I.ZIEMELIS, A.KATIS, L.

DOMINIEKS

MATERILU
PRETESTBA

Mcbu grmata

JELGAVA 2008
 Mcbu grmata sagatavota un izdota ESF projekta Inenierzintu studiju
satura modernizcija Latvijas Lauksaimniecbas universittietvaros, projektu
ldzfinans Eiropas Savienba.

Ziemelis I., Katis A., Dominieks L. Materilu pretestba. Jelgava: LLU,

2008. 376 lpp.

ISBN 978-9984-784-77-9

Imants Ziemelis, Aivars Katis, Laimonis Dominieks

LLU Tehnisk fakultte
 SATURS

Priekvrds.................................................................................................................. 6
1. nodaa. Pamatjdzieni ............................................................................................. 7
1.1. Materilu pretestbas priekmets un t pamatuzdevumi ..................................... 7
1.2. Relais objekts un aprina shma ..................................................................... 8
1.3. Materilu pretestbas pamathipotzes ................................................................. 9
1.4. rjie un iekjie spki .................................................................................... 10
1.5. luma metode ............................................................................................... 11
1.6. Iekjo spku faktoru epras pamatslogojumiem ............................................. 15
1.7. Diferencialsakarbas liec .................................................................................. 16
1.8. Spriegumu jdziens un to iedaljums ............................................................... 45
1.9. lumu laukumu eometriskie raksturotji .................................................... 48
1.9.1. luma laukums ..................................................................................... 48
1.9.2. Laukumu statiskie momenti .................................................................... 48
1.9.3. Laukumu aksilie inerces momenti ........................................................ 51
1.9.4. Sakarbas starp inerces momentiem dads koordintu sistms .......... 52
1.9.5. Galvens asis un galvenie inerces momenti ........................................... 56
1.9.6. Inerces rdiusi un pretestbas momenti ................................................... 59
2. nodaa. Stiepes (spiedes) slogojums ...................................................................... 64
2.1. Spriegumi un deformcijas................................................................................ 64
2.2. Stiepes (spiedes) diagramma plastiskiem materiliem ..................................... 67
2.3. Huka likums ...................................................................................................... 73
2.4. Virsmas spiede .................................................................................................. 75
2.5. Pieaujamie spriegumi ...................................................................................... 76
3. nodaa. Saliktais spriegumstvoklis ..................................................................... 77
3.1. Jdziens par spriegumstvokli .......................................................................... 77
3.2. Spriegumi stiepta stiea lumos..................................................................... 78
3.3. Spku darbbas neatkarbas likums .................................................................. 81
3.4. Plaknes un telpas spriegumstvoki .................................................................. 82
3.5. Galvenie spriegumi ........................................................................................... 84

3
 3.6. Visprintais Huka likums ............................................................................... 86
3.7. Deformcijas trs bdes slogojum .................................................................. 88
3.8. Cirpes (bdes) slogojums ................................................................................... 91
3.9. Stiprbas teorijas ............................................................................................... 92
3.10. Deformciju un spriegumu mrana............................................................... 96
4. nodaa. Vrpe ........................................................................................................ 107
4.1. Apastieu vrpe ............................................................................................. 107
4.2. Deformcijas apastieu vrp ....................................................................... 111
4.3. Neapau stieu vrpe ...................................................................................... 115
4.4. Statiski nenoteicami uzdevumi vrp ............................................................. 127
4.5. Plnsienu noslgta un nenoslgta profila stieu vrpe.................................... 129
5. nodaa. Liece ......................................................................................................... 132
5.1. Trs lieces slogojums ..................................................................................... 132
5.2. Lieces normlie spriegumi ............................................................................. 133
5.3. Lieces tangencilie spriegumi ........................................................................ 136
5.4. Stiprbas aprini liec ................................................................................... 141
5.5. Racionls sijas rsgriezuma izveidojums ................................................... 145
5.6. Viendas pretestbas siju liece ........................................................................ 149
5.7. Salikto siju aprins ....................................................................................... 152
5.8. Lieces centrs ................................................................................................... 157
5.9. Lkas sijas liece ............................................................................................... 161
5.10. Sijas liekts ass diferencilviendojums un t integrana .......................... 165
6. nodaa. Elastgie prvietojumi ............................................................................ 181
6.1. Sistmas potencil enerija ........................................................................... 181
6.2. Maksvela teorma par prvietojumu savstarpgumu ...................................... 184
6.3. Kastiljano teorma .......................................................................................... 187
6.4. Kastiljano formula . ......................................................................................... 189
6.5. Mora integrlis ................................................................................................ 191
6.6. Vereagina pamiens .................................................................................. 198
6.7. Prvietojumu noteikana ar Simpsona formulu .............................................. 205
6.8. Deformcijas no temperatras izmaias ......................................................... 223

4
7. nodaa. Saliktie slogojumi ................................................................................... 226
7.1. Greiz liece ..................................................................................................... 227
7.2. Ekscentrisk spiede (stiepe) ........................................................................... 233
7.3. Vienlaicga lieces un vrpes darbba apastieos ........................................... 248
8. nodaa. Statiski nenoteicamas sistmas .............................................................. 264
8.1. Statisk nenoteicamba ................................................................................... 264
8.2. Spku metodes kanoniskie viendojumi ......................................................... 265
8.3. Epru zmana statiski nenoteicamm sistmm .......................................... 269
9. nodaa. odze ........................................................................................................ 277
9.1. Konstrukciju stabilitte ................................................................................... 277
9.2. Kritisk spka noteikanai .............................................................................. 278
9.3. rsgriezuma izvle pc noturbas nosacjuma (projekta aprins).............. 283
9.4. Vienlaicgs lieces un odzes slogojums ........................................................... 303
10. nodaa. Dinamisks slodzes ................................................................................ 306
10.1. Inerces spku ievrtana aprinos .......................................................... 306
10.2. Elastgs svrstbas...................................................................................... 309
10.3. Stiprbas aprini elastgu svrstbu slogojum ......................................... 315
10.4. Trieciena slodze .......................................................................................... 317
11. nodaa. Laik maingi spriegumi....................................................................... 321
11.1. Jdziens par materila nogurumu ............................................................... 321
11.2. Materilu izturba pie laik maingiem spriegumiem ................................. 322
11.3. Nogurums simetrisk cikl.......................................................................... 325
11.4. Nogurums nesimetrisk cikl ..................................................................... 327
11.5. Aprini salikt slogojum.......................................................................... 328
1. pielikums. Karsti velmt trauda profilu sortiments ............................................ 331
2. pielikums. Auksti velmt trauda profilu sortiments ........................................... 348
3. pielikums. Eiropas normatvu profili ..................................................................... 366
Literatra ............................................................................................................... 376

5
 PRIEKVRDS

Grmata paredzta k mcbu ldzeklis Latvijas Lauksaimniecbas universittes

tehnisko fakultu studentiem. T var bt noderga ar citu augstskolu studentiem un
ineniertehniskajiem darbiniekiem, kuriem ir saskare ar konstrukciju apriniem, un
bt par pamatu tdu ineniertehnisko priekmetu apguvei k manu elementi,
bvkonstrukcijas u.c.
Grmat ldzs teortisk materila izklstam doti virkne praktisku piemru
biek sastopamo konstrukcijas elementu slogojumu shmu apriniem, kas var bt
sevii nodergi nepilna laika studentiem mcbu vielas patstvgai apguvei. Skaitlisko
lielumu mranai pamat lietota starptautisk mrvienbu sistma SI. Apskattas tikai
raksturgks un konstruktoru praks plak lietots konstrukciju elementu aprinu
metodes.
Autori ir centuies ieturt iepriekjs latvieu valod izdots mcbu grmatas
(E.Lavendelis, A.Valdmanis. Materilu pretestba. Rga, Zvaigsne, 1970., 495 lpp.)
izklsta stilu, materila iedaljumu un lielumu apzmjumus, izemot tdus k spks,
luma laukums, vrpes moments un vl daus citus. Grmat nav iekautas ts
nodaas, kuras saska ar LLU inenierzintu specialitu studentu materilu
pretestbas programmm, neapskata.
Grmatu sarakstjui LLU Mehnikas institta mcbspki Imants
Ziemelis - 1., 2., 6. un 8. nodau, Aivars Katis - 3., 10. un 11. nodau, prjs
Laimonis Dominieks.

6
 1. n o d a a

PAMATJDZIENI

1.1. MATERILU PRETESTBAS PRIEKMETS UN T

PAMATUZDEVUMI

Materilu pretestba pieder pie ineniertehniskm pamatdisciplnm. T ir viens

no saretkajiem tehniskajs fakultts apgstamajiem mcbu priekmetiem.
Materilu pretestba ir zintne par manu un bvkonstrukciju elementu stiprbu.
Ar jdzienu stiprba apzm visu to pabu kopumu, kur izpauas konstrukcijas
elementu pretestba rjo spku iedarbbai. Td lieto ar otro nosaukumu materilu
stiprba. Materilu stiprba manu vai bvkonstrukciju element izpauas: izturb,
stingum un noturb. ermeni sauc par izturgu, ja tas var izturt doto slodzi ar
noteiktu drobu. ermenim ir nepiecieamais stingums, ja t deformcijas atrodas
noteikts robes. ermenim ir nepiecieama noturba, ja pie dots slodzes tas saglab
savu ldzsvara skotnjo formu. Piemram, gari spiesti stiei var izodzties, ja spiedes
spks ir prk liels.
Materilu pretestbas atzias dod iespju izvlties detau izgatavoanai
racionlko materilu, aprint konstrukciju elementu nepiecieamos izmrus,
garantjot ts drobu pie miniml svara. Konstrukcijas drobas un ekonomijas
prasbas ir savstarpji pretrungas. Konstrukcija bs izturgka un ldz ar to droka, ja
ts elementi bs ar lielkiem izmriem un izgatavoti no izturgka materila, kas
parasti ir drgks, un otrdi. Pretruna starp konstrukcijas drobu un materila
taupanu veicina materilu stiprbas zintnes attstbu, liek konstruktoriem meklt
izdevgkus atrisinjumus konkrtos raoanas apstkos.
Materilu pretestba ir ciei saistta ar teoriju un praksi. Sav teortiskaj da t
balsts uz teortisko mehniku, sevii statiku (spku noteikana), un matemtiku
(diferencilrini, integrlrini, rindas, diferencilviendojumi), bet praktiskaj uz
fiziku (cietu ermeu uzbve) un materilu zinbu (materilu pabas). Materilu
pretestba savukrt noder par pamatu manu elementu kursam u. c. specilm

7
disciplnm. Materilu pretestbas uzdevumu risinan plai tiek izmantota modern
skaitoanas tehnika.
Materilu pretestbas pamatuzdevums ir izmantojot teortiskaj mehnik iegts
zinanas par spkiem, to saskaitanu, sadalanu komponents, balstu reakciju
aprinanu pc zinmas pielikts rjs slodzes, u.c. likumus, dot metodes
konstrukciju elementu materilu racionlai izvlei un to nepiecieamo izmru
noteikanai. Ja teortiskaj mehnik materili tika uzskatti par absolti cietiem, tad
materilu pretestba apskata relus, pielikts rjs slodzes darbbas rezultt
deformjoos materilus.
Materilu pretestba, k zintne, neprtraukti attsts saistb ar matemtikas,
fiziks, materilu zintnes, skaitoanas tehnikas u.c. zintnes nozaru sasniegumiem.

1.2. RELAIS OBJEKTS UN APRINA SHMA

Par relo objektu sauc aprinmo konstrukciju vai ts elementu. Aprinos biei
vien nav nepiecieama zint visas rel objekta patnbas (piemram, krsu, virsmas
apstrdes gluduma pakpi u.c.), tpc relo
objektu aizstj ar t.s. aprina shmu.
Aprina shm uzrda visu nepiecieamo
konstrukcijas vai ts elementa aprinam
(rjo slodzi, balstus un to reakcijas,
attlumus). Atkarb no aprina
uzdevuma, vienam relam objektam var
bt vairkas aprina shmas, un otrdi,
viena aprina shma var nodert vairku
relo objektu apriniem. Tpc materilu
pretestba apskata un izstrd aprinu
metodes un metodikas dadm praks
visbiek sastopamm aprina shmm,
kuras var pielietot konkrto relo objektu
1.1. att. Relais objekts
(a) un (c), aprina shma (b). apriniem (1.1. att.). Kombinjot dadas

8
aprina shmas iespjams veikt visus nepiecieamos konstrukcijas aprinus.
Izvloties aprina shmu ir rpgi jprdom, kdus rel objekta parametrus
konkrtaj aprin var neievrot, lai nerastos kdas un tiktu ievrota nepiecieam
aprina precizitte.
Konstrukciju pamatelementi ir stiei, plksnes un masvi. Par stieni sauc
konstrukcijas elementu, kura rsgriezuma izmri daudzkrt mazki par t garumu.
Stiei var bt ar taisnu, telp liektu vai lauztu asi. Stieni vai t posmus aprina
shms parasti attlo ar vienu lniju stiea asi. Par stiea asi sauc lniju, kas savieno
visus t lumu laukumu smagumcentrus. Stienis ir materilu pretestbas ptanas
galvenais objekts. Par plksni sauc konstrukcijas elementu, kas veidots no divm
savstarpji parallm virsmm, attlums starp kurm ir neliels, saldzinot ar prjiem
izmriem. Par masvu sauc konstrukcijas elementu, kura linerie izmri ir vienas
krtas.

1.3. MATERILU PRETESTBAS PAMATHIPOTZES

Materilu pretestba ir zintne ar teortiski praktisku ievirzi. T dod

projektanas praksei rti izmantojamas metodes un formulas visdadko
konstrukciju un to elementu apriniem. Lai aprinus vienkrotu, materilu
pretestb nereti izmanto vairkus piemumus jeb hipotzes, kuras aprinus auj
vienkrot to precizitti praktiski nesamazinot. Tiek pieemts, ka
konstrukciju un to elementu materils ir ar neprtrauktu uzbvi. stenb
jebkur materils t molekulrs uzbves d nav glui neprtraukts. Ar o
piemumu tiek ignorta vielu atomr struktra, bet t k konstrukciju izmri
daudzkrt prsniedz attlumus starp atseviiem atomiem, tad kda, kas
veidojas, ir neliela. is piemums nozm, ka materila pabas nemains, lai
ar cik maza materila daia tiek apskatta, un tas, savukrt, dod iespju relu
deformjamu ermeu aprinu veikanai pielietot matemtik pazstams
bezgalgi mazu lielumu analzes metodes;
materils ir viendabgs (izotrops). hipotze dod iespju uzskatt, ka materila
pabas visos t punktos un virzienos ir viendas. Tas labi attiecinms uz

9
 metliem ar smalkgraudainu struktru, bet tdiem materiliem, k koks,
dzelzsbetons, plastmasas, akmens, u.c. o hipotzi var pielietot ne vienmr, jo
ie materili ir anizotropi;
ermen pirms slodzes pielikanas nav iekjas skuma pieples. Tau ir
zinms, ka, piemram, nepareizas vanas rezultt kokmaterili plais un
deformjas. Ar nepareiza trauda detau rdana izsauc to deformanos.
Strauji vjot betona ljumi plais utt. s deformcijas izsauc materil esoie
iekjie spki;
ja materilu slogo ar rjos slodzi, tad taj pards t.s. iekjie vai elastbas
spki, kuri pretojas konstrukcijas vai ts elementa deformcijm izmru un
formas maiai.
Ir sastopamas vl citas hipotzes vai piemumi, tdi k koncentrtas slodzes
jdziens, spku darbbas neatkarbas princips u.c., tau vajadzgs aprinu
precizittes nodroinanai, kur tas nepiecieams, s hipotzes radt neatbilstba tiek
novrsta izmantojot specilas aprina metodes vai attiecgus koeficientus.

1.4. RJIE UN IEKJIE SPKI

Spka jdziens kvantitatvi raksturo viena ermea iedarbbas intensitti uz otru

ermeni vai kda ermea atsevio dau savstarpjo iedarbbu. Pirmaj gadjum
spkus sauc par rjiem spkiem vai slodzm, bet otraj gadjum par iekjiem vai
elastbas spkiem. No teortisks mehnikas zinms, ka dab sastopami tikai virsmas
un tilpuma spki. ermei savstarpju iedarbojas tiei saskaroties (virsmas spki) vai
ar spku lauku (tilpuma spki) paldzbu. o spku intensitti parasti apzm ar burtu
q. Virsmas spki var bt izkliedti pa lniju (nesos griestu un grdas sijas, dzelzcea
sliede u.c.) vai virsmu (sniega sega uz jumta, vja iedarbba uz kas sienu, dens
spiediens uz trauka dibenu utt.). To mrvienba ir attiecgi N/m, kN/m, .... N/m2, kN/m2.
Tilpuma spki iedarbojas uz visu ermea tilpumu (gravitcijas spks, magntiskais
lauks). To mrvienba ir N/m3, kN/m3. Izkliedt slodze pa lniju un laukumu var bt
sadalta vienmrgi vai nevienmrgi. Piemram, sniega segas spiediens uz plakanas
virsmas var bt vienmrgs vai nevienmrgs. dens spiediens uz trauka dibenu bs

10
vienmrgs, bet uz t sienm nevienmrgs. Materilu pretestb, tpat k mehnik,
biei izmanto koncentrtas slodzes jdzienu, kuru apzm ar burtiem F, P, R, G, Q vai
citiem. Par koncentrtu slodzi sauc pa oti mazu virsmas laukumu darbojos
izkliedtas slodzes kopspku. Piemram, lodu gulta lodtes spiediens uz gulta
gredzenu, dzelzcea vagona rietea spiediens uz sliedi u.c. K redzam, koncentrta
spka jdziens ir nosacts lielums. Tau, ja izkliedts slodzes iedarbbas laukums ir
neliels, saldzinot ar kontakt esoo objektu izmriem, tad ds piemums ir
pieaujams. Kd konkrt lum pielikta lieces momenta radto slodzi parasti attlo
ar spkpri un apzm ar burtu M (1.2. att.).

1.2. att. rjo slodu veidi:

F - koncentrta slodze, M - lieces moments (spkpris), q - pa lniju vienmrgi izkliedts slodzes
intensitte, qmax - pa lniju nevienmrgi izkliedtas slodzes maksiml vrtba.

1.5. LUMA METODE

Jebkuras konstrukcijas elementa stiprbu spju nesabrkot pretoties rjs

slodzes iedarbbai, nosaka savstarpjs iedarbbas iekjie spki un momenti starp
atsevim elementa dam. Iekjos spkus un momentus sauc par iekjo spku
faktoriem. Tos izraisa rj slodze. rjo slodzi noemot, iekjo spku faktori izzd.
Iekjo spku faktoru noteikanai pielieto t.s. luma metodi. Lai ar to iepaztos,
apskatam stieni, slogotu ar rjo slodzi - spkiem F1...Fn (1.3. att. a). Saska ar
luma metodi rkojas sekojoi:
1. Stieni iedomti e ar plakni p perpendikulari stiea asij viet, kur jnosaka
iekjo spku faktori.

11
 2. Nosacti atmet vienu no ateltajm dam. Lai aprins btu vienkrks,
atmet to dau, uz kuru darbojas saretka rjo spku sistma.
3. Atmests daas iedarbbu uz palikuo dau aizstj ar iekjo spku faktoriem.
4. Sastda statikas ldzsvara viendojumus palikuajai daai un tos atrisinot, atrod
iekjo spku faktorus.

1.3. att. luma metode:

a) - stiea lums ar plakni; b) - iekjie spki.

Ja no ermea, kas atrodas ldzsvar, ar luma metodi iedomti atdalm kdu

no dam, un atelts daas iedarbbu uz palikuo ievrojam pieliekot lumos
iekjo spku faktorus, tad ldzsvar atrodas ar iedomti atelt daa (1.3. att. b).
No apskatms daas ldzsvara noteikumiem nosaka iekjo spku rezultjo
spka projekcijas uz asm x, y un z, k ar lieces un vrpes momentus ap m asm.
Apskatam sijas dau A, atmetot no luma plaknes p pa labi esoo dau B (1.4.
att. a). Atmests daas B iedarbbu uz palikuo dau A aizstjam ar iekjo spku

12
faktoriem. Lai sastdtu iekjo spku faktoru aprina izteiksmes (ldzsvara
viendojumus), apskatms daas luma smagumcentr zm taisnlea labs vtnes
koordintu sistmas x, y, z skumpunktu.
y
F2
a) F3
Miy
x
A Fiy

Mix
Fix
c

F1 Fiz= -N

Mx Qx
Mz
Qy Miz
z
My

Fn-1
b)
My

Mx Qy B

Qx c'
Fn

Miz' Fix'
Fiz'= -N
Fiy' x'
Mix'
Miy'
z' Mz
y

1.4. att. luma metode:

a) - rj slodze un iekjo spku faktori stiea daai A; b) - rj slodze un iekjo spku faktori stiea
daai B.

Asis novieto t, ka z ass virziens sakrt ar luma rjs normles virzienu, bet x
un y asu virzieni ar luma galvenajm inerces asm (par galvenajm asm skat.
apaknodau 1.8). Sadalot iekjo spku Fie sistmas galveno vektoru un galveno

13
momentu komponents uz koordintu asm, iegstam trs iekjos spkus un trs
iekjos momentus iekjo spku faktorus. Tie ir: N - aksilais spks, Qx un Qy
rsspki attiecgi x un y asu virzienos, Mz vrpes moments, Mx un My lieces
momenti ap x un y asm. rjs slodzes Fn projekcijas asu x un y pozitvajos virzienos
var ldzsvarot tikai pretji, attiecgi x un y asu negatvajos virzienos, vrsti rsspki
Qx un Qy. rjo spku momentus Mx, My un Mz, kas tiecas apskatmo stiea dau
pagriezt ap asm x, y un z to pozitvajos virzienos, var ldzsvarot tikai pretji vrsti
momenti lieces momenti Mx un My ap x un y asm, un vrpes moments Mz ap z asi.
Ja rjo spku projekciju vai momentu summa uz koordintu asm ir negatva,
tad ar iekjo spku faktori ir negatvi. Atirb no iekjiem spkiem un momentiem
pieemam, ka aksilais spks N ir pozitvs, ja to izraisoie rjie spki stiea lum
rada stiepi, un negatvs, ja rjie spki lum rada spiedi.
Saska ar utona treo likumu, iekjie spki un momenti, kas darbojas stiea
lum uz t dam A un B, ir viendi un pretji vrsti. Tpc apskatot stiea dau B
ts smagumcentr C jnovieto kreiss vtnes koordintu sistmas x, y, z
skumpunkts. o asu pozitvie virzieni ir pretji asu x, y, z pozitvajiem virzieniem
(1.4. att. b). Tas nozm, ka savienojot kop abas atelts daas A un B iekjo spku
faktori savstarpji ldzsvarojas. No abu dau statikas ldzsvara viendojumiem
iegstam, ka aksilais spks z ass virzien:
n
N = Fiz , (1.1)
i =1

rsspki x un y asu virzienos:

n
Qx = Fix
i =1

un
n
Q y = Fiy , (1.2)
i =1

lieces momenti ap x un y asm:

un

14
 n
M y = M iy , (1.3)
i =1

vrpes moments ap z asi:

n
M z = M iz . (1.4)
i =1

luma metodi iekjo spku faktoru skaitlisko vrtbu un zmju noteikanai var
izmantot k taisniem, t lkiem, telpiski liektiem un lauztiem stieiem.
Atkarb no t, kdi iekjo spku faktori darbojas stiea lum, ir etri
raksturgi stiea pamatslogojuma veidi: stiepe (spiede), bde (cirpe), vrpe un liece:
Ja stiea lum darbojas tikai aksilais spks N, tad atkarb no t virziena
stienis ir stiepts vai spiests.
Ja stiea lum darbojas tikai rsspks Qx vai Qy vai abi kop, stienis ir
slogots bd (cirp).
Ja stiea lum darbojas tikai vrpes moments Mz, stienis ir pakauts vrpei.
Ja stiea lum darbojas tikai kds no lieces momentiem Mx vai My, tad
stienis ir slogots tr liec attiecgi yz vai xz plakn.
Ja stiea lum darbojas divi vai vairki pamatslogojumi vienlaicgi,
tad tdu slogojumu sauc par saliktu slogojumu.
Ja rj slodze darbojas tikai vien plakn, piemram, yz plakn, tad
visprg gadjum stiea lum darbosies tikai aksilais spks N, rsspks Qx un
lieces moments Mx.

1.6. IEKJO SPKU FAKTORU EPRAS

PAMATSLOGOJUMIEM

Lai vartu aprint nepiecieamos stiea izmrus, jzina, k mains iekjo

spku faktoru vrtbas dados t lumos stiea ass virzien. o izmaiu parasti
parda grafiski zmjot diagrammas, kuras sauc par eprm. Epras rda iekjo spku
faktoru vrtbu sadaljumu stiea ass virzien. Katras epras ordinta rda iekjo
spku faktora vrtbu attiecg lum. Ordintas atliek perpendikulari stiea asij.

15
Epru laukumu iesvtro ordintu virzien. Epru raksturgiem punktiem pieraksta to
skaitlisks vrtbas.
Stiea dau, kur iekjo spku faktoru vrtbas nemains, sauc par posmu.
Stieni, kur slogots galvenokrt liec sauc par siju. Iekjo spku faktoru vrtbas
aprina izmantojot lumu metodi. Zmjot epras iekjo spku faktoru vrtbas
atliek saska ar 1.1.tabulu.

1.1. tabula. Iekjo spku faktoru vrtbu atlikanas virziens

Pozitvo vrtbu atlikanas
Iekjo spku faktors
virziens uz asm
Aksilais spks N un vrpes moments Mz + y vai + x
rsspks Qx un lieces moments Mx +y
rsspks Qx +x
Lieces moments My -x

Ievrojot os nordjumus iegsim, ka lieces momentu epras bs atliktas uz

stiea spiestajm iedrm. Bvmehnik pieemts lieces moments pozitvs vrtbas
atlikt pretj virzien - uz stiea stieptajm iedrm.

1.7. DIFERENCILSAKARBAS LIEC

Apskatam divbalstu siju, kura slogota ar brvi izkliedtu slodzi q = q(z), kur z ir
luma abscisa, koncentrtu slodzi F un spkpri ar momentu M (1.8. att.). Ar diviem
paralliem un sijas asij perpendikulriem lumiem I un II iedomti izgrieam
bezgala su sijas gabalu garum dz (1.8. att. a). Iedomti atmetam pa labi un kreisi no
lumiem esos sijas daas un to iedarbbu uz apskatmo sijas garumu dz aizstjam
ar iekjo spku faktoriem rsspkiem un lieces momentiem, kurus lumos I un
II uzskatam k pozitvus (1.8. att. b).
Ja pieemam, ka lum I darbojas rsspks Q un lieces moments M, tad
lum II to vrtbas bs attiecgi Q+dQ un M+dM. Uz sijas elementu garum dz
izkliedts slodzes kopspks ir qdz. rjs slodzes un iekjo spku faktoru darbbas

16
rezultt apskatmais sijas elements ar garumu dz atrodas ldzsvar. Varam uzrakstt t
ldzsvara nosacjumus. Projicjam visus uz elementu dz darbgos spkus uz y asi:

Yi = 0 ; Q + qdz (Q + dQ) = 0 . (1.5)

1.8. att. Diferencilsakarbas liec:

a) sija slogota ar rjo slodzi; b) sijas elements garum dz.

Momentu summa pret punktu C2:

M i ( C 2 ) = 0

un
dz
M + Qdz + qdz ( M + dM ) = 0 . (1.6)
2

No viendojuma (1.5) seko, ka

dQ
= q. (1.7)
dz
dz 2
Ignorjot otrs krtas bezgalgi mazo lielumu viendojum (1.6) iegstam,
2
ka
dM
=Q. (1.8)
dz

No formulm (1.7) un (1.8) seko, ka

17
 d 2M
= q. (1.9)
dz 2

Izteiksmes (1.7), (1.8) un (1.9) sauc par diferencilsakarbm liec. Ts izsaka

daas rsspka un lieces momenta epru eometrisks pabas, kuras var izmantot
o epru zmanai un uzzmto epru pareizbas prbaudei.
No sakarbas (1.7) seko, ka rsspka Q izteiksmes atvasinjums pc luma
abscisas ir viends ar izkliedts slodzes intensitti lum q. Tas nozm, ka
rsspka Q epras ordintas ir proporcionlas Q epras pieskares lea tangensam.
No formulas (1.8) seko, ka rsspks Q ir lieces momenta M izteiksmes
atvasinjums pc luma abscisas dz. Tas norda, ka rsspka Q epras ordintas ir
proporcionlas lieces momenta M epras pieskares lea tangensam.
No diferencilsakarbu liec (1.7), (1.8) un (1.9) analzes var defint daas
rsspka Q un lieces momenta M epru visprgs eometrisks pabas:
lumos, kur rsspks Q = 0, lieces momenta M epras pieskares leim
zme mains uz pretjo. o pabu var izmantot lieces momenta ekstrms
vrtbas noteikanai apskatmaj sijas posm.
dQ
Sijas posm, kur nav pielikta izkliedta slodze q ( = q = 0 ) , rsspka
dz
vrtba nemains (Q = const). rsspka Q epra ir norobeota ar sijas asij
parallu taisni, bet lieces momenta M epra ai posm ir norobeota ar slpu
taisni. lum, kur darbojas koncentrta rj slodze F, rsspka Q epr ir
lciens par spka F vrtbu, bet lieces momenta epr ir lzums. Sijas posm,
kur rsspks viends ar nulli, bet lieces momenta vrtba nemains (M =
const), darbojas t.s. tr liece. Ja sijas posm bez lieces momenta M darbojas ar
rsspks Q, tad tdu lieci sauc par rslieci (vairk sk. 5. noda. Liece).
Sijas posm, kur darbojas vienmrgi izkliedta slodze (q = const), rsspka
Q epra ir norobeota ar slpu taisni, bet lieces momenta M epra - ar
kvadrtisku parabolu.
Tlk apskatsim daus piemrus, k praktiski izmantot lumu metodi iekjo
spku faktoru epru zmanai.

18
 1.1. piemrs. Epras konsolsijai.
Dotajai konsolsijai (sija, kuras viens gals nostiprints tre veida balst, bet otrs
brvs) konstrut rsspka un lieces moments epras, ja F = 3 kN, M = 2 kNm, q= 6
kNm-1, a = 1 m, b = 1,5 m (1.9. att. a).

Atrisinjums
Sijai ir divi posmi: A-B un B-C. Lai nebtu jrina balsta C reakcijas, sijas
apskatu skam no ts brv gala. Katr no posmiem izvlamies lumus, attiecgi
attlumos z1 un z2 no posmu skumpunktiem A un B. Apskatsim sijas daas no
lumiem pa labi, nosacti atmetot no lumiem pa kreisi esos daas. Katra
luma smagumcentr novietojam kreiss koordintu sistmas x y z skumpunktu
(1.9. att. a).

a) M
q F
B
C A
z' z'
x' y' x' y'
z2 z1

b a

6
b)

Q, z2
kN

Q=0

-3
5,75
c) 5
2,75
3

M,
kNm

1.9. att. Epras konsolsijai:

a) konsolsija ar rjo slodzi, b) rsspka epra, c) lieces momenta epra.

19
 Posms A-B, (0z1a):
rsspks
Q yI = F = 3 kN.

Lieces moments ap x asi

M xI = F z1 .

Ja z1 = 0 , tad
MA = 0.

Ja z1 = a , tad
M B = F a = 3 1 = 3 kNm.

Posms B- C, (0z2b):
rsspks
Q yII = F + q z 2 .

Lieces moments ap x asi

2
z2
M xII = F (a + z 2 ) + M q .
2
Ja z2 = 0, tad
QB = -F = -3 kN,
MB = Fa + M = 31 + 2 = 5 kNm.
Ja z2 = b, tad
QC = F + q b = 3 + 6 1,5 = 6 kN,

b2 1,5 2
M C = ( a + b) + M q = 3(1 + 1,5) + 2 6 = 2,75 kNm.
2 2

Pc aprintm rsspka un lieces momenta vrtbm atsevios posmos un

lumos, zmjam to epras (1.9. att. b un c).
K redzams, otraj posm rsspka epra krusto sijas asi. aj punkt Q = 0.
Tas nozm, ka momenta epr aj lum bs ekstrma vrtba, saldzinot ar
prjiem lumiem. Lai atrastu luma attlumu no posma skuma ( z 2 ),
rsspka izteiksmi aj posm pieldzinm nullei un aprinam lielumu z 2 :

20
 F + q z2 = 0 ,
no kurienes
F 3
z2 = = = 0,5 m.
q 6

Ievietojot o vrtbu otr posma lieces momenta izteiksm z2 viet, atrodam

momenta vrtbu lum z 2 :

2
qz 2 0,5 2
M z2 = F (a + z 2 ) + M = 3(1 + 0,5) + 2 6 = 5,75 kNm.
2 2

Tagad varam nobeigt lieces momenta epras zmanu ar otraj posm. K

redzam, epra ir norobeota ar kvadrtisko parabolu un ts izliekums ir pret vienmrgi
izkliedto slodzi nordoam bultim.
Epru pareizbu prbaudm pc lcieniem (skat. Apaknodau: 17.
Diferencialsakarbas liec). lumos, kur pielikta koncentrta rj slodze,
rsspka epr ir lciens par s slodzes vrtbu (lumi A un C). Ar lieces
momenta epr koncentrta momenta pielikanas viet ir lciens par momenta
vrtbu (lums C).

1.2. piemrs. Epras divbalstu sijai.

Apskatsim piemru, kad divbalstu sija AB balstta uz balstiem A un B slogota ar
vienmrgi izkliedtu slodzi, kuras intensitte q = 1kN m 1 , koncentrtu spku
F = 1kN un spkpri ar momentu M = 8kNm (1.10. att.) a = 2m, b = 8m, c = 2m,
l = a + b = 10m . Konstrut Qy un Mx epras.

Atrisinjums
Vispirms aprinam reakcijas Ay un By attiecgi balstos A un B. T k rj slodze
darbojas tikai vertikli, tad ar reakcijas virzam vertikli ar pozitviem virzieniem uz
augu. Ja reakciju vrtbas iegsim ar negatvu zmi, tas nozms, ka to faktiskais
vrsums ir pretjs. Sastdm statikas ldzsvara viendojumus un no tiem aprinam
reakcijas. Balstam A:
bc
M iB = 0 ; Ay l + M 0 + q ( b + c )
2
Fc = 0 ,

21
no kurienes
b2 c2 82 2 2
M0 + q Fc 8 + 1 1 2
Ay = 2 = 2 = 3, 6kN .
l 10

1.10. att. Slogojuma shma, rsspka un lieces momenta epras.

Balstam B:
b+c
M iA = 0 ; F ( l + c ) + By l + M 0 q ( b + c ) a +

=0
2
vai

22
 b+c
F (l + c ) M 0 + q (b + c ) a +
2 1 12 8 + 1 10 7
By = = = 7, 4kN .
l 10

Reakciju aprina pareizbas kontrolei projicjam visus spkus uz y asi. To

summai jbt viendai ar nulli:

F iy = 0 ; Ay + By F q ( b + c ) = 0

un ievietojot skaitlisks vrtbas iegstam

3, 6 + 7, 4 1 110 = 0 vai 0=0.

Ttad balstu reakcijas aprintas pareizi. Tlk konstrujam rsspka un

lieces momenta epras. Aprinsim iekjos spku faktorus rsspku Q y un lieces

momentu ap x asi M x visos trs sijas posmos: AE, EB un DB (1.10. att.).

Vispirms apskatam posmu AE (1.10. att. a), kuram

0 z1 a .

Izmantojam labo koordintu sistmu.

rsspks:

F iy = 0 ; Ay Qy1 = 0 ;

Qy1 = Ay = 3, 6kN .

T k rsspka vrtba ir konstanta vis posma garum, epra bs norobeota

ar horizontlu taisni. Lieces momenta izteiksme:

M i1 = 0 ; Ay z1 + M x1 = 0 ;

M x1 = Ay z1 .

Iegt izteiksme ir taisnes viendojums. Lieces momenta izteiksme satur maingo

lielumu z1. Aprinam rsspka un lieces momenta vrtbas posma galos skum
un beigs.
Ja z1 = 0 , tad
Qy1 = 3, 6kN

23
un
M x1 = 0 .

Ja z1 = a , tad
Qy1 = 3, 6kN

un
M x1 = 3, 6 2 = 7, 2kNm .

Tlk apskatam posmu EB (1.11. att. b). Ar eit ir lietdergi nosacti atmest
sijas dau pa labi no luma un t smagumcentr novietot labo koordintu sistmu x,
y, z. eit maingais lielums z2 mains robes no nulles ldz lielumam b:

0 z2 b .

1.11. att. rsspka un lieces

momenta aprinu shmas.

rsspks:

F iy = 0;

Ay qz2 Qy 2 = 0 ,

24
tad
Qy 2 = Ay qz2 .

K redzam, rsspka aprinam esam ieguvui taisnes viendojumu. Lieces

moments:

M i2 =0;

z2
Ay ( a + z2 ) + M 0 + qz2 + M x2 = 0 ;
2
qz22
M x 2 = Ay ( a + z2 ) M 0 .
2

Aprinot lieces momenta vrtbu, iegstam kvadrtisks parabolas

viendojumu. Ttad lieces momenta epra bs norobeota ar kvadrtisko parabolu.
Aprinam vrtbas posma skum un beigs:
Ja z2 = 0, tad
Qy 2 = 3, 6kN

un
M x 2 = 3, 6 2 8 = 0,8kNm .

Ja z2 = a = 2m, tad
Qy 2 = 3, 6 1 8 = 4, 4kN

un
1 82
M x 2 = 3, 6 ( 2 + 8 ) 8 = 4kNm .
2

Treaj posm B-D sija veido konsoli, kas sijas laidumu A-B atslogo (1.11. att. c).
Jo konsole garka un vairk slogota, jo ts ietekme ir lielka. o posmu ir lietdergi
apskatt no konsoles brv gala punkta D virzien uz balstu B. Treaj posm lielums
z3 mains robes no nulles ldz posma garumam c. aj posm ir lietdergi atmest
sijas dau pa kreisi no luma, jo uz to darbojas saretka rjo spku sistma.
Maingais lielums z3 mains:
0 z3 c .

25
 T k nosacti atmetam sijas dau pa kreisi no luma, tad izmantojam kreiso
koordintu sistmu x, y, z. o asu pozitvie virzieni ir vrsti pretji asu x, y un z
pozitvajiem virzieniem.

F i3 = 0;

Q y 3 = F + qz 3 .

rsspka vrtbu izsaka taisnes viendojums. Epra bs norobeota ar slpu

taisni. Lieces moments:

M i3 = 0;

2
qz 3
M x 3 = Fz 3 .
2

Momenta vrtbu izsaka kvadrtisks parabolas viendojums. Aprinam

rsspka un momenta vrtbas posma galapunktos.
Ja z 3 = 0 , tad

QD = F = 1kN ;

M D = 0.
Ja z 3 = c , tad
QB = F + qc = 1 + 1 2 = 3kN ;

qc 2 1 22
M B = Fc = 1 2 = 4kNm .
2 2

Tlk, pc aprintm rsspka un lieces momenta vrtbm raksturgajos

punktos, zmjam epras. K redzams, otraj posm rsspka epra krusto sijas asi.
eit rsspks Q2 = 0. No diferencilsakarbm liec ir zinms, ka aj lum lieces
moments iegst maksimlo vrtbu. Lai to aprintu, vispirms atrodam luma
attlumu no otr posma skuma punkta, t.i., aprinam koordinti z , pie kuras Q3=0.
Lai to izdartu, rsspka izteiksmi otraj posm pieldzinm nullei:

A y qz 3 = 0 ,

no kurienes

26
 A 3,6
z3 = = = 3,6 m.
q 1

Ievietojot o vrtbu otr posma lieces momenta izteiksm aprinam momenta

vrtbu aj lum:
2
qz 2 1 3,6 2
M x 3 max = Ay (a + z 2 M 0 = 3,6(2 + 3,6) 8 = 5,68 kNm.
2 2

Atliekot o lieces momenta vrtbu lum, kur rsspks viends ar nulli un

izvelkot caur trim punktiem parabolu, iegstam lieces momenta epru. No ts redzams,
ka maksiml lieces momenta vrtba ir 7,2 kNm. Pc maksiml lieces momenta
vrtbas kd no lumiem, aprina sijas nepiecieamos izmrus. T k rsspka
ietekme uz sijas izturbu parasti neliela, tad varam secint, ka sijas bstamais lums
ir punkt E. Uzzmto epru pareizbu prbauda pc lcieniem. lumos, kur darbojas
koncentrta rj slodze, rsspka epr ir lciens par s slodze vrtbu. Msu
gadjum lcieni ir lumos A un B par reakciju Ay un By vrtbm un lum D par
spka F vrtbu. Lieces momenta epr ir lciens lum E par tur pielikt momenta
Mo vrtbu. Ttad epras uzzmtas pareizi.

1.3. piemrs. Epras divbalstu sijai.

Uz divbalstu siju darbojas lineri mainga izkliedta slodze q y (1.12. att.).

Konstrut rsspka Qy un lieces momenta Mx epras.

Atrisinjums
No trsstru ABB1 un ADD1 ldzbas iegstam, ka
qy z
=
qmax l

vai
z
q y = qmax .
l

Rezultjoais spks R ir viends ar izkliedts slodzes epras laukumu un iet caur

trsstra smagumcentru C:

27
 1
R = qmax l .
2

1.12. att. Slogojuma shma, rsspka un lieces momenta epras.

Balstu reakcijas nosakm no ldzsvara viendojumiem:

Ja M iB = 0;

l
Ay l + R = 0
3
vai
1 1
Ay = R = qmax l .
3 6
Ja M iA =0;

2
By l R l = 0
3

28
vai
2 q l
By = R = max .
3 3
Rezultjo slodze posm z ( 0 z l ) :

1
Ry = qy z
2
vai
1 z2
Ry = qmax .
2 l
rsspks lum z:
qmax l qmax z 2
Qy = Ay Ry = .
6 2l

T k maingais lielums z rsspka izteiksm ir otr pakp, epra bs

norobeota ar kvadrtisko parabolu. Lieces moments:

z qmax l q
M x = Ay z Ry = z max z 3 .
3 6 6l

T k maingais lielums z lieces momenta izteiksm ir tre pakp, epra bs

norobeota ar kubisko parabolu.
Ja z = 0, tad
qmax l
QyA =
6
un
M xA = 0 .

Ja z = l, tad
qmax l
QyB =
3
un
M xB = 0 .

Noteiksim bstamo lumu, kur darbojas lielkais lieces moments - maxMx :

dM x
=0;
dz

29
 q max l 3q max z 2
=0
6 6l
vai

l2 l 3
z= = = 0,557l .
3 3
Ja z = z , tad
3
qmax l l q l qmax l 2
max M x = max = .
6 3 6l 3 9 3

Attlumu z var noteikt ar pc rsspka sakarbas. Ja Qy = 0 , tad

q max l q max z 2
= 0.
6 2l

1.4. piemrs. Iekjo spku faktoru epras sijai ar arnru.

Konstrut iekjo spku faktoru epras sijai ar arnru punkt C, kura slogota ar
koncentrtu slodzi F, pieliktu zem lea = 45 , un izkliedtu slodzi q = 10 kNm-1.
Atsevio posmu garumi: l1 = 1 m, l2 = 0,5 m, l3 = 0,6 m, l4 = 0,4 m (1.13. att. a).

Atrisinjums
Lai uzzmtu iekjo spku faktoru epras daudzbalstu sijai ar arnru, to arnra
viet nosacti sadalm divs das un balstu reakcijas aprinam apskatot katru no tm
atsevii. Pc balstu reakciju aprina siju apskata pa posmiem. Izmantojot lumu
metodi,. katram no posmiem rakstam iekjo spku faktoru izteiksmes un, pc
aprintm iekjo spku faktoru vrtbm atsevios lumos, zmjam to epras.
T k arnrs ir kustgs savienojums, tad lieces moments vrtba t viet Mx = 0.
Apskatam sijas dau A-C (1.13. att. b). Atmests das C-D iedarbbu uz
apskatmo dau aizstjam ar arnra C reakcijm Cv un CH. Sastdot momentu summas
viendojumu pret punktu C aprinam reakciju AV:

M iC = 0,

2
l1
AV l1 + q = 0,
2

30
no kurienes balsta A vertikl reakcija AV
2
q l1 10 1
AV = = = 5kN .
2l1 2

T k izkliedt slodze ir simetriska pret abiem balstiem, tad

AV = CV = 5kN .

Rakstot visu spku projekciju summu uz horizontlu x asi, iegstam

F ix = 0,

AH + C H = 0
vai
AH = C H .

Tlk apskatam sijas dau C-D (1.13. att. c). Sastdot momentu summas
viendojumu pret punktu B, aprinam reakciju D:

M iCB = 0,

CV l 2 F sin l3 + D(l3 + l 4 ) = 0 .

No pdjs sakarbas reakcija D:

FV l 3 CV l 2 14 0,6 5 0,5
D= = = 5,9kN .
l3 + l 4 0,6 + 0,4

Reakcija B:

F iy = 0,

C y + B + D F sin = 0 ,

no kurienes
B = CV D + F sin = 5 5,9 + 20 sin 45 = 13,1kN .

Aprinm horizontls reakcijas:

F ix = 0,

F cos C H = 0

31
no kurienes
C H = F cos = 20 cos 45 = 14kN .

No sijas daas A-C apskata

AH = C H
vai
AH = C H = (14) = 14kN .

Pc reakciju aprina izdarm to prbaudi visai sijai. Tam nolkam projicjam

visus uz siju darbgos spkus uz vertiklu asi:

F iy = 0,

AV q l1 + B F sin 45 + D = 0 .

Ievietojot skaitlisks vrtbas, iegstam

5 10 1 + 13,1 14 + 5,9 = 0

vai
0 = 0.

Ttad balstu reakcijas aprintas pareizi. Tlk apskatam siju pa posmiem, kuru
sijai ir etri (1.13. att. a):
I posms, 0 z1 l1
N I = AH = 14kN ,

QI = AV q z1 ,

2
qz1
M I = AV z1 .
2
Ja z1 = 0 , tad
QA = AV = 5kN, MA = 0.
Ja z1 = l1 , tad
QC = AV q l1 = 10 1 = 5kN ,

2
ql1 10 12
M C = AV l1 = 5 1 = 0.
2 2

32
 z1

1.13. att. Iekjo spku faktoru epru konstruana sijai ar arnru.

33
II posms, 0 z 2 l 2
N II = AH = 14kN ,

QII = AV q l1 = 5 10 1 = 5kN ,

l1
M II = AV (l1 + z 2 ) q l1 ( + z2 ) .
2
Ja z 2 = 0 , tad
2
ql1 10 12
M C = AV l1 = 5 1 = 0.
2 2
Ja z 2 = l 2 , tad

l1
M B = AV (l1 + l 2 ) q l1 ( + z 2 ) = 5(1 + 0,5) 10 1 (0,5 + 0,5) = 2,5kNm .
2

III posms, 0 z 3 l 4
N III = 0 ,

QIII = D = 5,9kN ,

M III = D z 3 .

Ja z 3 = 0 , tad
M D = 0.

Ja z 3 = l 4 , tad
M E = D l 4 = 5,9 0,4 = 2,36kNm .

IV posms, 0 z 4 l3
N IV = F cos = 20 cos 45 = 14kN ,

QIV = D + F sin = 5,9 + 20 sin 45 = 8,1kN ,

M IV = D(l 4 + z 4 ) F sin z 4 .

Ja z 4 = 0 , tad
M E = D l 4 = 5,9 0,4 = 2,36kNm .

Ja z 4 = l3 , tad

M B = D(l 4 + l3 ) F sin l3 = 5,1(0,4 + 0,6) 20 sin 45 0,6 = 2,5kNm .

34
 Pc aprintajm iekjo spku faktoru vrtbm atsevios lumos, zmjam
to epras (1.13. att. d). Pirmaj posm rsspka epra krusto sijas asi (Q = 0). Tas
nozm, ka lieces momenta epr aj lum bs ekstrma vrtba. Aprinsim
luma attlumu no posma skuma, t.i., no balsta A, kuru apzmjam ar z1 . Lieluma
z1 atraanai rsspka izteiksmi pirmaj posm pieldzinm nullei (QI = 0). Tad

AV q z1 = 0 ,

no kurienes seko, ka
AV 5
z1 = = = 0,5m .
q 10

Ievietojot o vrtbu pirm posma momenta izteiksm z1 viet, aprinam lieces

momenta vrtbu attlum z1 no posma skuma:

2
q z1 10 0,5 2
M z1 = AV z1 = 5 0,5 = 1,25kNm .
2 2

Atliekot o vrtbu pirm posma lieces momenta epr, varam nobeigt momenta
epras zmanu ar aj posm.

1.5. piemrs. Epras plakanam rmim.

Plakans rmis, slogots ar vienmrgi izkliedtu slodzi q = 2 kNm-1 un spku
F = 4kN (1.14. att.). Garumu izmri doti metros. Konstrut aksila spka Nz,
rsspka Qy un lieces momenta Mx epras.

Atrisinjums
Risinjumu skam ar balstu reakciju aprinu (1.14. att.). K redzams, abos
balstos darbojas tikai vertikls reakcijas. Sastdot visu spku radto momentu summu
pret balstu D, atrodam balsta A vertiklo reakciju AV:
q 42
M iD =0,
2
4 F + 8 AV = 0 ,

no kurienes
q 42 2 42
+ 4F + 44
AV = 2 = 2 = 4kN .
8 8

35
 1.14. att. Slogojuma shma.

Sastdot visu spku radto momentu summu pret balstu A, atrodam balsta D
vertiklo reakciju DV , iegstam

M iA = 0, 8DV + 4q 6 + 4 F = 0 ,

no kurienes reakcija
24q + 4 F 24 2 + 4 4
DV = = = 8kN .
8 8

Reakciju aprina pareizbas prbaudi veicam projicjot visus spkus uz

vertiklu asi. To summai jbt viendai ar nulli.:

F iy = 0, DV 4q F + AV = 0 .

Ievietojot skaitlisks vrtbas, bs

8 42 4+ 4 = 0
vai
0 = 0.
Ttad balstu reakcijas aprintas pareizi. Tlk apskatam siju pa posmiem. K
redzam, sijai ir trs posmi (1.15. att.).
Pirmais posms A-B (1.15. att. a), kur maingais lielums z1 mains robes no 0
ldz 4m ( 0 z1 4m ) . T k nosacti esam atmetui sijas dau no pirm luma pa

kreisi, tad iekjo spku faktoru zmju noteikanai izmantojam kreiso koordintu
sistmu x y z.

36
 1.15. att. Atseviu posmu slogojumu shmas.

Aksilais spks
N z1 = 0 .

rsspks
Q y1 = AV = 4kN .

Lieces moments
M x1 = AV z1 .

Ja z1 = 0 , tad M A = 0 , un, ja z1 = 4m , tad M B = 4 AV = 4 4 = 16kNm .

Otraj posm B-C (1.15. att. b), ( 0 z2 2m ) :

Aksilais spks
N z 2 = AV = 4kN .

rsspks
Qy 2 = 0 .

Lieces moments
M x 2 = 4 AV = 4 4 = 16kNm = const .

Treaj posm (1.15. att. c) iedomti atmetam sijas dau pa labi no luma III,
tpc izmantojam labo koordintu sistmu. aj posm ( 0 z3 4m ) .

Aksilais spks
N z3 = 0 .

rsspks
Q y 3 = DV qz 3 .

37
 Lieces moments
2
z3
M x 3 = DV z 3 q .
2

K redzams, lieces momenta izteiksme aj posm satur maingo lielumu z3

otraj pakp, tpc lieces momenta epra bs norobeota ar parabolu, bet rsspka
epra ar slpu taisni.
Ja z3 = 0 , tad
QD = DV = 8kN

un
M D = 0.

Ja z3 = 4m , tad nonkam punkt C, kur

QC 3 = 8 2 4 = 0 ,

bet lieces moments

42
M C3 = 8 4 2 = 16kNm .
2

Pc aprintm iekjo spku faktoru vrtbm atsevios punktos zmjam to

epras (1.16. att.).

1.16. att. Aksil spka, rsspka un lieces momenta epras.

38
 1.6. piemrs. Epras telpiskam rmim.
Dotajam stienim ar telp lauztu asi (rmim) konstrut iekjo spku faktoru
epras, ja F1 = 5 kN, F2 = 6 kN, a = b = c = 1 m (1.17. att.).

Atrisinjums
K redzams, dotajam telpiskajam rmim ir trs posmi: A-B, B-D un D-E. T
galapunkts E ir nostiprints tre veida balst (iesplts). dm konstrukcijm iekjo
spku faktoru aprinu ir lietdergi skt no to brv gala, t.i., punkta A., lai nebtu
jrina reakcijas balst E. Apskatam stieni pa posmiem. Izvlmies lumus katr
no tiem un attiecgi iezmjam labo koordintu sistmu x, y, z.

1.17. att. Telpisks rmis, slogots ar spkiem F1 un F2.

I posms, 0 z1 a:
Aksilais spks
NI = - F1 = -5 kN.

39
rsspki
QxI = 0, QyI = - F1 = 5 kN.
Vrpes moments
MzI = 0.
Lieces momenti
MxI = - F1 z1,
MyI = 0.
Ja z1 =0, tad
MxA = 0.
Ja z1 = a, tad
MxB = - F a = - 5 1 = - 5 kNm.

II posms, 0 z2 c:
Aksilais spks
NII = - F1 = -5 kN.
rsspki
QxII = F2 = 6 kNm,

QyII = 0.
Vrpes moments
MzII = 0.
Lieces momenti
MxII = - F1 a = - 5 1 = - 5 kNm,

MyII = - F2 z2.
Ja z2 =0, tad
MyB = 0.
Ja z2 = c, tad
MyD = - F2 c = - 6 1 = - 6 kNm.

III posms, 0 z3 b:
Aksilais spks
NIII = F2 = 6 kN.

40
1.18. att. Aksil spka N, vrpes momenta Mz, rsspku Qx un Qy un
lieces momentu Mx un My epras.

41
 rsspki
QxIII = F1 = 5 kNm,
QyIII = 0.
Vrpes moments
MzIII =F1 a = 5 kNm.
Lieces momenti
MxIII = 0, MyIII = - F1 z3 F2 c.
Ja z3 = 0, tad
MyD = - F2 c = - 6 1 = - 6 kNm.
Ja z3 = b, tad
MyE = - F1 b F2 c = (- 6) (- 5) = - 11 kNm.

Pc iekjo spku faktoru vrtbu aprinanas katr no punktiem, ievrojot

iekjo spku faktoru vrtbu atlikanas krtbu, attiecgo koordintu asu virzienos,
zmjam to epras ( 1.18. att.).

1.7. piemrs. Epras lkai sijai.

Konstrut iekjo spku faktoru epras dotajai sijai ar plakn liektu asi, ja ts
liekuma rdiuss R=1 m un t slogota ar koncentrtu spku F=3 kN un spkpri ar
momentu M=3 kNm (1.19. att.).

1.19. att. Sija ar plakn liektu asi.

42
 Atrisinjums
Lai nebtu jrina balsta D reakcijas, apskatu sksim no sijas brv galapunkta
A. Sijai ir divi posmi (1.19 att.). To aprakstam izmantosim polro koordintu sistmu.
lumu attlumus no posmu skumpunktiem A un B izteiksim ar attiecgi ar leiem
1 un 2. Katra luma laukuma smagumcentr novietojam labo koordintu sistmu x
y z, k tas redzams 1.19. attl. Rakstsim iekjo spku faktoru izteiksmes katr no
posmiem un aprinsim to vrtbas posmu skum un beigs.

Pirmais posms A-B, (0 1 90):

Aksilais spks
N = F cos1 .
rsspks
Q = F sin 1 .

Lieces moments
M = F ( R R cos1 ) = F R(1 cos1 ).

Ja 1 = 0o , tad
N A = F cos 1 = F cos 0o = 3 1 = 3kN ,
QA = F sin 1 = F sin 0o = 3 0 = 0,
M A = F R (1 cos 1 ) = F R (1 cos 0o ) = 3 1 0 = 0.

Ja 1 = 45o , tad

N = F cos 45o = 3 0,7 = 2,1kN ,

Q = F sin 45o = 3 0,7 = 2,1kN ,
M = F R (1 cos 45o ) = 3 1(1 0,7) = 0,9kNm.

Ja 1 = 90o , tad

N B = F cos 1 = F cos 90o = 3 0 = 0,

QB = F sin 1 = F sin 90o = 3 1 = 3kN ,
M B = F R (1 cos 1 ) = F R (1 cos 90o ) = 3 1 1 = 3kNm.

Otrais posms B-D, (0 2 180):

Aksilais spks

43
 N = F sin 2 .
rsspks
Q = F cos 2 .

Lieces moments
M = F ( R + R sin 2 ) + M = F R (1 + sin 2 ) + M .

Ja 2 = 0o , tad

N B = F sin 0o = 3 0 = 0,
QB = F cos 0o = 3 1 = 3 1 = 3kN ,
M B = F R(1 + sin 0o ) + M == 3 1 1 + 2 = 5kNm.

Ja 2 = 45o , tad

N = F sin 45o = 3 0,7 = 2,1kN ,

Q = F cos 45o = 3 0,7 = 2,1kN ,
M = F R (1 + sin 45o ) + M = 3 1(1 + 0,7) + 2 = 7,1kNm.

Ja 2 = 90o , tad
N C = F sin 90o = 3 1 = 3kN ,
QC = F cos 90o = 3 0 = 0,
M B = F R (1 + sin 90o ) + M = 3 1(1 + 1) + 2 = 8kNm.

Ja 2 = 135o , tad

N = F sin 135o = 3 0,7 = 2,1kN ,

Q = F cos135o = 3 (0,7) = 2,1kN ,
M = F R (1 + sin 135o ) + M = 3 1(1 + 0,7) + 2 = 7,1kNm.

Ja 2 = 180o , tad

N D = F sin 180o = 3 0 = 0,
QD = F cos180o = 3 (1) = 3kN ,
M D = F R (1 + sin 180o ) + M = 3 1(1 + 0) + 2 = 5kNm.

Pc aprintajm iekjo spku faktoru vrtbm atsevios posmu lumos,

zmjam to epras (1.20 att.).

44
 1.20. att. Iekjo spku faktoru epras liektai sijai:
a) aksil spka epra, b) rsspka epra, c) - lieces momenta epra.

1.8. SPRIEGUMU JDZIENS UN TO IEDALJUMS

Uz katru luma elementrlaukumiu dA (1.21. att.) darbojas iekjie

elementrspki dR. Ar luma metodi nosaka to kopspku. Iekjo spku sadaljums
pa luma laukumu ne vienmr ir vienmrgs. Lai raksturotu iekjo spku intensitti
elementrlaukumi dA, ieved sprieguma jdzienu (1.21. att. a).

45
 y
x

1.21. att. Spriegumi:

a) elementrspks dR elementrlaukum dA, b) - pilnais spriegums p un t sadaljums pa
komponentm, c) - tangencilais spriegums un t sadaljums pa komponentm.

Pilno spriegumu aprina dalot iekjo elementrspku dR , kds darbojas kd

no elementrlaukumiem dA ar o laukumu un apzm ar burtu p:

dR
p= . (1.10)
dA

Sprieguma mrvienba ir N/m2, kN/m2, MN/m2 vai citdi. Pilno spriegumu p

sadala komponents pa koordintu asm:

p = + x + y . (1.11)

Spriegumu sauc par normlo spriegumu. Tas rodas, ja rj slodze cenas

attlint ( >0) vai tuvint ( <0) atsevias ermea daas luma normles z
virzien (stiepe, spiede). Spriegumus x un y sauc par tangenciliem spriegumiem

attiecgi x un y asu virzienos un tie cenas nobdt vienu ermea dau attiecb pret
otru luma x un y asu plakn (vrpe, cirpe/bde).
Spriegumu , x un y pozitvie virzieni atbilst attiecgo iekjo spku N, Qx un

Qy pozitvajiem virzieniem (1.21. att. b un c). 1.21. att. ir pardts ermea

46
normllums, t.i. perpendikulri stiea asij. Ja ermeni elsim zem cita lea, tad
mainsies piln sprieguma p vrtba.
Pastv sakarba starp spriegumiem un iekjo spku faktoriem. Reizinot
spriegumus , x un y ar elementrlaukumu dA, iegstam iekjos elementrspkus:

dN = dA ,

dQ x = x dA un dQ y = y dA . (1.12)

Integrli summjot os elementrspkus pa visu luma laukumu A, iegstam

aksilo spku N:
N = dA (1.13)
A

un rsspkus

Q x = x dA un Q y = y dA . (1.14)
A A

Reizinot katru no elementrspkiem ar t attlumu ldz attiecgai asij, iegstam

iekjo spku momentus

M z = ( x dA) y ( y dA) x = (dA) , (1.15)

kur

= x2 + y2 ; (1.16)

- sprieguma plecs pret luma laukuma A smagumcentru C (1.21. att. c).

dM x = (dA) y un dM y = (dA) x . (1.17)

Summjot os momentus pa visu luma laukumu A, iegstam vrpes

momentu:
M z = dA (1.18)
A

un lieces momentus
M x = ydA un M y = xdA . (1.19)
A A

Ja zinma rj slodze uz konstrukciju vai ts elementu, tad izmantojot luma

metodi aprina iekjo spku faktorus iekjos spkus un momentus. Pc tiem

47
aprina spriegumus. Zinot maksimli pieaujamos spriegumus konstrukcijas
materil, aprina nepiecieamos konstrukcijas vai ts elementa izmrus.

1.9. LUMU LAUKUMU EOMETRISKIE

RAKSTUROTJI

1.9.1. luma laukums

Vienkrkais luma eometriskais raksturotjs ir t laukums A. Ja laukumu

uzskata k sastvou no bezgala daudziem un bezgala maziem elementrlaukumiem
dA, tad viss laukums bs o elementrlaukumu integrl summa (1.22. att. a)

A = dA . (1.20)
A

Tau izdarot aprinus liec, vrp, saliktos slogojumos, odz u.c., nepiecieams
pielietot saretkus lumu eometriskos raksturotjus, tdus k laukumu statiskie
momenti, aksilie inerces un pretestbas momenti, inerces rdiusi u.c. To aprinos
zem integra zmes bez elementrlaukuma dA vl ir o elementrlaukumu koordintu
x, y, z dadas funkcijas. Td veid lumu eometriskie raksturotji ir atkargi ne
tikai no luma formas un izmriem, bet ar no koordintu asm un poliem
(koordintu asu skumpunktiem), pret kuriem tie tiek aprinti.
Vienkru formu lumiem (aplis, gredzens, taisnstris, trijstris) tos parina
pc zinmm formulm. Velmtu profilu lumu eometriskie raksturotji sakopoti
tabuls. Saliktus lumus sadala vienkrs figrs, kuru lumu eometriskie
raksturotji ir zinmi.

1.9.2. Laukumu statiskie momenti

Elementr laukuma dA reizinjumu ar t attlumu ldz asij x vai y sauc par

elementr laukuma statisko momentu attiecgi pret asi x vai y. Summjot os
momentus pa visu figras laukumu, tas ir, nosakot laukuma noteikto integrli,
iegstam visa figras laukuma statisko momentu pret attiecgo asi

48
 S x = ydA un S y = xdA . (1.21)
A A

Statisk momenta mrvienbas ir (garums)3, parasti cm3. Atkarb no luma

novietojuma attiecb pret koordintu asm, laukuma statiskie momenti var bt
pozitvi, negatvi vai viendi ar nulli.

1.23. att. luma laukuma a) un statisk momenta b) aprins.

Asis, pret kurm statiskie momenti viendi ar nulli, sauc par centrlm asm. Tas
krustojas punkt, kuru sauc par laukuma smagumcentru. Ttad, asis, kuras iet caur
luma laukuma smagumcentru, sauc par centrlm asm. Apzmjot laukuma
smagumcentra C koordintas ar xC un yC, statiskais moments pret centrlm asm bs

S xc = 0 un S yc = 0 . (1.22)

Ja zinmi aksilie inerces momenti pret kdm no laukuma smagumcentra

nobdtm asm x un y, tad pret centrlm asm xc un yc tos aprina ievietojot formuls
(1.21) elementrlaukuma dA koordintes, izteiktas centrlo asu sistm (1.24. att.).
Ievietojot formuls (1.22) statisko momentu izteiksmes (1.22) bs

S xc = ( y y c )dA = 0 un S yc = ( x xc )dA = 0 . (1.23)

A A

Atverot iekavas statisk momenta S x integra izteiksm, iegstam

S xc = ( y y c )dA = ydA y c dA = S x y c dA = 0 . (1.24)

A A A A

49
 No pdjs viendbas seko, ka

S x = y c dA = y c dA = y c A (1.25)
A A

vai S x = y c A . Analogi atrodam, ka S y = xc A . (1.26)

1.24. att. luma laukuma centrls asis un centrlie

inerces momenti.

No formulm (1.26) seko, ka luma laukuma statiskais moments pret x asi - Sx

ir viends ar luma laukuma A un t smagumcentra koordintes yc reizinjumu, bet
statiskais moments pret y asi - Sy ir viends ar luma laukuma A un t smagumcentra
koordintes xc reizinjumu.
Izteiksmes (1.26) izmanto laukuma smagumcentra koordintu aprinam:

Sy Sx
xC = un yC = . (1.27)
A A

Salikta laukuma statiskais moments pret kdu asi viends ar t atsevio dau
statisko momentu summu pret o asi. Lai noteiktu salikta luma smagumcentra
koordintes, tad laukumu sadala vienkrs figrs ar zinmiem laukumiem Ai un to
smagumcentru koordintm xi un yi. Tad

50
 n n

Sy Ax i i
Sx Ay i i
xC = = i =1
n
un yC = = i =1
n
. (1.28)
A A
Ai
i =1
Ai
i =1

Ja luma laukumam ir simetrijas ass, tad smagumcentrs atrodas uz s ass un t

stvoka noteikanai ir pietiekama tikai viena koordinte.

1.9.3. Laukumu aksilie inerces momenti

eit apskatsim divus aksilos, vienu centrifuglo (vai centrbdzes) un vienu

polro inerces momentu.
Par lums laukuma aksiliem inerces momentiem Ix un Iy attiecgi pret asm x
un y sauc lumu eometriskos raksturotjus, kurus nosaka integri

I x = y 2 dA un I y = x 2 dA . (1.29)
A A

Ttad, par lums laukuma aksiliem inerces momentiem sauc lielumus, ko

iegst, pa visu figras laukumu summjot elementro laukumiu dA reizinjumus ar o
laukumiu attlumu kvadrtiem ldz dotai asij x vai y. K redzam no formulm (1.29),
laukuma aksilie inerces momenti var bt tikai pozitvi lielumi, vai ar viendi ar nulli.
To mrvienba ir (garums)4, parasti lieto cm4.
Par laukuma centrifuglo inerces momentu sauc luma eometrisko
raksturotju, kuru nosaka integrlis

I xy = xydA . (1.30)
A

Vai, par laukuma centrifuglo inerces momentu sauc lielumu, ko iegst, pa visu
figras laukumu summjot elementro laukumiu reizinjumus ar to attlumiem ldz
divm savstarpji perpendikulrm asm. Centrifugl inerces momenta mrvienba ir
(garums)4, parasti lieto cm4. Tas var bt pozitvs, negatvs vai viends ar nulli. Ja
luma laukumam ir vismaz viena simetrijas ass, tad t centrifuglais inerces
moments ir viends ar nulli.
Par luma laukuma polro inerces momentu sauc luma eometrisko
raksturotju, kuru nosaka integrlis

51
 I P = 2 dA . (1.31)
A

kur - elementrlaukuma dA atstatums ldz koordintu asu skumpunktam (polam)

(skat. 1.24. att.).
Polr inerces momenta mrvienba ir (garums)4, parasti lieto cm4. Riim un
gredzenam polrais inerces moments ir viends ar abu aksilo inerces momentu
summu. No (1.24. att.) redzams, ka 2 = x 2 + y 2 . Ievietojot o sakarbu formul (1.31),
iegsim
I P = ( x 2 + y 2 )dA = x 2 dA + y 2 dA = I y + I x = const . (1.32)
A A A

Inerces momentus pret asm, kuras it caur luma laukuma smagumcentru, sauc par
centrliem inerces momentiem.

1.9.4. Sakarbas starp inerces momentiem dads koordintu sistms

Biei inerces momenti jnosaka pret asm, kuras dadi novietotas luma
plakn. To pank ar asu parallo prbdi un pagriezienu.

Asu parall prbde

Lai izvestu formulas asu parallai prbdei, apskatsim laukumu A, pieemot, ka
t centrlie aksilie un centrifuglais inerces moments ir zinmi izteikti ar
integriem
I xc y c dA , I yc = x c dA , I xc yc = xc y c dA .
2 2
(1.32)
A A A

Noteiksim dot luma A aksilos inerces momentus pret asm x un y, kuras ir

parallas asm xc un yc , bet no tm nobdtas attiecgi par gabaliem m un n.
Elementrlaukuma dA koordintes asu x un y sistm izsakm k

x = xc + m un y = y c + n . (1.33)

Ievietojot y izteiksmi no formulm (1.33) sakarb (1.29) un attiecgi prveidojot

bs
I x = y 2 dA = ( y c + n) 2 dA = y c dA + 2n y c dA + n 2 dA .
2
(1.34)
A A A A A

52
 1.25. att. Asu parall prbde.

Ievrojot formulas (1.32) un (1.21), iegsim

I x = I xc + 2nS xc + n 2 A . (1.35)

T k statiskais moments S x pret centrlo asi xc ir viends ar nulli (1.22), tad no

c

izteiksmes (1.35) seko

I x = I xc + n 2 A . (1.36)

Analogi formulai (1.36) varam iegt sakarbu

I y = I yc + m 2 A . (1.37)

No formulm (1.36) un (1.37) secinm, ka inerces momentu vrtbas ir

vismazks pret luma centrlm asm (xc un yc). Lai atrastu inerces momentus pret
kdm citm, no centrlm asm paralli nobdtm asm x un y, tad inerces momentu
vrtbm pret centrlm asm ( I x un I y ) jpieskaita luma laukuma un attluma
c c

kvadrta, starp attiecgm asm (m vai n), reizinjums.

Lai atrastu centrifugl inerces momenta izmaiu, ievietosim sakarbas (1.33)
aksil inerces momenta integrl (1.30). Tad iegsim

I xy = ( xc + m)( y c + n)dA = x c y c dA +m y c dA + n x c dA + mn dA . (1.38)

A A A A A

53
 Ievrojot sakarbas (1.32) un (1.21), varam rakstt

I xy = I xc yc + mnA + nS yc + mS xc . (1.39)

T k asis xc un yc ir centrls asis, tad saska ar formulm (1.22), iegsim

I xy = I xc yc + mnA . (1.(40)

Formula (1.40) rda, ka ar centrifugl inerces momenta vrtba vismazk ir

pret luma centrlm asm (xc un yc). Lai aprintu t vrtbu pret kdm citm, no
centrlm asm paralli nobdtm asm x un y, tad centrifugl inerces momenta
vrtbai pret centrlm asm ( I x y ) jpieskaita luma laukuma un attlumu starp
c c

attiecgm asm (m un n), reizinjums.

Ja prvieto tikai vienu no centrlm asm, tad centrifugl inerces momenta
vrtba nemains, jo viens no starprasu attlumiem m vai n bs nulle. Formul (1.4)
lielumi m un n jievieto ar to zmm x un y koordintu asu sistm.
Formulas (1.36), (1.37) un (1.40) sauc par asu paralls prbdes formulm. K
skotnjs asis eit tiek uzskattas centrls asis xc un yc (1.25. att.). Ja skotnjs asis
nav centrls asis, tad jizmanto formulas (1.35) un (1.39).

Asu pagrieziens
Lai aprintu inerces momentus pret kdm asm u un v, kuras attiecb pret
centrlajm asm xc un yc ir pagrieztas par kdu lei , pieemam, ka apskatm
luma aksilie un centrifuglais inerces momenti ir zinmi (1.41). Noteiksim inerces
momentus koordintu sistm u un v. (1.26. att.).

I xc y c dA , I yc = x c dA , I xc yc = xc y c dA .
2 2
(1.41)
A A A

Lai noteiktu sakarbas starp elementrlaukuma dA koordintm abs koordintu

sistms, izmantosim no matemtikas zinmas formulas

v = y c cos xc sin ; u = y c sin + xc cos . (1.42)

Ievietosim sakarbas (1.42) integros, kuri izsaka inerces momentus pret

pagrieztm asm u un v:

54
 I u = v 2 dA , I v = u 2 dA un I uv = uvdA . (1.43)
A A A

Piemram, aksilais inerces moments pret u asi

yc

dA
A
v u

u
v yc

C xc xc

1.26. att. Asu pagrieziens.

2
I u = ( y c cos xc sin ) 2 dA = cos 2 y c dA
A A

2
2 sin cos xc y c dA + sin 2 xc dA . (1.44)
A A

Ievrojot sakarbas (1.29) un (1.30), formulu (1.44) prveidojam di:

I u = I xc cos 2 + I yc sin 2 I xc yc sin 2 . (1.45)

Analogi iegstam formulu inerces momenta aprinam pret v asi:

I v = ( xc cos + y c sin ) 2 dA (1.46)

A

vai
I v = I xc sin 2 + I yc cos 2 + I xc yc sin 2 . (1.47)

Saskaitot iegts inerces momentu Iu un Iv aprina izteiksmes (1.45) un (1.47),

un izmantojot formulu (1.32), iegstam

I u + I v = I x (cos 2 + sin 2 ) + I y (sin 2 + cos 2 ) . (1.48)

55
 Ievrojot, ka
(sin 2 + cos 2 ) = 1 (1.49)
iegstam
I u + I v = I x + I y = const . (1.50)

No formulas (1.50) seko, ka aksilo inerces momentu summa pret jebkurm

divm savstarpji perpendikulrm asm apskatmajam lumam ir konstants lielums,
kas, savukrt, skaitliski ir viends ar polro inerces momentu un nav atkargs no asu
virziena lea .
Lai atrastu formulu centrifugl inerces momenta aprinam pret pagrieztm
asm u un v, t izteiksm formul (1.43) ievieto sakarbas (1.42). Tad

I uv = ( xc cos + y c sin )( y c cos xc sin )dA =

A

2
= xc y c cos 2 dA xc sin cos dA + y c cos sin dA xc y c sin 2 dA =
2

A A A A

= cos 2 xc y c dA sin cos xc dA + sin cos y c dA sin 2 xc y c dA =

2 2

A A A A

= I xc yc cos 2 I xc yc sin 2 + I xc sin cos I yc sin cos =

= I xc yc (cos 2 sin 2 ) + ( I xc I yc ) sin cos . (1.51)

sin 2
T k cos 2 sin 2 = cos 2 un sin cos = , (1.52)
2
tad ievietojot s sakarbas formul (1.51), iegstam

I xc I y c
I uv = sin 2 + I xc yc cos 2 . (1.52)
2

Formulas (1.45), (1.47) un (1.52) sauc par asu pagrieziena formulm. Ts var
izmantot ar tad, ja asu u un v skumpunkts nesakrt ar luma laukuma
smagumcentru.

1.9.5. Galvens asis un galvenie inerces momenti

Divas savstarpji perpendikulras centrls asis, pret kurm kda luma

56
laukuma centrifuglais inerces moments ir viends ar nulli, sauc par luma
galvenajm asm. Aksilos inerces momentus pret galvenajm asm sauc par
galveniem inerces momentiem.
Ja ir zinmi luma laukuma inerces momenti pret t centrlajm asm I x , I y c c

un I x y , tad var noteikt galveno asu virziena lei 0 , t.i., lei, par kdu jpagrie
c c

luma centrls asis, lai ts ktu par luma galvenajm asm (skat.1.26. att.).
T k pret galvenajm asm centrifuglais inerces moments viends ar nulli ( I x g yg
= 0 ),

tad lea 0 noteikanai formulas (1.52) labo pusi pieldzinm nullei:

I xc I y c
sin 2 0 + I xc yc cos 2 0 = 0 . (1.53)
2

Tlk, izdalot abas viendbas (1.53) puses ar cos 2 0 un prveidojot, iegsim

2 I xc y c
tg 2 0 = . (1.54)
I xc I yc

Leis 0 nosaka vienas galvens ass, bet leis 0 + 90 o otras galvens ass
virzienu (skat. 1.26. att.).
Ja lumam ir simetrijas ass, tad t vienlaicgi ir ar luma galven ass. Otra
galven ass ir perpendikulra pirmajai. Formulu (1.54) izmanto galveno asu virziena
lea noteikanai nesimetriskiem lumiem. Asis, pret kurm centrifuglais inerces
moments ir nulle, var novilkt jebkur luma plaknes punkt. Inenieraprinos
parasti izmanto tikai galvens centrls inerces asis, t.i., asis, kuras iet caur luma
laukuma smagumcentru.
Riim un gredzenam ikviens to diametrs ir galven ass. Taisnstrim un
kvadrtam galvens asis ir to simetrijas asis.
Pagrieot luma centrls asis par lei 0 (1.54), ts ieems galveno asu
stvokli, pret kurm centrifuglais inerces moments ks viends ar nulli, bet aksilie
inerces momenti iegs ekstrms vrtbas. Pieldzinot nullei izteiksmes (1.45)
atvasinjumu pc lea 0 , aprinsim s ekstrms vrtbas:

dI u d
= ( I x cos 2 0 + I yc sin 2 0 I xc yc sin 2 0 ) = 0 . (1.55)
d 0 d 0 c

57
 Veicot atvasinanas darbbas bs

2 I xc cos 0 sin 0 2 I yc sin 0 cos 0 + 2 I xc yc cos 2 0 = 0 . (1.56)

Ievrojot sakarbas (1.52) un izdarot elementrus matemtiskus prveidojumus,

iegstam
( I xc I yc ) sin 2 0 + 2 I xc yc cos 2 0 = 0 . (1.57)

Galveno inerces momentu vrtbas var aprint, ievietojot lea 0 vrtbu,

aprintu pc formulas (1.54), izteiksms (1.45) un (1.47). Viens no tiem iegs
maksimlo, otrs - minimlo vrtbu. Galveno inerces momentu I u un I v aprinanai 0 0

ir lietdergi prveidot formulas (1.45) un (1.47) t, lai tajs nebtu trigonometrisks

funkcijas. Tam nolkam formuls (1.45) un (1.47) ievietojm sakarbas

1 cos 2 1 + cos 2
sin 2 = un cos 2 = . (1.58)
2 2
Tad
I xc I yc
Iu = (1 + cos 2 ) + (1 cos 2 ) I xc yc sin 2 (1.59)
2 2
vai
I xc + I y c I xc I y c
Iu = + cos 2 I xc yc sin 2 . (1.60)
2 2
Analogi iegsim
I xc + I y c I xc I y c
Iv = cos 2 + I xc yc sin 2 . (1.61)
2 2
Aizstjot formuls (1.60) un (1.61) sin 2 un cos 2 ar tg 2 un izmantojot
formulu (1.54), iegstam
tg 2 2 I xc y c
sin 2 = = (1.62)
1 + tg 2 2
( I xc I y c ) 2 + 4 I xc u c
2

un
1 I xc I yc
cos 2 = = . (1.63)
1 + tg 2 2
( I xc I y c ) 2 + 4 I xc u c
2

Izdarot algebriskus prveidojumus

58
 2
I xc + I y c ( I xc I y c ) 2 2 I xc y c
Iu = + + =
2 ( I xc I y c ) 2 + 4 I x c u c
2
( I xc I yc ) 2 + 4 I xc u c
2

I xc + I y c 1
= + ( I xc I y c ) 2 + 4 I x c u c .
2
(1.64)
2 2
Analogi bs
I xc + I y c 1
Iv = ( I xc I yc ) 2 + 4 I xc uc .
2
(1.65)
2 2

Apvienojot formulas (1.64) un (1.65), iegstam

max I x + I yc 1 2
I= c ( I xc I y c ) 2 + 4 I x c u c . (1.66)
min 2 2

emot formul (1.66) kvadrtsakni ar plusa zmi iegsim lielko galveno inerces
momentu max I, bet ar mnusa zmi mazk galven inerces momenta vrtbu min I.

1.9.6. Inerces rdiusi un pretestbas momenti

Par luma laukuma inerces rdiusiem ix un iy attiecgi pret as x un y sauc

luma lineros raksturotjus, kurus nosaka izteiksmes

Ix Iy
ix = un i y = . (1.67)
A A

Inerces rdiusu mrvienba ir garums pirmaj pakp parasti cm. Inerces

rdiusus pret galvenajm inerces asm sauc par galvenajiem inerces rdiusiem.
Par luma laukuma aksiliem pretestbas momentiem Wx un Wy, attiecgi pret
asm x un y, sauc lums eometriskos raksturotjus

Ix Iy
Wx = un W y = . (1.68)
y max xmax

kur xmax, ymax no asm x un y tlk esoo luma laukuma punktu attlumi.
Par luma laukuma polro pretestbas momentu Wp, sauc luma
eometriskos raksturotju
Ip
Wp = . (1.69)
max

59
kur Ip -luma laukuma polrais inerces moments pret t smagumcentru C.
max - luma attlk punkta atstatums no smagumcentra C.
Pretestbas momenta mrvienba ir (garums)3, parasti lieto cm3.

1.8. piemrs. eometrisko raksturotju aprins.

Dotajam luma laukumam (1.27. att.), kur sastv no Nr.20 U-profila un
neviendmalu strea 100 63 10 , noteikt:
1) smagumcentra koordintas;
2) aksilos un centrifuglo inerces momentus attiecb pret centrlajm asm;
3) galveno centrlo asu stvokli;
4) inerces momentus pret galvenajm centrlajm asm un veikt prbaudes
aprinu;
5) inerces rdiusus pret galvenajm centrlajm asm.

Atrisinjums
No velmto profilu sortimentu tabulm izrakstm nepiecieamos parametrus, k
ar ievedam attiecgos indeksus:
U-profilam Nr. 20 (pirm figra ar laukumu A1):
h1 = 200 mm = 20 cm; b1 = 76 mm = 7,6 cm; A1 = 23,4 cm2; Ix1 = 1520 cm4; Iy1 =

113 cm4; x01 = 2,07 cm.

Neviendmalu strenim 100 63 10 (otr figra ar laukumu A2):
B2 = 100 mm = 10 cm; b2 = 63 mm = 6,3 cm; A2 = 15,5 cm2; x02 = 1,58 cm;
y02 = 3,40 cm; Ix2 = 154 cm4; Iy2 = 47,1 cm4; Iu2min = 28,3 cm4; tg 2 = 0,387 .
Izvlamies palgasis xo un yo, kuras iet caur pirms figras smagumcentru x1C1y1.
Tad U-profilam un strenim smagumcentru koordintes palgass xo yo ir (skat.1.27.
att):

x1 = y1 = 0 ;

x2 = x01 + x02 = 2, 07 + 1,58 = 3, 65 cm;

h1 20
y2 = y02 = 3, 4 = 6, 60 cm.
2 2

60
 Salikt laukuma smagumcentra koordintes:

A1 x1 + A2 x2 23, 4 0 + 15,5 3, 65
xC = = = 1, 45 cm;
A1 + A2 23, 4 + 15,5

A1 y1 + A2 y2 23, 4 0 + 15,5 6, 60
yC = = = 2, 63 cm.
A1 + A2 23, 4 + 15,5

Novelkam centrls asis xC un yC , kuras iet caur kopjo smagumcentru un

nosakm asu prbdes atstatumus:

a1 = y1 yC = 0 2, 63 = 2, 63 cm;

a2 = y2 yC = 6, 60 2, 63 = 3,97 cm;

e1 = x1 xC = 0 1, 45 = 1, 45 cm;

e2 = x2 xC = 3, 65 1, 45 = 2, 20 cm.

Aksilie inerces momenti attiecb pret centrlajm asm xC un yC :

I xC = ( I x1 + a12 A1 ) + ( I x 2 + a22 A2 ) =

= 1520 + ( 2, 63) 23, 4 + 154 + 3,972 15,5 = 2080,1 cm .

2 4

I yC = ( I y1 + e12 A1 ) + ( I y 2 + e22 A2 ) =

= 113 + ( 1, 45) 23, 4 + 47,1 + 2, 202 15,5 = 284,3 cm .

2 4

Centrifuglais inerces moments attiecb pret centrlajm asm xC un yC :

I xC yC = ( I x1 y1 + a1e1 A1 ) + ( I x 2 y 2 + a2 e2 A2 ) =

= 0 + ( 2, 63)( 1, 45 ) 23, 4 + 48, 6 + 3,97 2, 0 15,5 = 273, 2 cm ,

4

kur I x1 y1 = 0 , jo U-profilam ir viena simetrijas ass.

I v 2max = I x 2 + I y 2 I u 2min = 154, 0 + 47,1 28,3 = 172,8 cm4;

I v 2max I u 2min 172,8 28,3 4

I x2 y 2 = sin 2 2 = sin 2 21,156o = 48, 6 cm .
2 2

61
 1.27. att. Salikts velmtu profilu sijas luma laukums.

Galveno centrlo asu virziena leis:

2 I xC yC 2 273, 2
tg 2 0 = = = 0,3043 rad,
I xC I yC 2080,1 284,3

tad 2 0 = 16,92o un 0 = 8, 46o .

Ja 0 < 0 , tad luma centrls asis jpagrie pulkstea rdtja kustbas virzien
par lei 0 un ts kst par galvenajm centrlajm asm xg un y g .

Aksilie inerces momenti attiecb pret galvenajm centrlajm asm:

max I = I xg = I xC cos 2 0 + I yC sin 2 0 I xC yC sin 2 0 =

= 2080,1cos 2 ( 8, 46o ) + 284,3sin 2 ( 8, 46o ) 273, 2sin 2 ( 8, 46 ) = 2120, 7 cm ;

4

62
 min I = I yg = I xC sin 2 0 + I yC cos 2 0 + I xC yC sin 2 0 =

= 2080,1sin 2 ( 8, 46o ) + 284,3cos 2 ( 8, 46o ) + 273, 2sin 2 ( 8, 46 ) = 242, 6 cm .

4

Aprinu pareizbas prbaud nosaka vai:

I xC + I yC = I xg + I yg = const ;

Ievietojot skaitlisks vrtbas, iegstam

2080,1 + 284,3 = 2120,7 + 243,6,

vai
2364,4 = 2364,4.

Ttad asu pagrieziens ir veikts pareizi.

Aprinam inerces rdiusus attiecb pret galvenajm centrlajm asm:

I xg 2120, 7
ix = = = 7,38 cm;
A1 + A2 23, 4 + 15,5

I yg 243, 6
iy = = = 2,50 cm.
A1 + A2 23, 4 + 15,5

63
 2. n o d a a

STIEPE (SPIEDE)

Par stiepi (spiedi) sauc tdu slogojuma veidu (2.1. att.), kad stiea rsgriezum
viengais iekjo spku faktors ir aksilais spks N. Prjie iekjo spku faktori ai
slogojum ir viendi ar nulli. Stiepes gadjum aksilais spks tiek uzskatts par
pozitvu (N>0), bet spiedes gadjum par negatvu (N<0). Stiepta stiea garums var
bt neierobeots, bet spiesta stiea garumam pieaugot tas var izodzties izliekties uz
sniem.

2.1. SPRIEGUMI UN DEFORMCIJAS

Eksperimentlos ptjumos ir noskaidrots, ka, stiepes (spiedes) slogojuma

gadjum, plakanie stiea normllumi (perpendikulri stiea asij), neatkargi no
rsgriezuma veida, tdi paliek ar pc stiepes (spiedes) deformcijas. Stiepes
(spiedes) slogojum stiea rsgriezumos A darbojas tikai normlie spriegumi un
to sadaljums pa stiea rsgriezumu neatkargi no t formas ir vienmrgs
( = const ). No aksil spka izteiksmes (1.13) seko, ka

N = dA = dA = A , (2.1.)
A A

no kurienes normlais spriegums

N
= . (2.2)
A

Saska ar t.s. Sen-Venna principu, slogojot stieni stiep (spied) ar rju

koncentrtu slodzi, ts pielikanas viet spriegumu sadaljums nav vienmrgs.
Ptjumi rda, ka spriegumu sadaljums tikai slogoanas vietas tuvum ir atkargs
no rjo spku pielikanas veida. Attlinoties pa stiea garumu vairk k par stiea
lielko rsizmru, spriegumu sadaljums luma laukum kst vienmrgs.
Spriegumu izmaiu stiea ass virzien pieemts attlot grafiski diagrammu vai
epru veid, ldzgi iekjiem spkiem. Pc m diagrammm ir redzams maksimlais

64
spriegums, kds darbojas kd no lumiem. Jebkur konstrukcijas lum
spriegums nedrkst prsniegt t.s. pieaujamo spriegumu [ ] , kas ir atkargs no
konstrukcijas vai ts elementa materila stiprbas:

max [ ]. (2.3)

Stieu apriniem stiepes (spiedes) slogojum izmanto sekojou formulu, ko

sauc par stiprbas nosacjumu:
N
max = [ ] . (2.4)
A
Ar formulu (2.4) var aprint:
faktisko spriegumu stiea materil, ja zinms aksilais spks N, kds darbojas
attiecg stiea lum, un stiea rsgriezuma laukums. di aprinto
spriegumu saldzina ar stiea materilam pieaujamo spriegumu:

N
= [ ] . (2.5)
A

ja zinms aksilais spks N, kds darbojas attiecg stiea lum un stiea

materilam pieaujamais spriegums, tad iespjams aprint nepiecieamo
stiea rsgriezuma laukumu rsgriezuma izmru noteikana:

N
A . (2.6)
[ ]
pieaujams slodzes noteikanas aprins. Ja zinms stiea rsgriezuma
laukums A un pieaujamais spriegums stiea materilam, tad pieaujam slodze

[N ] A[ ] . (2.7)

Stiea deformciju noteikanai stiepes (spiedes) slogojum (2.1.att. a un b) ar

diviem paralliem un stiea asij perpendikulriem lumiem izdalsim bezgalgi su
stiea elementu garum dz (2.1. att. c). Uz stiea elementu garum dz no katras puses
darbosies aksilais spks N. T rezultt stiea elementa garums dz palielinsies par
lielumu d, bet stiea rsgriezuma izmri a un b samazinsies attiecgi par
lielumiem a un b (2.1. att.d). Spiedes gadjum stiea garums samazinsies, bet t
rsizmri attiecgi palielinsies. Lielumi d, a un b ir stiea absolts

65
deformcijas. Ts ir atkargas no slodzes lieluma, kda darbojas uz stieni, un no stiea
rsgriezuma izmriem. Inenieraprinos biei vien ir lietdergk izmantot t.s.
relatvs deformcijas, kuras no stiea izmriem nav atkargas relatvo
garendeformciju un relatvo rsdeformciju . Ts aprina:

d
= un = a = b . (2.8)
dz a b

Stiepes slogojum <0, bet spiedes gadjum >0.

a
d

2.1. att. Stiepes (spiedes slogojums:

a) - stiepts, b) - spiests stienis, c) - stiea elements, d) - luma deformcijas.

Eksperimentli noskaidrots, ka stiepes (spiedes) slogojum abu relatvo

deformciju attiecba materiliem zinms robes ir konstants lielums. s attiecbas
absolto vrtbu sauc par rsdeformcijas vai Puasona koeficientu un apzm ar
burtu :
s
= , s = . (2.9)

Puasona koeficients ievrt materila spjas deformties rsvirzien.
Dadiem materiliem t vrtbas ir robes: = 0 ... 0,5. Lielai daai metlu un to
sakausjumu Puasona koeficienta vrtba ir = 0,23 ... 0,35.

66
 rjs slodze iespaid konstrukciju materili deformjas mains to forma un
izmri. Materila pabu pc slodzes noemanas atgt t skotnjo formu un izmrus
sauc par materila elastbu. Deformcijas, kas izzd pc slodzes noemanas, sauc par
elastgm deformcijm, bet kuras paliek par paliekom vai plastiskm
deformcijm. Materilu pretestbas kurs aplkosim galvenokrt elastgs
deformcijas, jo paliekos deformcijas praktisks konstrukcijs parasti nav
pieaujamas.

2.2. STIEPES (SPIEDES) DIAGRAMMA PLASTISKIEM

MATERILIEM

Materilu mehnisks pabas stiepes (spiedes) slogojum parasti nosaka

eksperimentli, stiepjot no materila izgatavotus specilus paraugus. Visbiek
izmanto apaa vai taisnstra rsgriezuma paraugstieus (2.2. att.).

2.2. att. Paraugstiei:

a) apaa rsgriezuma, b) - taisnstra rsgriezuma,
lo un Ao - prbaudms daas garums un rsgriezuma laukums.

Paraugstieu slogoanai izmanto specilas rauanas manas, kuras var bt ar

mehnisku, hidraulisku vai cita veida piedziu. Stieu paplaintie gali kalpo to
iestiprinanai manas satvrjos.

67
 Rauanas manas ir apgdtas ar iercm, kas slogoanas laik mra un fiks
slogoanas spku, stiea deformcijas u.c. parametrus, k ar zme F- (slogoanas
spka un paraugstiea absolt pagarinjuma) diagrammu. Stiep iegtie rezultti
parasti izsaka materila mehnisks pabas ar citos slogojuma veidos: spied, bd,
vrp un liec.
Dalot rauanas manas attstto stiepes spku F raksturgos diagrammas F-
punktos ar paraugstiea skotnjo rsgriezuma laukumu Ao un stiea absolto
pagarinjumu pie attiecg spka F, iegstam t.s. nosacto spriegumu diagrammu -
koordints, kur uz vertikls ass noteikt mrog ir atlikts normlais spriegums ,
bet uz horizontls ass stiea garuma lo relatvais pagarinjums (2.3. att.).

2.3. att. Stiepes diagramma - koordints:

a) - mazogleka traudam, b) - trauslam materilam.

Diagramm var saskatt vairkus punktus, ar attiecgiem robespriegumiem.

Stiepanas skum posm starp punktiem 0-1 (2.3. att. a) pastv linera sakarba starp
spriegumu un relatvo pagarinjumu . ai laik paraugstiea rsgriezuma

68
laukums samazins maz, tpc ar nelielu kdu var pieemt, ka t vrtba aj
slogoanas posm vienda ar skuma rsgriezuma laukumu Ao.
Spriegumu punkt 1 sauc par proporcionalittes robespriegumu vai
proporcionalittes robeu. To aprina:
Fp
p = , (2.10)
A0

kur F p - proporcionalittes robeslodze.

Ldz ai vrtbai spriegums ir tiei proporcionls stiea relatvajam

pagarinjumam . Nedaudz augstk atrodas punkts 1', spriegumu kur sauc par
elastbas robespriegumu. Ldz ai sprieguma vrtbai stien rodas tikai elastgs
deformcijas, kuras pc rjs slodzes noemanas izzd ( e p ). o spriegumu

aprina:
Fe
e = , (2.11)
A0

kur Fe - elastbas robeslodze.

Ja sprieguma vrtba prsniedz elastbas robeu, stien rodas paliekos
deformcijas, kuras pc rjs slodzes noemanas vairs neizzd. Traudam ar mazu
ogleka saturu elastbas robespriegums e = 20 kN/cm2.
Pieaugot spriegumam virs elastbas robeas, stiepes diagrammas izliekums priet
aptuveni horizontl posm 2-3 paralli stiea relatvs garendeformcijas asij. aj
posm notiek intensva stiea pagarinans pie nemaingas sprieguma vrtbas.
Paraugstiea rsizmrs samazins. Notiek it ka stiea materila plana vai
nostiprinans. o deformcijas posmu sauc par tecanu, bet spriegumus aj posm
par tecanas robespriegumiem T . Uz stiea virsmas pards t.s. ernova-Ldersa
lnijas, kuras ar stiea asi veido aptuveni 45 lielu lei (2.4. att. a). ajs plakns
darbojas lielkie tangencilie spriegumi un notiek materila kristlisks struktras
prbdans. Tecanai izbeidzoties materils atkal spj pretoties slodzes
pieaugumam. Tpc diagrammas posmu 3-4 sauc par materila nostiprinans posmu.
Ldz punktam 4, stienis vis garum deformjas aptuveni viendi. Traudam ar mazu
ogleka saturu elastbas robespriegums T = 22-26 kN/cm2.

69
 Tecanas robespriegumus aprina:
FT
T = , (2.12)
A0

kur FT - tecanas robeslodze.

Punkt 4, spriegums stiea materil sasniedz maksimlo vrtbu un to sauc par
izturbas vai stiprbas robeu b . Mazogleka traudam b = 34-42 kN/m2. o
spriegumu aprina:
Fb
b = , (2.13)
A0

kur Fb - izturbas robeslodze.

2.4. att. Stiea prbaude stiep:

a) - ernova-Ldersa lnijas, b) - stiea prtrkanas vieta saaurinjums: do - stiea skuma
diametrs, d1 - stiea diametrs pirms saaurinjuma veidoans, dk - diametrs prtrkanas viet.

Robespriegumus T un b no stiepes diagrammas ir viegli noteikt, tpc tos

parasti izmanto dadu materilu raksturoanai.
K jau iepriek minjm, dalot faktisko stiepes spku ar stiea skuma
rsgriezuma laukumu A0 iegstam, t.s., nosacto spriegumu diagrammu. Tau
stiepanas laik, skot jau no paa slogoanas skuma, stienim pagarinoties t
rsgriezuma laukums samazins. Izmrot pie katras no robeslodzm stiea
rsgriezuma laukumus un dalot robeslodu vrtbas ar iem faktiskajiem
rsgriezuma laukumiem, iegstam t.s. faktiskos vai stos robespriegumus

70
spriegumus. ie robespriegumi ir lielki par nosactajiem (stiepes diagramm raustt
lnija). Faktisko spriegumu diagrammu ir grtk iegt, tpc biei izmanto nosacto
diagrammu, lai gan t ir mazk precza.
Ldz stiepes diagrammas punktam 4 paraugstienis deformjas vis t garum
aptuveni viendi. Sasniedzot maksimlo slodzi izturbas robeslodzi, kd vjk
viet, kur koncentrjas materila iekjie un rjie defekti, veidojas saaurinjums
(kakli), kur ar stienis prtrkst (2.4. att. b). Saaurinjuma veidoans laik faktiskie
spriegumi stiea materil neprtraukti aug, ldz punkt 5' sasniedz savu maksimlo
vrtbu un stienis prtrkst. os spriegumus aprina:

Fk
f = , (2.14)
Ak

kur Fk - spks, kds darbojs uz stieni prrauanas brd,

Ak stiea laukums prrauanas viet:

d k
2

Ak = . (2.15)
4

Nosactie spriegumi pc punkta 4 samazins, jo aj slogoanas posm samazins

ar stieni slogojoais spks. Stiea deformcija pa t garumu nav vairs vienmrga,
lielko vrtbu sasniedzot saaurinjuma zon. aj brd stiea rsgriezuma
laukums sasniedz minimlo vrtbu pie diametra dk (2.4. att. b).
Materila mehnisks pabas raksturo ar paraugstiea deformcijas. K
iepriek mints, spriegumam palielinoties virs elastbas robeas e , pc slodzes
noemanas stienis vairs neatgst savu skotnjo garumu lo, jo ir radus paliekos
deformcijas.
Prtraucot stiepanas procesu, piemram, diagrammas punkt m, sakarbu starp
spriegumu un relatvo deformciju izteiks taisne m-n, kas ir paralla diagrammas
skumdaai 0-1. Paraugstiea kopj deformcija sastv no elastgs deformcijas e
un plastisks deformcijas pl:
= e + pl . (2.16)

Materila plastiskumu vislabk raksturo paraugstiea palieko relatv

garendeformcija , izteikta %:

71
 lk l0
= 100 , (2.17)
l0

k ar relatv palieko rsdeformcija (saaurinjums) , izteikta %:

A0 Ak
= 100 . (2.18)
Ak

Paliekos relatvs deformcijas un sauc par materila plastiskuma

mehniskiem raksturotjiem. Plastiskkiem materiliem to vrtbas ir lielkas.
Atkarb no paliekos relatvs garendeformcijas vrtbas, materilus iedala
plastiskos ( 5% ) un trauslos ( <5%). Pie plastiskiem materiliem pieskaita
mazoglea traudu, alumniju, varu, svinu, plastmasas u.c. Trauslie materili, tdi k
stikls, akmens, rdts trauds, betons u.c. vji pretojas stiepei, bet labk iztur spiedes
slogojumu. Piemram, ieelis vidji iztur 10 reizes lielku spiedes spku, nek
stiepes slogojumu, betons 12 reizes vjk pretojas stiepei nek spiedei, uguna
pretestba spiedei ir 3-5 reizes lielka nek stiepei utt. o materilu stiepes
diagramms nav vrojama tecanas pardba un tiem nav izteiktas proporcionalittes,
elastbas un tecanas robeas. Stiepes diagramm nav taisns daas 0-1, k
plastiskiem materiliem. Spriegums un relatv deformcija eit nav savstarpji
proporcionli. Trauslie materili sagrst pki, sasniedzot izturbas robespriegumu
b (2.3. att. b). To deformcijas ir nelielas. Trauslos materilus sagrauj normlie
spriegumu, bet plastiskos tangencilie.

2.3. HUKA LIKUMS

No mazolgeka trauda stiepes diagrammas (2.3. att. a) redzams, ka posm 0-1

pastv linera sakarba starp spriegumu un relatvo deformciju . Varam rakstt:

tg = . (2.19)

o attiecbu pieemts apzmt ar burtu E un saukt par elastbas vai Junga moduli.
Elastbas modulim ir sprieguma mrvienba, jo relatv deformcija ir nenosaukts
skaitlis. Tad

72

= E , vai = E . (2.20)

Formulu (2.20) sauc par Huka likumu. Tas raksturo sakarbu starp spriegumu
materil, t elastbas moduli un relatvo deformciju. Elastbas moduli materiliem
nosaka eksperimentli, konstrujot stiepes diagrammas. Traudam elastbas modua
vrtba E = (2-2,2)108 kN/m2, kokam iedru virzien E = (0,81-1,2)107 kN/m2,
betonam E = (0,1-0,4)108 kN/m2, ugunam E = 1,2108 kN/m2 utt. Elastbas moduu
vrtbas dadiem materiliem ir atrodamas rokasgrmats.
N
Ievietojot formul (2.20) = E sprieguma izteiksmi = no sakarbas (2.2)
A
d
un = no izteiksmes (2.8), iegsim
dz
N d
=
A dz
vai
Ndz
d = . (2.21)
EA
Integrjot pdjs izteiksmes abas puses, dabjam
l
Ndz
= . (2.22)
0
EA

Ja aksilais spks N un stiea rsgriezuma laukums A ir nemaingi, tad pc

integranas iegsim
Nl
= . (2.23)
EA
Izteiksmi (2.23) ar sauc par Huka likumu stiep (spied). To izmanto stiea
absolt pagarinjuma aprinam, ja zinms aksilais spks N, kds darbojas stiea
rsgriezum, stiea rsgriezuma laukums A, stiea materila elastbas modulis E
un stiea garums l.

2.1. piemrs. Stiepes aprini.

Trauda stienis AB, kuru notur saite CD = l = 1,5 m, slogots ar spku F = 20 kN,
pieliktu t brvaj gal. Leis = 60. Attlumi a = 2 m, b = 1 m. Noteikt

73
nepiecieamo saites CD diametru un ts relatvo garendeformciju, ja pieaujamais
spriegums saites materilam ir [ ] = 160MN / m 2 = 16kN / cm 2 , bet elastbas modulis
E = 2 10 8 kN / m 2 = 2 10 4 kN / cm 2 . Stiea AB deformcijas neievrot (2.1. att.).

Atrisinjums
Uzdevuma risinanu skam ar sastiepuma spka S noteikanu sait CD. Tam
nolkam rakstam visu spku radto momentu summas viendojumu pret balstu A:

M iA = 0,

F ( a + b) + S sin a = 0 ,

no kurienes
F (a + b) 20(2 + 1)
S= = = 34.48kN .
a sin 2 0,87

2.1. att. Aprina shma.

Pc zinm stiepes spka sait CD, izmantojot stiprbas nosacjumu stiep (2.4)
aprinam ts nepiecieamo rsgriezuma laukumu A un diametru d.
No formulas (2.4) pie S = N, iegstam

N S 34,48
A = = = 2,16cm 2
[ ] [ ] 16
vai
4A 4 2,16
d= = = 1,66cm .
3,14

74
 Saites CD absolto pagarinjumu aprinam izmantojot Huka likuma izteiksmi
(2.23):
N l S l 34,48 1,5 100
= = = = 0,12cm .
EA EA 2 10 4 2,16

Saites CD relatvo garendeformciju aprina dalot saites absolto

pagarinjumu ar ts skuma garumu l:

0,12
= = = 0,0008 .
l 1,5 100

Ttad, pie saites CD diametra d = 1,66 cm, ts relatv garendeformcija bs

= 0,0008.

2.4. VIRSMAS SPIEDE

Biei konstrukciju elementi saskaras viens ar otru pa nelielu laukumu. Saskares

virsms darbojas izkliedti spiedes spriegumi, kurus sauc par kontanktspriegumiem.
Tie darbojas neliel materila dzium. Attlinoties no saskares vietas
kontaktspriegumi izkliedjas un sadals pa visu luma laukumu (Sen-Venna
princips). Spiedes kontaktspriegumi vrojami zobratu zobu saskares viets, velans
gultos lodu un gredzenu saskares viets, vilcienu vai tramvaju riteu saskares viets
ar sliedi, skrvju un knieu saskares viets ar urbumiem plksns, kuras ts savieno,
ku sienu un pamatu saskaties virsms utt. (2.5. att.).
Virsmas spiedes spriegumus vs aprina dalot spiedes spku F, kds darbojas uz
konstrukciju, ar kontaktvirsmas laukumu Avs. ie spriegumi nedrkst prsniegt
kontaktjoiem materiliem pieaujamos virsmas spiedes spriegumus [ vs ] . Aprinus
virsmas spied veic izmantojot sekojou stiprbas nosacjumu virsmas spied:

F
vs = [ vs ] . (2.24)
Avs

75
 vs

vs
vs

vs

2.5. att. Virsmas spiedes spriegumi kontaktviets.

Izmantojot formulu (2.24) iespjams aprint k faktiskos virsmas spiedes

spriegumus savienojum vs , t pieaujamo slogoanas spku F vai nepiecieam
kontaktlaukuma Av lielumu pie noteikuma, lai virsmas spiedes spriegumi neprsniegtu
attiecgam materilam pieaujamos spriegumus.

2.5. PIEAUJAMAIS SPRIEGUMS

Lai konstrukcija vai ts elementi darb btu pietiekoi izturgi un droi,

maksimlie spriegumi nevien no sastvdam nedrkst prsniegt attiecgam
materilam noteiktu robeu, kuru sauc par pieaujamo spriegumu un apzm ar [ ] .
Plastiskiem materiliem pieaujamo spriegumu parasti nosaka k dau no tecanas
robesprieguma T , bet trausliem materiliem k dau no izturbas robesprieguma
b :
b
[ ] = T un [ ] = , (2.25)
kT kb

kur kT un k b - drobas koeficienti attiecgi pret tecanu un sagrauanu.

Drobas koeficienta vrtbas izvle ir atkarga k no materila kvalittes, t ar
no attiecgs detaas atbildbas pakpes konstrukcij, ts izgatavoanas tehnoloijas,
iespjamm prslodzm u.c. faktoriem. Traudam drobas koeficientu pieem
k T = 1,4 1,6 , ugunam k b = 5 6 , betonam k b = 1,5 2,4 . s vrtbas ir orientjoas.

Preczkas o koeficientu vrtbas atrodamas konstruktoru rokasgrmats.

76
 3. n o d a a

SALIKTAIS SPRIEGUMSTVOKLIS

Iepriekjs nodas definjm spriegumu jdzienu un analizjm spriegumus

stiepta (spiesta) stiea normllum. Praks biei vien saskaramies ar slogojumiem,
kas darbojas vairks plakns vienlaicgi. Rodas jautjums k noteikt spriegumus d
situcij?

3.1. JDZIENS PAR SPRIEGUMSTVOKLI

Lai defintu spriegumstvokli kd punkt, pieemsim, ka uz ermeni darbojas

izkliedta spku sistma F1, F2....Fn (3.1. att. a).

a) b)

3.1. att. Spriegumstvoklis punkt.

Izmantojot lumu metodi, eam ermeni ar plakni ab. aj plakn izvlamies

punktu A, kuru varam uzskatt par elementru kubu ar bezgalgi mazu autnes
garumu. Orientsim kubu pa koordintu asm, td gadjum kuba autnes bs dx, dy

77
un dz. emot vr to, ka ermenis ir noslogots ar spku sistmu, elementr kuba
autns darbosies spriegumi.
Visu spriegumu kopumu, kas darbojas kd ermea punkt, sauc par
spriegumstvokli dotaj punkt.
Katr elementr kuba skaldn, emot vr sprieguma definciju, darbosies trs
spriegumi: normlspriegums , un divi tangencilie spriegumi , pa brvi izvltu
koordintu sistmas asm (3.1. att. b). aj noda noskaidrosim sakarbas starp
spriegumiem dads situcijs.

3.2. SPRIEGUMI STIEPTA (SPIESTA) STIEA

LUMOS

Analizjot stiepes sakarbas, aplkojm spriegumus stiepta stiea normllum

m-m, kuru var uzskatt par visprja luma n-n atseviu gadjumu (3.2. att.).
Lai vartu pilngi novrtt stiea izturbu, jnosaka spriegums ar slp lum
n-n, kas ar stiea asij perpendikulru plakni veido lei . Atmetam stiea augjo
dau (virs luma m-m) un aplkojam apakjs daas ldzsvaru zem luma m-m.
Normlais spriegums normllum ir:
F
0 = , (3.1)
A0
kur A0 - normlluma laukums.
No trigonometrijas sakarbm izriet, ka slp luma n-n laukums
A0
A = .
cos
Pilnais spriegums lum n-n:

N N
p= = cos = 0 cos (3.2)
A A0

78
 a) b)

3.2. att. Spriegumi stiepta stiea lumos.

Pilno spriegumu p var sadalt divs komponents - norml spriegum , kas

darbojas luma n-n normles virzien un tangencil spriegum , kas darbojas
luma n-n plakn (3.2. att. b):
= p cos
. (3.3)
= p sin
Ievietojot piln sprieguma izteiksmi (3.2) formuls (3.3), iegstam:
0
= p cos = 0 cos2 = (1 + cos 2 ) (3.4)
2
0
= p sin = 0 sin cos = sin 2 (3.5)
2
Noteiksim spriegumus plaknei n-n perpendikulr plakn, kas ar stiea garenasi

veido lei , kuru izteiksim caur lei : = + 90 = + .
2

79
 Spriegumus aj plakn izteiksim no formulm (3.4) un (3.5), aizstjot lei ar
+/2.
Prveidojot iegstam normlos spriegumus:

= 0 cos2 + = 0 sin 2 , (3.6)
2
un tangencilos spriegumus
0 0
= sin ( 2 + ) = sin 2 . (3.7)
2 2
Saldzinot formulas (3.5) un (3.6), redzam, ka

= .
Secinjums
Divos savstarpji perpendikulros lumos tangencilie spriegumi ir viendi pc
lieluma, bet pretji vrsti. To sauc par tangencilo spriegumu pru pabu jeb pru
likumu. o likumu ms biei izmantosim nkamajs
nodas.
Jem vr, ka tangencil sprieguma virziens sakrt
ar rsspka virzienu.
Divos savstarpji perpendikulros lumos abi
tangencilie spriegumi ir vrsti uz vienu autni vai prom
3.3. att. Elementrkubs.
no ts. Aplkojot elementrkubu (3.3. att.), redzam, ka
elementrspki, ko veido tangencilie spriegumi uz kuba plaknm, notur to ldzsvar.
No sakarbm (3.4) un (3.5), izmainot lea vrtbu, varam iegt spriegumu
izmaias lknes, atkarb no luma novietojuma lea attiecb pret stiea garenasi
(3.4. att.).
Normlie spriegumi stiea lumos mains pc sinusodas likuma un savu
maksimlo vrtbu sasniedz stiea asij perpendikulr lum.
Tangencilie spriegumi savu maksimlo vrtbu sasniedz lumos, kas atrodas
45 le pret stiea garenasi. Ar to izskaidrojama ernova-Ldersa lniju raans
stiepes proces.

80
 Kopjie spriegumi nevien lum neprsniedz normlo spriegumu 0 vrtbu.
To iegstam, ja summjam abu lku vrtbas atbilstoajos lumos (skat. 3.4. attlu).

3.4. att. Spriegumu izmaia stiepta stiea lumos.

3.3. SPKU DARBBAS NEATKARBAS LIKUMS

T k Huka likums ir linera sakarba, tad t darbbas robes kopjo

deformciju varam iegt, summjot katra atsevi spka radts deformcijas.
Stiepes gadjum tas uzskatmi ir pardts 3.5. attl.

F F F F
F2 F1
= + F2 = F2
F1 F1

3.5. att. Superpozcijas princips.

81
 Redzam, ka atsevii varam aprint tikai spka F1 radts deformcijas, pc
tam - tikai spka F2 radts deformcijas. Saskaitot iegtos rezulttus, iegstam
kopjo deformciju no abu spku F1+F2 vienlaikus iedarbbas. Redzam, ka
1+ 2= . o pabu sauc par spku darbbas neatkarbas jeb
superpozcijas likumu. Ja sakarba starp spku un deformciju nav linera,
tad deformcijas summt nedrkst.

3.4. PLAKNES UN TELPAS SPRIEGUMSTVOKI

Izmantojot spku neatkargas darbbas likumu, apskatsim nedaudz saretku

gadjumu - divvirzienu stiepi (3.6. att. a). Divvirzienu stiepes gadjumu varam
uzskatt par divu vienvirziena stiepes gadjumu summu (lineram uzdevumam
tikai Huka likuma darbbas robes).
Attl 3.6.a attlots elementrs kubs, uz kura plaknm iedarbojas normlie
spriegumi 1 un 2 un tangencilie spriegumi . Noteiksim spriegumus, kas darbojas
slp lum zem lea (3.6. att. b un c). aj plakn darbojas normlspriegums
un tangencilais spriegums . Abus os spriegumus rada normlie spriegumi 1 un 2
un tangencilie spriegumi . emot vr, ka pa x asi spriegumi nedarbojas, pieemsim,
ka atelt daa veido prizmu ar biezumu 1 vienba. Mintie spriegumi rada iedarbbas
spkus uz prizmas plaknm. emot vr, ka prizmai jbt ldzsvar, sastdm mints
prizmas ldzsvara viendojumus, projicjot spkus uz y' un z' asm:
Spku summa uz normli (z) F in = 0;

dA ( z dA cos ) cos + ( dA cos )sin +

(3.8)
+ ( dA sin )cos ( y dA sin )sin = 0

Spku summa uz tangenti (y)

F it = 0;

dA ( z dA cos )sin ( dA cos )cos +

(3.9)
+( y dA sin )cos + ( dA sin )sin = 0
Sasinm ar dA un prveidojam:

82
 = z cos2 + y sin 2 sin 2 (3.10)

z y
= sin 2 + cos 2 (3.11)
2

a) b) c)

3.6. att. Plaknes spriegumstvoklis.

Pc iegtajm formulm (3.10) un (3.11) varam noteikt spriegumus, kas

darbosies cit plakn, kas pagriezta par 90, leis =+90. Ievietojot iegtos
lielumus un prveidojot iegstam sekojoas izteiksmes:

= z sin 2 + y cos2 + sin 2 , (3.12)

z y
= sin 2 cos 2 . (3.13)
2

83
 Secinjumi
Normlo spriegumu summa divos savstarpji perpendikulros lumos ir
konstants lielums. Redzam, ka + = z + y = const .

Tangencilie spriegumi savstarpji perpendikulros lumos ir viendi pc

lieluma, bet pretji vrsti, kas atbilst pru likumam.

3.5. GALVENIE SPRIEGUMI

Apskatot spriegumus slpos lumos, redzjm, ka vienam

normlspriegumam perpendikulr lum slpos lumos atbilst gan tangencilie
spriegumi, gan normlspriegumi. Materila noslogotbu apskatm punkt varam
raksturot ar visiem spriegumiem, kas darbojas uz mazu kubu (tik mazu, lai uz
katras t malas varam pieemt, ka =const), kuru iedomti izeam punkta A
apkrtn (3.1. att. a). Kdu tad kuba stvokli izdevgk izvlties? Stiepes
gadjum jautjums ir vienkrs - jizvlas tds stvoklis, lai viena kuba mala
sakristu ar perpendikulro lumu. Divas prjs malas varam izraudzties
brvi, jo ajs mals spriegumu nav.
Bet tagad iedomsimies situciju, ka eksperimentli ptm detaas
spriegumstvokli punkt A. Rodas jautjums, vai vienmr ir iespjams jebkura
spriegumstvoka gadjum pagriezt kubu t, lai uz to darbotos tikai
normlspriegumi?
Ievietosim formul (3.12) =0 un noteiksim lei 0, kur novietojot luma
plakni tangencilie spriegumi bs 0:

z y
0= sin 2 0 + cos20 . (3.14)
2

Prveidojot iegstam:

2 .
tg 2 0 = (3.15)
z y

84
 Ja kuba plaknes bs orienttas d le, tad lumos darbosies tikai normlie
spriegumi. Ja 0>0, tad lei atliek pret pulkstea rdtja virzienam, bet ja 0<0, tad
pulkstea rdtja virzien.

Svargi!
lumus, kuros nedarbojas tangencilie spriegumi, sauc par galvenajiem
lumiem, bet tur darbojoos normlos spriegumus - par galvenajiem spriegumiem.
Aizstjot trigonometrisks funkcijas ar tg20 un prveidojot formulas (3.10) un
(3.12) iegstam normlo spriegumu ekstremls vrtbas:

z + y 1
( y ) + 4 2 .
2
1;2 = z (3.16)
2 2
aj formul 1 maksimlais spriegums un 2 minimlais spriegums.
Ldzg veid iegstam maksimls tangencilo spriegumu vrtbas:

1 3 1
max = = ( z2 y2 ) + 4 2 . (3.17)
2 2

Ja tikai vienas ass virzien darbojas normlais spriegums, t.i. z= un y=0, tad
izveidojas vienkrotais plaknes spriegumstvoklis. Ievietojot formuls (3.16) un
(3.17), iegstam spriegumu ekstremls vrtbas:

1 2
max = + 4 2
+
2 2
1
min = 2 + 4 2 . (3.18)
2 2
1
max = 2 + 4 2
2
Pats saretkais ir telpiskais gadjums, kuru varam iedomties k trs
vienkru stiepes (spiedes) gadjumu summu (3.7. att.). Visprg gadjum uz katru
pagriezta kuba malu var darboties viens normlspriegums un divi tangencilspriegumi.
Praks parasti lumus izvlas t, lai uz tiem darbotos tikai galvenie spriegumi.
Galvenos spriegumus sanumur augo secb: 123.

85
 3.7. att. Telpas spriegumstvoka veidoans.

Secinjumi

Jebkuru spriegumstvokli apskatmaj punkt varam raksturot ar

normlspriegumiem, kas darbojas uz noteikt le pagriezta kuba malm.

Normlspriegumus, kas darbojas plakns bez tangencilspriegumiem, sauc par
galvenajiem spriegumiem (plaknes - atbilstoi par galvenajm plaknm).

Galvenajiem spriegumiem ir viena svarga paba, t. i., - to skaitlisk vrtba
ir vai nu lielk, vai (otram galvenajam) mazk iespjam saldzinjum ar
normlspriegumu vrtbm jebkurs cits plakns.
Tas ir svargi daos praktiskos gadjumos. Trausli materili (betons, ieei,
uguns) oti vji pretojas stiepes spriegumiem. Ttad, lai noskaidrotu, kur un k plss
trausla materila detaas, vispirms ir jatrod plakne, kur darbojas galvenie
spriegumi.

3.6. VISPRINTAIS HUKA LIKUMS

Noteiksim deformcija, kdas rodas, ja uz ermea elementu iedarbojas galvenie

spriegumi. Apskatsim kubu uz kura autnm iedarbojas galvenie spriegumi 1, 2 un
3 (3.8. att.).
Izmatojot superpozcijas principu, nosakm katra sprieguma radts deformcijas
atsevii un pc tam summjam kop. emsim vr, ka nosakot deformcijas kda
sprieguma virzien (piemram, 1), prjie divi spriegumu aj virzien rada
rsdeformcijas.

86
 Izsakm autu relatvs garendeformcijas no sprieguma 1, un izmantojot
spku darbbas neatkarbas principu, iegstam spriegumu 1, 2 un 3 darbbas kopjo
rezulttu 1 virzien:
1 rada relatvo garendeformciju:
1
1 = ;
E
2 rada relatvo rsdeformciju
2
1= ;
E
3 rada relatvo rsdeformciju
3
1= .
E

3.8. att. Deformcijas telpisk spriegumstvokl.

Kopj deformcija sprieguma 1 darbbas virzien:

1
1 = 1 + 1+ 1=
E

E
( 2 + 3 ) =
1
[
E 1
]
( 2 + 3 ) . (3.19)

Analogi iegstam relatvo deformciju ar prjos virzienos. Apvienojot iegts

izteiksmes, iegstam visprinto Huka likumu:
1
1 = ( 2 + 3 )
E 1
1
2 = 2 ( 3 + 1 ) , (3.20)
E
1
3 = 3 ( 1 + 2 )
E

87
kur E - elastbas modulis, - rsdeformciju koeficients, 1, 2 un 3 - galvenie
spriegumi.
Plaknes spriegumstvokl darbojas tikai divi galvenie spriegumi. pieemsim, ka
darbojas spriegumi 1, un 3, bet spriegumi 2=0.
Ievietojot visprintaj Huka likum (3.20) 2=0, iegstam Huka likumu plaknes
spriegumstvoklim:
1
1 = ( 3 )
E 1

2 =
E
( 3 + 1 ) . (3.21)
1
3 = ( 1 )
E 3
Savukrt lineraj spriegumstvokl, kur mums ir pazstams no stiepes
(spiedes) slogojuma, darbojas tikai viens galvenais spriegums 1. Ievietojot to formul
(3.20), iegstam:
1
1 = 1
E

2 = 1 . (3.22)
E

3 = 1
E
Esam ieguvui Huka likuma interpretciju stiepes slogojumam.

3.7. DEFORMCIJAS TRS BDES SLOGOJUM

Aplkosim pau plaknes spriegumstvoka gadjumu, kad galvenie spriegumi ir

skaitliski viendi un viens no tiem ir stiepes, bet otrs ir spiedes spriegums (3.9.
att.), tad 1=-3=. Ja parallskalda ABCD skaldnes ar galvenajiem spriegumiem
veido 45 lielu lei (3.9. att. a un b), tad, pc formulm (3.10) un (3.11), iegstam
das sakarbas:
1 + 3
= = =0
2 2
(3.23)
1 3 ( ) 2
= = = =
2 2 2

88
redzam, ka lumos darbojas tikai tangencilie spriegumi , kas skaitliski viendi ar
galveno spriegumu . o spriegumstvokli sauc par tro bdi .

a) b)
3.9. att. Bdes spriegumstvoklis.

Trs bdes spriegumstvokl tangencilo spriegumu darbbas rezultt (3.10.

att.) kvadrts ABCD prveidojas romb AB1 C1 D.

3.10. att. Bdes deformcijas.

Prvietojumu s sauc par absolto bdes deformciju.

Lei sauc par relatvo bdes deformciju vai bdes lei .

89
 No trsstra ABB1 varam izteikt s = a tg a , kur - leis radinos (pie

maziem leiem tg). No trsstra ABC atrodam AC = a 2 .

No trsstra CC1C2 izsakm diagonles garumu:

2 2
C1C2 = s cos s = a
4 2 2 2

Le ignor, jo tas ir oti mazs saldzinot ar 45.
2
Relatvo garendeformciju diagonlei aprinm, pieemot, ka ( AC2 AC ) , jo
deformcijas ir oti mazas saldzinot ar kuba izmriem:

2
C1C2 a 2
= = = . (3.24)
AC a 2 2

- izraisa normlie spriegumi , bet - tangencilie spriegumi .

Trs bdes gadjumam pc visprint Huka likuma (3.18) relatv deformcija:

1 = 3 = =
E
(1 + ) . (3.25)

Savietojot formulas (3.21) un (3.22), iegstam:

E
= .
2(1 + )
(3.26)

E
Apzmsim izteiksmi = G un nosauksim to par bdes moduli.
2(1 + )
Ievietojot to viendojum (3.26), iegstam Huka likumu bd:

= G . (3.27)

E, un G ir materila fizikls konstantes, kuras raksturo t elastgs pabas.

Ts ir saisttas sav starp. Zinot divas no tm, treo vienmr var aprint.

90
 3.8. CIRPES (BDES) SLOGOJUMS

Cirpes (bdes) slogojums rodas, ja spki F darbojas savstarpji paralli un stiea

asij perpendikulrs plakns, un attlums starp tiem ir niecgs. Var pieemt, ka
tangencilie spriegumi , kuri rodas no rsspka Q iedarbbas, pa rsgriezuma
laukumu Ac sadals vienmrgi. Lieces momenta M=Fa radtos spriegumus
ignorjam, jo attlums a ir oti mazs (3.11. att.).
Stiprbas nosacjums bd:
Q
c = [ ] c , (3.28)
Ac
kur Q - rsspks (Q = F), Ac - cirpes luma laukums, [] c - materila pieaujamais
spriegums cirp.

3.11. att. Cirpes slogojums.

Manbvniecb cirpes aprini tiek veikti daudzos gadjumos. Cirp aprina

kniedtos savienojumus, metints uves, dadas tapas, ierievjus un citas mans un
konstrukcijs lietotus mezglus. Konkrtu elementu aprini tiek apskatti manu
elementu kurs.

91
 3.9. STIPRBAS TEORIJAS

Lai aprintu manu detau un konstrukciju elementu stiprbu, jzina

spriegumstvoka veids. Liner spriegumstvoka gadjum (stiepe vai spiede)
materilu stiprba ir viegli prbaudma eksperimentli.
Stiprbas nosacjums lineram spriegumstvoklim ir:

1 st 1 st vai 3 sp , (3.29)

t.i. faktiskais stiepes (spiedes) spriegums nedrkst prsniegt pieaujamo

spriegumu.
Telpas spriegumstvokl bstamais stvoklis ermen var iestties, ja ir dadas
galveno spriegumu 1 , 2 un 3 vrtbas (3.12. att.). Galveno spriegumu bstams
vrtbas ir atkargas no to savstarpjm attiecbm. Tehniski nav iespjams katru
salikt spriegumstvoka gadjumu prbaudt eksperimentli, lai iegtos rezulttus
vartu izmantot manu detau un konstrukciju elementu aprinam.
Lai noteiktu bstamo stvokli ermen jebkura salikt spriegumstvoka
gadjum, lieto stiprbas teorijas .

Stiprbas teorijas uzdevums

ir izskaidrot fiziklos iemeslus,
kd materils sabrk gan
liner, gan salikt
spriegumstvokl. Ja tds
iemesls ir atrasts, tad salikto
3.12. att. Stiprbas teorijas princips. spriegumstvokli var saldzint
ar linero spriegumstvokli,
kuram ir zinmi pieaujamie spriegumi [] (3.12. att.).
im saldzinjumam izmantoto linero spriegumstvokli sauc par ekvivalento
spriegumstvokli. Spriegumu, kas atbilst dam lineram spriegumstvoklim, sauc
par ekvivalento spriegumu e, un tas nedrkst prsniegt pieaujamo linero
spriegumu e .

92
 emot vr, ka materilu sabrukanas stenais iemesls obrd vl nav pilngi
preczi zinms, lieto dadas hipotzes. o hipotu pareizbu prbauda
eksperimentli.
Aplkosim hronoloisk secb galvens stiprbas teorijas.

I. Lielk norml sprieguma teorija

Teorijas pamat ir piemums, ka materila bstamais stvoklis iestjas
tai brd, kad pc absolts vrtbas maksimlais normlais spriegums max[ ]
sasniedz savu robevrtbu (e = e 1 ).
Telpas spriegumstvokli 123; lielkais stiepes spriegums ir , bet lielkais
spiedes spriegums ir 3. Ekvivalent liner spriegumstvokl = e1un iegstam,
max e

ka stiprbas nosacjum k salikt, t liner spriegumstvokl max ir viends.

o stiprbas teoriju biei sauc ar par pirmo stiprbas teoriju, jo t
hronoloiski ir visveck. T radusies laik, kad bvniecb lietoja gandrz tikai
trauslos materilus (akmens).
K redzam, no trim galvenajiem spriegumiem, pirmaj stiprbas teorij tiek
emts vr tikai viens galvenais spriegums (lielkais), uzskatot, ka prjie divi
galvenie spriegumi neietekm ermea stiprbu. Nedaudziem materiliem teorijas
rezulttus apstiprina ar eksperimenti. teorija ir piemrota tikai oti trausliem
materiliem k, piemram, akmens, ieelis, keramika, instrumentu trauds. Prjos
gadjumos teorija nav lietojama.

II. Lielka relatva pagarinjuma teorija

Pc s teorijas pieem, ka bstamais stvoklis materil iestjas tai brd, kad
maksiml relatv garendeformcija max|| sasniedz savu robevrtbu.
No s teorijas, piemram, izriet, ka cilindriska katla siena, kas stiepta divos
virzienos, ir stiprka nek tda pati siena, kura stiepta tikai vien virzien;
eksperimenti dod tiei pretjus rezulttus.
Hronoloiski ir otr stiprbas teorija. Ts rezultti nesaskan ar
eksperimentliem novrojumiem, tpc aprinos to nelieto.

93
 III. Lielk tangencil sprieguma teorija
Teorija balsts uz piemumu, ka bstamais stvoklis materil iestjas tad, kad
maksimlais tangencilais spriegums max sasniedz savu robevrtbu.
Telpas spriegumstvokl maksimlais tangencilais spriegums:

1 3
max = . (3.30)
2

Ekvivalentam lineram spriegumstvoklim iegstam (1= e3 un 3=0), ka:

e3
e = . (3.31)
2
Pieldzinjui spriegumus max (3.30) un e (3.31), iegstam stiprbas nosacjumu:

e3 = 1 3 . (3.32)

Vienkrot plaknes spriegumstvoka gadjum, kad darbojas tikai viens

spriegums, saliktam slogojumam iegstam stiprbas nosacjumu:

e3 = 2 + 4 2 . (3.33)

T hronoloiski ir tre stiprbas teorija.

Plastiskiem materiliem ts rezultti samr labi saskan ar eksperimentliem
novrojumiem, ja materils viendi pretojas stiepei un spiedei. K trkumu var atzmt
to, ka telpas spriegumstvokl (3.32) stiprbas aprinos netiek ievrots vidjais
galvenais spriegums 2. Pdjie eksperimentlie ptjumi gan rda, ka daudzos
gadjumos 2 maz ietekm materila stiprbu. teorija nav lietojama tai gadjum, ja
1= 2= 3, jo tad ermen nerodas bdes deformcija (max=0) un sabrukana notiek
daim atraujoties.
Ja materila stiprba stiep un spied ir dada, tad ekvivalento spriegumu
nosaka ievrtjot izturbas robespriegumu attiecbu stiep Bst un spied Bsp :

Bst
= . (3.34)
Bsp

Ekvivalento spriegumu nosaka, ievrtjot koeficientu (3.34):

94
 e3 = 1 3 [ ] . (3.35)

IV. Formas maias enerijas teorija

Saska ar o teoriju pieemts, ka bstamais stvoklis materil iestjas tai brd,

kad formas maias patnj potencil enerija uf sasniedz savu robevrtbu.
Aprinsim vienas tilpuma vienbas deformcijas potencilo eneriju lineram
spriegumstvoklim (stiep), emot vr, ka t skaitliski ir vienda ar aplkojamam
elementam pielikto rjo spku darbu. Huka likuma robes sijas elementam ar
garumu dz pieliekot spku F, t relatvais pagarinjums bs 1. Sijas element
darbosies spriegumi 1.
Aplkojam element uzkrsies deformcijas potencil enerija, kas skaitliski
vienda ar rjo spku darbu:

1
dU = 1dA 1dz
2 , (3.36)

kur dA sijas elementa rsgriezuma laukums.

patnjo potencilo eneriju uf noteiksim, attiecinot deformcijas potencilo
eneriju pret elementa tilpumu dV:

dU 1
u= = . (3.37)
dV 2 1 1
Ievrojot spku (spriegumu) darbbas neatkarbas principu, telpas
spriegumstvoklim, emot vr (3.20) iegsim du patnjo deformcijas potencilo
eneriju:
1 2
u= + 12 + 12 2 (1 2 + 2 3 + 1 3 )
2E 1 . (3.38)
patnjo eneriju u var nosacti sadalt divs das, no kurm viena ir enerija,
kas patrta elementa tilpuma izmaiai uV, un otra - formas izmaiai uf.
Izmantojot visprinto Huka likumu var pierdt, ka tilpuma relatvais
pieaugums ir:
1 2
V = ( 1 + 2 + 3 ) . (3.39)
E

95
 No formulas redzam, ka tilpums nemains, ja =0.5. Ievietojot o vrtbu
viendojum (3.38), iegstam formas maias eneriju:

1 2
uf = + 12 + 12 ( 1 2 + 2 3 + 1 3 ) . (3.40)
2E 1
Ekvivalentam lineram spriegumstvoklim:
1 2
e 4 = 1 , 2 = 3 = 0 un ue = .
2E e4
Pieldzinot uf un ue, iegstam stiprbas nosacjumu:

e 4 = 12 + 12 + 12 ( 1 2 + 2 3 + 1 3 ) [ ] . (3.41)

Vienkrotam plaknes spriegumstvoklim iegstam sekojou stiprbas

nosacjumu:

e3 = 2 + 3 2 . (3.42)

Manbv lietojamiem traudiem vislabk atbilst pdjs divas stiprbas

teorijas: lielko tangencilo spriegumu teorija un formas maias enerijas teorija.
K redzam, no (3.33) un (3.42), e izteiksmes maz atiras.
Nevar teikt, ka ir pareizas un nepareizas stiprbas teorijas, ir tikai aplkojamam
materilam vairk vai mazk piemrotas teorijas. eit iziroa nozme ir materila
plastiskumam vai trauslumam.
Piemrota stiprbas teorija padara nevajadzgu ermea stiprbas prbaudi
salikt spriegumstvokl.
Iegstot preczkas zias par materilu struktru (cieta ermea fizika) un datus
par to sabrukanas cloiem, pilnveidojas stiprbas teorijas un ldz ar to ar manu
detau un konstrukcijas elementu aprina metodes.

3.10. DEFORMCIJU UN SPRIEGUMU MRANA

Stiprbas aprinos galvenie lielumi, kas nosaka konstrukcijas izturbu, ir

spriegumi un deformcijas. Praks biei vien preczs spriegumu un deformciju

96
aprins ir visai komplicts. Tpc nepiecieams os lielumus noteikt eksperimentli.
Spriegumu un deformciju mrana nepiecieama ar ekspluatcijas laik, lai pr
baudtu atbildgu konstrukciju nestspju. Piemram, tiltiem tiek veiktas regulras
izturbas kontroles. Mrjumi nepiecieami ar zintniskm vajadzbm, lai noteiktu
jaunu teortisko rezulttu atbilstbu relajai situcijai.
Jatzm, ka tie veid spriegumus izmrt nevar. Tie veid tiek izmrtas
ermea deformcijas nepiecieamaj viet un virzien, un izmantojot Huka likumu
= E , tiek noteikti spriegumi. Daudzos gadjumos mranas iekrtas o
prveidojumu izdara paas, mums tikai jievada elastbas modua vrtba. Jem vr,
ka pc Huka likuma tiek noteikti normlie spriegumi. Tpc pirms mranas janaliz
spriegumstvoklis dotaj punkt un jnosaka galveno spriegumu virzieni, kuros tad ar
jveic deformcijas mrjumi.
Deformcijas mranas patnba ir tda, ka mrms deformcijas ir oti mazi
lielumi, parasti ts ir mrmas milimetra tkstodas (mikrometros).
Ir izstrdtas daudzas metodes deformciju mranai. Vsturiski pirms bija
mehnisks metodes. Mrinstrumentus, ar kuriem veic deformciju mranu, sauc par
tenzometriem un mranas procesu par tenzometriju.
Vsturiski pirmie tika izstrdti mehniskie tenzometri, kuru darbbas princips ir
balstts uz sviras principu (3.13. att.).

3.13. att. Mehnisk tenzometra shma.

97
 Mehniskais tenzometrs sastv no statnes 2 ar nekustgo balstu 4, kur izveidots
no cieta trauda prizmas, lai, nostiprinot tenzometru uz mrm materila, tas
iespiestos taj. Kustgais balsts 3 izveidots k dubulta prizma un savienots ar sviru 1,
kura ar palgsviru sistmu pievienota rdtjam 6. Mrjumu nolasanai izveidota
skala 5. Parasti t ir izveidota, k spoguskala, lai novrstu paralakses nolasjumu
kdas. Tenzometru nostiprina uz mrms konstrukcijas t, lai abas prizmas iespiestos
materil.
Deformcijas rezultt attlums starp balstiem palielins un rdtjs novirzs. T
k sviru sistmas, ko veido kustg prizma un prjs divlecu sviras, kopj plecu
attiecba ir oti liela, tad jau pie niecga prvietojuma, rdtjs prvietojas pietiekoi, lai
vartu nolast datus. Attlumu lt sauc par tenzometra bzi. Parasti lt=20mm. Relatvo
deformciju aprina no absolts deformcijas (ko nolasa uz skalas) l pc zinms
formulas
l
= .
lt
Ja nepiecieams, normlo spriegumu vrtbu aprina pc Huka likuma. Parasti
du tenzometru skalas iedaas vrtba ir 1m. Ar papildbalstu tenzometra bzi var
palielint ldz 5 reizm un iegt 5 reizes augstku jutbu. Skalas iedaas vrtba td
gadjum bs 0.2m.
Mehnisko tenzometru priekrocbas:

vienkra un lta mriekrta,

augsta jutba un precizitte,

apkalpoanai nav nepiecieama augsts darbinieku kvalifikcija.
Trkumi:

sareta uzstdana,

darbietilpga datu reistrcija un uzkrana,

smalks un preczs mehnisms, kur ir oti jutgs pret mehnisku iedarbbu.
Attl 3.14. redzama klasiska situcija tiltu izturbas prbaud. Uzstdt
mehniskos tenzometrus un nolast datus d situcij btu oti sareti.

98
 Mehniskos tenzometrus parasti izmanto laboratorijs, gadjumos, kad mrms
konstrukcijas auj vienkri nostiprint tenzometrus, un nav nepiecieams veikt lielu
daudzumu nolasjumu.

3.14. att. Tilta tenzometrana.

Praktiskos gadjumos obrd izmanto deformciju mranas elektrisks metodes

ar mrjumu reistrciju un uzglabanu datoros. das mranas sistmas sauc par
virtulajiem mrinstrumentiem vai intelientajm mrsistmm.
Intelients mrsistmas galvens sastvdaas ir sensors jeb prveidotjs un
mrkarte, k ar dators ar nepiecieamajiem interfeisiem (3.15. att.). Mrmais
neelektriskais lielums tiek prveidots elektrisk signl. To izdara ar pai veidotiem
sensoriem-prveidotjiem. Analogais signls no sensora izejas tiek padots uz signla
kondicionieri un tlk uz analogu-ciparu prveidotju, kur signls tiek diskretizts un
prveidots datoram saprotam kod. Ciparu signls dator nonk caur kdu no
saskarnm, piemram, PCI, parallo, USB vai virknes interfeisiem. Signls var tikt
ierakstts atmias kart un nepiecieambas gadjum ievadts dator. Signlu var
prraidt uz datoru izmantojot radiosaiti vai interneta pieslgumu. Rezultt mranas
sistma kst elastga un labi piemrojama dotajiem apstkiem.
Datorizts mrsistmas ir universlas un ts netiek klasifictas pc mrm
fizikl lieluma. Praktiski visiem fiziklajiem lielumiem mranas shma paliek viena
un t pati.

99
 Signla kondicionieris

Mrmais Sensors,
prveidotjs Pastiprintjs Filtrs
lielums

PCI, USB, Mrkarte

Paralais, u.c.
ACP
Datu
uzkrjjs

Radio

3.15. att. Intelients mranas sistmas shma.

Deformciju mran plai izmanto mrprveidotjus, ko sauc par

tenzorezistoriem. To darbbas princips balsts uz elektriska vadtja pretestbas
atkarbu no rsgriezuma laukuma izmaias mehnisks deformcijas rezultt.
Parasti elektriskais vadtjs (metla stieple) tiek pielmts ar izoljou lmi pie
deformjam materila. Slogojot materils deformjas kop ar lmes krtiu un
elektrovadtju. Deformcijas lielumu nosaka izmrot elektrovadtja pretestbas
izmaiu un veicot aprinus pc tlk apskatts metodikas.
Elektrovadoa materila pretestbu R aprina pc formulas:

L
R= , (3.43)
A

kur L vadtja garums, A rsgriezuma laukums, - materila patnj pretestba.

Ja vadtjs tiek deformts stiepjot vai spieot, izmains t garums L un
rsgriezuma laukums A. Pretestbu ietekm ar patnjs pretestbas izmaia atkarb
no deformcijas pakpes, o materila pabu sauc par pjezorezistenci.
Pretestbas izmaiu dR nosaka pc formulas:

dR d
= a (1 + 2 ) + , (3.44)
R

100
kur R - neslogota elementa pretestba,
a elementa relatvais pagarinjums,
Puasona koeficients,
d - materila patnjs pretestbas izmaia.
Tenzorezistora jutbas koeficientu k definjam sekojoi:

dR R
k= . (3.45)
a
Apvienojot ar formulu (3.44), iegstam:

d
k = 1 + 2 + . (3.46)
a

Raotji katra tenzorezistora pas norda jutbas koeficienta vrtbu un skotnjo

pretestbu, tpc deformcijas noteikanai nepiecieams izmrt tikai pretestbas
izmaiu R. Lielkajai daai tenzorezistoru jutbas koeficients k ir nemaings pla
deformciju diapazon. Jutbas koeficients k ir viends gan stiepes, gan spiedes
deformcijm.
Attl 3.16. ir pardti trs biek lietoto tenzorezistoru veidi.

3.16. att. Tenzorezistoru veidi:

a stieples, b folijas, c pusvadtja.

Stieples tenzorezistorus izgatavo no tenzojutga materila stieples ar diametru

0.01mm ldz 0.025 mm, iestrdjot to polimra vai papra pamatn. Folijas
tenzorezistorus izgatavo uznesot valctu vadoo slni 0.02 mm biezum uz polimra

101
pamatnes, un tad, izkodinot nepiecieamo vadtja konfigurciju. Tas dod iespju
izgatavot optimlas konfigurcijas un formas tenzorezistorus dadm vajadzbm.
Pateicoties tehnoloijas elastgumam, tas ir visplak lietotais tenzorezistoru veids
Pusvadtju tenzorezistorus izgatavo no aptuveni 0.25 mm biezas tenzojutga
silcija plksntes. T priekrocba ir oti augsts jutbas koeficients (k100). Ierces
trkumi ir materila trauslums un augsta pretestbas atkarba no temperatras.
Rpnieciski raotie metla tenzorezistori galvenokrt tiek izgatavoti no
konstantna vai ldzga sakausjuma stieples vai folijas. Tenzorezistoru pretestba
parasti ir 120, 350 vai 1000 , pieaujam strva no 5 ldz 40 mA; jutbas koeficienti
robes no 2 ldz 4.
Ldzs vienkriem tenzorezistoriem, plai tiek izmantotas dadu konfigurciju
tenzorezistoru rozetes, kuras sekmgi izmantojamas saretu spriegumu mranai
(3.17. att.).

a) b) c)

d) e) f)
3.17. att. Tenzorezistori un tenzorozetes.

Raotji piedv tenzorezistoru rozetes normlo un tangencilo spriegumu

mranai (3.17. att. b un c). ie tenzorezistori lietojami saliktu slogojumu, piemram,
liece + vrpe spriegumu noteikanai. Rozete (att. 3.17d) paredzta stiepta stiea
spriegumu noteikanai. Stiea rsvirzien notiek negatva deformcija un tas auj

102
sekmgi veidot termokompenstas mranas shmas. Rozet 3.17e tenzorezistori
izvietoti zem 60 lea. Tas dod iespju mrt saretus spriegumstvokus. Attl
3.17e redzam rozete konstruta specili lietoanai membrnas tipa spiediena
sensoros.
Tenzorezistoru novietojumam uz mrm elementa jatbilst galveno spriegumu
virzienam dotaj slogojum. Jatceras, ka tenzorezistori uztver tikai ts deformcijas,
kas vai nu izstiepj, vai saspie rezistora vadtjus. rsvirzien tenzorezistori uz
deformcijm nerea. Tenzorezistoru novietojums dadu slogojumu radto
deformciju mranai redzams 3.18. attl.

a b c

3.18. att. Tenzorezistoru novietojums:

a stiepes deformciju mrana, b vrpes deformciju mrana, c lieces deformciju mrana.

Stiepes deformciju un spriegumu noteikanai aktvos tenzorezistorus stienim

uzlm paralli stiea asij. Otru tenzorezistoru pri lm rsm, jo tas ir
nepiecieams temperatras kompenscijai. Tas nedaudz ar palielina mrshmas jutbu,
rsvirzien notiek deformcija ar pretju zmi.
Vrpes spriegumu noteikanai, tenzorezistorus uzlm 45 le pret stiea asi.
aj virzien darbojas galvenie spriegumi un tenzorezistoru vadtji tie slogoti stiep
vai spied.
Lieces spriegumu noteikanai tenzorezistorus uzlm liekts sijas pretjs puss.
ajs viets darbojas maksimls deformcijas ar pretju zmi. Ldz ar to mrshmai
tiek nodrointa maksimla jutba un pilnga temperatras kompenscija.

103
 Tenzorezistori pieder pasvo mrprveidotju grupai. Tie pai elektrisko signlu
neener. Mrprveidotjs ir jpiesldz noteiktai elektriskajai dei ar baroanas
avotu, kura nodroina pretestbas prveidoanu spriegum. Ilgstoi ptjumi ir
pardjui, ka vislabkos rezulttus dod tilta slgumu izmantoana. Ir izstrdti daudzi
tilta shmu varianti, kuri izmantojami visdadko mrprveidotju (rezistvo,
induktvo u.c.) pieslganai. Kaut ar kapacitatvie un induktvie tilti ieem svargu
vietu, visplak tiek lietots rezistvais tilts. Pretestbu saldzinanai un mranai no 1
ldz 1M parasti tiek lietota visvienkrk tilta slguma shma neldzsvarotais
ldzstrvas (jeb Vstouna) tilts (3.19. att.).

3.19 att. Vstouna tilta pamatshma. 3.20. att. Praktiski lietojama mrtilta
ldzsvaroanas shma.

Tas ir rezistvais tilts, teorija balsts uz sprieguma daltja principiem. Tilta

slguma pamatu veido etri rezistori R1, R2, R3 un Rx. Rezistori R1 un R2 parasti ir
augstas precizittes ar zinmm vrtbm, R3 ir ar mainmu pretestbu, un Rx ir
nezinm pretestba, kura asocijas ar mrprveidotja izeju, aj gadjum ar
tenzorezistora pretestbu. Tilta baroanai tiek pieslgts spriegums Ub un ar rezistoru R3
tilts tiek noldzsvarots. Praks tilta ldzsvaroanai lieto dadas shmas. Tilta
ldzsvaroana jeb balansana ir nepiecieama td, lai mranas skum iestattu
mrtilta izej spriegumu viendu ar 0.

104
 Viena no praktiski lietojamm tilta balansanas shmm pardta 3.20. attl.
Pieemot, ka tilta pretestba R0, vienda ar R0=R1=R2=R3=R4, tad ldzsvaroanas
potenciometra pretestba jizvlas Rb10R0, un papildpretestba Rp25R0.
Parasti tenzorezistora pretestbas R+R izmaia ir neliela un atbilst deformcijai.
Tilta izejas spriegums ar ir neliels (3 20 mV) un ir atkargs no aktvo rezistoru skaita
tilt (3.1 tabula). Praktiski mranai pietiek ar vienu tenzorezistoru, prjie var bt
pasvie rezistori. Tdu tilta slgumu sauc par ceturtdatiltu. im slgumam piemt
btiski trkumi:

maza jutba un izejas signls,

liela temperatras ietekme uz mrjumu rezulttu,

nelinera raksturlkne.
Lai novrstu os trkumus, praks lieto pustilta slgumu ar diviem aktvajiem
tenzorezistoriem, un pilno tilta slgumu ar etriem aktvajiem tenzorezistoriem.
Slguma shmas un to parametri doti 3.1. tabul.

3.1. tabula. Mrtiltu slguma shmas

Tilta slguma shma Izejas sprieguma formula

Ceturtdatilts

R U
U iz = U b = b k
4R 4

105
 Pustilts

R U
U iz = U b = b k ,
2R 2
ja R1=-R3

Pilnais tilts

R
U iz = U b = U b k ,
R
ja R1=R4=-R2=-R3

Tenzorezistoru mrtiltu piesldz attiecgai mrdei un signlu kondicionierim.

Tlk signls nonk analogu ciparu prveidotj un dator. obrd raotji piedv
plau klstu ar tenzometranas aparatru, kura ir piesldzama datoriem izmantojot
virknes, parallo vai USB saskarni. Izvloties iekrtas tenzometranai, jem vr, lai
iekrta nodrointu tilta baroanu. Pretj gadjum jnodroina stabilizts baroanas
avots, jo no baroanas sprieguma stabilittes ir atkarga mrjumu precizitte.
Tenzorezistorus uz mrm objekta nostiprina ar specilu lmi. Liela uzmanba ir
jpievr lmjuma kvalittei. Ir izstrdtas paas lmanas un virsmas sagatavoanas
tehnoloijas, lai nodrointu pietiekoi izturgu un laik stabilu lmjumu. Jem vr
tas, ka lmes krtia deformjas kop ar tenzorezistoru un, nekvalitatva lmjuma
gadjum, tas var izsaukt mrjuma kdas.

106
 4. n o d a a

4. VRPE

Par vrpi sauc tdu slogojuma veidu, kad stiea lumos darbojas tikai vrpes
moments (Mz). Ir noskaidrots, ka stiea stiprba ir atkarga no luma laukuma
formas.

4.1. APASTIEU VRPE

Apaa stiea galos pielikti divi spkpri, kuru momenti (pc lieluma viendi, bet
pretji vrsti) darbojas plakns, kas perpendikulras stiea asij. o momentu
iedarbbas rezultt stienis pakauts vrpes deformcijai. Ja labo galjo rsgriezumu
uzskatm par nostiprintu, tad visi prjie rsgriezumi attiecb pret nostiprinto
rsgriezumu pagrieas par kdu lei, kas ir jo lielks, jo tlk aplkojamais
rsgriezums atrodas no stiprinjuma vietas.
Apastiea virsmu (4.1. att.)
r
iesvtrojam t, lai uz ts veidotos
kvadrti. Novelkam taisnus T T
rdiusus pret kvadrtu striem.
Novrojumi rda, ka pc
vrpes momenta iedarbbas:
1) visi stiea asij
perpendikulrie lumi 4.1. att. Vrp slogots apastienis.

paliek plakani (pastv plakano lumu hipotze);

2) rsgriezumos novilktie rdiusi deformcijas laik nesaliecas, t. i., pagrieoties
paliek taisni un pagrieas par lei ;
3) attlumi starp rsgriezumiem paliek nemaingi;
4) kvadrta viet veidojas rombs.
Kad uz stieni darbojoos spkpru momenti ir samr nelieli, k liecina prakse,
rodas tikai elastgs deformcijas. Pc spkpru darbbas izbeigans stienis atgrieas
skotnj stvokl.

107
 Vrpes gadjum stien darbojs tr bde. Lei, par kuru pagrieas veidule,
apzm ar un to sauc par bdes lei. Lei, par kuru pagrieas rdiuss, apzm ar
un to sauc par savrpes lei.
Trs bdes gadjum tangencilie spriegumi ir

= G . (4.1.)

Leis ir atkargs no rdiusa lieluma, bet savrpes leis no stiea garuma

z l
dz ll

d
r

4.2. att. Stiea slogojums vrp un t deformcija.

No stiea izgrieam gredzenu ar garumu dz, iekjo rdiusu un biezumu d .

Pieemam, ka lums II attiecb pret I pagrieas par lei d, bet cilindra
veidule a-b pagrieas par lei .

Absolt nobde b b1 (4.3. att.): b b1 = dz un b b1 = d .
Pieldzinm viendojumu labs puses
dz = d ,
d
tad = ,
dz
d
kur = - relatvais savrpes leis, tad
dz

108
 = . (4.2.)

dz

a
ll
d

b
d z
b1

4.3. att. Gredzena posma deformcija.

Ievietojot izteiksm (4.1) = G , iegstam

= G . (4.3.)

Elementrie spki dA veido vrpes momentu Mz.

M z = dA = G dA = G 2 dA = GI p ,
A A A

kur 2 dA = I p - polrais inerces moments.

A

Relatvais savrpes leis (radinos):

Mz
= . (4.4.)
GI p

Ievietojot (4.4) izteiksmi (4.3.) , iegstam:

Mz M
= G = G = z .
GI p Ip

Vrpes tangencilie spriegumi jebkur luma punkt:

Mz
= , (4.5.)
Ip

109
kur - patvaga lieluma rdiuss 0 r ;
Ip polrais inerces moments, m4.
Ja patvagais rdiuss = r , tad
Mz M
max = r= z,
Ip Ip
r
Ip 3
kur = W p - luma polrais pretestbas moments,m .
r
Maksimlie tangencilie spriegumi lum ir uz stiea virsmas, t. i., no stiea
ass visvairk attlintajos punktos:
Mz
max = . (4.6.)
Wp

Stiprbas nosacjums vrp:

max M z
= [ ] , (4.7.)
Wp

kur max M z - maksimlais vrpes moments, emts no vrpes momenta epras

bstamaj lum, Nm;

[ ] - materila pieaujamais spriegums vrp, N/m2.

y y
max
d0
max
dA
d
A
x x

r
4.4. att. Spriegumu sadaljums apastien. 4.5. att. Spriegumu sadaljums gredzen.

Maksimlie spriegumi apastiea rsgriezum:

Mz Mz 16 M z
max = = = . (4.8.)
Wp d 3 d 3
16
Maksimlie spriegumi caurules rsgriezum:

110
 Mz Mz 16 M z
max = = = , (4.9.)
Wp d 3 d 3 (1 4 )
16
(1 4 )

d0
kur = - iekj diametra attiecba pret rjo.
d

4.2. DEFORMCIJAS APASTIEU VRP

Mz d
Relatvais savrpes leis = un = , tad
GI p dz

d M z
=
dz GI p

un
M z dz
d = .
GI p

Savrpes lei (radinos ) aprina ar izteiksmi:

l l
M z dz
= = dz . (4.10.)
0
GI p 0

Ja stienis slogots ar koncentrtiem vrpes momentiem

Mz
= const ,
GI p

tad savrpes lei aprina ar formulu:

M zl
= , (4.11.)
GI p

kur l posma garums

Ja stienim ir vairki posmi, tad savrpes lei aprina ar izteiksmm:
n l n l
M z dz Ml
= vai = z i . (4.12.)
i =1 0 GI p i =1 0 GI p

Relatvo savrpes lei var aprint ar izteiksmi:

Mz
= = . (4.13.)
GI p l

Lai nodrointu stiea (vrpstas) stingumu vrp, tad stiprbas nosacjums ir:

111
 max M z
max = [ ] , (4.14.)
GI p

kur [ ] - pieaujamais relatvais savrpes leis radinos uz vienu garuma vienbu.

Ip polrais inerces moments aplim

d4
Ip =
32
un gredzenam
d4
Ip =
32
(1 ) .
4

Racionls stieu rsgriezums uz stiprbu, kuri slogoti vrp

Aplkojam pilnu un gredzenveidgu stiea rsgriezumu ar viendiem
polrajiem pretestbas momentiem W p = const (4.6. att.):

d13 D3
16
=
16
(1 ) ,4

tad
d1
d1 D= .
d 3
1 4
D Aprinm pilna apa un gredzenveidga
rsgriezuma laukumu attiecbu,
4.6. att. Gredzena un apa
rsgriezuma laukumi. kur Ag gredzena laukums;
Ap apa laukums;
- diametru attiecba d/D.

Ag (D 2
d2) D 2 (1 4 )
= 4 = , tad
Ap d12 d12
4
Ag 1 4
= .
Ap 3
(1 )
4 2

0,00 0,20 0,40 0,60 0,80 0,90

Ag/Ap 1,00 0,96 0,85 0,61 0,51 0,39

112
Racionls stieu rsgriezums uz stingumu, kuri slogoti vrp.
Ip
Saldzinanai izmantojam j p = = const patnjo polro momentu vrp.
A2
kur Ip luma polrais inerces moments;

0,00 0,20 0,40 0,60 0,80 0,90

Ag/Ap 1,00 0,96 0,85 0,69 0,46 0,32

Aprini rda, ka izdevgk lietot plnsienu caurules, kurm = 0,8 ... 0,9.

Vrpstu stiprbas un stinguma aprins vrpes gadjum

Stiprbas nosacjums apaa vai gredzenveida rsgriezuma stieiem ir sekojos:

Mz
max = [ ] .
Wp

Formula nosaka, ka maksiml tangencil sprieguma vrtba nedrkst prsniegt

materila pieaujamo vrpes spriegumu [ ] .

Praktiski vrpstas pakautas ne vien vrpei, bet ar liecei, ko dakrt aptuvenos

aprinos neievro. Bez tam spriegumi, kas rodas vrpsts, ir laik maingi, ttad
bstamki par statiskajiem spriegumiem. Manbves praks rokas grmats atrodamas
pieaujamo spriegumu vrtbas dadm trauda markm atkarb no slodzes darbbas
rakstura.
Stiprbas nosacjuma formula auj risint triju tipu uzdevumus.
1. Stiprbas prbaude, kad zinms lielkais vrpes moments un vrpstas
rsgriezuma izmri. Aprins veicams pc stiprbas nosacjuma:

max M z
max = [ ] .
Wp

2. rsgriezuma izvle. No stiprbas nosacjuma izsaka polro pretestbas

momentu
max M z
Wp .
[ ]

113
 Izvlas rsgriezuma formu - apa vai gredzenveida un aprina stiprbas
nodroinanai nepiecieamo diametru.
3. Pieaujam vrpes momenta noteikana, kad zinmi vrpstas rsgriezuma
izmri un pieaujamais spriegums:
[ M z ] = Wp [ ] .
Stiprbas nosacjuma ievroana, projektjot vrpstas, vl ir par maz. Biei tiek
prasts, lai vrpsta btu pietiekami stinga, t. i., lai savrpes leis neprsniegtu
noteiktu lielumu. Aprinos izmanto relatvo savrpes lei . Lai nodrointu stiea
(vrpstas) stingumu vrp, tad stiprbas nosacjums ir:

Mz
max = = [ ] .
l GI p

aj formul pieaujamais savrpes leis jievieto radinos.

Ja relatvo savrpes lei aprina grdos uz vrpstas garuma vienbu, tad
stiprbas nosacjums ir
180 M z
o = o .
GI p

Ar ar o stiprbas nosacjumu var risint triju tipu uzdevumus.

1. Stinguma prbaude, kad zinms vrpes moments, vrpstas izmri un materils,
k ar pieaujamais savrpes leis, tiek izmantots stiprbas nosacjums uz stingumu:

Mz
max = [ ] .
GI p

2. rsgriezuma izvle pc stinguma nosacjuma. Tas ir projekta aprins, kur

tiek aprints vrpstas nepiecieamais polrais inerces moments un diametrs:
Mz
Ip .
G [ ]

3. Pieaujam vrpes momenta aprins pc stinguma nosacjuma:

[ M z ] GI p [ ] .

114
 4.3. NEAPAU STIEU VRPE

Praks sastopamies ar dada rsgriezuma veida neapao stieu vrpi: ar

taisnstra, kvadrta, velmto profilu un citiem rsgriezumiem.
Atirb no apastieu vrpes, neapau stieu vrp nav vairs spk plakano
lumu hipotze. Eksperimentli un teortiskie ptjumi rda, ka neapau stieu
rsgriezumi ne tikai pagrieas viens pret otru, bet deformjas ar stiea ass virzien.
Stieu gala lums pc vrpes deformcijas veido liektu virsmu.
Neapau stieu vrpes uzdevumu risinana iespjama tikai ar elastbas teorijas
metodm. Lai atvieglotu du uzdevumu risinanu lieto analoijas metodi, kuras
pardba ir da. Mekl kdu citu pardbu, kurai diferencilviendojumi ir analogi.
Neapau stieu vrp izmanto membrnu analoiju. Pltn izgrie stiea
rsgriezuma laukuma kontru. Uz s kontras uzvelk plnu elastgu plvi. Radot
vienmrgu spiedienu, plve izliecas ( 4.7. att.).
Tangencilais spriegums ir proporcionls membrnas virsmas slpuma leim
ar kontras plakni. Membrnas horizontles pieskare rda sprieguma virzienu
luma dotaj punkt.
Vrpes moments Mz ir proporcionls tilpumam V, ko ierobeo membrnas virsma
un kontras plakne. Tas dod iespju konstrut tangencilo spriegumu diagrammu
aplkojamam lumam.
Atbilstoi membrnas slpuma leim proporcionli mains ar vrpes radtais
tangencilais spriegums.
Membrnu analoija rda, ka taisnstra rsgriezuma stiea vrpes gadjum
lielkie tangencilie spriegumi max darbojas garko malu viduspunktos A (4.8. att.),
bet sko malu viduspunktos B darbojas B = max .
Lielkos vrpes spriegumus punkt A nosaka pc formulas

Mz
A = max = , (4.13)
WV

kur WV - luma pretestbas moments vrpei ( m3 ).

115

Membrana

p
Platne

Horizontales

4.7. att. Membrnas novietojums taisnstra laukumam.

=max
B

A
h

B
b

4.8. att. Tangencilo spriegumu sadaljums taisnstra lumam.

116
 Stiea savrpes lei, ldzgi k apastienim, nosaka pc formulas
M zl
= , (4.14.)
GIV

kur IV - inerces moments vrpei ( m4 ).

Taisnstra lumam pretestbas momentu vrpei un inerces momentu vrpei
nosaka di:
WV = b 2 h , IV = b3 h . (4.15.)

4.1. tabula.
b
Koeficientu , un atkarba no malu attiecbas
h

Hb/h 1,0 1,5 2,0 2,5 3,0 4,0 5,0 6,0 8,0 10,0

0,208 0,231 0,246 0,258 0,267 0,282 0,291 0,299 0,307 0,313 0,333
0,141 0,196 0,229 0,249 0,263 0,281 0,291 0,299 0,307 0,313 0,333
1,000 0,859 0,795 0,766 0,753 0,745 0,744 0,743 0,742 0,742 0,742

4.1. piemrs. Vrpes aprini.

Iespltam trauda divpakpju stienim (4.9. att.) dotajam slogojumam aprint
iekjos vrpes momentus un rsgriezuma diametrus katr pakp, maksimlos
tangencilos spriegumus, relatvos savrpes leus un savrpes leus katr posm.
Noteikt luma izmrus otraj pakp, ja luma forma ir gredzens, taisnstris ar
malu attiecbu a / b = 2 un saldzint masas ar ria luma laukumu (4.9. att.).
Dots: l1 = 2 m; l2 = 1,4 m; k = 0,5; T1 = 5 kNm; T2 = 2 kNm; t = 3 kNm/m; G = 8 104
MPa; [ ] = 70 MPa; [ ] = 0, 75o .

Atrisinjums
Iespljuma momenta aprins:

M iz = 0;

TR tkl1 T1 + T2 = 0 ;

TR = tkl1 + T1 T2 = 3 0,5 2 + 5 2 = 6 kNm.

117
 TR T1 T2
t
z

d1

d2
kl1
l1 l2
z1 z2 z3

4.9. att. Slogojuma shma.

Iekjo vrpes momentu aprins:

1. posms; 0 z1 1 m (4.10.a. att.).

M iz1 = 0;

TR tz1 M z1 = 0 ;

M z1 = TR tz1 = 6 3z1 ,

ja z1 = 0 , tad
M z (1) = 6 kNm;

ja z1 = 1 m, tad
M z (2) = 3 kNm.

TR Mz1 TR T1 Mz2 TR T1 Mz3

a) t t t
b) c)
z z z
1 2 3

z1 1m z2 1m 1m z3

4.10. att. luma metodes aprina shmas vrpes momenta Mz

noteikanai atseviiem posmiem.

2. posms; 0 z2 1 m (4.10.b. att.).

M iz 2 =0 ;

118
 TR tkl1 T1 M z 2 = 0 ;

M z 2 = TR tkl1 T1 = 6 3 0,5 1 5 = 2 kNm (const);

tad ar
M z (2) = M z (3) = 2 kNm.

3. posms; 0 z3 1, 4 m (4.10.c. att.).

M iz 3 =0;

TR tkl1 T1 M z 3 = 0 ;

M z 3 = TR tkl1 T1 = 6 3 0,5 1 5 = 2 kNm (const.),

tad ar
M z (3) = M z ( 4) = 2 kNm.

Vrpes momenta epras konstrukcija pardta 4.11.b. attl.

Stiea pakpju diametru, polro pretestbas un inerces momentu aprins.
Stiea pirmaj pakp max M z = 6 kNm, tad

16 max M z 16 6 103
d I = 3
I
= 3 = 0, 0759 m = 7,6 cm;
[ ] 70

32 max M z 32 6 10 3 57,3
dI = 3
I
= 3 = 0, 0874 m = 8,8 cm,
G [ ] 8 104 0, 75

d I = d I = 8,8 d I ;

d I2 8,82 2
AI = = = 60,8 cm ;
4 4
d I3 8,83
W pI = = = 133, 7 cm3;
16 16
d I4 8,84 4
I pI = = = 588,5 cm .
32 32
Stiea otraj pakp max M z II
= 2 kNm;

16 max M z 16 2 10 3
d II = 3
II
= 3 = 0, 0526 m = 5,3 cm;
[ ] 70

32 max M z 32 2 10 3 57,3
d II = 3
II
= 3 = 0, 0664 m = 6,7 cm;
G [ ] 8 10 4 0, 75

119
 d II = d II = 6, 7 > d II ;

d II2 6, 7 2 2
AI = = = 35, 2 cm ;
4 4
d II3 6, 73
W pII = = = 59, 0 cm3;
16 16
d II4 6, 7 4 4
I pII = = = 197, 7 cm .
32 32

TR T1 T2
t

a) z
(2)

d1

d2
(1) (3) (4)

kl1
l1 l2
6
Mz, 3
b) kNm

44,9 2
, 22,4
c)
MPa

0,73 15
d) ,
33,9
gradi/m 0,37

0,24
0,55 0,73
e) , 0,30
gradi

0,71

4.11. att. Slogojuma shma, vrpes momenta Mz, tangencil sprieguma , relatv
savrpes lea un savrpes lea epras.

120
 Maksimlo tangencilo spriegumu aprins:
1. posms; 0 z1 1 m;

M z1 ( 6 3z1 )10
3
= = ,
WpI 133, 7 106

ja z1 = 0, tad
(1) = 44,9 MPa

un, ja z1 = 1 m, tad
(2) = 22, 4 MPa.

2. posms; 0 z2 1 m;

M z2 2 103
= = = 15, 0 MPa,
WpI 133, 7 106

tad ar
(2) = (3) = 15, 0 MPa.

3. posms; 0 z3 1, 4 m;

M z 2 2 103
= = = 33,9 MPa (const.),
WpI 59 106

tad ar
(3) = (4) = 33,9 MPa.

Tangencilo spriegumu epras konstrukcija pardta 4.11.c. attl.

Relatv savrpes lea un savrpes lea aprins:

1. posms; 0 z1 1 m;
M z1 6 3 z1
1 = = = 0, 01274 0, 00637 z1 rad/m,
GI pI 8 107 588,5 108

ja z1 = 0 , tad
(1) = 0, 01274 rad/m = 0,73 grdi/m,

ja z1 = 1 m, tad
(2) = 0, 00637 rad/m = 0,365 grdi/m.

121
 1 1 1
z2
= dz1 = ( 0, 01274 0, 00637 z1 )dz1 = 0, 01274 z1 0, 00637 1 ,
0 0
2 0

ja z1 = 0 , tad
(1) = 0 (iespljums);

ja z1 = 1 m, tad
(2) = 0, 00956 rad = 0,55 grdi.

2. posms; 0 z2 1 m;
M z2 2
2 = = = 0, 00425 rad/m = -0,24 grdi/m,
GI pI 8 107 588,5 108

tad
(2) = (3) = 0, 24 grdi/m.
1 1
= (2) + 2 dz2 = 0, 00956 + ( 0, 00425)dz2 = 0, 00956 0, 00425 z2 0 ,
1

0 0

ja z2 = 0 , tad
(2) = 0, 00956 rad = 0,55 grdi,

ja z2 = 1 m, tad
(3) = 0, 00531 rad = 0,304 grdi.

3. posms; 0 z3 1, 4 m;
M z3 2
3 = = = 0, 01265 rad/m = -0,73 grdi/m;
GI pII 8 107 197, 7 108

tad ar
(3) = (4) = 0, 73 grdi/m.
1,4 1,4
= (3) + 3dz3 = 0, 00532 + ( 0, 01265)dz3 = 0, 00531 0, 01265 z3 0 ,
1,4

0 0

ja z3 = 0 , tad
(3) = 0,00531 rad = 0,304 grdi;

ja z3 = 1, 4 m, tad
(4) = 0, 0124 rad = -0,71 grdi.

122
Relatv savrpes lea un savrpes lea epru konstrukcija pardta 4.11.d un
4.11.e attlos.
Stiea gredzenveida luma laukuma aprins otraj pakp, ja = 0,8 un
saldzinjums ar apa laukumu:

16 max M z 16 2 103
D2 = II
= = 0, 063 m = 6,3 cm;
(1 4 ) [ ] (1 0,84 ) 70
3 3

32 max M z 32 2 10 3
D2 = II
= = 0, 0758 m = 7,6 cm.
(1 ) G [ ] (1 0,84 ) 8 104 0, 75
4 4
4

Izvlamies lielko diametru D2 = D2 = 7, 6 cm, tad laukums

D22 (1 4 ) 7, 62 (1 0,84 ) 2
A2 = = = 16,3 cm .
4 4

m2 A 16,3
Masu attiecba = 2 = = 0, 464.
mII AII 35, 2

Stiea taisnstra luma laukuma aprins otraj pakp, ja a / b = 2 un

saldzinjums ar apa luma laukumu.
Ja a / b = 2, tad
= 0, 246
un
= 0, 229 .
Pretestbas moments vrp
Wv = a b 2 = 2 b3 = 0, 492b3

un inerces moments vrp

I v = a b3 = 2 b 4 = 0, 458b 4 ;

max M z 2 103
b2 = 3
II
= 3 = 0, 0388 m = 3,9 cm;
0, 492 [ ] 0, 492 70

max M z 2 10 3 57,3
b2 = 4
II
= 4 = 0, 0452 m = 4,5 cm.
0, 458G [ ] 0, 458 8 10 4 0, 75

123
Lielkais platums
b2 = b2 = 4,5 cm,

tad
a2 = 2b2 = 2 4,5 = 9, 0 cm

un laukums
A2 = a2b2 = 9 4,5 = 40,5 cm2.

Masu attiecba
m2 A 40,5
= 2 = = 1,15 .
mII AII 35, 2

4.2. piemrs. Aprini vrp.

Vrpstai ar diametru d = 50 mm rsgriezum vislielkais tangencilais
spriegums max = 50 MPa. Noteikt tangencilo spriegumu punkt, kas atrodas 20 mm
attlum no luma centra.
Atrisinjums
Tangencilais spriegums sadals tiei proporcionli rdiusam, t. i.,
d
max 2
= ,

tad
20
= max = 50 = 40 MPa.
d 50
2 2

4.3. piemrs. Aprini vrp.

Trauda caurule ar rjo diametru D = 120 mm un iekjo diametru d = 100 mm,
kuras garums l = 2 m, tiek vrpta ar momentiem T, kuri pielikti gala lumos.
Aprint vrpes momenta T lielumu, pie kura vrpsta tiek savrpta par lei
= 0, 25o un izskaitot vrpes momenta radtos maksimlos tangencilos spriegumus,

ja G = 8, 0 104 N/mm2.
Atrisinjums
Savrpes leis vrpstas garum

124
 M z l 180
= ,
GI p

no kurienes
GI p
Mz = .
180l
Dotaj gadjum
M z = T ; = 0, 25o ;
2
G = 8, 0 104 N/mm ;

l = 2000 mm
un polrais inerces moments
D4 100 4
(1 ) = 32
4
120 4
Ip = 4
1 = 1, 07 10 mm .
7

32 120

Ievietojot skaitlisks vrtbas , iegstam

0, 25 3,14 8 104 1, 07 107

T = Mz = = 1,87 106 Nmm = 1,87 kNm.
180 2000

Maksimlais tangencilais spriegums

M z 1,87 106
max = = = 10,51 N/mm2,
Wp 1, 78 105

kur polrais pretestbas moments

I p 1, 07 107 3
Wp = = = 1, 78 105 mm .
d 120
2 2

4.4. piemrs. Aprini vrp.

Caurule ar rjo diametru D = 80 mm un iekjo diametru d = 50 mm ir slogota
ar vrpes momentu Mz = 3,5 kNm. Aprint tangencilos spriegumus uz caurules
iekjs sienias.

Atrisinjums
luma polrais inerces moments ir

125
 804 50
4
D4
Ip =
32
(1 4 ) = 1
32 80
6 4
= 3, 4 10 mm .

Tangencilie spriegumi brvi izvlt rsgriezuma punkt

Mz
= ,
Ip

d
kur uz iekjs sienias = , tad tangencilie spriegumi uz caurules iekjs
2
sienias ir
M z d 3,5 106 50
= = = 25, 74 N/mm2.
2I p 2 3, 4 106

4.5. piemrs. Aprini vrp.

Pc stiprbas nosacjuma vrp aprint jaudu P, kdu var prvadt trauda
vrpsta ar diametru d = 50 mm, ja pieaujamais tangencilais spriegums [ ] = 35

N/mm2 un n = 750 apgr./min.

Atrisinjums
Vrpstas grieans leiskais trums

n 3,14 750
= = = 78,5 rad/s.
30 30

No stiprbas nosacjuma izsakm pieaujamo vrpes momentu

Mz Mz
max = = [ ] ;
Wp d 3
16

d 3 [ ] 3,14 503 35
Mz = = = 858, 6 Nm.
16 16 103

Iekjais vrpes moments viends ar pielikto griezes momentu

Mz = T .

No griezes momenta izteiksmes

126
 P
T=

izsakm prvadmo jaudu
858, 6 78,5
[ P] = T = = 67, 4 kW.
103

4.4. STATISKI NENOTEICAMI UZDEVUMI VRP

Apastiea abi gali stingi iestiprinti (4.12. att.). Aktvo momentu M C ldzsvaro
divi reakcijas momenti MA un MB:

M iz = 0;

M A + M C M B = 0 ;

M A + MB = MC . (4.16)

Uzdevums ir vienkrt statiski nenoteicams, jraksta vl vrpes deformciju

sakarbas.
Lai iegtu papildus viendojumu, atbrvojam balstu A un reakcijas momentu
pieliekam brvaj gal. Ir zinms, ka savrpes leis balst B ir viends ar nulli.
Izmantojot spku darbbas neatkarbas principu, emam vr atseviu vrpes
momentu iespaidu savrpes lea aprinan.
No MA iespaida (4.12.b. att.) savrpes leis balst B

B = 0 :

M Al1 M Al2
+ = B = 0 . (a)
GI p1 GI p 2

No MC iespaida (4.12.c. att.) savrpes leis balst B:

M C l2
= B = 0 . (b)
GI p 2

No izteiksmm (a) un (b) pieldzinm kreiss puses un iegstam papildus

viendojumu:
M Al1 M Al2 M C l2
+ = ; (4.17)
GI p1 GI p 2 GI p 2

127
 l l l
M A 1 + 2 = MC 2 ,
I I I
p1 p2 p2

tad iespljuma moments balst A

M C l2 M C l2 M C l2
MA = = = ,
l1 l2 l I p 2 + l d 24
I p2 + 1 I l + l
I 2 1
d14
2
p1 I p 2 p1

d14
kur I p1 =
32
un
d 24
I p2 = .
32


l2
M B = M C M A = M C 1 .
d24

l1 d 4 + l2
1

Ip1 Ip2
MC
B
a)
A
MA MB
l1 l2

B
b)

MA

MC
B
c)

4.12. att. Stiea noslogojums vrp.

128
 Zinot iespljumu momentus var konstrut vrpes momenta, savrpes lea un
relatv savrpes lea epras.

4.5. PLNSIENU NOSLGTA UN NENOSLGTA

PROFILA STIEU VRPE

Manbv, lai samazintu konstrukcijas svaru, plai tiek pielietoti plnsienu

stiei ar noslgtu profilu (4.13.a. att.) un nenoslgta rsgriezuma profilu (4.13.b.
att.).
Par plnsienu stieiem sauc stieus, kuru sienias biezums ir daudzkrt mazks
par to rsgriezuma izmriem.
Raksturgi, ka spriegumu sadaljuma raksturs profila sienias rsgriezum
noslgtam profilam (4.13.a. att.) ir tuvs vienmrgam sadaljumam, bet nenoslgtam
mains pc lineras sakarbas, k pardts 4.13.b. attl.
Plnsienu stieiem ar nenoslgtu rsgriezuma kontru izmanto plakanstieu
h
vrpes aprinu formulas. Ja taisnstra malu attiecba > 10 , tad formulas (4.15) ar
b
pietiekamu precizitti var rakstt di:

1 1
IV = b3 h un WV = b 2 h . (4.18)
3 3

a)
A* b)
A*

A*
A*

max

4.13. att. Plnsienu noslgta un nenoslgta profilu stieu rsgriezumi.

129
 Ja sienias biezums atsevim dam ir dads, tad IV un WV var uzrakstt
di:
1 n 3
IV = i si ;
3 i =1
(4.19)

1 n 2
WV = i si ,
3 i =1
(4.20)

kur si - kontras daas garums ar viendu biezumu i .

Savrpes lei var aprint ar formulu:
M z l 3M z l
= = n
. (4.21)
GIV G
i3 si
i =1

Profiliem, kuru patsvars ir ievrojams, izteiksmi mdz precizt:

3M z l
= n
. (4.22)
G
i3 si
i =1

Koeficients ievrt atsevio posmu savstarpjo iedarbbu, t, piemram:

leprofilam
= 1;
T profilam
= 1,1 ;
dubult - T profilam
= 1, 2...1,3 ;
U profilam
= 1, 0...1, 25 ;
krustveida profilam
= 1,15 .
Maksimlie tangencilie spriegumi:

Mz Mz
max = = i = 3M z n max . (4.23)
WV IV
i3 si i =1

Stiprbas nosacjums plnsienu nenoslgtu profilu stieu vrp:

130
 max
max = 3M z n
[ ] . (4.24)

i =1
3
s
i i

Plnsienu noslgta profila stieu vrp, ja sienias biezums ir = const

tangencilos spriegumus var aprint ar formulu (4.14. att.):

Mz
max = (4.25)
2 A

A*
A*

4.14. att. Plnsienu noslgta profila rsgriezums.

Plnsienu noslgta profila stiea savrpes lei aprina ar formulu:

M z ls
= , (4.26)
4GA2
kur A - laukums, ko ierobeo rsgriezuma sienias viduslnija.

131
 5. n o d a a

LIECE

Par lieci sauc tdu pamatslogojumu, kad stiea rsgriezumos rodas lieces
moments.
Tr liece rodas, ja stiea rsgriezumos pret vienu no galvenajm asm pastv
tikai lieces moments.
rsliece rodas, ja stiea rsgriezumos pret vienu no galvenajm asm pastv
lieces moments un rsspks.

5.1. TRS LIECES SLOGOJUMS

Novrojumi rda, ka liecot siju (5.1. att.):

Attlums starp horizontlajm lnijm nemains;
Vertikls lnijas paliek taisnas, bet pagrieas viena pret otru (pastv plakano lumu
hipotze);

m x

Mx Neitralais slanis Mx

spiede
y sp max
m

stiepe x Neitrala ass

C
stmax

5.1. att. Sijas deformcijas.

132
Sijas augjs iedras sasins, bet apakjs pagarins.
Lei stros ar pc lieces paliek taisni.
Slnis, kur savu garumu deformjot nav mainjis, tiek saukts par neitrlo slni.
Krustojuma lniju, kura rodas krustojoties neitrlajam slnim ar luma plakni, sauc
par neitrlo asi.

5.2. LIECES NORMLIE SPRIEGUMI

No slogots sijas (5.2. att.) trs lieces nogriezn izgrieam dz posmu starp I un II
lumu.

RA=F F F RB=F K-K

K y
A B
a z dz K a
l
x
C
Qy F

Mx F
Fa
Mx

Tr liece

5.2. att. Trs lieces slogojums.

Aplkojam posmu dz, kur AB patvagi izvlta iedra y attluma no neitrlas

ass un - sijas neitrl sla liekuma rdiuss lum z (5.3. att.).
Pieemam, ka I-I lums lieces momenta iespaid paliek uz vietas, bet pagrieas
tikai II-II lums.
No OCC1 atrodam
CC1=dz=d=AB,

133
un no B1BC1
BB1=yd.
BB1 yd
iedras AB relatvais pagarinjums = = , tad
AB d
y
= . (5.1)

Pc Huka likuma
= E ,
tad ievietojot iegstam
y
=E . (5.2)

5.3. att. Normlie spriegumi lum.

Normlie spriegumi sadals tiei proporcionli attlumam y no neitrl sla.

Sastdm statikas ldzsvara viendojumus:

F iz = 0;

N = dA = 0 ;
A

134
pc ievietoanas
y E
E dA = ydA = 0 ,
A A

seko
E
0, 0,

tad ydA = S
A
x =0.

Statiskais moments ir viends ar nulli ( S x = 0 ) pret centrlo asi. Ttad neitrl ass

sakrt ar centrlo asi.

M iy = 0;

y E
M y = xdA = E xdA = xydA = 0 ,
A A
A

E
t k 0 , tad

xydA = I
A
xy = 0.

Centrifuglais inerces moments ir viends ar nulli ( I xy = 0 ) pret galvenajm asm.

Tas nozm, ka neitrl ass sakrt ar galveno centrlo asi.

y E E
M x = ydA = E

ydA = y dA = I 2
;
A A
A
x

E
Mx = Ix ,

tad
1 Mx
= . (5.3)
EI x

No iepriekj ievietojot
y 1 EyM x
=E = Ey = ,
EI x

iegstam
Mx
= y. (5.4)
Ix

135
 Maksimlos spriegumus iegstam, ja
y = ymax ,

tad
Mx Mx M
max = ymax = = x;
Ix I x Wx
ymax

Mx
max = . (5.5)
Wx

Ja materils viendi pretojas stiepei un spiedei, tad stiprbas nosacjums liec ir

Mx
= [ ] . (5.6)
Wx

Materiliem, kas dadi pretojas stiepei un spiedei

[ ]st [ ]sp ,
raksta divus stiprbas nosacjumus:
Mx
max st = h1 [ ]st ;
Ix

Mx
max sp = h2 [ ]sp , (5.7)
Ix

kur h1 un h2 maksimlie attlumi no neitrls ass ldz attlkajm stieptajm un

spiestajm iedrm.

5.3 LIECES TANGENCILIE SPRIEGUMI

Plakanaj liec bez lieces momenta un t radtajiem normlajiem spriegumiem

darbojas ar rsspks (5.4. att.). rsspks rada tangencilos
spriegumus , kuri darbojas luma plakn un ar tai perpendikulr plakn.
Normlie spriegumi aprinmi tpat k tr liec
Mx
= y
Ix

un
Mx
max = .
Wx

136
 F
l ll
z dz

Q=Q
Q

dMx
Mx
Mx
l ll Mx

5.4. att. rslieces slogojums.

Aplkojam izelts dz daas ldzsvaru (5.5. att.):

F iz = 0;

N1 N 2 + dT = 0 (a)

kur N1 = dA ; N 2 = ( + d )dA
A A

un
dT = dA = b1dz .

Ievietojam (a) izteiksm:

dA ( + d )dA + b dz = 0 ; 1
A A

d dA + b1dz = 0 ;
A

d dA
A
= . (5.8)
b1dz

Visprg gadjum
Mx
= y,
Ix

tad

137
 dM x
d = y
Ix

un ievietojot
dM x dM x dM x
d dA = I
ydA =
Ix ydA = Ix
Sx ;
A A x A

Ievietojam (5.8) izteiksm

d dA dM x S x S
A
= = = Qy x ,
b1dz dz b1 I x b1 I x

iegstam
Qy S x
= . (5.9)
b1I x

y Mx
A* +d
dA
K

b1 dz

A*
T1 T2
N1 K N2

dT
dz

b1

5.5. att. Plakans lieces normlie un tangencilie spriegumi posm dz.

Izteiksmi (5.9) sauc par uravska formulu, kur

tangencilie spriegumi y attlum no neitrls ass;

138
Qy rsspks, kas darbojas aplkojam lum;
Ix luma aksilais inerces moments pret neitrlo asi;
b1 luma platums, kur aprinm tangencilos spriegumus;
S x luma laukuma virs y statiskais moments pret neitrlo asi.

5.1. piemrs. Aprini liec.

Tangencilo spriegumu diagramma taisnstra lumam (5.6. att.).

y

A*

y y0
x max
h

5.6. att. Taisnstra lums un spriegumu diagramma.

Atelts daas laukums virs y:

h
A = b y .
2
Atelts daas laukuma smaguma centra attlums no neitrls ass

h 1 h y h y 1h
y0 = y + y = + y = + = + y .
2 2 4 2 4 2 22

Atelts daas laukuma statiskais moments pret neitrlo asi

bh h bh bh2 y2
2
S x = A y0 = y + y = y 2 = 1 4 2 .
22 2 2 4 8 h

luma aksilais inerces moments

h3b
Ix =
12

139
un luma platums b1 = b .
Iegtos datus ievietojam izteiksm (5.9)

2 y2
bh 1 4 QY 12 3Q
Qy S x h2 y y2
= = 3 2
= 1 4 2 .
b1 I x 8h b 2A h

Tangencilie spriegumi atkargi no y2 (kvadrtisk parabola).

Maksimlie tangencilie spriegumi taisnstra lumam ir ja y = 0 , tad

3Qy
max = . (5.10)
2A

Tangencilie spriegumi apa lumam redzami (5.7. att.).

x
max

5.7. att. Tangencilo spriegumu diagramma apa lumam.

Maksimlie tangencilie spriegumi apa lumam

4Qy
max = . (5.11)
3A

1 1
2 d
2
max

5.8. att. Tangencilo spriegumu raksturs dubultT profilam.

140
 5.4. STIPRBAS APRINI LIEC

rsliec vienlaicgi darbojas normlie un tangencilie spriegumi:

Mx
= y;
Ix

Qy S x
= .
b1I x

ql q ql
2 2

z
l

ql
Q
Q 2 2
ql
ql
Mx 2
8
Mx

5.9. att. rslieces slogojums.

Mx
max
1 =0

2

=0
3 max
h

5 =0
max max
z
Q
5.10. att. Normlie un tangencilie spriegumi rsliec lum z.

141
Plaknes spriegumstvokl
x + y 1
( y ) + 4 2 .
2
max = x (5.12)
min 2 2

aj gadjum vienlaicgi darbojas x = un spriegumi, tad ievietojot (5.12),

iegstam:
1
max = 1 = + 2 + 4 2 ;
2 2
1
min = 3 = 2 + 4 2 .
2 2
Lai noteiktu galveno laukumu stvokli, nosaka lei
2
tg 2 0 = .

Punkt 1, kur = 0 ;
1
( )
2
1 = + =0;
2 2
1
( )
2
3 = = ;
2 2
0
tg 2 0 = = 0 , tad 0 = 0 .

Punkt 3, kur = max , = 0 ;
1
1 = 0 + 4 max
2
= max ;
2
1
3 = 0 + 4 max
2
= max ;
2
2 max
tg 2 0 = =;
0
2 0 = 90 ,

tad
0 = 45 .

Punkt 5, kur = 0 ;
1
1 = + 2 = ;
2 2
3 = 0

142
un
0 = 90 .

Galveno spriegumu vektoru virzieni veido galveno spriegumu trajektorijas.

Galveno stiepes spriegumu 1 virzieni dod galveno stiepes spriegumu trajektorijas, bet
galvenie spiedes spriegumi 3 - galveno spiedes spriegumu trajektorijas.

Abu galveno spriegumu 1 un 3 trajektorijas krustojas 90 le; sijas asi ts

krusto 45 le, bet to gali ir perpendikulri sijas augjai un apakjai virsmai. s

pabas nav atkargas no slodzes veida un ts novietojuma. Divbalstu sijai ar
vienmrgi izkliedtu slodzi 1 un 3 trajektorijas pardtas 5.11. att.
Dzelzsbetona sijs betona pretestba stiep ir niecga. Lai novrstu plaisu raanos,
galveno stiepes spriegumu 1 trajektoriju virzien iesldz trauda stieus armatru
(5.12. att.).
Armatras stieu galus izliec t, lai to virziens aptuveni atbilstu 1 trajektorijm.

3 3

45,0 1 3 h

45,0 3 1

1 1
5.11. att. Galveno spriegumu trajektorijas.

45,0
h

5.12. att. Armatras novietojums.

143
 Zinot galvenos spriegumus, var aprint ekvivalentos spriegumus e . Lietojot
maksiml tangencil sprieguma stiprbas teoriju, sijas stiprbas nosacjums ir

e3 = 2 + 4 2 [ ] ,

vai formas maias enerijas teorijas vienkrota plaknes spriegumstvoka gadjum

stiprbas nosacjums ir

e 4 = 2 + 3 2 [ ] ,

kur lieces normlo spriegumu nosaka pc formulas

Mx
= y,
Ix

bet lieces tangencilo spriegumu pc formulas

QS x
= .
I xb

Vrtjot tikai normlos spriegumus liec, var risint triju tipu uzdevumus:
1. Stiprbas prbaude, kad zinmi sijas rsgriezuma izmri, maksimlais lieces
moments Mmax un pieaujamais spriegums [ ] , tad tiek izmantots stiprbas

nosacjums:
M max
max = [ ] .
Wx

2. rsgriezuma izvle, kad dota slodze, kas darbojas uz siju un pieaujamie

spriegumi [ ] , tad no stiprbas nosacjuma izsaka sijas luma aksilo
pretestbas momentu
M max
Wx .
[ ]
3. Maksiml pieaujam lieces momenta noteikana, kad doti sijas rsgriezuma
izmri un pieaujamais spriegums:
[ M max ] [ ]Wx .

144
 5.5. RACIONLS SIJAS RSGRIEZUMA IZVEIDOJUMS

Atirb no stiepes vai spiedes normliem spriegumiem, kas sadals pa stiea

rsgriezumu vienmrgi, lieces normlie spriegumi, sadals pa lumu
nevienmrgi. Sijas normlo spriegumu diagramma rda, ka lielkais spriegums
darbojas tikai maljs iedrs.
Ja sijas materils viendi pretojas stiepei un spiedei, tad lietdergi izgatavot siju
ar lumu, kas ir simetrisks pret neitrlo asi (5.13. att.).
No stiprbas nosacjuma uz normliem spriegumiem redzams, ka izdevgka ir sija ar
lielku luma aksilo pretestbas momentu W, bet ekonomiskka ir sija ar mazku
rsgriezuma laukumu A. Jo lielks W un mazks A, jo sijas rsgriezums ir
racionlks. Tas nozm, ka sijas materils ir labk izmantots, ja to vairk novieto
luma mals un mazk pie neitrl sla. Lai kvalitatvi raksturotu sijas
rsgriezuma izdevgumu izmanto bezdimensionlu lielumu to sauc par luma
patnjo pretestbas momentu:
W
= . (5.13)
A3

5.13. att. Simetrisks sijas lums un normlo spriegumu diagramma.

Sijas lumu praktiski nevar izveidot no diviem horizontliem plauktiem, tie

jsavieno ar vertiklu sieniu, kas uzem bdes tangencilos spriegumus . Velmto
dubultT profilu lumi vislabk tuvojas teortiskajam lumam.

145
 Aplkosim dadas formas lumus ar viendu rsgriezuma laukumu A. T
piemram dubult T velmtam profilam Nr. 30 ( A = 46,5 cm2 un Wx = 472 cm4),

Wx 472
x = = = 1, 49 .
3
A 46,53

Taisnstrim ar malu attiecbu h = 2b

bh 2
Wx 6 74, 6
x = = = = 0, 235 .
( bh )
3 3
A 46,53

Kvadrtam

a3
Wx 6 52,86
x = = = = 0,167 .
(a )
3 2 3
A 46,53

Riim

d3
Wx 32 44,8
x = = = = 0,141 .
A3 d 2 3
46,53

4

K redzams no aplkotajiem lumiem visracionlk ir izmantot dubult T profilu.

Ne vienmr lielks luma laukums dod lielku aksilo pretestbas momentu.
Parasti, pieaugot luma inerces momentam I x , pieaug ar t pretestbas moments
Wx . Ir ar izmumi, kad inerces momenta nelietderga palielinana var samazint

luma pretestbas momentu. Tds piemrs pardts (5.14. att.b). Piemetinot dubult
T profilam divas vertiklas sloksnes, samazinm x , jo luma augstums pieaug
straujk par inerces momentu.

146
 a) b) y
y

x x

5.14. att. DubultT profila pastiprinanas varianti.

5.2. piemrs. Stiprbas aprini.

Kd augstum kvadrtiskam lumam jnogrie stris, lai iegtu lumu ar
lielko aksilo pretestbas momentu pret x asi, kura sakrt ar kvadrta diagonli. Par
cik pretestbas moments palielins saldzinot ar pilna kvadrta pretestbas momentu
pret to pau asi.
a

5.15. att. Sijas kvadrtiskais lums.

luma (5.15. att.) kopjais inerces moments sastv no taisnstra A1 un divu

viendu trsstru A2 unA3 inerces momentu summas. Taisnstra laukuma inerces
moments

147
 b ( h 2 ) 2 ( h 2 ) ( h 2 )
3 3 3

I x1 = = = .
12 12 6
Trsstra laukuma inerces moments
hb
( h 2 )
3
( h 2 )( h 2 ) = ( h 2 ) .
3 4

I x2 = I x3 = 2 =
48 2 48 96
luma kopjais inerces moments
( h 2 ) 2 ( h 2 ) ( h 2 ) ( h 2 ) .
3 4 3 4

I x = I x1 + 2 I x 2 = + = +
6 96 6 48
luma aksilais pretestbas moments

Ix I 2I x ( h 2 ) 2 ( h 2 )3
Wx = = x = = 2 + =
ymax h h 2 6 48
2
8 h 2 32 2 h + 32 3 + h3 6h 2 + 12 2 h 8 3 24 3 20 2 h + 2h 2 + h3
= = .
24 24
Vienreiz atvasinm
dWx 72 2 40h + 2h 2
= ,
d 24
un pc sasinanas iegstam kvadrtviendojumu
36 2 20h + h 2 = 0 .
Kvadrtisk viendojuma atrisinjums
10h 100h 2 36h 2 10h 8h
1,2 = = ,
36 36

10h 8h h a 2
= = = = 0, 0786a .
36 18 18
h
Otra atbilde neder , jo = (sakrt ar x asi).
2
Pilna kvadrta laukuma aksilais pretestbas moments (5.3. att. a):
Ix 2a 4 a3
Wxp = = = = 0,118a 3 .
ymax 12a 2 6 2

Aksilo pretestbas momentu starpba sastda:

Wx Wxp 0,124 0,118
Wx = 100% = 100% 5% .
Wx 0,118

148
 5.6. VIENDAS PRETESTBAS SIJU LIEC

Prizmatisks sijas rsgriezuma izmrus parasti nosaka pc lielk lieces

momenta maxMx (bstamais lums). Prizmatiskas sijas ir vieglk izgatavot, bet
materils tajs tiek pilngi pieplts tikai bstam lum.
Par viendas pretestbas sijm sauc tdas sijas, kurm max visos
rsgriezumos ir viendi; ts nav prizmatiskas. To var sasniegt, mainot rsgriezuma
laukumu atbilstoi M x = M x ( z ) (5.16. att.).

Viendas pretestbas sijas izgatavoanai vajag mazk materila, t ir vieglka.

Pc da siju principa veido plakans atsperes, vrpstas, konsolsijas un citas
konstrukcijas.
y
F

h
z

l
b

Q F

Mx
Mx(z)
Fl

h-const
b(z)
b0

b(z)
bmin

h(z)
b-const
h(z)
h0

hmin

5.16. att. Viendas pretestbas sijas veidi.

149
 Viendas pretestbas siju aprina pamat ir nosacjums
M x(z)
max = = [ ] ,
Wx ( z )

kur M x ( z ) un Wx ( z ) - lieces moments un aksilais pretestbas moments jebkur sijas

lum.
Aplkosim konsolsiju, noslogotu ar koncentrtu spku F. Pieemsim, ka sijas
lums ir taisnstris. Lieces momentam M x ( z ) proporcionlo aksilo pretestbas

momentu Wx ( z ) var iegt:

1) mainot tikai sijas platumu b(z) vai

2) mainot tikai sijas rsgriezuma augstumu h(z).
Noteiksim pc kda likuma jmains pirmaj gadjum sijas platumam, ja
h = const un b = b( z ) (5.16. att.).

Lieces moments M x = Fz un max M x = Fl , un atbilstos pretestbas moments

h 2b( z )
Wx = .
6
Ievietojot stiprbas nosacjum, iegsim
Fz
2
= [ ]
h b( z )
6
un
6 Fz
b( z ) = .
h 2 [ ]

Sijas platums b( z ) mains pc linera likuma. Skat no augas sija ir trijstris.

Sijas brvo galu izveido ar platumu b0, kuru aprina no stiprbas nosacjuma bd:
3Q
max = [ ] ,
2A
kur Q = F un A = bmin h >
Tad sijas platums brvaj gal
3F
bmin = .
2h [ ]

Sijas platums iespljuma viet

150
 6Fl
b0 = bmax = .
h 2 [ ]

Viendas pretestbas sijas materila ietaupjums ai gadjum saldzinjum ar

prizmatisku siju ir 50%.
Otr gadjum, ja b = cnst un h = h( z ) , tad ievietojot stiprbas nosacjum iegstam

Fz 6 Fz
= [ ] un h( z ) = .
h(2z )b b [ ]
6
Sijas luma augstums jveido pc parabolas likuma, kur brv gala augstums
3F
hmin =
2b [ ]

un iespljuma viet
6Fl
h0 = hmax = .
b [ ]

eit materila ietaupjums saldzinjum ar prizmatisku siju ir apmram 33%, jo

laukums, kuru ierobeo kvadrtisk parabola, ir 2/3 no aptvero taisnstra laukuma.

5.7. SALIKTO SIJU APRINS

Celtniecb ir vajadzgas tdas ineniertehniskas konstrukcijas, kdas, pielietojot

parastos standarta profilus vai koka sijas nevar izveidot. dos gadjumos izmanto
vairkas sijas t, lai sasniegtu nepiecieamo konstrukcijas stiprbu. Sijas uzliek vienu
uz otras un sastiprina kop. Koka sijas savieno ar bultm, pretbdiem vai salm,
trauda sijas saknied vai sametina. ie savienotjelementi uzem galvenokrt
tangencilos spriegumus, kuri rodas rsspka ietekm.
Saliktu siju stiprbas risinan ieteicams ievrot noteiktu secbu.
1. Aprina balstu reakcijas un konstru rsspka Q un lieces momenta M
epras.
2. Pc lielk lieces momenta Mmax aprina nepiecieamo aksilo pretestbas
momentu Wx.

151
 3. No vairkiem saliktu siju variantiem izvlas ekonomiskko.
4. Izmantojot rsspka epru un uravska formulu (5.9) aprina tangencilos
spriegumus salikts sijas lum savienotjelementu lmen.
5. Nosaka tangencilo spku (uz sijas garuma vienbu), kas slogo
savienotjelementus.
6. Vadoties no savienotjelementu stiprbas nosacjuma, atrod savienotjelementu
izmrus un to izvietojuma soli.

5.3. piemrs. Salikto siju aprins.

Izveidot metintu dubult T profila siju, kuras vertikl siena izveidota no
trauda plksnes, bet plaukti no loku trauda. Sijas materila pieaujamie normlie
spriegumi stiep un spied [ ] = 16 kN/cm2, cirp [ ] = 10 kN/cm2 un metints uves

materilam [ ] = 8 kN/cm2. Sija (5.17. att.) slogota ar diviem viendiem spkiem

F = 470 kN. Sijas garums l = 8a = 8 m.

Atrisinjums
Sijas nepiecieamais aksilais pretestbas moments
M max 705 100
Wx = = = 4406 cm3.
[ ] 16

Sijas vertikls sienias augstumu h nosaka ar emprisku formulu. Ja

3
Wx 10000 cm , tad

Wx
h = 1, 2 1, 2 Wx = 1, 2 4406 = 79, 7 80 cm.

Vertikls sienias biezumu aprina pc pieaujamiem
tangencilajiem spriegumiem un sieniu aplko k taisnstri:
3Qmax 3Qmax
max = = [ ] ,
2A 2h
tad
3Qmax 3 470
= = 0,88 cm.
2 [ ] h 2 10 80

Pieemam h = 80 cm un = 1, 0 cm.

152
 Lai aprintu plauktu izmrus, pieem, ka plaukti uzem 80 ...85% aksil
spka N, ko izraisa lieces moments (5.18. att. b):

0,8M 0,8 70500

N= = = 705 kN.
h 80

Nepiecieamais plauktu rsgriezuma laukums

N 705 2
Apl = = = 44 cm .
[ ] 16

Plauktu platumu aprina robes b ( 0,3...0, 4 ) h = ( 0,3...0, 4 ) 80 = 24...32 cm un

pieemam b = 25 cm.
Plauktu biezums
Apl 44
pl = = = 1, 76 cm,
b 25
pieemam pl = 1,8 cm.

Sijas luma aksilais inerces moments

h3 b pl3 h + pl 2 1 803 25 1,83 80 + 1,8 2 4

Ix = + 2 + pl b = + 2 + 1,8 25 = 193980 cm .
12

12 2
12 12 2
Aksilais pretestbas moments
Ix 193980
Wx = = = 4641 cm3.
ymax 80 + 1,8
2
Maksimlie normlie lieces spriegumi:

M max 70500 2
max = = = 15, 2 < 16 kN/cm .
Wx 4641

Pusluma statiskais moments

h + pl h h 80 + 1,8 80 1 80 3
S x = b pl + = 25 1,8 + = 2641 cm .
2 2 4 2 2 4

Maksimlie tangencilie spriegumi sijas luma vid

Qmax S x 470 2641 2

max = = = 6, 63 < 10 kN/cm .
I x 187220 1

153
 F F F F

A B
1,5 a 1,5 a
8a

470
Q,
kN

70500 470

M,
kNcm

5.17. att. Sijas slogojums, rsspka un lieces momenta epras.

a) b) c)
y
N

M
k

z z
x
h

Spl

T T
N

bpl e

5.18. att. Sijas rsgriezums un spku novietojums aksil virzien.

Ja uve veidota vis sijas garum bez prtraukumiem, tad plaukta statiskais
moments pret x asi
h + pl 80 + 1,8 3
S pl = b pl = 25 1,8 = 1841 cm .
2 2

154
 Tangencilie spriegumi plaukta saskar ar vertiklo sieniu

Qmax S pl 470 1841

= = = 4, 62 kN/cm2.
I x 187220 1

Divu kakta uvju cirpes laukums A = 2 0, 7ke = 1, 4ke ,

kur k kakta uves katete;
e vienas uves garums.
Aksilais spks plaukta saskares lmen ko rada tangencilie spriegumi (5.18. att.
c)
Qmax S pl
T= e.
Ix

Stiprbas nosacjums metinjuma uvei

T Qmax S pl
= [ ] .
A 1, 4 I x k

Miniml uves katete

Qmax S pl 470 1841
k = = 0, 41 cm,
1, 4 I x [ ] 1, 4 187220 8

pieemam k = 5 mm.
Lai uvi veidotu ar prtraukumiem, tad ir jpalielina katetes garums.

5.4. piemrs. Stiprbas aprini.

Aprint pieaujamo spku F ar kdu var slogot koka siju (5.19. att.), ja t
veidota no trs viendm sijm uzliekot vienu uz otras ts savstarpji salmjot, ja
[ ] = 1 kN/cm2; [ ] = 0,1 kN/cm2 un lmjumam [ lm ] = 0, 08 kN/cm2un sijas izmri a =
5 cm un l = 40a.

Atrisinjums
No stiprbas nosacjuma uz normliem spriegumiem atrodam pieaujamo spku:
max M x 40 Fa 40 F
max = = = [ ] ,
( 3a ) 2a 3a 2
2
Wx
6
tad

155
 3a 2 [ ] 3 52 1
F = 1,88 kN.
40 40

5.19. att. Slogojuma shma, Q un M epras un

lmts sijas rsgriezums.

No stiprbas nosacjuma uz tangencilajiem spriegumiem pieaujamais spks

sijas luma vidusda:
3max Q 3F F
max = = = [ ] ,
2A 2 2a 3a 4a 2

no kurienes
F 4a 2 [ ] = 4 52 0,1 = 8 kN.

No stiprbas nosacjuma uz tangencilajiem spriegumiem sijas lmjuma vietas

lmen
QS xlm F 2a a a 4F
lm = = = 2 [ lm ] ,
( 3a ) 2a 2a a
3
I xb 9
12
tad
9a 2 [ lm ] 9 52 0, 08
F = = 4,5 kN.
4 4

Pieaujamais spks, ko ierobeo normlie spriegumi, ir 1,88 kN.

156
 5.8. LIECES CENTRS

Liec slogotai plnsieniu nenoslgta profila sijai rsgriezuma smaguma centr

pielikts spks var izraist ar vrpi, ja spka darbbas plakne nesakrt ar sijas simetrijas
asi. Ja spka darbbas lnija iet caur lieces centru, tad bs tikai liece. Lieces centrs ir
punkts sijas lum, kur pielikts spks neizraisa vrpi.
Lieces centrs sakrt ar smaguma centru visiem profiliem, kam ir divas simetrijas
asis (piemram, dubult-T profils).
Daiem nesimetriskiem profiliem vai profiliem ar vienu simetrijas asi lieces
centru var noteikt bez paiem apriniem: streiem un T veida profiliem lieces
centrs atrodas sienias un plauktia viduslniju krustpunkt (5.20. att.), jo tangencilo
spku moments pret o punktu vienmr ir nulle.
Lai noteiktu lieces
centra stvokli, aplkojam U
profila konsolsiju, kura
slogota ar spku F. No sijas C C
C
izeam lumu I un
elementr attlum (dz) II
(5.21. att.).
5.20. att. Tangencilo spriegumu virzieni stren un T
Tangencilie spriegumi
profil.
abos galos ir viendi (jo
Q = Q), bet lieces momenti dadi. eit tiek izsaukti kaut kdi papildus tangencili
(spriegumi) spki un jpastv ldzsvaram uz z asi.
Tangenciliem spriegumiem ir pru likums. U profilu pream trs viets (5.22.
att.) aksil virzien.
Saliekot kop atsevios lumus, redzam du ainu (5.23. att.), ka visi
tangencilie spriegumi darbojas vien virzien un ldz ar to pastv vrpes moments.
Lai nenotiktu savrpans, tad spka pielikanas punktu jprvieto no luma
smaguma centra C uz A (5.24. att.).

157
 Q
M +dM
III y
Fy
I II M

l
Q Q
IV
Fy x
M +dM M
V
z
dz dz

5.21. att. Iekjie spki lumos I un II.

+d
+d +d
III IV V

5.22. att. U - veida profila atseviie lumi.

Q
y
Mx
y

Mz Mz
x
C
C
x
z
e
5.23. att. Tangencilo spriegumu virzieni
sijas lum. F
5.24. att. Iekjo spku faktori lumos I
un II.

158
 Td gadjum

M iz = 0,

seko
M z Fe = 0 ,

un
Mz Mz
e= = .
F Q
Punktu A sauc par lieces centru, tas ir tds punkts, kur jpieliek spks, lai blakus
lieces deformcijm nepards vrpes deformcijas.

M z = dA ,
A

kur - attlums ldz smaguma centram (elementr spka dA plecs).

Tangencilie spriegumi pc uravska formulas:
QS x
= .
I xb

Tad
QS x Q S
Mz = dA = x dA
A
I xb Ix A b

un
S x S
Q dA x dA
Mz b b
e= = A
=A . (5.14.)
Q QI x Ix

5.5. piemrs. Stiprbas aprini.

Aprint lieces centra stvokli U profilam Nr. 16 (5.25. att.), ja Ix = 823 cm4;
h = 160 mm; b = 64 mm; t = 8,4 mm un s = 5 mm.

Atrisinjums
Tangencilie spriegumi U profila plaukt
QS x
pl = ,
I xt pl

159
 h t pl
kur S x = A y1 = xt pl ,
2
tad
Qt pl ( h t pl ) x
pl = .
2 I xt pl

y
tpl.max

pl y

t
I
A*

x
Q
y1

h
C A C
x x
S
s 2
S

tpl

s.max b1 I b1
b b

5.25. att. Tangencilie spriegumi U profil.

Ja x = b1 , tad

Q ( h t pl ) b1
pl = pl .max = .
2I x

Spks T plaukt no tangencilajiem spriegumiem:

pl .max + 0 Q ( h t ) b12t
T = pl .vid Apl = tb1 = .
2 4I x

Sastdm momentu summu ap lieces centru A:

160
 M iA =0,

tad
Qe T ( h t ) = 0 ;

T ( h t ) ( h t ) b12t
2

e= = .
Q 4I x

(h t ) (16 0,84 ) ( 6, 4 0,5)

2 2 2
b12t 0,84
e= = = 2, 04 cm,
4I x 4 823

bet ja rina no profila malas, tad

y

t
I
s 0,5
e = e = 2, 04 = 1, 79 cm (5.26. att.).
2 2

e*
e
5.9. LKAS SIJAS LIECE
A C
x
Par lku siju (stieni) sauc tdu siju, kuras ass ir
S
liekta pirms ts slogojuma. Lkas sijas biei izmanto 2
dads manu detas un konstrukcijs: des S
atsevii loceki, gredzeni, cauruu lkumi u. c.
Eksperimentli ptjumi rda, ka lkas sijas trs
I
lieces gadjum ir spk plakano lumu hipotze.
5.26. att. Lieces centrs U
Lai noskaidrotu spriegumu sadaljumu lkas
profilam Nr. 16.
sijas rsgriezumos, ar diviem sijas asij
perpendikulriem lumiem I un II iedomti izdalm sijas bezgalgi mazu elementu
ar ass garumu S1S2 (5.27. att.).Pieemam, ka lieces momenta iespaid I lums
paliek uz vietas, bet pagrieas ap neitrlo asi tikai otrais lums un tas ieem II
stvokli.
Izsakm brvi izvltas iedras AB sasinjumu, kura atrodas attlum y no
neitrl sla.
iedras skotnjais garums ir
AB = ( r + y ) d

161
 kur r neitrl sla liekuma rdiuss;
y attlums no neitrl sla.

a) l d ll

M A B
M
S1 S2

O
b) kelums II
y II
d y 1
I' B
I

y0
y1

h
A B1 S2 S2
y

z n n x
S1
O2 O2 y2 ( = 0)
y0

O1 2
R d

R2
R1
Q
r

5.27. att. Lkas sijas slogojums.

iedras garendeformcija ir
BB1 = yd ,

bet ts relatv garendeformcija ir

BB1 yd
= = .
AB ( r + y ) d
Lieces normlos spriegumus var noteikt pc Huka likuma:
= E
vai
d y
= E .
d r + y
Iegt formula rda, ka lks sijas lieces gadjum normlais spriegums mains y
ass virzien pc hiperboliska likuma, bet taisnm sijm pc linera likuma.
Trs lieces gadjum normlais spks

162
 N = 0,
tpc

dA = 0 .
A

Ievietojam izteiksmi
d ydA
d A r + y
E =0.

T k
d
E 0,
d
tad
ydA
r+ y =0.
A

T k r + y = , tad iegstam
r

A

dA = 0

vai
dA
r A=0.
A

No iepriekjs izteiksmes iegstam neitrl sla liekuma rdiusu

A
r= . (5.15)
dA

A

Neitrls ass nobde no luma smaguma centra ir

A
y0 = R r = R . (5.16)
dA

A

Lieces momentu M x aprina k elementrspku dA momentu summu

M x = ydA .
A

Ievietojam integrl izteiksmi un iegstam

163
 d y 2 dA
d A r + y
Mx = E .

Prveidojam integra izteiksmi

y 2 dA y 2 + ry ry ry ydA
A r + y A r + y dA = A y r + y dA = A ydA r A r + y .
=

Otrais integrlis ir viends nullei, tad

d
Mx = E Sx
d
vai
d M x
= ,
d ES x

kur S x = ydA - luma statiskais moments pret neitrlo asi.

A

d
Sprieguma izteiksm ievietojam luma pagrieziena lei un iegstam
d
Mx y
= . (5.17)
Sx r + y

Lielkie lieces normlie spriegumi darbojas sijas maljs iedrs:

M x y1
(1) =
S x R1

un
M x y2
(2) = ,
S x R2

kur R1 = r + y1 un R2 = r y2 .
Ievrojot lieces momentu M x un aksilo spku N, lkas sijas stiprbas nosacjums
ir
N M x y1
(1) = [ ] ,
A S x R1

N M x y2
(2) = + [ ] . (5.18)
A S x R2

Aprini rda, ka sijm ar R > 5h neitrl ass iet gandrz caur luma smaguma
centru, tpc normlo spriegumu noteikanai var lietot taisnas sijas formulu

164
 Mx M
(1) = un (2) = x , (5.19)
Wx (1) Wx (2)

Ix I
kur Wx (1) = un Wx (2) = x ir luma aksilie pretestbas momenti.
h1 h2

Sijas neitrl sla liekuma rdiuss, ja ts lums ir taisnstris

h
r=
R
ln 1
R2

un
h
y0 = R .
R
ln 1
R2

Sijas neitrl sla liekuma rdiuss, ja ts lums ir aplis

d2
r= .
4 2R 4R2 d 2

Sijas neitrl sla liekuma rdiuss, ja ts lums ir trsstris
hb
r= .
b R1
2 R1 ln 2b
h R2

5.10. SIJAS LIEKTS ASS DIFERENCILVIENDOJUMS

UN T INTEGRANA

Pieem patstvgu koordintu sistmu yz , kur (5.28. att.):

y sijas izliece, kuru mra perpendikulri sijas nedeformtai asij;
sijas ass pagrieziena leis, kuru mra starp sijas nedeformto asi un liekts
ass pieskari;
sijas ass liekuma rdiuss lum z;
ymax un max maksiml izliece un maksimlais sijas ass pagrieziena leis.

165
 y
l
n
z F
z

ymax
Qmax

5.28. att. Sijas slogojums un ts deformcija.

No diferencils eometrijas
d2y
1 dz 2
= (5.20)
dy 2
3

1 +
dz
un no lieces norml sprieguma aprina
1 Mx
= . (5.21)
EI x

Funkcijas y pirmais atvasinjums

dy
= y' ( z )
dz
dod pieskares lea tangensu
dy
= tg ,
dz
vai
dy
tg = ,
dz
tad
y' = .
Pieldzinm viendojumu (5.20) un (5.21) labs puses

166
 d2y
1 dz 2 Mx
= =
dy 2 3 EI x
1 +
dz
vai
y '' Mx
= . (5.22)
1 + ( y
3 EI x

)
' 2

Parasti konstrukcijs 1 , ttad

2
dy
= tg 1 ,
2

dz
tpc
y ''
1
3
1 + ( y ' )2

un var uzrakstt
Mx
y '' = ,
EI x

tad
EI x y '' = M x . (5.23)
o viendojumu var izmantot stingm sijm ar nelielm deformcijm. Pirmais
integrlis
EI x y ' = EI x = M x dz + C (5.24)

dod pagrieziena lei , bet otro reizi integrjot iegstam izlieci y

EI x y = dz M x dz + Cz + D , (5.25)

kur C un D integranas konstantes; ts aprina pc uzdevuma skotnjiem

parametriem vai robenosacjumiem.
No izteiksmm (5.5.5) un (5.6) iegstam:

=
M x dz + C
(5.26)
EI x

167
 y=
dz M x dz + Cz + D
. (5.27)
EI x

5.6. piemrs. Deformciju aprini.

Sija uz diviem balstiem noslogota ar vienmrgi izkliedtu slodzi (q = const)
(5.29. att.). Aprint maksimlo izlieci ymax un maksimlo sijas ass pagrieziena lei
max .

y
ql ql
Ay = By =

ymax
2 q 2
A B z
max
y

z
l
2
l

5.29. att. Sijas slogojums.

Atrisinjums
Diferencilviendojums der visai sijai:
EIy = M .

qz 2 qlz qz 2 q
Lieces moments z lum: M = Ay = = ( lz z 2 ) .
2 2 2 2
Divreiz integrjam
q lz 2 z 3
EIy = EI = +C (5.28)
2 2 3

q lz 3 z 4
EIy = + Cz + D . (5.29)
2 6 12

Konstanu C un D noteikanai izmanto skotnjos robenoteikumus:

Balst A:
z=0
un

168
 y = 0.
Balst B:
z=l
un
y = 0.
Formula (5.29) balst A dod
D = 0,
bet balst B
q l4 l4
0 = + Cl ,
2 6 12

tad
ql 3
C= . (5.30)
24
Ievietojot izteiksmi (5.30) formuls (5.28) un (5.29), iegstam

q lz 2 z 3 ql 3 ql 3 6 z 2 4 z 3
EI = = 1 2 + 3 ; (5.31)
2 2 3 24 24 l l

q lz 3 z 4 ql 3 z ql 3 z 2 z 2 z 3
EIy = = 1 2 + 3 . (5.32)
2 6 12 24 24 l l

l
Maksiml izliece slodzes simetrijas d rodas sijas vid, kur z = ;
2

l 2 l l
2 3

ql 3 4
ymax = 2 1 2 + 2 = 5ql .
24 EI l2 l3 384 EI

Lielkais deformts sijas ass pagrieziena leis rodas virs balstiem A un B, kur
z=0
vai
z = l;
ql 3
max = .
24 EI

169
 Izteiksme ar mnus zmi der balstam A, bet ar plus zmi balstam B.

5.7. piemrs. Deformciju aprini.

Sija, kuras viens gals iesplts, noslogota ar koncentrtu slodzi F, kura darbojas
sijas brvaj gal (5.30. att.). Aprint maksimlo izlieci ymax un maksimlo sijas ass
pagrieziena lei max .

F y
z

ymax

max
z
l

5.30. att. Iesplts sijas slogojums.

Sijas liekts ass diferencilviendojums EIy = M un lieces moments M = Fz .

Divreiz integrjam
Fz 2
EIy = EI = +C ; (c)
2
Fz 3
EIy = + Cz + D . (d)
6
Konstanu noteikanai izmantojam skotnjos robenoteikumus:
a) ja z = l , tad
y=0

un
b) ja z = l , tad
= 0.
Ievietojot robenoteikumus iepriekmintajos viendojumos iegstam
konstantes:

170
 Fl 2
EI 0 = +C ;
2
Fl 2
C=
2
un
Fl 3 Fl 2
EI 0 = + l + D ;
6 2
Fl 3
D= .
3
Ievietojam konstantes viendojumos (c) un (d):

1 Fz 2 Fl 2 Fl 2 z 2
= + = 1 ;
EI 2 2 2 EI l 2

1 Fz 3 Fl 2 Fl 3 Fl 3 z 3 3z
y= + z = 3 + 2 .
EI 6 2 3 6 EI l l
Ja z = 0 , tad
Fl 2
max = .
2 EI
Plusa zme rda, ka sijas ass pagrieziena leis veidojas pretji pulkstea rdtja
virzienam,
Ja z = 0 , tad
Fl 3
ymax = .
3EI
Mnusa zme rda, ka izliece notiek pretji y ass virzienam..

5.8. piemrs. Stiprbas aprini.

Katram sijas posmam (5.31. att.) uzrakstt rsspka Qy un lieces momenta M x

viendojumus un konstrut to epras. Noteikt max Qy un max M x vrtbas, izvlties

nepiecieamo priedes apakoka diametru un prbaudt uz spriegumiem. Dots: F = 3

kN; q = 14 kN/m; M 0 = 2 kNm; a = 0, 4 m; b = 0,5 m; c = 0, 6 m; [ ] = 8 MN/m2;

[ ] = 1 MN/m2.

171
 Atrisinjums
Konstrujot konsolsijai epras nav nepiecieams noteikt balstu reakcijas. Par
posmu robem izvlamies spka F un spkpra M 0 iedarbbas lumus, k ar
vienmrgi izkliedts slodzes q robeas. Konkrtaj gadjum (5.31. att.), bs trs
posmi. Td turpmk lumus izvlamies no lab sijas gala.

y M0 y
q
z x

z3 z2 z1 F
d
a b c

Qy, 4
kN z23
z

3
Mx, 2,12
1,8
kNm
1,55 z
0,45
2,05

5.31. att. Sijas aprinu shma, rsspka Q y un

lieces momenta M x epras.

Izvlamies pirmo lumu posm c ( 0 z1 c = 0, 6m ) attlum z1 no sijas brv

gala. Atmetam sijas kreiso dau un aplkojam labs daas ldzsvaru. Aizstjam
atmests daas iedarbbu ar rsspku Qy1 un lieces momentu M x1 (5.32. att. a), kur

izvlamies to nosacti pozitvos vektoru virzienus. rsspks tiek uzskatts par

pozitvu, ja tas cenas elementu pagriezt pulkstea rdtja kustbas virzien, bet lieces
momentu ja tas cenas saspiest sijas augjs iedras. Sastdm statikas ldzsvara
viendojumus attiecb pret izvlt luma vietu:

F iy = 0;

172
 y y y
Q1 Q2 q Q3 M0
M1 M2 q
z z z
z1 z2 c M3 b c
F F F
z3

a) b) c)

5.32. att. luma metodes aprina shmas rsspka un lieces momenta

noteikanai atseviiem posmiem.

Q y1 + F = 0 ;

Qy1 = F (konstants),

M x1 =0;

M x1 + Fz1 = 0 ;

M x1 = Fz1 ; (liners viendojums).

Ja z1 = 0 , tad
Qy1 = 3 kN un M x1 = 0 ,

ja z1 = 0, 6 m, tad
M x1 = 3 0, 6 = 1,8 kNm.

Konstrujam Qy1 un M x1 epras pirmajam posmam (5.31. att.). Epras pieemts

iesvtrot perpendikulri sijas asij.

Izvlamies otro lumu posm b ( 0 z2 b = 0,5m ) attlum ( z2 + c ) no sijas

brv gala (5.32. att. b) un sastdm ldzsvara viendojumus:

z2
Qy 2 qz2 + F = 0 , M x 2 qz2 + F ( z2 + c ) = 0 ,
2
tad
Qy 2 = qz2 F (liners viendojums)

un
qz22
M x 2 = F ( z2 + c ) (kvadrtiska parabola).
2
Nosakot z2 koordintes, kuras atbilst otr posma b robem, iegstam rsspka
Qy 2 robevrtbas:

173
ja z2 = 0 , tad
Qy 2 = 3 kN

un ja z2 = 0,5 m, tad
Qy 2 = 14 0,5 3 = 4 kN.

Konstrujam Qy 2 epru. Posm b Qy 2 epra maina zmi un saska ar

dM x
diferencilviendojumu = Qy sekojoi tur, kur Qy 2 = 0 eprai M x 2 bs ekstreml
dz
vrtba. Pieldzinot Qy 2 = 0 , nosakm ekstremlo koordintu:

Qy 2 = qz2 F = 0 ,

tad
F 3
z2 = = = 0, 214 m.
q 14

Lieces momenta M x 2 vrtbas ir jnosaka trijs z2 koordints (kvadrtisks

parabolas konstrukcija):
ja z2 = 0 , tad
0
M x 2 = 3 ( 0 + 0, 6 ) 14 = 1,8 kNm.
2
Ja z2 = 0, 214 m, tad

0, 2142
M x 2 = 3 ( 0, 214 + 0, 6 ) 14 = 2,12 kNm.
2
Ja z2 = 0,5 m

0,52
M x 2 = 3 ( 0,5 + 0, 6 ) 14 = 1,55 kNm.
2
Konstrujam M x 2 epru analogi pirmajam posmam.

Izvlamies treo lumu posm a ( 0 z3 a = 0, 4m ) attlum ( z3 + b + c ) no

sijas brv gala (5.32.c. att.) un sastdm ateltai daai ldzsvara viendojumus:
b
Qy 3 qb + F = 0 ; M x3 M 0 qb z3 + + F ( z3 + b + c ) = 0 ,
2
tad
Qy 3 = qb F (const),

174
 b
M x 3 = F ( z3 + b + c ) qb z3 + M 0 (liners viendojums).
2

Nosakot z3 koordintas, kuras atbilst posma a robem, iegstam:

Qy 3 = 14 0,5 3 = 4 kN (const);

0,5
M x 3 = 3 ( 0 + 0,5 + 0, 6 ) 14 0,5 0 + 2 = 0, 45 kNm, ja z3 = 0
2
un
0,5
M x 3 = 3 ( 0, 4 + 0,5 + 0, 6 ) 14 0,5 0, 4 + 2 = 2, 05 kNm, ja z3 = 0, 4 m.
2

Konstrujam tre posma epras.

Lieces momenta epr mekljam maksimlo lieces momentu max M x = 2,12

kNm, bet rsspka epr max Qy = 4 kN.

No stiprbas nosacjuma liec izsakm priedes apakoka sijas diametru:

32 max M x 32 2,12
d 3 = 3 = 0,139 m.
[ ] 8 103

Pieemam d = 14 cm.
Koka konstrukcijas ir nepiecieams prbaudt ar uz rslieces tangencilajiem
spriegumiem:
4 max Qy 4 4 103
= 0,346[ ] = 1, 0 MN/m .
2
max = =
3 r 2 3 ( 7 10 )
2 2

Sijas stiprba uz tangencilajiem spriegumiem ir nodrointa.

5.8. piemrs. Stiprbas aprini.

Katram sijas posmam (5.33. att.) uzrakstt rsspka Qy un lieces momenta M x

viendojumus un konstrut to epras. Noteikt max Qy un max M x vrtbas un izvlties

trauda dubult T profilu.

Dots: F = 20 kN; q = 50 kN/m; M 0 = 16 kNm; a = d = 0,5 m; b = 1, 2 m; c = 0,8

m; [ ] = 160 MN/m2.

175
 Atrisinjums
Divbalstu sijas gadjum vispirms jnosaka balstu reakcijas. No statikas ldzsvara
nosacjumiem:

M iB =0;

b2
Fa q M 0 + YC ( b + c + d ) = 0;
2
YC = 16,8 kN,

M iC = 0;

y
YB M0 YC y
q
F
C ZC z
x
z1 z4
z3
z2
a b c d

Qy,
43,2

kN

20 16,8

z2E

Mx, 5,84
8,4

kNm 8,66

7,6
10

5.33. att. Sijas aprina shma, rsspka Qy un lieces momenta Mx epras.

b
F ( a + b + c + d ) YB ( b + c + d ) + qb + c + d M 0 = 0;
2
YB = 63, 2 kN,

F iz =0;

176
 ZC = 0 .

Ldzsvara viendojums F iy = 0 var tikt izmantots balstu reakciju aprina

pareizbas prbaudei, tas ir

F + YB qb + YC = 0 ; 20 + 63, 2 50 1, 2 + 16,8 = 0 ;

80 80 = 0.
Ttad balstu reakcijas aprintas pareizi.
Pirmo lumu izvlamies posm a ( 0 z1 a ) attlum z1 no kreis sijas gala

(5.34.a. att.) un apskatm atelts daas ldzsvaru:

F iy = 0;

Q y1 F = 0 ;

Qy1 = F (const),

M ix =0;

M x1 + Fz1 = 0 ;

M x1 = Fz1 (liners viendojums).

a) F y b) F YB q y
M 1 M 2
z
z
z1 a z2
Q1 Q2

c) y d) y
Q3 YC Q4 M YC
M 3 M 4
0
z z
z3 z4 d

5.34. att. luma metodes aprina shmas rsspka un lieces momenta noteikanai.

Ja z1 = 0 , tad
Qy1 = 20 kN (konst)

177
un
M x1 = 0 .

Ja z1 = a = 0,5 m, tad
M x1 = 20 0,5 = 10 kNm.

Otro lumu izvlamies posm b ( 0 z2 b ) attlum ( z2 + a ) no kreis sijas

gala (5.34.b. att.) un apskatm atelts daas ldzsvaru:

Qy 2 qz2 + YB F = 0 ;

qz22
M x2 + + F ( z2 + a ) YB z2 = 0 ,
2
tad
Qy 2 = YB F qz2 (liners viendojums)

un
qz22
M x 2 = YB z2 F ( a + z2 ) (kvadrtiska parabola).
2

Qy 2 = 63, 2 20 50 0 = 43, 2 kN, ja z2 = 0 ;

Qy 2 = 63, 2 20 50 1, 2 = 16,8 kN, ja z2 = 1, 2 m.

Nosakm koordintu z2 pie kuras rsspka epra maina zmi:

Qy 2 = YB qz2 F = 0;

YB F 63, 2 20
z2 = = = 0,864 m.
q 50

Lieces momenta vrtbas nosakm pie trijm z2 koordinatm:

ja z2 = 0 , tad
50 0
M x 2 = 63, 2 0 20 ( 0,5 + 0 ) = 10 kNm,
2
ja z2 = 0,864 m, tad

50 0,8642
M x 2 = 63, 2 0,864 20 ( 0,5 + 0,864 ) = 8, 66 kNm,
2
ja z2 = 1, 2 m, tad

178
 50 1, 22
M x 2 = 63, 2 1, 2 20 ( 0,5 + 1, 2 ) = 5,84 kNm.
2
Treo lumu izvlamies posm d ( 0 z3 d ) attlum z3 no lab sijas gala

(5.34.c. att.) un apskatm atelts daas ldzsvaru:

Qy 3 + YC = 0 ;

M x 3 + YC z3 = 0 ,

tad
Qy 3 = YC (const)

un
M x 3 = YC z3 (liners viendojums).

Pielietojot z3 koordintas, kuras atbilst posma d robem, iegstam:

ja z3 = 0 , tad
Qy 3 = 16,8 kN;

M x3 = 0 ,

ja z3 = 0,5 m, tad
M x 3 = 16,8 0,5 = 8, 4 kNm,

Ceturto lumu izvlamies posm c ( 0 z4 c ) attlum ( z4 + d ) no lab sijas

gala (5.34.d. att.) un apskatm atelts daas ldzsvaru.

Pielietojot z4 koordintas, kuras atbilst posma c robem, iegstam:
Qy 4 + YC = 0 ;

M x 4 M 0 + YC ( z4 + d ) = 0 ,

tad
Qy 4 = YC (const)

M x 4 = YC ( z4 + d ) M 0 (liners viendojums).

Qy 4 = 16,8 kN; M x 4 = 16,8 ( 0 + 0,5 ) 16 = 7, 6 kNm, ja z4 = 0 un

M x 4 = 16,8 ( 0,8 + 0,5 ) 16 = 5,84 kNm, ja z4 = 0,8 m.

No lieces momenta epras atrodam maksimlo lieces momentu max M x = 10

kNm.

179
 No stiprbas nosacjuma liec aprinm sijas nepiecieamo aksilo pretestbas
momentu:
max M x 10
Wx = = 6, 25 105 m3 = 62,5 cm3.
[ ] 160 103

Saska ar sortimentu standarta tabulm izvlamies dubult T profilu Nr. 14,

kuram faktiskais Wx = 81, 7 cm3.

180
 6. n o d a a

ELASTGIE PRVIETOJUMI
6.1. SISTMAS POTENCIL ENERIJA

Konstrukcijm un to elementiem jbt ne tikai pietiekoi stipriem un noturgiem,

lai pretotos rjs slodzes iedarbbai, bet ar ar noteiktu stingrbu. Mehniskas sistmas
stingrbu izsaka ar ts atsevio punktu prvietojumiem un lumu pagrieziena
leiem. No mehnikas zinms, ka, ja kdu konstrukciju elastgi deformjam slogojot
ar rju slodzi, tiek padarts noteikts darbs. is darbs uzkrjas konstrukcij k
potencil enerija, kura tiek atdota, rjo slodzi noemot. Konstrukcijas elementa
stiea lumos visprg gadjum darbojas iekjo spku faktori: trs iekjie spki
(N, Qx, Qy) un trs iekjie momenti (Mx, My, Mz), kurus nosaka ar luma metodi. Ja
no stiea iedomti izdalm bezgala mazu elementu ar garumu dz, tad, saska ar spku
darbbas neatkarbas principu, taj uzkrt kopj potencil enerija bs

dU = dU N + dQ x + dQ y + dM x + dM y + dM z . (6.1)

Analizjot lieces slogojumu konstatjm, ka rsspka radtie tangencilie

spriegumi stiea stiprbu ietekm nenozmgi maz, tpc tos stiea izmru aprinos
parasti neem vr. Ar stiea deformcijas rsspki Qx un Qy btiski neietekm,
td tos deformcijas aprinos parasti neem vr. Tad izteiksme (6.1) vienkrojas
uz
dU = dU N + dM x + dM y + dM z . (6.2)

Apskatot pamatslogojumus stiepi (spiedi), lieci un vrpi, katram no tiem ieguvm

sakarbas deformciju aprinam stien, ja uz to darbojas tikai viens no atseviiem
iekjo spku faktoriem. Izvedot Huka likuma formulu konstatjm, ka bezgalgi maza
stiea elementam ar garumu dz, kur slogots ar maingu aksilo spku N = N(z),
deformciju var aprint pc formulas
N ( z )dz
d = , (6.3)
EA
kur E stiea materila elastbas modulis,

181
 A stiea rsgriezuma laukums.
Ja stienis slogots ar lieces momentu M(z), kur siju izliec, tad luma
pagrieziena lei aprinam izmantojot sijas liekts ass diferencilviendojumu
EIy = M (z ) , kuru parakstam di

M ( z)
y = (6.4)
EI
vai
d ( y ) d M ( z )
y = = = , (6.5)
dz dz EI

kur I stiea rsgriezuma laukuma inerces moments.

No pdjs viendbas formul (6.5) izsakm sijas luma pagrieziena lei
d , ja sija slogota ar lieces momentu M(z)

M ( z )dz
d = . (6.6)
EI

Bezgala mazam stiea elementam ar garumu dz savrpes lei no vrpes

momenta Mz aprinam
M z ( z )dz
d = , (6.7)
GI p

kur G stiea materila bdes modulis,

Ip stiea rsgriezuma laukuma polrais inerces moments.
Tau praks rels konstrukcijas un to elementi biei vien ir slogoti ar vairkiem
pamatslogojumiem vienlaicgi, veidojot t.s. saliktos slogojumus. eit katrs no
atseviiem pamatslogojumiem konstrukcij rada elastgs deformcijas. Tas nozm,
ka ar stieu rsgriezumos darbojas vairki iekjo spku faktori vienlaicgi.
Elastgo deformciju aprinanai saliktu slogojumu gadjumos ir izstrdtas
vairkas aprina metodes. Viena no tm, kuru plai izmanto, ir t.s. enertisk
metode. Ar o metodi iespjams aprint k lineros, t leiskos prvietojumus ar
rjo slodzi slogotas sistmas jebkur lum. Saska ar enertisko metodi
aprina sistm uzkrto potencilo eneriju, tai elastgi deformjoties no rjs
slodzes.

182
 Aplkojam stiea elementu garum dz, uz kuru darbojas aksilais spks N(z),
lieces moments M(z) un vrpes moments Mz(z). Elastgo deformciju robes,
izmantot spku darbbas neatkarbas principu, kopjo sistm uzkrto potencilo
eneriju varam aprint k potencilo eneriju summu no katra atsevi iekjo
spku faktora. , ,
Slogojot stieni stiep, liec vai vrp Huka likums darbbas robes, sakarba
starp attiecgo iekjo spku faktoriem un to izsauktm elastgm deformcijm ir
linera (6.1. att.).
Stiea element ar
garumu dz akumults
potencils enerijas integrl
vrtba no aksil spka N bs
vienda ar zemlknes laukumu

1
U N = d vai U N = N , (6.8) , ,
2

kur N - aksil spka galg 6.1. att. Sakarba starp iekjo spku faktoriem N,
M, Mz un to izsauktm deformcijm , , .
vrtba,

- stiea deformcijas galg vrtba.

Bezgala maza stiea elementa ar garumu dz galg deformcija, kas atbilst
aksil spka vrtbai N(z), bs d. Tad

1
dU N = N ( z )d . (6.9)
2

No liners sakarbas starp vrpes momentu Mz un savrpes lei seko

1
dU M z = M z ( z )d . (6.10)
2
Stiea element ar garumu dz akumulto potencilo eneriju no lieces momenta
M(z) darbbas aprinsim k
1
dU M = M ( z )d . (6.11)
2

183
 Ievietojot sakarbas (6.9), (6.10) un (6.11) potencils enerijas izteiksm (6.2),
iegsim
1 1 1
dU = dU N + dM x + dM y + dM z = N ( z )d + M z ( z )d + M ( z )d . (6.12)
2 2 2

Tlk formul (6.12) lielumus d, d un d aizvietojam ar sakarbm (6.3), (6.6)

un (6.7), iegstot
2
1 N 2 ( z) 1 M z (z) 1 M 2 ( z)
dU = dz + dz + dz . (6.13)
2 EA 2 GI p 2 EI

Vis sistm akumulto potencilo eneriju iegsim integrli summjot

atsevios elementos dz uzkrts potencils enerijas:
2
1 N 2 ( z) 1 M z (z) 1 M 2 ( z)
2 L EA 2 L GI p 2 L EI
U= dz + dz + dz , (6.14)

kur indekss L pie integra zmes norda, ka integranu veicam pa visu attiecg
stiea garumu.
Izteiksme (6.14) ietver sev iekjos spku faktorus aksilo spku N, vrpes
momentu Mz un lieces momentu M. T k lieces moments var darboties divs plakns
radt lieci ap x un y asm, tad pdjo saskaitmo formul (6.14) sadalm divs das,
rakstot atsevias izteiksmes lieces momentam ap katru no m asm:
2 2 2
1 N 2 ( z) 1 M z ( z) 1 M x ( z) 1 M y (z)
U=
2 L EA
dz +
2 L GI p
dz +
2 L EI x
dz +
2 L EI y
dz , (6.15)

kur Ix un Iy stiea luma laukuma aksilie inerces momenti attiecgi pret x un y

asm.

6.2. MAKSVELA TEORMA PAR PRVIETOJUMU

SAVSTARPGUMU
Lai viennozmgi vartu aprakstt jebkura luma prvietojumus no spkiem,
kuri pielikti dados stiea punktos, materilu pretestb izmanto specilu apzmjumu
sistmu. Ja uz konstrukciju kd punkt j darbojas spks Fj, tad tas kd cit punkt i

184
izsauc prvietojumu, ko apzm ar ij. Pirmais indekss norda, kur punkt mekl
prvietojumu, bet otrs kur punkt pieliktais spks to izraisa.
Ja uz konstrukciju (sistmu) punkt j darbojas spks, kura vrtba ir viena spka
vienba ( F j = 1 ) un kuru sauc par spka vieninieku, tad i-t punkta prvietojumu no

spka vieninieka apzm ar ij. Pierdsim t.s. Maksvela teormu, ka

ij = ji . (6.16)

Tam nolkam pieemsim, ka kda konstrukcija tiek slogota elastgo deformciju

robes. Tad deformciju aprinam varam pielietos spku darbbas neatkarbas
principu (6.2. att.).

6.2. att. Spku vieninieki un to izraistie prvietojumi.

Vispirms pieliksim spka vieninieku Fi = 1 punkt i (6.2. att. a). Tas pieaug no
nulles ldz vienai spka vienbai un izsauc punkta i prvietojumu par lielumu ii (6.2.
att. a), punkts i)). Sistm uzkrjas potencil enerija, kas skaitliski vienda ar spka
Fi = 1 veikto darbu prvietojum ii, t.i.

1 1
Fi ii = ii . (6.17)
2 2

185
 Spks Fi = 1 punkt j rada prvietojumu ji, bet darbs eit netiek darts (6.2. att. a,
punkts j). Pc tam, jau deformtai sistmai, punkt j pieliekam otru spka vieninieku
F j = 1 , atstjot spku Fi = 1 punkt i. Punkt j pieliktais spks F j = 1 pieaugot no nulles

ldz vienai spka vienbai izsauc punkta j prvietojumu jj un punkta i prvietojumu ij,
veicot darbu punkta j prvietojum
1 1
F j jj = jj .
2 2

Punkt i atsttais spka vieninieks Fi = 1 prvietojoties par lielumu ij veic darbu

Fi ij = ij . (6.18)

Tad sistm uzkrt kopja potencil enerija bs

1 1
ii + jj + ij . (6.19)
2 2

Tlk atkrtojam aprinu, mainot spku pielikanas secbu (6.2. att. b).
Vispirms pieliksim spku F j = 1 punkt j un tad spku Fi = 1 punkt i, atstjot spku

F j = 1 punkt j. Sistm uzkrsies potencil enerija (6.2. att. b, punkti j un i):

1 1
jj + ii + ji . (6.20)
2 2

Saska ar spku darbbas neatkarbas principu izteiksmm (6.19) un (6.20) ir

jbt viendm:
1 1 1 1
ii + jj + ij = jj + ii + ji , (6.21)
2 2 2 2
no kurienes seko, ka
ij = ji .

Ldz ar to Maksvela teorma par prvietojumu savstarpgumu ir pierdta. o

teormu izmantosim aprinot statiski nenoteicamas sistmas u.c. gadjumos.

186
 6.3. KASTILJANO TEORMA

Konstrukciju stiprbu raksturo spriegumi ts lumos [ ] , kur faktiskais

spriegums konstrukcijas materil, bet [ ] - pieaujam sprieguma vrtba. Ar
konstrukciju noturbai jpiegrie vrba, sekojot, lai tiktu ievrota sakarba [ ] ,

kur [ ] - pieaujamais spriegums uz noturbas zaudanu (odzi). Jbt nodrointam

ar konstrukcijas stingumam vai stingrbai, kuru raksturo konstrukcijas punktu

deformcijas linerie prvietojumi un lumu pagrieziena lei.
Ar enertisko metodi nosaka lumu virzes un griezes prvietojumus.
Aprinu pamat ir t.s. Kastiljano teorma, saska ar kuru parcilais atvasinjums no
elastg sistm akumults potencils enerijas pc kda no spkiem, kuri darbojas
uz o sistmu, ir viends ar spka pielikanas punkta prvietojumu spka darbbas
virzien. Ar punkta prvietojumu, kda no spkiem darbbas virzien, saprotam
punkta piln prvietojuma projekciju uz spka darbbas virzienu.
Apskatam balstos nekustgi nostiprintu ermeni, kur slogots ar brvi izvltu
spku sistmu (6.3. att.).

6.3. att. Ar spku F1, F2, ...Fi... Fn

sistmu slogots nekustgi nostiprints
stienis.

Pieemam, ka rjs slodzes F1, F2, ... Fn darbbas rezultt ermen akumult
potencil enerija U ir vienda ar visu spku veikto darbu summu attiecgos
prvietojumos. Dosim vienam no spkiem, piemram, Fr bezgala mazu pieaugumu
dFr. Tad potencil enerija U ar iegs attiecgu pieaugumu

U
dFr (6.22)
Fr

un ks
U
U+ dFr . (6.23)
Fr

187
 Mainm spku pielikanas secbu. Vispirms pieliksim spku dFr. Tas izsauks
spka dFr pielikanas punkta bezgala mazu elastgu prvietojumu dr spka darbbas
dFr d r
virzien. Spka dFr veiktais darbs bs . Tlk pieliksim visu prjo spku
2
sistmu, kura dot potencilo eneriju U, atstjot spku dFr. Tagad sistmas kopj
potencil enerija bs pieaugusi par o papildus darbu dFr r , kuru veica spks dFr
prvietojum r. Prvietojums r ir sijai pielikto spku F1, F2, ... Fn sistmas radt
kopj prvietojuma projekcija uz spka Fr darbbas virzienu. Sistmas potencil
enerija tagad ir
1
U + dFr r + dFr d r . (6.24)
2
Saldzinot izteiksmes (6.23) un (6.24), iegsim

U 1
U+ dFr = U + dFr r + dFr d r . (6.25)
Fr 2

dFr d r
Atmetot formul (6.25) saskaitmo , k otrs krtas bezgalgi mazu
2
lielumu, bs
U
dFr = dFr r (6.26)
Fr

vai
U
= r . (6.27)
Fr

Ttad, atvasinot ar rju slodzi slogotas sistmas potencilo eneriju pc kda no

rjiem spkiem, iegstam spka pielikanas punkta prvietojumu spka darbbas
virzien. Formul (6.27) spku Fr var uzskatt par visprju spku faktoru, bet
prvietojumu r par tdu eometrisku parametru, kur visprjais spks Fr veic darbu.
Ja ar visprj spka jdzienu saprotam ar lieces vai vrpes momentus, kuri darbojas
kd lum k, tad atvasinot potencilo eneriju pc iem momentiem iegsim
attiecgo lumu k, kuros pielikti ie momenti, leiskos prvietojumus o momentu
darbbas virzien:
U
= k , (6.28)
M k

188
kur Mk rjs slodzes lieces vai vrpes moments,
k momenta darbbas luma pagrieziena leis momenta virzien.
di aprakstto Kastiljano teormu var pielietot elastgo prvietojumu linero
(6.27) un leisko (6.28) aprinanai tikai Huka likuma darbbas robes, t.i.,
elastgo deformciju robes pie nemaingas rjs slodzes. Teormas izvedum tika
pieemts, ka prvietojumu virzieni sakrt ar spku vai momentu darbbas virzieniem.
Td, veicot aprinus ar o teormu, prvietojumus, kuri vrsti spku vai momentu
darbbas virzien, uzskata par pozitviem.
Lai aprinus vienkrotu, ir radti vairki enertisks metodes specifiski
varianti vai paveidi, tdi k Kastiljano formula, Mora integrlis, Vereagina
pamiens, Simpsona formula, skotnjo parametru metode u.c.

6.4. KASTILJANO FORMULA

rjs slodzes darbbas rezultt stien akumulto potencilo eneriju aprina ar

formulu (6.15)
2 2 2
1 N 2 ( z) 1 M ( z) 1 M ( z) 1 M y (z)
U= dz + z dz + x dz + dz .
2 L EA 2 L GI p 2 L EI x 2 L EI y

Lai aprintu elastgo prvietojumu r, rjs slodzes Fr darbbas virzien,

ievietosim potencils enerijas izteiksmi (6.15) Kastiljano teormas formul (6.27)
un atvasinsim pc spka Fr . Tad iegsim

U 1 N 2 ( z) 2
1 M z ( z)
2
1 M x ( z) 1 M y ( z)
2

r = = dz + dz + dz + dz .
Fr 2 Fr L EA 2 L GI p 2 L EI x 2 L EI y

Spku Fr satur tikai zemintegra funkcijas N 2 ( z ) , M x 2 ( z ) , M y 2 ( z ) un M z 2 ( z ) .

Veiksim vispirms atvasinanas darbbu, iegstot

N 2 ( z ) N ( z )
= 2N (z) ;
Fr Fr

189
 M x ( z ) M x ( z )
2

= 2M x ( z ) ; (6.29)
Fr Fr

M y ( z ) M y ( z )
2

= 2M y ( z ) ;
Fr Fr
2
M z ( z ) M z ( z )
= 2M z ( z ) .
Fr Fr

Ievietojot atvasinjumus (6.29) formul (6.15) iegstam izteiksmi prvietojuma

r aprinanai
N ( z ) N ( z ) M ( z ) M x ( z )
r = dz + x dz +
L
EA Fr L
EI x Fr

M y ( z ) M y ( z ) M z ( z ) M z ( z )
+ dz + dz . (6.30)
L
EI y Fr L
GI p Fr

Analogi, saska ar Kastiljano teormas otru izteiksmi (6.28), atvasinot sistmas

potencilo eneriju pc momenta Mk, iegstam formulu luma pagrieziena lea
aprinam
N ( z ) N ( z ) M ( z ) M x ( z )
k = dz + x dz +
L
EA M k L
EI x M k

M y ( z ) M y ( z ) M z ( z ) M z ( z )
+ dz + dz . (6.31)
L
EI y M k L
GI p M k

Iegts formulas (6.30) un (6.31) sauc par Kastiljano formulm elastgo

prvietojumu aprinam. Dareiz izteiksmi (6.30) sauc par Kastiljano formulas pirmo
dau, bet sakarbu (6.31) par Kastiljano formulas otro dau.
Lai aprinu veikanu padartu rtku, ieteicams katram no sijas posmiem
izmantot savu koordintu asu sistmu ar nullpunktu posma skum. Tad apakj
integrcijas robea vienmr bs nulle, kas atvieglos skaitoanu.
No Kastiljano teormas izveduma seko, ka t dod iespju aprint prvietojumu
spka pielikanas punktam spka darbbas virzien, un luma pagrieziena lei
momenta darbbas virzien. Ja nepiecieams aprint prvietojumu vai pagrieziena
lei lum, kur nav pielikts spks vai moments, tad aj punkt pieliekam iedomtu

190
(fiktvu) spku, viendu ar nulli (Ff = 0), vai lum - fiktvu momentu (Mf = 0).
Tlk aprinam balstu reakcijas un rakstam iekjo spku faktoru izteiksmes, ietverot
tajs os fiktvos lielumus. Veicam atvasinanu pc fiktv spka vai momenta.
Ievietojot iekjo spku faktoru izteiksmes un atvasinjumus Kastiljano formuls
atceramies, ka fiktvais spks un fiktvais moments ir viendi ar nulli. Veicot
integranu aprinam attiecgos prvietojumus.

6.5. MORA INTEGRLIS

Vcu zintnieka Otto Mora ieteiktais pamiens neprasa parcilo atvasinjumu

atraanu, kuri ietilpst Kastiljano formuls. Pielietojot Mora formulu (integrli),
atvasinjumu viet raksta iekjo spku faktoru izteiksmes attiecgos lumos (kur
mekl prvietojumus) no spka vai momenta vieninieka.
Iekjo spku faktorus aksilo spku N(z), lieces momentu M(z) un vrpes
momentu Mz(z) izsauc rj slodze: koncentrti spki F1, F2, ..., Fn, momenti M1, M2,
..., Mn un izkliedts slodzes qi(z). Aprinos varam pielietot spku darbbas
neatkarbas principu, jo deformcijas neprsniedz elastbas robeu un sistma ir
linera:
N ( z) = N ( z) F + N ( z) M + N ( z) q ,

M ( z) = M ( z) F + M ( z) M + M ( z) q , (6.32)

M z ( z) = M z ( z) F + M z ( z) M + M z ( z) q ,

kur indeksi F, M un q rda, kda slodze ir izsaukusi iekjo spku faktoru raanos.
Saskaitmos, kurus rada slodzes F un M pierakstam di:
n n
N ( z ) F = Fi N i ( z ) , N ( z) M = M j N j ( z)
i =1 j =1

n n
M ( z ) F = Fi M i ( z ) , M ( z) M = M j M j ( z) , (6.33)
i =1 j =1

n n
M z ( z ) F = Fi M z i ( z ) , M z ( z) M = M j M z j ( z) ,
i =1 j =1

191
kur N i (z ) , M i (z ) , M zi (z ) - aksilais spks, lieces moments un vrpes moments no i-t

spka Fi, ja t vrtba btu viena spka vienba ( Fi = 1 );

N j (z ) , M j (z ) , M zj (z ) - aksilais spks, lieces moments un vrpes moments no

momenta vieninieka ( M j = 1 ).

Sakarbas (6.33) nozm, ka iekjo spku faktorus no kda rja spka Fi,
pierakstam k rj spka patiess vrtbas Fi reizinjumu ar spka vieninieku ( Fi = 1 ).
Analogi, iekjo spku faktorus no rj momenta pierakstam k j momenta sts
vrtbas reizinjumu ar momenta vieninieku ( M j = 1 ).

Tlk aprinam parcilos atvasinjumus un ievietojam tos formul (6.30). No

sakarbm (6.32) seko, ka

N ( z ) N ( z ) F N ( z ) M N ( z ) q
= + + . (6.34)
Fr Fr Fr Fr

Pdjie divi saskaitmie atvasinjumu dot nevar, jo izteiksms N(z)M un N(z)q

nevar ieiet spks Fr. Tpc
N ( z ) N ( z ) F
= . (6.35)
Fr Fr

Ievietojot izteiksm (6.35) N(z) vrtbu no sakarbm (6.33), iegstam

n
Fi N i ( z )
N ( z ) i =1
= . (6.36)
Fr Fr

Atvasinjumu var dot tikai saskaitmais, kuram i = r. Tad

N ( z )
= N r ( z) . (6.37)
Fr

Ldzgi iegstam, ka

M ( z ) M z ( z )
= M r ( z ) un = M zr ( z ) . (6.38)
Fr Fr

Ievietojot iegts sakarbas (6.37) un (6.38) Kastiljano formulas pirmaj da

(6.30), dabjam formulu, ko sauc par Mora integrli un izmanto elastgo prvietojumu
aprinanai:

192
 N ( z) M ( z)
r = N r ( z )dz + x M xr ( z )dz +
L
EA L
EI x

M y ( z) M z ( z)
+ M xr ( z )dz + M zr ( z )dz.
EI y GI p
L L (6.39)
Formulu (6.39) sauc par Mora integrli un to var izmantot k linero, t leisko
prvietojumu noteikanai. Prvietojumus aprina sekojo krtb:
1. Katram sistmas posmam raksta iekjo spku faktoru izteiksmes no rjs
slodzes.
2. Veido jaunu aprina shmu, kuru slogo tikai ar spka (ja aprina linero
prvietojumu) vai momenta (ja aprina pagrieziena lei) vieninieku, taj viet un
virzien, kur prvietojums japrina.
3. Raksta iekjo spku faktoru izteiksmes tikai no spka vai momenta
vieninieka.
4. Ievieto iegts iekjo spku faktoru izteiksmes Mora integrl (6.39) un
aprina prvietojumu.
Rakstot iekjo spku faktoru izteiksmes no rjs slodzes un no spka vai
momenta vieninieka, posmu secbai jbt vienai un tai paai.

6.1. piemrs. Pagrieziena lea aprins ar Mora integrli.

Aprint konsolsijas vid izlieci un sijas ass pagrieziena lei, ja sija slogota ar
spku F (6.4. att. a). Konsolsijas stingums vis ts garum ir konstants ( EI x = const ).
Lieces momenta izteiksmes lumos no spka F:
l
Posm A K : 0 z1 ;
2
M x1 = Fz1 .

l
Posm K B: 0 z2 ;
2
l
M x1 = F + z2 .
2

193
 F =1

M =1

6.4. att. Konsolsijas slogojuma shma.

Lai aprintu izlieci, uz jaunas sijas ar tdiem paiem balstiem (6.4. att. b),
aprina viet pieliekam spka vieninieku F = 1.
Lieces momenta izteiksmes no spka vieninieka:

M1 = 0

un
M 2 = -1z2

Lai aprintu sijas ass pagrieziena lei K, uz jaunas sijas ass ar tdiem paiem
balstiem (6.4. att. c), pagrieziena lea aprinanas viet pieliekam momentu M 1 =1.
Lieces momenta izteiksmes no momenta vieninieka:

M1 = 0

un
M 1 = 1.

Izliece lum K:
l l l

M M 2
M M 2
M M 1 2 l
yK = ix i dz = x1 1 dz1 + x 2 2 dz2 = F + z2 ( z2 ) dz2 =
l
EI x 0
EI x 0
EI x EI x 0 2

194
 l l
F 2 l z2 2 F l z22 z23 2 F l 3 l 3 5 Fl 3
EI x 0 2
= + z dz = + = + = .
EI x 2 2 3
2 2
0
EI x 16 24 48EI x

Ja rezultts ir pozitvs, tad izliece notiek pielikt spka vieninieka virzien.

Sijas ass pagrieziena leis lum K:

l l l

M M 2
M M 2
M M 1 2 l
k = ix i = x1 1 dz1 + x 2 2 dz 2 = F + z 2 dz 2 =
l
EI x 0
EI x 0
EI x EI x 0 2

l
F l z2 z22 2 F l2 l2 3Fl 2
= + = + = .
EI x 2 2 0
EI x 4 8 8 EI x

Mnusa zme norda, ka sijas lums K pagrieas pretji momenta vieninieka

virzienam.

6.2. piemrs. Prvietojuma aprins lkai sijai.

Aprint punkta A horizontlo prvietojumu lkai sijai, kuras rdiuss ir R un

stingums EI x = const (6.5. att.). Aksil spka un rsspka ietekmi neievrojam.
Aprin izmantojam tikai lieces momenta ietekmi.

Atrisinjums
Lai aprintu punkta A horizontlo prvietojumu, uz jaunas sijas ass punkt A
pieliekam horizontl virzien vrstu spka vieninieku F =1. Maingais lielums ir
leis 0 .
Lieces moments no spka F:

M F = FR sin .

Lieces moments no spka vieninieka:

M = R sin .

195
 M =1

F =1

6.5. att. Slogojuma shma.

Punkta A horizontlais prvietojums

FR sin R sin Rd FR3
l
M F Mds
hor = = = sin 2 d =
0
EI x 0
EI x EI x 0

FR 3 sin 2 FR 3
= = ,
EI x 2 0 2 EI x

kur loks ds = Rd .
Punkta A horizontl prvietojum plusa zme norda, ka prvietojums notiek
pielikt spka vieninieka virzien.

6.3. piemrs. Izlieces aprins divbalstu sijai.

Divbalstu sija ldz vidusdaai slogota ar izkliedtu slodzi q. Aprint izlieci sijas
viduspunkt, ja sijas stingums EI x = const .

Atrisinjums
Vispirms aprinam balstu reakcijas no izkliedts slodzes (6.6. att. a) un no
spka vieninieka (6.6..att. b):

M iA =0;

ql l
+ By l = 0 ;
2 4

ql
By = .
8

F iy = 0;

196
 ql
Ay + By = 0;
8

ql ql 3ql
Ay = = .
2 8 8

M iA =0;

l
1 + By l = 0 ;
2

1
By = .
2

Ay F =1 By

6.6. att. Slogojumi ar izkliedtu slodzi (a) un spka vieninieku (b).

F iy = 0;

Ay + By 1 = 0 ;

1 1
Ay = 1 = .
2 2

Lieces momenti no izkliedts slodzes un no spka vieninieka:

l
Posm A-C: 0 z1 ;
2
qz12 3qlz1 qz12
M 1 = Ay z1 =
2 8 2
un

197
 z1
M 1 = By z1 = .
2
l
Posm B-C: 0 z2 ;
2
qlz2
M 2 = B y z2 =
8
un
z2
M 2 = By z2 = .
2
Izliece sijas viduspunkt C:

l l
l l

2
M 1M 1dz1 2 M 2 M 2 dz2 1 2 3qlz1 qz12 z1 2
qlz2 z2
yC = + = dz1 + dz2 =
0
EI x 0
EI x EI x 0 8 2 2 0
8 2

l l l
l l l

1 2 3qlz12 2
qz13 2
qlz22 1 3qlz13 2 qz14 2 qlz23 2
EI x 0 16 0 4 1 0 16 2 EI x 16 3 4 4 16 3 =
= dz1 dz + dz = +

0 0 0

1 3ql 4 ql 4 ql 4 5ql 4
= + = .
EI x 16 3 8 4 4 16 16 3 8 768EI x

6.6. VEREAGINA PAMIENS

Tas ir viens no enertisks metodes variantiem, kuru ieteicams pielietot, ja

konstrukcija slogota ar koncentrtiem spkiem vai momentiem, k ar ja lumu
laukumus un to smagumcentru koordintes iespjams noteikt bez integranas. Ar o
pamienu iespjams integranu Kastiljano un Mora formuls aizstt ar
vienkrkm matemtiskm darbbm. Vereagina formula dod iespju noteikt
stiea lumu lineros un leiskos prvietojumus reizinot katra posma robes
iekjo spku faktoru epru laukumus , no rjs slodzes, ar o laukumu
smagumcentru koordintm atbilstoa spka vai momenta vieninieka epras augstumu

198
h paa posma robeas. Ja abas epras ir lineras, var dart ar otrdi. Vereagina
pamiens ir rts tad, ja iekjo spku faktoru epras var konstrut nerakstot analtisks
izteiksmes. Vienkras epras iegst, ja taisnu stieu sistma nav pakauta izkliedtai
slodzei.
Pie konstanta stinguma (EI = const) lieces slogojuma gadjum Mora integrlis
(6.39) iegst sekojou formu:

1
EI L
= MMdz
. (6.40)

kur M lieces moments izteiksme sijas posm;

M momenta izteiksme no spka vieninieka aj pat posm.

Pieemam, ka sija kd posm slogota ar rju slodzi un spka vieninieku un to

epras attiecgi ir M un M (6.7. att.). No rjs slodzes momenta epras M izdalm
elementrlaukumu d attlum z no sijas gala. Viss epras laukums ir . rjo spku
epras elementrlaukums d = Mdz , kur M momenta vrtba dz vid pie koordintes
z. No ejienes seko, ka
d
M = . (6.41)
dz
No spka vieninieka epras redzams, ka
M
tg = vai M = ztg . (6.42)
z
Ievietojot sakarbas (6.41) un (6.42) Mora formulas (6.40) zemintegra
izteiksm, iegstam
d
l l l l

MMdz =
0 0
dz
ztgdz = ztgd = tg zd .
0 0
(6.43)

l
Integrlis zd
0
ir rjs slodzes momentu epras laukuma statiskais moments

pret y asi, kuru varam izteikt ar k visas epras laukuma reizinjumu ar t

smagumcentra koordinti zo. Tad no formulas (6.43) seko, ka
l

MMdz =tgz .
0
0 (6.44)

199
 6.7. att. Lieces momenta M un spka vieninieka M epras.

No (6.7. att.) redzams, ka

h
tg = vai h = tgz 0 . (6.45)
zo

Ievietojot pdjo sakarbu no formulas (6.45) izteiksm (6.44), bs

l

MMdz =h .
0
(6.46)

Aizvietojot integrli Mora formul ar reizinjumu h , iegsim t.s. Vereagina

formulu:
h
= . (6.47)
EI
Vereagina formulu var izmantot prvietojumu atraanai sijm ar taisnu asi (ar
rmjiem), reizinot katra posma robes rjs slodzes epras laukumu ar laukuma
smagumcentra koordintei aizbilstoo vieninieka epras augstumu h.
Ja sija sastv no vairkiem (n) posmiem, tad Mora formulu pierakstam di:
n
i hi
= . (6.48)
i =1 Ei I i

Vereagina formulu (6.48) var izmantot ne tikai lieces gadjum, bet ar

jebkuriem citiem slogojumu veidiem. Tpc visprgam gadjumam Vereagina
formulu pieraksta sekojoi:

200
 n h
h h
= + + , (6.49)
i =1 EA i , N EI i , M EI p i ,M
z

kur i posma krtas numurs;

n posmu skaits.
Prvietojumu aprinanu ar Vereagina pamienu veic sekojo secb:
1. Zm iekjo spku faktoru epras no rjs slodzes;
2. veido jaunu aprinu shmu bez rjs slodzes un slogo to tikai ar spka (ja
rina punkta linero prvietojumu) vai momenta (ja rina luma pagrieziena
lei) vieninieku ( F = 1 vai M = 1 ) taj viet un virzien, kd prvietojums
jnosaka.
3. Konstru iekjo spku epras no spka vai momenta vieninieka;
4. Veic epru reizinanu saska ar Vereagina formulu.
Prvietojumu aprinos parasti neievro rsspku (Qx un Qy), dareiz ar
aksil spka ietekmi.

6.4. piemrs. Vereagina pamiena izmantoana.

Izmantojot Vereagina pamienu, aprint dots sijas balsta A pagrieziena

lei Aun punkta C vertiklu prvietojumu yC, ja F = 1kG, a = 40 cm, b = 30 cm, d =
30 cm, e = 5 cm, f = 6 mm, E = 2,1106 kG/cm2 (6.8. att. a).

Atrisinjums
Izmantosim Vereagina formulu:
i hi
= .
EI

Ar jau zinmiem pamieniem zmjam lieces momenta epru no sijai pielikts

rjs slodzes F (6.8. att. b):
M B = F d = 1 30 = 30kGm .
K redzams, sijai ir trs posmi: A-C, C-B un B-D. Aprinam lieces momenta
epras laukumus katr no posmiem.

201
 6.8. att. Aprina shma un lieces momentu epras.

Lai aprintu pirm posma A-C epras laukumu 1, aprinsim epras

augstumu lum C, t.i., MC, izmantojot ldzgu trijstru malu attiecbu:

MC a
= ,
30 a+b

202
no kurienes
30a 30 40
MC = = = 17,14kGcm .
a + b 40 + 30

Tad epras laukums posm A-C bs

17,14 a 17,14 40
1 = = = 34,28kGcm .
2 2

Otr posm C-B epras laukumu veido trapeca. To sadalm divos laukumos
taisnstra laukum 2' un trijstra laukum 2'' un aprinm o laukumu lielumus:

2' = 17,14 b = 17,14 30 = 514,2kG cm 2 .

(30 17,14) b 12,86 30

2 '' = = = 192,9kGcm 2 .
2 2

Tre posma B-D epras laukumu 3 varam neaprint, jo spka un momenta

vieninieku eprs aj posm laukumi viendi ar nulli.
Vertikl prvietojuma noteikanai lum C, veidojam jaunu sijas un balstu
zmjumu, kuru lum C slogojam ar spka vieninieku F = 1 (6.8. att. c). Tlk,
zmjam lieces momenta epru no spka vieninieka un aprinam momentu vrtbas
h1, h2' un h2'' lumos zem rjs slodzes lieces momenta epras laukumu 1, 2' un
2'' smagumcentriem C1, C2' un C2'' (6.8. att. d). Epru augstumus h1, h2' un h2'' spka
vieninieka F = 1 epr aprinam rakstot ldzgu trijstru malu attiecbas:

h1 2a 2
= = ,
17,12 3a 3
no kurienes
17,12 2
h1 = = 11,41kGcm. .
3
Nav grti konstatt, ka

M C 17,12
h2 = = = 8,56kGcm .
2 2

Lielumu h2'' atrodam no ldzgu trijstru malu attiecbm:

203
 h2 b 1
= = ,
17,12 3b 3
no kurienes
17,12
h2 = = 5,71kGcm .
3

Sijas luma aksilais inerces moments pret x asi:

f 3 e 0,6 3 5
Ix = = = 0,09cm 4 .
12 12

Tlk aprinam punkta C vertiklo prvietojumu:

1
yc = (1 h1 + 2 h2 + 2 h2 ) =
EI x
1
= [(34,28) 11,41 + (514,2) 8,56 + (192,9) 5,71] = 0,032cm.
2 10 0,09
6

Rezultts ar mnusa zmi norda, ka luma C prvietojums ir pretjs

pieemtajam spka vieninieka virzienam, ttad uz leju.
Tlk aprinsim balsta A pagrieziena lei. Tam nolkam zmjam vlreiz
sijas asi ar balstiem un balst A pieliekam spkpri ar momentu M = 1 , t.i., momenta
vieninieku (6.8. att. e).
Zmjam lieces momenta epru no momenta vieninieka (6.8. att. f) un aprinam
momentu vrtbas aj epr zem arjs slodzes lieces momenta epras (6.8. att. a)
atsevio posmu laukumu smagumcentriem C1, C2' un C2'', t.i., lielumus h1 , h2 un h2 ,
rakstot ldzgo trijstru malu attiecbas:

a 40
+b + 30
h1 3
= = 3 = 0,62 ,
1 a + b 40 + 30
no kurienes
h1 = 0,62kGcm .

No attiecbas
b 30
h2 2 2 15
= = = = 0,21
1 a + b 40 + 30 70

204
atrodam, ka
h2 = 0,21kGcm .

No attiecbas
b 30
h2 3 3 1
= = =
1 a + b 40 + 30 7
aprinam, ka
1
h2 = = 0,14kGcm .
7
Tlk aprinam balsta A pagrieziena lei:

1
A = (1 h1 + 2 h2 + 2 h2 ) =
EI x
1
= [(34,28)(0,62) + (514,2)(0,21) + (192,9)(0,14)] = 0,000868rad .
2 10 0,09
6

Pozitva zme pie rezultta skaitlisks vrtbas norda uz to, ka balsta A lums
pagriezsies momenta vieninieka darbbas virzien.

6.7. PRVIETOJUMU NOTEIKANA AR

SIMPSONA FORMULU

Prvietojumu noteikanai lieto noteikto integrli, kuru var atrisint ar Simpsona

skaitlisks integranas formulu. Pirms integru izskaitoanas lieces momenta no
spka vieninieka M un rjs slodzes M F eprm izdala posmus, kuru robes
skaitlisk integrana rti izdarma. Lieces momenta eprs no rjs slodzes un spka
vieninieka tiek izdalti attiecgi integranas posmi.
Lietojot Simpsona formulu posmos, kur abas epras ir lineras (6.9. att. a),
iegstam
l

MM F dz
EI
=
l
6 EI
( M A M FA + 4M C M FC + M B M FB )
0

un, ievrojot, ka

205
 MA+MB
MC =
2
un
M FA + M FB
M FC = ,
2
iegstam

MM F dz
EI
=
l
6 EI
( 2M A M FA + 2M B M FB + M A M FB + M B M FA ) . (6.1)
0

6.9. att. Lieces momenta epras vienam posmam no rjs slodzes

un no spka vieninieka.

Posmos, kur viena no eprm ir paraboliska, izskaito M C un M FC integranas

posma vid (6.9. att. b)

MM F dz
EI
=
l
6 EI
( M A M FA + 4M C M FC + M B M FB ) . (6.2)
0

Pc Simpsona formulas ar trim locekiem konstanta I gadjum iegst pilngi

preczus rezulttus, ja abas epras ir lineras un ja vienai eprai ir parabolisks raksturs.
Tlk apskatsim daus piemrus elastgo prvietojumu aprinam ar Simpsona
formulu.

206
 6.5. piemrs. Izlieces aprinana ar Simpsona formulu.
Ar Simpsona formulas paldzbu aprint maksimlo izlieci divbalstu sijai, kura
ts vid slogota ar spku F, ja EI = const (6.10. att.).

Atrisinjums
Eprs ir 2 posmi ar viendiem lielumiem:

6.10. att. Sijas slogojumi un lieces momenta epras no rjs slodzes un

no spka vieninieka.

l
0 z1
2
un
l
0 z2 .
2
Attiecgo posmu lieces momentu izteiksmes:

207
 F
M1 = z1
2
un
1
M1 = z1 ,
2
attiecgi
F
M2 = z2
2
un
1
M 2 = z2 .
2
Abm lieces momentu eprm ir liners raksturs un aprina lielumi ir viendi.
Izlieces aprinam izmantojam formulu (6.1).

l
2
M 1M 1dz1 l Fl l l Fl Fl 3
y = f = 2 = 2 2 0 0 + 2 + 0 + 0 = .
0
EI 2 6 EI 4 4 4 4 48EI

6.6. piemrs. Izlieces aprinana ar Simpsona formulu.

Ar Simpsona formulas paldzbu aprint maksimlo izlieci divbalstu sijai, kura
slogota ar izkliedtu slodzi q, ja EI = const.

Atrisinjums
Vispirms zmjam lieces momenta epras no rjs slodzes un no spka
vieninieka, kur pielikts lum, kur vislielkais lieces moments, t.i., laiduma vid
(6.11. att.).
Eprs ir 2 posmi ar viendiem lielumiem:

l
0 z1
2
un
l
0 z2 .
2
Lieces momentu izteiksmes no rjs slodzes un spka vieninieka:

208
 ql qz 2
M1 = z1 1
2 2
un
1
M1 = z1 .
2
Otraj posm lieces momentu izteiksmes no rjs slodzes un spka vieninieka ir
viendas k pirmaj posm.

6.11. att. Lieces momenta epras vienam posmam no rjs slodzes un no spka
vieninieka.

Ja z1 = 0 , tad
M1 = 0

209
un
M1 = 0 ,

l
ja z1 = , tad
4
ql l ql 2 3ql 2
M1 = =
2 4 2 16 32
un
1 l l
M1 = = ,
2 4 8
l
ja z1 = ,
2
tad
ql 2
M1 =
8
un
l
M1 = .
4

T k otraj posm lieces momentu izteiksmes no rjs slodzes un spka

vieninieka ir viendas k pirmaj posm, td pirm posma rezulttu var reizint ar 2.
Viena no eprm ir paraboliska un td izmantojam formulu (6.2).

l
2
M 1M 1dz1 l 3ql 2 l ql 2 l 5ql 4
y = f = 2 = 2 0 0 + 4 + = .
0
EI 2 6 EI 32 8 8 4 384 EI

6.7. piemrs. Deformcijas aprins ar Simpsona formulu.

Sija slogota, k pardts 6.12. attl. Aprint izlieci sijas vid, izmantojot
Simpsona formulu.
Aprinm balstu reakcijas no rjs slodzes

M A = 0;

qa 2
+ RB 2a = 0 ,
2

210
 qa
RB = ;
4

6.12. att. Sijas slogojums, rsspka un lieces momenta epras no rjs

slodzes un spka vieninieka.

M B = 0;

211
 3
qa a RA 2a = 0 ;
2
3qa
RA =
4
un no spka vieninieka

M A = 0;

1 a + RB 2a = 0 ;

1
RB = ;
2

M B = 0;

R A 2a + 1 a = 0 ;

1
RA = .
2
Pirm posm 0 z1 a .
rsspks no rjs slodzes
3qa
Q1 = qz1 ,
4
Ja z1 = 0 , tad
3qa
Q1 =
4
un ja z1 = a , tad
3qa qa
Q1 = qa = .
4 4
Ja Q1 = 0 , tad
3qa
qz1 = 0
4
un
3a
z1 = .
4
Lieces moments no rjs slodzes un spka vieninieka:
3qa qz 2
M1 = z1 1 ;
4 2

212
 1 z
M 1 = z1 = 1 .
2 2
Ja z1 = 0 , tad
M1 = 0

un
M1 = 0 .

a
Ja z1 = , tad
2
3qa a q a 2 qa 2
M1 = =
4 2 2 4 4
un
1 a a
M1 = = .
2 2 4
3a
Ja z1 = z1 = , tad
4
2
3qa 3a q 3a 9qa 2
M1 = = .
4 4 2 4 32
Ja z1 = a , tad

3qa qa 2 qa 2
M1 = a =
4 2 4
un
1 a
M1 = a= .
2 2
Otr posm 0 z2 a .
rsspks no rjs slodzes
qa
Q2 = - const.
4
Lieces moments no rjs slodzes un spka vieninieka:
qaz2
M2 =
4
un
z2
M2 = .
2

213
 Ja z2 = 0 , tad

M 2 = 0 un M 2 = 0 .

Ja z2 = a , tad

qa 2
M2 =
4
un
a
M2 = .
2
Izlieci sijas vid aprinm ar Simpsona formulas paldzbu. Pirmaj posm
izmantojam formulu (6.2), jo vienai no eprm ir parabolisks raksturs, bet otr posm
formulu (6.1), jo abas epras ir lineras.

a qa 2 a qa 2 a
a a
M 1M 1dz1 M M dz
y= + 2 2 2 = 0 + 4 + +
0
EI 0
EI 6 EI 4 4 4 2

a qa 2 a qa 2 a 5qa 4
+ 2 + 2 0 0 + 0 + 0 = .
6 EI 4 2 4 2 48EI

6.8. piemrs. Simpsona formulas pielietoana.

Sija vis garum slogota ar vienmrgi iz kliedtu slodzi q un koncentrtu spku
F = qa . Aprint izlieci lumos C un D, ja EI = const vis sijas garum (6.13. att.
a).
Atrisinjums
Balstu reakciju aprins no rjs slodzes

M A = 0;

a 3a
qa 3qa + RB 2a = 0;
2 2
22qa
RB = 2, 75qa = .
8

M B = 0;

3a qa 2 qa 2
RA 2a + qa a + qa + = 0;
2 2 2

214
 10qa
RA = 1, 25qa = .
8
Reakciju prbaude F y = 0;

10qa 22qa
3qa qa + + = 0;
8 8
4qa + 4qa = 0.

Balstu reakcijas no rjs slodzes aprintas pareizi.

Balstu reakcijas no spka vieninieka, kur pielikts lum D vertikl virzien
(6.13. att. c).

M A = 0;

RB 2a + 1 3a = 0;

3
RB = .
2

M B = 0;

R 2a + 1 a = 0;
1
RA = .
2
Aplkojot abas slogojuma shmas veidojas trs posmi. ajos posmos aprinm
lieces momentus no rjs slodzes un no spka vieninieka (6.13. att. b un d).
Pirmaj posm 0 z1 a :

10qa qz 2
M1 = z1 1 ;
8 2
1 z
M1 = z1 = 1 ,
2 2
ja z1 = 0 , tad
M1 = 0

un
M1 = 0 ,

215
6.13. att. Slogojuma shma un lieces momentu epras.

216
 a
ja z1 = , tad
2
2
a
q
4qa 2
=
10qa a 2
M1 = ;
8 2 2 8
1 a a
M1 = = ,
2 2 4
ja z1 = a , tad

10qa qa 2 6qa 2
M1 = a = ;
8 2 8
1 2a
M1 = a = .
2 4
Otraj posm 0 z2 a .

q ( a + z2 )
2
10qa
M2 = ( a + z2 ) qaz2 ;
8 2
1
M2 = ( a + z2 ) ,
2
ja z2 = 0 , tad

10qa qa 2 6qa 2
M2 = a = ;
8 2 8
1 2a
M2 = a= ,
2 4
a
ja z2 = , tad
2
2
a
qa +
10qa a a 2 2qa 2
M2 = a + qa z2 = ;
8 2 2 2 8

1 a 3a
M2 = a + = ,
2 2 4

ja z2 = a , tad

q (a + a)
2
10qa 4qa 2
M2 = ( a + a ) qa a = ;
8 2 8
1 4a
M2 = (a + a) = a = .
2 4

217
 Treaj posm 0 z3 a .

qz32
M3 = ;
2
M 3 = 1 z3 = z3 ,

ja z3 = 0 , tad
M3 = 0

un
M3 = 0 ,

a
ja z3 = , tad
2
2
a
q
qa 2
M3 = =
2
;
2 8
a 2a
M3 = = ,
2 4
ja z3 = a , tad

qa 2 4qa 2
M3 = = ;
2 8
4a
M3 = a = .
4
Aprinm izlieci lum D, izmantojot Simpsona formulu, ja vienai no lieces
momenta eprm ir parabolisks raksturs (6.13. att. b).

a 4qa 2 a 6qa 2 2a
yD = 0 + 4 + +
6 EI 8 4 8 4
a 6qa 2 2a 2qa 2 3a 4qa 2 4a
+ + 4 +
6 EI 8 4 8 4 8 4
a 4qa 2 4a qa 2 2a qa 4
+ 4 + 0 =
6 EI 8 4 8 4 8 EI

Balstu reakcijas no spka vieninieka, kur pielikts lum C vertikl virzien

(6.13. att. e):

M A = 0;

218
 1 a + RB 2a = 0 ;

1
RB = .
2

M B = 0;

R A 2a 1 a = 0 ;

1
RA = .
2
Lieces momenti no spka vieninieka:
Pirmaj posm 0 z1 a :
1
M 1 = z1 ,
2
ja z1 = 0 , tad

M1 = 0 ,

a
ja z1 = , tad
2
1 a a
M1 = = ,
2 2 4
ja z1 = a , tad
1 2a
M1 = a = .
2 4
Otraj posm 0 z2 a :
1
M2 = ( a + z2 ) + 1 z2 ,
2
ja z2 = 0 ,tad
1 2a
M2 = a = ,
2 4
a
ja z2 = , tad
2
1 a a a
M2 = a + + = ,
2 2 2 4

ja z2 = a , tad

219
 1
M2 = (a + a) + a = 0 .
2
Zmjam lieces momentu epru no spka vieninieka, pielikta lum C (6.13.
att. f).
Sijas izliece lum C:
a 4qa 2 a 6qa 2 2a
yC = 0 4 +
6 EI 8 4 8 4

a 6qa 2 2a 2qa 2 a qa 4
+ 4 + 0 = .
6 EI 8 4 8 4 4 EI

Mnusa zme norda, ka izliece notiek pretji pielikt spka vieninieka

virzienam.

6.9. piemrs. Simpsona formulas pielietoana.

Divbalstu sija slogota ar trim viendiem spkiem F = 20 kN, kuri izvietoti soa
a = 2 m attlum (6.14. att. a). Pieaujam maksiml izliece [ y ] = 40 mm = 4

cm; E = 2 104 kN/cm2 un [ ] = 20 kN/cm2. Izvltie velmt dubult T profila

numuru.
Atrisinjums
Balstu reakcijas no rjs slodzes

M A = 0;

Fa 2 Fa 3Fa + 4 RB a = 0;

3F
RB = .
2
T k rj slodze uzlikta simetriski, tad reakcijas ir viendas:
3F
RA = RB = .
2
Lieces momentu aprins no rjs slodzes.
0 z1 a;

M x1 = RA z1 ,

ja z1 = 0, tad

220
 M x1 = 0,

6.14. att. Slogojuma shma, lieces momenta epras no rjs slodzes un

no spka vieninieka.

ja z1 = a, tad
3F 3 20
M x1 = a = 2 = 60 kNm.
2 2
0 z 2 a;

3Fa Fz2
M x 2 = RA ( a + z2 ) Fz2 = + ,
2 2
ja z2 = 0, tad
3Fa 3 20 2
M x2 = = = 60 kNm,
2 2
ja z2 = a, tad

221
 3Fa Fa
M x2 = + = 2 Fa = 2 20 2 = 80 kNm.
2 2
lumi z3 un z4 ir analogi lumiem z1 un z2, td ar lieces momenta epra ir
simetriska.
Maksimlais lieces moments ir sijas vid
max M x = 80 kNm = 8000 kNcm.

No stiprbas nosacjuma liec izsakm nepiecieamo aksilo pretestbas

momentu.
max M x
max = [ ] ;
Wx

max M x 8000 3
Wx = = 400 cm .
[ ] 20

Izvlamies dubult T profilu Nr. 27a, kuram :

A = 43,2 cm2; Wx = 407 cm3 un Ix = 5500 cm4.
Maksiml izliece ir sijas vid. Td uz divbalstu jaunas sijas taj viet un
virzien, kur ir japrina izliece pieliekam spka vieninieku F = 1.
Balstu reakcijas no spka vieninieka:

M A = 0;

F 2a + RB 4a = 1 2a + RB 4a = 0;

1
RA = RB = .
2
Lieces momenti no spka vieninieka
0 z1 a;

z1
M x1 = RA z1 = ,
2
ja z1 = 0, tad

M x1 = 0,

ja z1 = a, tad
a
M x1 = .
2
0 z 2 a;

222
 M x 2 = RA ( a + z 2 ) ,

ja z2 = 0, tad
a
M x2 = ,
2
ja z2 = a, tad
1
M x2 = (a + a) = a .
2
lumi z3 un z4 analogi lumiem z1 un z2, tad ar lieces momenta epra no
spka vieninieka ir tda paa k sijas kreisaj pus.
Sijas maksimls izlieces aprinam izmantojam Simpsona formulu, kad abas
epras ir linera rakstura. Epras ir viendas pirmaj un treaj posm, k ar otraj un
ceturtaj posm.

a 3Fa a a 3Fa a 3Fa a

y = 2 0 + 2 + 0 + 0 + 2 2 + 2 2 Fa a + a + 2 Fa =
6 EI x 2 2 6 EI x 2 2 2 2

a 3Fa 2 3Fa 2 8Fa 2 3Fa 2 2 Fa 2 19 Fa3

= + + + + = .
3EI x 2 2 2 2 2 6 EI x

Stiprbas nosacjums sijai stingum ir

19 Fa 3
[ y] ;
6 EI x

izsakm aksilo inerces momentu

19 Fa3 19 20 2003
Ix = = 6333 cm4.
6 E [ y ] 6 2 104 4

Izvlamies no sortimenta tabulm dubult T profila Nr. 30, kuram A = 46,5 cm2,
Wx = 472,0 cm3 un Ix = 7080 cm4. aj gadjum noteicoais ir sijas stinguma aprins.

6.8. DEFORMCIJAS NO TEMPERATRAS IZMAIAS

Temperatras izmaias rezultt konstrukciju elementu izmri mains sasilstot

palielins, bet atdziestiet samazins. Tas izsauc stieu lumu lineros un leiskos

223
prvietojumus. Nolk atrast izteiksmes o deformciju aprinam apskatsim bezgala
mazu stiea elementu ar garumu dz (6.15. att.).
Pieemam, ka stiea augjs malas malu temperatra paaugstins par T1, bet
apakjs malas temperatra par T2 grdiem. Tad elementa augj mala pagarinsies
par
1 = T1 dz , (6.50)
bet apakj mala par
2 = T2 dz , (6.51)

kur stiea materila termisks izpleans koeficients.

Stiea deformciju rezultt
mains taj akumult potencil
1 enerija. Aksilais spks N(z),
elementam deformjoties, prvietojas
par lielumu , kas izsauc potencils
enerijas izmaiu par

1 + 2 T + T2
2 N ( z ) = N ( z) = 1 N ( z )dz
2 2
(6.52)
Stieni slogojoais moments
6.15. att. Stiea elementa deformcijas no
temperatras izmaias rezultt
temperatras izmaias.
pagrieas par lei
1 2
tg = . (6.53)
d
Potencil enerija no momenta pagrieans izmainsies par lielumu

1 2 T T2
M ( z ) = M ( z ) = 1 M ( z )dz . (6.54)
d d

Elementa potencil enerija izmainsies par

T1 + T2 T T2
dU T = N ( z ) dz + 1 M ( z )dz . (6.55)
2 d

Visas sistmas potencils enerijas izmaiu aprinsim k

224
 T1 + T2 T T2
U T = dU T = N ( z )dz + 1 M ( z )dz . (6.56)
L
2 L
d

Stiea deformciju aprinam izmantosim Kastiljano formulu. Jebkura stiea

punkta r prvietojumu temperatras izmaias rezultt aprinam

U T T + T2 N ( z ) T T2 M ( z )
rT = = 1 dz + 1 dz . (6.57)
L
Fr L
2 Fr L
d Fr

Analogu rezulttu iegsim izmantojot Mora integrli:

T1 + T2 T T2
rT = N ( z )dz + 1 M ( z ) dz . (6.58)
L
2 L
d

Atvasinot potencilo eneriju pc momenta, aprinam luma pagrieziena

lei:
U T T + T2 N ( z ) T T2 M ( z )
M k L
rT = = 1 dz + 1 dz . (6.59)
2 M k L
d M k

Izmantojot Mora integrli, bs

T1 + T2 T T2
kT = N ( z )dz + 1 M ( z )dz . (6.60)
L
2 L
d

225
 7. n o d a a

SALIKTIE SLOGOJUMI

Par saliktu slogojumu sauc tdu slogojumu, kad stienis (sija, kolonna) vienlaicgi
pakauta diviem vai vairkiem pamatslogojumiem; stiepei, spiedei, bdei, vrpei un
liecei. Praks visbiek sastopami di saliktie slogojumi: greiz liece, ekscentrisk
spiede (stiepe), spiede (stiepe) un liece, liece un vrpe, liece vrpe un spiede (stiepe).
Lai noteiktu spriegumus salikt slogojum, sadalm vienkros slogojumos un
aprinm tiem spriegumus. Pc spku darbbas neatkarbas principa, iegtos
spriegumus saskaitm: normlos spriegumus - algebriski, bet tangencilos
spriegumus - eometriski.
Aprinot konstrukciju, svargkais uzdevums ir atrast visvairk noslogoto
konstrukcijas dau. Uzrakstot ai daai sakarbu starp spriegumiem un rjiem spkiem,
iegst izteiksmi stiprbas aprinam. Ar o izteiksmi var aprint vai nu
nepiecieamos rsgriezuma izmrus vai ar noteikt pieaujamo spku vrtbas
esoajam rsgriezumam.
Salikta slogojuma gadjum aprinu secba var bt sekojoa:
1. Sastda relajam objektam aprina shmu. Tas ir konstrukcijas elementu
aizstj ar t ass lniju, kura attlo rsgriezumu laukumu smagumcentru novietojumu
telp.
2. Zm iekjo spku un momentu epras. Jatceras, ka epru plaknm jsakrt ar
plaknm, ko veido luma galvens inerces asis.
3. Analiz iekjo spku un momentu epras, atrod bstamo lumu, t. i., to
lumu, kur spriegumi vartu sasniegt vislielks vrtbas. Ja stiea rsgriezums
nemains, tad bstamais lums ir tur, kur iekjo spku eprm ir vislielks vrtbas.
4. Raksta sakarbas spriegumiem no katra iekj spka un momenta bstamaj
lum.
5. Kopjos normlos spriegumus jebkur luma punkt iegst, summjot
algebriski visus normlos spriegumus. Kopjos tangencilos spriegumus iegst,
summjot eometriski tangencilos spriegumus.

226
 6. Izmantojot kdu no stiprbas teorijm, iegst ekvivalent sprieguma izteiksmi.
Stiprbas noteikums
max e [ ]

dod izteiksmi rsgriezuma laukuma izmru vai pieaujams slodzes aprinam.

7.1. GREIZ LIECE

Par greizo lieci sauc tdu lieces gadjumu, kad lieces momenta darbbas plakne
iet caur sijas asi, bet neiet ne caur vienu no luma galvenajm inerces asm.
Tpat k rslieces gadjum, rsspka radtiem tangenciliem spriegumiem
() ir niecga ietekme saldzinot ar normliem spriegumiem ( ) .
z
l

7.1. att. Greizs lieces slogojums.

Praktiskos greizs slieces aprinos izmanto trs lieces formulas normlo

spriegumu noteikanai un tangencilos spriegumus ignor.
Aplkosim konsolsiju (7.1. att.), slogotu ar spku F.
lum 0 z l spka projekcijas
Fx = F cos ;

Fy = F sin .

227
 Qy Fy Qx Fx
Mx My

z z
l l

Qy Fy Qx Fx
Fyl Fxl
Mx My

7.2. att. Lieces momentu epras.

Lieces momenti (7.2. att.):

M x = Fy z = Fz sin ;

max M x = Fl sin ;

M y = Fx z = Fz cos ;

max M y = Fl cos .

Bstamais lums ir iespljum, ja z=l, kur kopjais lieces moments

max M = M x2 + M y2 . (7.1)

Kopj lieces momenta pda bstamaj lum ar x asi veido lei (7.3. att.).
Lei aprina ar izteiksmi

Mx
tg = . (7.2)
My

Ja aprintais leis >0, tad pdu no x ass pagrie pret pulkstea rdtja
virzienu par lei , ja otrdi, tad pulkstea rdtja virzien.
Lieces momenta M pda greizs lieces gadjum nesakrt ne ar vienu no luma
galvenajm inerces asm. aj gadjum greizo lieci var uzskatt k divu rslieu
summu.
Atsevis rslieu plakns normlos spriegumus var aprint ar
izteiksmm

228
 Mxy
Mx =
Ix

un
M yx
My = . (7.3)
Iy

Izmantojot spku darbbas neatkarbas principu, spriegumus sakaitm

Mx y M yx
= Mx + My = , (7.4)
Ix Iy

kur x un y patvaga punkta koordintas lum.

No
rm
le
sa
ss

7.3. att. Spriegumu epras bstamaj lum.

Ja iegtie spriegumi > 0, tad aj punkt ir stiepe, ja < 0, tad spiede.

Atrodam neitrls ass stvokli bstamaj lum. Uz neitrls ass normlie
spriegumi ir viendi ar nulli ( = 0);

Mx y M yx
=0. (7.5)
Ix Iy

Apzmjam neitrls ass stvoka lei ar x asi, pieemot

229
 y
tg = .
x
Mx y M yx
Izteiksmi = 0 nodalm ar x un iegstam
Ix Iy

M xtg M y
=0,
Ix Iy

tad
M y Ix
tg = . (7.6)
MxIy

Regulriem daudzstriem, skot no regulra trsstra, kvadrta ldz aplim, kuriem

Ix=Iy neitrl ass ir perpendikulra momenta pdai un t ir parast liece vai rsliece.
Greizs lieces gadjum lielkie normlie spriegumi bs bstamaj lum
( z = l ) visattlkajos punktos B un D no neitrls ass, tad stiprbas nosacjumi bs

M x y D M y xD
sp = [ ]sp ;
Ix Iy

M x yB M y xB
st = [ ]st . (7.7)
Ix Iy

Ja sijas rsgriezums veido taisnstra formu ar divm simetrijas asm, tad

iepriek mintos stiprbas nosacjumus var prveidot

Mx My
max st = + [ ]st ;
Wx Wy

Mx M y
max sp = [ ]sp . (7.8)
Wx Wy

7.1. piemrs. Stiprbas aprini.

Trauda sija A-B (7.4. att.), slogota ar spkiem F1= 2 kN un F2= 4 kN. Sijas
garums l = 4 m un ts rsgriezuma izmrs c = 0,02 m.
1. Konstrut lieces momenta epras galvenajs inerces ass.
2. Ar epru paldzbu noskaidrot bstamo lumu.
3. Aprint lielkos stiepes un spiedes normlos spriegumus.

230
 4. Bstamaj lum atrast lieces momenta pdas un neitrls ass stvokli.

Atrisinjums

Balstu reakcijas un lieces momenti yz plakn:

M iA =0;

l
F2 + By l = 0 ;
2
F2 4
By = = = 2kN .
2 2

F iy = 0;

Ay F2 + By = 0 ;

Ay = F2 By = 4 2 = 2kN .

l 4
M xC = Ay = 2 = 2kNm
4 4
un
l 4
M xD = Ay = 2 = 4kNm .
2 2

Sijas luma aksilie inerces momenti:

( 4c ) ( 3c )
3 3
2c c
Ix = = 8, 42c 4 = 8, 42 0, 024 = 1,35 10 6 m 4 ,
12 12

( 2c )
3
4c c3 3c
Iy = = 2, 42c 4 = 2, 42 0, 02 4 = 0,39 106 m 4 .
12 12

Sijas luma aksilie pretestbas momenti:

Ix 8, 42c 4
Wx = = = 4, 21c 3 = 4, 21 0, 023 = 33, 68 106 m3 ,
ymax 2c

Iy 2, 42c 4
Wy = = = 2, 42c3 = 2, 42 0, 023 = 19,36 106 m3 .
xmax c

231
 l l
4 4

7.4. att. Sijas slogojuma shma, rsgriezuma laukums

un lieces momenta epras.

Maksimlie normlie spriegumi lum C:

Mx M y 2 103 1,5 103

max
(C )
= + = 6
+ = 136,9 106 Pa = 136,9MPa .
Wx Wy 33, 68 10 19,36 106

Maksimlie normlie spriegumi lum D:

Mx M y 4 103 1103
max
(D)
= + = 6
+ = 170, 4 106 Pa = 170, 4MPa .
Wx Wy 33, 68 10 19,36 106

Bstamais lums ir punkt D, jo aj lum ir lielkie normlie spriegumi.

Lieces momenta pdas leis ar x asi lum D:

Mx 4
tg = = ; = 75,96 .
My 1

Neitrls ass stvoka leis ar x asi lum D (7.5. att.):

M y Ix 4 1,35 106
tg = = = 13,85 ,
Mx Iy 1 0,39 106

tad

232
 = 85,87 .
Lielkie normlie spriegumi ir visattlkajos
punktos no neitrls ass, tas ir punkt (1) lielkie
spiedes spriegumi, bet punkt (3) lielkie stiepes
spriegumi.

7.2. EKSCENTRISK SPIEDE (STIEPE)

Centrisks spiedes (stiepes) gadjum spks F

darbojas luma smaguma centr. Ekscentrisks
spiedes vai stiepes gadjum spka F pielikanas
punkts nobdts no luma smaguma centra par 7.5. att. Neitrls ass stvoklis
un normlo spriegumu epra.
attlumu e (ekscentricitti).
Par ekscentrisko spiedi (stiepi) sauc tdu slogojuma veidu, kad spiedes spka
darbbas lnija ir paralla stiea asij un nesakrt ar to. Visprg ekscentrisks spiedes
gadjum darbojas lieces momenti Mx un My, k ar aksilais spks N.
Ekscentrisk spiede (stiepe) ir viens no visbiek sastopamiem konstrukciju
slogojuma veidiem. Pie tam jievro, ka pat neliela slodzes ekscentricitte e (7.6. att.),
kad spka F pielikanas punkts nobdts no luma smaguma centra C jtami maina
spriegumu sadaljumu lum.
Analizsim skk ekscentrisks spiedes gadjumu. Aplkosim stieni (7.6. att.a);
prnesam spiedes spku uz luma smaguma centru par ekscentricitti e un smaguma
centr pieliekam pretji vrstu spku F (7.6. att. b). Ldzvrtg spku sistm laukuma
smaguma centr (C) darbojas spiedes spks F un spkpris (F-F) ar momentu M=Fe.
Ass spiedes un trs lieces spriegumi visos rsgriezumos ir viendi, tpc
izturbas prbaudi var izdart jebkur rsgriezum.
Ekscentrisks spiedes aprinu gadjum netiek ievrtts lieces moments no
stiea izlieces, kas rodas no rsspka (7.7. att.).

233
 a) F b) F F
C C
e F
e

7.7. att. Izliece ekscentrisks spiedes gadjum.

7.6. att. Ekscentriskais slogojums.

Spriegumi ekscentrisk spied

Analizsim skk ekscentrisks spiedes gadjumu, kad spiedes spks F pielikts 1.
kvadrant punkt K (7.8. att.). Iekjo spku faktoru epras N, Mx un My vis stiea
garum ir viendas. lum z atmetsim stiea (kolonnas) apakjo dau un
aplkosim ts augjs daas ldzsvaru (7.8. att.), kur x un y ir rsgriezuma galvens
centrls asis, bet ex un ey ir spka F darbbas lnijas koordintas.
Aprinm spriegumus patvag luma punkt ar koordintm x un y.
No spka F rodas spiedes spriegums

N F
sp = = , (7.9)
A A

kur A stiea rsgriezuma laukums

N = F - aksilais spks.
Kopjo lieces momentu sadalm divs komponents

M x = Fey

un
M y = Fex . (7.10)

Tie rada lieces normlos spriegumus

Myx Mxy
M = . (7.11)
Iy Ix

Pamatojoties uz spriegumu summanas principu, iegstam kopjos normlos

spriegumus

234
 F Fe x Fe y
= sp + M = + y + x . (7.12)
A Iy I x

F y
ex K N Mx My
C ey
x

My y

C
x
Mx
N

z F Fey
Fex

7.8. att. Iekjo spku faktoru epras.

Ievietojot 7.12. formul (7.10) un (7.11), iegsim

1 e x e y
= F + x + y . (7.13)
A Iy I x

Ar s formulas paldzbu var noteikt spriegumus jebkur luma punkt,

ierakstot ex un ey ar attiecgm zmm un ekscentrisks stiepes gadjum formul
(7.13) zmes viet jraksta + zme.
Formulu (7.13) var prveidot, inerces momentus aizvietojot ar zinmm
sakarbm
Ix
ix2 =
A
un
Iy
i y2 = , (7.14)
A

235
kur ix un iy luma laukuma galvenie inerces radiusi.
No izteiksmm (7.13) un (7.14) iegstam normlo spriegumu aprinu formulu

F ex x e y y
= 1 + 2 + 2 . (7.15)
A iy ix

F
Neitrls ass viendojumu iegstam, pieemot = 0 ; t k 0 , tad
A

ex x ey y
1+ + 2 = 0. (7.16)
i y2 ix

Aplkosim lumu z (7.9. att.),kur x0 un y0 ir neitrls ass tekos koordintas.

Punktam M
x=x0 un y=0,

bet punktam R
y=y0 un x=0,

ievietojot viendojum (7.16) iegstam neitrls ass koordintas

i y2
x0 =
ex

un
ix2
y0 = . (7.17)
ey

Neitrl ass lumu sadala divs das: spiestaj ( ) un stieptaj ( + ) da.

Maksimlie spriegumi max darbojas visattlkaj luma punkt no neitrls ass, tas

ir punkt 3 (7.9. att.). Ja materils viendi pretojas stiepei un spiedei, tad stiprbas
nosacjums ir

F ex x e y y
= 1 + 2 + 2 [ ] , (7.18)
A iy ix

kur x un y luma attlk punkta koordintas no neitrls ass.

Ja stiea materils dadi pretojas stiepei un spiedei, tad atsevii jprbauda
attlkajos pretjos punktos no neitrls ass spriegumi stiep un spied

236
 F ex x e y y
(1) = 1 + 2 + 2 st (1) . (7.19)
(3) A iy ix sp (3)

Stieiem (kolonnm), kuru

rsgriezumiem ir divas
ex K
simetrijas asis, ekscentrisks
spiedes gadjum normlo x0

ey
spriegumu noteikanai var
izmantot izteiksmi M

y0
N Mx M y R
= . (7.20)
A Wx Wy sp.max

Ne ass
itr
ala
luma kodols
Praks oti biei tiek =0
st.max
pielietoti tdi materili k betons,
7.9. att. Neitrl ass un spriegumu epra.
ieei un citi, kuri praktiski nav
spjgi pretoties stiepes spriegumiem. Td ar konstrukcijas no diem materiliem ir
jprojekt t, lai nekur rsgriezuma laukuma robes nepardtos stiepes spriegumi.
Ja ekscentrisks spiedes gadjum, spka ekscentricitte bs neliela, tad nelieli bs ar
lieces momenta izraistie stiepes spriegumi. Summjot os spriegumus ar spiedes
spriegumiem no spiedes spka, pdjie prkls stiepes spriegumus un kopjie
spriegumi viss luma viets bs spiedes. Td gadjum neitrl ass nersos
laukuma robeas. Vissliktkais gadjums, ko drkst pieaut, ir gadjums, kad neitrl
ass iet caur kdu no laukuma kontras punktiem, t. i., spiedes spriegumu vrtba kd
laukuma punkt nokritsies ldz nullei, bet stiepe vl nesksies. No iepriek mint
izriet, ka var atrast tdas ekscentricittes vrtbas, kuras vis rsgriezuma laukum
dos tikai spiedes spriegumus. Atliekot s pieaujams ekscentricittes uz vism pusm
no laukuma smaguma centra, iegst t saukto luma kodolu. Laukuma dau ap
luma smagumcentru, kur pielikts spiedes spks, nerada nevien rsgriezuma
laukuma viet stiepes spriegumus, sauc par luma kodolu. Lai noteiktu t kontras,

237
pieem, ka neitrl ass iet caur rsgriezuma laukuma kontras rjiem punktiem (k
pieskares).
No izteiksmm (7.17) izsakm spka pielikanas koordintas

i y2
ex =
x0

un
ix2
ey = . (7.21)
y0

Aplkosim luma laukuma kodola konstruanu taisnstra lumam (7.10.

att.).
Taisnstra luma laukuma eometriskie raksturotji:
laukums
A=hb;
aksilie inerces momenti
h3b
Ix =
12
un
hb3
Iy = ;
12
inerces rdiusu kvadrti
I x h2
ix2 = =
A 12
un
Iy b2
i y2 = = .
A 12
Pieemam, ka 1. neitrl ass sakrt ar malu BC, tad
b
x0 =
2
un
y0 = .

238
 h
6
b h
6

7.10. att. Taisnstra laukuma luma kodols.

Ievietojot izteiksm (7.21), iegstam spiedes spka pielikanas koordintas

punkt 1.
b2
2
i b
ex1 = = 12 =
y

x0 b 6

2
un
h2
2
i
ey1 = = 12 = 0 .
x

y0

Analogi pieemam, ka 2. neitrl ass sakrt ar malu C-D , kurai

h
y0 = un x0 = ,
2
ievietojot izteiksm (7.21), iegstam
h
ey 2 =
2
un
ex 2 = 0 .

3. un 4. punktu konstruana analoga iepriekjam aprinam. Savienojot punktus 1;

2; 3 un 4, iegstam luma kodola laukumu.
Ldzgi atrodam luma kodolu riim (7.11. att.). luma raksturotji riim:

239
luma laukums (7.11. att.)
d2
A= .
4

y
1. neitrala ass

y 2
keluma
kodols

y2
x0
1 3 x

h
1 x

y4
8
4
d

x1
x3
7.11. att. luma kodols riim. b

7.12. att. Velmta dubult T profila

luma kodols.

Aksilais inerces moments

d4
Ix = .
64
Inerces rdiusa kvadrts
d4
Ix d2
ix2 = = 642 = .
A d 16
4
Neitrls ass koordinta
d
x0 = .
2
Spka pielikanas koordinta

240
 d2
2
i d
ex = = 16 = .
y

x0 d 8
2

7.2. piemrs. luma kodola konstruana.

7.13. attl pardts balsts, kas slogots ar spiedes spku F un rsizmriem
(7.14. att.) h1=100 mm; b1=30 mm; h2=20 mm; b2= 80 mm. Aprint pieaujamo
spku F , ja [ ]st = 3,3 kN/cm2 un [ ]sp = 14,5 kN/cm2. Uzzmt luma kodola

kontru.
Atrisinjums
1. Sadalm doto luma laukumu 2 pamatfigrs taisnstros.
Pamatfigru laukumi: A1 = h1b1 = 10 3 = 30 cm2 ; F
2
A2 = h2b2 = 2 8 = 16 cm . (1 )

luma laukums
A = Ai = A1 + A2 = 30+16=46 cm .
2 A A
H

2. Par palgasm izvlamies asis x un y. T k

luma laukumam ir simetrijas ass, tad y ass
sakrt ar simetrijas asi. Lai iegtu statiskos
momentus, jzina atsevio pamatfigru
7.13. att. Ekscentriskais
smaguma centru koordintas. slogojums.

1. figrai x1=0;
h1 10
y1 = = = 5 cm.
2 2
2. figrai x2=0;
h2 2
y2 = h1 + = 10 + = 11 cm.
2 2

3. Aprinm luma laukuma smaguma centra koordintas

241
 A1 y1 + A2 y2 30 5 + 16 11
yc = = = 7, 09 cm un xc=0.
A1 + A2 30 + 16

4. Atsevio figru aksilie un

A -A centrifuglie inerces momenti pret o
y; y1; y2; yc; yg figru centrlajm asm xi un yi:
b2
(6) (1) F h13b1 103 3 4
x2 I x1 = = = 250 cm ;
12 12
h2

C2
(5) (2) h1 b13 10 33 4
a2 I y1 = = = 22,5 cm ;
12 12
A1 xcxg
C h23b2 23 8 4
I x2 = = = 5,33 cm ;
a1

12 12
y2

x1
h1

C1
h2b23 2 83 4
I y2 = = = 85,33 cm .
yc

12 12
y1

A2
5. Aksilie inerces momenti pret
x
galvenajm asm.
(4) b1 (3)
T k luma laukumam ir
simetrijas ass, tad galvens asis
7.14. att. luma smaguma centrs.
sakrt ar simetrijas asi
yc=yg
un
xc=xg.
Attlumi starp parallajm asm:

ai = yi yc ;

a1=y1-yc=5-7,09=-2,09 cm;

a2=y2-yc=11-7,09=3,91 cm.

I xc = I xg = I x1 + a12 A1 + I x 2 + a22 A2 = 250 + ( 2, 09 ) 30 + 5,33 + 3,912 16 = 630,98 cm4;

2

4
I yc = I yg = I y1 + I y 2 = 22,5 + 85,33 = 107,83 cm .

6. Inerces rdiusu ixg2 un iyg2 kvadrti

242
 I xg 630,98 2
ix2 = = = 13, 72 cm ;
A 46

7. Spka F pielikanas punkta koordintas (7.15. att.):

ex=4 cm un ey=h1+h2-yc=10+2- 7,09=4,81 cm .

8. Neitrls ass stvokli

nosakm pc (9)

i y2 2,34
x0 = = = 0,59 cm;
ex 4

ix2 13, 72
y0 = = = 2, 79 cm.
ey 4,91

9. Uzzmjam neitrlo asi n

n, konstatjam, ka bstamie punkti
rsgriezum ir kontra stra
punkti (1) un (5). o punktu
koordintas ir :
x(1) = 4 cm;

y(1) = 4,91 cm;

x(5) = -4 cm
un 7.15. att. luma kodols un spriegumu epra.
y(5) = h1-yc=10-7,09=2,91 cm.

10. Uzrakstm stiprbas nosacjumu ekscentrisk spied un nosakm pieaujamo

spiedes spku, izejot no pieaujamajiem spiedes spriegumiem punkt (1):

F ex x e y y
= 1 + 2 + 2 [ ] ;
A iy ix

A sp 46 ( 14, 7 )
F = = 71,56 kN.
ex x(1) ey y(1) 4 4 4,91 4,91
1+ 2 + 2 1+ +
iy ix 2,39 13, 72

243
 Nosakm pieaujamo spiedes spku, izejot no pieaujamajiem stiepes
spriegumiem punkt (5):

A [ st ] 46 ( 3,3 )
F = = 32,56 kN.
ex x(5) ey y(5) 4 ( 4 ) 4,91 2,91
1+ 2 + 2 1+ +
iy ix 2,39 13, 72

Pieaujamais spiedes spks Fmin = 32,56 kN.

11. Aprinm maksimlos spiedes spriegumus punkt (1) un maksimlos stiepes
spriegumus punkt (5), ja kolona tiek slogota ar spiedes spku F = Fmin:

F ex x(1) ey y(1) 32,56 4 4 4,91 4,91 2

sp = 1 + 2 + 2 = 1+ + = 6, 71 kN/cm ;
A iy ix 46 2,39 13, 72

F ex x(5) ey y( 5) 32,56 4 (4) 4,91 2,91 2

st = 1 + 2 + 2 = 1+ + = 3, 29 =~ 3,3 kN/cm .
A iy ix 46 2,39 13, 72

12. Aprinm rsgriezuma kodolu (7.15. att.):

Aprinm rsgriezuma stra punktu koordintas un pc formulas (7.17)
nosaka nogrieus, ko kodola kontra taisne ate no x un y asm:
Punktam (1)
ex(1) = 4 cm
un
ey(1) = 4,91 cm;

i y2 2,34
x01 = = = 0,59 cm,
ex (1) 4

ix2 13, 72
y01 = = = 2, 79 cm.
ey (1) 4,91

Simetriska neitrl ass veidojas punktam (6).

Punktam (5)
ex (5) = 4 cm;

ey (5) = 2,91 cm;

244
 i y2 2,34
x05 = = = 0,59 cm;
ex (5) 4

ix2 13, 72
y05 = = = 4, 71 cm.
ey (5) 2,91

Simetriska neitrl ass veidojas punktam (2).

Punktam (3)
ex (3) = 1,5 cm;

ey (3) = 7, 09 cm;

i y2 2,34
x03 = = = 1,56 cm,
ex (3) 1,5

ix2 13, 72
y03 = = = 1,94 cm.
e y (3) 7, 09

Simetriska neitrl ass punktam (4).

7.3. piemrs. Stiprbas aprini.

Uz slpi novietotu dubult T profila trauda siju Nr. 20 (A = 26,8 cm2, Wx = 184
cm3) darbojas vertikls spks F = 40 kN pielikts sijas vid (7.16. att.). Sijas garums l =
3 m un ts ass ar horizontlo virzienu veido lei = 30 . Aprint spriegumus
visvairk slogot lum.
Atrisinjums
Aprinm balstu reakcijas izmantojot statikas ldzsvara nosacjumus:

M iA =0;

Fl
RBl sin cos = 0 ;
2

RB = 34, 64 kN,

F iy = 0;

RAy F cos + RB sin = 0 ;

245
 RAy = 17,32 kN,

F iz =0;

RAz F sin RB cos = 0 ;

RAz = 50 kN.

N, Mx,
RB B z kN kNm

25,98
l 30

y
RAZ l/2
RAY F

A

50

7. 16. att. Slogojuma shma, aksil spka un lieces momenta epras.

Aksil spka N un lieces momenta M x aprins:

l
1. posm 0 z1 = 1,5 m.
2
N1 = RAz = 50 kN;

M x1 = RAy z1 ,

ja z1 = 0 , tad
M x1 = 0

un
ja z1 = 1,5 m, tad
M x1 = 17,32 1,5 = 25,98 kNm.

l
2. posm 0 z2 = 1,5 m.
2

246
 N 2 = RB cos = 34, 64 0,866 = 30 kN;

M x 2 = RB z2 sin ,

ja z2 = 0 , tad
M x2 = 0

un
ja z2 = 1,5 m, tad
M x 2 = 34, 64 1,5 0,5 = 25,98 kNm.

Visvairk noslogots ir sijas lums C. eit lieces moments ir

M x = 25,98 kNm

un aksilais spks
N = -50 kN.
Maksimlie spiedes spriegumi atrodas sijas augjs iedrs

N Mx 50 25,98 100 2
max sp = = 16 kN/cm
A Wx 26,8 184

un apakjs iedrs ir maksimlie stiepes spriegumi

N Mx 50 25,98 100 2
max st = + = + = 12, 25 kN/cm .
A Wx 26,8 184

7.4. piemrs. Stiprbas aprini.

Aprint pieaujamos spkus (7.17. att.) pieliktus vienda biezuma a un
materila plksnm, kur a) plksnei izgriezumi ir no abm pusm, bet b) plksnei no
vienas puses. Izgriezumu platums a abm plksnm ir viends.

Atrisinjums
7.17. att. a pardt plksne slogota centriski, tad stiprbas nosacjums ir

N F
= = [ ]
A 2a 2
un pieaujamais spks ir
[ F ] = 2a 2 [ ] .

247
 a F F 7.17. att. b pardt plksne
b
slogota ekscentriski. Normlie
spriegumi sastv no stiepes un lieces

1 2 radtiem spriegumiem un stiprbas

a nosacjums ir

N My
2a = [ ] ,
A Wy

kur
F F
y y N=F;
C C
1 2 A = 3a 2 ,
a

2a a/2 Fa
3a My =
4a 2
4a
un

( 3a ) a .
2
7.17. att. Plku slogojuma shmas. Wy =
6

Pieaujamais spks ir
3a 2 F
[F ] = .
2
Spriegumi punkt 1
F F 5F
(1) = + = ,
2a 2 3a 2 6a 2

bet punkt 2 ir
F F F
(2) = = .
2a 2 3a 2 6a 2

7.3. VIENLAICGA LIECES UN VRPES

DARBBA APASTIEOS

Aplkojam iespltu apastieni, kur slogots ar spku F (7.18. att.). No

slogojuma rodas sekojoi iekjo spku faktori:

248
 Qy = F; Mz = FR;
Mx = -Fz,

7.18. att. Iekjo spku faktoru epras.

ja z =l, tad
maxMx = -Fl.
Uz stieni darbojas vienlaicgi liece un vrpe, stiea rsgriezuma punktos rodas
di spriegumi.
Normlie lieces spriegumi
Mxy
= ,
Ix

kuri vrsti stiea ass virzien un sasniedz maksimls vrtbas

Mx
max =
Wx

visattlkajos punktos no neitrls ass 1 un 3.

Tangencilie spriegumi
Qy S x
Q =
I x 2R

249
no rsspka ir viendi ar 0 tur, kur normlie spriegumi ir vislielkie. T k normlie
spriegumi daudzkrt lielki par Q , tangencilos spriegumus, kuri rodas no

rsspka iedarbbas, ignor.

Vrpes tangencilos spriegumus aprina ar izteiksmi
Mz
Mz =
Ip

un
Mz
max = ,
WP

kuri rodas apastiea luma kontra rjos punktos, tai skait ar punkti 1 un 3.
Bstamie punkti ir 1 un 3 (7.19. att.), jo tur darbojas max un max M .z

Pc III stipr-
bas teorijas nosac-
juma ekvivalentie
spriegumi ir

eIII = 2 + 4 2 [ ] ,

kur normlie
spriegumi
7.19. att. Spriegumu sadaljums lum. Mx
=
Wx

un tangencilie spriegumi
Mz
= .
WP

T k aksilais pretestbas moments

d3
Wx =
32
un polrais pretestbas moments
d3
WP = ,
16
tad

250
 WP = 2Wx .

Ievietojam stiprbas nosacjum

M x2 M2 M x2 M z2
eIII = 2
+ 4 z2 = + ,
Wx WP Wx2 Wx2

tad prveidotais stiprbas nosacjums ir

M x2 + M z2
eIII = [ ] ,
Wx

ja lieces moments darbojas divs plakns, tad

M x2 + M y2 + M z2
eIII = [ ] . (7.22)
Wx

Izmantojot IV stiprbas teoriju, kur stiprbas nosacjums ir

eIV = 2 + 3 2 [ ] ,

analogi iegstam

M x2 + 0, 75M z2
eIV = [ ]
Wx

un

M x2 + M y2 + 0, 75M z2
eIV = [ ] . (7.23)
Wx

Ekvivalentie lieces momenti pc III un IV stiprbas teorijm:

M eIII = M 2 + M z2 ;

M eIV = M 2 + 0, 75M z2 ,

kur

M = M x2 + M y2

un attiecgi stiprbas nosacjumi:

M eIII
eIII = [ ] ;
Wx

251
 M eIV
eIV = [ ]
Wx

un vrpstu diametri attiecgi

32 M eIII
d III = ;
[ ]
3

32 M eIV
d eIV = .
[ ]
3

7.5. piemrs. Stiprbas aprini.

Transmisijas vrpsta (7.20. att. a) grieas ar n apgriezieniem mint un prvada
jaudu P kW. Aprint vrpstas diametru bstamaj lum.
Dots: P=15 kW; n=400 apgr/min; a=0,4 m; b=0,8 m; c=1,2 m; D1=0,6 m;
D2=0,4m; [ ] = 160 MPa. Aprint nepiecieamo vrpstas diametru.

Atrisinjums
Dzeno skriemea D1 griezes moments, kur darbojas starp skriemeiem D1 un
tuvko D2:
leiskais trums
n 400 rad
= = = 41,89 ;
30 30 s
griezes moments
P 15 103
M z1 = = = 358 Nm .
41,89
Griezes moments starp dztajiem skriemeiem D2:

M z1 358
M z2 = = = 179 Nm .
2 2

Konstrujam griezes momenta epru (7.20. att. b.).

Skriemeu aploces spki:
2 M z1 2 358
t1 = = = 1193 N ;
D1 0, 6

252
 y T1 = 2t1
D2 D2 D1

a) x
t2

a b c a t1
T2 = 2t2
b)
358
M z, 179
Nm

R2 By R2 Cy

c) 644

Mx,
Nm

1074
d) Bx Cx R1

My,
Nm
543

1432

1432

e) 1074 862

Mrez,
Nm

7.20. att. Vrpstas noslogojuma shma, vrpes un lieces momentu epras.

2 M z 2 2 179
t2 = = = 895 N .
D2 0, 4

Skriemeu radtie spki uz vrpstu:

R1 = 3t1 = 3 1193 = 3579 N ;

R2 = 3t2 = 3 895 = 2685 N .

253
Balstu reakcijas un lieces momenti vertikl plakn (yz) (7.20. att. c):

M iB =0;

R2 a R2b + C y ( b + c ) = 0 ;

R2b R2 a 2685 0,8 2685 0, 4

Cy = = = 537 N .
b+c 0,8 + 1, 2

F iy = 0;

2 R2 + By + C y = 0 ;

By = 2 R2 C y = 2 2685 537 = 4833 N .

M xB = R2 a = 2685 0, 4 = 1074 Nm ;

M xK = C y c = 537 1, 2 = 644 Nm .

Konstrujam lieces momenta epras plakn (yz) (7.20. att. c).

Balstu reakcijas un lieces momenti horizontlaj plakn (x z) (7.20. att. d):

M iC = 0;

Bx ( b + c ) R1a = 0 ;

R1a 3579 0, 4
Bx = = = 716 N ;
b+c 0,8 + 1, 2

F ix = 0;

Bx + Cx R1 = 0 ;

Cx = R1 Bx = 3579 + 716 = 4295 N .

M yC = R1a = 3579 0, 4 = 1432 Nm ;

M yK = Bxb = 716 0,8 = 572 Nm .

Konstrujam lieces momenta epras plakn (x z) (7.18. att. d).

254
 Rezultjoais lieces moments, kuru aprina ar formulu

M rez = M x2 + M y2 :

M rezB = 1074 Nm ;

M rezK = 6442 + 5732 = 862 Nm ;

M rezC = 1432 Nm .

Konstrujam rezultjo lieces momenta epru (7.20. att. e).

Lai konstattu bstamo lumu, aplkojam Mz un Mrez epras. Pc tres stiprbas
teorijas aprinm reducto lieces momentu

M red = M rez
2
+ M z2 .

Bstamais lums ir punkt C, kur ir lielkais reductais moments

M redC = M rezC
2
+ M z21 = 14322 + 3582 = 1476 Nm .

32 M red 32 1476
Vrpstas diametrs balst C: d 3 = 3 = 0, 0455m . Pieemam d
[ ] 160 106

= 46 mm.

Liece, vrpe un stiepe (spiede)

ds salikts slogojums sastopams slpo, konisko un gliemeprvadu vrpsts.
Stiepes vai spiedes spku ietekmi uz vrpstas izturbu ietekm, pieskaitot
maksimlajam lieces spriegumam vl aksilo spku radto spriegumu

N
N = ,
A

kur N aksilais stiepes vai spiedes spks, A vrpstas rsgriezuma laukums.

Stiprbas izturbas nosacjum viet jraksta rezultjoais normlais spriegums
(lieces momenta un aksil spka spriegumu summa):

M N
= + .
W A

255
 Aptuvenu izmru noteikanu izdara, ievrtjot tikai lieci un vrpi, bet izmrus
prbaudot, ievrt ar aksilo spku. Aprintai normlo spriegumu summas
atirbai no pieaujam sprieguma [ ] jbt 5 % robes.

7.2. piemrs. Salikta slogojuma aprins.

Aprint divu slpu zobu zobratu vrpstu (7.21. att.), prvadm jauda P = 22,5
kW, vrpstas apgriezienu skaits mint n = 500, zobu slpuma leis = 10o un
sazobes leis = 20o , D1 = 5 cm, D2 = 10 cm, l1 = 4 cm, l2 = 9 cm, l3 = 6 cm,
[ ] = 600 kN/cm2.
Atrisinjums
Nosakm vrpes momentu (7.21. att. c)

P 30 P 30 22,5 103
T= = = = 430 Nm.
n 3,14 500

T = Mz .

Aprinm spku komponentes (formulas emtas no Manu elementu kursa).

Spks aploces pieskares virzien Ft :

2T
Ft = ;
D

2T 2 430
Ft1 = = = 17200 N;
D1 0, 05

2T 2 430
Ft 2 = = = 8600 N.
D2 0,1

Spks radil virzien Fr :

tg
Fr = Ft ;
cos

tg tg 20o 0,364
Fr1 = Ft1 = 17200 = 17200 = 6360 N;
cos cos10 o
0,985

tg tg 20o 0,364
Fr 2 = Ft 2 = 8600 = 8600 = 3180 N.
cos cos10o 0,985

256
7.21. att. Vrpstas slogojums, aksil spka, vrpes momenta,
lieces momenta epras.

257
 Spks vrpstas ass virzien Fa :

Fa = Ft tg ;

Fa1 = Ft1 tg = 17200 tg10o = 17200 0,176 = 3040 N;

Fa 2 = Ft 2 tg = 8600 tg10o = 8600 0,176 = 1520 N.

Aizstjam telpisko spku sistmu ar divm plaknes spku sistmm: vertiklo -

yoz un horizontlo xoz.
Nosakm balstu reakcijas vertikl plakn yoz:

M A = 0;

D1 D
Fa1 Fr1 l1 Fr 2 ( l1 + l2 ) Fa 2 2 + RBy ( l1 + l2 + l3 ) = 0 ;
2 2

D1 D
Fa1 + Fr1 l1 + Fr 2 ( l1 + l2 ) + Fa 2 2
RBy = 2 2 ;
l1 + l2 + l3

5 10
3040 + 6360 4 + 3180 ( 4 + 9 ) + 1520
RBy = 2 2 = 3515 N.
4+9+6

M B = 0;

D2 D
Fa 2 + Fr 2 l3 + Fr1 ( l2 + l3 ) + Fa1 1 RAy ( l1 + l2 + l3 ) = 0 ;
2 2

D2 D
Fa 2 + Fr 2 l3 + Fr1 ( l2 + l3 ) + Fa1 1
RAy = 2 2 ;
l1 + l2 + l3

10 5
1520 + 3180 6 + 6360 ( 9 + 6 ) + 3040
RAy = 2 2 = 6025 N.
4+9+6

F z = 0;

Fa1 + Fa 2 + RAz = 0 ;

258
 RAz = Fa1 Fa 2 = 3040 1520 = 1520 N.

0 z1 l1 ,

tad
N1 = RAz = 1520 N = const.

0 z 2 l2 ,

tad
N 2 = RAz + Fa1 = 1520 + 3040 = 1520 N = const.

Reakciju prbaude:

F y = 0;

RAy + RBy Fr1 Fr 2 = 0 ;

6025 + 3515 6360 3180 = 0 ;

9540 9540 =0.

Nosakm balstu reakcijas horizontl plakn xoz.

M A = 0;

Ft1 l1 Ft 2 ( l1 + l2 ) + RBx ( l1 + l2 + l3 ) = 0 ;

Ft1 l1 + Ft 2 ( l1 + l2 )
RBx = ;
l1 + l2 + l3

17200 4 + 8600 ( 4 + 9 )
RBx = = 2263 N;
4+9+6

M B = 0;

Ft 2 l3 Ft1 ( l2 + l3 ) RAx ( l1 + l2 + l3 ) = 0;

Ft 2 l3 Ft1 ( l2 + l3 )
RAx = ;
l1 + l2 + l3

8600 6 17200 ( 9 + 6 )
RAx = = 10863 N.
4+9+6

259
 Mnusa zme rda, ka reakcijas RAx virziens bs pretjs attl pardtajam
virzienam.
Reakciju prbaude plakn xoz:

F x = 0;

RAx + Ft1 Ft 2 + RBx = 0;

10863 + 17200 8600 + 2263 = 0;

19463 + 19463 = 0.

Pilns balstu reakcijas (7.1. att. a):

RA = RAx
2
+ RAy
2
;

RA = 108632 + 60252 = 12422 N;

RB = RBx
2
+ RBy
2
;

RB = 22632 + 35152 = 4186 N.

Aprinm lieces momentus plakn yoz (7.1. att. d):

0 z1 l1 = 0, 04 m.

M x1 = RAy z1 ,

ja z1 = 0 , tad
M x1 = 0 ;

ja z1 = 0, 04 m, tad
M x1 = 6025 0, 04 = 241 Nm.

0 z2 l2 = 0, 09 m.

D1
M x 2 = RAy ( l1 + z2 ) Fa1 Fr1 z2 ,
2
ja z2 = 0 , tad
0, 05
M x 2 = 6025 0, 04 3040 = 165 Nm,
2

260
ja z2 = 0, 09 m, tad
0, 05
M x 2 = 6025 ( 0, 04 + 0, 09 ) 3040 6360 0, 09 = 134,9 Nm.
2
0 z3 l3 = 0, 06 m.

M x3 = RBy z3 ,

ja z3 = 0 , tad
M x3 = 0 ,

ja z3 = 0, 06 m, tad
M x 3 = 3515 0, 06 = 210,9 Nm.

Lieces momenti plakn xoz (7.1. att. e):

0 z1 l1 = 0, 04 m.

M y1 = RAx z1 ,

ja z1 = 0 , tad
M y1 = 0 ;

ja z1 = 0, 04 m, tad
M y1 = 10863 0, 04 = 434,5 Nm.

0 z3 l3 = 0, 06 m.

M y 3 = RBx z3 ,

ja z3 = 0 , tad
M y3 = 0 ,

ja z3 = 0, 06 m, tad
M y 3 = 2263 0, 06 = 135,8 Nm.

Aprinm rezultjoos lieces momentus (7.1. att. f)

M = M x2 + M y2 ;

M C ( kr ) = 2412 + 434,52 = 496,9 Nm;

M C (lab ) = 1652 + 434,52 = 464,8 Nm;

M D (lab ) = 135,82 + 210,92 = 250,8 Nm;

261
 M D ( kr ) = 135,82 + 134,92 = 191, 4 Nm.

Nosakm reducto lieces momentu pc III stiprbas teorijas bstamaj lum C.

M red = M 2 + M z2 ;

M red = 496,92 + 4302 = 657,1 Nm = 65,71 kNcm.

No stiprbas nosacjuma liec izsakm vrpstas diametru bstamaj lum

M red M red
= = [ ] ,
Wx d3
32
tad
32 M red 32 65, 71
d = 3 = 4,81 cm.
[ ]
3
3,14 6

Pieemam d = 50 mm.
Prbaudm spriegumus bstamaj lum zem zobrata D1 izmantojot III
stiprbas teoriju:
Stiprbas nosacjums pc III stiprbas teorijas

e = 2 + 4 2 [ ] .

Normlie spriegumi ievrtjot aksilo spku un lieces momentu

N M N M 4 1,52 32 49, 69 2
= = + C ( kr3 ) = = 4,13 kN/cm .
A Wx d 2
d 5 2
5 3

4 32

Tangencilie spriegumi
Mz Mz 16 43 2
= = = = 1, 75 kN/cm .
W p d 3 3,14 53
16
Ekvivalentie spriegumi

e = 4,132 + 4 1, 752 = 4,95 < [ ] = 6 kN/cm2.

Aprintais spriegums vrpstas stiprbu nodroina.

Spriegumu starpba
[ ] e 100 = 6 4,95 100 = 17,5% > 5% .
[ ] 6

262
 T k faktisk un pieaujam spriegumu starpba lielka par 5%, tad vrpstas
diametru varam samazint.
Ja pieemam, ka d = 48 mm, tad

4 1,52 32 49, 69 2
= = 4, 66 kN/cm ,
3,14 4,82 3,14 4,83

16 43 2
= = 1,98 kN/cm ,
3,14 4,83

e = 4, 662 + 4 1,982 = 6,14 kN/cm2;

[ ] e 100 = 6 6,14 100 = 2,3% > 5% .

[ ] 6

Prslodze ir pieaujams robes.

263
 8. n o d a a

STATISKI NENOTEICAMAS SISTMAS

8.1. STATISK NENOTEICAMBA

No mehnikas zinms, ka ar statikas ldzsvara nosacjumiem iespjams aprint

tik nezinms balstu reakcijas, cik neatkargu ldzsvara viendojumu dotajai sistmai
var uzrakstt. Ldz im apskatjm t.s. statiski noteicams sistmas, kurs nezinmo
balstu reakciju skaits neprsniedza sastdmo statikas ldzsvara viendojumu skaitu
(8.1. att. a). ai sistmai ir trs balstu reakcijas, kuru aprinanai var uzrakstt trs
statikas ldzsvara viendojumus.

8.1. att. Statiski nenoteicamas sistmas:

a - statiski noteicama sistma, b un c - statiski noteicamas, bet eometriski maingas sistmas,
d - statiski vienkrt nenoteicama sistma.

Ja nezinmo balstu reakciju skaits ir mazks par sastdmo statikas ldzsvara

viendojumu skaitu, tad uzlikto saiu skaits nav pietiekams, lai sistmu noturtu
ldzsvar pie dots rjs slodzes, un t prvietosies pa kreisi (8.1. att. b). das
sistmas sauc par eometriski maingm un ts apskata dinamikas kurs. Sistmai (8.1.
att. c) var sastdt trs statikas ldzsvara viendojumus, tau t ar ir eometriski
mainga un nav uzskatma par statiski noteicamu.
Par statiski noteicamu sauc tdu eometriski nemaingu sistmu, kurai nezinmo
balstu reakciju skaits atbilst sastdmo statikas ldzsvara viendojumu skaitam.

264
 Lai samazintu konstrukciju izmrus un padartu ts vieglkas un ltkas, praks
biei ierko papildus balstus (8.1. att. d), piemram, tiltiem (8.2. att.)
Par statiski nenoteicamu sauc tdu
eometriski nemaingu sistmu, kurai
nezinmo balstu reakciju skaits ir lielks
nek sastdmo statikas ldzsvara
viendojumu skaits. Starpbu starp
nezinmo balstu reakciju skaitu un
sastdmo statikas ldzsvara viendojumu
skaitu sauc par statisks nenoteicambas
8.2. att. Trskrt statiski nenoteicama
krtu. sistma: a relais objekts (tilts),
b aprina shma.
Rakstot statikas ldzsvara
viendojumus mehnik tika pieemts, ka ermei ir absolti cieti un sistma
nedeformjama, tau visi dab sastopamie relie ermei deformjas. Kda, kas rodas
no ldzsvara viendojumiem neievrojot deformcijas, ir nenozmga, tpc praktiskos
aprinos pieaujama.
No iepriek teikt redzams, ka statiski nenoteicamu sistmu balstu reakciju
aprinanai ar statikas ldzsvara viendojumiem vien nepietiek. Viendojumu
skaitam jatbilst nezinmo reakciju skaitam. Trkstoo sakarbu ieganai apskata
sistmas deformcijas. No sakarbas starp deformcijm ir iespjams iegt tik papildu
viendojumus, cikkrt sistma ir statiski nenoteicama.

8.2. SPKU METODES KANONISKIE VIENDOJUMI

Statiski nenoteicamu sistmu aprinanai ir izstrdtas vairkas metodes.

Viena no tm ir t.s. spku metode, kura dod iespju vispirms aprint statiski
nenoteicams reakcijas, bet pc tam, zinot s reakcijas un izmantojot statikas ldzsvara
nosacjumus, aprina prjs nezinms reakcijas.
Apskatsim vienkrt statikai nenoteicamu siju, kura slogota ar izkliedtu slodzi q
(8.3. att. a). Vispirms ar spku metodi noteiksim balsta B reakciju RB, kuru apzmsim
ar X. Iedomti atmetsim to saiti, kura rada o reakciju, t.i., iedomti atmetsim balstu

265
B, iegstot t.s. pamatsistmu., kura slogota ar izkliedto slodzi q. (8.3. att. b). T ir
statiski noteicama un tai prvietojumu xq no rjs slodzes q atmests saites B viet

un virzien var aprint ar Kastiljano, Mora vai Vereagina formulm. Pirmais

indekss x norda, kdas saites virzien prvietojumu mekljam, bet otrais q, kda
slodze o prvietojumu izraisa.

xq

xx

8.3. att. Statiski vienkrt nenoteicama sistma.

K redzams, rjs slodzes ietekm pamatsistma deformsies un ts brvais gals

B prvietosies uz leju par lielumu xq . Lai sijas galapunkts B ieemtu savu skotnjo

stvokli, tam jpieliek tikai atmests reakcijas spks X (8.3. att. c). Ja nebs rj
slodze, tad reakcijas spka X darbbas rezultt sija izlieksies uz augu un punkts B
prvietosies par lielumu xx (spks X izraisa deformciju t pielikanas viet un
virzien). T k relai sijai saites X virzien prvietojums viends ar nulli, tad varam
rakstt, ka
xx + xq = 0 . (8.1)

Nezinms reakcijas X izraisto prvietojumu xx uzrakstam di:

266
 xx = xx X , (8.2)

kur xx - prvietojums reakcijas X virzien no spka vieninieka X = 1 .

Sakarba (8.2) nozm, ka prvietojums xx ir X reiu lielks, nek prvietojums
xx , kuru izraistu reakcija X, ja ts vrtba btu vienda ar vienu spka vienbu.

Prvietojumu pamatsistmai no spka vieninieka X = 1 var aprint, piemram, ar

Vereagina pamienu. Ievietojot sakarbu (8.2) formul (8.1), iegstam

xx X + xq = 0 . (8.3)

Sakarbu (8.3) sauc par spku metodes kanonisko viendojumu. Tas satur tikai
vienu nezinmo X, kuru varam aprint k

xq
X = . (8.4)
xx

Ar kanonisko viendojumu (8.3) var aprint statiski nenoteicamo reakciju

jebkurai vienkrt statiski nenoteicamai sistmai. Sastdot kanonisko viendojumu
ieteicams rkoties di:
1. Izvlas pamatsistmu, atmetot kdu no sistmas saitm. Pamatsistmai jpaliek
eometriski nemaingai un jbt statiski noteicamai.
2. Pamatsistmai aprina prvietojumu xq atmests saites virzien no rjs

slodzes.
3. Aprina pamatsistmai prvietojumu xx no spka vieninieka X = 1 , kur
pielikts atmests saites viet un virzien.
4. Izmantojot formulu (8.4) aprina nezinmo reakciju X.
Apskatto kanonisk viendojuma ieganas procesu var visprint un pielietot
ar vairkkrt statiski nenoteicamm sistmm. Deformciju viendojumu (8.1)
vienkrt statiski nenoteicamai sistmai varam uzrakstt di:

11 + 1q = 0 . (8.5)

Tad kanoniskais viendojums (8.3) bs

11 X 1 + 1q = 0 (8.6)

un reakciju aprinsim pc sakarbas

267
 1q
X1 = . (8.7)
11

Lai iegtu pamatsistmu divkrt statiski nenoteicamai sistmai, jatmet divi

balsti. Tad kanonisko viendojumu sistma bs

11 + + 12 + 1q = 0,
(8.8)
21 + + 22 + 2 q = 0.

Trskrt statiski nenoteicamai sistmai atmetot trs balstus deformciju sakarbas

bs
11 + + 12 + 13 + 1q = 0,
21 + + 22 + 23 + 2 q = 0, (8.9)
31 + + 32 + 33 + 3q = 0.

Ja sistma bs n-kart statiski nenoteicama, tad deformciju sakarbu sistma bs

11 + + 12 + ... + 1n + 1q = 0,
21 + + 22 + ... + 2 n + 2 q = 0,
(8.10)
...................................................
n1 + + n 2 + ... + nn + nq = 0.

Ievrojot sakarbu (8.6), formulu (8.10) prrakstm, iegstot sekojou kanonisko

viendojumu sistmu visprjo veidu n-kart statiski nenoteicamais sistmai:

11 X 1 + + 12 X 2 + ... + 1n X n + 1q = 0,
21 X 1 + + 22 X 2 + ... + 2 n X n + 2q = 0,
(8.11)
.............................................................
n1 X 1 + + n 2 X 2 + ... + nn X n + nq = 0.

Deformcijas pamatsistmai no spka vieniniekiem 11 ... nn sauc par

koeficientiem, bet prvietojumus no rjs slodzes 1q ... nq sauc par brviem

locekiem. Abas s deformcijas varam aprint ar jau zinmm metodm

(Kastiljano formula, Mora integrlis, Vereagina pamiens), td formuls (8.11)
nezinmas ir tikai reakcijas X 1 , X 2 ,..., X n . Koeficientu skaits samazins, ja pielietojam
Maksvela teormu par prvietojumu savstarpgumu ij = ji .

268
 8.3. EPRU ZMANA STATISKI NENOTEICAMM
SISTMM

Kad aprintas visas balstu reakcijas, epru zmanu veic izmantojot lumu
metodi, analogi k to darjm statiski noteicamm sistmm. Ar lumu metodi
aprinam iekjo spku faktoru vrtbas atsevios posmos un lumos. Ja
aprinm sistma slogota ar koncentrtu slodzi koncentrtu spku un momentu
veid, kanonisko viendojumu koeficientu aprinanai ieteicams izmantot
Vereagina pamienu. Tam nolkam pamatsistmai zm lieces momentu epras no
rjs slodzes un atsevii epras no spku vieniniekiem, kuri pielikti atmesto balstu
reakciju viets un virzienos. Ievrojot spku darbbas neatkarbas principu, kopj
epra bs summa no pamatsistmai pielikts rjs slodzes un atmesto saiu reakciju
eprm.
Lai iegtu atmesto saiu reakciju epras, pareizinm no reakciju spku
vieniniekiem uzzmts epras, kuras pielietojot Vereagina pamienu tika
uzzmtas jau pirms koeficientu aprinanas, ar o reakciju aprintm vrtbm.

8.1. piemrs. Divkrt statiski nenoteicama sistma.

Konstrut lieces momenta epru dotajam 2-kart statiski nenoteicamajam rmim,
ja q = 7 kN/m, bet a = 2 m (8.3. att. a).

Atrisinjums
Sistma ir 2-krt statiski nenoteicama. Reakcijas Ax un Ay ir japrina
izmantojot deformcijas. Nosacti atmetot balstu A iegstam t.s. pamatsistmu, kura ir
statiski noteicama un eometriski nemainga (8.3. att. b). Sistmai ir divi posmi A-C
un C-B. Katr no posmiem veidojam lumu attlumos z1 un z2 no to skuma.
Aprinms reakcijas Ax un Ay apzmsim ar attiecgi ar X1 un X2.
Reakciju X1 un X2 aprinanai izmantosim sekojou kanonisko viendojumu
sistmu:
X 1 11 + X 2 12 + 1q = 0,
X 1 21 + X 2 22 + 2 q = 0.

269
 Lai aprintu koeficientus pie nezinmajm reakcijm, zmjam lieces momentu
epras no reakciju X1 un X2 vieniniekiem ( X 1 = 1 un X 2 = 1 ) un rjs slodzes q (8.4.
att.).

8.4. att. Statiski divkrt nenoteicama sistma.

Koeficientu 11 noteiksim reizinot, saska ar Vereagina pamienu, epru X 1

(8.5. att. a) pau ar sevi. Tad
1 a a 2a 4a
3
11 = + a a a = .
EI 2 3 3EI

Koeficientu 12 un 21 noteikanai reizinm epru X 1 ar epru X 2 . Ievrojot

Maksvela teormu par prvietojumu savstarpgumu, bs

aaa a3
12 = 21 = = .
2 EI 2 EI

Koeficienta 22 noteikanai reizinm epru X 2 pau ar sevi:

a a 2a a3
22 = = .
2 EI 3 3EI

Kanonisko viendojumu sistmas brvo loceku aprinanai reizinm katru no

vieninieku eprm ar rjs slodzes epru. Tad reizinot X 1 epru ar Mq atrodam:

270
 1 qa 2 a 3a qa 2 5qa 4
1q = + a a = .
EI 2 3 4 2 8EI

X1 X2

X1 = 1

X2 =1

8.5. att. Lieces momentu epras no reakciju vieniniekiem un rjs slodzes.

Reizinot X 2 epru ar Mq epru iegsim:

1 qa 2 qa 2 qa 4
21q = = .
EI 2 2 4 EI

Ievietojot aprints deformciju vrtbas kanoniskajos viendojumos, un

a3
sasinot ar kopjo reizintju , dabsim viendojumu sistmu:
EI

3 1 5
X 1 X 2 + qa = 0,
4 2 8
1 1 1
X 1 + X 2 qa = 0.
2 3 4

Atrisinot o viendojumu sistmu iegstam nezinmo reakciju vrtbas:

3 3
X 1 = qa = 7 2 = 6kN ,
7 7
3 3
X2 = qa = 7 2 = 1,5kN .
28 28

Pie zinmm reakciju X1 un X2 vrtbm rakstam momentu izteiksmes katram no

posmiem AC un CB. Aprinam momentu vrtbas posmu skum un beigs un k
parasti zmjam lieces momenta epru.

271
 Var rkoties ar di:
1) Katru no reakciju vieninieku eprm X 1 un X 2 reizinm ar reakciju X1 un X2
nupat aprintajm stajm vrtbm. Epru raksturgajos punktos pierakstam
jauns vrtbas (8.6. att. a un b). Zmjam ar rjs slodzes q radt lieces
momenta epru (8.6. att. c).

X 1 = 6kN

X 2 = 1,5kN

8.6. att. Lieces momentu epras:

a) un b) - no reakciju X1 un X2 stajm vrtbm, c) - no rjs slodzes q.

2) Saskaitot momentu vrtbas raksturgos punktos (A, B, C) vism trim eprm,

iegstam kopjo lieces momenta epru (8.7. att.). K redzam, punkt A
moments MA= 0. Punkt B saskaitot momentu vrtbas, iegstam:

MB = 12+3-14 = 1 kNm.

Punkt C:
MC = 12 - 14 = -2 kNm.

Posms AC slogots ar vienmrgi

izkliedtu slodzi, ttad, lieces momenta epra
aj posm bs norobeota ar kvadrtisko
parabolu. Lai atrastu lieces momenta
ekstrmo vrtbu aj posm, tad momenta

8.7. att. Lieces momenta epra no dM

izteiksmes pirmo atvasinjumu Q=
izkliedts slodzes q. dz

272
pieldzinm nullei. Lieces momenta izteiksme pirmaj posm bs:
2
qz1
M 1 = X 1 z1 .
2

rsspka izteiksme pc atvasinanas:

dM 1
Q1 = = X 1 qz1 = 0 .
dz1

No ejienes seko, ka
qz1 = X 1 ,

vai
X 1 (6)
z1 = = = 0,857 m .
q 7

Ievietojot z1 vrtbu pirm posma lieces momenta izteiksm, iegstam lieces

momenta maksimlo vrtbu posma robes:
2
qz1 7 0,857 2
max M 1 = M z1 = X 1 z1 = (6) 0,857 = 2,57 kNm .
2 2

Atliekot max M1 vrtbu attiecg lum ( z1 = 0,857m ), varam uzzmt epru ar

pirmaj posm.

8.2. piemrs. Statiski nenoteicams uzdevums stiep.

Absolti cieta un nedeformjama sija BC iekrta divos stieos 1 un 2, kuri
izgatavoti no vienda materila ar viendiem rsgriezuma laukumiem (EA=const).
Sija slogota ar koncentrtu spku F = 20 kN. Sijas izmri: a = 0,5 m; b = 1,5 m; c = 1
m. Leis = 45. Aprint aksilos spkus stieos (8.8. att.).

Atrisinjums
Nosakm sijas BC statisks nenosakmbas pakpi: s.n.p.=H-Y=1,
kur H nezinmo reakciju skaits ( Yk; Zk; N1 un N2 );
Y sijas BC ldzsvara viendojumu skaits.

273
 8.8. att. Slogojums shma.

Sastdm sijas BC statikas ldzsvara viendojumus:

n

F
i =1
iz =0;

N1cos +Zk=0; (8.1)

F
i =1
iy = 0;

N1sin -N2-F+Yk=0; (8.2)

n

M
i =1
iK = 0 ; F(a+b)-N1bsin -N2c=0. (8.3)

Spka F ietekm nedeformjam sija BC pagrieas ap balstu K un ieem

stvokli C1D1KB1. Ievrojot mazo deformciju, lokus aizvieto ar perpendikuliem pret
skuma stvokli.
Stieu garumi:

l1 = b2 + b2 = b 2 ;

l2 = c .

274
 l1 l2

8.9. att. Sijas BC stieu deformcijas.

No trsstra DD1D2 , kur

D2D1D=,
iegstam
l1=DD1sin
vai
DD1= l1/sin .

No trsstru DKD1 un BKB1 ldzbas izsakm

DD1/b=BB1/c . (8.4a)

Viendojum (4a) DD1 un BB1 lielumu viet ievietojam saistbas ar stieu

deformcijm
l1 l
= 2. (8.4)
b sin c

Pc Huka likuma izsakm stieu pagarinjumus

N1b 2
l1 = ,
EA

N 2c
l2 =
EA

275
un iegtos rezulttus ievietojam viendojum (4). Pc prveidoanas iegstam:

N 2 sin N 2 sin 45
N1 = = = 0,5 N 2 .
2 2

Iegtos rezulttus ievietojam viendojum (3) un izsakm aksilos spkus stieos N1

un N2:
F (a + b) 0,5bN 2 sin N 2 c = 0 ,

F ( a + b) 20(0,5 + 1,5)
N2 = = = 26,1 kN,
0,5b sin + c 0,5 1,5 sin 45 + 1

N1 = 0,5 N 2 = 0,5 26,1 = 13,1 kN.

276
 9. n o d a a

ODZE

Iepriekjs nodas aplkoti konstrukciju elementu stiprbas un stinguma

aprini. ie aprini neievro bstamos gadjumus, kad konstrukcijas elements var
zaudt noturbu, t. i., spju saglabt savu skotnjo formu vai ldzsvara stvokli, kuri
pieirti elementa izgatavoanas proces un kuriem izdarts aprins.
Vienkrkais gadjums, kad jpta noturba, ir tda stiea spiedes gadjums,
kura rsgriezuma izmri ir mazi saldzinjum ar stiea garumu. Spiedes spkam
sasniedzot noteiktu vrtbu, stiea ass taisnlnijas forma var izrdties nenoturga
stienis saliecas. du pardbu sauc par odzi.

9.1. KONSTRUKCIJAS STABILITTE

Pieemsim, ka gar un tievs stienis noslogots ar centriski pieliktu spiedes spku

(9.1. att. ). Ja spiedes spks ir mazks par kritisko Fkr, stienis strd spied, ja spks
lielks par kritisko, stienis pakauts vienlaicgi spiedei un liecei
Spiedes spkam pat oti nedaudz prsniedzot Fkr
vrtbu, stiea izliece strauji palielins un stienis vai nu F F kr
sagrst, vai ar iegst nepieaujami lielas deformcijas,
kuras padara konstrukciju par ekspluatcijai nedergu.
Tpc no praktisk viedoka kritiskais spks juzskata par
graujoo slodzi (robeslodzi).
Visi noturbas aprini raksturgi ar to, ka, slodzei
sasniedzot kritisko vrtbu, notiek konstrukcijas elementu
9.1. att. Aksili slogots
deformcijas rakstura krasa kvantitatva izmaia. Jievro, stienis.
ka ldzsvara stvoklis, kas atbilst slodzm, kuras prsniedz
kritisko vrtbu, saistts ar nepieaujami lielm deformcijm un konstrukcija kst
nederga. Tpc noturbas aprinam jnodroina konstrukcijas elementa darbba,
saglabjot skotnjo ldzsvara stvokli, t. i., slodzm jbt mazkm par kritiskajm.

277
 Pieaujamajam spiedes spkam jbt vairkkrt mazkam par kritisko. o stiea
ass taisnlnijas formas noturbas nosacjumu raksturo sakarba:

Fkr
[F] = ,
n

kur [ F ] - spiedes spka pieaujam vrtba;

Fkr - spiedes spka kritisk vrtba;

n - normatvais (nepiecieamais) noturbas drobas koeficients.

Noturbas drobas koeficientu pieem lielku nek attiecg materila stiea

stiprbas aprinos. Tas saistts ar to, ka stiea noturbu iespaido spka pielikanas
nejaua ekscentricitte, stiea skotnjs izlieces un dai citi faktori, kuri aprinos
netiek emti vr.
Celtniecb dadiem materiliem izmanto atirgas noturbas drobas
koeficientu vrtbas:
traudam 1,8 ... 3;
ugunam 5 ... 5,5;
kokam 2,8 ... 3,3.

9.2. KRITISK SPKA NOTEIKANA

Noteiksim kritisk spka lielumu spiestam stienim, kura abi gali nostiprinti
arnrveidgi (9.2. att.) un kur nedaudz izliekts. Pieemsim, ka noturba zd,
spriegumam neprsniedzot stiea materila proporcionalittes robeu p . Ja stiea

luma aksilie inerces momenti pret galvenajm asm nav viendi, tad stienis
izliecas plakn ar mazku stingumu, t. i., stiea lumi pagrieas ap asi pret kuru ir
miniml inerces momenta vrtba - I min .
lum z darbojas lieces moments(9.2. att.):

M = Fkr y

278
 Izmantojam sijas liekts ass Fkr
diferencilviendojumu

y
z
EI min y = M , l
tas ir
EI min y = Fkr y ; 9.2. att. odzes slogojums.

EI min y + Fkr y = 0

un dalot to ar
EI min ,

iegstam
Fkr y
y + =0. (9.1)
EI min

Papildus ievedam apzmjumu

Fkr
= , (9.2)
EI min

tad diferencilviendojums pieem du veidu:

y + 2 y = 0 . (9.3)

Tas ir otrs krtas diferencilviendojums ar konstantu koeficientu.

Viendojuma atrisinjums ir

y = C1 sin z + C2 cos z . (9.4)

Integranas konstanu C1 un C2 noteikanai izmanto robenosacjumus:

ja z = 0, tad
y=0
un ja z = l, tad
y = 0.
Ievietojot os nosacjumus atrisinjum (3), iegstam

C1 0 + C2 = 0

un secinm, ka

279
 C2 = 0,
bet otrais viendojums ir ds:
C1 sin l = 0 . (9.5)
Ja pieem, ka
C1 = 0,
tad iegstam
y = 0,
tas ir, ka stienis ir taisns. Td viengais atrisinjums ir
C1 0

un
sin l = 0 .
Viendba atrisinta, ja
l = 0 , , 2 , ..., n ,
kur n vesels skaitlis.
Atrisinjums
l = 0
neder, jo tad
Fkr = 0 .

Dergais atrisinjums ir
l = ,
tad
n
= .
l
Pieldzinot o izteiksmi viendojumam (9.2), iegstam:

n 2 2 EI min
Fkr = . (9.6)
l2

Tomr visbiek realizjas gadjums, kad stiea liekt ass ir sinusoda ar vienu
pusvilni (n = 1), t. i., kuram atbilst miniml kritisk spka Fkr vrtba

2 EI min
Fkr = . (9.7)
l2

280
 Kritisk spka izteiksmi
Fkr Fkr Fkr
(Eilera formulu) dadiem
slogojuma veidiem var izteikt:
2 EI min
Fkr = , (9.8)
lr2

kur lr = l - reductais stiea

l
garums;
- redukcijas koeficients,
kur ievrt stiea galu
nostiprinjuma veidu.
n=1 n=2 n=3
Kritiskajam spkam atbilst
9.3. att. Stiea noturbas zaudana pie
t sauktais kritiskais spriegums: dadm n vrtbm.

Fkr 2 EI min 2 Eimin

2
2E 2E
kr = = = = = , (9.9)
A ( l )2 A ( l ) ( l / imin )
2 2 2

kur A stiea rsgriezuma laukums.

Stiea rsgriezuma laukuma
minimlais inerces rdiuss Fkr Fkr Fkr Fkr

I min
imin = ,
A

bet stiea slaidums

l
= .
imin

Eilera formula derga, ja kritiskais

spriegums
kr p . =2 =1 =0,7 =0,5

Tad 9.4. att. Dadi stiea galu nostiprinjuma

veidi.
2E
p.
2

281
 Robeslaidums ir atkargs tikai no materila fizikli mehniskajm pabm

2E
rob = .
p

Mazogleka traudam E = 2 105 MPa, p 200 MPa un pieemot, ka 2 10

iegstam

10 2 105
rob = = 100 .
2 102

Eilera formula pielietojama, ja stiea slaidums lielks mazogleka traudam par

100, kokam 80, ugunam 80 ... 100, utt.
Praks biei vien spiestu stieu slaidums ir mazks par robevrtbu, t. i.,
kritiskie spriegumi lielki par proporcionalittes robeu. Tdos gadjumos Eilera
formulu izmantot nedrkst un ir jpielieto empriskas formulas, kuras atrastas
eksperimentlu ptjumu rezultt.
Kritisk sprieguma izskaitoanai trauda stieos F.Jasinskis ieteicis formulu:

kr = a b ,

kur a un b parametri, kuri raksturo materila pabas un iegti eksperimentli.

Mazogleka traudam, ja slaidums

60 100 ,
Jasinska formula ir da:

kr = 304 1,12 MPa. (9.10)

Ja kritiskais spriegums, kas aprints pc formulas (10), ir augstks par

tecanas robeu T , trauda stienim bstama ir nevis noturbas zuana, bet gan
ievrojamu paliekoo deformciju raans. aj gadjum par kritisko spriegumu
juzskata tecanas robea, t. i., kr = T . Tas raksturgi trauda stieiem ar mazu
slaidumu 60 .
Stieus, kuriem pielieto Eilera formulu, sauc par liela slaiduma stieiem.
Stieus, kuriem pareizus rezulttus dod Jasinska formula, sauc par vidja
slaiduma stieiem. Bet stieus, kuriem kritiskie spriegumi, kas izskaitoti pc Jasinska

282
formulas, prsniedz tecanas robeu, sauc par maza slaiduma stieiem. Tiem kritiskie
spriegumi ir viendi ar tecanas robeu.

kr kr = a b

2E
kr =
2
60 100

maza vidja liela slaiduma

slaiduma slaiduma

9.5. att. Kritisk sprieguma atkarba no slaiduma

mazogleka trauda stieiem.

Koka stieiem veices zintnieks Tetmaijers piedv formulu, kura ir pareiza, ja

< 80 :
kr = 28,3 0,19 MPa. (9.11)

Kritiskais spriegums noteiktam materilam ir atkargs tikai no stiea slaiduma .

Gadjumos, kad Eilera formulu nevar lietot un kritisko spriegumu aprina pc
empriskm sakarbm, spiedes spka pieaujamo lielumu nosaka formula:

kr A
[F] = , (9.12)
n

kur n - nepiecieamais noturbas drobas koeficients.

9.3. RSGRIEZUMA IZVLE PC NOTURBAS

NOSACJUMA (PROJEKTA APRINS)

Tuvinanas aprinu metodes gaita ir da. Stiprbas nosacjums odz ir

F
= [ ]sp , (9.13)
A

283
kur - pieaujamo spiedes spriegumu samazinanas koeficients, kur atkargs no
stiea materila un slaiduma.

Ar formulu (9.13), var risint trs tipu uzdevumus:

1. Spiesta stiea noturbas prbaude (prbaudes aprins), kad zinms
rsgriezuma laukums Abruto , spiedes spks F, k ar stiea garums un t galu
nostiprinanas veids, kas nosaka slaidumu un ttad ar koeficientu . Sprieguma
novrtjumam izmanto formulu (9.13). Eksperimentlu ptjumu ce noskaidrots, ka
rsgriezumu vjinana ar knieu urbumiem maz ietekm trauda stieu noturbu,
tpc spiestu trauda stieu noturbas prbaudi vienmr izdara bruto laukumam
(neievrojot vjinjumus).
2. rsgriezuma izvle pc noturbas nosacjuma (projekta aprins), kad dots
spiedes spks F un pieaujamais spriegums [ ] . Parasti zinms ar stiea garums, t

galu nostiprinanas veids un rsgriezuma forma (bet ne izmri). Turpmk ir

izklstta skk risinanas krtba. Nedrkst aizmirst, ka koeficientu nav iespjams
noteikt jo nav zinms rsgriezuma laukums. Td vispirms pieem vrtbu, bet
pc tam, pielietojot pakpenisku tuvinjuma metodi, tiek pankta rsgriezuma un
koeficienta atbilstba.
3. Pieaujams slodzes noteikana pc noturbas nosacjuma. ai gadjum
zinms rsgriezuma laukums Abruto , pieaujamais spriegums [ ] , stiea garums un t

galu nostiprinanas veida. Prveidojot formulu (9.13) iegstam

[ F ] = [ ] A . (9.14)

Virkn gadjumu noturbas aprinus veic neizmantojot odzes iespaida

koeficientu . Pieaujamo slodzi vai pieaujamo spriegumu nosaka pc Eilera vai
citm empriskm formulm, aprinto kritisko slodzi vai kritisko spriegumu dalot ar
doto drobas koeficientu.
T k kritisk spka un pieaujam sprieguma vrtbas ir atkargas no slaiduma
, tad, izvloties spiesta stiea rsgriezuma formu, jcenas palielint
rsgriezuma laukuma minimlo inerces rdiusu imin . Cauruveida rsgriezumi
vienmr izrds izdevgki nek pilnie rsgriezumi, ja laukumi ir viendi,

284
cauruveida rsgriezumiem ir lielks aksilais inerces moments un ldz ar to ar
inerces rdiuss.
Lai saldzintu sav starp dadas formas rsgriezumus izmanto
bezdimensionlu lielumu patnjo inerces rdiusu

imin I min
p = = . (9.15)
A A

Jo lielka inerces rdiusa vrtba, jo izdevgks ir rsgriezums. Spiestu stieu

rsgriezumi ir racionli tikai tad, ja tie ir viendi noturgi visos virzienos, t. i.,
rsgriezumu laukumu inerces momentiem pret jebkuru no centrlajm asm jbt
viendiem, vai mazliet atirgiem. T k velmtiem trauda dubult T, streiem un
U veida profiliem vislielkie un vismazkie inerces momenti pret galvenajm asm
krasi atiras, tpc no velmtiem profiliem veido saliktus rsgriezumus, kuri ir
vienldz noturgi visos virzienos.
Spriegumu samazinanas koeficients var mainties robes 0 < < 1 , td
pirmaj sol pieem 1 = 0,5 .
Tabula 9.1
Dadu lumu laukumu patnjie inerces rdiusi
luma laukuma forma p

Cauruveida lums ( = 0, 7...0,9 ) 0,86...1,53

Strea veida profils 0,4...0,6
Dubult T veida profils 0,27...0,41
U veida profils 0,38...0,45
Aplis 0,283
Kvadrts 0,289
Taisnstris ( h/b = 2 ) 0,204

F
1. luma laukums A1 = .
1 [ ]sp

2. No laukuma A1, izvloties rsgriezuma formu, iegstam Imin un imin

izteiksmes.

285
 l
3. Atrodam slaidumu = .
imin

4. Zinot , pc tabulm atrodam spriegumu samazinanas koeficientu 1tab .

5. Dabiski, ka 1tab nesakrt ar 1 , jo pretj gadjum btu uzminta atbilde.
Ja atirba starp 1tab un 1 ir lielka par 5%, tad aprinu atkrto otraj sol,
1 + 1tab
pieemot 2 = . T turpina ldz un tab atiras mazk par 5%. Var
2
F
saldzint ar faktiskos spriegumus f = ar pieaujamajiem odzes spriegumiem
A

[ ] = tab [ ]sp . Ja nosacjums

f [ ]
5%
[ ]
ir apmierints, tad esam ieguvui pareizo atbildi.
Tabula 9.2
odzes iespaida koeficienta vrtbas stieu noturbas aprinos

Slaidums Traudi Trauds

uguns Koks
Cm 3 ... Cm 4 Cm 5
0 1,00 1,00 1,00 1,00
10 0,99 0,98 0,97 0,99
20 0,96 0,95 0,91 0,97
30 0,94 0,92 0,81 0,93
40 0,92 0,89 0,69 0,87
50 0,89 0,86 0,57 0,80
60 0,86 0,82 0,44 0,71
70 0,81 0,76 0,34 0,60
80 0,75 0,70 0,26 0,48
90 0,69 0,62 0,20 0,38
100 0,60 0,51 0,16 0,31
110 0,52 0,43 0,25
120 0,45 0,36 0,22
130 0,40 0,33 0,18
140 0,36 0,29 0,16
150 0,32 0,26 0,14
160 0,29 0,24 0,12
170 0,26 0,21 0,11
180 0,23 0,19 0,10
190 0,21 0,17 0,09
200 0,19 0,16 0,08

286
 9.1. piemrs. odzes aprini.
Aprint kvadrtiska rsgriezuma izmrus koka statnei, kuras garums 2,4 m,
ja spiedes spks 50 kN. Pieaujamais spriegums spied [ ]sp = 10 MPa = 1 kN/cm2.

statnes gali nostiprinti ar locklm ( = 1) .

Atrisinjums
Pirmaj tuvinjum pieemam, ka 1 = 0,5 , tad nepiecieamais rsgriezuma
laukums
F 50
A1 = = 100 cm2,
1 [ ]sp 0,5 1

tad rsgriezuma laukuma mala ir

a1 = A1 = 100 = 10 cm .

rsgriezuma laukums
A = a2 ,
aksilais inerces moments
a4
Ix = I y = ;
12
inerces rdiuss

Ix a4
i= = = 0, 289a = 0, 289 10 = 2,89 cm.
A 12a 2
Stiea slaidums
1 240
= = 83 .
2,89
No 1. tabulas, interpoljot iegstam
3
1tab = 0, 48 ( 0, 48 0,38 ) = 0, 45 .
10
Pieaujamais spriegums odz

[ ] = 1tab [ ]sp = 0, 45 1 = 0, 45 kN/cm2.

Faktiskais spriegums

287
 F 50
f = = = 0,5 kN/cm2.
A1 100

Faktiskais spriegums ir par

[ ] f 0, 45 0,50
100 = 100 = 11%
[ ] 0, 45

lielks nek pieaujamais spriegums.

rsgriezuma laukums ir jpalielina. Otraj tuvinjum izmantojam iepriek
iegts izteiksmes:

1 + 1tab 0,50 + 0, 45
2 = = = 0, 475 ;
2 2

F 50 2
A2 = = = 105,3 cm ;
2 [ ]sp 0, 475 1

a2 = A2 = 105,3 = 10,3 cm;

i2 = 0, 289 a2 = 0, 289 10,3 = 2,98 cm;

l 1 240
2 = = = 80,5 ;
i2 2,98

0,5
2tab = 0, 48 ( 0, 48 0,38 ) = 0, 475 ;
10

F 50 2
f = = = 0, 471 kN/cm ;
A2 105,3

[ ] = 2tab [ ]sp = 0, 475 1 = 0, 475 kN/cm2.

Starpba starp faktiskajiem un pieaujamiem spriegumiem

[ ] f 0, 475 0, 471
100 = 100 1% < 5%.
[ ] 0, 475

Stiprba odz ir nodrointa un malas garums ir a = a2 = 103 mm.

288
 9.2. piemrs. odzes aprini.
Noteikt pieaujamo spiedes spku
F
trauda kolonai ar dadu garumu ( l =
1,2 m; l = 2 m; l = 3 m ), ja ts viens gals y
ir iesplts, bet otrs gals brvs. Kolona
veidota no caurules, kuras rjais
x
diametrs D = 150 mm, bet iekjais d =

l
130 mm (9.7. att.).
Trauda tecanas robea
d
T = 220...250 MPa (pieemam T = 230 D

MPa = 23 kN/cm2) un elastbas modulis E

= 2104 kN/cm2. Drobas koeficients =2
odz [ nnot ] = 2 . 9.7. att. Slogojuma shma.

Atrisinjums
1. Ja kolonnas augstums ir
l = 1,2 m = 120 cm.
Kolonnas rsgriezuma laukums

D2 d2
A=
4

4
=
4
(D 2
d2 ) =
4
(15 132 ) = 44 cm ;
3,14 2 2

diametru attiecba
d 13
= = = 0,867 ;
D 15
aksilais inerces moments

D4
(1 ) = 3,146415 (1 0,867 ) = 1083 cm4;
4
Ix = 4 4

64

minimlais inerces rdiuss

Ix 1083
imin = = = 4,96 cm
A 44
un kolonnas slaidums

289
 l 2 120
= = = 48, 4 .
i 4,96
T ir maza slaiduma kolona,
jo 0 60 ,
tad
kr = T .
Pieaujamais spiedes spks
kr A 23 44
[F] = = = 506 kN.
[ nnot ] 2

2. Ja kolonnas augstums ir
l = 2 m = 200 cm,
tad kolonas slaidums bs
l 2 200
= = = 80, 6 .
i 4,96
T ir vidja slaiduma kolona, jo

60 100 .

Kritisko spriegumu aprinm pc Jasinska formulas

kr = 304 1,12 MPa
vai
kr = 30, 4 0,112 kN/cm2 = 30, 4 0,112 80, 6 = 21, 4 kN/cm2.
Pieaujamais spiedes spks
kr A 21, 4 44
[F ] = = = 471 kN.
[ nnot ] 2

3. Ja kolonas augstums ir
l = 3 m = 300 cm,
tad ts slaidums
l 2 300
= = = 121 .
i 4,96
T ir liela slaiduma kolonna , jo
> 100 .

290
 Kritisk sprieguma noteikanai izmantojam Eilera formulu:

2 Eimin
2
2 2 104 4,962 2
kr = = = 13,5 kN/cm .
( l ) ( 2 300 )
2 2

Pieaujamais spiedes spks

kr A 13,5 44
[F ] = = = 297 kN.
[ nnot ] 2

9.3. piemrs. odzes aprini.

Trauda kolonna (9.8. att.), kura veidota no diviem U velmtiem profiliem
savienotiem ar plksnm, centriski slogota ar spiedes spku F = 400 kN. Kolonnas
augstums l = 6 m ar arnrveidgu nostiprinjumu augj un apakja gal.
Nepiecieamais noturbas drobas koeficients [ n ] = 2 un trauda materila

pieaujamais spriegums spied [ ]sp = 160 MPa = 16 kN/cm2. Aprint kolonnas

rsgriezuma izmrus.

a) b) c) A-A
yc
F y y

x0 xc
l0

A A C
l

a
a

9.8. att. Slogojuma shma un kolonnas luma laukums.

Atrisinjums
Eilera formula kritisk spka noteikanai
2 EI min
Fkr =
( l )
2

un noturbas drobas koeficients

291
 Fkr
n = ,
F
tad viena profila nepiecieamais aksilais inerces moments bs

F ( l ) n 400 (1 600 ) 2
2 2

Ix = = = 730 cm4.
2 2 E 2 3,142 2 104

Izvlamies U profilu Nr. 16, kuram

A = 18,1 cm2;
I x = 747 cm4;

ix = 6, 42 cm.

Slaidums attiecb pret x asi

l 1 600
x = = = 93,5 ,
ix 6, 42

pie kura pieaujamo spriegumu samazinanas koeficients

1tab = 0, 69
( 0, 69 0, 60 ) 3,5 = 0, 659 .
10
Faktiskais spiedes spriegums kolon
F 400 2
f = = = 11 kN/cm .
2 A 2 18,1
Pieaujamie spriegumi odz
[ ] = [ ]sp 1tab = 16 0, 659 = 10,5 kN/cm2.

Spriegumu starpba sastda

[ ] f 10,5 11
= 100 = 4,8% < 5% .
[ ] 10,5

Prslodze ir pieaujams robes.

T k slaidums
= 93,5 < 100 ,
tad kritiskais spriegums
kr = 30, 4 0,112 = 30, 4 0,112 93,5 = 19,9 kN/cm2
un noturbas drobas koeficients

292
 kr 19,9
n = = = 1,81 .
f 11

Tomr nav nodroints drobas koeficients noturb. Td pieemam profilu

par vienu lielumu lielku Nr. 16a, kuram
A = 19,5 cm2;
I x = 823 cm4;

ix = 6, 49 cm.

Aprinam:
l 1 600
x = = = 92, 4 ;
ix 6, 49

2tab = 0, 69
( 0, 69 0, 60 ) 2, 4 = 0, 668 ;
10
F 400 2
f = = = 10,3 kN/cm ;
2 A 2 19,5

[ ] = [ ]sp 1tab = 16 0, 668 = 10, 7 kN/cm2.

Starpba spriegumiem
10, 7 10,3
100 = 3, 7% < 5% .
10, 7
Kritiskais spriegums
kr = 30, 4 0,112 = 30, 4 0,112 92, 4 = 20, 05 kN/cm2.
Noturbas drobas koeficients
kr 20, 05
n = = = 1,95 .
f 10,3

Starpba drobas koeficientiem

[ n ] n 2, 00 1,95
100 = 100 = 2,5% < 5% .
[ n ] 2, 00

Dergs profils Nr. 16a, kuram

imin = i y = 2, 01 cm,
4
I y = 78,8 cm

un
x0 = 2, 00 cm.

293
 Attlumu l0 starp sastiprinanas plksnm iegstam, izmantojot celtniecbas
normas, kurs ir nordjums, ka kolonas atsevia stiea posma slaidums starp
plksnm nedrkst prsniegt 0 = 30...40 . Bez tam pieem, ka posma gali var brvi
pagriezties, t. i., posma garuma redukcijas koeficients = 1 .
Minimlais inerces rdiuss vienam profilam ir iy = 2, 01 cm. Attlumu starp

sastiprinanas plksnm aprinm ar formulu

l0
0 = ,
iy

tad reductais garums

l0 = i y 0 = 2, 01( 30...40 ) = 60,3...80, 4 cm.

Pieemam l0 = 70 cm = 700 mm.

Profilu novietoanas attlumu a aprinm no nosacjuma, lai galvenie inerces
momenti saliktam laukumam pret abm galvenajm inerces asm btu viendi, t. i.,
2 I x = 2 I y = I xC = I yC = I x = I y .

T k sastiprinanas plksnes nav absolti cietas, bet deformjami ermei, tad

praktiskos aprinos pieem
I yC = kI xC ,

kur k = 1,15...1, 20 .
Viena profila inerces moments pret yC asi:
2
b
I yC = I y + A x0 = kI xC
2
un izsakm
kI xC I y
a = 2 x0 + .
A

Pieemot k = 1,2, iegstam
1, 2 823 78,8
a = 2 2, 00 + = 17, 7 cm.
19,5
Pieemam a = 18 cm = 180 mm.

294
 9.4. piemrs. odzes aprini.
Kolona izveidota no diviem standartiztiem U profila Nr. 22 stieiem un divm
savienojom plksnm ar biezumu = 10 mm (9.9. att.). Profili ar plksnm
sakniedti ar kniedm (knieu diametrs d = 20 mm). Aprint pieaujamo spiedes
spku, ja pieaujamais spriegums [ ] =160 MPa = 16 kN/cm2, kolonnas garums l = 6

m un kolonas gali nostiprinti arnros.

Atrisinjums
Viena U profila Nr. 22 lumam: A = 26,7 cm2; h = 220 mm; b = 82 mm; t =
9,5 mm; I x =2110 cm4; I y =151 cm4 un x0 =2,21 cm.

a) b) A-A
F yc
d

x0 xc
h

A A C
l

b
t

a = 320

9.9. att. Slogojuma shma un kolonnas rsgriezuma laukums.

Kolonas luma laukuma aksilie inerces momenti:

a3 a
2

I yC = 2 + I y + b + z0 A =
12 2

1 32 32
2
4
= 2 + 151 + 8, 2 + 2, 21 26, 7 = 11115 cm ;
12 2

295
 a 3 h +
2
32 13 22 + 1
2
4
I xC = 2 I x + + a = 2 2110 + + 32 1 = 12690 cm > I y .
12 2 12 2

Minimlais aksilais moments

I min = I y = 11115 cm4.

Kolonnas luma laukums

A = 2 ( A + a ) = 2 ( 26, 7 + 1 32 ) = 117, 4 cm2.

Vjintais kolonas luma laukums ar knieu savienojumam nepiecieamajiem
urbumiem.

A vj = A 4d ( t + ) = 117, 4 4 2 ( 0,95 + 1) = 101,8 cm .

2

Aprinot minimlo inerces rdiusu imin , neem vr kniedm nepiecieamo

urbumu laukuma vjinjumu
Iy 11115
imin = = = 9, 73 cm.
A 117, 4

Kolonas slaidums
l 1 600
= = = 61, 7 .
imin 9, 73

Spriegumu samazinanas koeficients (pc tabulas)

tab = 0,86
( 0,86 0,81) 1, 7 = 0,852 .
10

Pieaujamais spks spied ievrtjot stiprbu odz

[ F ] = tab [ ] A = 0,852 16 117, 4 = 1600, 4 kN.

Pieaujamais spks no stiprbas nosacjuma spied

[ F ] = [ ] Avj = 16 101,8 = 1628,8 kN.

Pieaujamo spiedes spku nosaka stiprbas nosacjums odz un tas ir

[ F ] 1600 kN.

296
 9.5. piemrs. odzes aprini.
Izvlties velmtu dubult T profilu, ja statnis (9.10. att.) slogots ar spiedes
spku F = 500 kN. Stata augstums l = 8 m un t gali galveno asu virzienos iesplti.
Materila pieaujamais spriegums [ ]sp = 200 MPa = 20 kN/cm2.

Atrisinjums
Pirm tuvinjum pieemam, ka 1 = 0,5 , tad stata rsgriezuma laukums

F 500
A1 = = 50 cm2.
1 [ ]sp 0,5 20

Pieemam dubult T profilu Nr. 30a, kuram luma laukums

A = 49,9 cm2

un minimlais inerces rdiuss

imin = i y = 2,95 cm.

Statnes slaidums F
l 0,5 800
= = = 135, 6 . A-A
imin 2,95
x
No tabulm atrodam spriegumu A A y
l

samazinanas koeficientu

5, 6
1tab = 0, 40 ( 0, 40 0,36 ) = 0,378 .
10

Pieaujamais noturbas spriegums 9.10. att. Statnes slogojums un ts

rsgriezums.
[ ] = 1tab [ ]sp = 0,378 20 = 7,55 kN/cm2.

Faktiskais spriegums
F 500 2
fakt = = = 10 kN/cm .
A1 49,9

[ ] fakt 7,55 10
Novirze sastda 100 = 100 = 32,5% > 5% . Aprini rda, ka
[ ] 7,55

prslodze ir prk liela.

297
 Otraj tuvinjum
1 + 1tab 0,5 + 0,378
2 = = = 0, 44 ,
2 2
tad
F 500
A2 = = 56,8 cm2.
2 [ ]sp 0, 44 20

Pieemam profilu Nr. 36, kuram

A2 = 61,9 cm2
un
iy = 2,89 cm.
Tad slaidums
l 0,5 800
= = = 138, 4 .
imin 2,89

8, 4
2tab = 0, 40 ( 0, 40 0,36 ) = 0,366 ;
10

[ ] = 2tab [ ]sp = 0,366 20 = 7,33 kN/cm2;

F 500 2
fakt = = = 8, 08 kN/cm .
A2 61,9

Novirze
7,33 8, 08
100 = 10, 2% > 5% .
7,33

Prslodze ir neliela, td pieemam blakus esou profilu Nr. 40, kuram

A =72,6 cm2
un
i y = 3, 03 cm.

l 0,5 800
= = = 132 ;
imin 3, 03

2
3tab = 0, 40 ( 0, 40 0,36 ) = 0,392 ;
10

298
 [ ] = 3tab [ ]sp = 0,392 20 = 7,84 kN/cm2;

F 500
fakt = = = 6,89 kN/cm2.
A3 72, 6

Starpba ir
7,84 6,89
100 = 12,1% .
7,84

is profils Nr. 40 nodroina rezervi ap 12% .

9.6. piemrs. odzes aprini.

Trauda stienis (9.11. att.), kura garums l = 2 m, tiek slogots ar spku F = 200
kN. Stiea gali nostiprinti arnros.
1. Aprint stiea A-A
luma laukumu y
(izmru d), ja 2d
pieaujamais spiedes A A
x
l

3d
spriegums [ ]sp = 160

MPa = 16 kN/cm2.
Aprinu izdart ar
3d
pakpenisku
tuvinanu pc 9.11. att. Stiea slogojuma shma un t rsgriezums.

metodes, pirmaj tuvinjum pieemot 1 = 0,5 .

2. Aprint kritisk spka Fkr skaitlisko vrtbu un drobas koeficientu odz.

Atrisinjums
Izsakm visprg veid luma laukumu

( 2d )
2

A = 3d 3d = 5,86d 2 ,
4
tad
A
d= .
5,86

299
 Aprinm luma minimlo aksilo inerces momentu un minimlo inerces
rdiusu

( 3d ) ( 2d )
4 4

Ix = I y = = 5,965d 4 ;
12 64

Ix 5,965d 4
ix = iy = = = 1, 01d .
A 5,86d 2

No stiprbas nosacjuma odz pirmaj sol izsakm rsgriezuma laukumu,

izmru d un minimlo inerces rdiusu:
F
= [ ]sp ,
1 A1
tad
F 200 2
A1 = = 25 cm ;
1 [ ]sp 0,5 16

25
d1 = = 2, 07 cm;
5,86

imin = 1, 01 2, 07 = 2, 09 cm.

Aprinm slaidumu
l 1 200
1 = = = 95, 7 .
imin 2, 09

No tabulm atrodam, ja
= 90 ,
tad
= 0, 69
un ja
= 100 ,
tad
= 0, 60 .
Aprinm starpbas:
= 90 100 = 10

300
un
= 0, 69 0, 60 = 0, 09 ,
tad
5, 7 0, 09
1tab = 0, 69 = 0, 64 .
10
Saldzinm vrtbas:

1tab 1 0, 64 0,5
100% = 100% = 21,9% > 5% .
1tab 0, 64

Aprinu turpinm otraj sol, izmantojot iepriek mints izteiksmes:

1 + 1tab 0,5 + 0, 64
2 = = = 0,57 ;
2 2

F 200
A2 = = = 21,9 cm2;
2 [ ]sp 0,57 16

A2 21,9
d2 = = = 1,93 cm;
5,86 5,86

i2min = 1, 01d 2 = 1, 011,93 = 1,95 cm;

1 200
2 = = 102, 6 .
1,95

Tabuls atrodam attiecgs vrtbas:

ja
= 100 ,
tad
= 0, 60
un ja
= 110 ,
tad
= 0,52 .
Starpbas:
= 100 110 = 10

301
un
= 0, 60 0,52 = 0, 08 .
Aprinm atbilstou vrtbu

2, 6 0, 08
2tab = 0, 60 = 0,58
10
un procentulo saldzinjumu

2 tab 2 0,58 0,57

100% = 100% = 1,5% < 5% ,
2tab 0,58

tad aprintais d 2 nodroina stiea noturbu.

Aprinu var veikt ar ar spriegumu saldzinanu:
Pieaujamie spriegumi odz

[ ] = 2tab [ ]sp = 0,58 16 = 9, 27 kN/cm2

un faktiskie spriegumi
F 200 2
sp . fakt = = = 9,13 kN/cm .
A2 21,9

o spriegumu starpba sastda 1,5 %.

Kritiskais spks odz

2 EI min 3,142 2 10 4 82,8

Fkr = = = 408 kN,
( l ) (1 200 )
2 2

kur trauda elastbas modulis

2
E = 2 104 kN/cm

un luma aksilais inerces moments

4
I min = I x = 5,965d 24 = 5,965 1,934 = 82,8 cm ,

tad drobas koeficients odz ir

Fkr 408
n= = = 2, 04 .
F 200

302
 9.4. VIENLAICGS LIECES UN ODZES SLOGOJUMS

Praks sastopami gadjumi, kad uz taisnu stieni vienlaicgi darbojas liece un

spiede. Deformciju un spriegumu precza noteikana dos gadjumos ir ievrojami
komplictka nek parast odz.
Aplkosim siju, kura abos galos atbalstta arnrveidgi un noslogota ass virzien
ar spiedes spku F, bet perpendikulri asij izkliedtiem spkiem ar intensitti q (9.12.
att.).

ql ql
2 q
2
F F
y

z
l

9.12. att. Stiea slogojums liec un spied.

Rakstm sijas liekts ass diferencilviendojumu deformtam stiea stvoklim

qz
EIy = ( l z ) Fy . (9.16)
2

Analogi pieemam, k aprinos odz,

F
= ,
EI

ldz ar to, viendojumu (9.16) var uzrakstt di:

qz
y + 2 y = (l z ) . (9.17)
2 EI

Integrjot o viendojumu iegstam

q 2
y = A sin z + B cos z + z ( l z ) . (9.18)
2F 2

303
 Integranas konstantes A un B atrodam no uzdevuma skotnjiem
nosacjumiem:
a) ja z = 0, tad
y =0
un b) ja z = l, tad
y = 0.
No nosacjuma a):
q
0 = A 0 + B 1 ;
F 2
q
B= . (9.19)
F 2
No nosacjuma b):
q q
0 = A sin l + cos l ;
F 2 F 2

q 1 cos l q l
A= = tg . (9.20)
F 2 sin l F 2 2

Izlieces viendojums ir sekojos:

q l q q qz ( l z )
y= tg sin z + cos z =
F 2 2 F 2 F 2 2F

q l qz ( l z ) . (9.21)
= tg sin z + cos z 1
F 2 2 2F

Maksimlais lieces moments ir sijas vid, ja

l
z= .
2
Tad
ql 2
M max = + yF (9.22)
8
un lielkie spiedes spriegumi ir

F M max
max = . (9.23)
A Wx

Precza lieces un odzes aprina secba ir sekojoa:

304
1) sastda sijas deformtam stvoklim liekts sijas ass diferencilviendojumu;
2) integr diferencilviendojumus;
3) izmantojot skuma nosacjumus, nosaka integranas konstantes;
4) izmantojot sakarbu EIy = M atrod lieces momentu;
5) stiprbas aprin ievro spiedes un lieces izraistos spriegumus un raksta
stiprbas nosacjumu
F EI x y
max = + [ ]sp . (9.24)
A Wx

305
 10. n o d a a

DINAMISKS SLODZES

Ja ermea kustba nav vienmrga, tad patrinjumam atbilstoais inerces spks

var radt spriegumu pieaugumu ermen. Acmredzot par dinamiskm sauksim ts
slodzes, kuru izraistie spriegumi atiras no spriegumiem, kdi atbilstu statiski
pieliktai slodzei vairk par aprin pieaujamo kdu.

10.1. INERCES SPKU IEVROANA APRINOS

Bez statiskm slodzm ermenim pieliek inerces spku, kas vrsts pretji
patrinjumam. Tlk aprinu gaita ir tda pati k slogojuma shmai, kuru ieguvm
tikai no statiskm slodzm. Apskatsim daus piemrus.

Patrinta virzes kustba

Apskatsim 10.1.
attl pardt lifta troses
aprinu. Lifta masa ir m.
Atritints troses daas
masa ir proporcionla
prvietojumam z.
Pieemsim, ka lifta spole
rot vienmrgi patrinti ar
leisko patrinjumu .
Lifta masa rada
statisku troses sastiepuma
a) b)
spku Q=mg. Troses
10.1. att. Inerces spku ievrtana. radtais spks Qz=qz, kur q
- troses viena metra svars,
kas veido izkliedtu slodzi pa troses garumu.
Atirb no statiskiem stiprbas apriniem, eit ir jievrt ermeu patrints

306
kustbas radtie inerces spki. Sastdm spku ldzsvara viendojumu visiem spkiem,
kas rada troses sastiepuma spku Ndin. Iegstam sekojou viendojumu:

Q+qz a
N din = Q + q z + a = ( Q + q z ) 1 + , (10.1)
g g

kur a - lifta patrinjums, a=R; eit R lifta troses spoles rdiuss.

Formul (10.1) reizintjs ( Q + q z ) izsaka statisko troses sastiepuma spku Nst.

a
N din = N st 1 + = N st kd , (10.2)
g

a
kur kd dinamiskuma koeficients; kd = 1 + .
g
Stiprbas nosacjums, ievrtjot dinamisks slodzes vienmrgi patrint virzes
kustb, izsakms sekojoi:

N st
din = st kd = max kd [ ] , (10.3)
A

kur A troses rsgriezuma laukums, maxkd maksimlais dinamiskuma koeficients.

Aprinu gait inenierim ir jpieem lmums, kdam ermea modelim
(absolti cietam vai deformjamam) rint patrinjumus. Protams, ka vieglk ir
absolti cietam. Td vism manu detam, kurm deformcijas ir mazas
saldzinjum ar cieta ermea kustbu (preczk btu saldzint patrinjumus),
lietojam kinemtik apskattas metodes.

Rotjoa gredzena aprins

Gredzenam rotjot ar konstantu leisko trumu , t katram punktam normlais

patrinjums ir 2r (skat. 10.2. att.). izteiksme ir pietiekami precza, ja gredzena
sienas biezums ir neliels. Tad varam neievrot patrinjuma atirbas gredzena iek-
jai un rjai malai. Uz izdaltu gredzena elementu tad darbosies centrbdzes spks:
dFi = 2 r dm , (10.4)

kur dm bezgalgi maz elementa masa. Uz gredzena elementu bez inerces spka

307
darbojas ar vl stiepes spki N gredzena lumos. Rakstm gredzena elementam
ldzsvara viendojumu
d
dFi 2 N sin = 0. (10.5)
2

10.2. att. Rotjoa gredzena aprins.

Ja izdalts bezgalgi mazs elements, tad

d d
sin , (10.6)
2 2
no ejienes dFi = N d .
Prveidosim inerces spka izteiksmi pirms ts ievietoanas ldzsvara
viendojum. Izteiksim masu dm ar tilpumsvaru , rsgriezuma laukumu A un ar
elementa garumu rd:

dm = A r d .
g
Ievietojot:

dFi = Ar 2 2 d .
g
emot vr, ka dFi = N d , iegstam:

N= Ar 2 2 . (10.7)
g
Atbilstoi tam spriegumi lum ir:

308
 N 2 2
d = = r . (10.8)
A g

Izmantot dinamiskuma koeficientu aj gadjum nevar, jo statiskie spriegumi ir

viendi ar nulli.

10.2. ELASTGS SVRSTBAS

Elastgs svrstbas rodas viss konstrukcijs, kurs ir rotjoi vai periodiski turp
- atpaka kustoi elementi. Pat neliela neldzsvarota masa (masas smaguma centrs
nesakrt ar rotcijas asi), var radt lielus inerces spkus. ie spki kst sevii bstami,
ja to iedarbbas frekvence sakrt ar mehnisks sistmas brvo svrstbu fekvenci.
Turpmk izklst analizsim elatgo svrstbu pamatprincipus.
Pieemsim, ka ir dota konsolsija, kuras kreisais gals iesplts balst, bet uz brvo galu
iedarbojas koncentrts spks F (10.3. att.).
Spka darbbas rezultt sijas brvais
gals prvietojas par lielumu x. Ja spks
laik nemains (tas ir konstants), ar sijas
deformcija nemains. Ja siju deformjo
spka vrtbas mains lnm, tad sijas
deformciju aprins neatirsies no 10.3. att. Konsolsijas deformcija.
iepriekjs nodas aprakstt.
Ja parametra vrtba nemains laik vai mains lnm, du procesu sauc par
statisku procesu. Secinm, ka statisks process bs td gadjum, ja uz sistmu
iedarbosies nemaingi vai lni maingi spki. Termins lni maingi spki neizsaka
izmaias truma kvantitatvos rdtjus, tpc ir nepiecieams defint o terminu, ko
izdarsim nedaudz vlk.
Pieemsim, ka uz siju (10.3. att.) iedarbojas sinusoidli maings spks, kura
amplitda mains pc likuma F(t)=F0cos2ft. aj gadjum lielums F0 ir iedarbbas
spka amplitdas vrtba. Spka izmaias leisk frekvence =2f var mainties oti
plas robes. Moderns tehnoloisks iekrts svrstbu frekvence var sasniegt
vairkus tkstous hercu.

309
 d gadjum sijas deformcija atirsies no statisks deformcijas, un sijas
stiprbas aprins bs komplictks, jo jievrt paas konstrukcijas dinamiskie
procesi.
No dinamisko sistmu teorijas zinms, ka dot sistma atbilst otrs krtas
dinamiskai sistmai, un to apraksta otrs krtas diferencilviendojums (10.9):

d 2x dx
a1 + a1 + a0 x = F (t ) . (10.9)
dt dt
Sistmas modelanas shma atbilstoi otrs krtas sistmai ir redzama 10.4.
attl. Redzam, ka modelis satur visus sistmas dinamiskos elementus: inercilo - sijas
reducto masu m, elastgo - sijas elastbu k un dempferjoo elementu, ko raksturo
materila iekj un rj berze ar koeficientu c.
Ievietojam viendojum (10.9) atbilstoos
lielumus no modelanas shmas un iegstam
viendojumu (10.10):

d 2x dx
m 2
+ c + k x = F0 cos t . (10.10)
dt dt
Iegtais viendojums ir otrs krtas liners,
nehomogns diferencilviendojums ar konstantiem

10.4. att. Sijas dinamiskais

koeficientiem. Viendojuma (10.10) atrisinjumu
modelis. izsaka formula (10.11):

F0
k cos (t )
x(t ) =
1 , (10.11)
2 2 2
c
2

1 + 2
n cc n

kur - fzu nobdes leis, rad, n sistmas brvo svrstbu leisk frekvence,
rads-1, cc kritiskais dempferanas koeficients.
Sistmas brvo svrstbu frekvenci aprina pc formulas (10.12):

310
 k
n = . (10.12)
m

Kritisko dempferanas koeficientu aprina pc formulas (10.13):

cc = 2 m k . (10.13)

Abi iepriekmintie parametri raksturo konkrto sistmu un ir atkargi no ts reducts

masas un elastbas koeficienta attiecbas. Abi mintie parametri oti btiski ietekm
sistmas izejas lielumu x(t).

Viendojum (10.11) frekvenu attiecbu apzmsim ar = un
n
c
dempferanas koeficientu attiecbu ar = . Lielumu sauc par dempferanas
cc
pakpi.
Lielums F0/k izsaka statisko novirzi, ja sistma slogota ar konstantu spku F0.
emot vr, ka izteiksme cos (t ) viendojum (10.11) izsaka sinusoidla signla

izmaiu, t amplitdas vrtbu aprina pc formulas:

F0
k
x0 =
1 . (10.14)
2 2 2
c
2

1 + 2
n cc n

Ievietojot viendojum (10.14) iepriek pieemtos apzmjumus, iegstam:

F0
k
x0 =
. (10.15)
(1 ) + ( 2 )
2 2 2

Relatvo amplitdas izmaiu sistmas dinamisko pabu rezultt sauksim par

dinamiskuma koeficientu un apzmsim to ar kd. Dinamiskuma koeficientu izteiksim
no viendojuma (10.15), prveidojot to bezdimensionl form:

311
 x0 1
kd = = . (10.16)
F0
(1 2 ) + ( 2 )
2 2
k

K redzam no viendojuma (10.16), dinamiskuma koeficients ir atkargs no sistmas

brvo svrstbu frekvences, ko ievrt lielums , un dempferanas pakpes .
Dinamiskuma koeficients ir atkargs no uzspiesto un brvo svrstbu frekvenu
attiecbas dadiem dempferanas koeficientiem (10.5. attls). Ja <0.3, tad sistmas
svrstbu amplitda tuvojas statisks slodzes radtai deformcijai, kd1. Frekvenu
attiecbai tuvojoties 1, svrstbu amplitda izmains atkarb no dempferanas
pakpes. Ja dempferanas nav, t.i. =0, iestjas rezonanse un svrstbu amplitda
pieaug ldz bezgalbai.

10.5. att. Sistmas amplitdas frekvenu raksturlknes.

Praks vienmr pastv berze un ldz ar to ar noteikta dempferanas pakpe.

Piemram, ja =0.2, tad svrstbu amplitda pieaug gandrz 6.5 reizes saldzinjum ar

312
statisks slodzes radto prvietojumu. Svrstbu frekvence, pie kuras novrojama
maksiml svrstbu amplitda ir atkarga no dempferanas pakpes, un, pieaugot tai,
maksimuma frekvence samazins. Palielinoties dempferanas pakpei virs 0.7,
svrstbu amplitdas palielinans virs kd =1 nav novrojama.
10.5. attl redzamaj amplitdu frekvenu raksturlkn izir trs raksturgus
apgabalus:

pirmsrezonanses apgabals, <(0.3 ... 0.6),

rezonanses apgabals, 0.6<<1.5,

aizrezonanses apgabals, >1.5.
Pirmsrezonanses apgabal sistmas reakcija uz ierosinoo svrstbu frekvenci
atbilst statiskam remam, un dinamiskuma koeficients kd1. Tas nozm, ka sistma
spj izsekot maing spka iedarbbai, un rezultjo amplitda un ar fze atbilst
faktiskajai spka radtajai deformcijai. Ldz ar to ar spriegumu pieaugums
neprsniedz statisk rem aprintos vairk par pieaujamo aprina kdu.
Rezonanses apgabal svrstbu amplitda (un ar spriegumi) ir atkarga praktiski tikai
no dempferanas pakpes. Ja dempferanas pakpe ir mazka par 0.2, svrstbu
amplitda strauji palielins un var novest sistmu avrijas stvokl.
Aizrezonanses apgabal svrstbu amplitda strauji samazins, un, jau pie =3,
relatv amplitda ir tikai 1% no skotnjs.
Metliem iekj berze ir oti niecga, tpc vienkrbas labad pieem, ka
sistma strd bez dempferanas. Dinamiskuma koeficientu d gadjum aprina
pc formulas:
1 1
kd = = . (10.17)
1 2 2
1 2
n
K redzam, viens no btiskkajiem sistmas raksturlielumiem elastgu svrstbu
aprinos ir sistmas brvo svrstbu frekvence (to reizm sauc ar pafrekvenci).
Eksist vairkas metodes k noteikt brvo svrstbu frekvenci. Aplkosim brvo
svrstbu frekvences noteikanu, izmantojot deformciju metodi. Sistmas svrstbas
rada inercils masas un sijas elastba, kuru raksturo elastbas modulis. Pieemsim, ka

313
visas ar siju saistts masas (ieskaitot sijas pasvaru), ir attiecintas uz vienu
koncentrtu masu, kas pielikta sijas brvaj gal (10.6. att.).
Svrstbu kustb viengais
dinamiskais spks, kas iedarbojas
uz siju, ir masas inerces spks, kuru
nosakm pc otr tona likuma:

Fi = m &&
x. (10.18)

Sijas deformciju x nosakm,

10.6. att. Brvo svrstbu frekvences aprins.
izmantojot spka vieninieka
principu (skat. Mora integrli vai Vereagina pamienu). Sijas galapunkta
prvietojumu nosakm pc formulas:

x = 11 ( mx&&) , (10.19)

kur 11 sijas galapunkta deformcija spka vieninieka ietekm. o koeficientu viegli

noteikt izmantojot 6. noda aprakstts metodes.
Iegto izteiksmi prveidosim, prnesot visus locekus viendojuma kreisaj pus
un izdalot ar m11:
1
x+
&& x = 0. (10.20)
11m

Iegtais diferencilviendojums ir brvo svrstbu viendojums, kur reizintjs

1
izsaka brvo svrstbu frekvenci n. Iegstam:
11m

1
n = . (10.21)
11m

Saldzinot ar viendojumu (10.12), kas tika iegts uzspiestajm svrstbm,

1
redzam, ka lielums = k un tas raksturo sijas elastbu.
11
Gala rezultt iegstam svrstbu viendojumu:

x + 2 x = 0 ,
&& (10.22)

314
kas raksturo sijas brvs svrstbas.
Izmantojot Vereagina pamienu, noteiksim sijas galapunkta deformciju no
spka vieninieka 11. Iegstam sekojou izteiksmi:

L3
11 = .
3EI

Ievietojot viendojum (10.21), iegstam formulu brvo svrstbu aprinam:

3EI
n = . (10.23)
m L3

Atrisinot diferencilviendojumu (10.22), iegstam nerimstou brvo svrstbu

viendojumu:
x = x0 sin(nt + ) , (10.25)

kur x0 svrstbu amplitda, - svrstbu skuma fze.

Izmantojot iepriek aprakstto metodiku, brvo svrstbu frekvenci var aprint
ar divbalstu sijm liec un stieptiem stieiem. Jatzm, ka bs augstk frekvences
vrtba, jo pieaugot dempferanai, brvo svrstbu frekvence samazins. Stiprbas
aprinos biei vien pieem, ka sija ir bezsvara stienis. Konsolsijm var pieemt, ka
aptuveni 1/3 daa no sijas masas ir koncentrta ts brvaj gal.

10.3. STIPRBAS APRINS ELASTGU SVRSTBU

SLOGOJUM

Stiprbas nosacjumu svrstbu slogojum varam uzrakstt ldzgi, ka cits

dinamisks slodzs, piemram, formula (10.3):

din = kd st [ ] . (10.26)

Redzam, ka viendojums (10.26) satur divus nezinmos st un kd. Dinamiskuma

koeficientu kd varam noteikt tikai tad, kad ir zinmi sijas izmri, rsgriezuma
laukums vai inerces moments. Savukrt dinamiskuma koeficients ir jzina, lai noteiktu
dinamiskos spriegumus un no tiem izrintu sijas rsgriezuma izmrus.
Jem vr, ka dinamiskie spki ir laik maingi un rada materila nogurumu.
Tpc praks aprina sijas statisks slodzes un dinamisko svrstbu slodzes amplitdu

315
vrtbas. Stiprbas nosacjums tiek izteikts ievrtjot materila noguruma pieaujamos
spriegumus: din [ 1 ] , kur -1 pieaujamie spriegumi, kas nodroina materila

ilgizturbu (skat.11. nodau).

Ja dinamisk slodze neprsniedz statisko vairk par 10%, tad aprinu varam
veikt tpat k statiskas slodzes gadjum. Tas nozm, ka dinamiskuma koeficientam
jbt mazkam par kd<1.1. d situcij spka iedarbbas frekvencei jbt vismaz trs
reizes mazkai par sistmas brvo svrstbu frekvenci. dus spkus sauc par lni
maingiem spkiem. Atsevios gadjumos var pieaut lielku kdu.

Vrpstas kritiskais apgriezienu skaits

Attstoties tehnikai, strauji pieaug dadu vrpstu rotcijas trumi. Tiek
srijveid raotas manas, kuru vrpstm ir 30000 min-1 un vairk. Pastvot diem
apgriezieniem, pat oti maza neldzsvarota masa izraisa lielus inerces spkus, jo
centrbdzes spks Fi ir proporcionls leisk truma kvadrtam:

Fi = me 2 , (10.27)

kur e ekscentritte, vrpstas leiskais trums (10.8. att.).

Rotjot vrpstai ar =const,
tai piestiprint masa m rada
inerces spkus, un vrpsta sk
izliekties. Vrpstai izliecoties,
masas m smagumcentrs
attlinsies vl vairk, jo tagad:

Fi = m ( y + e ) 2 . (10.28)

Spks Fi darbojas k lieces

spks un tpc var izteikt sijas
10.7. att. Vrpstas deformcija neldzsvarots
masas rotcij. izlieci sekojoi:

y = 11 Fi .

Ievietojot formul (10.28), iegstam:

316
 y
= m ( y + e ) 2 . (10.29)
11

Iegtais viendojums auj noteikt vrpstas izlieci atkarb no sistmas brvo svrstbu
1
frekvences. Zinot, ka n = , no viendojuma (10.29) iegstam sijas izlieci:
11m

2
n2
y= e. (10.30)
2
1 2
n

No izteiksmes (10.30) izriet, ja =n, vrpstas izliece kst bezgalgi liela. du

pardbu pieaut nedrkst, td os apgriezienus vrpstai sauc par kritiskiem
apgriezieniem. No s izteiksmes redzam ar, ja >n, izliece y ir mazka par skuma
ekscentritti e, t. i., rodas t sauktais pacentrans efekts. Td tehnik lieto
vrpstas ar samr mazu stingumu. T k tm n ir mazs, tad viegli sasniegt stvokli,
kad >n. ajos gadjumos rodas cita problma - k palaist manu, jo palaianas gait
mains no 0 ldz savai galgajai vrtbai, ttad ir ar tds stvoklis, kad momentnais
sakrt ar n.
Zinot y, pc izteiksmes (10.28) var aprint Fi. Tlko stiprbas aprinu veic
k parastu statisku lieces aprinu dotajai spka vrtbai. Atzmsim, ka vrpstm ar
mazu stingumu pacentrjoties, spriegumi nav 0, bet atbilst spriegumiem pie izlieces
y=e. Lieces spriegumus novrst var tikai ar ldzsvaroanu (t. i., pankot, lai e=0).

10.4. TRIECIENA SLODZE

Apskatsim gadjumu, kad no augstuma h uz elastgu ermeni 1 krt ermenis 2

ar svaru Q (10.9. att.). Pieemsim, ka ermea 2 deformcijas, saldzinjum ar
ermea 1 deformcijm, ir nebtiskas, un tpc ts neievrosim.
Triecienslodzes rezultt ermenis 1 var tikt deformts spied (10.8. att. a) vai
liec (10.8. att. b). Iespjami ar citi triecienslodu deformciju veidi (vrpe).
ermenim 2 krtot no augstuma h t visa uzkrt potencil enerija prvras

317
kintiskaj un deform ermeni 1. Kopj enerija, ko izlieto ermenis 2:

E2=Q(h+d). (10.31)

Tlk analizsim spiedes gadjumu, kas attlots 10.9. attl a. Deformcijas

rezultt ermenis 1 tiek spiests un t deformcijas enerija:

1
E1 = Fd d , (10.32)
2
kur Fd spiedes dinamiskais spks triecien, d - deformcija trieciena rezultt.
Pc trieciena ermenis 2 rads statisko spiedes spku, kur viends ar Q. T
rezultt ermenis 1 bs deformjies par st statisko deformciju. Izteiksim abas
deformcijas ar Huka likumu:
Fd l
d =
EF
un
Q l
st = .
EF

10.8. att. Triecienslodu gadjumi.

Izdalm vienu izteiksmi ar otru un iegstam:

d Fd
= .
st Q

318
 No ejienes izsakm Fd:
d
Fd = Q . (10.33)
st

Iegto izteiksmi ievietojam deformcijas enerijas formul (10.32):

1 2
E1 = Q d . (10.34)
2 st

Abm enerijm jbt ldzsvar, tpc varam rakstt:

1 2
Q ( h + d ) = Q d . (10.35)
2 st

Prveidojot iegstam kvadrtviendojumu attiecb pret d:

2d 2 st d 2h st = 0 ,

kura atrisinjums ir sekojos:

2h
d = 1 + 1 + st = kd st . (10.36)
st

Redzam, ka dinamiskuma koeficients kd vienmr ir lielks par 2, pat ja ermenis krt

no nulles augstuma.
Zinot kd, atrodam dinamisko spku:

Fd = kd Q .

Dinamiskos spriegumus aprina pc formulas:

d = kd st .

Stiprbas aprinu veic izmantojot statisk aprina stiprbas nosacjumu.

Pieaujamos spriegumus aprina pc parasts metodikas, jo spka iedarbba nav
periodiska.

319
Secinjumi

Ja inerces spku lielums, saldzinjum ar statiskm slodzm, prsniedz kdas
robeu, ir jem vr ar dinamisks slodzes. Stiprbas aprinu veic tpat k
statisku slodu gadjum, papildus pieliekot ar inerces spku.

Svrstbu gadjum inerces spkus var atrast, rinot tikai kustbas
diferencilviendojumus.

Rezonanses gadjum strauji pieaug amplitdas, td rezonanses zon strdt
nedrkst. Skot aprinu, vienmr jizvlas tds stingums, lai brvo svrstbu
frekvence atirtos no spka iedarbbas frekvences pc iespjas vairk.

Nerezonanses zon berzes spkus neem vr, td atrisinjum laika funkcija
sakrt ar uzspiedjspka laika funkciju.

Rinot stacionru uzdevumu, uzskata, ka skuma nosacjumi neietekm
kustbu. Tas dod iespju no diferencilviendojumu sistmas iegt algebrisku
viendojumu sistmu.

Svrstbu gadjum pieaujamie spriegumi japrina atbilstoi ilgizturbas
robeai.

Trieciena gadjum dinamiskos spkus rina, sastdot enerijas bilanci, kur
pieldzina kusto ermea kintisko eneriju deformjam ermea
potencilajai enerijai.

320
 11. n o d a a

LAIK MAINGI SPRIEGUMI

Lielkajai daai manu detau spriegumi darba proces mains. T tas ir

vienmr, ja uz detau darbojas periodiski maingi spki. Iepriekj noda apskatjm
metodes, k aprint o spriegumu lielumus, ievrojot slodu dinamisks
iedarbbas efektu. Manu ekspluatcija parda, ka laik maingu spriegumu gadjum
konstrukcijas sabrk, ja spriegumu vrtbas ir ievrojami mazkas nek statiski
noteikts pieaujamo spriegumu vrtbas. Td aj noda noskaidrosim, k noteikt
pieaujamo spriegumu vrtbas laik maingu spriegumu gadjum.

11.1. JDZIENS PAR MATERILA NOGURUMU

Ikvienam ir zinms, ka, ja mksta trauda stieple ir jdab puu, tad

visvieglk to var izdart, vairkkrt lokot to uz vienu un otru pusi. aj
vienkraj eksperiment varam novrot, ka: 1. - ar nelielu locjumu skaitu
sagraut izdodas tikai tdas stieples, kas plastiski deformjas katr locjum (ir
paliekoas deformcijas). oti atsperga trauda stiepli (loks bez paliekom
deformcijm) di sagraut s laika sprd neizdodas; 2. - stieple prlzt pie
mazka locjumu skaita, ja lokm ar lielku amplitdu (piedodam lielkas
paliekos deformcijas); 3. - stieples lzuma vieta stipri sakarst.
is vienkrais eksperiments rda, ka materils nogurst, t. i., prlzt pc zinma
ciklu skaita pie slodzes, ko skum varja izturt pat ar diezgan lielu rezervi.
K izprast o pardbu? Atcersimies, ka, slogojot mkstu traudu pri tecanas
robeai t (11.1. att. a) ldz punktam A un tad atslogojot, pards plastisk
deformcija, kuras lielumu p iegstam, no punkta A velkot taisni, kas paralla
elastbas robeas taisnei. Iesvtrotais laukums attlo materila uzkrto eneriju.
Ja stiepli loka uz abm pusm ar viendiem spkiem, t. i., ar viendiem A, tad
enerijas izkliede ir vl lielka (11.1. att. b). Punkt A novietojam it k apgrieztu
jaunu diagrammu (11.1. att. b asis ar raustto lniju). Tad atslodze jaun

321
diagramm ir noslodze un atbilst apmram tdai paai lknei k tikai t viet
jem 2t. Punkt B vrtba A ir ar mnusa zmi. aj punkt atkal novietojam
jaunu diagrammu utt. Redzam, ka laukums starp punktiem A un B, ko ietver lkne, ir
daudz lielks nek vienvirziena slodzes un atslodzes gadjum. Tas nozm, ka
materil varam ievadt daudzkrt lielku eneriju.

a) b)

11.1. att. Histerzes cilpa stiepes-spiedes deformcijs.

Kur paliek materil uzkrt enerija? Ms jau novrojm, ka materils sasilst,

daa enerijas siltuma veid izdals apkrtj telp, bet enerijas lielk daa tiek
patrta materila struktras prveidoanai, var teikt - ts sagrauanai. Plastiskam
materilam notiek kristlu savstarpj nobde un to savstarpjo saiu pakpeniska
sagrauana.
Ldzga aina vrojama ar tad, ja cikliski slogojam trauslu materilu vai plastiska
materila slogoana noris elastbas robes. Uzemot oti preczi slogoanas un
atslogoanas lkni, ir redzams, ka ar ajs robes veidojas neliela cilpa.

11.2. MATERILU IZTURBA PIE LAIK MAINGIEM

SPRIEGUMIEM

Ja deta attsts laik maingi spriegumi, t nesabrk uzreiz, bet pc zinma

laika. Td o pardbu nosauca par materila nogurumu. Agrk uzskatja, ka maingu

322
spriegumu iedarbbas rezultt izmains materila mehnisks pabas, tas nogurst.
Tomr preczki ptjumi pardja, ka materila mehnisks pabas nemains un
noguruma pardbas raans ir jizskaidro di. Materila neviendabguma,
mehnisks apstrdes vai citu ldzgu faktoru d faktiskais sprieguma sadaljums
atiras no tiem spriegumu sadaljumiem, kurus apskatjm iepriekjs nodas.
Vidjs spriegumu vrtbas ir izskaitojamas pc iepriek iegtm formulm, bet starp
atseviiem materila kristliem ir papildu ieslgumi, mikroplaisas. ajs viets rodas
ievrojama spriegumu koncentrcija, t. i., spriegumu vrtbas ajos punktos ir
daudzkrt lielkas par vidjm vrtbm. Laik mainga
sprieguma d ajos visvairk noslogotajos punktos rodas
noguruma plaisias, kas savukrt atkal ir papildu
spriegumu koncentratori. s plaisias pakpeniski
paplains. Faktiskais rsgriezuma laukums samazins.
Kad atlikus laukuma daas pretestba vairs nav
11.2. att. Noguruma
pietiekama, ermenis sabrk. Lzuma viet skaidri redzamas lzums
divas oti atirgas joslas: gluda, noslpta rj un
rupjgraudaina iekj josla. Rupjgraudain josla ir luma daa, kura sabruka tikai
pa pdj brd. Glud josla ir t daa, kur jau agrk radus plaisas malas ir
nogludinjus, beroties vienai gar otru (11.2. att.). Laik maingus spriegumus
visvairk novrojam lieces gadjum, piemram, dzelzcea slieds, starpstvu
prsegumos zem svrstoas tehnoloisks iekrtas, ritepra as utt. Ritepra ass,
kas slogota ar vagona svaru Q, ir pardta 11.3. attl.

a) b) 2

11.3. att. Ciklisks slodzes veidoans.

323
 Vrpstas augj punkt ir stiepes spriegumi. Vrpstai pagrieoties, punkts
nonk A stvokl un tlk stvokl 1, kur lieces normlspriegumu nav. Pagrieoties
vl par 90, punkts A nonk stvokl 2 (11.3. att. b), kur darbojas jau spiedes
spriegumi. Lai detaas vartu izturt laik maingus spriegumus, detau izmri ir
jem lielki nek laik nemaingas slodzes gadjum.
Spriegumu izmaia laik var bt oti dada. Visvairk praks jsastopas ar
spriegumiem, kuru izmaim ir sinusoidls raksturs, k tas, piemram, ir elastgo
svrstbu gadjum. Eksperimentli noskaidrots, ka spriegumu izmaias frekvence
praktiski neietekm sagranas procesu. Td par svargkajiem spriegumu maias
raksturojumiem juzskata spriegumu raksturgks vrtbas.
11.4. att. pardta sinusoidla
sprieguma izmaia. K redzam no attla,
sprieguma amplitdu a izsaka sekojoi:

min
a = max
, (11.1)
2

bet sprieguma vidjo vrtbu:

+ min
11.4. att. Ciklisks spriegumu izmaias. v = max
. (11.2)
2
Cikla miniml sprieguma attiecbu pret maksimlo spriegumu sauc par cikla
raksturojumu R:
max
R= . (11.3)
min

Praks iespjami dadi slodzes veidi, un, ldz ar to ar dadi cikla raksturotji
(11.5. att.). Attl 11.5. a redzam slodzes izmaia atbilst statiskai slodzei. aj
gadjum cikla raksturotjs ir R=+1. Stiprbas aprinus statisku slodu gadjumos
esam aplkojui iepriekjs nodas. Situcija 11.5. att. b atbilst cikliskai slodzei
simetriska cikl, R=-1. Situcijs, kas redzamas 11.5. att. c un d, redzams
nesimetriska cikla slogojums, R=0 un R=-. Nesimetriska cikla slogojumu sauc ar
par pulsjou. Atirba starp abiem pulsjoiem cikliem ir tikai spriegumu zm.

324
 11.5. att. Ciklisko slodu veidi.

Vien gadjum slogotaj element darbosies tikai stiepes spriegumi, bet otraj -
tikai maingi spiedes spriegumi.

11.3. NOGURUMS SIMETRISK CIKL

Visvieglk eksperimentli ir realizt simetrisku ciklu R = -1. Attl 11.6a

pardts eksperimentlas iekrtas piemrs.
Paraugu 1 iestiprina rotjo-
s patrons 2. Paraugam vid
simetriski nostiprinti divi gulti.
Gultu rjam - nekustgajam
gredzenam piekrts slogs 4.
elementr iekrta dod iespju
noslogot paraugu pc shmas,
kas pardta 11.6. attl b.
Parauga vidj da ir trs
lieces slogojums (skat. 11.6. att.
c).
11.6. att. Slogojums simetrisk cikl.
Eksperimentus ar doto
iekrtu veic di. Piekar zinmu slogu Q, t. i., uzdod zinmu a vrtbu:

325
 Qa
a = , (11.4)
2Wx
kur Wx vrpstas pretestbas moments.
Protams, a jbt mazkam par tm sprieguma vrtbm, kuras sasniedzot
paraugs sabrk, ja to slogo statiski. Pc tam paraugu pakauj rotcijai ap t garenasi
ldz sabrukanai. Specils skaittjs skaita apgriezienus, t. i., skaita, cik reiu paraug
bija max ldz t sabrukanai. Apzmsim o ciklu skaitu ar N. Eksperimenta rezultt
iegstam noteiktam a atbilstou N. Atkrtojam eksperimentu pakpeniski samazinot
a vrtbas, atbilstoi iegstam dadas N vrtbas. Sasniedzot noteiktu sprieguma
vrtbu, paraugs nesagrst. Uzskata, ka paraugs var izturt neierobeotu ciklu skaitu, ja
tas ir izturjis 107 ciklus. os punktus attlo grafiski (skat. 11.7. att. a) un iegst lkni,
ko sauc par Vlera lkni. Eksperimentli noskaidrots, ka lielkajai daai materilu
(piemram, metliem) lkne nemains no t, ar kdu frekvenci mains spriegumi.
Spriegumu -1 sauc par ilgizturbas robeu. Indekss -1 norda, ka ilgizturbas
robea noteikta simetrisk cikl, ja R=-1. Materiliem, kuriem nevar atrast tdu
spriegumu vrtbu, kuru sasniedzot paraugs izturtu jebkuru ciklu skaitu, -1 pieem
nosacti, atbilstou pieemtajam N skaitam.

11.7. att. Noguruma lknes:

a) Vlera lkne, b) noguruma lkne logaritmisk skal.

Lai atvieglotu -1 vrtbas noteikanu no eksperimentliem rezulttiem, Vlera lkni

zm pus logaritmisks koordints, atliekot uz asm un lgN. Tad Vlera lkne
tuvinti prvras divs taisns (skat. 11.7. att. b.).

326
 Slogojot liec, ilgizturbas robea -1l ir zemka par materila izturbas robeu B,
un metliem t ir -1l=(0.4 ... 0.6) B
Slogojot stiep (spied): -1s0.7B
Veicot analogus eksperimentus vrp, redzam, ka -1(0.55 ... 0.6)-1l.
Zinot materilam ilgizturbas robeu un drobas koeficientu k varam noteikt
aprinos nepiecieamo pieaujam sprieguma vrtbu:

1
[ 1 ] = . (11.5)
k

Iegstot Vlera lkni, eksperiment stingri jievro, lai visi paraugi btu vienda
lieluma, viendas formas, viendi apstrdti; jievro, lai temperatra un visi citi
eksperimenta apstki btu viendi. Tas nepiecieams td, ka, mainot kdu no iem ap-
stkiem, ievrojami izmains lkne un ldz ar to ar -1. Aprinos relo slogojumu
atirbas no eksperimenta apstkiem ievro ar dadiem koeficientiem.

11.4. NOGURUMS NESIMETRISK CIKL

Simetriska cikla gadjum spriegumu varjm raksturot pilngi ar spriegumu

amplitdas a vrtbu. Atbilstoi ieguvm ar tikai vienu lielumu -1, kas raksturoja
materila robestvokli. Ja cikls ir nesimetrisks, tad spriegumu maias raksturoanai
nepiecieami vismaz divi lielumi a un v. Tas nozm, ka katram paraugam
jnosaka ilgizturbas ciklu skaits dadm vidjm spriegumu vrtbm v.
Ja punkts A (11.8. att. a) atrodas zem lknes, tad ilgizturba ir nodrointa. Jo tuvk
nullei atrodas slodzes punkts, jo drobas rezerve ir lielka. Par drobas koeficientu
pieem nogrieu OA un OB attiecbu:

OB
k= . (11.6)
OA

Ja slodzes punkts atrodas starp lnijm (punkts D), tad paraugs nesabrk uzreiz,
bet iztur noteiktu ciklu skaitu.
Lai vienkrotu ilgizturbas noteikanu, izmanto aptuvenu metodi, kura ir
pietiekoi precza praktiskm vajadzbm.

327
 11.8. att. Noguruma aprins nesimetrisk cikl.

Visiem materiliem eksperimentli vienmr nosaka B, t un -1. Zinot s

vrtbas, var konstrut aptuvenu robelkni (11.8. att. b). To iegst savienojot ar
taisnm raksturgos punktus uz asm. Iesvtrotais laukums atradsies robelknes
iekpus. Tas dod iespju drobas koeficientu ar rezervi noteikt pc iesvtrot
laukuma kontras.

11.5. APRINI SALIKT SLOGOJUM

Dabgi, ka ar salikt slogojum spriegumi var bt laik maingi. aj gadjum

statikas stiprbas teorijm vairs nav fiziklas jgas, par cik sabrukanas iemesli ir citi.
Td ilgizturbas robeu salikt slogojum varam atrast tikai eksperimentli.
Iepriek noskaidrojm, ka stiea salikt slogojum visus normlspriegumus
lum vienmr var summt algebriski, iegstot vienu , bet visus tangencilos
spriegumus - eometriski, iegstot vienu . Noteiksim drobas rezervi, ja uz stieni
darbojas maingi normlie un tangencilie spriegumi. Ldzgi k iepriek, jnosaka
robelkne un tad t jvienkro. Robelkni atliekam koordints

a
1
un

328
 a
,
1

kur a un a ir salikt slogojuma spriegumu amplitdas, bet -1 un -1 ilgizturbas

robeas simetrisk cikl liec un vrp. Redzam, ka nepiecieama -1 eksperimentl
vrtba, ja tdas nav, tad orientjoi pieem -1(0.5 ... 0.6)-1.
Acmredzot robelknes skumpunkti uz asm ir 0; 1 un 1; 0, jo, ja nav , tad a
robevrtba ir -1, un otrdi (11.9. att.). Eksperiments parda, ka lkne praktiski
sakrt ar apli, kura rdiuss ir 1.
Td citiem materiliem lkni varam
neuzemt, bet o apli jebkur gadjum
uzskatm par eksperimentlu. Punkta A
novietojuma vieta apa iekpus raksturo
salikt slogojuma drobas rezervi. Jo tuvk
punktam O ir punkts A, jo drobas rezerve
ir lielka. Drobas koeficients ir attiecba
(11.6)
OB
k= .
OA
11.9. att. Noguruma aprins salikt
emot vr, ka OB=1, tad slogojum.

OB
k= .
OA

No trsstra OCA varam noteikt:

2 2

OA = a + a , (11.7)
1 1
un ldz ar to
1
k2 = 2 2
. (11.8)
a a
+
1 1

Attiecba

329
 1
a
ir drobas koeficients, ja uz materilu darbojas tikai tangencilspriegumi, apzmsim:
1
k = .
a
Atbilstoi,
1
k =
a
ir drobas koeficients, ja darbojas tikai normlspriegumi.
Ievietojot iegtos apzmjumus viendojum (11.8), iegstam:

k k
k= . (11.9)
k2 + k2

Izteiksmi (11.9) var lietot ar nesimetrisku ciklu gadjum. Izmains tikai k un

k noteikana. Atsevio drobas koeficientu noteikanai jizmanto nesimetrisku
ciklu robelknes.
Konstrukcijas izmru noteikana laik maingu spriegumu gadjum sares
td, ka ievrot detaas lielumu un citus faktorus, kuri ieiet k koeficienti ilgizturbas
robesprieguma noteikan, var tikai tad, ja detaas izmri ir zinmi. Td aprinu
izdara ar pakpenisku tuvinanu.

330
 1. tabula

331
 1. tabulas turpinjums

332
 2. tabula

333
 2. tabulas turpinjums

334
 3. tabula

335
 3. tabulas turpinjums

336
 4. tabula

337
 4. tabulas turpinjums

338
 5. tabula

339
 5. tabulas turpinjums

340
 6. tabula

341
 7. tabula

342
 8. tabula

343
 9. tabula

344
 9. tabulas turpinjums

345
 10. tabula

346
347
 II PIELIKUMS
Auksti velmto trauda profilu izmri
un lumu eometriskie raksturotji
Tikai mcbu nolkiem!
1. tabula
Viendmalu U-veida profili GOST 8278-83

348
 1. tabulas turpinjums

349
 1. tabulas turpinjums

350
 1. tabulas turpinjums

351
 1. tabulas turpinjums

352
 1. tabulas turpinjums

353
 1. tabulas turpinjums

354
 1. tabulas turpinjums

355
 1. tabulas turpinjums

356
 1. tabulas turpinjums

357
 2. tabula
Neviendmalu U-veida profili
GOST 8281-8

358
 2. tabulas turpinjums

359
 2. tabulas turpinjums

360
 2. tabulas turpinjums

361
 3. tabula

Liektie C-veida viendmalu profili GOST 8282-83

362
 4. tabula
Liektie trauda viendmalu strei GOST 19771-93

363
 5. tabula

Liektie trauda neviendmalu strei GOST 19772-93

364
 6. tabula

Liektie trauda neviendmalu strei GOST 19772-93

365
 III PIELIKUMS

VELMTIE PROFILI
Tikai mcbu nolkiem!
Dubult -T veida profili

1. tabula

366
 1. tabulas turpinjums

367
 2. tabula

Viendmalu strei

368
 2. tabulas turpinjums

369
 2. tabulas turpinjums

370
 2. tabulas turpinjums

371
 2. tabulas turpinjums

Dadmalu strei

372
 3. tabula

373
 3. tabulas turpinjums

374
 3. tabulas turpinjums

375
 Literatra

1. Auzukalns A. u.c. Materilu pretestba uzdevumos. R., 1973., 742 lpp.

2. Lavendelis E., Valdmanis A. Materilu pretestba. R., 1970., 456 lpp.
3. Lavendelis E. Materilu pretestba. R., 1986., 341 lpp.
4. Kepe O., Vba J. Teortisk mehnika. R., 1982., 577 lpp.
5. Mikis A. Augstk matemtika. R., 1968., 621 lpp.
6. Pankovs I., Leppiks A., Stris A. Materilu pretestbas kurss. R., 1961., 505
lpp.
7. Tehnisk rokasgrmata. I.Ivanovska red. 1. daa. R., 1971., 606 lpp.
8. Teortisk mehnika piemros. O.Kepes red. R., 1976., 647 lpp.
9. Singer F.L.. Strength of Materials. New York, 1962, 590 p.
10. .. . . 15-, . ,
1976., 607 .
11. .., .. .
. , 1986, 560 .
12. .., .. . 5- ., .
. , 1989, 624 .
13. .. . , 1967, 552 .
14. .. . . 10-, . .
, 2001, 591 .
15. . .
. , 1967.
16. .. ,
. , 1998, 240 .
17. . . .. . . 3-, .
. , 1975, 480 .
18. . . .
... , 1973, 672 .

376