkarb no to
pretberzes pabm:
MA specifikcija paredz motoreas (sastv nav berzes modifikatora)
motociklu etrtaktu motoriem un slapjajiem sajgiem, k ar divtaktu
motociklu slapjajiem (eas vann ievietotiem) sajgiem.
MB specifikcija paredz motoreas (formultas ar berzes modifikatoru)
motociklu etrtaktu motoriem.

ILSAC klasifikcijas sistma

ILSAC GF srijas eu prasbu sistma ietilpsta API Amerikas Eu Kvalittes
Nodroinjuma sistm (EOLCS). Ameriknu autoraotju asocicija AAMA
un Japu autoraotju asocicija JAMA kopgi izveidoja starptautisku
motoreu standartizcijas un aprobcijas komiteju ILSAC (International
Lubricant Standardization and Approval Committee). s komitejas vrd tiek
izdoti eu kvalittes standarti vieglo automobiu benzna dzinjiem.
ILSAC kategorijas motoreu galvens atirbas:
zemas viskozittes -2,6 2,9 mPas 150C temperatr un slu nobdes
truma 10^6c^-1;
zema iztvaikoana (NOK vai ASTM);
laba filtrjamba zems temperatrs (GM tests);
zema putoans spja (ASTM I-IV tests);
177

 augsta nobdes stabilitte (L-38 ne mazk par 10 stundm (shear

stability));
obligta degvielas ekonomija (ASTM tests, VIA Sequence);
zems fosfora saturs e (katalizatoru bojjumu novranai).
GF-2 tika pieemta 1996. gad, atbilst API SJ kategorijai, viskozittes
pakpm atbilstoi GF-1 un, papildus, SAE 0W-20, 5W-20;
GF-3 tika pieemta 1998. gad un atbilst API SJ kategorijai;
GF-4 tika pieemta 2004. gad un atbilst API SM kategorijai

Global klasifikcija
Jaun starptautisk specifikcija Global tika izstrdta sadarbojoties Eiropas
Automobiu

Raotju

Asocicijai

(ACEA),

ASV

Dzinju-Izgatavotju

Asocicijai (EMA) un Japnas Automobiu Raotju Asocicijai (JAMA).

Smagie dzedzinji
Global DHD specifikcija atbilst gan jaunu konstrukciju dzinju, ar stingrm
izpldes gzu normm, gan vecku dzinju, raotu jebkur pasaules mal,
prasbm. T ska darboties 1998. gad un klasific augstu apgriezienu etrtaktu
smago dzedzinju motoreas.
DHD-1 kategorijas eas radtas etrtaktu augstu apgriezienu dzeiem, kuri
konstruti 1998. gad, izpldes gzu sastva standartu pildanai> s eas ir
pai pielgotas darbam ar dzedegvielm, kuras satur ne vairk par 0.5% sra.
Praktiski pilda CH-4 kategorijai izvirzts.
Vieglie dzedzinji
Global DLD specifikcija atbilst gan jaunu konstrukciju dzinju, ar stingrm
izpldes gzu normm, gan vecku dzinju, raotu jebkur pasaules mal,
prasbm. T ska darboties 2001. gada 1. janvr un klasific augstu
apgriezienu etrtaktu dzedzinju motoreas vieglajiem automobiiem un
vieglajam komerctransportam (ldz 3,9 t).
Specifikcija Global DLD ietver trs kategorijas:
178

DLD-1, DLD-2, un DLD-3.

DLD-1 specifikcijas motoreu ekspluatcijas rdtjiem jatbilst pamata
prasbm, ietverot pretkorozijas pabas, kas auj s specifikcijas eas
izmantot tirg ar augstu sra saturu degviel, atbilstoi World Wide Fuel
Charter Category 1.
DLD-2 specifikcijas motorem jnodroina augstu ekspluatcijas rdtju
lmeni un jpilda degvielas ekonomijas prasbas.
DLD-3 specifikcijas motorem jnodroina ekspluatcijas rdtju
visaugstkais lmenis.
DLD-2 un DLD-3 kategorijas piemrotas tikai, ja tiek izmantota degviela
atbilstoi prasbm World Wide Fuel Charter Category 2.
MIL specifikcijas
oti biei, lai uzsvrtu savu raojumu atbilstbu militrajm prasbm, kop
ar API klasifikcijm motoreu maran izmanto ar ASV kara resora
specifikcijas, kuras apzm ar MIL-L. Burti aiz MIL-L specifikcijas numura
(alfabta krtb) apzm standarta jaunks modifikcijas.
Kop 1992. gada militrs specifikcijas nomainja indeksu un piera
apzmjumu CID (Commercial Item Description). obrd darbojas vl divas
jauns specifikcijas CIDA-A-52306 motorem benzna un CIDA-A-52309
dzemotoriem visiem riteu transportldzekiem.
MIL-L-46152 specifikcija motorem Bruoto spku administrcijas un
nodroinjuma

dienestu

transportldzeku

benzna

un

vidjas

jaudas

dzemotoriem.
MIL-L-2104 specifikcija visbiek tiek piemrota motorem taktisko
manu dzemotoriem ar turbnm, nepiecieambas gadjum pieaujama
izmantoana benzna motoros.
MIL-L-2104A (Supplement 1) specifikcija aizstj MIL-L-2104A un
raksturo sezonas motoreas ar ievrojamu piedevu daudzumu tajs benzna un

179

dzemotoriem bez turbnm un paredz to drou darbbu izmantojot degvielu ar

sra saturu ldz 1%.
MIL-L-2104B specifikcija raksturo sezonu un visu sezonu motoreas
dzinjiem, darbam start-stop rem, kas raksturgs vairumam militro
automobiu miera apstkos.
MIL-L-2104C specifikcija raksturo sezonas eas visu tipu iekdedzes
dzinjiem kara apstkiem un trgaitas dzedzinjiem ar turbnm sauszemes
manm. Ietver sev ar specifikcijas MIL-L-45199B pdjs versijas prasbas
un ar daas specifikcijas MIL-L-46152 prasbas.
MIL-L-2104C specifikcija tika realizta 1983. gad, saska ar iepriekjo
specifikciju un ts papildinjumiem prasbm darbam divtaktu dzemotoros.
Pirmo reizi tika izmantota visu sezonu motorea SAE 15W-40.
MIL-L-2104 E un F ir specifikcijas ar jaunm prasbm s kategorijas
motorem. Tika defintas jaunas prasbas izminjumiem benzna dzinjos.
Tika veikts vrstu sistmas nodiluma pakpes, lakveida uzdegumu un nogulu
veidoans un eas sabiezanas novrtjums.
MIL-PRF-2104G specifikcija 1997. gad izvirzja stingrkas prasbas API
CG-4 kategorijas em. Tika ieviesti papildus testi CAT 1M-PC, Detroit Diesel
6V92TA un Cat TO-4, galvenokrt dilanas pakpes noteikanai.
CIDA-A-52306 specifikcija paredzta benzna dzinju motorem visiem
transporta ldzekiem.
CIDA-A-52309 specifikcija paredzta dzedzinju motorem visiem
transporta ldzekiem.
MIL-L-2104 G specifikcija, atirb no CIDA-A-52309, paredzta vism
taktiskajm manm, ieskaitot kpuru un riteu transportldzekus.

180

6. pielikums autoraotju (OEM)

specifikcijas

Lielkie autoraotji izvirza papildus prasbas motoreu kvalittei, tpc,

ldzs

visprpieemtajm

klasifikcijas

sistmm,

odien

eksist

ar

autoraotju izdotas prasbas (specifikcijas). Autoraotji, savu jaunko

konstrukciju dzinjiem, nereti izvirza ne tikai papildus, bet ar daudz stingrkas
prasbas nek paredz esos klasifikcijas sistmas. Tikai, pateicoties raotju
prasbm atbilstou produktu pielietoanai, tiek garantta droa un ilgstoa
dzinju kalpoana. Motoreu piegdtjs drkst savu produkciju mart ar
atbilstou OEM specifikciju numuriem tikai pc oficilas raotju atestcijas
saemanas. Automobiu raotji sastda un periodiski public atestto un
lietoanai, savu automobiu dzinjos, atauto motoreu sarakstus.

BMW
BMW Special Oil paredzta lietoanai benzna un dzedzinjiem, ldz 2001.
gadam ieskaitot.
BMW Longlife-98 Oil paredzta lietoanai specilos benzna dzinjos, no
1998. gada ldz 2001. gadam ieskaitot, pagarintiem eas maias intervliem.
Specifikcija atbilst ACEA A3/B3 prasbm.
BMW Longlife-01 Oil paredzta lietoanai speciliem benzna motoriem no
2001. gada izlaiduma un dzedzinjiem, pagarintiem eas maias intervliem
ldz 30000 km vai max 2 gadiem. Specifikcija atbilst ACEA A3/B3 prasbm.
BMW Longlife-01 FE Oil paredzta lietoanai benzna, no 2001. gada
izlaiduma un dzedzinjiem, pagarintiem eas maias intervliem ldz 30000
km vai max 2 gadiem un degvielas ekonomijai FE (Fuel Economy).
BMW Longlife-04 Oil ir specifikcija, paredzta lietoanai pc 2004. gada
izlaiduma dzemotoros, aprkotos ar dzea kvpu filtriem DPF (Diesel Partikel

181

Filter). Augstkas prasbas, saldzinot ar BMW Longlife-01 kaitgo izmeu

daudzumam (Low SAPS), k sulfta pelni, fosfors, srs.
Ford
WSS-M2C912-A1 specifikcija paredz rpncas pildjuma un garantijas
apkopes perioda degvielu ietaupoas t.s. vieglskrjiena SAE 5W-30
(HTHS>2,9 mPa.s) motoreas benzna un dzemotoriem (izemot 1,9 TDI Ford
Galaxy un 1,4 TDCI Ford Fiesta dzedzinjus). Pamat atbilst specifikcijai
ACEA A1/B1 plus papildus FORD prasbm.
WSS-M2C913-A specifikcija paredz rpncas pildjuma un garantijas
apkopes perioda degvielu ietaupoas t.s. vieglskrjiena SAE 5W-30
motoreas benzna un dzemotoriem (izemot 1,9 TDI Ford Galaxy un 1,4
TDCI Ford Fiesta dzedzinjus). Pamat atbilst specifikcijm ILSAC GF-2,
ACEA A1/B1 plus papildus FORD prasbm. Izpilda un prsniedz Ford WSSM2C912-A1 prasbas.
WSS-M2C913-B specifikcija paredz rpncas pildjuma un garantijas
apkopes perioda degvielu ietaupoas t.s. vieglskrjiena SAE 5W-30
motoreas benzna un dzemotoriem (ieskaitot 1,4 TDCI Ford Fiesta
dzedzinjus). Pamat atbilst specifikcijm ILSAC GF-2 vai GF-3, ACEA
A1/B1 plus papildus FORD prasbm. WSS-M2C913-B specifikcija nomaina
iepriekjo specifikciju WSS-M2C913-A un ir jlieto visos FORD
dzedzinjos garantijas apkopes un turpmkas ekspluatcijas laik. Benzna
dzinjos var tikt lietotas gan Ford WSS-M2C913-A, gan Ford WSS-M2C913-B
specifikcijm atbilstoas motoreas.
WSS-M2C917-A specifikcija paredzta visu sezonu SAE 5W-40
motorem dzemotoriem aprkotiem ar ties iesmidzinanas sksprauslm
(Pumpe Dse), fikstiem eas maias intervliem, bez dzea kvpu filtriem
DPF. Specifikcija nodroina VW raoto dzedzinju sksprauslu PD (Pumpe
Dse) specifikcijas VW 505.01 prasbu izpildi. Ar m sksprauslm ir

182

aprkoti automobiu modei 1,9 TDI FORD Galaxy 2000 gada modelis u.c..
Pamat atbilst specifikcijai ACEA A3/B3.
WSS-M2C934-A specifikcija paredz rpncas pildjuma un garantijas
apkopes perioda degvielu ietaupoas t.s. vieglskrjiena SAE 5W-30
motoreas dzemotoriem, aprkotiem ar dzea kvpu filtriem (DPF). Pamat
atbilst specifikcijm ACEA A5/B5, C1.

MAN
Papildus ACEA un API kategorijm un MIL specifikcijm prasti
izminjumi MWM-B dzinj, bet SHPD klases motorem MAN D 2866
dzinj.
MAN 270 specifikcija paredzta ziemas vai vasaras sezonas motorem
dzedzinjiem Nuremberg, ar ar turbnm. Specifikcija atbilst ACEA E2, API
CD/SE un MIL-L-2104C/46152A prasbm viskozittes klass SAE 20W-20,
20W-30 un SAE 30 bez viskozittes indeksa modifikatora.
MAN 271 specifikcija paredzta visu sezonu motorem dzedzinjiem ar
turbnm.

Specifikcija

atbilst

ACEA

E2,

API

CD/SE un

MIL-L-

2104C/46152A prasbm viskozittes klass SAE 10W-40, 15W-40 un 20W-50.

Eas maias intervls no 20 000 ldz 45 000 km, atkarb no dzinja tipa.
MAN 3271 specifikcija paredzta MAN benzna dzinjiem. Minimls
prasbas atbilstoi API CD, CE/SF, SG un motorem jizpilda testa ACEA
OM364A prasbas. Motoreas maias intervls ir ldz 30 000 km.
MAN 3275 (QC 13-017) specifikcija paredzta visu sezonu SHPD klases
motorem dzedzinjiem ar turbnm. Motorem paaugstintas prasbas
virzua trbai, dzinja dilanas samazinanai un ilgstoai darbaspju
saglabanai un paredztas lietoanai Euro 1 un Euro 2 dzemotoros, drkst
lietot ar motoros bez turbnm. Specifikcija atbilst ACEA E7 prasbm.
MAN 3277 specifikcija darbojas kop 1996. gada 18. septembra. Paredzta
visu sezonu motorem dzedzinjiem ar turbnm. Eas maias intervls
183

80 000 maistrlaj rem vai ldz 45 000 km, ja nav uzstdti papildus eas
filtri. Specifikcija atbilst kategorijai ACEA E4 prasbm.
MAN 3477 specifikcija paredzta lietoanai smagi slogotos dzedzinjos,
kuri pilda prasbas izpldes gzu trbai atbilstoi EURO 1, EURO 2, EURO 3
un EURO 4 un strd smagos apstkos vai ar ievrojami pagarintiem eas
nomaias intervliem. Eas tiek stingri ieteiktas lietoanai dzinjos, kuri
aprkoti ar dzeu kvpu filtriem DPF un izmanto zema sra satura (<50 ppm)
dzedegvielu. Prasbas atbilstoi ACEA E6 lmenim.

Mercedes Benz (MB)

MB ir izdevusi savus priekrakstus motoru apkops izmantojamajiem
materiliem

un

atestts

motoreas,

atbilstoi

specifikciju

prasbm

(nosauktm par Lapa angl. Sheet, vc. Blatt) tiek publictas ajos sarakstos.
MB Lapa 226.0 specifikcijai atbilst ziemas vai vasaras sezonas motoreas
vieglo automobiu dzedzinjiem un vecku automobiu dzedzinjiem bez
turbnas. s specifikcijas motorem ir ss maias intervls, tm jatbilst
kategorijai CCMC PD1 (novecojusi klasifikcija) un papildus jprbauda
savietojamba ar blvslgiem un blvju materiliem.
MB Lapa 226.1 specifikcijai atbilst visu sezonu motoreas vieglo
automobiu dzedzinjiem un vecku automobiu dzedzinjiem bez turbnas.
s specifikcijas motorem ir ss maias intervls, tm jatbilst kategorijai
CCMC PD1 (novecojusi klasifikcija) un papildus jprbauda savietojamba ar
blvslgiem un blvju materiliem.
MB Lapa 226.5 specifikcijai atbilst visu sezonu motoreas vieglo
automobiu benzna dzinjiem un vecku automobiu dzedzinjiem bez
turbnas.
MB 227.0 specifikcijai ir atbilstoas ziemas vai vasaras sezonas motoreas
visiem dzedzinjiem, pagarints eas maias intervls vecku automobiu
dzedzinjiem bez turbnas. Prasbas atbilstoi ACEA A3/B3 lmenim.
184

MB 227.1 specifikcijai ir atbilstoas visu sezonu motoreas visiem

dzedzinjiem,

pagarints

eas

maias

intervls

vecku

automobiu

dzedzinjiem bez turbnas. Prasbas atbilstoi ACEA A3/B3 lmenim.

MB 227.5 specifikcijai atbilst visu sezonu motoreas vieglo un kravas
automobiu dzemotoriem ar turbnm un vieglo automobiu benzna motoriem.
MB 228.0 specifikcija paredzta SHPD klases sezonas motorem visiem
Mercedes Benz dzedzinjiem, ar ar turbnm, pagarintiem eas maias
intervliem ldz 30000 km (saska ar dzinju raotju ieteikumiem). Prasbas
atbilstoi ACEA A3/B3 un E7 lmenim.
MB 228.1 specifikcija paredzta SHPD klases visu sezonu motorem
visiem Mercedes Benz komercil transporta dzedzinjiem, ar ar turbnm,
pagarintiem eas maias intervliem ldz 30000 km (saska ar dzinju
raotju ieteikumiem). Sargieties lietot specifikcijai 228.x atbilstoas eas
automobiu benzna motoros, to sastv esos piedevas var kaitt izpldes gzu
kataltiskajiem neitralizatoriem. Specifikcijas prasbas ACEA A3/B3 un E2
lmen. Jprbauda savietojamba ar blvslgiem un blvju materiliem.
MB 228.3 specifikcija paredz visu sezonu SHPD klases motoereu
lietoanu smagi slogotiem Mercedes Benz komercilo automobiu Euro 2
dzemotoriem (CDI motoriem specifikcijas prasba jpilda k minimums), ar
ar turbnm, pagarintiem eas maias intervliem no 45000 ldz 60000 km
(saska ar dzinju raotju ieteikumiem). 228.x atbilstoas eas formultas lai
samazintu kvpu saturu e un novrstu eas sabiezanu. Prasbas atbilstoi
ACEA A3/B3 un E3-96 lmenim.
MB 228.31 apstiprints visu sezonu motoreas paredztas lietoanai
Mercedes Benz komercil autotransporta dzemotoros, aprkotos ar DPR
(Diesel Particular Filters). Specifikcija prasa pilngu API CJ-4 testa izpildi, un,
papildus tm jatbilst Mercedes Benz MB OM611 un OM441LA testu
prasbm.

185

MB 228.5 specifikciju ieviesa 1999. gad, t paredz visu sezonu UHPD

klases motoereu lietoanu smagi slogotiem Mercedes Benz Euro 1 un Euro 2
dzedzinjiem, ar ar turbnm, pagarintiem eas maias intervlu ldz 45'000
km vieglajiem automobiiem, ldz 100000 km komercilajam transportam vai
iespjams 160000 km aprkotiem ar papildus filtriem un eas maias intervla
noteicju FSS. Prasbas atbilstoi ACEA E4 un E5 lmenim.
MB 228.51 specifikcijas paredz visu sezonu motoreas, lietoanai
pagarintos eas maias intervlos Mercedes Benz komercil autotransporta
dzemotoros. Eas tiek stingri ieteiktas lietoanai Euro 4 dzinjos, kuri aprkoti
ar dzeu kvpu filtriem DPF un izmanto zema sra satura (<50 ppm)
dzedegvielu. Prasbas atbilstoi ACEA E6 lmenim.
MB 229.1 specifikcija paredz visu sezonu motoreas lietot visu veidu
vieglo automobiu benzna un dzemotoriem, ts prasbas ir minimlais
motoreas kvalittes lmenis lietoanai Mercedes Benz automobios pc 1998.
gada izlaiduma. Augstkas prasbas k ACEA A3/B3 kategorijm.
s kategorijas eas neiesaka lietot Mercedes Benz automobiu 4-vrstu
benzna motoros M271, M275, M285 un dzemotoros OM646, OM647 un
M648, pc 2002. gada izlaiduma.
MB 229.3 specifikcija paredz visu sezonu motoreas visu veidu vieglo
automobiu benzna un dzemotoriem, pagarintiem eas maias intervliem, ar
eas maias intervla noteicju FSS ldz 20000 km, vai ldz 40000 km k
patreizjais minimums Mercedes Benz automobiiem pc 1998. gada izlaiduma.
Degvielas ietaupjumam jbt minimums 1%, saldzinot ar MB 229.1
specifikcijai atbilstou eu lietoanu. Prasbas augstkas k ACEA A3/B4
kategorijai. Paredztas lietoanai M100, M200 srijas benzna motoros un
OM600 srijas dzemotoros (nelietot Euro 4 dzinju modeos ar dzea kvpu
daiu filtriem).
MB 229.31 atestts LA Low Ash visu sezonu motoreas. Mercedes Benz
pirmais ieviesa s specifikcijas prasbas vieglajiem automobiiem ar
186

dzedzinjiem, aprkotiem ar izpldes kvpu daiu filtriem DPF, piemram

W211 E200 CDI, E220 CDI. o specifikciju ieviesa 2003. gada jlij un sauc
par LA vai low SAPS motorem, sulfta atlikuma pelnu saturs mazks par
0,8%. Atbilstoi s specifikcijas prasbm 2004. gad ACEA ieviesa C3
(vidjs SAPS lmenis, normla viskozitte) specifikciju (HTHS>3,5 mPa.s).
Eas maias intervls ir ldz 15000 km.
MB 229.5 atestts MB Longlife Service Oils visu sezonu motoreas.
Paredztas visu veidu vieglo automobiu benzna un dzemotoriem,
pagarintiem eas maias intervliem ldz 30000 km, ar samazintu kaitgo
izmeu sastvu. Degvielas ietaupjumam jbt minimums 1,8%, saldzinot ar
MB 229.3 specifikcijai atbilstou eu lietoanu. Prasbas augstkas k ACEA
A3/B4 kategorijai. Paredztas lietoanai M100, M200 srijas benzna motoros
un OM600 srijas dzemotoros (nelietot Euro 4 dzinju modeos ar dzea
kvpu daiu filtriem DPF). MB 229.5 motoreas nepiecieams lietot motoros,
aprkotos ar filca filtriem, kuri specili radti MB 229.5 motoreu lietoanai.
MB 229.51 atestts Low Ash Long Life visu sezonu motoreas.
Mercedes Benz pirmais ieviesa s specifikcijas prasbas vieglajiem
automobiiem ar dzedzinjiem, aprkotiem ar izpldes kvpu daiu filtriem
DPF un pagarintiem eas maias intervliem, saldzinot ar MB 229.31
motorem. specifikcija tika ieviesta 2005. gad. Eas maias intervls ir
ldz 25000 km. Prasbas k ACEA A3/B4 un C3 kategorijai.

Opel (GM)
GM-LL-A-025 specifikcija paredzta visu sezonu motorem benzna
dzinjiem, ldz 2002. gadam, aprkotiem ar ECOService Flex sistmu. Eas
maias intervls ldz 30000 km vai max 1 gadu.
GM-LL-B-025 specifikcija paredzta visu sezonu motorem benzna
dzinjiem, ldz 2002. gadam, aprkotiem ar ECOService Flex sistmu. Eas
maias intervls ldz 30000 km vai max 1 gadu.
187

ACEA A3/B3 kategorija. Opel sava raojuma automobiu dzinjos lietojamo

motoreu izvl iesaka vadties pc rokasgrmatm un ACEA sistmas.

Porsche
TI 1701 1/99 specifikcija paredz visu sezonu motoreu lietoanu visu tipu
Porsche dzinjiem. Prasbas pamat k ACEA A3/B3 kategorijai. Jpilda
papildus prasbas - kinemtiskajai viskozittei 100C jbt ne mazk par
11mm/s, HTHS ne mazk par 3,5 mPa.s, iztvaikoanai zemkai par 12% un
jpilda Porsche pretputoans un stabilittes SAE 0W-40 un xW-30 motorem
testu prasbas.

Scania
LDF spacifikcija apzm motoreas, kuras atestjusi Scania un atvusi
izmantot pagarintos eas maias intervlos. s specifikcijas izveidoanas
mris bija unifict motoreas lietoanai Scania motoros un prjos agregtos
un mezglos. Specifikcija pamat atbilst ACEA E5 kategorijas prasbm.
LDF-2 specifikcijaa apzm motoreas, paredztas lietoanai Euro 4
dzemotoros. Specifikcija pamat atbilst ACEA E6 kategorijas prasbm.
Atbilst ar visu galveno Eiropas komerctransporta raotju prasbm.

Volvo (Volvo Drain Specification)

VDS specifikcija paredz visu sezonu motoreu lietoanu dzedzinjiem,
ieskaitot ar turbnm, fikstiem eas maias intervliem.
VDS-2 specifikcija paredz visu sezonu motoreu lietoanu dzedzinjiem,
ieskaitot ar turbnm, pagarintiem eas maias intervliem. Prasbas pamat k
ACEA E3 kategorijai.
VDS-3 specifikcija paredz visu sezonu motoreu lietoanu dzedzinjiem,
ieskaitot ar turbnm, pagarintiem eas maias intervliem. Specili radta
Volvo kravas automobiu un autobusu Euro 3 dzedzinjiem. Prasbas pamat
188

k ACEA E5 kategorijai. Specifikcijai VDS-3 atbilstoas motoreas drkst

lietot ar VDS un VDS-2 specifikciju viet.
VDS-4 specifikcijai atbilst specilas motoreas, saska ar jaunkajm
Volvo prasbm jaunkajiem dzinju modeiem. Specifikcija pamat atbilst
ACEA E9 kategorijai.

VW/ Audi
VW 500.00 specifikcija paredzta visu sezonu zemas viskozittes (SAE
5W-30, 5W-40, 20W-30 vai 10W-40) motorem ldz 2000. gada raojuma
benzna motoriem, fikstiem motoreas maias intervliem. Prasbas pamat k
ACEA A3/B3 kategorijai.
VW 501.01 specifikcija paredzta sezonas vai visu sezonu motorem
ties iesmidzinanas benzna un dzemotoriem, atbilstoi ACEA A3/B3
prasbm. Pielietojot dzea turbomotoros, motoreai jatbilst ar specifikcijai
VW 505.00. Jprbauda savietojamba ar blvslgiem un blvju materiliem.
VW 502.00 specifikcija paredzta visu sezonu motorem darbam
modernajos augstas atdeves benzna motoros ar tieo iesmidzinanu. Prasbas
pamat k ACEA A3/B3 kategorijai.
VW 503.00 specifikcija paredzta visu sezonu motorem benzna
dzinjiem no 2000. gada, maingiem eas maias intervliem, ieskaitot
pagarintos (WIV: 30000 km vai 2 gadi). Prsniedz specifikcijas VW 502.00
prasbas (HTHS>3,5mPa.s). Prasbas pamat k ACEA A3/B3 kategorijai.
VW 503.01 specifikcija paredzta visu sezonu motorem (HTHS>3,5
mPa.s) augstas atdeves vieglo automobiu benzna turbomotoriem at tieo
iesmidzinanu, piemram - TT/ S3/ RS4/ VR6, lietoanai ar pagarintiem eas
maias intervliem. Prasbas pamat k ACEA A3/B3 kategorijai.
VW 504.00 specifikcija paredzta visu sezonu motorem VW transporta
ldzekiem,

pagarintiem

eas

maias

intervliem.

Paredzta

ties

189

iesmidzinanas benzna un dzemotoros, ieskaitot aprkotus ar dzea kvpu

filtriem DPF, bez papildus piedevm dzedegvielai (piemram, AddBlue).
VW 505.00 specifikcija paredzta visu sezonu motorem ties
iesmidzinanas dzea atmosfriskajiem un turbomotoriem. Prasbas pamat k
ACEA A3/B3 kategorijai. Jprbauda savietojamba ar blvslgiem un blvju
materiliem.
VW 505.01 specifikcija paredzta visu sezonu SAE 5W-40 motorem
dzemotoriem aprkotiem ar ties iesmidzinanas sksprauslm (Pumpe
Dse), fikstiem eas maias intervliem, bez dzea kvpu filtriem DPF.
Pamat atbilst specifikcijai ACEA A3/B3.
VW 506.00 specifikcija paredzta visu sezonu motorem ties
iesmidzinanas dzea atmosfriskajiem un turbomotoriem, ar ar pagarintiem
eas maias intervliem (WIV: 50000 km vai 2 gadi). . s specifikcijas em
ir pazeminta viskozitte augsts temperatrs, degvielas ekonomijas nolk,
ts paredztas izmantoanai automobiu dzedzinjos tikai no 1999. gada maija
izlaiduma.

Lietojot

specifikcijas

motoreas

vecka

gadagjuma

dzedzinjos var izraist to bojjumus zemas karsts viskozittes d. Prasbas

pamat k ACEA A3/B4 kategorijai.
VW 506.01 specifikcija paredzta visu sezonu motorem dzemotoriem
aprkotiem ar ties iesmidzinanas sksprauslm (Pumpe Dse), maingiem
eas maias intervliem, ieskaitot pagarintos, ar vai bez dzea kvpu filtriem
DPF.
VW 507.00 specifikcija paredzta visu sezonu motorem VW transporta
ldzekiem, pagarintiem eas maias intervliem. Paredzta lietoanai ties
iesmidzinanas benzna un dzemotoros, ieskaitot aprkotus ar dzea kvpu
filtriem DPF, bez papildus piedevm dzedegvielai (piemram, AddBlue) k
specifikcijm 505.00 un 505.01.

190

7. pielikums transmisiju eu klasifikciju sistmas

API klasifikcija
API klasifikcijas sistma iedala mehnisko transmisiju eas piecs grups.
Noteicoie klasifikcijas rdtji ir prvadu konstrukcija un darba apstki,
papildus parametri pretberzes un pretieans piedevu saturs. Klasifikcija ir
aprakstta dokument Smrvielu, mehniskajm trumkrbm un tiltiem,
apzmjumi. API publikcija 1560, 1976 gada februris (API Publication 1560,
Lubricant Service Designation for Automotive Manual Transmissions and
Axles, February 1976).
API GL-1 ir transmisiju eas zobratu prvadiem, viegliem darba apstkiem.
Ts ir tras, augstvrtgas minerleas, praktiski bez piedevm (ar bez EP
piedevm) vai ar nelielu daudzumu vieglo antidepresantu, pretoksidans,
pretkorozijas, pretputoans piedevm. Paredztas kravas automobiu un
lauksaimniecbas tehnikas spirlzobu konusa zobratu, gliemeprvadiem un
mehniskajm trumkrbm (bez sinhronizatoriem).
API GL-2 ir transmisiju eas zobratu prvadiem, vidjiem darba apstkiem.
Satur

pretdilanas

piedevas.

Paredztas

prsvar

rpnieciskajiem

gliemeprvadiem un automobiu tehnik praktiski nav sastopamas.

API GL-3 ir transmisiju eas zobratu prvadiem, vidjiem darba apstkiem.
Manulajs trumkrbs un spirlzobu un koniskajos prvados lietojamas eas
ar nelielu EP piedevu saturu, nav izmantojamas hipodajos prvados ar lielu
savstarpjo zobu virsmu saskares trumu.
API GL-4 ir transmisiju eas zobratu prvadiem, dadiem darba
apstkiem, no viegliem ldz smagiem. Eas, kas paredztas galvenajiem
prvadiem ar spirlsazobi, k ar trgaitas, bet maznoslogotiem hipodajiem
prvadiem. Galvenais manulo trumkrbu eoanas materils.
API GL-5 ir transmisiju eas visvairk slogotajiem zobratu prvadiem,
smagiem darba apstkiem. Hipodo sazobju, ar smagi slogotu un trgaitas,
191

eoanai paredztas eas, lietojamas ar dau tipu trumkrbs un citos

mezglos.
Var tikt pielietotas ierobeotas berzes un pablojoajos diferencios, ja
atbilst specifikciju MIL-L-2105D (ASV) vai ZF TE-ML-05 (Eirop) prasbm.
Tdos gadjumos apzmjums satur papildus simbolus, k, API GL-5+ vai API
GL-5 SL.
API MT-1 ir eas augsti slogotiem zobratu prvadiem. Dakrt sastopama
kategorija, attiecas tikai uz nesinhroniztm manulajm transmisijm
(trumkrbm), kuras ir oti populras ASV kravas automobios. Eas
ekvivalentas API GL-5 klasei, bet ar paaugstintu termostabilitti.

General Motors klasifikcija

Jauninjums - griezes momenta prveidotjs(hidrotransformtors) aizstja
klasisko sajgu 1948. gad - Buick Dynaflow transmisij. T k is jauninjums
ne tikai uzlaboja braukanas komfortu, bet ar ievrojami paaugstinja
mehnisma darba temperatru, rads nepiecieamba uzlabot darba idruma
pabas. Td GM inenieri 1949. gad izstrdja un ieviesa A Tipa ATF
idrumu, pie kura, strdjot tlk, 1957. gad sekmgi nonca pie A-Tipa,
Suffix A idruma (TASA). 1967. gad GM ieviesa paaugstintas prasbas
idrumam ar specifikciju DEXRON.
Type A, Suffix A vai ATF-A vai Dexron A, dakrt ar Dexron I klases
eas pielietoja vecajos automobiu automtisko transmisiju tipos apmram ldz
70. gadu beigm. odien galvenie "A" tipa idrumu patrtji ir: vieglajos
automobios un kravas automobios - daudzu tipu stres pastiprintji un oti
daudzskaitlgs motorizto iekrvju parks - daudzi Toyota, Balcancar u.c. tipa
agregti prasa iepildt automtiskajs transmisijs tiei "Type A Suffix A".
Parasti tipa idrumi ir bezkrsaini - t.i. dabiskaj eas krs.
Dexron II vai Dexron B vai ATF 2 vai ATF II tiek plai lietotas
automtiskajs
192

trumkrbs,

stres

pastiprintjos,

daudzos

manulo

trumkrbu tipos, kuru, labkai identifikcijai un lai redztu iespjams eas

sces, ts tiek parasti krsotas spilgti sarkan krs. Tiei s grupas eas lej
"variable venturi" tipa karburatoru dempferos (Zenith Strmberg) un maz
fasjum prdod ar nosaukumu KARBURATOROLJA.
Dexron III ir oti izplatta grupa vis pasaul. Dexron III eas
automtiskajm prnesumkrbm iekrso spilgti sarkan krs, lai atirtu no
citm em un vizuli redztu eas sces. Dexron III eas plai izmanto
automtiskajs prnesumkrbs, stres pastiprintjos un daudzs mehniskajs
prnesumkrbs. Dexron III klases eas var pielietot Dexron II eu viet, bet
otrdi nevar rekomendt!
Dexron IV un Dexron V grupas ATF pilda automobiu automtisko
prnesumkrbu raotju prasbas un reti sastopamas ar apzmjumu Dexron IV
vai Dexron V, piemram, DaimlerChrysler ir patentjis sinttisku ATF
idrumu, kur pilda viu prasbas ATF 4+, raoanu un realiz tikai Chrysler
tirdzniecbas tkl ar nosaukumu Mopar.
Dexron VI eas izstrdja, lai pildtu jauns GM specifikcijas 6L80
prasbas seu prnesumu automtiskajm prnesumkrbm Hydra-Matic, 2006.
gada automobiiem. GM noformulja prasbas Dexron VI idrumiem 2005.
gada aprl un s grupas eas Latvijas tirg rod arvien lielku pielietojumu.

ZF klasifikcija
"Zahnradfabrik Friedrichshafen" (Vcija) ir viena no vadoajm un
ietekmgkajm transportldzeku spka agregtu un prvadu raotjm un
piegdtjm Eirop. T radja savu, visu veidu transportldzeku prvadu,
klasifikcijas sistmu, kur katram veidam ir savs eoanas materilu saraksts.
ie saraksti sastv no burtu un ciparu kombincijas, no ZF TE-ML 01 ldz ZF
TE-ML 15.

193

Katra prvadu veida sarakst ir uzskaitts eoanas materila veids un

kvalittes klase, viskozittes klases, izmantoanai pieaujamo smrvielu
produktu saraksts, nordot produkta nosaukumu un raotju.
Smrvielu raotji Eirop savm transmisijas em cenas iegt ZF
aprobciju, jo klasifikcijas sistma kst par noteicoo.

ZF agegtos pielietojamo transmisijas eu klasifikcija

ZF smrvielu
saraksts
ZF TE-ML 01
ZF TE-ML 02
ZF TE-ML 03
ZF TE-ML 04
ZF TE-ML 05
ZF TE-ML 06
ZF TE-ML 07
ZF TE-ML 08
ZF TE-ML 09
ZF TE-ML 10
ZF TE-ML 11
ZF TE-ML 12
ZF TE-ML 13
ZF TE-ML 14
ZF TE-ML 15

Pielietojums (agregtos un mezglos)

Pastvgas zobratu sazobes mehnisks trumkrbas bez sinhronizatoriem
(komercautomobios)
Kravas automanu un autobusu mehnisks un automtisks transmisijas
Mobls bezceu tehnikas trumkrbas ar hidrotransformatoriem (celtniecbas
un specil tehnika, autoiekrvji u.tml.)
Kuu transmisijas
Mobls bezceu tehnikas dzenoie tilti
Traktoru transmisijas un hidraulisks uzkares iekrtas sistmas
Prvadi ar hidrostatisko vai mehnisko piedziu, sistmas ar elektropiedziu
Vieglo un kravas automanu, autobusu un mobls bezceu tehnikas stres
iekrtu (bez hidropastiprintja) sistmas.
Vieglo un kravas automanu, autobusu un mobls bezceu tehnikas stres
iekrtu (arhidropastiprintju un eas skni) sistmas.
Viegl un komerctransporta, Transmatic tipa trumkrbas
Vieglo automobiu mehnisks un automtisks transmisijas
Vieglo, kravas automanu un autobusu dzenoie tilti
Specil transporta ZF agregti
Komerctransporta automtisks transmisijas
Specil transporta bremu sistmas

ZF TE-ML 01 pielietojams: komercautomobiu mehnisks trumkrbas bez

sinhronizatoriem, kur visus prnesumus iesldz zobuzmavas.
Ja tiek izmantotas daudzfunkciju transmisijas eas, to bzes eai, neskaitot
EP piedevas, jsatur ne vairk k 2% stoo piedevu (viskozittes indeksa
modifikators, sastinganas temperatras depresantu u.c.).
ZF TE-ML 02 pielietojums: kravas automanu un autobusu mehnisks un
automtisks transmisijas, k: Ecolite, Ecomid, Ecosplit, Transmatic, AC
TRONIC.
ZF TE-ML 02 aprobts klases:
194

ZF TE-ML 02A - zobratu prvadu eas, atbilstoi API GL-4 klasei, MIL-L2105 prasbm un SAE 80W/ 80W-85/ 80W-90 viskozittes klasm;
ZF TE-ML 02B - zobratu prvadu eas, atbilstoi koncerna ZF standarta
ZFN 13019 prasbm un SAE 80W/ 80W-85/ 80W-90/ 75W-80/ 75W-85/ 75W90 viskozittes klasm;
ZF TE-ML 02C motoreas, atbilstoi koncerna ZF standarta ZFN 13020
prasbm un SAE 30/ 40 viskozittes klasm;
ZF TE-ML 02D - daji vai pilngi sinttiskas zobratu prvadu eas,
atbilstoi koncerna ZF standarta ZFN 13010 prasbm un SAE 75W-80/ 75W85/ 75W-90 viskozittes klam;
ZF TE-ML 02F - automtisko transmisiju idrums (ATF), atbilstoi
koncerna ZF standarta ZFN 13015 un specilm prasbm,
ZF TE-ML 03 pielietojums: moblo bezceu darba manu griezes
prveidotji (angl. torque converter, vc. Wandlergetriebe).
ZF TE-ML 03 aprobts klases:
ZF TE-ML 03A minerleas motoriem (API CD/ CE/ CF-4 /CF/ CG-4/
CH-4/ CI-4/ SF/ SG/ SH/ SJ/ SL vai ACEA, kategorijas A, B, E). Viskozittes
klases: SAE 20W-20/ 30/ 10W-30/ 10W-40/ 15W-30/ 15W-40/ 20W-40.
ZF TE-ML 03B motoreas (API CD/ CE/ CF-4/ CF/ CG-4/ CH-4/ CI4/ SF/ SG/ SH/ SJ/ SL vai ACEA, kategorijas A, B, E). Viskozittes klases:
SAE 10W/ 5W-30/ 5W-40.
ZF TE-ML 03C Off highway lubricants
Viscosity grades: SAE 5W-30 / 5W-40 / 10W / 10W-30 / 10W-40 / 15W-30 /
15W-40 / 20W-20 / 20W-40 / 30
ZF TE-ML 03E - sastva specifika vrsta pai uz e iegremdto slapjo
bremu (Wet Brake) prasbu izpildi.
ZF TE-ML 04 pielietojums: kuu transmisijas.
ZF TE-ML 05 pielietojums: mobls bezceu tehnikas dzenoie tilti.
ZF TE-ML 05 aprobts klases:
195

ZF TE-ML 05A - minerlas vai daji sinttiskas zobratu prvadu eas,

atbilstoi koncerna ZF standarta ZFN 13011 prasbm un SAE 75W-90/ 75W140/ 80W-90/ 80W-140/ 85W-90/ 85W140/ 90 viskozittes klasm;
ZF TE-ML 05B sinttiskas zobratu prvadu eas, atbilstoi koncerna ZF
standarta ZFN 13011 prasbm un SAE 75W-90/ 75W-140 viskozittes klasm;
ZF TE-ML 05C minerlas zobratu prvadu eas ar ierobeotas berzes LS
(Limeted Slip) piedevm, atbilstoi koncerna ZF standarta ZFN 13011 prasbm
un SAE 75W-90/ 75W-140/ 80W-90/ 80W-140/ 85W-90/ 85W140/ 90
viskozittes klasm;
ZF TE-ML 05D sinttiskas zobratu prvadu eas ar ierobeotas berzes LS
(Limeted Slip) piedevm, atbilstoi koncerna ZF standarta ZFN 13011 prasbm
un SAE 75W-90/ 75W-140 viskozittes klasm.
ZF TE-ML 06 pielietojums: traktoru transmisijas un hidraulisks uzkares
iekrtas sistmas.
ZF TE-ML 06 aprobts klases:
ZF TE-ML 06A - (API CD/CE/CF-4/CF/CG-4/SF/SG/SH/SJ vai ACEA
kategoriju A/B/E) motoreas;
ZF TE-ML 06B - "superuniverslas" (STOU) klases traktoreas, atbilstoi
koncerna ZF standarta ZFN 13022 (bremu tests) prasbm un SAE 10W-30/
10W-40/ 15W-30/ 15W-40/ 20W-40 viskozittes klasm;
ZF TE-ML 06C - "superuniverslas" (STOU) klases traktoreas, atbilstoi
koncerna ZF standarta ZFN 13022 (bremu tests) prasbm un SAE 10W-30/
10W-40/ 15W-30/ 15W-40/ 20W-40 viskozittes klasm.
ZF

TE-ML

07

pielietojums:

mehnisks,

hidropiedzias

vai

elektropiedzias sistmas: prvadi, kurus prsldz slodz, mobilo maistju

piedzia (mobile mixer drivers), pagrieanas un pacljmehnismu piedzia.
ZF TE-ML 07 aprobts klases:
ZF TE-ML 07A zobratu prvadu eas, atbilstoi koncerna ZF prasbm
ZFN 13016 un viskozittes klasm SAE 80W-85/ 80W-90/ 80W-140/ 85W-90/
196

85W-140/ 90. Blakus m em tiek pieauts izmantot API GL-5 klases zobratu
prvadu eas, atbilstoi MIL-L-2105D vai MIL-PRF-2105E prasbm un SAE
80W-85/ 80W-90/ 80W-140/ 85W-90/ 85W-140/ 90 viskozittes klasm;
ZF TE-ML 07B - "superuniverslas" (STOU) klases traktoreas, atbilstoi
koncerna ZF standarta ZFN 13022 (bremu tests) prasbm un SAE 10W-30/
10W-40/ 15W-30/ 15W-40/ 20W-40 viskozittes klasm;
ZF TE-ML 07C motoreas, atbilstoi ZF koncerna ZFN 13012 standarta
prasbm un SAE 10W-30/ 10W-40/ 15W-30/ 15W-40 viskozittes klasm;
ZF TE-ML 07D - API CD/CE/CF/-4/CF/CG-4/SF/SG/SH/SJ vai ACEA
kategorijas A/B/E motoreas.
ZF TE-ML 08 pielietojums: vieglo un kravas automanu, autobusu un
mobls bezceu tehnikas stres iekrtu (bez hidropastiprintja) sistmas.
ZF TE-ML 09 pielietojums: vieglo un kravas automanu, autobusu un
mobls bezceu tehnikas stres iekrtu (ar hidropastiprintju un eas skni)
sistmas.
ZF TE-ML 09 aprobts klases:
ZF TE-ML 09A - automtisko transmisiju idrums (ATF);
ZF TE-ML 09B - automtisko transmisiju idrums (ATF).
ZF TE-ML 10 pielietojums: vieglo un komercautomobiu "Transmatic" tipa
mehnismi ar hidrotransformatoru ar blojoo berzes sajgu WSK (angl.
torque converter lock-up clutch, vc. Wandlerschltkupplung)).
ZF TE-ML 11 pielietojums: vieglo automobiu mehnisks un automtisks
trumkrbas.
ZF TE-ML 11aprobts klases:
ZF TE-ML 11A - automtisko transmisiju idrums (ATF);
ZF TE-ML 11B - automtisko transmisiju idrums (ATF).
ZF TE-ML 12 pielietojums: vieglo un smago automobiu dzenoie tilti
ZF TE-ML 12 aprobts klases:

197

ZF TE-ML 12A - minerlas vai daji sinttiskas zobratu prvadu eas,

atbilstoi koncerna ZF standarta ZFN 13016 prasbm un SAE 75W-90/ 75W140/ 80W-90/ 80W-140/ 85W-90/ 85W140/ 90 viskozittes klasm;
ZF TE-ML 12B sinttiskas zobratu prvadu eas, atbilstoi koncerna ZF
standarta ZFN 13016 prasbm un SAE 75W-90/ 75W-140 viskozittes klasm;
ZF TE-ML 12C - minerlas zobratu prvadu eas ar ierobeotas berzes LS
(Limeted Slip) piedevm, atbilstoi koncerna ZF standarta 13016 prasbm un
SAE 75W-90/ 75W-140/ 80W-90/ 80W-140/ 85W-90/ 85W140/ 90 viskozittes
klasm;
ZF TE-ML 12D - sinttiskas zobratu prvadu eas ar ierobeotas berzes LS
(Limeted Slip) piedevm, atbilstoi koncerna ZF standarta 13016 prasbm un
SAE 75W-90/ 75W-140 viskozittes klasm.
ZF TE-ML 13 pielietojums: ZF agregti NATO specilajiem (riteu un
kpuru) transportldzekiem.
ZF TE-ML 14 pielietojums: komerctransporta automtisks trumkrbas
(Ecomat).
ZF TE-ML 14 aprobts klases:
ZF TE-ML 14A - minerleas bzes automtisko transmisiju idrums
(ATF), atbilstoi koncerna ZF standarta ZFN 13015 prasbm;
ZF TE-ML 14B - daji sinttiski automtisko transmisiju idrums (ATF),
atbilstoi koncerna ZF standarta ZFN 13015 prasbm;
ZF TE-ML 14C - sinttiski automtisko transmisiju idrums (ATF),
atbilstoi koncerna ZF standarta ZFN 13015 prasbm. Rekomendjams
alternatvs eas ir no vieglo automobiu eu klsta;
ZF TE-ML 14D - minerleas bzes automtisko transmisiju idrums
(ATF), atbilstoi koncerna ZF standarta ZFN 13015 prasbm.
ZF TE-ML 15 pielietojums: NATO specilo transportldzeku bremu
sistmas.

198

8. pielikums dai Petro Canada produkti

Petro Canada DURON XL Synthetic Blend
DURON (no vrda - ilgstos) XL Synthetic Blend ir sinttiskas jauns paaudzes
motoreas, raotas no Petro-Canada patenttas kristldzidrm sinttiskas bzes em (HT
99.9% Purity*) tm pievienojot augstvrtgu piedevu paketi. DURON XL Synthetic Blend
motoreas ieteicamas lietoanai jebkuros etrtaktu dzinjos dzinjos, darbam ar benznu,
dzedegvielu un saidrinto dabas gzi (CNG), aprkotos ar turbnm un izpldes gzu
kataltiskajiem neitralizatoriem. Paredztas lietoanai dzedzinjos, aprkotos ar EGR
izpldes gzu recirkulcijas sistmm, atbilstoi API CI-4 Plus un CI-4 klases motorem.
Saska ar pdjm dzinju izpldes gzu zemas emisijas prasbm, DURON XL Synthetic
Blend piemt paaugstintas kvpu disperjos spjas.
Jauno tehnoloiju priekrocbas
* Uzlabota prsknjamba zems temperatrs; ilgks eas kalpoanas laiks; lieliska dzinju
aizsardzba pret dilanu; paaugstinta kvpu disperanas kapacitte.
DURON XL Synthetic Blend sertifictas atbilstoi: ACEA: E7, E5, E3, E2; EMA:
Global DHD-1(15W-40); API: CI-4 Plus, CI-4, CH-4, CF/ SL, SJ (15W-40, 10W-40); API:
CH-4, SG-4/ SJ (0W-30), izsniegtas oficilas raotju ataujas lietoanai: Caterpillar, Detroit
Diesel (4-taktu), Case IH, Deere, Fiat-Allis, GMC, White, DAF, Deutz, Continental, Hino,
Komatsu, Perkins, Isuzu, Volvo, Volkswagen u.c. dzinju raotju atestcijas, atbilst ar
sekojou raotju specifikciju prasbm: DAF HP; John Deere 6466A; ; MAN 271, 3275;
Mercedes Benz 229.1, 228.3, 228.1; MTL 5044 (MTU tips 1 un 2); Renault RLD; Scania
LDF, LDF-2; Volvo VDS-3, VDS-2; VW 501, 505.
DURON XL Synthetic Blend izmantojamas transmisijs un hidrosistms - viets, kur
k darba idrums tiek prasts lietot du viskozitu motoreas, atbilstoi raotju prasbm.
Informcija par raksturgajiem parametriem
Testa
DURON XL Synthetic Blend
pabas
metode
15W-40
10W-40
0W-30
Uzliesmoanas punkts, C
ASTM D92
229
231
231
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
ASTM D445
109.6
106.9
68.7
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C
ASTM D445
15.3
15.7
12.1
Viskozittes indekss (VI)
ASTM D2270
146
156
176
Viskozitte HT/HS, cP, 150C
ASTM D4683
4.5
4.3
3.5
Viskozitte klorpstu grieot -15C, cP
ASTM D5293
2633
Viskozitte klorpstu grieot -20C, cP
ASTM D5293
4677
3387
Viskozitte klorpstu grieot -25C, cP
ASTM D5293
6385
Viskozitte klorpstu grieot -30C, cP
ASTM D5293
2911
Viskozitte klorpstu grieot -35C, cP
ASTM D5293
5249
Sastinganas temperatra,C
ASTM D97
-42
-48
<-51
Sulfta atlikuma pelnu saturs, % svara
ASTM D874
1.37
1.37
1.18
Srmainba (TBN), mg KOH/ g
ASTM D2896
10.7
10.3
9.1
Tabul uzrdtie parametri ir informatvi. nav raotja specifikcija konkrtam produktam.

VA MOTORS. RGA. 2009-06-04.

tlrunis: 67383881; fakss: 67383882; e-pasts: vamotors@apollo.lv

199

Petro-Canada SENTRON* LD 5000

SENTRON* LD 5000 ir jaunks paaudzes motorea stacionrajiem gzes dzinjiem
darbam ar dabasgzi (NGEO), normliem un smagiem ekspluatcijas apstkiem, kas raota
no Petro-Canada patenttas kristldzidras bzes eas (HT 99.9% Purity*), pievienojot
augstvrtgu piedevu paketi, kas garant pagarintu motoreas kalpoanas laiku un eas
maias intervlu, k ar nodroina dzinja trbu. Petro-Canada SENTRON* LD 5000
raoan tiek pielietota specila piedevu tehnoloija, lai nodrointu nepiecieamos
pretnodiluma, pretnosdumu, eas novecoanas un piestinjuma ar nitrtiem parametrus rezultt pankts sevii ilgs eas darba ms, kas ir sevii svargi lietojot eu lielajos
stacionrajos gzes dzinjos.
Jauno tehnoloiju priekrocbas
* Visgarkie eas kalpoanas laiki - tlu prsniedz pasaules standartus
* Uztur dzinju tru
* Pagarinti eas maias intervli (kalpoanas laiks ir pat par 200% ilgks k galveno
konkurentu em) prasa zemkas apkalpoanas izmaksas un auj ietaupt naudu
* Lieliski aizsarg pret dilanu un novr ielanos
* rkrtgi zema iztvaikoana
SENTRON* LD 5000 tiek ieteikta lietoanai Caterpillar, Superior, Waukesha un citos,
k atmosfriskajos, t ar ar tubnm aprkotos un liesa degmaisjuma dzinjos, kuri pieprasa
lietot motoreas ar zemu pelnu saturu.
SENTRON* LD 5000 lietojama darbam smagos apstkos, ieskaitot augstagus
turbodzinjus ar augstm izpldes gzu temperatrm.
SENTRON* LD 5000 ar atbilst oti augstajm koenercijas (CHP) staciju prasbm
darbam ar biogzi, gzu maisjumu, metna gzi un halognus nesaturou organisko
atkritumu gzi.
SENTRON* LD 5000 ir savietojama ar izpldes gzu kataltiskajiem neitralizatoriem.
Tpat t var tikt lietota gzes virzukompresoros, kuros prasts lietot SAE 40
motorea.
Informcija par raksturgajiem parametriem
pabas

Testa
metode

SENTRON LD 5000
Pelnu saturs
zems lmenis
Sulfta pelnu saturs, %
ASTM D874
0.57
SAE viskozittes klase
40
Uzliesmoanas temperatra,COC, C
ASTM D92
272
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
ASTM D445
124
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C
ASTM D445
13.4
Sastinganas temperatra,C
ASTM D97
-30
Skbes skaitlis (TAN), mg KOH/ g
ASTM D664
1.1
Srmainba (TBN), mg KOH/ g
ASTM D2896
4.9
Tabul uzrdtie parametri ir informatvi. nav raotja specifikcija konkrtam produktam.

VA MOTORS. RGA. 2008-08-18.

tlrunis: 67383881; fakss: 67383882; e-pasts: vamotors@apollo.lv

200

DURATRAN un DURATRAN XL Synthetic Blend

DURATRAN un DURATRAN XL Synthetic Blend ir transmisiju un hidraulisko
sistmu eas, raotas no Petro-Canada patenttm kristldzidrm bzes em (HT 99.9%
Purity*) kombincij ar minimli pievienotu viskozittes modifikatoru un augstvrtgu
piedevu kompleksu, sasniedzot augstu eas viskozittes indeksu, teicamu pretestbu korozijai
un eas oksidcijai (novecoanai), pretnodiluma, augsta detau kontaktspiediena un
pretputoanas pabas.
Ts teicami strd augsta detau kontaktspiediena apstkos, t sekmjot maksimli
ilgu sazobju detau darbamu, tm ir sabalanstas antifrikcijas pabas, nepiecieamas e
iegremdtm bremzm un jaudas noemanas vrpstu sajgiem. DURATRAN un
DURATRAN XL Synthetic Blend ir augsts pretkorozijas un pretrsas aizsardzbas lmenis,
labas filtrjambas pabas optimlam hidraulisko iekrtu darbam un augsta termisk
stabilitte transmisijs, kuras strd augts temperatrs. Eas ir neitrlas pret blvslgu un
blvju materiliem, ts novr eas sci caur blvm.
Jauno tehnoloiju priekrocbas
* Izcila aizsardzba pret dilanu; rkrtgi laba plstamba zems temperatrs; noturgas
berzes pabas; ilgstoas darbaspjas.
DURATRAN un DURATRAN XL Synthetic Blend iesaka lietoanai
lauksaimniecbas, kalnrpniecbas, meizstrdes, celtniecbas u.c. bezceu tehnik ar vienotu
eoanas sistmu transmisijm, diferenciiem, priekjiem velkoajiem tiltiem,
hidrosistmm, jgvrpstm, iegremdtajm e slapjajm bremzm un stres mehnismu
pastiprintjiem, kur ieteikts lietot UTTO klases eas.
Informcija par raksturgajiem parametriem
pabas
Testa metode
DURATRAN DURATRAN XL
Uzliesmoanas temperatra,COC, C
ASTM D92
239
225
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
ASTM D445
60.1
39.7
CEC-L-45-T-93
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C
9.5
8.3
HTHS, Cp, 150C
ASTM D4682
2.9
2.6
Viskozittes indekss (VI)
ASTM D2270
141
192
Brookfield viskozitte, cP, -20C
ASTM D2983
2670
1150
Brookfield viskozitte, cP, -35C
ASTM D2983
21700
Brookfield viskozitte, cP, -40C
ASTM D2983
61200
14900
Sastinganas temperatra,C
ASTM D97
-45
-50
Vicker Ska izdilums
ASTM D2882
izpilda
izpilda
Srmainba (TBN), mgKOH/ g
ASTM D2896
10.6
10.6
KRL viskozittes nobde pc 20h, 100C, cSt
CEC-L-45-T-93
8.2
6.1
ABOT tests, 300h, 155C, skbes pieaugums
Ford Merc V
1.7
2.2
John Deere testi
Eas sla nobdes stabilittes tests
JDQ 102
8.45
6.9
Korozijas tests -49C/ 300 h, 100% R.H.
JDM J20C
izpilda
izpilda
Oksidcijas stabilittes tests
JDQ 23
izpilda
izpilda
Eas saderbas tests
JDQ 23
izpilda
izpilda
Saderbas jtbas tests
JDQ 19
izpilda
izpilda
Putoans tests
JDQ 33
izpilda
izpilda
Tabul uzrdtie parametri ir informatvi. nav raotja specifikcija konkrtam produktam.

VA MOTORS. RGA. 2008-08-18.

tlrunis: 67383881; fakss: 67383882; e-pasts: vamotors@apollo.lv

201

Petro-Canada DEXRON-VI
DEXRON-VI ir jaunks paaudzes automtisko transmisiju idrums (ATF), raots
no Petro-Canada patenttas kristldzidras sinttiskas bzes eas (HT 99.9% Purity*) tam
pievienojot augstvrtgu piedevu paketi un iekrsojot spilgti sarkan krs. Petro-Canada
DEXRON-VI izstrdts sadarbb ar General Motors. DEXRON-VI un ir specili radts
ldzinj DEXRON-III H viet, lai pagarintu ATF darba mu un padartu vl preczku
gan jauns paaudzes, gan vecku konstrukciju automtisko transmisiju darbbu.
Jauno tehnoloiju priekrocbas:
* Garks transmisijas kalpoanas laiks un idruma darba ms
* Uzlabota gan jaunu, gan vecku konstrukciju transmisiju darbba
* Vl vienmrgka prslgans gaita
* Uzlabota degvielas ekonomija, saldzinot ar DEXRON-III (H) ATF.
ATF DEXRON-VI pilnb izpilda visu iepriekjo paaudu DEXRON klases
prasbas automtisko transmisiju idrumiem un nodroina vl vienmrgku automtisko
transmisiju visu mehnismu darbbu, preczku griezes momenta prneanu, daudz ilgku
automtisko transmisiju mezglu un detau kalpoanas laiku un idruma darba mu.
Skot ar 2006. gadu, Petro-Canada DEXRON-VI ATF tiek izmantots k GM (Buick,
Cadillac, Chevrolet, GMC, GM Daewoo, Holden, Oldsmobile, Opel, Pontiac, Saab, Saturn,
Vauxhall) rpncas pildjuma produkts, tam ir pieirts pirmais General Motors licences
numurs (J-60001) un to var ar lietot atbilstoi jaunko transporta ldzeku garantijas
prasbm.
Petro-Canada DEXRON-VI, k GM transporta ldzeku rpncas pildjuma produkts,
tiek apzmts ar RDL-3434, k garantijas apkopju un servisu produkts - DEXRON-VI.
! Petro-Canada DEXRON-VI ATF nav izmantojams viets, kurs prasts lietot Allison C-4,
vai Ford MERCON automtisko transmisiju idrumus, dos gadjumos ieteicams lietot
Petro-Canada SYNTHETIC BLEND ATF.
Informcija par raksturgajiem parametriem
Testa
pabas
metode
DEXRON-VI ATF
Blvums, kg/l, 15C
ASTM D4052
0.846
Krsa
sarkana
Uzliesmoanas temperatra,COC, C
ASTM D92
206
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
ASTM D445
29.8
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C
ASTM D445
6.0
Viskozittes indekss (VI)
ASTM D2270
151
Sastinganas temperatra,C
ASTM D97
-54
Brookfield viskozitte, cP, -20C
ASTM D2983
1.053
Brookfield viskozitte, cP, -30C
ASTM D2983
3.164
Brookfield viskozitte, cP, -40C
ASTM D2983
12.030
Sulfta pelnu saturs, %
ASTM D874
0.02
Srmainba (TBN), mg KOH/ g
ASTM D2896
2.0
Tabul uzrdtie parametri ir informatvi. nav raotja specifikcija konkrtam produktam.

VA MOTORS. RGA. 2008-08-18.

tlrunis: 67383881; fakss: 67383882; e-pasts: vamotors@apollo.lv

202

Petro-Canada PURITY* FG WO
PURITY* FG WO White Mineral Oils ir bezkrsainas, dzidras Balts minerleas
bez garas un smaras, veidotas specili izmantoanai prtikas un farmcijas rpniecb un
lauksaimnieciskaj raoan. Petro-Canada PURITY* FG WO White Mineral Oils tiek
raotas no Petro-Canada patenttas kristldzidras bzes eas (HT 99.9% Purity*), tai
pievienojot augstvrtgu piedevu paketi. Balts prtikas un farmcijas eas tiek raots
pastvgi visaugstkaj kvalitt, ar oti augstm pretoksidcijas un neiekrsoanas pabm,
ts nav toksiskas. PURITY* FG WO White Mineral Oils pievienots stabilizators, pagarinot to
kalpoanas laiku.
Jauno tehnoloiju priekrocbas
* Zems iztvaikoanas lmenis; spcga aizsardzba pret oksidciju; nav smaras un nav garas;
tri atdals no dens; oti augsti trbas rdtji; laba plstamba zems temperatrs;
kristldzidras, neiekrso; ideli piemrotas jebkurai prtikas raoanas un prstrdes nozarei.
Petro-Canada PURITY* FG WO White Mineral Oils atbilst augstkajiem prtikas
rpniecbas drobas standartiem eoanas materiliem un pilnb atbilst HACCP (Bstambu
analze un kritiskie kontroles punkti) un GMP (Labas raoanas prakse) plniem. Ts nesatur
entiski modifictas vielas (GMS); uztur drobu pret prtikas aleriju; nav lipgas; nesatur
zemesriekstus, valriekstus vai to atvasinjumus; tiek raotas iekrts, kuras nerao, neuzglab
un nekd cit veid nesaskaras ar zemesriekstu vai valriekstu produktiem.
s eas satur nelielu, bet oti efektvu piedevu paketi. Ts var tikt uzgabtas ldz 3 (trs)
gadiem bez jebkdm btiskm kvalittes izmaim.
PURITY* FG WO reistrtas NSF: H1 un 3H un CFIA (Canadian Food Inspection
Agency): n un n3; sertifictas atbilstoi prasbm Kosher un Pareve: k Star K; Halal:
IFANCA; izsniegtas oficilas atestcijas USDA: olu un svaigu augu/drzeu prklanai
aizsardzbai (Purity FG WO 15); pilnb atbilst trbas standartiem kas noteikti FDA (ASV
Prtikas un Medikamentu Kontroles Administrcij): CFR 21 172.878, 178.3620(a),
178.3570, 176.170; USP (ASV farmakopejas standarts): minerleas (Purity FG WO 35 un
90); NF (Nacional Formulary): Light Mineral Oil (Purity FG WO 15).
PURITY* FG WO tiek pielietotas prtikas produktu raoan, apstrd un
uzglaban; medikamentu raoan un kosmtikas raoan; medicn; gumijas, plastmasu
un miskaj rpniecb; papra un kartona raoan, tekstilindustrij; preczaj manbv.
Informcija par raksturgajiem parametriem
Testa
PURITY* FG WO
pabas
metode
WO 15 WO 35 WO 90
Blvums, kg/ l, 15C
ASTM D1298
0,847 0,855 0,872
patnjais svars, API
ASTM D1298
35,4
33,9
30,6
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
ASTM D445
15
34
100
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C
ASTM D445
3,4
5,8
11,3
Viskozittes indekss (VI)
ASTM D2270
98
111
97
Uzliesmoanas temperatra, C
ASTM D92
180
220
250
Sastinganas temperatra, C
ASTM D97
-18
-18
-12
Krsa, Saybolt
ASTM D156
30
30
30
Tabul uzrdtie parametri ir informatvi. nav raotja specifikcija konkrtam produktam.

VA MOTORS. RGA. 2008-08-18.

tlrunis: 67383881; fakss: 67383882; e-pasts: vamotors@apollo.lv

203

Petro Canada TURBOFLO R&O

TURBOFLO R&O Turbine/ Circulating Oils ir augstvrtgas eas, paredztas
lietoanai tvaika, hidrauliskajs un gzes turbns, un plaam pielietojumam industrilo
iekrtu cirkulcijas sistms. TURBOFLO R&O turbneas tiek raotas no Petro-Canada
patenttm dzi hidrokrekinga procesa bzes em (HT 99.9% Purity*) tm pievienojot
augstvrtgas, specili izstrdtas piedevas.
Petro Canada TURBOFLO R&O turbneas lieliski pretojas korozijai un oksidcijai un
garant drou turbneu darbbu un ilgstoas iekrtu darbaspjas.
Jauno tehnoloiju priekrocbas
* ilgstoka pretoans eas sastva izmaim gaisa un augstu temperatru iedarbb; izcila
pretkorozijas un pretrsas aizsardzba; teicamas dens atdalanas spjas un hidroltisk
stabilitte; lieliskas pretputoans un atdalans no gaisa spjas.
Petro Canada TURBOFLO R&O 32, 46, 68 un Premium R&O 77 ieteiktas lietoanai tvaika
un gzes turbns, atbilstoi sekojom turbnu raotju specifikcijm un industrilajm
normm: General Electric: GEK28143A; Westinghouse: 1500 00 20; SIEMENS: TLV 9013
04 (bez-EP, turbnm ar un bez zobratu prvadiem); ALSTOM (ABB): K110812101;
SOLAR: ES9-224; Cooper: SE 1144; ASTM: D4304 Type I (bez-EP).
TURBOFLO R&O Premium R&O 77 atbilst: CGSB (Canadian General Standards Board): 3GP-357; NATO code: O-240.
TURBOFLO R&O atesttas GM: LS2 LB-04-01-00 (k visprja pielietojuma eas).
Petro Canada TURBOFLO eas ieteicams lietot turbnu gultos, kur darba temperatra ir
pastvgi virs 260C un viets, kur nepiecieams paildzint eas nomaias intervlus, k ar
gultu eoanai cirkulcijas un cits sistms.
TURBOFLO R&O turbneas ieteiktas zobratu prvadu eoanai viets, kur AGMA
noteikusi lietot Non-EP (bez-EP) eas.
Informcija par raksturgajiem parametriem
TURBOFLO R&O
10
22
32
46
68
Premium 77
ISO viskozittes klase
10
22
32
46
68
Krsa
D1500
1.0
1.0
1.0
1.0
0.5
0.5
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C ASTM D445 10.2
21.8
31.1
44.8
66.1
76.7
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C ASTM D445
2.7
4.3
5.3
6.6
8.3
9.4
Viskozittes indekss (VI)
D2270
102
98
100
99
100
97
Uzliesmoanas temperatra,COC, C
ASTM D92
185
195
210
214
232
240
Sastinganas temperatra,C
ASTM D97
-57
-39
-36
-33
-30
-27
Oksidcijas stabilitte, h
D943
5000+ 5000+ 4500+ 4000+ 4000+
4000+
RPVOT, mins
D2272
NA
NA
400+
400+
400+
400+
Korozijas testa procedra A&B, 48h
D665
atbilst atbilst atbilst atbilst atbilst
atbilst
42-38-0
Atdalans no dens, ml, ea-densD1401
40-40-0 42-38-0 41-39-0 42-38-0 42-38-0
emulsija, 54C, (min)
(10)
(5)
(5)
(10)
(10)
(10)
Skbes skaitlis (TAN), mg KOH/ g
ASTM D664 0.16
0.10
0.10
0.11
0.12
0.11
Gultu un zobratu prvadu darba
-40 ... -32 ... -23 ... -20 ... -17 ...
-15 ... +94
temperatru diapazons, C
+30
+54
+63
+74
+84
Tabul uzrdtie parametri ir informatvi. nav raotja specifikcija konkrtam produktam.
pabas

Testa
metode

VA MOTORS. RGA. 2008-08-18.

tlrunis: 67383881; fakss: 67383882; e-pasts: vamotors@apollo.lv

204

PURITY* FG Food Machinery Grease

PURITY* FG Food Machinery Grease ir visaugstks kvalittes konsistent ziedes
prtikas rpniecbai, pai izstrdtas, lai nodrointu oti augstas darbaspjas un trbu,
atbilstoi visstingrkajm prtikas apstrdes iekrtu prasbm, raotas no Petro-Canada
patenttas kristldzidras bzes eas (HT 99.9% Purity*), tai pievienojot augstvrtgu piedevu
paketi.
PURITY* FG Food Machinery Grease nodroina izcilas prsknjambas un eoanas
pabas pla darba temperatru diapazon, droi aizsarg iekrtas pret dilanu ar
triecienslodu apstkos, labi pretojas izskaloanai ar deni un augstu temperatru iedarbbai
iesaioanas, ar tvaika strklu, iercs.
Jauno tehnoloiju priekrocbas
* Spcg pretoans spja ziedes sabrukanai un izskaloanai ar deni skarbos darba
apstkos; efektivitte jebkuru, ar ekstremlu temperatru diapazon; labka smagi slogotu
gultu, reduktoru un aprkojuma aizsardzba, ar triecienslodzs; iekrtu ilgtermia
aizsardzba pret koroziju un rsu; balta, neatstj krsas traipus; zemkas ekspluatcijas
izmaksas un samazints nepareiza pielietojuma risks.
Ataujas lietoanai prtikas rpniecb
* Apstiprintas izmantoanai prtikas produktu apstrdes procesos NSF: atbilstoi H1 klasei;
ir atvusi lietot USDA k H1 klases smrvielas; visi ziedes komponenti atbilst FDA 21 CFR
178.3570 prasbm Nejaus kontaks ar prtikas produktiem; reistrtas Kandas prtikas
inspekcijas aentr lietoanai prtikas produktu prstrdes rpncs; sertifictas Kosher un
Pareve k Star K; sertifictas Halal k IFANCA; nesatur entiski modifictas vielas (GMS);
uztur drobu pret prtikas aleriju; nav lipgas.
Purity* FG Food Machinery Greases vienldz labi darbojas ar citu iekrtu mezglos, k: sldes
un rites gulti, vadotnes, arnri un sajgi; kokapstrdes un makulatras/ papra apstrdes
iekrtas, kur btiski ir neiekrsot un nenotraipt; tekstilrpniecbas manu gulti.
Informcija par raksturgajiem parametriem
pabas

Testa
PURITY rdtji
metode
FG Grease
FG 00 Grease
NLGI klase
11/2
00
Iebiezintja tips
alumnija komplekss
Penetrcija nestrdjuai smrvielai
ASTM D217
330
447
Penetrcija strdjuai smrvielai, pc 60 cikliem
ASTM D217
295
422
Penetrcija strdjuai smrvielai, pc 10000 cikliem ASTM D217
312
426
Krsa
balta
Pilienkrianas temperatra,C
ASTM D2265
277
203
Pretoans dens izskaloanai, zudumi pie 79C, % ASTM D1264
2.2
11.7
Timken OK load tests, kg
ASTM D2509
16
16
etru lodu izdilums, diluma diametrs, mm
ASTM D2266
0,58
0.42
etru lodu sametinans tests. kg
ASTM D2596
315
400
Vara korozija
ASTM D4048
1B
1B
Spiediena kriana pc 100h, kPa/PSI
ASTM D942
34/5
7/1
Bzes eas kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
ASTM D445
160
160
Bzes eas kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C
ASTM D445
14
14
Bzes eas sastinganas temperatra, C
ASTM D97
-15
-15
Darba temperatru diapazons
no -20C ldz ~160C no -35C ldz ~120C
Tabul uzrdtie parametri ir informatvi. nav raotja specifikcija konkrtam produktam.
tlrunis: 67383881; fakss: 67383882; e-pasts: vamotors@apollo.lv

205

Petro-Canada PEERLESS* LLG & OG

PEERLESS* LLG & OG Calcium Sulphonate Greases ir jauns paaudzes kalcija
sulfonta kompleksa smrvielas, raotas no Petro-Canada patenttas kristldzidras bzes eas
(HT 99.9% Purity*), kam pievienoti augstvrtgu piedevu kompleksi, augstu pretoksidcijas
un pretkorozijas pabu nodroinanai, un ar neierasti pla darba temperatru diapazona
ieganai.
Petro-Canada PEERLESS* ziedes ir stabilas augsts temperatrs, efektvi pretojas dens
iedarbbai un korozijai, darbojas k kustgo dau savienojumus noblvjos materils pret
deni un putekiem. T k dens ts nespj izskalot no mezgliem un pretkorozijas aizsardzba
ir oti augsta, PEERLESS* ziedes daudz ilgk kalpo bez nomaias. Pateicoties mkstajai
struktrai, PEERLESS* ziedes ir viegli prsknjamas centraliztajs eoanas sistms,
kurs paredzta attiecgs konsistences klases smrvielu pielietoana.
Jauno tehnoloiju priekrocbas
* Ilgstoas darba spjas zems un augsts temperatrs; izcilas pretkorozijas un pretrsas
pabas; izcilas pretoans spjas izskaloanai ar deni; augsta mehnisk stabilitte smags
slodzs.
PEERLESS* LLG&OG Calcium Sulphonate Greases ir specili veidotas smagi
slogotu mehnismu eoanai augstu temperatru apstkos un dens kltbtn. PEERLESS*
ziedes lietojamas k visprja pielietojuma ziedes industrilaj raoan, autotransport,
papra raoan, meizstrd, flot, koenercijas stacijs, prtikas rpniecb, viets kur nav
saskares ar prtiku. Tm ir teicama mehnisk stabilitte strdjot spcgu vibrciju apstkos,
k ar spja strdt pie lielm slodzm. Pretoksidans un pretkorozijas piedevas garant labu
pretkorozijas aizsardzbu un ilgu smrvielu darba mu.
Kandas veselbas un labkljbas institcijas ir apstiprinjuas visas PEERLESS* OG ziedes
lietoanai prtikas raoan, kur nav tiea kontakta ar prtiku (H2 klase).
Informcija par raksturgajiem parametriem
pabas
NLGI klase
NLGI standarts
Krsa
Tekstra
Pilienkrianas temperatra,C
Penetrcija strdjuai ziedei, pc 60 cikliem
Oksidcijas stabilitte, kriana pc 100h, PSI
Bzes eas viskozitte, mm/s, 40C
Bzes eas viskozitte, mm/s, 100C
Timken OK load tests, kg
etru lodu sametinans tests. kg
etru lodu izdilums, diluma diametrs, mm
Vara korozija
Izskaloana ar deni, zudumi pie 79C, %
Darba temperatru diapazons, C

Testa
metode
ASTM D217
PCM 264
PCM 264
ASTM D2265
ASTM D217
ASTM D942
ASTM D445
ASTM D445
ASTM D2509
ASTM D2596
ASTM D2266
ASTM D4048
ASTM D1264

LLG
2
GC-LB
t. sarkana
314
284
2,2
95
10,8
27
500
0,45
1a
1,5
-20...200

PEERLESS GREASE
OG 1
OG 2
OG 2 Red OG Plus
1
2
2
2.5
GC-LB
GC-LB
GC-LB
krmkrsa
sarkana
zaa
gluda
284
310
304
300
304
366
329
276
270
245
2
2
2
2
2
40
53
73
73
73
7.3
8.9
9.4
9.4
9.4
22.7
27
27
27
27
315
400
400
500
500
0.42
0.38
0.52
0.42
0.54
1b
1b
1b
1b
1b
2.8
2.2
2.8
0.5
-35...163 -30...163 -25...163 -25...163 -20...163
OG 0
0
-

Tabul uzrdtie parametri ir informatvi. nav raotja specifikcija konkrtam produktam.

tlrunis: 67383881; fakss: 67383882; e-pasts: vamotors@apollo.lv

206

VULTREX* GEAR
VULTREX GEAR SHIELD P un NC ir pusidras ziedes, veidotas lietoanai
drupintju zobprvados un citu tipu vajos reduktoros, aprkotos ar centraliztajm eoanas
sistmm. VULTREX GEAR SHIELD P veidota no daji sinttiskm, parafnem ar augstu
viskozittes indeksu (VI). T uzrda lielisku pretoanos oksidcijai un labu plstambu zems
temperatrs. VULTREX GEAR SHIELD NC ir rentabla pusidra ziede, veidota no
asfaltnu bzes em.
VULTREX GEAR DRESSING EP ir augstvrtga sinttiskas bzes eas ziede ar
augstu noturbu pret augstm temperatrm un noskaloanu ar deni. ziede veido stingru,
izturgu eojoo krtiu un pretojas notecanai no virsmm, tdjdi samazinot nodilumu un
smrvielas patriu, k ar efektvi pasarg no rsanas zobratu prvadus, troses un des.
Augsta kontaktspiediena EP piedevas uzlabo ziedes spju izturt augstas slodzes un samazina
dilanu oti augstu slodu gadjumos.
VULTREX GEAR SHIELD P un NC ir izcilas augstu kontaktspiedienu un
pretieans/ pretdilanas pabas. Ts nesatur veselbai un apkrtjai videi bstamus
produktus, k hloru saturous dintjus, svina savienojumus un vzi izraisoas vielas. Ts
ir mkstkas un nodroina vienmrgu ziedes plvti uz berzes virsmm, k vairums citu
raotju ziedes ar tri iztvaikojoiem dintjiem. VULTREX GEAR SHIELD P un NC
paredztas lietoanai drupintju zobprvados un citu tipu vajos zobprvados, aprkotos ar
centraliztajm eoanas sistmm. Ts ieteicamas lietoanai velmanas stvu reduktoros,
vtjos un krsns. Vairk k 25 gadus daudzs pielietojuma viets VULTREX GEAR
SHIELD ziedes nodroina du mezglu neprtrauktu un klusu darbbu.
VULTREX GEAR SHIELD P un NC atestcijas un specifikcijas - izsniegtas vadoo
raotju atestcijas vai izpilda prasbas: UBE, FALK, Boliden Allis, Metso (Zviedrija),
Koppers, Dominion, Fuller.
VULTREX GEAR DRESSING EP ir izturga pret augstm temperatrm un deni, labi pielp
aizsargjamajm berzes virsmm un aizsarg u un zobratu prvadus pret kritiskm
slodzm un spiedieniem, paredzta uzklanai ar specilu uvju blvjumu pistoli.
Informcija par raksturgajiem parametriem
VULTREX
Gear
Gear
Shield Dressing
NC
EP
Penetrcija, 25C, pc 60 cikliem
D 217
447
395
305
Pilienkrianas temperatra, C
D 556
24
26
300
Krsa
PCM 264
Melna
Melna
Melna
Tekstra
PCM 264
Staipga Staipga Staipga
dintja sastvs, % masas
12
10
nav
Vara korozijas tests, 3h, 100C
D 130
1b
2b
1b
etru lodu manas sametinans tests, 10 s, kg
D2596
400
400
315
Slodzes dilanas indekss
D2596
70
70
etru lodu izdiluma tests, izdiluma diametrs, mm
D 2266
0.4
0.4
0.53
Plstamba, g/s, 0C
PMC 533
0.108
0.036
Plstamba, g/s, -18C
PMC 533
0.01
Timken EP tests, atbilst, kg/lb
D 2509
20/45
18/40
20/45
FZG tests, A/8.3/90 noslodzes koeficients
DIN 51354
12
12
Bzes eas viskozitte, cSt, 40C
D 445
6342
4931
26554
Uzliesmoanas temperatra, C
D 92
>121
>121
>224
Tabul uzrdtie parametri ir informatvi. nav raotja specifikcija konkrtam produktam.
pabas

Testa metode

Gear
Shield P

VA MOTORS. RGA. 2008-08-18.

tlrunis: 67383881; fakss: 67383882; e-pasts: vamotors@apollo.lv

207

9. pielikums dai ChevronTexaco

produkti

URSA PREMIUM FE 5W-30

URSA PREMIUM FE 5W-30 ir pilngi sinttiska UHPD klases motorea, kas paredzta
lietoanai ar pagarintiem eas nomaias intervliem atbilstoi autoraotju nordjumiem,
radta uz jaunks sinttisko eu bzes, pielietojot jaunks augsto tehnoloiju piedevu
sistmas. Rezultt iegts produkts, kur nodroina nevainojamu dzinja eoanu un t trbu,
tai skait ar smagi slogotiem turbodzeiem ar gariem eas nomaias intervliem.
Ea paredzta lietoanai tikai smagajos dzedzinjos, t nav paredzta lietoanai benzna
dzinjos. pai URSA PREMIUM FE 5W-30 paredzta lietoanai zema izmeu lmea Euro-3
un Euro-2 dzedzinjos, kuros lieto degvielu ar zemu sra saturu.
Ea nodroina dzinju diluma samazinanos, dzinju trbu, cilindru aulu pulans
samazinjumu, stabilitti augsts un zems temperatrs, teicamu pretkorozijas aizsardzbu.
URSA PREMIUM FE 5W-30 atestcijas un specifikcijas:
pilda vai prsniedz sekojou standartu prasbas:
ACEA: E4-99 issue 2; API: CF.
izsniegtas oficilas autoraotju atestcijas, atbilstoi:
DAF: HP1 un HP-2; MAN: QC 13-017/ M 3277; Mercedes Benz: 228.5; Volvo:
VDS-2; MTU: Typ 3; Renault: E3R/ RXD.
ieteicama lietoanai to firmu smagajos dzedzinjos, kuras paas neveic motoreu atestanu,
bet public savas prasbas UHPD tipa em, k, piemram:
DAF, IVECO, KHD-Deutz, Perkins (Rolls Royce) un citos
TEHNISKIE PARAMETRI
URSA PREMIUM FE 5W-30:
Blvums, kg/l, pie 15C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, pie 40C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, pie 100C
Viskozittes indekss (VI)
HTHS, 150C, mPa.s
Prsknjamba, -35C, mPa.s
Sastinganas temperatra , C
Uzliesmoanas temperatra , C
Iztvaikoana, Noack, %wt
Srmainba (TBN), mgKOH/ g
Sulfta pelnu saturs, svara %
Krsa

VA MOTORS. RGA. 2008-08-19.

208

0,859
74,7
12,0
157
3,58
16 500
-48
230
9,9
15,2
2,0
<3,5

URSA ULTRA X 10W-40

URSA ULTRA X 10W-40 ir Ultra High Performance Diesel (UHPD) klases motorea
smagajiem dzedzinjiem, ar zemu sulfta pelnu, fosfora un sra (SAPS) saturu. URSA
ULTRA X 10W-40 sastv ir sinttisks bzes idrums, pateicoties visjaunkajai un
efektvkajai piedevu tehnoloijai, t nodroina teicamu dzinju atdevi un darba spjas, proti:
oti ilgu dzinju darba mu, garus motoreas nomaias intervlus, nodroina labu izpldes
gzu neitralizcijas (CRT- gzu recirkulcija, DPF kvpu filtrs) sistmu darbu un
pagarintus kalpoanas laikus, iespjas pielietot iepriekjo paaudu dzinjos (protams,
vadoties pc to lietoanas instrukciju nordjumiem), samazintas nogulsnes un uzdegumu
dzinju turbokompresoros.
URSA ULTRA X 10W-40 ea radta izmantoanai jaunks paaudzes EURO 4 un EURO 5
klases dzedzinjos,.ieteikta izmantoanai smagi slogotos atmosfriskajos un turbodzeos ar
slgtu vai vaju kartera ventilciju kravas automobios un tlsatiksmes autobusos, ja prasti
pai gari eas nomaias intervli. URSA ULTRA X 10W-40 pielietojama ar dzinjos, kas
aprkoti ar SCR (selektv kataltisk apstrde) sistmm. Pareizu eas nomaias intervlu
izvlei vlams konsultties ar autoraotju vai iepazties ar dzinja rokasgrmatu.
URSA ULTRA X 10W-40 atestcijas un specifikcijas:
pilnb pilda sekojou standartu prasbas:
ACEA: E6-04 Issue 2, E7-04 Issue 2, E4-99 Issue 3 spk ldz 31.12.2008 (*).
* t nav ACEA E4-07 atestcija, jo neatbilst ASTM D2896 TBN 12 mgKOH prasbm.

izsniegtas oficilas autoraotju atestcijas, atbilstoi:

Mercedes Benz: 228.51; MAN: M3477; MTU: Type 3.1; Volvo: VDS-3; Renault
Truck: RXD.
atbilst autoraotju prasbm:
DAF: HF-2 (skatt rokasgrmatu par E4 xW-40 em); Volvo: VDS LSA; Renault
Truck: RLD-2; MAN: M3277 CRT.
TEHNISKIE PARAMETRI
URSA ULTRA X 10W-40:
Blvums, kg/l, pie 15C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, pie 40C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, pie 100C
Viskozittes indekss (VI)
HTHS, 150C, mPa.s
Prsknjamba, -30C, mPa.s
Sastinganas temperatra , C
Uzliesmoanas temperatra , C
Iztvaikoana, Noack, %wt
Srmainba (TBN), mgKOH/ g
Sulfta pelnu saturs, svara %
Krsa

0,860
87,8
13,5
154
3,9
23350
-33
238
8,7
9,8
1,0
L6,5

VA MOTORS. RGA. 2008-08-19.

209

HAVOLINE ULTRA S 5W-40

HAVOLINE ULTRA S 5W-40 ir veidota no sinttiskas bzes eas, pievienojot pc
visjaunkajm tehnoloijm izstrdtu augstvrtgu piedevu kompleksu, kas nodroina izcilu
eoanu gan dzea, gan benzna dzinjiem aprkotiem ar izpldes gzu apstrdes
katalizatoriem, kvpu daiu filtriem vai citm sadeganas produktu pcapstrdes sistmm.
T nodroina modernu benzna un dzedzinju visu veidu izpldes gzu pcapstrdes
sistmu, izpldes gzu kataltisko neitralizatoru un DPF (dzea kvpu filtru, maksimlu
aizsardzbu un darbaspjas, ievrojami palielina izpldes sistmas kalpoanas ilgumu,
nesamazinot dzinja aizsardzbu. HAVOLINE ULTRA S 5W-40 nodroina mazas
viskozittes izmaias pla apkrtjs vides temperatras diapazon, plstambu zems
temperatrs un dzinju aizsardzbu jebkuros braukanas apstkos.
HAVOLINE ULTRA S 5W-40 veido rkrtgi noturgu eas plvi, ievrojami samazina
dzinja nodilumu kritiskos auksta starta apstkos un palielina t kalpoanas laiku.
HAVOLINE ULTRA S 5W-40 nodroina dzinja trbu darba proces, novrot kaitgu vielu,
kvpu nogulu un laku veidoanos un uzkrnos, izcili mazg motoru.
HAVOLINE ULTRA S 5W-40 ir paredzta lietoanai modernajiem BMW un Mercedes
Benz vieglo automobiu dzedzinjiem un benzna dzinjiem aprkotiem ar DPF un izpldes
gzu katalizatoriem.
HAVOLINE ULTRA S 5W-40 ir attestta lietoanai Volkswagen/ Audi benzna un jaunajos
dzea dzinjos, ieskaitot sksprauslu (Pumpe - Dse) dzedzinjos.
HAVOLINE ULTRA S 5W-40 ir ar ieteikta visiem Porsche automanu modeiem skot no
1973 gada.
HAVOLINE ULTRA S 5W-40 tpat ir paredzta lietoanai vecku gadu vieglo automobiu
benzna un dzedzinjiem.
HAVOLINE ULTRA S 5W-40 sertificta atbilstoi: ACEA: A3/ B4-04, C3-04; API: SM/ CF.
izsniegtas oficilas autoraotju atestcijas, atbilstoi: BMW: Longlife-04; MB 229.31,
229.51; Porsche; Volkswagen: 502.00/ 505.00/ 505.01.
TEHNISKIE PARAMETRI
Blvums, kg/ l, pie 15C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, pie 40C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, pie 100C
Viskozittes indekss (VI)
HTHS, 150C, mPa.s
Prsknjamba, -35C, mPa.s
Sastinganas temperatra, C
Uzliesmoanas temperatra, C
Iztvaikoanas zudumi, % masas
Bzes skaitlis, TBN, mgKOH/g
Sulfta atlikuma pelnu saturs, % svara
Vara korozija, 3h, 100C

0,850
84.0
14,0
172
3,6
34 000
-42
232
8.5
7,5
0,8
L2,5

VA MOTORS. RGA. 2009-04-20.

210

REGAL PREMIUM EP
REGAL PREMIUM EP raota uz dzii hidroattrtu minerleu bzes, pievienojot specilu
bezpelnu piedevu kompleksu, kur nodroina teicamu pretoksidans stabilitti, pretkorozijas
un pretnodiluma pabas. REGAL PREMIUM EP piemt teicamas pretoksidans pabas
augsts temperatrs, kas nodroina paildzintu eas darba laiku agregt augstu temperatru
un mehnisko prslodu gadjumos. Eai piemt oti augstas spjas pretoties nogulu un
skbu oksidcijas produktu veidoanai, tas paldz novrst vrstu pielipanu un papildus
pasarg gultus. Tpat REGAL PREMIUM EP ir teicamas dens atdalanas spjas, ts
putoanas tendence ir oti vja un ea tri atbrvojas no taj iekuvu gaisa.
REGAL PREMIUM EP piemrotas iekrtu ar kombintas eoanas sistmm eoanai.
REGAL PREMIUM EP ieteikta lietoanai visu veidu rpnieciskajs gzes turbns, ar un
bez zobratu prvadu mehnismiem, ja eoanas sistmas tvertnes temperatras sasniedz
100C un gzu temperatras gultu korpusos prsniedz 400C. Teicams darba pabas
padara o eu par sevii piemrotu turbnu ar apvienotu kompleksu eoanas sistmu
eoanai. REGAL PREMIUM EP ir plai pielietojama ar visu veidu tvaika un hidraulisko
turbnu mezglu, ar tm saistto agregtu, k gaisa kompresori, zobratu prvadi, vadbas
hidraulisks sistmas, dadu tipu gulti, un dada tipa cirkulcijas sistmu eoanai.
Izpilda standartu un normu prasbas, atbilstoi: DIN: 51515/T1 L-TD (EP 32/46/68); ISO:
8068 (AR un B, EP 32/46/68); BS 489 (EP 32/46/68/100); ISO: 6743/ 5 (L-TSA, L-TSE, LTGA).
Izsniegtas oficilas raotju atestcijas, atbilstoi: SIEMENS: TLV 9013 04 (turbnm ar un
bez zobratu prvadiem, EP 32/46); ABB: HTGD 90117 (EP 32/46/68); GEC Alstom: NBA
P50001 un NBA P50003 (EP 32/46); General Electric: GEK 27070 (tvaika turbnm),
GEK 28143A (gzturbnm 5&6), GEK 32568C (gzturbnm smagm slodzm), GEK
101941 (gzturbnm ar zobratu prvadiem smagm slodzm), EP 32); FIAT AVIO TS
5001 (ea turbnu eoanai un dzesanai, EP 32); ABB Stl 81 21 01 ldz 81 21 09 (EP
32/46); Atlas Copco: 790.21.2E (turbnu un turbokompresoru ea, EP 32/46); KEMA:
M23b (Zviedrija), (EP 32/46/68); LABORELEC (EP 32/46).
TEHNISKIE PARAMETRI
Viskozittes klase pc ISO
Kinemtisk viskozitte, cSt, pie 40C
Kinemtisk viskozitte, cSt, pie 100C
Viskozittes indekss (VI)
Uzliesmoanas temperatra, COC, C
Sastinganas temperatra, C
Blvums, kg/l, pie 15C
Vara plksnes korozija, 3 h, 100C
FZG noslodzes tests A/8.3/90, pakpe

32
32
5.4
115
220
-15
0.857
1A
10

46
46
7.10
110
235
-15
0.860
1A
10

68
68
8.5
110
250
-15
0.862
1A
10

211

HAVOLINE CHL 8642

HAVOLINE CHL 8642 ir veidots uz pilngi sinttisku eu bzes, izmantojot pai izvltas
piedevas teicamu darba pabu sasnieganai zems temperatrs un specilu piedevu
pastiprintja radt troka (danas) novranai.
HAVOLINE CHL 8642 aizsarg pastiprintju detaas pret rsanu, koroziju un nodilumu;
teicama plstamba zems temperatrs atvieglo vadanu neilgi pc iedarbinanas, tam ir
teicamas pretoans spjas idruma oksidcijai (novecoanai), tas aizsarg blvslgus un
elastgs tenes pret bojjumiem.
HAVOLINE CHL 8642 ir visjaunks paaudzes augstu darba spju idrums stres iekrtu
pastiprintjiem, veidots izmantoanai hidrauliskajos un elektrohidrauliskajos pastiprintjos.
HAVOLINE CHL 8642 ir pielietojams dadu raotju stres pastiprintju iekrts, pai, ja
lietoanai paredzti automtisko transmisiju idrumi un nepiecieamas labkas darba spjas
zems temperatrs.
HAVOLINE CHL 8642 ir alternatva sinttiskajam idrumam PENTOSIN CHF 11S. Tas
aizvieto ar idrumus, atbilstous specifikcijm VW G 002.000, Citroen LDS (piemram
modelim C5) un citus.

HAVOLINE CHL 8642 atestcijas un specifikcijas:

izpilda un prsniedz sekojous standartus un normas:
VW: TL521.46; Daimler Chrysler: 345.0.
izsniegtas oficilas autoraotju atestcijas, atbilstoi:
MAN: M 3289.
TEHNISKIE PARAMETRI
HAVOLINE CHL 8642:
Blvums, 15C, kg/l
Uzliesmoanas temperatra, COC, C
Sastinganas temperatra, C
Kinemtisk viskozitte, 40C, mm/s
Kinemtisk viskozitte, 100C, mm/s
Brookfield viskozitte, -40C, mPa.s
Viskozittes indekss (VI)
Korozijas tests, destilts dens

VA MOTORS. RGA. 2008-08-19.

212

0,823
156
-54
19,2
6,.3
840
322
iztur

RANDO ASHLESS 8401

RANDO ASHLESS 8401 ir moderna, augstvrtga hidraulisk ea ar sevii augstu
viskozittes indeksu, t nesatur cinka savienojumus. Ea izgatavota no augsti rafintm bzes
em un viskozittes indeksa uzlabotja ar sevii augstu slu nobdes stabilitti, kas dod tai
teicamas darba spjas oti pla temperatru diapazon.
RANDO ASHLESS 8401 neveido sulfta pelnus, par cik taj nav cinku saturou piedevu, k
parastajs hidrauliskajs es.
RANDO ASHLESS 8401 ir labas spjas atbrvoties no e iekuvu gaisa un, ldz ar to,
teicamas pretputoanas pabas, teicamas pretkorozijas un deemulscijas (dens atdalanas)
pabas.
RANDO ASHLESS 8401 ir specili paredzta darbam zems temperatrs, kas, saldzinot ar
parastajm hidrauliskajm em, sasina laiku, ldz hidraulisk sistma gatava darbam.
RANDO ASHLESS 8401 ieteicama lietoanai hidrauliskajs sistms, kuras strd smagos
temperatru remos, piemram kuu klja celti, stres iekrtas, vinas, ar cits rpus
telpm strdjos iekrts, k lidostu aprkojums, ezeru un du slu aizvari un tml..
RANDO ASHLESS 8401 atestcijas un specifikcijas:
pilnb izpilda standartu un normu prasbas, atbilstoi:
DIN: 51524/3 (HVLP klase);
Swedish Army Standard: FSD 8401 (Zviedrijas armijas standarts).
TEHNISKIE PARAMETRI

RANDO ASHLESS 8401:

ISO viskozittes klase
rjais izskats
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40 C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100 C
Viskozittes indekss (VI), minimli
Uzliesmoanas temperatra, C, minimli
Sastinganas temperatra, C, maksimli
Blvums, 15C, kg/l
FZG noslodzes pakpe A/8.3/90, vismaz
Vara korozijas tests, 3h, 100C
Sulfta pelni, % svara

32
tra un dzidra
29
9.9
361
108
>-60
0.8706
12
1B
0.01

VA MOTORS. RGA. 2009-10-06.

213

REGAL SGT 22
REGAL SGT 22 ir augstvrtga turbnea stacionrajm gzturbnu iekrtm, radta no
politeru bzes eas ar specilu piedevu paketi. REGAL SGT 22 radta lai izpildtu visas
standarta MIL PRF 23699F prasbas.
REGAL SGT 22 ir izcila termisk stabilitte kritisks temperatrs, t uzrda pazemintu
tieksmi veidot ogleka uzdegumus un nosdumus gzturbnu karstajs zons.
REGAL SGT 22 tri atbrvojas no taj iekuvu gaisa, kas ir oti svargi lai vrsti darbotos
vienmrgi un ea uz berzes virsmm plstu bez prtraukumiem, k ar oti tri atbrvojas no
iekuvu dens.
REGAL SGT 22 lieliski aizsarg pret koroziju ar augsts temperatrs.
REGAL SGT 22 ieteiktas lietoanai avicijas tipa turbns industrilaj raoan un uz
kuiem, kur tiek prasts lietot eas, atesttas atbilstoi standartam MIL-L-23699F Class STD.
REGAL SGT 22 atestcijas un specifikcijas:
atbilst sekojou standartu un normu prasbm:
NATO kods O-156.
atestta atbilstoi standartiem un normm:
MIL PRF 23699F klas STD (US Navy specifikcija);
izsniegtas oficilas turbnu raotju atestcijas, atbilstoi:
General Electric: D50 TF1 - ML srijas modeiem;
Rolls Royce (Allison): EMS 53 501 modeiem un T56 dzinjiem;
Centrax: iekrtm 501-K;
Rolls Royce (Derby): modeiem RB 211, Avon, Olympus, Tyne un Spey.
Augstu temperatru gzes turbnm ekspluatcijas period nepiecieams pastvgi kontrolt
eas stvokli, veicot eas analzi, seviu uzmanbu pievrot skbes skaita izmaim.
TEHNISKIE PARAMETRI
REGAL SGT 22:
Blvums, kg/l, 15C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C
Viskozittes indekss (VI)
Uzliesmoanas temperatra, COC, C
Sastinganas temperatra, C

VA MOTORS. RGA. 2008-08-19.

214

0,995
25,6
5,13
133
280
-62

REGAL PREMIUM EP
REGAL PREMIUM EP ir augstvrtgas turbnu eas, kuras spj pretoties augstu temperatru
iedarbei, tpc piemrotas lietoanai rpnieciskajs gzes turbns, ts iespjams lietot ar
dens un tvaika turbns. REGAL PREMIUM EP raota uz dzii hidroattrtu minerleu
bzes, pievienojot specilu bezpelnu piedevu kompleksu, kur nodroina teicamu
pretoksidans stabilitti, pretkorozijas un pretnodiluma pabas. REGAL PREMIUM EP
piemt teicamas pretoksidans pabas augsts temperatrs, kas nodroina paildzintu eas
darba laiku agregt augstu temperatru un mehnisko prslodu gadjumos. Eai piemt oti
augstas spjas pretoties nogulu un skbu oksidcijas produktu veidoanai, tas paldz novrst
vrstu pielipanu un papildus pasarg gultus. Tpat tm ir teicamas dens atdalanas
spjas, ts putoanas tendence ir oti vja un ea tri atbrvojas no taj iekuvu gaisa.
REGAL PREMIUM EP piemrotas iekrtu ar kombintas eoanas sistmm eoanai.
REGAL PREMIUM EP ieteiktas lietoanai visu veidu rpnieciskajs gzes turbns, ar un bez
zobratu prvadu mehnismiem, ja eoanas sistmas tvertnes temperatras sasniedz 100C un
gzu temperatras gultu korpusos prsniedz 400C. Teicams darba pabas padara s eas
par sevii piemrotm turbnu ar apvienotu kompleksu eoanas sistmu eoanai. REGAL
PREMIUM EP ir plai pielietojama ar visu veidu hidraulisko turbnu mezglu, ar tm saistto
agregtu, k gaisa kompresori, zobratu prvadi, vadbas hidraulisks sistmas, dadu tipu
gulti, un dada tipa rpniecisko cirkulcijas sistmu eoanai.
REGAL EP izpilda standartu un normu prasbas, atbilstoi: DIN: 51515/T1 L-TD (EP
32/46/68); ISO: 8068 (AR un B, EP 32/46/68); BS 489 (EP 32/46/68/100); ISO: 6743/ 5 (LTSA, L-TSE, L-TGA).
REGAL EP izsniegtas oficilas raotju atestcijas, atbilstoi: SIEMENS: TLV 9013 04
(turbnm ar un bez zobratu prvadiem, EP 32/46); ABB: HTGD 90117 (EP 32/46/68); GEC
Alstom: NBA P50001 un NBA P50003 (EP 32/46); General Electric: GEK 27070 (tvaika
turbnm), GEK 28143A (gzturbnm 5&6), GEK 32568C (gzturbnm smagm slodzm),
GEK 101941 (gzturbnm ar zobratu prvadiem smagm slodzm), EP 32); FIAT AVIO TS
5001 (ea turbnu eoanai un dzesanai, EP 32); ABB Stl 81 21 01 ldz 81 21 09 (EP
32/46); Atlas Copco: 790.21.2E (turbnu un turbokompresoru ea, EP 32/46); KEMA: M23b
(Zviedrija), (EP 32/46/68); LABORELEC (EP 32/46).
TEHNISKIE PARAMETRI
Viskozittes klase pc ISO
Kinemtisk viskozitte, cSt, pie 40C
Kinemtisk viskozitte, cSt, pie 100C
Viskozittes indekss (VI)
Uzliesmoanas temperatra, COC, C
Sastinganas temperatra, C
Blvums, kg/l, pie 15C
Vara plksnes korozija, 3 h, 100C
FZG noslodzes tests A/8.3/90, pakpe

32
32
5.4
115
220
-15
0.857
1A
10

46
46
7.10
110
235
-15
0.860
1A
10

68
68
8.5
110
250
-15
0.862
1A
10

VA MOTORS. RGA. 2007-10-10.

215

GLYTEX HFC 46
GLYTEX HFC 46 ir ugunsdros idrums hidrauliskajm sistmm, radts pc visjaunks
TEXACO tehnoloijas, lietotja iekrtas maksimlai drobas garantanai. GLYTEX HFC
46 pilnb atbilst 7.Luksemburgas ziojuma prasbm, tam ir teicamas eojos pabas
(ar smagu slodu apstkos) un izcilas pretkorozijas/ pretrsas/ pretnodiluma aizsardzbas
spjas.
GLYTEX HFC 46, neskatoties uz augsto dens saturu, eoanas pabas ir augstas, klasisko
HFC idrumu lmen. GLYTEX HFC 46 neizraisa hidrosistmu konstrukcijs sastopamo
metlu koroziju - tam ir uniklas pretkorozijas aizsardzbas spjas dzelzij, varam, alumnijam,
k ar o un citu metlu sakausjumiem, bez tam is produkts ir bez problmm savietojams ar
praktiski visiem blvju un blvslgu materiliem kas sastopami hidrosistms. GLYTEX HFC
46 nerada lakveida nosdumus uz virsmm vai dues idrum, kuri sptu radt traucjumus
filtru, sadaltju, vrstu utt. darbam. GLYTEX HFC 46 parda teicamu filtrjambu, labu
atbrvoans spju no iekuvu gaisa, kas auj produktu lietot augsti komplicts sistms ar
lielu vrstu skaitu un smalks filtranas pakpi ldz pat 3 mkm. Sastvam raksturga ir augsta
pretoans spja uzliesmoanai, augstais dens saturs paaugstina pretuzliesmoanas spjas pat
btiskas produkta sastvdau iztvaikoanas gadjum.
GLYTEX HFC 46 ieteikts lietoanai hidrauliskajs sistms, kuras strd tie sakarstu
virsmu tuvum un kuru iespjams sces gadjum pastv ugunsgrka briesmas. GLYTEX
HFC 46 iesaka izmantot ahts kalnrpniecb: hidrauliskajs sistms; metllietuvs:
iekrts lieanai zem spiediena, apganas un pagrieanas iekrts, paclju satvrjos utt.;
traudrpniecb: neprtraukts lieanas iekrtu hidraulikai, kru saganas un to vrtu
atvranas izpildmehnismos un tamldzgi; metlkaltuvs: kru vrtu atvranas,
pacljmehnismu, kalanas presu un tamldzgu mehnismu hidrauliskajs sistms.
Bez tam GLYTEX HFC 46 tiek izmantots das hidrauliskajs sistms flot, avicij, k ar
metinanas robotu hidraulik.
GLYTEX HFC 46 atestcijas un specifikcijas:
izsniegtas oficilas atestcijas:
atbilstoi 7. Luksemburgas ziojumam Francij, CHERCAR (Charbonnages De
France) organizcij; RENAULT FRANCE, ar numuru T843457.
TEHNISKIE PARAMETRI
GLYTEX HFC 46:
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
Viskozittes indekss (VI)
Sastinganas temperatra, C
Skbes skaitlis TAN, mgKOH/g
Blvums, kg/ltr, 20C
pH lmenis
dens saturs, masas %
Refrakcijas indekss, 20C

47
200
-27
0,16
1,074
8,6
48
1,3943

VA MOTORS. RGA. 2008-08-19.

216

SYNLUBE WS
SYNLUBE WS ir radtas uz den stou polialkilnglikolu (PAG) bzes, pievienojot
augstvrtgas EP (augstspiediena) piedevas, tdjdi sasniedzot teicamu dilumaizsardzbu,
izcilu pielipanas spju berzes virsmm un labas darbaspjas triecienslodzs. SYNLUBE WS
em ir augsta pretoksidans stabilitte, ts oti ilgi saglab savas augstspiediena pabas
strdjot smagos remos. Izcils SYNLUBE WS pretoksidcijas pabas, teicams
pretkorozijas pabas un pretoans augstu temperatru iedarbei paldz em un spka
prvadiem sasniegt ilgu darba mu.
SYNLUBE WS ir neitrlas pret traudu, varu, bronzu, babtiem k ar kadmija - niea gultu
materiliem. Bzes eas ar augstu viskozittes indeksu (VI) nodroina SYNLUBE WS
relatvi mazas viskozittes izmaias atkarb no temperatras - tas atvieglo iekrtu
iedarbinanu, samazina nepiecieamo iedarbinanas jaudu un uzlabo eas cirkulciju
iekrt kamr ea vl ir auksta. Augsts temperatrs SYNLUBE WS nesaidrins un
nodroina stabilu, izturgu eas slni berzes pros.
Tipiskas SYNLUBE WS pielietojuma vietas ir slgti zobratu prvadi - slpzobu, koniskie,
hipodie, planetrie, gliemea, ar u prvadi un zobrati, sldes un antifrikcijas gulti, sldes
vadotnes. Tpat ts lieto smagi slogotos lngaitas zobratos un reduktoros, lieljaudas
elektromotoru eoanai lielizmra rpnieciskajs iekrts metlu velman, cementa
raoan un kalnrpniecb. SYNLUBE WS eas var pielietot rpnieciskajos hipodajos
zobratu prvados, ts ieteicamas transmisiju zobratu prvados un gliemeprvados manbv
un kalnrpniecbas iekrts, kalandru gultu eoanai plastmasu un paprrpniecb.
! SYNLUBE WS nav sajaucamas ar SYNLUBE CLP, jo ts ir no dadu glikolu bzes!
SYNLUBE WS eas nav sajaucamas ar parastajm minerlem, nomainot ts ir pieaujams
ldz 5% minerleas iekanas sinttiskaj e bez nosloans un citm nevlamm
pardbm. SYNLUBE WS eas nav sajaucamas ar sinttiskajm polialfaolefnu (PAO)
em.
SYNLUBE WS atestcijas un specifikcijas:
izpilda un prsniedz sekojous standartus un normas:
DIN 51517/3 CLP, ieskaitot FE-8 testu; Flender (rpniecisko prnesumkrbu tests).
TEHNISKIE PARAMETRI
SYNLUBE WS:
ISO viskozittes klase
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C
Viskozittes indekss (VI)
Uzliesmoanas temperatra,C
Sastinganas temperatra,C
Blvums, kg/m, 15C
Vara korozijas tests, 3h, 100C
FZG noslodzes testa pakpe, A/8.3/90

150
150
25
227
274
-42
1,0527
1B
-

220
220
41,8
241
276
-42
1,0575
1B
>12

320
320
61,6
252
260
-42
1,0625
1B
-

460
460
85,3
262
270
-36
1,0667
1B
>12

680
680
126,8
272
274
-33
1,0729
1B
-

1000
1000
156,4
284
268
-30
1,0750
1B
-

VA MOTORS. RGA. 2008-08-19.

217

HAVOLINE XLC
HAVOLINE XLC (eXtended Life Coolant) prstv jauno dzesanas idrumu paaudzi, tas
ir uz etilnglikola bzes radts idrums ar jauna tipa augsti efektvm karboksiltu piedevm,
pievienojams denim dzesanas sistms. TEXACO patentt jauno pretkorozijas piedevu
pakete uz organisko skbju bzes pilnb aizvieto kaitgs piedevas - k nitrtus, amnus un
fosftus, ttad ir nekaitgks apkrtjai videi un cilvku veselbai. HAVOLINE XLC nesatur
siliktu sastvdaas, tas auj izvairties no iespjamas sekojoas alumnija korozijas un
radiatoru aizsranas. HAVOLINE XLC nodroina paaugstintu pretkorozijas aizsardzbu
visdadkajiem metlu sakausjumiem, nodroina aizsardzbu pret prkaranu vasaras
period un pret sasalanu ziem. Ar deni ataidts HAVOLINE XLC ieteicams lietoanai
visu veidu transporta tehnik un citos iekdedzes dzinjos, sevii ar liela tilpuma dzesanas
sistmm. Prliecinoai pretkorozijas aizsardzbai dzesanas idrum jlieto ne mazk k
33% HAVOLINE XLC, nav ieteicama koncentrcija lielka par 70%.
HAVOLINE XLC, kalpoanas ilgums sasniedz 650000 km (ldz 8000h) kravas
automobiiem un autobusiem, 250000 km (ldz 2000 h) vieglajiem un mazkravas
automobiiem un 32 000h (vai 6 gadi) stacionrajos dzinjos.
HAVOLINE XLC atestcijas un specifikcijas:
atbilst standartiem un specifikcijm:
Afnor: R15-601*; ASTM: D3306/D4656/ 4985; BR: 637; BS: 6580 (British
Standard); BT-PS-606A (MIL Belgium); DCEA 615 (MIL France)*; norm V5123*;
SAE J1034*; UNE 26-361-88/1; FVV Heft R443 (Germany); NATO S-759 u.c..
oficilas dzinju raotju atestcijas, atbilstoi:
Caterpillar; Chrysler: MS 9176; DAF; Deutz/ MWM: 0199-2091; Ford: WSSM97B44-D/ ESD-M97B49-A/ ESE-M97B44-D; General Motors: GM 6277M/ GM
1825M*/ 1899M*/ Saturn*; International Harvester*; Isuzu; Jaguar; John Deere:
H24B1&C1; Land Rover; Leyland Trucks: LTS 22 AF 10; MAN: 324; MAN B&W:
D36 5600; Mercedes Benz: DBL 7700.30/ 325.1/ 325.2/ 325.3/ 326.0/ 326.3; OpelGM QL130100*; Pegaso*; PSA B715110*; Renault: 41-01-001; Scania; Ulstein
Bergen 2.13.01; Vauxhall/ Opel/ Saab: QME L 1301; VW/ Audi/ Seat/ Skoda: TLVW-774D=G12; Wrtsila: 32-9011; Yanmar u.c..
TEHNISKIE PARAMETRI
HAVOLINE XLC:
Krsa
Blvums, mm/s
Vrans ldzsvara punkts, C
Srmainbas rezerve (pH 5,5)
pH, 20C
Refrakcijas indekss, 20C
Vrans ldzsvara punkts 50% dens dum, C

VA MOTORS. RGA. 2008-08-19.

218

orana
1,116
180
6,2
8,6
1,43
107

CHEVRON SRI GREASE 2

SRI Grease 2

DIN 51 502
K 2N-30

ISO 6743-09
ISO-L-XCFIA2

Darba temperatru diapazons

no -30C ldz 177C

SRI GREASE 2 ir augsts temperatrs strdtspjga zieviela lodu un rullu

gultiem, izgatavota uz oti augsti rafintu parafneu ISOSYN bzes ar sinttisku
poliuretna bezpelnu iebiezintjziepju kompleksu, k ar sevii iedarbgu pretkorozijas un
pretoksidcijas piedevu - t nodroina teicamu pretkorozijas aizsardzbu smagos darba
apstkos.
SRI GREASE 2 augsts pretoksidans pabas garant ilgu gultu darbamu
temperatrs no +93C ldz 177C - problemtiskkaj temperatru zon, tai pat laik ziede
labi strd ar zems temperatrs, ldz -30C. SRI GREASE 2 nodroina ilgku gultu
darbamu augstu apgriezienu un temperatru apstkos, k lielkais vairums plai lietoto
antifrikcijas gultu smrvielu. SRI GREASE 2 spj izturt vismaz 2x10rad spcgu starojumu,
vienlaikus nodroinot efektvu eoanu un pretkorozijas aizsardzbu. SRI GREASE 2 ir
pilngu savietojama ar odien plai lietotajm rites gultu smrvielm. SRI GREASE 2
ieteicams lietoanai pla rpniecisko iekrtu un transporta tehnikas mezglu lok, sevii, ja
jeo gulti ar darba apgriezieniem 10 000 apgr/min un augstk, k ar darba temperatrm
150C un augstk vai ar ja ir iespjama slta vai salddens iekana tajos. SRI GREASE 2
var tikt pielietots ar plastiskajm smrvielm eojamu gultu u.c. mezglu eoanai
darbgaldos, kuros detau vai (un) instrumentu dzesanai lieto deni vai sastvus uz dens
bzes - ttad ir iespjams dens un smrvielas kontakts. SRI GREASE 2 lieliski kalpo k
"ma pildjuma" smrviela automobiu eneratoru, alternatoru un starteru sldgultos, labi
aizsarg s elektroierces pret mitrumu un uzkto cea deni. SRI GREASE 2 ieteicama
gaisa kondicionanas iekrtu gultos dads celtns (ilgstoas bezapkalpes darba remos),
nehermetiztos elektromotoru gultos, darbam mitros apstkos un ja ir paas prasbas
attiecb uz gultu klusu darbu. SRI GREASE 2 tiek izmantota k ma pildjuma ziede
gultu, rpniecisko iekrtu, elektromotoru, automobiu u.c. tehnikas izgatavotjrpncs.
SRI GREASE 2 atbilst standartu un normu prasbm: INA, NSK, NTN, FAG, SKF,
NMB, Fujikoshi, GMN Torrington un American Koyo, Reliance Electric Company, US
Motors Division of Emerson Electric Company, Toshiba International, Mangetek National
Coil Company un Lincoln Electric, Chrysler, General Motors, Ford.
SRI GREASE 2 ir atvusi lietoanai USDA: atbilstoi H2 klases noteikumiem.
TEHNISKIE PARAMETRI
NLGI klase
Krsa
Tekstra pc taustes
Iebiezintja tips
Iebiezintja daudzums smrviel, %
Penetrcija, strdjuai smrvielai, mm/10
Pilienkrianas temperatra, C
Bzes eas viskozitte, 40C, mm/s
Bzes eas viskozitte, 100C, mm/s
Viskozittes indekss (VI)
Smrvielas uzliesmoanas temperatra, C
Smrvielas sastinganas temperatra, C

2
tumi zaa
mksta, plastiska
poliuretna
8.0
280
243
116
12.3
100
260
-15

VA MOTORS. RGA. 2009-10-06.

219

10. pielikums dai ExxonMobil

produkti

Motoreas
ESSO Ultron 5W-40
ESSO Ultron 5W-40 ir sinttiska motorea ar visaugstko veiktspju, kas atbilst jaunkajam
benzna un dzemotoru raotju prasbm. Esso Ultron 5W-40 ir raota no sinttiskm bzes
em, kurm pievienots pas piedevu komplekss. Tas nodroina dzinja trbu, samazintu
eas patriu, noturbu augsts temperatrs un aizsardzbu pret izdilumu. ESSO Ultron 5W40 ir ieteicama visiem vieglo automanu benzna un dzemotoriem ar daudzvrstu sistmm,
ar turbopti vai bez ts.
Prsniedz prasbas: API SJ/SL/SM/CF; ACEA A3/B3/B4; BMW Longlife-98; MB229.3;
Porsche; VW 502 00/505 00; GM-LL-B-025.
ESSO Ultra 10W-40
ESSO Ultra 10W-40 ir uz sinttisks bzes veidota augstas veiktspjas motorea ar pau
piedevu kompleksu. ESSO Ultra 10W-40 nodroina paaugstintu motora detau aizsardzbas
pakpi, samazina degvielas patriu un atgzu toksiskumu. ESSO Ultra 10W-40 lietojama
vieglo automobiu benzna vai dzemotoros.
Prsniedz prasbas: API SJ/SL/CF; ACEA A3/B3; MB229.1; VW 505 00.
ESSO Ultra Turbo Diesel 10W-40
ESSO Ultra Turbo Diesel 10W-40 ir uz sinttisks bzes veidota augstas veiktspjas motorea
ar pau piedevu kompleksu. ESSO Ultra Turbo Diesel 10W-40 nodroina paaugstintu motora
detau aizsardzbas pakpi, samazina degvielas patriu un atgzu toksiskumu. ESSO Ultra
Turbo Diesel 10W-40 lietojama vieglo automobiu, kravas mikroautobusu dzemotoros, kas
aprkoti ar jaunko tehnoloiju degvielas iesmidzinanas sistmm, ar turbopti vai citm
jaudas palielinanas iekrtm.
Prsniedz prasbas: API CF; ACEA B3; MB229.1; VW 505 00.
ESSO Uniflo 10W-40
Augstas kvalittes minerl motorea, kuras raksturlielumu stabilitte nodroina augstus
motora darbbas rdtjus un aizsarg motoru jebkur gadalaik. ESSO Uniflo 10W-40
piemrota vieglo automobiu un mikroautobusu benzna un dzemotoriem ar vai bez
turboptes.
Prsniedz prasbas: API SJ/SL/CF; ACEA A2/B2.

Transmisijas eas
ESSO ATF LT 71141
ESSO ATF LT 71141 ir daji sinttisks automtisko transmisiju idrums ar "LongdrainPerformance" automtiskm prnesumkrbm.
Prsniedz prasbas: MB 236.11; VW TL 521 62; ZF TE-ML 02F/ 11B/14B; Voith G 607,G
1363.

220

ESSO LHM Extra

Hidraulisk ea , kura paredzta automanu Peugeot bremu un stres sistms, atbilstoi
specifikcijai B712710, k ar dau Citroen automanu aktvajs asijas stvoka regulanas
hidrauliskajs sistms.
Prsniedz prasbas: PSA B712710.

Hidraulikas eas
ESSO Univis HVI 26
Univis HVI ir hidraulisko sistmu ea ar oti augstu viskozittes indeksu un lieliskm
pretizdiluma pabm. Ea izmantojama oti pla darba temperatru diapazon. Esso Univis
HVI ir oti noturga pret oksidciju, labi tiek gal ar neliela dens daudzuma kltbtni, kas
nodroina teicamu sku un vrstu darbbu. Samazina nosdumu veidoanos. Esso Univis HVI
pai ieteicams hidrauliskajs sistms, kur iespjamas zemas palaianas un augstas darba
temperatras.
Prsniedz prasbas: Viskozitte - 26cS; viskozittes indekss 376; sastinganas temperatra ldz
-60C.
ESSO Univis HVI 13
Univis HVI ir hidraulisko sistmu ea ar oti augstu viskozittes indeksu un lieliskm
pretizdiluma pabm. Ea izmantojama oti pla darba temperatru diapazon. Esso Univis
HVI ir oti noturga pret oksidciju, labi tiek gal ar neliela dens daudzuma kltbtni, kas
nodroina teicamu sku un vrstu darbbu. Samazina nosdumu veidoanos. Esso Univis HVI
pai ieteicams hidrauliskajs sistms, kur iespjamas zemas palaianas un augstas darba
temperatras.
Prsniedz prasbas: Viskozitte - 13cS; viskozittes indekss 404; sastinganas temperatra ldz
-60C.

Plastisks smrvielas
ESSO Unirex N 3
Esso Unirex N 3 ir augstas veiktspjas litija kompleksa smre. Ieteicama elektromotoru
gultos, bezapkopes gultos un gultos ar augstu darba temperatra ( krsns konveijera gulti,
vtavas, karst gaisa atscju ventilatoru gulti u.c.). Unirex N 3 nevar izmantot
centralizts smranas iekrts.
Prsniedz prasbas: NLGI-3; DIN 51825 - K3N - 20L; ISO L-XBDHA 3.

Motoreas
Mobil 1 New Life 0W-40
Mobil 1 New Life 0W-40 ir vismodernk pilngi sinttiska motorea ar visaugstko
veiktspju. T nodroina lielisku motora trbu, samazina nodilumu un uztur motoru lielisk
stvokl. pai atlastas sinttisks bzes eas kop ar jauno SuperSyn pretnodiluma
tehnoloiju samazina berzi labk k jebkura ldz im radt motorea, tdjdi aujot taupt
degvielu. Mobil 1 New Life 0W-40 ievrojami prsniedz vadoo automobiu raotju prasbas
motorem, kuras noteiktas benzna un dzemotoriem, ar turbopti vai bez ts. Tdi
automobiu raotji k Mercedes-Benz AMG, Porsche, Aston Martin Mobil 1 pilda rpnc.
Prsniedz prasbas: API SJ/SL/SM/EC/CF; ACEA A3/B3/B4; BMW LL-01; MB 229.5/229.3;
General Motors GM-LL-A-025/B-025; Porsche; VW 502 00/505 00/503 01.

221

Mobil 1 Rally Formula 5W-50

Mobil 1 Rally Formula 5W-50 ir vismodernk pilngi sinttiska motorea ar visaugstko
veiktspju un pieir motoram pau aizsardzbu. Sinttisks bzes eas kop ar jauno
SuperSyn pretnodiluma tehnoloija padara o motoreu pai efektvu nodiluma un berzes
samazinan jebkuros motora darbbas un temperatras remos, tdjdi aujot taupt
degvielu. T ir pai piemrota lielas jaudas motoriem; smagos braukanas apstkos;
sportiskam braukanas stilam; sporta manm. Mobil 1 Rally Formula 5W-50 prsniedz
vadoo automobiu raotju prasbas motorem, kuras tie noteikui benzna un
dzemotoriem, ar turbopti vai bez ts.
Prsniedz prasbas: API SJ/SL/SM/EC/CF; ACEA A3/B3/B4; MB 229.3/229.1; VW 505 00;
Porsche.
Mobil SHC Formula LD 0W30
Mobil SHC Formula LD 0W-30 ir moderna pilngi sinttiska motorea ar visaugstko
veiktspju benzna un dzemotoriem, vieglajm automanm un komerctransportam.
Motorea nodroina papildus degvielas ekonomiju un motora trbu. Mobil SHC Formula LD
OW-30 tika radta, lai nodrointu pagarintu eas maias intervlu VW-Audi grupas
automobiiem.
Prsniedz prasbas: VW 503.00/506.00/506.01.
Mobil 1 ESP Formula 5W-30
Mobil 1 ESP Formula 5W-30 (Emission System Protection) ir vismodernk pilngi sinttiska
motorea. T nodroina izpldes gzu toksiskuma samazinanu, cieto daiu filtra un
katalizatora efektvu darbbu vis automanas kalpoanas laik, garant motora trbu un uztur
motoru lielisk stvokl. pai atlastas sinttisks bzes eas kop ar jauno SuperSyn
pretnodiluma tehnoloiju samazina berzi labk k jebkura ldz im radt motorea, tdjdi
aujot taupt degvielu. Ieteicama gandrz vism modernajm automanm.
Prsniedz prasbas: API SL/SM/CF; ACEA C2/C3/A3/A5/B3/B4/B5; BMW LL-04; MB
229.31/229.51; VW 504 00/507 00.
Mobil Super 3000 5W-40
Mobil Super 3000 5W-40 ir pilngi sinttiska motorea ar visaugstko veiktspju, kas atbilst
jaunkajam benzna un dzemotoru raotju prasbm. Mobil Super 3000 5W-40 ir raota no
sinttiskm bzes em, kurm pievienots pas piedevu komplekss. Tas nodroina dzinja
trbu, samazintu eas patriu, noturbu augsts temperatrs un aizsardzbu pret izdilumu.
Mobil Super 3000 5W-40 ir ieteicama visiem vieglo automanu un komerctransporta benzna
un dzemotoriem ar daudzvrstu sistmm, ar turbopti vai bez ts.
Prsniedz prasbas: API SJ/SL/SM/CF; ACEA A3/B3/B4; BMW Longlife-98; MB229.3; VW
502 00/505 00; Porsche; GM-LL-B-025.
Mobil Super 3000 XE 5W-30
Pilngi sinttiska motorea automanm ar dzemotoriem, kuru gzu izpldes sistmas ir
aprkotas ar cieto daiu filtru, un benznmotoriem, kuru gzu izpldes sistmas aprkotas ar
kataliztoriem. Lieliski aizsarg un ievrojami pagarina cieto daiu filtru un kataliztoru
darba mu.
Prsniedz prasbas: API SM/CF; ACEA A3/B3/B4/C3; BMW LL-04; MB 229.51/229.31; VW
502.00/505.00.

222

Mobil Syst S Special V 5W-30

Mobil Syst S Special V 5W-30 ir pilngi sinttiska motorea dzemotoriem ar visaugstko
veiktspju, kas pai paredzta VW grupas dzemotoriem ar sprausla-sknis (pump-jerk)
degvielas apgdes sistmu. Pielietojama VW grupas 3 un 4 cilindru dzemotoros ar eas
maias intervlu 15000 km vai 1 gads.
Prsniedz prasbas: API CF/SJ; ACEA A3/B3/B4; Ford WSS M2C 917-A; VW 502 00/505
00/505 01.
Mobil Super 2000 10W-40
Mobil Super 2000 10W-40 ir uz sinttisks bzes veidota motorea. Izcili prbaudes rezultti
Mobil laboratorijs un praks. Atlastu piedevu komplekss nodroina ts prkumu par jebkuru
minerlo eu, uzlabo izdilumaizsardzbu un pagarina motora darbmu, pank nevainojamu
motora darbbu jebkurs temperatrs un darba apstkos. Mobil Super 2000 10W-40 ir
lietojama jebkura veida etrtaktu benzna vai dzemotoros, ar turbopti vai bez ts.
Prsniedz prasbas: API SJ/SL/CF; ACEA A3/B3; MB229.1; VW 500 00/505 00.
Mobil Delvac XHP Extra 10W-40
Mobil Delvac XHP Extra 10W-40 ir oti augstas kvalittes sinttiska motorea. T nodroina
izcilu eoanu motoros, kuri strd pai smagos ekspluatcijas apstkos. Motorea ir veidota
no atlastm bzes em un papildinta ar piedevu kompleksu, kas spj nodroint teicamu
plstambu zems un augsts temperatrs, degvielas ekonomiju un zemu izgaroanas lmeni.
Mobil Delvac XHP Extra 10W-40 paredzta pagarintu eas maias intervlu nodroinanai
jaunkajos dzemotoros. Izmantojama kravas dzemotoros, ar vai bez turboptes.
Prsniedz prasbas: API CF; ACEA E7/E4; MB228.5; Volvo VDS-2/VDS-3; MAN M3277;
MTU Type 3; Renoult RVI RXD; Cummins CES 20072.
Mobil Delvac MX Extra 10W-40
Mobil Delvac MX Extra 10W-40 ir oti augstas kvalittes sinttiska motorea. T veic izcilu
eoanu motoros, kuri strd pai smagos ekspluatcijas apstkos. Motorea ir veidota no
atlastm bzes em un papildinta ar piedevu kompleksu, kas spj nodroint teicamu
plstambu zems un augsts temperatrs, degvielas ekonomiju un zemu izgaroanas lmeni.
Mobil Delvac MX Extra 10W-40 paredzta pagarintu eas maias intervlu nodroinanai
jaunkajos kravas dzemotoros. Izmantojama lielkaj da eiropas, japnas un amerikas
automanu raotju dzemotoriem, ar vai bez turboptes.
Prsniedz prasbas: API CI-4/CH-4/CG-4/CF-4/CF/SL/SJ; ACEA E7/E5/B4/B3/A2; MB
228.3/229.1; MAN M3275; Volvo VDS-2/VDS-3; Renault RLD.
Mobil Delvac MX 15W-40
Mobil Delvac MX 15W-40 ir augstas kvalittes minerla motorea. T nodroina izcilu
dzemotoru eoanu. Motoreas kvalittes rdtji atbilst vai prsniedz vairumu vadoo
Eiropas autombiu raotju noteikts prasbas. Mobil Delvac MX 15W-40 ir veidota no pai
attrtm minerlm bzes em, kurm pievienota progresva piedevu pakete. Tas pieir
motoreai iespju nodroint prasbas kdas izvirza moderni motori ar stingri ierobeotu
izmeu daudzumu , k ar nodroins vecku motoru teicamu darbbu, pat lietojot zemas
kvalittes degvielu (ar sra saturu ldz 0,4%).

223

Prsniedz prasbas: API CI-4/CH-4/CG-4/CF-4/CF/SL/SJ; ACEA E7/B4/B3/A2; Allison C-4;

Cat ECF-2; MAN M3275; MB228.3; Volvo VDS-2/VDS-3; Renault RLD; Cummins CES
20072/1, CES 20078/7/6/5.
Mobil Super FE Special 5W-30
Uz sinttisks bzes veidota augstas veiktspjas motorea, kas pai paredzta Ford
raotajiem motoriem.
Prsniedz prasbas: API SL ACEA A1/B1 Ford WSS M2C913-A/913-B.
Mobil Delvac XHP Extra 10W-40
Uz sinttisks bzes veidota augstas veiktspjas motorea, kas pai paredzta Ford raotajiem
motoriem.
Prsniedz prasbas: API SL ACEA A1/B1 Ford WSS M2C913-A/913-B.
Mobil Delvac Super 1400 15W-40
Mobil Delvac Super 1400 15W-40 ir kvalitatva minerl ea. T veidota no augstas kvalittes
minerlm bzes em. Mobil Delvac Super 1400 15W-40 paredzta motoriem, kuri tiek
slogoti visprj un maistrlaj rem, k ar t ir labk izvle stacionriem rpnieciskiem
motoriem. Motorea ir derga dzemotoriem ar turbopti vai bez ts. Plai pielietojama
jauktos auto parkos, celtniecb, lauksaimniecb un karjeros.
Prsniedz prasbas: API CG-4/CF-4/CF/SJ; ACEA E3/B4/B3/A3; MB228.3; MAN M3277;
Volvo VDS-2.
Mobil Delvac Super 1400 10W-30
Mobil Delvac Super 1400 10W-30 ir kvalitatva minerla motorea. Ta nodroina kvalitatvu
kravas dzemotoru eoanu. Motorea ir derga dzemotoriem ar turbopti vai bez ts. Mobil
Delvac Super 1400 10W-30 ir plai pielietojama dads nozars - celtniecb,
lauksaimniecb un karjeros.
Prsniedz prasbas: API CH-4/CG-4/CF-4/CF/SJ; ACEA E3/B4/B3/A3; Volvo VDS-2.
Mobil Delvac 1340
Mobil Delvac 1340 ir viensezonas (vasaras) kravas dzemotoru motorea. T veidota no
augstas kvalittes minerlm bzes em un piedevu sistmas. Motorea ir derga, gan
atmosfriskajiem dzemotoriem, gan motoriem ar dzestju un turbopti. Mobil Delvac 1340
ir plai pielietojama transport, laiksaimniecb un rpniecb, kur ir nepiecieama sezonas
motorea.
Prsniedz prasbas: API CF/SF; MB227.0; Alison C-4.
Mobil Delvac 1240
Mobil Delvac 1240 ir sezonas dzedzinju augstas kvalittes motorea. Lietojama ar divtaktu
dzemotoros.
Prsniedz prasbas: API CF/CF-2/SF.
Mobil Delvac Hydraulic 10W
Mobil Delvac Hydraulic Oil 10W ir hidrauliska ea veidota no augstas kvalittes minerls
bzes em un sabalansta piedevu kompleksa. Ts priekrocba ir pelnus nestaurou

224

dispersantu un mazgjoo vielu ldzsvars, kas pastiprints ar oksidciju, izdilumu, koroziju

kontroljom piedevm. Mobil Delvac Hvdraulic 10W ir savietojama ar motorem, ja ir
notikusi to sajaukans.
Prsniedz prasbas: API CD/SF, Vickers 35VQ35.

Gzes dzinju eas

Mobil Pegasus 610
Gzes motoru ea.
Prsniedz prasbas: Waukesha; Jenbacher; Wartsila.
Mobil Pegasus 705
Gzes motoru ea.
Prsniedz prasbas: Caterpillar; Jenbacher; Wartsila.
Mobil Pegasus710
Gzes motoru ea.
Prsniedz prasbas: Waukesha.

Transmisijas eas
Mobil 1 Synthetic ATF
Mobil 1 Synthetic ATF ir pilngi sinttisks automtisko transmisiju idrums. Tas ir paredzts
apvidus un vieglo automobiu automtiskajm transmisijm. Saldzinot ar parastajiem
automtisko transmisiju idrumiem, Mobil 1 Synthetic ATF ir augstks viskozittes indekss,
ievrojami lielka veiktspja, noturba augsts un zems temperatrs. idrums ir veidots no
atlastm sinttisko ogderau bzes em, kurm pievienota specila sinteztu piedevu
pakete. Jaunko tehnoloiju pielietoana nodroina pagarintus apkopes maias intervlus,
ilgstoku berzes kontroli un darbaspju oti zems temperatrs.
Prsniedz prasbas: GM Dextron III H; Ford Mercron V; Allison C-4; CAT TO-2; Vickers
35VQ25.
Mobil ATF SHC
Mobil ATF SHC ir pilngi sinttisks automtisko transmisiju idrums, radts, lai apmierintu
pieaugos autobvtju prasbas. Tas saglab savu veiktspju un nodroina darbbu smagi
slogotos agregtos un darba temperatr zem -40C. im automtisko transmisiju idrumam
ir pagarints darbms, uzlabotas skaloanas pabas un spja nodroint vienmrgku
transmisijas darbbu. Idels risinjums mehniskajm transmisijm, kurs raotjs noteicis
lietot ATF idrumus.
Prsniedz prasbas: GM Dextron II E; Renk Doromat; Caterpillar TO-2; MB 236.8; MAN
339D, Voith G1363, ZF TE-ML 09X/14B/16L; Allison C-4.
Mobil ATF 200
Mobil ATF 200 ir augstas veiktspjas automtisko transmisiju idrums. Tas ir lietojams
vieglo automobiu un komerctransporta automtiskajs transmisijs, kur nepiecieams
attiecgais standarts, k ar stres pastiprintjos. Dergs noteikts hidrauliskajs sistms.
Prsniedz prasbas: GM Type A Suffix A; MB 236.2; MAN 339 Type A.

225

Mobil ATF 220

Mobil ATF 220 ir augstas veiktspjas automtisko transmisiju idrums. Tas ir lietojams
vieglo automobiu un komerctransporta automtiskajs transmisijs, kur nepiecieams
attiecgais standarts, k ar stres pastiprintjos. Dergs noteikts hidrauliskajs sistms.
Mobil ATF 220 ir veidots no augstas kvalittes minerlm bzes em un piedevu kompleksa,
kas ietver viskozittes indeksa uzlabotjus, antioksidantus un putoans piedevas.
Prsniedz prasbas: GM Dextron IID; GM Type A Suffix A; MB 236.7; ZF TE-ML
3D/4D/11A/14A/17C; Voith G607; MAN 339D; Allison C-4; Caterpillar TO-2; Renk
Doromat; Ford M2C163-A.
Mobil ATF 320
Mobil ATF 320 ir augstas veiktspjas automtisko transmisiju idrums. Tas ir lietojams
vieglo automobiu un komerctransporta automtiskajs transmisijs, k ar dergs izmantoanai
stres pastiprintjos un hidrauliskajs sistms. Labs risinjums ar mehniskajm
transmisijm, kur raotjs ieteicis lietot ATF idrumus.
Prsniedz prasbas: GM Dextron IIIG; Renk Doromat; ZF TE-ML 4D/17C; Voith G607;
Allison C-4; Ford Mercon M931220.
Mobilube SHC LS 75W-90
Mobilube SHC LS 75W-90 ir visaugstks veiktspjas, pilngi sinttiska transmisijas
smrviela. T paredzta lietoanai ierobeotas izsldes diferencios, gala prvados, ar
"Limited Slip" piedevu. T ir veidota no bzes em, kas nodroina pai izturgu eas plvti.
Smrviela ir izcili izturga pret berzi un smagm triecienslodzm. Mobilube SHC LS 75W-90
piedevu komplekss ierobeo berzi, aizsarg pret koroziju, saudz blvslgus, palielina
degvielas ekonomiju un samazina ekspluatcijas izmaksas.
Prsniedz prasbas: API GL-5.
Mobilube GX 80W-90
Mobilube GX 80W-90 ir universl minerl transmisijas ea, kas izgatavota no augstas
kvalittes minerlm bzes em, kurm pievienots sabalansts piedevu komplekss. Ea
paredzta izmantoanai galvenokrt vieglo automobiu transmisijs un mehniskajs
prnesumu krbs. To var izmantot cilindrisko zobratu prvados, celtniecbas, kravas un vieglo
automobiu agregtos.
Prsniedz prasbas: API GL-4.
Mobilube GX-A 80W
Mobilube GX-A 80W ir minerl transmisijas ea, izgatavota no augstas kvalittes minerlm
bzes em, kurm pievienots specils piedevu komplekss, kas nodorina eas atbilstbu
pam iekrtu raotju prasbm.
Prsniedz prasbas: API GL-4; ZF-TE-ML 08/02A/17A; MB 235.1, MAN 341N.
Mobilube HD 80W-90
Mobilube HD 80W-90 ir universla minerl transmisijas ea smagi slogotiem agregtiem. T
ir izgatavota no augstas kvalittes bzes eas, kurai pievienotas pretizdiluma piedevas (EP).
Eu var izmantot jebkura tipa cilindriskajos, koniskajos un hipoidlajos prvados kravas,
vieglo un celtniecbas manu agregtos. Prsniedz prasbas: API GL-5.

226

Mobilube HD 85W-140
Mobilube HD 85VW-140 ir universla minerl transmisijas ea smagi slogotiem agregtiem,
kuriem nepiecieama smrviela ar relatvi lielku viskozitti. T ir izgatavota no augstas
kvalittes bzes eas, kurai pievienotas pretizdiluma piedevas (EP). Eu var izmantot jebkura
tipa cilindriskajos, koniskajos un hipoidlajos prvados kravas, vieglajs un celtniecbas
mans. Prsniedz prasbas: API GL-5.
Mobilube HD-A 85W-90
Mobilube HD-A 85W-90 ir minerl transmisijas ea. T ir izgatavota no augstas kvalittes
bzes em, kurai pievienotas pretizdiluma piedevas (EP). Ea visbiek pielietojama
automobiu diferencios. Eas piedevu komplekss nodorina atbilstbu pam iekrtu
raotju prasbm.
Prsniedz prasbas: API GL-5; MB 235.0; ZF-TE-ML 05A/07A/12A/16C/17B; MAN 342N.
Mobil Gearlube VS 200
Mobil Gearlube VS 200 ir pilngi sinttiska transmisijas ea. Izstrdta specili VW, Audi,
koda un SEAT automobiu transmisijm. Smrviela atbilst VW 501.50 noteiktajm prasbm.
Prsniedz prasbas: SAE 75W-90; API GL-4.; VW 501.50.
Mobil Gearlube VS 500
Mobil Gearlube VS 500 ir pilngi sinttiska transmisijas ea ar ierobeotas izsldes (Limited
Slip) piedevm. Uzlabotas pretputoans pabas lielas noslodzes apstkos. Izstrdta specili
BMW markas automanm ar ierobeotas izsldes diferencili.
Prsniedz prasbas: SAE 75W-140; API GL-5 LS; BMW ar ierobeotas izsldes diferencili.
Mobil Gearlube VS 600
Mobil Gearlube VS 600 ir pilngi sinttiska transmisijas ea. Izstrdta specili BMW markas
automanu diferenciiem.
Prsniedz prasbas: SAE 75W-90; API GL-5; BMW bez ierobeotas izsldes diferencia;
MAN 342SL.
Mobilfluid 426
Mobilfluid 426 ir daudzfunkcionla smriela, pielietojama lauksaimniecbas tehnikas
transmisijas un hidrauliskajs sistms. Mobilfluid 426 ir UTTO smrviela. T ir veidota no
pai kvalitatvm bzes em, pievienojot tm atlastu piedevu paketi. Smeviela ir pai
noturga dados temperatras remos, izcili neitraliz srus un nosdumu nogulsnanos uz
agregta sienm. pai rekomendjama pielietoanai galvenos prvados un "slapjajs" bremzs.
Prsniedz prasbas: API GL-4; UTTO; FNHA-2C-201.00; MF 1143/1135/1141; Volvo WB
101/BM; ZF-TE-ML 03E; Ford ESN-M2C 134-D; John Deere J20C; Vickers 35VQ25;
Allison C-4; Caterpillar TO-2; JI Case MS 1204-07/09; Denison HF-0, HF-1, HF-2;
Mobiltrans HD 30
pai augstas kvalittes ea, kas paredzta smagos darba apstkos strdjoiem transmisijas
mezgliem. Lietojama ar k hidraulisk ea, nodroina maksimlu detau aizsardzbu
augstspiediena hidrauliskajs sistms.
Prsniedz prasbas: Allison C-4; ZF-TE-ML 03C; CAT TO-4

227

Mobiltrans HD 50
pai augstas kvalittes ea, kas paredzta smagos darba apstkos strdjoiem transmisijas
mezgliem.
Prsniedz prasbas: CAT TO-4.
Mobilube 1 SHC 75W-90
Mobilube 1 SHC 75W-90 ir visaugstks veiktspjas, pilngi sinttiska universla transmisijas
ea, kas izgatavota no atlastm, pilngi sinttiskm bzes em un visjaunko tehnoloiju
piedevu kompleksa. Mobil 1 SHC nodroina izcilu viskozittes/temperatras attiecbu,
neprsptu aizsardzbu pret izdilumu un koroziju, pagarintu eas maias intervlu un
ievrojamu degvielas ekonomiju.
Prsniedz prasbas: API GL-4/5, MT-1; Scania STO 1:0; ZF-TE-ML
08/02B/05B/07A/12B/16F/17B; MAN 3343 SL.
Mobilube SHC 75W-140
Mobilube SHC 75W-140 ir visaugstks veiktspjas, pilngi sinttiska universla transmisijas
smrviela, veidota no atlastm, pilngi sinttiskm bzes em un visjaunko tehnoloiju
piedevu kompleksa. T paredzta smagi slogotiem mezgliem, kuriem nepiecieama smrviela
ar relatvi augstu viskozitti un izcilm slodzes izturbas pabm. Mobil SHC 75W-140
nodroina izcilu viskozittes/temperatras attiecbu, neprsptu aizsardzbu pret izdilumu un
koroziju. Izmantojama pagarintiem eas maias intervliem.
Prsniedz prasbas: API GL-5; Scania STO 1:0.
Mobilube HD-N 80W-140
Mobilube HD-N 80W-140 ir minerl transmisijas ea smagi slogotiem agregtiem. Atbilst
Scania paajm prasbm.
Prsniedz prasbas: API GL-5; Scania STO 1:0.
Mobiltrans MBT 75W-90
Mobiltrans MBT 75W-90 ir visaugstks veiktspjas pilngi sinttiska transmisijas ea,
paredzta izmantoanai galvenokrt MB Actros atomobiu mehniskajs prnesumu krbs
bez dzestja. Sinttisko piedevu komplekss nodroina izcili stabilu darbbu augsts
temperatrs.
Prsniedz prasbas: GL-4; MB 235.11.
Mobiltrans SHC V 30
Mobiltrans SHC V 30 ir visaugstks veiktspjas pilngi sinttiska transmisijas ea, kas
paredzta galvenokrt ZF autobusu, vieglo un kravas atomobiu mehniskajs prnesumu
krbs. Sinttisko piedevu komplekss nodroina izcili stabilu darbbu augsts temperatrs.
Prsniedz prasbas: Volvo 97307; MAN 341SL.
Mobiltrans V 90
Mobiltrans V 90 ir pussinttiska transmisijas ea, kuras sastvs specili radts Volvo smagi
slogotm manulajm trumkrbm. Mobiltrans V 90 ir oti augsta misk un termisk
stabilitte, kas nodroina pagarintu eas maias intervlu.
Prsniedz prasbas: API GL-3, Volvo STD 97305.

228

Aukstumiekrtu eas
Mobil Gargoyle Arctic 300
Minerl ea aukstuma iekrtu kompresoriem. oti laba plstamba zems temperatrs.
Nelietot, ja iekrts izmanto GFU/HFC bzes dzesjoas vielas.
Prsniedz prasbas: ISO VG 68.
Mobil Gargoyle Arctic SHC NH68
Pilngi sinttiska ea uz alkilbenzola un PAO bzes. Ea paredzta virzuu un vtnes
kompresoros, kur k aukstuma nesjs izmantots amonjaks.
Prsniedz prasbas: ISO VG 68; Johnson Control; York; GEA Matal Grasso.
Mobil Gargoyle Arctic SHC 230
Pilngi sinttiska ea, kas paredzta kompresoriem aukstumiekrts un siltumskos. Var
izmantot ar amonjaku R-22.
Prsniedz prasbas: ISO VG 220; USDA H-1.
Mobil Gargoyle Arctic SHC 226E
Pilngi sinttiska ea, kas paredzta kompresoriem aukstumiekrts un siltumskos. Var
izmantot ar amonjaku R-22.
Prsniedz prasbas: ISO VG 68; USDA H-1.
Mobil EAL Arctic 22
Pilngi sinttiska, poliolestera (POE), ekoloiski droa (EAL) ea aukstuma iekrtu
kompresoriem. Izmantojama gaisa kondicionanas un prtikas noliktavu saldtavu iekrts. Ir
savienojama ar aukstuma nesju uz GFU/HFC bzes.
Prsniedz prasbas: ISO VG 22.
Mobil EAL Arctic 32
Pilngi sinttiska, poliolestera (POE), ekoloiski droa (EAL) ea aukstuma iekrtu
kompresoriem. Izmantojama gaisa kondicionanas un prtikas noliktavu saldtavu iekrts. Ir
savienojama ar aukstuma nesju uz GFU/HFC bzes.
Prsniedz prasbas: ISO VG 32.

229

11. pielikums citu kompniju

produkcija
PRISTA STOU
PRISTA STOU ir radtas no hidrokrekinga un specili atlastu minerlo parafneu bzes,
pielietojot visjaunks piedevu tehnoloijas un viskozittes modifikatorus.
PRISTA STOU ir Super Tractor Oil Universal klases eas ar uzlabotiem viskozittes temperatras raksturlielumiem, radtas lietoanai dzinjos, transmisijs (ar ar slapjajm
bremzm), velkoajos tiltos, kompresoros un hidrosistms, ja prasta eas atbilstba STOU
klasei. Visbiek t ir lauksaimniecbas, kalnrpniecbas, ostas u.c. tehnika traktori,
kombaini, ekskavatori, iekrvji un taml..
PRISTA STOU - ts ir vissezonu daudzfunkcionlas eas, kas auj izmantot vienu produktu
viss bezceu tehnikas sistms, samazinot kdaina pielietojuma iespju un vienkrojot
noliktavas darbu.
Tpat PRISTA STOU var tikt lietotas Universal Tractor Transmission Oil (UTTO)
kategorij, kaut ar dos gadjumos priekroka dodama produktiem UTTO klases
produktiem, kuri nodroina maksimlas transmisiju darba spjas.
PRISTA STOU 10W-40 viskozittes klase aptuveni atbilst SAE 80W-90 (k transmisijas ea)
un starp ISO 68 un ISO 100 (k hidraulisk ea).
PRISTA STOU atestcijas un specifikcijas:
izsniegtas oficilas raotju atestcijas, atbilstoi:
ZF: TE-ML 06 Type B; TE-ML 07 Type B (Powershift transmisijm).
izpilda un prsniedz sekojoas prasbas:
Super Tractor Oil Universal (STOU):
Massey Ferguson: CMS M1139, M1144, John Deere: JDM J27, Ford: ESN-M2C159-B
(10W-30).
Dzinju:
ACEA: E2-96; API: CE/ CF-4/ SF; MB: 227.1/ 228.1.
Transmisiju:
API: GL-4; Allison: C4; Caterpillar: TO-2.
Hidraulisko sistmu:
DIN 51524/ 3 HVLP.
TEHNISKIE PARAMETRI
Parametri

Testa
SAE viskozittes klase
metode
10W-30 10W-40 15W-40
Blvums, kg/l, 20 C
EN ISO 3675 0.875 0.876 0.885
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100 C EN ISO 3104 9.7
14.2
14.9
Viskozittes indekss (VI)
ISO 2909
140
155
140
Uzliesmoanas temperatra, C
EN ISO 2592 224
228
228
Sastinganas temperatra, C
ISO 3016
-33
-33
-30
Srmainba (TBN), mg KOH/g
ISO 3771
11.6
11.6
11.6

230

PRISTA SUPER DIESEL

PRISTA SUPER DIESEL (MULTIGRADE ENGINE OILS) ir veidotas uz augstvrtgu,
solventrafintu un hidrokrekinga procesa, minerleu bzes ar pau piedevu kopumu un
viskozittes indeksa uzlabotjpiedevm, kas neauj tm prk saidrinties augsts
temperatrs.
PRISTA SUPER DIESEL eas nodroina: mazgjos pabas, dilanas un oksidcijas
produktu noturanu dispers stvokl, berzes modificanu, viskozittes stabilitti augsts
temperatrs (noturba pret saidrinanos), gultu u.c. detau aizsardzbu pret koroziju,
pretputoans pabas.
PRISTA SUPER DIESEL ieteicamas lietoanai lielkravas vilcju, celtniecbas,
kalnrpniecbas, lauksaimniecbas u.c. bezceu tehnikas dzinjos, ar darbam stacionros
apstkos.
PRISTA SUPER DIESEL specil formula un zemais sulfta pelnu saturs auj izmantot s
eas ar msdienu trgaitas benzna dzinjos - ar t.s. jauktajos autoparkos - firms, kurs ir
automobii, traktori un cita tehnika gan ar benzna, gan dzea motoriem - lai samazintu
lietojamo smrvielu klstu.
PRISTA SUPER DIESEL var tikt izmantotas ar mehniskajs trumkrbs un hidrosistms,
kurs tiek prasta atbilstou motoreu lietoana. Tas atvieglo kalnrpniecbas, industrilo un
cits sfrs pielietojamo mehnismu eoanas organizciju.

PRISTA SUPER DIESEL atestcijas un specifikcijas:

izpilda un prsniedz sekojous standartus un normas:
ACEA: E2-96 issue 5 (2004), A2/ B2-96;
API: CF-4/ CF/ SH.
izsniegtas oficilas lielko automobiu dzinju un mezglu raotju atestcijas, atbilstoi:
MACK: EO-K/2; MAN: 271; Mercedes-Benz: 228.1; MTU: Type 1;Volvo: VDS.
TEHNISKIE PARAMETRI
Parametri
Blvums, kg/l, 20C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C
Viskozittes indekss (VI)
Prsknjamba, -30C, mPa.s
Prsknjamba, -20C, mPa.s
Prsknjamba, -15C, mPa.s
Uzliesmoanas temperatra, COC, C
Sastinganas temperatra, C
Iztvaikoana, Noack, %wt
Srmainba (TBN), mgKOH/ g
Sulfta atlikuma pelnu saturs, % svara

Testa
metode
ISO 3675
ISO 3104
ISO 2909
D 5293
D 5293
D 5293
ISO 2592
ISO 3016
D 5800
ISO 3771
ISO 3987

10W-30
0.876
10.5
140
3000
215
-33
12.5
8.5
1.1

PRISTA SUPER DIESEL

10W-40 15W-40 15W-50 20W-40
0.873
0.882
0.883
0.884
14.5
14.7
18.4
14.8
150
140
135
115
2600
6600
6000
7500
220
225
230
232
-30
-28
-25
-23
13.0
11.9
12.0
9.5
8.5
8.5
8.5
8.5
1.1
1.1
1.1
1.1

20W-50
0.886
19.0
125
7800
234
-20
9.8
8.5
1.1

231

Produktinformcija
Specilie eoanas
materili

MOLYKOTE A
Solid-lubricants dispersion

RAKSTUROJUMS

Cieto smrvielu suspensija minerle berzes virsmm

metls/ metls, smagm slodzm un lieliem trumiem

Palielina slodzes izturbu

Samazina berzi un dilanu
Padara klusku iekrtu
darbbu
Uzlabo iekrtu mezglu
piestrdes procesu
Nodroina iekrtu darbu
nepietiekamas eoanas
gadjum
Samazina un novr
zobratu zobu izdrupanu
SASTVS
Minerlea
Molibdena disulfds
Stabilizators

PIELIETOJUMS
Lietojama berzes virsmu eoanai ar papildus smrvielm,
dilanas samazinanai un ilgkam kalpoanas laikam.
Veiksmgi izmantojama k piedeva eai smagi slogotiem rites un
sldes gultiem, vadotnm, vrpstm, zobratiem un iekdedzes
dzinjiem.
TIPISKS PABAS
pabas
Krsa
Blvums, g/cm, 20C
Viskozitte, s
Darba temperatru diapazons, C

Testa metode*
vizuli
ISO 2811
4 DIN 53211
-

etrlodu sametinans tests, N

Izdiluma tests, 800N slodze, mm
Daiu lielums, m

DIN 51350/ 4
DIN 51350/ 5
DIN 51832

Rdtji
melna
0.89
12.5
atkargs no
eas, kurai
pievienots
2400
1.5
3.8

* ISO: International Standardization Organization (Starptautisk

standartizcijas organizcija).
DIN: Deutsche Industrial Norm (Vcijas Industrijas Norma)
Tabul uzrdtie parametri ir informatvi. nav raotja specifikcija
konkrtam produktam. Lai iegtu konkrta produkta specifikciju,
ldzam vrsties pie mums.

Pielietoanas metodes
Pievienot motoreai
propor-cionli 3%,
reduktoru eai 5% un
10% pai smagm
slodzm, no eas tilpuma.
Var lietot viss eoanas
sistms, k: centrlajs,
ar dozanas, iemrkanas
u.c. metodi.
Ierobeojumi
is produkts nekad nav
testts izmantoanai
farmakopej vai
medicn.

232

DROBAS
PASKUMI
Informcija par produkta
nekaitgumu droai
lietoanai aj aprakst
nav iekauta.
Pirms MOLYKOTE A
Solid-lubricants
dispersion lietoanas
rpgi izlasiet produkta
Drobas Datu lapu un
etieti uz produkta
fasjuma.

Uzglabana un
derguma termi
Uzglabjot MOLYKOTE
A Solid-lubricants
dispersion 20C
temperatr, oriinl
neatvrt iepakojum,
produkta derguma
termi ir 60 mnei no
raoanas datuma.
Rpncas fasjumi:
12 gb kartona kast
150ml aerosola balonos,
20 gb kartona kast
125ml metla bundis,
12 gb kartona kast 1,0 ltr
bunds, 5 ltr un 25 ltr
bunds.

Produktinformcija
Specilie eoanas materili

MOLYKOTE HSC Plus

Solid lubricant paste
Svinu un nieli nesaturoa cieto smrvielu pasta

RAKSTUROJUMS
Pielietojama pla
temperatru diapazon, no
-30C ldz 1100C
Novr vtu un
skrvjsavienojumu "ieanos"
ilgstoas augstas temperatras
iedarbbas rezultt un
agresv vid.
Augsta nestspja
Pateicoties stabilam berzes
koeficientam, iespjams
nodroint skrvju
savienojumu pievilkanu ar
noteikto spku
Labas pretkorozijas pabas
Laba elektrbas vadtspja

SASTVS
Bzes ea - minerlea
Iebiezintjvielas
Ciets smrvielas
Kolodais metla pulveris (bez
svina)

DROBAS PASKUMI
Informcija par produkta
nekaitgumu droai lietoanai
aj aprakst nav iekauta.
Pirms MOLYKOTE HSC
Plus lietoanas rpgi izlasiet
produkta Drobas Datu lapu
un etieti uz produkta
fasjuma.
Ierobeojumi
is produkts nekad nav testts
izmantoanai farmakopej vai
medicn.

233

PIELIETOJUMS
Pamat skrvju savienojumiem metls/ metls, pakautiem augstm
temperatrm un kontaktvirsmu berzei.
Piemrotas lietoanai eoanas savienojumos ar maziem savstapjs
prbdes trumiem, pakautiem augstm temperatrm un korozijas
iedarbbai, kad prasts zems un pastvgs berzes koeficients.
Izmantojama ar k kontaktsmrviela elektrbu vadoos detau
savienojumos.
Sekmgi tiek izmantota vttapu savienojumos gzes un tvaika turbnm,
dzinju
turbokompresoriem,
atloku
vtveida
savienojumos
cauruvadiem mijas rpniecbas un naftas prstrdes iekrtm.
TIPISKS PABAS
pabas

Testa
Rdtji
metode*
Krsa
vizuli
vara
Bzes eas tips
minerlea
Penetrcija svaigai pastai, mm/10
ISO 2137
250-280
Blvums, kg/l, 20C
ISO 2811
1.4
Darba temperatru diapazons, C
-30 ... +1100
Pilienkrianas temperatra, C
ISO 2176
nav
Gulta slodzes kapacitte, aizsardzba pret dilanu, kalpoanas laiks
4-lodu sametinans tests, N
DIN 51350-4 4800
izdiluma laukums, 400N/ 800N, mm
DIN 51350-5 0.6/ 1.1
Alen-Wieland manas OK tests, N
20 000
Berzes spks, N
1700
Berzes koeficients
Skrves tests, Erichsen
Skrves tests, vtnei
0.14
Skrves tests, statiskais spiediens
0.09
Skotnjais atskrvanas spks, Nm
120

* DIN: Deutche Industrie Norm.

ISO: (International Standards Organisation) Starptautisk Standartu
Organizcija
1 ciets smrvielas robetemperatra
2 berzes koeficients skrvju savienojumos, M12, 8.8, melns skrves.
3 M12 ar skotnjo griezes momentu Ma+56Nm un termisko apstrdi
540C, 21 h, skrves materils: 21 Cr MoV 57, mat no. 1.7709.
Tabul uzrdtie parametri ir informatvi. Lai iegtu konkrta produkta
specifikciju, ldzam vrsties pie mums.

Pielietoanas metodes
Ja iespjams, notriet skrvju
vai vttapu vtnes ar dru
birsti.
Krtgi
nokljiet
savienojumu kontaktvirsmas
ar pietiekamu daudzumu
pastas, lai iegtu savienojuma
vietas labu blvjumu. Lieks
uzkljums nav kaitgs.

Nevajag
censties
maint
sastvu, MOLYKOTE HSC
Plus nav jaucama ar ziedm
un
em.
Lietojot
MOLYKOTE
HSC
Plus
aerosolu, var trk un
vienmrgk prklt lielus
laukumus un apstrdt grti
aizsniedzamas vietas.

HOTEMP 2000 Spray

augstas temperatras izturga smrviela aerosola iepakojum
HOTEMP 2000 Spray ir uzlabota, pilngi
sinttiska ea, darbam augsts temperatrs,
eoanai ar aerosola strklu. Pc dintja
iztvaikoanas HOTEMP 2000 Spray izveido
plnu eas krtiu ar augstu pielipanas spju.
HOTEMP 2000 Spray ir piemrota visu tipu ar
eu eojamiem u prvadiem, k des,
vadotnes, zobratu prvadi, troses, sldes
konveijeri (paclji) vai ekscentri un, pai,
eektoriem metllieanas mans.
HOTEMP 2000 Spray ideli lietojamas
motociklu u eoanai (ar dm ar Ogredzenu tipa). Produkts oti tri nokst berzes
viets un nenoskalojas ar deni. HOTEMP
2000 Spray ieteicams izmantot temperatrs
ldz aptuveni 250C. Pat pie das
temperatras eas krtia ilgstoi spj izturt
slodzes un droi strdt.
HOTEMP 2000 Spray jizmanto tikai labi
vdinms
telps,
lai
neveidojas
sprdzienbstams maisjums. Nedrkst aerosolu
izsmidzint atkltas liesmas vai sakarstu
virsmu tuvum. Rpgi sekot lietoanas
instrukcijm Drobas Datu lap un uz
iepakojuma uzlmes.
Pc uzpanas HOTEMP 2000 Spray izveido
oti lipgu eas krtiu, kura lieliski pretojas
nomeanai no virsmas centrbdzes spku
iespaid un noskaloanai ar deni.
HOTEMP 2000 Spray ir ekonomisks lietoan,
pateicoties reguljamai sprauslai. Ar ts
paldzbu strklas virzienu var maint no
horizontla uz vertiklu, uzsmidzinot produktu

preczi nepiecieamaj
daudzum.

viet

vajadzgaj

HOTEMP 2000 Spray uzglabanas laiks ir

aptuveni 36 mnei, ja produkts tiek uzglabts
silt un saus telp neatvrt oriinl tar.
Neuzglabt
tieos
saules
staros
un
temperatrs virs 50C.
Rpncas fasjumi:
400 ml aerosola balonos
Min. daudzums iepakojum ir 12 x 400 ml.
HOTEMP 2000 Spray ir:
termiski stabila augsts temperatrs,
lietoanai ldz 250C
laba pielipanas spja berzes
virsmm, ilgstoa darbba
labi pielp un iespieas, nodroinot
mazu patriu
lieliski pretojas nomeanai no virsmas
centrbdzes spku iespaid, samazinot
apkrtjs vides piesrojuma risku
nest den, labi pretojas
noskaloanai ar deni
Veselba un droba
HOTEMP 2000 Spray nav kaitgas ietekmes
uz veselbu, ja tas tiek lietots atbilstoi
nordjumiem. Lai saemtu Materila drobas
datu lapu (MSDS), sazinieties ar vienu no
msu TechData Informcijas lnijm.
Informcijas Lnijas
Ja Js vlaties uzzint vairk par HOTEMP
2000 Spray, vai kdu citu produktu msu
neierobeotaj kvalitatvo smrvielu lnij,
ldzu, sazinieties ar mums.
TEHNISKIE PARAMETRI

miskais sastvs
Darba temperatru diapazons, C
Krsa
Blvums, kg/ l, pie 20C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C

234

sinttiskie esteri, sinttiskie ogderai

no 0 ldz +250
zaa
0,94
2000

KLBER MADOL 100

adatu un spolu eas trikotas un flat-bed adanas manm
KLBER MADOL 100 ir radtas lai
apmierintu moderno msdienas trikotas
fabriku prasbas pla procesu diapazon.
KLBER MADOL 100 var tikt lietotas
flat-bed un cirkulrajs admmans, k
ar ujmans.
KLBER MADOL 100 notra un saeo
admmanu un ujmanu mezglus un
detaas svrstus, adatu kleus, adatu
cilindrus, skalas un svrteu gredzenus, k
ar anas un adanas procesu elementus
diegus. Pateicoties KLBER MADOL
100 specilajam sastvam un piedevm, ie
elementi nemitgi tiek saglabti tri un
veicina plstou iekrtu darbbu. Eas ir
viegli notrmas ar visiem parastajiem
mazganas ldzekiem.
KLBER MADOL 100 var tikt pildts
manu eas cirkulcijas sistms. Pirms
prejas uz KLBER MADOL 100 ir
jprliecins ka eas pievadi ir sausi un
eas tvertnes ir pilnb iztrtas. Nav
ieteicams sajaukt kop dadu tipu adatu
eas. Pirms eu maias ieteicams iztrt
manas eoanas sistmu ar Klber Madol
115 FO.
Minimlais eu KLBER MADOL 100
uzglabanas laiks ir 24 mnei, ja

produkts
tiek
oriinlaj tar.

uzglabts

neatvrt

Rpncas fasjumi:
19 ltr. Spainis
200 ltr. Muca
KLBER MADOL 100 eas ir:
ir notrmas ar parastajiem
mazganas ldzekiem
laba pretdilanas aizsardzba
slp troksni un vibrcijas
piemrotas
trikotas
manu
cirkulcijas sistmm
KLBER MADOL 100 ir pieejamas
dads viskozittes klass. Izvloties
nepiecieamo eas viskozitti, jievro
iekrtu raotju prasbas un ieteikumi.
Klber Madol 100 nav kaitgas ietekmes
uz veselbu, ja tas tiek lietots atbilstoi
nordjumiem. Lai saemtu Materila
drobas datu lapu (MSDS), sazinieties ar
vienu no msu TechData Informcijas
lnijm.
Informcijas Lnijas
Ja Js vlaties uzzint vairk par Klber
Madol 100, vai kdu citu produktu msu
neierobeotaj kvalitatvo smrvielu lnij,
ldzu, sazinieties ar mums.

TEHNISKIE PARAMETRI
KLBER MADOL
Krsa
Izskats
Blvums, kg/l, pie 20C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C
Sastinganas temperatra, C

Testa metode

162

DIN 51757
DIN 51562
DIN 51562
DIN ISO 3016

0,86
24
4,6
-35

172
gaii dzeltena
dzidrs
0,87
32
5,4
-18

183

0,86
45
6,6
-15

235

DASCOKLEEN MS
metlgrieanas darbgaldu eoanas dzesanas idruma tvertu un
sistmu un darbgaldu detau attranas ldzeklis
Metlgrieanas
darbgaldu
eoanasdzesanas emulsijas vannas pildjuma
darba ms ir tiei atkargs no apieans ar
koncentrtu un gatavo emulsiju darba
laik. Pareiza metlapstrdes darbgalda
ekspluatcija jsk ar eoanas-dzesanas
emulsijas tvertnes un sistmas attranu un
dezinfekciju.
DASCOCLEEN MS ir augsti efektvs
metlapstrdes
darbgaldu
eoanasdzesanas emulsijas tvertnes un padeves
sistmas tranas un dezinfekcijas
ldzeklis. DASCOCLEEN MS kalpo
netrumu noemanai no darbgaldu darba
zonm, izpleans tvertnm un apstrdes
darbgaldu
padeves
sistmm,
bez
darbgaldu apturanas. DASCOCLEEN
MS paldz likvidt baktriju un snu
piesrojumu sistms, ko ar citm
metodm izdart ir grti.
DASCOCLEEN MS:
ir ekonomiski izdevgs lietoan,
pateicoties nelielajai pielietojam
duma koncentrcijai.
tri
izncina
mikroorganisko
piesrojumu
un
ievrojami
pagarina emulsijas darba mu.
ir vj aromts.
ir sajaucams ar ekspluatcij esou
emulsiju.
mazg,
attra
un
dezinfic
vienlaicgi
(vienas
opercijas
laik), lieliski aizsarg sistmas,
iekrtas un instrumentus pret
koroziju.

Pateicoties DASCOCLEEN MS
paajm virsmu saslapinanas
spjm, skaloanas sastvs aizvc
organiskas
dabas
srus,
mikroorganismu kolonijas un rauga
sntes gan no darbgaldu virsmas,
gan no grti aizsniedzamm vietm.
Netrumu sabiezjumi tiek tri
izdinti un kop ar idrumu
aizskaloti prom.
DASCOCLEEN MS pievieno tiei
metlapstrdes
emulsijai,
1-2%
koncentrcij, atkarb no netrbas
pakpes, neilgi pirms paredzts
emulsijas nomaias.
Pievieno 1-2% DASCOCLEEN MS,
atkarb no netrbas pakpes,
nolietotajai
eoanas-dzesanas
emulsijai
tiei
metlapstrdes
darbgalda vann.
Nodroina cirkulciju vismaz 8
stundas.
Ieteicams nodroint
cirkulciju skaloanas rem nedas
nogales brvdiens.
Nolej atstrdto emulsiju kop ar
izskalotajiem
netrumiem
ciei
nosldzam trauk un utiliz to
saska ar noteiktajm normm un
standartiem. Skatt Dascokleen MS
Drobas Datu lapu.
Izskalo iztrto sistmu ar tru deni,
kam
skaloanas
uzlaboanai
pievienots
nedaudz
emulsijas
koncentrts. Nolej ar o skaloanas
idrumu.
Iepilda
darbgalda
cirkulcijas sistm svaigi sagatavotu
eoanas-dzesanas emulsiju.

DASCOCLEEN MS TEHNISKIE PARAMETRI

Blvums, kg/l, pie 20C
1,03
pH skaitlis, 1% koncentrcij
9,2
Gaismas refrakcijas indekss
1,8
ieteicams koncentrcijas emulsij, %
1-2

236

DASCOSPEED 2200
ar deni sajaucams, minerleas saturos, eoanas-dzesanas
idruma koncentrts metlapstrdei
PIELIETOJUMS
DASCOSPEED 2200 ir ar deni sajaucams
bzes idrums metlapstrdes procesiem,
kur, maisjum ar deni, veido teicamas
kvalittes emulsiju ar augstu eas saturu un
labm eoanas pabm.
DASCOSPEED
2200
ir
pielietojams
maisjum ar plaa kvalittes diapazona deni
ar cietbas rdtju diapazon no 50 ldz 400
ppm kalcija.
Produktam ir zema putoanas tendence, td
DASCOSPEED 2200 ir sevii piemrots
lietoanai metlapstrdes opercijs, kurs ir
augsta berze starp apstrdjamo detau un
griezjinstrumentu, piemram - zobratu zobu
velana u.c..
DASCOSPEED 2200 ir pielietojams vism
metlapstrdes
pamatopercijm,
k
frzana, urbana, zana, virpoana.
DASCOSPEED 2200 ir pielietojams plaa
materilu klsta apstrdei, ieskaitot traudu,
lejamo ugunu, misiu, bronzu.
TEHNISKIE PARAMETRI
Blvums, kg/l, pie 20C
pH skaitlis, 5% koncentrcij
Gaismas refrakcijas indekss
ieteicams koncentrcijas emulsij, %

0,9
9,3
0,91
4-8

PRIEKROCBAS
DASCOSPEED 2200 ir:
labas eojos pabas
laba pretkorozijas aizsardzba
stabila sajaucot ar ar cietu deni
laba pretoans mikroorganismu
iedarbbai (pelanai)
dietanolamnus nesaturos
zema putoans
labas filtrcijas pabas
DASCOSPEED 2200 izpilda visas ES
prasbas, kas odien tiek noteiktas moderniem
dzesanas idrumiem (Tehniskie noteikumi
kaitgiem materiliem, TRGS 611).
DASCOSPEED 2200 ir praktiski nekaitgs
saskaroties ar du, tomr vajadztu izvairties
no ilgstoa vai atkrtota idruma kontakta ar
du.

UZGLABANA
DASCOSPEED 2200 ir juzglab
zem jumta vai nojumes. Apkrtjs
vides temperatrai ir jbt virs 0C
un zem 30C. Nepieaujiet dens
uzkranos uz mucu augjiem
vkiem.
DASCOSPEED
2200
veidots
emulsijas pildjuma darba ilgums ir
noteikts 6 mneus ilgs no
uzpildanas bra.
SVARGI!
Gatavojot
emulsiju
vienmr
pievienojiet pamat-idrumu denim,
ne otrdi! Tas uzlabos gatavs
emulsijas
pretoans
spju
baktrijm. VA Motors iesaka
emulsijas
sajaukanai
lietot
automtisks jaukanas sistmas.
Emulsijas papildinanai lietojiet
nevis tru pamatidrumu, bet
iepriek
sagatavotu
augstkas
koncentrcijas emulsiju.
Centieties aizvkt no emulsijas citas
eas, kuras vartu tur bt iekuvuas
no citm darbgalda sistmm.
Emulsijas vannas pildjuma darba
ms ar DASCOSPEED 2200 ir tiei
atkargs no apieans ar koncentrtu
un emulsiju darba laik.
Veselba un droba
DASCOSPEED 2200 nav kaitgas
ietekmes uz veselbu, ja tas tiek
lietots atbilstoi nordjumiem. Lai
saemtu Materila drobas datu lapu
(MSDS), sazinieties ar msu
tirdzniecbas dau.
Informcijas Lnijas
Ja Js vlaties uzzint vairk par
DASCOSPEED 2200 , vai kdu citu
produktu
msu
neierobeotaj
kvalitatvo smrvielu lnij, ldzu,
sazinieties ar mums.

237

QUINTOLUBRIC 888-68 veidots lai aizsttu

minerleu bzes eas ar pretnodiluma aizsardzbas
spjm, lietoanai hidrosistms, viets, kur pastv
ugunsbstambas risks. QUINTOLUBRIC 888-68
ieteicams izmantot iekrts ar tad, ja pastv
prasbas apkrtjs vides nekaitgumam. idrums
nesatur deni, minerls eas vai fosfta esterus, t
pamat ir augstas kvalittes sinttiskie, organiskie
esteri un rpgi izvltas piedevas, lai sasniegtu
izcilas
darbaspjas
hidrauliskajs
iekrts.
QUINTOLUBRIC 888-68 apvieno sev teicamas
eojos pabas (ar smagu slodu apstkos) ar
izcilm pretkorozijas/ pretrsas/ pretnodiluma
aizsardzbas spjm, ts var lietot visu vadoo
raotju hidrosistmu mezglos. idrumam ir
augsta ugunsizturba, tas nav toksisk/ nav toksisks
dens dzvniekiem, nav kairinos un ir pilnb
bioloiski nordms
QUINTOLUBRIC 888-68, to pareizi lietojot, ir
ilgks kalpoanas laiks, saldzinot ar minerlajm
em. Tas ir pai atkargs no darba temperatrm.
SAVIETOJAMBA
Blvslgi un blvju materili
Ieteikumi sastb ar idruma savietoanu ar
plaa pielietojuma blvslgiem. Ail nekustgi
ietverti nekust-gi blvslgi, k vrstu gumiju Ogredzeni, zemspiediena teu savienojumi.
uzkranas
kameras,
un
Mazkustgi
augstspiediena mazkustgu
teu uzlikas.
Kustgas attiecas uz hidrocilindru un sku
vrpstu blvslgiem kustgm augstspiediena
tenm utt..
ISO
Apraksts
S
V D
1629
D
NBR
Vid. ldz augsti nitrila
C C C
gumija (Buna N, >30%
akrilonitrils)
NBR
Zemi nitrila gumija (Buna S
N N
N, <30% akrilonitrils)
FPM
Fluorelastomri (Viton) C C C
CR
Neoprns
S
S
S
IIR
Butilkauuks
S
N N
EPDM Etiln propilna gumija
N N N
AU
Poliuretns
C C C
PTFE
Teflons
C C C
S nekustgi; VD Mazkustgi; D - Kustgi
C - savietojami
S - apmierinoi stermia lietoan, pie pirms
izdevbas nomaint ar savietojamiem blvslgiem
N - nesavietojami
Metli
QUINTOLUBRIC 888-68 ir savietojams ar dzelzi
un trauda sakausjumiem un vairumu krsaino

238

metlu un to sakausjumiem. Tas nav savietojams

ar svinu, kadmiju, cinku un to sakausjumiem, ar
augstu saturu.
Krsas un prkljumi
QUINTOLUBRIC 888-68 ir savietojams ar
daudzkomponentu epoksdsveu prkljumiem. Tas
nav savietojams ar cinka bzes prkljumiem.
Specifiskos gadjumos konsultties ar prkljumu
raotju vai Quaker Chemical.
idrumi
QUINTOLUBRIC 888-68 ir savietojams un
sajaucams ar gandrz vism minerlem un
poliesteru bzes hidrauliskajiem idrumiem, un ar
ar daiem, bet ne visiem, fosftu esteriem. Tas nav
sajaucams ar deni saturoiem idrumiem. aubu
gadjumos konsultties ar Quaker Chemical.
TIPISKIE PATRAMETRI
Parametri
Rezultts
Izskats
dzeltens, dzintarkrsas
Kinemtisk viskozitte, mm/s,0C
615
Kinemtisk viskozitte, mm/s,20C
165
Kinemtisk viskozitte, mm/s,40C
68
Kinemtisk viskozitte, mm/s,100C
14
Viskozittes indekss (vi)
215
Blvums, kg/ l, 15C
0.92
Skbes skaitlis TAN, mg KOH/g
1.5
Sastinganas temperatra, C
<-20
Putoans tests, ml-ml, 25C
50-0
Pretkorozijas aizsardzba
izpilda
Pretkorozijas aizsardzba
izpilda
Uzliesmoanas temperatra, C
304
Aizdegans temperatra, C
360
Pauliesmoans temperatra, C
>400
Atbrvoans no gaisa trums, min
7
Uguns pretestba
atestts
Ska tests, mg diluma
<5
FZG slodzes tests, zobratu eoana
>12
Atdalans no dens, ml-ml-ml (min)
42-38-0 (30)

TEHNISKIE DATI
Parametri
Rezult.
patnj siltumietilpba, kJ/kg
2.06
izpleans koeficients, par katru C
6 x 104
Tvaiku spiediens, 20C
3.2 x 106
Tvaiku spiediens, 66C
7.5 x 106
Bulk Modulus, 210 bar, 20C, N/cm
1.87 x 105
Bulk Modulus, 3000 psi, 20C, psi
266.900
Siltumvadmba, 19C, J/s/m/C
0.167
Dielektriskais caursianas spriegums, kV
30

BINOL HYD 46E

BINOL HYD 46E ir bioloiski nordma, cinku nesaturoa, hidraulisk ea uz
rapu eas bzes. Eai pievienotas jaunko izstrdu piedevas pretkorozijas,
pretnovecoanas un pretberzes pabu nodroinanai.

BINOL HYD 46E piemt augsta bioloisks nordmbas pakpe, atbilstoi

CEC-L-33-A93, ko apstiprina tests.
BINOL HYD 46E labi saglab viskozitti pie temperatru izmaim, tpc
ieteicamais darba temperatru diapazons ir plas, no -15C ....+80C.

BINOL HYD 46E ir savietojams ar visiem blvslgu materiliem, kdus izmanto

hidrosistms.
BINOL HYD 46E pilnb sajaucamas ar tradicionlajm hidraulisko sistmu
minerlem.

BINOL HYD 46E paredzta lietoanai lauksaimniecbas, celtniecbas un

meizstrdes tehnik, bet var tikt lietota ar cita veida tehnik, ja prasts lietot
eu, kura nodara sevii mazu kaitjumu dabai.

BINOL HYD 46E specifikcijas:

Swedish Standard 15 54 34 BV 46 EAL, SP Green List, ISO/FDIS 15380 HEES
46 un BF-1.

TEHNISKIE PARAMETRI

BINOL HYD 46E:

ISO viskozittes klase
Blvums, kg/l, 15C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 100C
Viskozittes indeksss (VI)
Uzliesmoanas temperatra, COC, C
Sastinganas temperatra, C

46
0,878
48
10,1
210
225
-30

239

INFINEUM R255
INFINEUM R255 ir bezpelnu polimeru kompozcija, kura izdinta naftas
prtvaices rezultt iegt dintj. Piedeva INFINEUM R255 ir paredzta parafna
kristlu auganas nepieauanai zems temperatrs un lietojama ar dadu tipu degvielm,
sevii ties prtvaices rezultt iegtm (piemram dzedegviela) un degvielm ar augstu
vrans beigu temperatru, lai vartu degvielm pieirt nepiecieams darba spjas zems
temperatrs.
INFINEUM R255 ir pielietojams t izplatanas proces, neprasa pievienoanu tiei
raoan, ar to var strdt ar zems temperatrs, vislabkie rezultti tomr ir iegstami
piejaucot to degvielai temperatrs virs 0C, vai temperatr, augstk par degvielas
saduoans temperatru (CP, Cloud Point). ai gadjum ieteicams ataidt produktu ar
petroleju, lai atvieglotu t sajaukanos ar degvielu, ja CP ir temperatra, zemka par 0C.
INFINEUM R255 spj pazemint abas kritisks temperatras (PP un CFPP):
vl par 5 ... 6C, ja pievieno 1 ltr. piedevas 1000 litriem dzedegvielas (attiecb
1:1000);
vl par apmram 9C, ja pievieno 1 ltr. piedevas 500 litriem dzedegvielas (attiecb
1:500).
Darba spjas atkarb no apstrdjams degvielas skotnjs kvalittes, galvenokrt
parafna satura, nodroina piedevas INFINEUM R255 piejaukana no 500 ldz 1500 ppm
(0.05 ldz 0.15 masas %) no apstrdjams degvielas daudzuma. Tas spj jtami pazemint
CFPP (Cold Filter Plugging Point) jeb t.s. filtrjambu zem temperatr. Pievienojot piedevu
INFINEUM R255 koncentrcij 500 ldz 1500 ppm, tipiskai Krievijas izcelsmes vasaras
dzedegvielai CFPP temperatra tiek pazeminta ldz 6 ... - 17C. Augstkas kvalittes
dzedegvielai CFPP var pazemint ldz -25C un vl vairk.
Apieans un pielietoana: apmaisana un sasildana ir ieteicamas, ts stipri uzlabo
degvielas sajaukanos ar piedevu. Maksimlajai degvielas temperatrai nevajadztu prsniegt
40 ...55C, jizvairs no augstm degvielas tvertnes sienu temperatrm. Ja piedeva
INFINEUM R255 tiek ataidta, piemram ar apgaismoanas petroleju, tad apmaisana ir
nepiecieama, bet degvielas sasildana var nebt vajadzga.
Piejaucot piedevu INFINEUM R255 degvielai, ieteicama ir proporcionlas mranas
neprtraukt metode, k vism degvielas auksto plstambu uzlabojom piedevm. Laba
sajaukans rezultta sasnieganai degvielas temperatrai vlams bt vismaz par 5C
augstkai par ts saduoans punktu (temperatru).
Uzglabanai piemroti taras materili ir nersjoais trauds, poliesteru plastmasas un
teflons (fluorplasts).
TEHNISKIE PARAMETRI
Parametri
rjais izskats
Blvums, kg/l, 15C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 40C
Kinemtisk viskozitte, mm/s, 20C
Uzliesmoanas temperatra,C
Sastinganas temperatra,C

240

Testa metode
ISO 3675
ISO 3104
ISO 3104
ISO2592
ISO 3016

Rezultts
duains idrums
0.891
6.1
11
67
-36