TRAKTORU un

AUTOMOBIU

MOTORU
KONSTRUKCIJA,
TEORU
IJA N
APRINS
 TRAKTORU un

AUTOMOBIU

MOTORU

KONSTRUKCIJA

TEORIJA UN

APRINS

J. Kaoka un G. Melgalva redakcij

Latvijas PSR Augstks un

vidjs spe-
cils izgltbas ministrija atvusi lietot

par mcbu grmatu Latvijas Lauksaimnie-

cbas akadmijas Lauksaimniecbas meha-

nizcijas fakulttes studentiem

RIGA ZVAIGZNE 1980

631.302

40.72z73

Tr 128

Autori: J. BLIVIS, V. GULBIS, J. KAOKS,

V. KLEINS, G. MELGALVS, L. OZOLIA,

L. PEKS, G. POMMERS

B KHnre kohctpj'kuhh h 3KeruiyaTa-

paccMOTpeHa

iihh ochobhwx CHCTeM ABHraTeJieft BHyTpeHHero cro-

paHHH, AaeTCH TexHHHecKaH xapaKTepncTiiKa, cpa-

HeHiie, h pacMeT 3thx cucTeM. KpoMe Toro,

b KHHre AaHU TenjiOTexHHHecKHH h AHHaMimecKHH

Kap6iopaTopHbix h AH3e.nbHbix ABiiraTe./ieft,

pacieTbi
paccMOTpeHO HcnbTaHiie ABHraTe/ieft, H3Jio>KeHbi cno-

co6w chhthh, nocTpoeHUH h aHa;ni3a xapaKTepncTHK

aTOTpaKTopnwx ABiiraTe^eii.

KHHra npeAHa3HaMeHa a.Jia ctyachtob cpaKVJbTeTa

MexaHH3au,HH ceflbCKoro xo3HficTa, c.nymaTeJiefl

Kypco nobiuieniiH KBaJiiicpHKaiiHH, neaaroro, a

T3K>Ke HH>KeHepHO-TeXHHIeCKHX paOTHHKOB ce.nb-

CKOrO H aBTOTpaHCnOpTHOrO XO3HHCTBa.

B KHHre 175 HJUHOCTpamiii h

31 TaSjnma, 6ii6jiiio-
7 Ha3B3HHH.
rpaCpHH

Recenzenti: LLA docents, tehnisko zintu kandi-

dts J. Lcars un LPSR tautas saimniecbas

kvalifikcijas celanas insti-

specilistu starpnozaru
tta docents, tehnisko zintu kandidts

N. Sprancmanis

T mS.O-SO M.80.3603030000
Izdevniecba Zvaigzne, 1980
 PRIEKVRDS

Grmat Traktoru un automobiu motoru kon-

strukcija, teorija un aprins aplkota iekdedzes

motoru konstrukcija, galveno sistmu tehniskais

raksturojums, saldzinjums, analiz un aprins,

k ari motoru kopanas un diagnostikas pamat-
noteikumi. Dzemotoru un karburatormotoru sil-

tumtehniskaj, dinamiskaj un stiprbas aprin

izmantoti jaunko ptjumu rezultti un metodes.

Iztirzti motora dinamisko eko-

jautjumi par un

nomisko rdtju uzlaboanu un

atgzu kaitguma
(toksiskuma) samazinanu. Bez tam aplkota
baroanas sistmas, elektroiekrtas un visa mo-

tora izminanas, k ar raksturliku uzem-

ana, analze un matemtisk apstrde atbilstoi

valsts standartam un SI mrvienbu sistmai.

Biek lietotie lielumi un to mrvienbas dotas

1. pielikum, bet galveno motoru tehniskais rak-

sturojums
2. un 3. pielikum.

Grmata, ko sarakstjis Latvijas Lauksaimniec-

bas akadmijas Traktoru un automobiu katedras

kolektvs atbilstoi lauksaimniecbas mehanizci-

mcbu s
jas fakulttes programmai, paredzta
fakulttes studentiem, kvalifikcijas celanas kursu

klaustjiem, vidjo specilo mcbu iestu peda-

gogiem, k ari lauksaimniecbas, autotransporta,

motorbves zintnisks ptniecbas
uzmumu, un

izminanas iestu ineniertehniskajiem dar-

biniekiem.

Grmatas 1. un 5. nodau sarakstjis ped. zin.

kand. J. Blvis, 2. nodau

tehn. zin. kand. J. Ka-

oks, 3. un 4. nodau
tehn. zin. kand. V. Gulbis,

3
6. tehn. zin. kand. G. Melgalvs
nodau un

tehn. zin. kand. J. Kaoks, 7. un 11. nodau

8. 9. tehn. zin. kand.

G. Pommers, un nodau

10. tehn. zin. kand. G. Mel-

V. Kleins, nodau

12. 13. tehn. zin. kand. L. Pks,

galvs, un nodau

14. nodau
tehn. zin. kand. L. Ozolia.
Autori izsaka pateicbu grmatas recenzentiem

zin. kand. N. Spracmanim tehn. zin. kand.

tehn. un

J. Lcaram.
GRMAT BIEK LIETOTIE

APZMJUMI

A
darbs, enerija.
AMP

augstkais maias punkts.

a
attlums, dezaksa.

gzes patnj konstante.

b
platums, biezums, zona.

C
kapacitte.
c

siltumietilpba.
CS
cetnskaitlis.
D
diametrs.
d diametrs.
E

enerija, elastbas modulis.

c ekscentritte.
F berzes spks.

laukums,
laukums, berzes koefi-
f

rsgriezuma
cients.

masas daudzums.

degvielas daudzums, padeve, patpat-

ri, brvs krianas patrinjums.
H
attlums, augstums.
h
augstums, prvietojums.
/
inerces moments, strvas stiprums.
i vienbu skaits, strvas stiprums, prne-
suma skaitlis.
/
inerces moments.

patrinjums.
X
spks.
k ! relatv dezaksa, adiabtas pakpes
rdtjs, korekcijas pakpe, siltuma pr-

ejas koeficients, piemroans pakpe.

L daudzums, induktivitte.

darbs, gaisa
I darbs cikla laik, gaisa dau-

garums,
dzums.
M moments, molu skaits.

griezes
m masa.

jauda, norml reakcija.

n
grieans frekvence, politropas pakpes
rdtjs.
O centrs.
OS
oktnskaitlis.

P
spks, slodze.

p
spiediens.
R
rdiuss, gzes universl konstante, pre-

testba.
r
rdiuss.

Q siltuma daudzums.

q
patsiltums, siltums cikla laik.

5
5
spks.
s
prvietojums, gjiens, ilgums.
T
absolt temperatra.
t
temperatra, laiks, ilgums, solis.

enerija, strvas spriegums.

v

enerija cikla laik.

tilpums, vielas daudzums.

v

trums.

X
spks.
x

prvietojums.
V
spks.

y
attlums, koeficients.

ZMP zemkais punkts.

maias
2
vienbu skaits, koeficients.
a

gaisa pruma koeficients, leis.

P atvrums.

Yr

atliku gzu koeficients.

Vp

papildes pakpe.
A

pakpe, pieaugums, kritums, atstarpe,

sprauga.
6 izpletes koeficients, nevienm-

turpmks
rguma pakpe.

kompresijas pakpe, nejtguma pakpe,

koeficients.
T] lietderbas koeficients,

rv
pildjuma koeficients.

apsteidzes leis.

x

darbbas cietba, pieauguma temps, trek-

ninjuma pakpe.
X
spiediena pieauguma koeficients, attie-

cba.
H molu maias koeficients, dina-

mrogs,
misk viskozitte, caurpldes koeficients.
v

noapaojuma koeficients, kinemtisk

viskozitte.

siltuma izmantoanas koeficients, pretes-
tbu koeficients.

0
skotnjs izpletes koeficients, blvums,
recirkulcijas koeficients.
a
spriegums.
t

taktba, spriegums.
O
magntisk plsma.

q>
plaknes leis.
 1. nodAA

MOTORU VISPRG UZBVE

UN DARBBS PRINCIPI

1.1. MOTORU iEDALJUMS, VISPRG UZBVE

UN DARBBAS PAMATJDZIENI

1.1.1. motoru iedaljums. Pc veida,

Spkratu
kd siltumenerija prveidojas mehniskaj enerij, izir
iekdedzes motorus, kuros degvielas sadedze un enerijas pr-

veidoans procesi notiek tiei cilindros, un ardedzes (gazturbnu,

tvaika, Stirlinga) motorus. Gazturbnu motoros degvielas sadedze

bet nonk
notiek atsevis degkamers, darba ermenis (gzes)
turbnas darbrata veic darbu. Tvaika motoros,
uz lpstim un

un Stirlinga motoros siltumu darba

kuri strd pc Renkina cikla,
siltummain,
pa noslgtu kontru, pievada
cirkul
ermenim, kas
bet siltumenerija mehniskaj enerij prvras izpleans
cilindr.

Pc degmaisjuma (sk. 1.1.2.) sagatavoanas pamiena izpla-

ttkie irmotori ar rjo (rpus cilindra) degmaisjuma sagata-
voanu (karburatormotori ar degvielas iesmidzinanu
un motori

iepldes caurul) iekjo (degkamer) degmaisjuma

un
motori ar

sagatavoanu (dze|motori, dzirksteaizdedzes

motori ar tieu deg-
vielas iesmidzinanu cilindros un gzmotori ar idras degvielas

vai gzes padoanu cilindros saspiedes procesa sakuma).

Pc aizdedzinanas pamiena ir
darbmaisjuma (sk. 1.2.1.)
kom-
motori ar elektrisko dzirksteaizdedzi (karburatormotori), ar

presijas aizdedzi (dzemotori), ar kvlaizdedzi no sakarsta er-

liesmkameras aizdedzi. Liesm-
mea (kvlaizdedzes motori) un ar

kameras motoros darbmaisjuma nelielu dau aizdedzina ar elek-

trisko dzirksteli liesmkamer 3 2.24. radot liesmu, kura
(sk. att.),
pc tam aizdedzina darbmaisjumu galvenaj degkamera.
Pc kuru
darbbas cikla (sk. 1.1.3.) izir etrtaktu motorus,
darbbas cikls noris virzua etru gjienu jeb klovrpstas divu

kuru darbbas cikls no-

apgriezienu laik, un divtaktu motorus,
tiek viena apgrieziena laika.
virzua divu gjienu jeb klovrpstas
K etrtaktu, t ar divtaktu motori var bt ar pti un bez puts.
atmo-
Bezptes motoru gaiss
vai degmaisjums ieplst
cilindros

sfras spiediena ietekm, bet ptes motoros gaisu (degmaisjumu)

iep kompresors ar mehnisko piedziu vai ar turbokompresors

(sk. 2.9. att.), kuru darbina atgzs.
ir motori kvalitatvo
Pec jaudas regulanas pamiena ar

regulanu, kuriem, nemainot cilindros ievadt gaisa daudzumu,

maina daudzumu un ldz ar to ar darbmaisjuma
padots degvielas

7
sastvu, motori ar kvantitatvo regulanu, kuriem degmai-
sjuma sastvs paliek nemaings, bet maina tikai t daudzumu
cilindros, un motori ar kombinto regulanu, kuriem maina k

degmaisjuma sastvu, t ari daudzumu.

Pc darba elementu konstrukcijas izir virzumotorus un

rotormotorus. Virzumotorus pc cilindru skaita iedala viencilindra

vairkcilindru (divcilindru, trlscilindru utt.) motoros,

un
pc
cilindru novietojuma (sk. 1.4. att.) < vienrindas motoros ar

cilindru vertiklu, horizontlu, slpu vai zvaigveida novietojumu

un divrindu motoros ar cilindru V veida, horizontlu (opozitvu)
vai zvaigveida novietojumu, pc virzuu izkrtojuma cilindr

vienvirzua motoros, kuriem katr cilindr ir tikai viens virzulis

un viena darbtelpa, pretkustbas motoros, kuriem katr cilindr

ir divi pretjos virzienos kustoi virzui ar darbtelpu starp tiem,

katra abs
un abpusjas darbbas motoros, kuriem virzua puss
ir darbtelpas.
Rotormotori var bt ar nekustgu korpusu un kustgu rotoru,
kas atrodas planetr kustb (darba laik starp rotoru un kor-

kurs darbbas
pusu veidojas mainga tilpuma kameras, noris

cikls), ar nekustgu rotoru un kustgu korpusu, kas atrodas pla-

netr kustb, un ar rotjoiem korpusu un rotoru (birotormo-
tors).
Pc dzess veida izir motorus ar idrumdzesi un motorus

ar gaisdzesi.
Pc lietots degvielas motorus iedala viegls degvielas (ben-
zna, petrolejas) motoros, smags degvielas (dzedegvielas, naf-
tas, mazuta, gazolna, solreas v. tml.) motoros, gzdegvielas
(dabasgzes, rpniecbas gzes, eneratorgzes utt.) motoros, k

ar jaukts degvielas motoros, kuros galveno degvielu lieto,

par

piemram, gzi, bet iedarbinanai izmanto idro degvielu, un

daudzdegvielu kuros izmantot dadas degvielas

motoros, var

(benznu, petroleju, naftu, dzedegvielu).

Traktoros un automobios galvenokrt izmanto iekdedzes etr-

taktu vairkcilindru karburatormotorus ar rjo degmaisjuma

sagatavoanu un dzirksteaizdedzi, k ar dzemotorus ar iekjo
degmaisjuma sagatavoanu un kompresijas aizdedzi. Arvien pla-
k sk lietot ar motorus kuri ar
gzturbnu un rotormotorus,
mazu izmru gadjum attsta lielu jaudu, bet atpaliek no virzu-
motoriem ekonomiskuma un darbma zi. Eksperimentlajos
spkratos izmanto ar tvaika, Stirlinga un citus motorus.

1.1.2. Motora uzbve.

visprg Siltumenerijas prvranai
mehniskaj enerij iekdedzes virzumotor izmanto kloa-klaa
mehnismu, kur sastv no cilindra 8 (1.1. att. a), cilindra gal-
vas 7, virzua 10, virzua gredzeniem 9, virzua pirksta 12, klaa

11, klovrpstas 13 un spararat. Sis mehnisms spiedienu,

uzem
kas rodas, cilindr sadegot degmaisjumam, un prveido virzua
taisnvirziena kustbu klovrpstas kustb. Gaisa vai
rotcijas
degmaisjuma (degvielas un
gaisa maisjuma) iepldi cilindr

8
 etraku cilndra
7

vrsts;
(fazogrma); izpldes
klovrpsta.
diagr m a

aetrkuc
6

13

vrsts;
fzu pirksts;
sadales iepldes virzua
gzu5
12

b
punkti; klanis;

diagrmraak);sturgie //

virzuls;
diagrm as; (indkatora indgramu 10

indgram a 4 gredzeni;
raksturojs 3

2,
un

virzua

karbutom ra indgrama; cilndrs;

/,

darb u 3

Motoru
dzemot ragalva;
S

att.

1.1.

9
un atgzu izpldi no cilindra regul gzu sadales mehnisms ar

iepldes vrstu 5 un izpldes vrstu 6. Degmaisjumu sagatavo

un cilindros ievada motora baroanas sistma. Karburatormotor
aizdedzina aizdedzes bet dzemotor deg-
degmaisjumu sistma,
viela uzliesmo, saskaroties ar karsto saspiesto gaisu. Bez tam

katram iekdedzes motoram ir eoanas, dzess un iedarbinanas

sistmas.

1.1.3. Motora darbbas pamatjdzieni. Stvokus, kuros vir-

zulis maina kustbas virzienu, sauc maias punktiem. Virzua

par

prvietojumu no augstk maias punkta (AMP) ldz zemkajam

maias punktam (ZMP) sauc par virzua gjienu (s).

Cilindra telpu virs virzua, kas atrodas AMP, sauc kom-

par

presijas telpu (degkameru). Ts tilpumu apzm ar K . Cilindra

c

tilpumu starp AMP un ZMP sauc cilindra darba tilpumu un

par
V :
apzm ar
n

2
nd
Vh (1.1)'

kur d
cilindra diametrs.

Motora visu cilindru darba tilpumu kas izteikta litros,

summu,
motora litru Vi".
sauc
par un apzm ar

kur i
cilindru skaits, bet s un d mrti centimetros.

Cilindra kompresijas telpas (degkameras) tilpuma un darba

tilpuma summu sauc cilindra pilno tilpumu un apzm ar V :

par a

Va=V c+V h. (1.3)

Cilindra piln tilpuma un kompresijas telpas (degkameras)

tilpuma attiecbu sauc par kompresijas pakpi un
apzm ar c:

V Vc+Vh
a ,
t A

( )
*=Tr~

Motora darbbas laik cilindr noris degmaisjuma vai

gaisa
iepldes, saspiedes, degvielas sadedzes, gzu izpleans un atgzu
izpldes procesi. Visu o norisi stingri noteikt secb
procesu
sauc motora darbbas ciklu. Cikla dau, kas notiek virzua
par
viena gjiena laik, sauc takti. Ja motora darbbas cikls sastv
par
no etrm taktm, kas notiek klovrpstas divu apgriezienu laik,
motoru etrtaktu motoru 4). Divtaktu motoram
sauc par (x =

(t =2) darbbas cikls sastv no divm taktm, kuras noris klo-

vrpstas viena apgrieziena laik.

10
 1.2. IEKDEDZES VIRZUMOTORU DARBBAS CIKLI

1.2.1. etrtaktu viencilindra karburatormotora un

darbbas cikls. Cikls sastv iepldes, saspiedes

dzemotora no

darba izpldes taktm. Gzu spiediena maiu

(kompresijas), un

cilindr visu o taktu laik parda indigramma jeb indikatora

diagramma (1.1. att. a un c), kur uz abscisu ass atlikts cilindra

virsvirzua telpas tilpums V atbilstoi virzua prvietojumam, bet

ordintu spiediens Lnija O O

uz attiecgais
assgzu

p.

atbilst atmosfras spiedienam p 0- Lai etrtaktu karburatormotora

darbbu vartu labk saldzint ar etrtaktu dzemotora darbbu,

1.1. attl abu motoru indigrammas konstrutas viend mrog,
bet 1.1. tabul abiem motoriem uzrdti
gzu spiedieni un tempe-
ratras indigrammu raksturgajos punktos.
takts laik virzulis cilindr AMP
lepldes prvietojas no uz

ZMP cilindr samazins ldz

un
gzu spiediens pakpeniski spie-
dienam , kas ir zemks atmosfras spiedienu . T k jau
p a par p Q

skuma (punkt /) gzu sadales mehnisms atver

pirms iepldes
iepldes vrstu, spiedienu starpbas p a p3 rezultt karburator-
motora cilindr bet dzemotora cilindr
ieplst degmaisjums,

gaiss. Pirms iepldes takts cilindr atrodas atliku gzes no

iepriekj darbbas cikla. So gzu spiediens ir . Degmaisjums,

p r

ko karburatormotoram sagatavo no degvielas un gaisa rpus

cilindra, atliku veido darb-
degkamer sajaucas ar
gzm un

laik vai saskaras

maisjumu. lepldes takts degmaisjums gaiss
ar
sakarsuajm iepldes kanla un cilindra sienm un virzua
virsu, k ar sajaucas ar karstajm atliku gzm, t rezultt

sakarstot ldz temperatrai T . lepldes takti indigramm attlo

a

lnija r a, bet iepldes

lnija/ r 4 a 2, jo ieplde

procesu

faktiski beidzas punkt kad sadales mehnisms aizver

2, gzu
iepldes vrstu.

Saspiedes takts laik virzulis prvietojas no ZMP uz AMP.

Abi vrsti ir aizvrti, tpc darbmaisjums (karburatormotor)
vai gaiss (dzemotor) tiek saspiests ldz spiedienam , bet
p c

temperatra paaugstins ldz T T k dzemotoram ir ievro-

.
e

jami lielka kompresijas pakpe nek karburatormotoram (sk.

2.5. tab.), ar gzu spiediens p un temperatra T saspiedes bei-
c e

gs dzemotoram ir ievrojami lielki nek karburatormotoram

(LL tab.). Saspiedes takti indigramm attlo lnija a

c (punkts c

ir teortisks punkts, ldz kdam vai gaisu,

saspiestu darbmaisjumu
ja nenotiktu darbmaisjuma aizdedzinana vai dzedegvielas
iesmidzinana pirms AMP), bet saspiedes procesu lnija 2 v.

Punkt v karburatormotoram ar elektrisko dzirksteli aizdedzina

darbmaisjumu, bet dzemotoram iesmidzina dzedegvielu, kas

sajaucas ar ldz 700 X temperatrai sakarsuo gaisu, sakarst ldz

pauzliesmoanas temperatrai (sk. 2.7. tab.) un uzliesmo.

sadegot, gzu cilindr

Darbmaisjumam temperatra paaug-
stins ldz temperatrai T , bet gzu spiediens strauji palielins
z

11
tabula vai

atveras iepldes vrsts aizveras iepldes vrsts dzirkstel (karbura- tormot - ram)iesmidzi- njums (dzemo-toram) atveras izpldes vrsts aizveras izpldes vrsts
1.1.
Piezmes
/

2

u 3
4

330 2000 =120
(K)
=700
dze-mot ra 7
=
a
r
c

77
=
Z b
r,-90
Temprat 350 2500 =150 =iooo
karbura- tormot r = 7*0=5 0 =
r

par metri
7' 7,7b r

10,5 .0,12

4,5. .0,2. 0,4

galvenie (MPa)
dzemot r 0,085
=

p
a
3.. 6
=

Pc
=

Pz Pb
=
1.

0,l
.=

Pr

Spiediens 12

diagr m u) 1,7 i

karbuator- mot r 0,080 l,0. . 3,5. 5, 0,3. 0,5 0,1 . 0

= = = = =
c z

Pa p p Pb Pr

(Indikatora 3

atlojumsdiagr m lr 4a 2 3b l r4
2

z'z3
indgram u
u
z'

Proces 2 u

motoru nosaukms Ieplde Saspiede Sade ze-f-fizplet Izplde

C
r

etraktu att- lojumsdia- gram-m ra

a
cb b

Takts
nosauk- ums iepl- destakts saspie- destakts darba takts Ceturt jeb izpl-des takts
Pirm jeb Otr
jeb
Tre jeb

Virzulaprvie- tojums AMP- ->ZMP ZMP- AMP AMP- -> ZMP -AMP
12
ldz vrtbai . Gzes ar lielu speu prvieto virzuli no AMP uz
p z

ZMP, cilindr noris darba takts.

Darba takts (c

b) skum cilindr ldz punktam z vl tur-

pins darbmaisjuma sadedze, kura sks saspiedes takts beigs

punkt Karburatormotoram (1.1. att. a) sadedzes
v.
process noris
virzulim atrodoties AMP vai tuvu
aptuveni nemaing tilpum,
0
tam (punkt z, t. i., 0...15 pc AMP) un
gzu spiedienam
sasniedzot maksimlo lielumu. Dzemotoram (1.1. att. c) sade-
dzes sastv no diviem etapiem. Pirmaj etap sadedze
process

noris aptuveni nemaing tilpum ar spiediena strauju pieaugumu

z'), virzulim atrodoties AMP vai tuvu tam. Otraj
(

etap
sadedze noris gandrz nemaing maksiml spiedien (z'

z),
virzulim darba takts skum prvietojoties uz ZMP. Bez tam

dzemotoram ir lielks maksimlais spiediens

ievrojami gzu p z

nek karburatormotoram.

Darba takts turpinjum, kad tilpums virs virzua palielins,

cilindr kur
noris gzu izpleans (izpletes) process (z
3),
turpins ldz punktam 3, kad gzu sadales mehnisms atver

nonkot
izpldes vrstu un gzes sk izplst no cilindra. Virzulim

ZMP, gzu spiediens cilindr samazins ldz vrtbai , bet gzu

p D

temperatra
ldz T b.

Izpldes takts (br) laik virzulis prvietojas no ZMP uz

AMP. T k izpldes vrsts ir atvrts, atgzs tiek izvadtas no

cilindra, prvarot gzu nelielu pretspiedienu , kuru rada izpl-

p r

des trakts. Izpldes procesu attlo lnija 3

b
l r
4, jo izpl-
des vrsts atveras ZMP bet aizvrs
jau pirms punkt 3, pc
AMP 4.
punkt
Motoriem ar mehnisks piedzias kompresoru vai turbokom-
presoru, kur degmaisjumu vai gaisu cilindros ievada ar pti
(prspiedienu 0,13...0,15 MPa), iepldes procesu raksturojo
lnija indigramm atrodas virs atmosfras spiediena p 0 lnijas
(sk. 2.10. att.). Pte nodroina cilindra labku pildjumu, kas

savukrt motora ekonomiskumu.

palielina jaudu un

etrtaktu viencilindra motoram katrs etrs takts ir tikai

viena darba kuras laik
takts, klovrpsta saem griezes mo-

mentu. taktu laik

Prjo (sevii

saspiedes takts) gzu

spiediens cilindr kav klovrpstas grieanos. Lai klovrpstas
grieanos padartu vienmrgku, izkustintu virzuli no maias
punktiem un nodrointu laideu preju no vienas grieans frek-

vences uz citu, klovrpstas gal nostiprints masvs spararats

ar lielu inerces momentu. Darba takts laik spararats uzkrj kin-

tisko eneriju, kura tiek izmantota virzua prvietoanai cilindr

palgtaktu laik. Spararata lielais inerces moments atvieglo ari

motora iedarbinanu, spkrata izkustinanu no vietas un slai-

cgu prslodu prvaranu. Bez tam spararata zobvainagu iedar-

binanas laik izmanto klovrpstas grieanai ar elektrisko star-
teri vai iedarbinanas motoru. Pie
spararata piestiprina sajgu.

13
1.2. att. Dzemotoru degkameras:

o nedalt degkamera; b
virpulkamera: c priekkamera: / degkamera virzul;
2
sprauslas; 3
virpulkameras ieliekam dala; 4
skrve; 5 virpulkamera;
6
difuzori; 7
priekkamera; 8 cilindrs.

1.2.2. Dzemotoru darbba. Dzemotora darbbu liel mr

ietekmdegmaisjuma sagatavoanas pamiens (sk. 8.2.) un

nedalto
degkameras forma. Izir dzemotorus ar degkameru un

dzemotorus ar dalto degkameru.

Nedalts degkameras dzemotoram (1.2. att. a) degvielu caur

sprauslu 2 iesmidzina degkamer 1, kura parasti izveidota virzul,

retk
cilindra galv tiei virs cilindra. Nedalt degkamera ir

oti kompakta un ar mazu siltumatdeves virsmu. Tas samazina

auksta motora iedarbinanu. So

degvielas patriu un
atvieglo
priekrocbu d nedalts degkameras dzemotorus plai izmanto

modernajos spkratos.
Dalts degkameras dzemotoram vienu degkameras dau
izveido cilindra galv, otru dau
pa cilindr. Pc degkameras
formas os dzemo-
un degmaisjuma sagatavoanas pamiena
torus iedala virpukameras, priekkameras un gaisa kameras

dzemotoros.
Virpukameras dzemotoram (1.2. att. b) degvielu caur

sprauslu 2 iesmidzina cilindra galv izveidotaj virpukamer 5,

kuras tilpums ir 60...70% no degkameras kopj tilpuma. Vir-

cilindru saista difuzors 6. T k difuzors novietots

pukameru ar

slpi un virpukamer ir sfriska, saspiedes laik gaiss virpu-

kamer intensvi virpuo un labi sajaucas ar degvielu. Tas no-

droina motora mkstu darbbu (sk. 2.7.4.). Degvielu virpukamer

iesmidzina ar 10... 15 MPa spiedienu. Virpukameru konstruktvie
izveidojumi ir dadi. Motoros CM/-14 un 71,-50, piemram, ir

ieliekamu apakjo kura

virpukameras ar dau 3, izgatavota no

karstumizturga trauda un ar skrvi 4 nostiprinta cilindra

galv.
Priekkameras dzemotoram (1.2. att. c) degvielu iesmidzina

cilindra galv novietotaj priekkamer 7, kuras tilpums ir tikai

laik
25...40% no degkameras tilpuma. Sadedzes priekkamer
daudzums
sadeg 25... 30% no ievadts degvielas, jo gaisa priek-

14
kamer ir ierobeots. Lielk degvielas daa kop ar gaisu un

atliku difuzoru 6 ieplst cilindr 8. Ar lielu trumu

gzm caur

plstot difuzoru, vl nesadegui degviela labi

caur sajaucas ar
gaisu. Tas nodroina degvielas pilngku sadedzi, atgzu mazku
toksiskumu (sk. 2.11.4.) un motora mkstku darbbu. Priekka-

meras ir, piemram, dzemotoriem ,0,-16 un Kfl.M-100.

Virpukameras un priekkameras dzemotorus jaunkajos Pa-

domju Savienb raotajos spkratos izmanto oti reti, jo dalta-

jm degkamerm ir liela siltumatdeves virsma. Tas savukrt pa-

lielina degvielas patriu un apgrtina motora iedarbinanu.

Gaisa kameras dzemotor degmaisjuma labkai sagatavo-

anai izmanto
gaisu, kur saspiedes laik akumuljas cilindra
galv izveidotaj gaisa kamer. Msu valst raotajos spkratos
dus dzemotorus nelieto, tie skk
tpc aj grmat nav

aplkoti.
1.2.3. Divtaktu trskanlu motoru darbba. Divtaktu trskanlu

karburatormotoram (1.3. att. a) sadales mehnisma

nav gzu
(sk. 7. nod.). Virzulis vienlaikus ir vrsts, kas noteiktos bros

atver vai aizver cilindra iepldes kanlu 5, prpldes kanlu 7

vai izpldes kanlu 4. Motora karteris 8 ir hermtiski slgts.

Pirms takts (palgtakts) laik, kad virzulis prvietojas uz

augu, tas ar savu ermeni aizver izpldes kanlu. Cilindr skas

saspiede. Indigramm (1.3. att. c) saspiedes

degmaisjuma procesu
attlo lnija 2 laik rodas Tikldz
a c.
Karter aj retinjums.
virzua apakj mala atver iepldes kanlu, karter ieplst deg-
maisjums. Kad virzulis atrodas tuvu AMP (punkt 2), cilindr

saspiesto degmaisjumu aizdedzina elektrisk dzirkstele. Sadedzes

laik spiediens (lnija 2 z) strauji palielins ldz vr-

gzu c

tbai =
2,5 ... 3 MPa. Gzes prvieto virzuli uz leju, skas darba
p z

takts.
Otrs takts (darba takts) laik cilindr noris gzu izpletes
process (lnija z

b). Vienlaikus virzulis ar savu apakjo malu

aizver iepldes kanlu, tpc karter notiek degmaisjuma saspiede.

Darba takts beigs tuvu ZMP (punkt b) virzua augj mala

atver izpldes kanlu ar spiedienu pb 0,3...0,4 MPa

un
atgzs =

sk cilindra. Tlt tam virzulis atver

izplst no pc (punkt 3)
ar prpldes kanlu, tpc karter saspiestais degmaisjums pr-
plst uz cilindru, izspieot no t atlikuos sadedzes produktus
(1.3. att. b). So kura rezultt cilindru atbrvo no sade-
procesu,
dzes produktiem piepilda degmaisjumu,
un ar
svaigu sauc par
cilindra caurpti (indigramm to attlo lnija 3/ a')-Caurpte

beidzas, kad, virzulim atkal prvietojoties uz augu, tas aizver

prpldes kanlu (punkts a'). Gzu izplde vl turpins, kamr

virzulis aizver ar izpldes kanlu (punkts a). Visu izpldes pro-

cesu indigramm attlo lnija b
3/a! a. T k prpldes
un izpldes procesi caurptes laik prsedzas, daa degmaisjuma
kopa ar atgzm paspj izplst no cilindra. Tas palielina degvie-
las patriu. Lai o trkumu daji novrstu un labk atbrvotu

15
 1.3. att. Divtaktu motoru darbbas process

a un b
divtaktu motora darbbas shmas; c divtaktu karburatormotora darbbas

cikls; d divtaktu dzemotora darbbas cikls; /, 2 un 3 indigrammu

raksturgie
punkti; 4
izpldes kanls; 5
iepldes kanls; 6 aizdedzes svece; 7

prpldes
kanls; 8
karteris; 9
virzua deflektors.

cilindru divtaktu trskanlu motora virzua virsai

no
atgzm,
izveido deflektoru (izliekumu) 9, kas novirza degmaisjumu uz

augu un pieir tam cilpveida kustbu.

Pc aprakstts shmas darbojas ar divtaktu trskanlu dze-

motors, tikai t karter ievada gaisu, kur
pc tam ieplst cilindr
tiek virzulis
un tur saspiests. Kad tuvojas AMP, saspiestaj un
sakarsuaj gais iesmidzina dzedegvielu. T uzliesmo un sadeg.
Ar divtaktu dzemotor,tpat k etrtaktu dzemotor (sk. 1.2.1.),

sadedzes ir divi etapi: sadedze aptuveni nemaing til-

procesam
sadedze aptuveni nemaing spiedien. Indigramm
pum un

(1.3. att. to attlo lnijas 2 z' z' Tlk darbba

d) c un z.

noris aptuveni tpat k divtaktu karburatormotor.

Aplkotajos divtaktu motoros par skni caurptei nepiecieam

spiediena radanai izmanto slgto karteri, kur notiek degmais-
juma vai gaisa skotnj saspied. Tpc os motorus sauc par
motoriem ar kartera caurpti.

16
 rada meh-
Ir ari divtaktu motori, kuros caurptes spiedienu
nisks piedzias kompresors.
Divtaktu motoram izir cilindra eometrisko darba tilpumu
V [formula (1.1)] un steno darba tilpumu Vm, jo iepldes,
n

izpldes un prpldes kanlu d zd darba tilpuma daa Vh2,

kura netiek lietdergi izmantota. Tpc Fhi =
Vh

Vh2.
Atbilstoi eometriskajam un stenajam darba tilpumam div-

taktu motoros izir eometrisko kompresijas pakpi c [formula

(1.4)] un isteno kompresijas pakpi c':

Vh. +Vc Vh -Vh2 +Vc . v

,
8=

= (Ma)

1.2.4. Vairkcilindru motoru darbba. Lai viencilindra motors

darbotos pietiekami vienmrgi, tam nepiecieams smags spara-

rats, kaut tas palielina motora masu un izmrus. Lielkas

gan

jaudas motorus izveido ar vairkiem cilindriem (1.4. att.) un vienu

kopgu klovrpstu, pie kuras pievienoti atsevio virzuu klai.

dam taktis
motoram klovrpsta grieas vienmrgk, jo darba
cita citai seko biek. Darba taktu izkrtojumu motora dados

cilindros sauc motora cilindru darbbas secibu. T atkarga

par
cilindru novietojuma, k ar no klovrpstas sadales-
no un gzu
vrpstas izveidojuma [I].

1.4. att. Vairkcilindru motoru cilindru novietojuma veidi:

vienrindas vertiklais novietojums; b

vienrindas slpais novietojums; c div-

rindu V veida d vienrindas horizontlais novietojums; c divrindu

novietojums;

opozitvais novietojums.

17
 etrtaktu etrcilindru vienrindas kurus biei izmanto
motoros,
traktoros un vieglajos automobios, cilindri novietoti cits citam

blakus vien rind. Parasti cilindrus novieto vertikli (1.4. att. a),
retk (1.4. att. b) vai horizontli (1.4. att. d). Slpi 20

slpi
le novietotie cilindri (A3JIK-412) nedaudz samazina motora

augstumu un auj labk piekt pie arburatora, degvielas ska,

eneratora un elektrisk startera. Cilindru vienrindas horizontlo

novietojumu izmanto autobusu zemgrdas motoros. etrcilindru

vienrindas motoros klovrpstas kloi novietoti vien plakn cits

citam pret 180 le, tpc darba taktis cita citai seko vienmrgi
ik pc klovrpstas pagrieziena 180. Taj laik, kad vien cilin-

dr ir darba takts, citos cilindros ir sagatavoans taktis. etr-

taktu etrcilindru vienrindas motoros visbiek realiz darbbas

secbu 1 3 42, bet dareiz izmanto ar secbu 1 2 4 3

(3M3-24). Saska ar standartu vienrindas motoriem cilindru

numerciju sk ar cilindru, kas atrodas vistlk not klovrpstas

gala, no kura noem galveno griezes momentu.

Secilindru vienrindas
motoros, kurus izmanto kravas auto-

mobios (TA3-51A, 3HJI-130K. v. c), klovrpstas kloi savstar-

pji novietoti 120 le, tpc darba taktis cita citai seko ik
pc
klovrpstas pagrieziena 120. Siem motoriem darbbas secba

parasti ir Is3624.
Divcilindru vienrindas motoru darbbas secba visbiek ir

1 0 o2 vai 1 2oo.00. Darba taktis ajos motoros cita citai

seko prmaius ik pc klovrpstas pagrieziena 180 un 540,

tpc divcilindru motori darbojas nevienmrgk etrcilindru

par
motoriem.

etrtaktu V veida motoros att. novietoti divs

(1.4. c) cilindri
rinds. Pretimstvoo cilindru asis krustojas ar klovrpstas asi

un savstarpji veido 60, 90 vai 120 lei. Parasti vienas rindas

cilindri attiecb pret otras rindas cilindriem mazliet (par 30...

40 mm) novirzti motora cilindru

garenvirzien un pretimstvoo
klai pievienoti pie klovrpstas kopga kloa. Gaisdzeses V veida
motoros (MeM3-968) pretimstvoo cilindru klai pievienoti pie
klovrpstas atseviiem kloiem.
Astocilindru V veida motoriem (3M3-53, 3HJI-130, HM3-238,
51M3-740 c.) klovrpstas kloi novietoti 90 le,
v.
savstarpji
tpc darba taktis cita citai seko ik pc klovrpstas pagrieziena
90. So motoru darbbas secba parasti ir 1 5426378,

bet cilindru numercija pardta 1.4. attl c.

Secilindru V veida motoriem (CMjl-60, HM3-236) klovrpstas

kloi savstarpji novietoti 120 le. Darba taktis cita citai seko
ik
prmaius pc klovrpstas pagrieziena 90 un 150, motora

darbbas secba ir 1 42536.

etrcilindru V veida motoriem darbbas secba var bt I3

42 (MeM3-965), I243 (MeM3-9668) vai I234.

Cilindru V veida novietojums samazina motora un

garumu

augstumu, palielina konstrukcijas stingrumu un motora darbmu,

18
k ari atvieglo piekanu pie atseviiem motora agregtiem.
Tpc ie motori izplatti modernajos spkratos. Retk izmanto

divrindu opozitvos motorus (boksermotorus), kuriem abas cilin-

dru rindas novietotas viena otrai pretim horizontl stvokl

(1.4. att. c).

Mobilo iekdedzes motoru klovrpstas, skatoties
spkratu pa

klovrpstu uz galu, no kura griezes momentu, parasti

noem

grieas labaj, t. i., pulkstea rdtju kustbas virzien. Retk

izmanto motorus ar klovrpstas kreiso vai reversjamo grieans
virzienu.

1.2.5. lekdedzes virzumotoru saldzinjums. Divtaktu moto-

riem ir daas priekrocbas saldzinjum ar etrtaktu motoriem.

Ja abiem motoru tipiem motora litra un klovrpstas grieans

frekvence ir viendas, divtaktu motora jauda ir 50... 70%
par

lielka, darba taktis seko divreiz biek. Bez tam divtaktu

jo
motoriem ir vienmrgka gaita (vajadzgs mazks spararats),
k ar vienkrka konstrukcija un kopana (nav gzu sadales

mehnisma). Divtaktu motoru trkumi: lielks degvielas patri,

jo daa svaig degmaisjuma kop ar atgzm izplst no cilindra;
lielks darbspriegums un detau termisk noslodze, kas veicina

straujku dilanu un rada darbbas traucjumus; nepiecieamba

sagatavot degvielas un eas maisjumu, jo divtaktu motoriem nav

atsevias eoanas sistmas. Lielais degvielas patri ierobeo

lielas jaudas divtaktu motoru izmantoanu. Mazkas jaudas mo-

torus (motociklu un motorolleru motorus, traktoru iedarbinanas

motorus tml.), kuriem degvielas tik

v.
patri nav nozmgs
biei vien konstru k divtaktu lai nodroi-
parametrs, motorus,
ntu vienkrku uzbvi un kopanu.
Dzemotoriem saldzinjum ar karburatormotoriem ir das

priekrocbas: 30...35% mazks degvielas patri, jo dze-

par
motoriem ir augstka kompresijas pakpe un lietderbas koeficients

(sk. 2.2. tab.); tas, ka dzemotori darbojas ar liesku degmais-

jumu (sk. 2.5.3.) un dzedegvielu, kura daudzs valsts ir ltka

nek benzns un stabilka no ugunsdrobas viedoka; mazks

atgzu toksiskums, kam ir liela nozme apkrtjs vides aizsar-

dzb. Dzemotoru-galvenie trkumi: lielka masa un gabarti nek

tdas jaudas karburatormotoriem, jo liel

paas gzu spiediena
d nepiecieamas masvkas kloa-klaa mehnisma detaas; pre-
izmantoana (sk. 8. nod.), kas
czijas detau degvielas aparatr
sadrdzina motora cietka dar-
izgatavoanu; un trokainka
bba (sk. 2.7.4.), jo gzu spiediens sadedzes laik ir lielks un

palielins Liel gabarti ierobeo dzemotoru

strauji. masa un

izmantoanu automobios un kravas automobios

vieglajos ar

kuros lieto karburatormotorus.

mazu kravnesbu, galvenokrt
Turpretim lielas kravnesbas automobios, k ar trak-
un vidjas
toros, kur motora masai un izmriem nav tik liela nozme, dze-
motori tiek plai izmantoti ekonomiskuma un citu priekrocbu d.

19
 2. nodaa

IEKDEDZES MOTORA

DARBBAS PROCESI

2.1. TEORTISKAIS (TERMODINAMISKAIS) CIKLS

| 2.1.1. Teortisk cikla nosacjumi. Izstrdjot

motora modeli vai nosakot kda faktora ietekmi eksplua-
jauna uz

esoa motora analiz t steno darbbas ciklu

tcij darbbu,

(sk. 1.1.3.). Cikls ir periodiski maingu procesu (iepldes, saspie-

des, sadedzes, izpletes un izpldes) kopa, kuru rezultt no
deg-
vielas un gaisa misks reakcijas rodas siltumenerija, kas pc
tam prvras mehniskaj darb.

Sie procesi ir oti sareti un ne vienmr pakaujas vispr-

termodinamikas likumiem. Tpc rela motora darbbas gal-
jiem
izzinanai jiztirz teortiskais cikls.
veno parametru vispirms
No otr termodinamikas likuma izriet, ka siltumu qi, ko iegst,
sadedzinot 1 kg vielas (degvielas), var izmantot iekjs ener-

ijas v izmaiai un mehniskajam darbam / tikai tad, ja noteiktu

siltumenerijas dau (minimlo atlikumu atvada
q2 ) apkrtj
vid dzestjam:

qi =v + l+q2 (J/kg). (2.1)

No teikt var secint, ka visu siltumeneriju nekad nav iesp-

jams prvrst darb un ka jebkuram motoram nepiecieams k

siltuma devjs, t ar dzestjs, t. viens avots

i., ar
augstku,
otrs zemku
ar
temperatru.
Analizjot teortisko ciklu, pieem, ka siltumnecaurlaidoa
materila motora cilindr atrodas
(2.1. att.) gzes pastvgs
daudzums, cikls ir noslgts, iepldes un izpldes procesiem nepa-
tr darbu, bet saspiedes un izpletes procesi notiek adiabtiski,
t. i., o laik nav siltuma apmaias starp gzi un apkr-
procesu

tjo vidi (dq =

0). da idealizta motora siltuma izmantoanas

prjie koeficienti ir vislielkie, tie ir robea, kurai

un un jtu-
rela motora darbbas eks-
vojas parametriem. Konstrujot un

pluatjot motoru, jveic nepiecieamie paskumi, lai siltuma zu-

dumi btu minimli.

Siltuma pievade cilindram var notikt pc viena no trim teo-

rtiskiem cikliem

pc Oto cikla, Dzea cikla vai jaukt (Trin-

kleraSabat) cikla. Vienkrbas labad aplko divtaktu motoru

(t =
2).
2.1.2. Oto cikls. kas strd Oto siltumu
Motoram, pc cikla, qx
(2.1. att.) devjs (sildtjs) B pievada izohoriski, kad virzulis

atrodas AMP, t. i., cilindra nemaing tilpum (X c =

const). Kad
virzulis atrodas ZMP, siltumu tas pats devjs B, kas
q2 uzem
strd ar k dzestjs.

20
 2.1. att. Teortiskais cikls idealiztam motoram ar siltuma
pievadi nemaing tilpum (Oto cikls).

2.1. tabula

Oto cikla raksturojums

Process

Virzua
Jrvietoi ums attlojums Nemaingais
/ai termodina- lielums
indikatora
nosaukums misk
stvoklis diagramma
norise
(indigramm)

:mp->amp Saspiede a c Adiabata Siltuma dau-

dzums

(rf<7 =
0)

Siltuma pie- c

z
Izohora Cilindra

vade <7i tilpums

(V c
=
const)

zb Adiabata Siltuma dau-

P-vZMP Izpletes
dzums

(dq =
0)

MP Siltuma at- ba Izohora Cilindra

vade tilpums
q2
(Va =
const)

21
 Motora darbbas pilnu ciklu attlo ar indikatora diagrammu

(indigrammu) p-V koordints. Cikls sastv no etriem

proce-
siem (2.1. tab.).
Saspiedes un izpletes procesu raksturu un ldz ar to ari sil-

tuma izmantoanas veidu un

pilnvrtbu nosaka adiabtas pak-

rdtjs k =
Cv/c P, kur un cp ir gzes siltumietilpba ne-
pes Cy

maing tilpum un nemaing spiedien [J/(kg-K)]. Vienatoma

gzm =1,67, divatomu gzm (gaisam) =1,41, bet trsatomu

un vairkatomu gzm (atgzm) =1,30.

T k siltumu atvada uz dzestju, no visa pievadt sil-
q2
tuma lietderg darb / cikla laik prvras tikai o siltumu
q\ c

starpba Darbs siltums ekvivalenti

q\

q 2. un ir lielumi, tpc
/c =
<?i-<72- (2.2)
Savukrt

(T -T y,
i
=
q Cv c
(2 3)

kur T T Tt, T temperatras atbilstoos diagrammas

,
z ,
e un a

pun-
ktos (X).
Oto ciklu raksturo e=V
kompresijas pakpe a /Vc [formula
(1.4)], spiediena pieauguma koeficients (pakpe)

/.=. (2.4)
Pc

termiskais (termodinamiskais) lietderbas koeficients

Tt=

= =
1 Tr (2.5)

un vidjais spiediens

Pv,d
=

(A "
1 > (2 )
=Th 6
(-l)(e-l)

Termiskais lietderbas koefi-

cients ir motora ekonomiskumu

raksturojos parametrs, jo rda,

kdu dau no pievadt siltuma

izmanto darb. For-

lietderg
mula (2.5) un 2.2. attls auj
secint, ka lietderbas koefi-

cients atkargs no kompresijas

pakpes un adiabtas pakpes
rdtja. Pat teortisk gad-
Oto cikla motoram lietde-
jum
rbas koeficients ir mazks
par

1 (T]t<l).
2.1. att. Lietderbas koeficients atka-
Lai palielintu lietderbas
rba no
kompresijas pakpes un

adiabtas koeficientu, jpalielina adiab-

pakpes rdtja.

22
tas rdtjs vai kom-
pakpes
presijas pakpe. Benzna moto-

ram kompresijas pakpes palie-

linanu virs 10 ierobeo deg-
maisjuma pauzliesmoanas
temperatra, prieklaicga uz-

liesmoana no kvlaizdedzes (sk.

2.6.5.), detoncija (sk. 2.6.4.)
un toksisko vielu daudzums at-

gzs. Detoncijas samazina-

nai veido paas degkameras,

izmanto augstka oktnskaita
(sk. 2.5.1.) benznu un veic citus

paskumus.
Pc Oto cikla darbojas mo-

2.3. att. Teortiskais cikls siltuma

tori ar degvielas iesmidzina- ar

pievadi nemaing spiedien (Dzea

nu iepldes kolektor un gz-
cikls).
balonu (gzeneratoru) karbu-

ratormotori.

2.1.3. Dzea cikls. Kompresijas pakpi un ldz ar to ar

motora jaudu un lietderbas koeficientu iespjams palielint, ja

degmaisjuma viet cilindr iesc gaisu, to stipri saspie un tikai

tam, kad virzulis attlins AMP, pievada siltumu

pc no
(deg-
vielu). du izmanto vcu ineniera
principu R. Dzea ieteiktaj
cikl. Siltumu pievada izobriski
q\ (2.3. att.) (lnija c

z) ne-

maing spiedien, bet siltumu atvada izohoriski (b

a). Sa-
q2

spiede (a
c) un pcizplete (z
b) notiek adiabtiski ar nemai-

ngu pakpes rdtju (& =

const).

Dzea ciklu raksturo kompresijas pakpe, kam jbt 14...22,

skotnjs izpletes koeficients (pakpe)

H (2-7)

un termiskais lietderbas koeficients

(2.8)

Lietderbas koeficients ir jo lielks, jo mazks skotnjs izple-

tes koeficients vai lielka kompresijas pakpe. Augsta kompresijas
pakpe (e=16...20) nepiecieama ar tpc, lai saspiedes beigs
spiediens btu 3,5...4,5 MPa un ieskt gaisa temperatra sa-

spiedes rezultt prsniegtu degvielas pauzliesmoanas tempe-

ratru (sk. 2.7. un 2.8. tab.).

Dzea cikls raksturgs stacionriem elektrostaciju un kuu

iekrtu lnrites kompresora dzemotoriem.

23
 2.1.4. Jauktais cikls.

Pc cikla strdjo-
iem motoriem siltumu

qi =q/ + qi" (2.4. att.)

vispirms strauji un lie-
lk daudzum q/ pie-
vada izohoriski (lnija
c
z'), t. i., nemaing
tilpum (V c =
const), bet
pc tam lni un mazk

daudzum q"
izob-

riski (z'
z), t. i., ne-

maing spiedien (p =

const).
Gaisa saspiede (a

c) un
gzu izplete (z

b) notiek adiabtiski
2.4. att. Teortiskais cikls ar
siltuma pievadi

nemaing tilpum un
spiedien (jauktais (bez siltuma pievades
un atvades), ko rakstu-
cikls).

ro pakpes
procesa

rdtjs k. Siltuma atdeve dzestjam notiek izohoriski (b a).

q2

Jaukto ciklu raksturo kompresijas pakpe, kuru vlams ieturt

ne mazku par 14, spiediena pieauguma koeficients [formula

(2.4)], skotnjs izpletes koeficients [formula (2.7)] un termis-

kais lietderbas koeficients

V 1
l
-

Tlt=
*
l_^
1 = l1 (2 9>
(^y>
qx c*- ' (/.-I)+H(p-1)

Lietderbas koeficients palielins ldz ar kompresijas pakpes

un spiediena pieauguma koeficienta palielinanos, bet samazins

ldz ar skotnjs izpletes koeficienta palielinanos. Tpc liet-

dergi degvielas lielko dau sadedzint nemaing tilpum, lai

palielintu koeficientu X un samazintu koeficientu (it sevii

nepilngi noslogotam motoram). Sdi organizjot sadedzi, sama-

zins siltumatdeve dzestjam (palielins nt), bet palielins spie-

diens ldz to ar mehnism.
pz un ar
spriegumi kloa-klaa
Jauktais cikls ir traktoru un automobiu dzemotoru un da-

krt ar karburatormotoru darbbas pamat.

Visus aplkotos motoru darbbas ciklus saldzint,

iespjams
novrtjot 2.2. tabul dotos parametrus. Tie aprinti, izman-

tojot formulas (1.4), (2.4)...(2.9) un pieemot, ka visu ciklu mo-

toriem pa
=
0,l MPa, =1,41 un tiek iegts viends sadedzes beigu

spiediens =
4,0 MPa.
p z

24
 2.2. tabula

Motoru darbbas ciklu

saldzinjums

Cikla nosaukums

Parametrs
Oto Dzea jauktais

cikls cikls cikls

Kompresijas pakpe e 4 14 7

Spiediena pieauguma koeficients (pa- 5,35 1 2,58

kpe) X

Skotnjs izpletes koeficients (pa- 1 3.6 1,8

kpe) o
Termiskais lietderbas koeficients Tt 0,425 0,524 0,460

2.2. STENAIS CIKLS

2.2.1. sten cikla saldzinjums ar teortisko

ciklu. Rel motor notiekoie stenie iepldes,

spkrata saspie-
des, sadedzes, izpletes un izpldes procesi noris daudz saretk
nek teortiskie procesi (sk. 2.1.). Ir vairki apstki, kas rada

siltuma papildzudumus, kurus neievrt otrais termodinamikas

likums. Galvenie apstki ir di.

1. Neprtraukti siltuma
notiek apmaia starp gzi un degka-
meras sienm. Saspiedes skum un izpletes beigs siltumu no
sienm uzem gze, bet saspiedes beigs un izpletes skum gze
atdod siltumu sienm. Diezgan ievrojama siltuma daa (ldz 30%)
aizplst dzess sistm un kop ar atgzm nonk apkrtj vid.
Gar cilindra virzua notiek kas
un virsmm gzu noplde, iev-

palielins, ja samazins frekvence. Ldz to

rojami grieans ar

temperatra saspiedes un izpletes beigs ir citda nek teortis-

kaj cikl. Procesi nenotiek adiabtiski, to raksturoanai vairs

neder nemaingais adiabtas pakpes rdtjs k. Tpc izvlas

politropas pakpes rdtju ri\ saspiedes procesam un rdtju n2

izpletes procesam.

2. Katra cikla skum cilindr ievada svaigu darba vielu

(gzi, degmaisjumu vai gaisu), ko atkarb no motora darbbas

veida maina kvantitatvi vai kvalitatvi.

3. Cikla beigs sadedzes produkti izplst no cilindra. lepls-

too izplstoo kustba rada aerodinamisko hidrau-
un gzu un

lisko berzi. Ldz to iepldei t.

ar un
izpldei, i., gzu apmaiai,
k ar palgmehnismu (ventilatora, eneratora, sku) piedziai
jpatr darbs.
4. Karburatormotor darbmaisjumu aizdedzina dzirkstele, bet

dzemotor notiek degvielas pauzliesmoana. Sis process ilgst

noteiktu laiku (aptuveni 0,01 s), tpc siltuma izdalans sade-
/
dzes praktiski noris maing tilpum (V =variabl)
proces un

25
maing spiedien (p =
variabl). Visa degviela nepaspj oksidties

ldz pilngas sadedzes produktiem, tpc daa degvielas nesade-

gui izplst kop ar atgzm.

T .2500
5. Sadedzes proces augstas temperatras ( z
=
2200.. X)
ietekm skas dens tvaika un ogleka dioksda CO 2 molekulu

disocicija (sadalans), kas patr siltumu, tpc temperatra

vairs tik strauji k adiabtisk proces Izpleans
nepaaugstins
laik, kad notiek pretjs Tad
temperatra pazemins, process.

gze dau siltuma (bet ne visu) saem atpaka.

6. Vairki procesi notiek vienlaikus vien takt, jo visi pieci
procesi (ieplde, saspiede, sadedze, izplete un izplde) atkrtojas
divs takts divtaktu motoram vai etrs takts etrtaktu motoram.

2.2.2. sten cikla pamatrdtji. Motoram katru un

procesu
visu ciklu kopum raksturo di galvenie parametri: temperatra
T, spiediens tilpums V, indictais spiediens (sk. 3.2.2.), indi-
p, pi
lietderbas koeficients kas rda, kda
ctais
Ti (sk. 3.5.2.), daa
no pievadt siltuma tiek izmantota lietderg indict darb, un

relatvais lietderbas koeficients

=
(2.10)
Tt

kas saldzina steno ciklu ar teortisko. Pdj laik o lielumu

aprinanai izmanto skaitoanas tehniku, bet sareto procesu

izptei zintniskajs iestds

bezinerces pneimoelektriskos
indikatorus ar pjezodevjiem, oscilogrfiem un pastiprintjiem.
Motora darbbas indikators pieraksta grafiski
procesus diagram-
mas veid (sk. 3.1. att. a).
Visbiek analiz ciklu, kas pierakstts ds ko-
(uzzmts)
ordints: 1) vai p-V, 2) vai p-t, 3) p-T, kur

p-s p-<p p
3
spiediens (MPa), s
virzua gjiens (m), V
tilpums (m ),

klovrpstas pagrieziena leis (grdi), /

laiks (s) atka-
op
-1
rb no klovrpstas grieans frekvences n (min ), T
tem-

peratra (X). Sakarbu starp pagrieziena lei un procesa norises

laiku izsaka formula

'-r
2.2.3. etrtaktu motora darbbas attlojums dads koordi-

ntu sistms. Katra mint koordintu sistma (sk. 2.2.2.) auj

pilngk izptt noteikta parametra ietekmi uz darbbas cikla r-

dtjiem. Lai prkonstrutu (izvrstu) indikatora diagrammu

(indigrammu) no p-V koordintm p-q>
koordints (vai otrdi),
izmanto
prof. F. A. Briksa metodi. Zem diagrammas ar rdiusu
r=s/2 (2.5. att.) no centra O, kas atrodas viduspunkt starp AMP
un ZMP, novelk aploci. No centra O atliek Briksa labojumu (ko-
rekciju) Xr2, kur X =
r/l, t. i., kloa rdiusa r un klaa l
garuma
attiecba. legst polu d. No t le =
30 velk staru ldz krust-
<p

26
 2.5. att. etrtaktu jaukt cikla mo-

tora indikatora diagramma (indi-

gramma) p-V un p-p koordints.

punktam ar aploci. Projicjot o krustpunktu uz V asi, iegst

virzua prvietojumu x, bet, projicjot uziepldes procesa lniju,
punktu A. Tad V velk horizontlu lniju ldz p-
paralli asij
koordintu sistmai. Punkt B lnija krustojas ar vertikli, kas

novilkta pret lea qp=3o iedau. Jpiezm, ka ass p-<p koor-

<p
dints ir atmosfras spiediena lnijas turpinjums no p-V
p0
koordintu sistmas.

Ldzgi rkojas, starus no pola 0\ velkot le =

60 utt. ldz
<p

(p
=
720. Attl pardts, k iegti punkti E, C un F, kas atbilst

leim cp
=

330, <p
=
360 un
<p
=
390. Lea qp
skalu saspiedes
procesa beigs un sadedzes skum (360 apkaim) v-
procesa
lams sadalt ik 15.
par

2.3. IEPLDES PROCESS

2.3.1. letekmjoie faktori. lepldes laik

procesa
virzulis iesc vai kompresors iespie cilindr svaigo masu (deg-
maisjumu
karburatormotoram, gaisu
dzemotoram). lepl-
dus masas daudzumu G ietekm di faktori.
g

27
 1. lepldes un izpldes trakta pretestbas, kas rada spiediena
kritumu Ap. Lai uzlabotu cilindra pildjumu, ai pretestbai jbt
mazai.
iespjami
2. Apkrtjs vides parametri: gaisa blvums temperatra
pO ,

TO, spiediens p O, puteku daudzums v. c. Aprinos pieem, ka

atmosfras gaisam =
0,l MPa, 7 =
288 K= (273 + / Q) C, t**
po 0

3
I5C, =1,2 kg/m . Gaisa blvumu aprint for-
=
p 0
var ari
pc
mulm

po =-^--10 ; 6

ai

l (2.12)

RT O

kur B =286,6 J/(kg-K)

gzes (gaisa) patnj konstante;

m =29 kg/kmol

gaisa molmasa;
g

R =8314 J/(kmol-K) (gaisa) universl konstante.

gzes

Turboptes motor gaisa temperatru, blvumu un spiedienu

nosaka aiz kompresora. Spiediens pk=l,sp 0 zemspiediena kompre-
soram, pk= (1,5 .. .2,2)p 0 vidj spiediena kompresoram un pk=
=
(2,2,... 2,5)p0 augstspiediena kompresoram.
3. Cilindr ieplstos masas sasilanas pakpe AT, svaiga-
jam maisjumam saskaroties ar motora sakarsuajm dam.
Sidrumdzeses motoram nominlaj darbbas rem detau tem-

peratra ir diezgan plas robes no 420 X (cilindra sienm)

ldz 720 (virzulim).
X
Cilindr iepldu svaig maisjuma temperatra sasilanas

rezultt ir

'
T =T + AT. (2.13)
o o

Temperatras karburatormotoram ir 5...40K,

pieaugums AT
dzemotoram
5...20K atkarb no iepldes trakta izveidojuma,
dzess sistmas uzsildanas
tipa, svaig maisjuma iercm, mo-

tora slodzes un grieans frekvences (ieplstos masas kustbas

truma), k ar citiem faktoriem.

Karburatormotoram lielka sasilanas pakpe uzlabo degvielas

(benzna) iztvaikoanu iepldes laik, bet samazina ieskts ma-

sas blvumu. Sie abi faktori darbojas pretji, tpc aprinos AT

vrtbas jizvlas apdomgi. Sasilanas pakpes palielinana ir
racionla tikmr, kamr motora jaudas un ekonomiskuma palie-
linjums degvielas labkas iztvaikoanas rezultt ir lielks nek

jaudas un ekonomiskuma samazinjums, ko rada cilindr ieskts

masas blvuma samazinans.

4. Cilindr no iepriekj cikla palikuo sadedzes produktu

daudzums M T atliku
r ,
spiediens p , temperatra
r T
un
gzu koefi-
cients (sk. Pilnb atbrvot cilindru sadedzes
Yr 2.3.2.). no
pro-

duktiem, kas prvrtuies inertm gzm, nav iespjams. Tie

par
samazina cilindra pildjumu ar svaigo maisjumu. Aprinos pie-

28
 ka cikla skum tilpum V atrodas M moli atliku
em, c T gzu ar

T
spiedienu p r
un temperatru . Izmantojot gzu stvoka
T
vien-

dojumu, var rakstt

Mr
H]r -
(2 14)

atliku
lepldes procesa laik gzes izpleas un sajaucas ar

svaig maisjuma Mi moliem, veidojot darbmaisjumu.

Atliku ietekm iepldes un izpldes vrstu
gzu spiedienu p r
skaits un novietojums, fzu diagramma (fazogramma, sk. 7.3.),.
izpldes trakta pretestba (ir troku slptjs vai t nav), cilin-

dru attranas vai bez motora grieans frek-

veids (ar pti ts),
vence slodze, dzess sistmas tips utt. Spiediena pr (MPa)
n,

aprinam biei izmanto prof. V. A. Petrova emprisko formulu.

+ 0,55-10- n) (2.15)
4
p r =
p o (l
vai ari pieem

p r
=

(1,05... 1,25)p0 . (2.16)

Turboptes gadjum

pr
=
(0,75... 1,0) p k. (2.17)

Temperatru T ietekm motora tips, kompresijas pakpe, grie-

T

ans frekvence, slodze un citi parametri. Aprinos pieem, ka

nominlaj rem dzemotoram =

800... 1000 X, benzna kar-

buratormotoram 7*l =
900... 1100 X, bet
gzes karburatormotoram

7" 750... 1000

r
=
K.
2.3.2. lepldes attlojums koordintes.
procesa p-V un
p-<p
etrtaktu bezturboptes motoram teortiski ieplde notiek, virzu-

lim prvietojoties no AMP uz ZMP. To raksturo indigrammas

daa r' r" a' att. a). Aprina gait iepldes
a

(2.6. procesu
analiz pc indigrammas daas r

a (2.6. att. b). stenb iepl-

des skas jau izpldes beigs, kad atveras iepldes vrsts
process

(2.6 att. c punkts /), bet beidzas saspiedes skum (punkts 2).
Pilnu iepldes attlo indigrammas daa 1 r a2, kurai
procesu

visbiek ir raksturs, kustba

viveidgs jo svaig maisjuma
dadu iemeslu laminra, bet turbulenta.
d nav gan

leplde var skties tad, kad cilindr ir retinjums (p^.p 0 ) r

kura vrtba atkarga no virzua stvoka un kustbas truma.

ZMP prejot to, virzua trums ir tpc

Tuvojoties un mazs,

iepldes aktivitte bet punkta 2

svaig maisjuma samazins,

rajon ieplde turpins tikai kustbas inerces d. Rezultt noris

papilde, t. i., ieplst masa, ko raksturo papildes pakpe

Mi+MT ,
91 p,
(2 18)
ITmT- -
Jo lielka ir motora grieans frekvence, jo lielka papildes
pakpe. Vidji yp=l,l-

29
2.6. att. Iepldes procesa attlojums:

teortiskais iepldes b
aprina iepldes process; c stenais iepldes
a process;
koordints.
process; d iepldes process p-(P

notiek
yc,
Ldzga papildieplde, ko raksturo caurptes pakpe
vrstu prsedzes laik, t. i., indigrammas daas Ir1

r rajon
y

(2.6. att. d), kad vienlaikus atvrts iepldes vrsts (lnija /iie )
izpldes vrsts Izplstoie sadedzes produkti pie izpl-
un
(h iz ).
des vrsta rada eekciju, kas savukrt zon zem iepldes vrsta

nodroina retinjumu. Tas veicina svaig maisjuma iepldi no

iepldes kolektora. Ttad pareiza vrstu prsedze uzlabo cilindra

piepildanos svaigo atbrvoanos

ar maisjumu un vienlaicgu
atliku Prk iepldes vrsta atvrans karbu-
no
gzm. agra

ratormotoram var radt degmaisjuma uzliesmoanu iepldes ko-

lektor, bez tam daa degmaisjuma izplst kop ar

atgzm, t

samazinot motora jaudu un ekonomiskumu.

2.3.3. Spiediens iepldes beigs. No indigrammas

pa
ka ir
(2.6. att. b) redzams, spiediens iepldes beigs

Pa
=
p O -Ap, (2.19)

kur kritums kas raksturo summro

Ap

spiediena (retinjums),
pretestbu iepldes trakt.

T k ir neprtraukti maings lielums, grti aprint

Ap
spiedienu ka
p a. Tpc vienkrbas labad pieem, vrsta maksi-

ml atvruma gadjum iepldes jau ir iestabilizjies.

process

30
Izmantojot D. Bernulli viendojumu, uzraksta formulu spiediena
krituma (Pa) aptuvenai noteikanai:
Ap

2
Ap =
p O -Pa=(P + (2.20)

kur 6
ieplsto maisjuma truma koeficients;
iepldes trakta pretestbas koeficients;

trums (m/s) visaurkaj viet

Vm

maisjuma plsmas
kuras caurpldes laukums ir / v;
(parasti

vrst),
3

svaig maisjuma blvums (kg/m ).

0
p

Savukrt $ = Vcv m,
kur v
maisjuma plsmas trums (m/s) cilindr, kura rs-
c

griezuma laukums ir fc= nd 2/4. Sis trums atkargs no

virzua kustbas truma v.

Eksperimentli konstatts, ka motora nominlaj darbbas

2
rem 2,5... 4,0, bet 50...130 m/s.
(3 + = u
m
=

Atbilstoi strklas neprtrauktbas likumam

v
m fv =
v c fc (2.21)

eit V
=
Vmax= l,63uVid,
c

kur i>max
=

rcoy 1+ k2

virzua maksimlais trums (m/s);

Uvid =
sn/30

virzua vidjais trums (m/s);

jtrt/30 trums
co =

grieans leiskais (rad/s);

), r/l klana
=

kloa un
garumu attiecba;
frekvence -1
n

grieans (min ).

levrojot os piemumus, formulu (2.20) var uzrakstt citdi:

Ap=yl-^j , (2.22)

kur A
konstruktvo un prjo konstanto lielumu koeficients
3
(kg-m ).
Lai samazintu kritumu t.
pretestbu radto spiediena Ap, i.,

palielintu spiedienu un ldz ar to ar cilindru pildjumu, uz-

p a

labo iepldes trakta mezglu konstrukciju un rpgi realiz to

tehnisko apkopi un ekspluatciju. Aplkosim daus piemrus.

Gaisa trtjs. Maza pretestba, ko raksturo ne visai liels reti-

njums (250...450 mm H 2 O) aiz trtja, k ar augsts attrcs

koeficients [formula (8.18)] ir multiciklonu gaisa trtjiem, k

ar trtjiem papra elementiem un paattroiem elementiem.

ar

Trtjam aizsrjot, t. i., pretestbai palielinoties par 0,01 MPa

(76 mm H O), motora jauda vidji samazins 0,4%, bet
2 par
daiem divtaktu motoriem (HM3)

pat par 6%. Vienlaikus

samazins degvielas izmantoanas ekonomiskums.

31
 2.7. att. Iepldes beigu spiediens:

a atkarba no iepldes trakta garuma; b atkarb no grieans frekvences.

lepldes kolektors. lepldes procesa beigu spiediens atkargs

no iepldes trakta L (2.7. att. a), rsgriezuma, lkumu
garuma
skaita, rdiusa, grumbuainbas un citiem faktoriem (sk. 7.1.).
Tpc iepldes kanlu cilindram cenas pievienot tangencili
att. a) vai att.b), bet kanla iekjo virsmu
(2.8. spirliski (2.8.

izveidot iespjami gludu.

Karburators. Mazka pretestba ir karburator ar degmais-
juma lejupplsmu, vairkm samaisanas kamerm, k ar pa-

reizi izveidotiem un noregultiem gaisa vrstiem un drosevr-

stiem (sk. 8.5.).
lepldes vrsts. Lietdergi izveidot vairkus lielka diametra
vrstus, novietot tos slpi (2.8. att. c) attiecb pret cilindra asi

(motoriem BA3), izmantot vrstu ar tulpveida galvu (3M3-24),

2.8. att. Iepldes ka-

nla un vrsta izkr-

tojums:
kanla tangencilais
a

izkrtojums; b kanla

spirliskais izkrtojums:
c
slpi novietotais

vrsts.

32
t uzlabojot aptekamlbu. Svargi ar pieskaot gzu sadales me-

hnisma (sk. 7.3.) fazogrammu (vrsta atvranos un aizvra-

frek-
nos) virzua kustbas trumam, t. i., klovrpstas grieans
vencei.

Virzua parametri. Isgjiena (sk. 3.6.3.) virzulis ar taj izvei-

dotu degkameru uzlabo iepldes Sds virzulis, kuram,

procesu.

klovrpstai tdu mazks

grieoties ar
pau frekvenci, ir prvie-
toans trums nek rada lnku
gargjiena virzulim, svaigs
masas plsmu un ldz ar to mazku pretestbu. Bez tam, ja vir-

zulim ir lielks diametrs, iespjams iebvt lielka izmra vrstu.

levrojot mintos nosacjumus un eksperimentu rezulttus,

ka bezturboptes gadjum nominlaj darbbas rem
pieem,
spiediena kritums iepldes trakt ir Ap =
0,006... 0,020 MPa kar-

buratormotoram un Ap =
0, 004 ...
0,018 MPa dzemotoram. levie-

tojot os datus formul (2.19), nosaka spiedienu iepldes bei-

p a

karburatormotoram dzemotoram (2.3. tab.).

gs un

Grieans frekvence. Palielinoties

grieans frekvencei, palie-
lins ar pretestba, ko sastop ieplstoais svaigais maisjums,
tpc samazins iepldes beigu spiediens (2.7. att. b). So par-
dbu raksturo V. A. Petrova ieteikt emprisk formula, ko izmanto

iepldes beigu spiediena aptuvenam aprinam:

4
p a
=

p o (l-0,55-10- rt), (2.23)

-1
kur n
grieans frekvence (min ).
Pte. Ptes rezultt cilindr ieplst ievrojami vairk
gaisa
nek vienkra ieskanas procesa rezultt. Turboptes motoram

ir 25...35% lielka sadedzints degvielas deva, lielka

par

jauda un 4... 10% mazks degvielas patpatri nek bez-

par

ptes motoram ar tdiem paiem cilindru izmriem. Mazks ir

ar toksisko vielu daudzums

atgzs.
Motora darbms saldzin-

jum ar bezturboptes variantu paliek tds pats, bet raoanas

izmaksas uz jaudas vienbu samazins. Motora gabarti un masa

gandrz nepalielins, toties pieaug mehniskie un termiskie sprie-

gumi.

2.3. tabula

lepldes procesu raksturojoie spiedieni

kritums Spiediens p
Spiediena Ap a
Motors vai pieaugums 6p (MPa)

etrtaktu motori bez tur-

boptes:

karburatormotors Ap =
(0,06... 0,20) p0 0,080 ..
. 0,094
dzemotors Ap=(0,04...0,18)p o 0,082 ...
0,096
;etrtaktu motors ar tur- 6p=(0,05. ..0,l)pk (0,90... 0,96) Pk
boputi

Mvtaktu motors ar caur- (0,85... 1,05)Pk

33
 2.9. att. Turbokom-

presora galvens sa-

stvdaas:
b
kompresors;

turbna: / kompresora

korpuss; 2 kompresor-
rats; 3

vrpsta; 4

difuzors: 5 gaisa

sniedtelpa: 6

iepldes
kanls; 7
vadlpsti-
nas; 8

atgzu cau-

rule: 9 turbnas lp-

stias: 10 darbrats.

Ptei izmanto mehniskos kompresorus, bet biek turbo-

kompresorus. Centrbdzes kompresorratu (2.9. att. a) kop ar

2

vadlpstim 7 grie vrpstai. Caur iepldes kanlu 6 no trtja

iesktais gaiss iegst kintisko eneriju. Plsmas trums sasniedz
300... 350 m/s. Difuzor 4 kintisk enerija rada spiedienu pk ,
kura iedarbb gaiss nokst spiedtelp 5 tam caur atvrto
un
pc
vrstu
cilindr.

Sadedzes proces radus atgzs ar trumu vt, temperatru

Tt un
spiedienu pt no cilindra izplst caurul 8 (2.9. att. b) un

nokst uz turbnas lpstim 9. Saaurinjuma d te trums

palielins ldz vu bet spiediens un temperatra samazins ldz

un 7*i. Atgzs ar diem parametriem plst turbnas darb-

Pi gar

rata 10 lpstim un maina kustbas virzienu. Attsts spks,

kura tangencil komponente rada griezes momentu, kas savukrt

grie darbratu. Atgzm trums samazins ldz v 2, temperatra

ldz 7*2, bet spiediens ldz

~p 0 .

p 2

Turbokompresora darbrats un kompresorrats atrodas uz vienas

vrpstas, tpc to grieans frekvence ir vienda. Visas rotjos

sastvdaas pc to samontanas dinamiski balans, eks-
rpgi
pluatcijas laik to apmaia nav atauta. Pieaujamais aploces
trums ir 250... 380 m/s. Atkarb no truma un ratu diametra

aprina grieans frekvenci. Pdjos gados raotajiem turbo-

kompresoriem vrpsta frekvenci 50 000 80 000 min -1

grieas ar ...
,

ja motors strd nominlaj rem. Lielie trumi un augsta

atgzu temperatra (r r =looo X) liek turbnas darbrata izgata-
voanai izmantot augstvrtgu materilu (niea sakausjumu).

34
2.10. att. Ar turbokom-

presoru apgdta dze-

motora iepldes procesa
indikatora diagramma

(indigramma).

steno iepldes darb ar turbokompresoru p-V koor-

procesu
dints I
attlo indigrammas daa r a
2 (2.10. att.), bet ap-

rina iepldes procesu

r a. Spiedienu iepldes beigs apr-

ina pc formulm

( ]
p a =(0,90... 0,96) p k .J \

T k is vienmr lielks nek atmosfras spiediens

spiediens
(pa >p0 ), ar temperatra ir augstka (Ta>To ), bet tas samazina

pildjumu. Tpc aiz kompresora biei uzstda dzestju, kur

palielina iepldes trakta pretestbu un motora masu.

gan

2.3.4. Pildjuma koeficients

r)v.
Cilindra piepildanos ar

svaigo masu un ldz ar to ar iepldes trakta pilnveidi raksturo

pildjuma koeficients
faktiski iepldu svaig pildjuma attie-

cba pret teortiski iespjamo:

(2.24)
Go V0Vh M0

kur Gi, Vi un M\

masas daudzums (kg, m 3 un'kmol), kur

atrodas cilindr stens saspiedes skum,

t. kad aizvries iepldes vrsts, kuru
i., un

nosaka motora izminanas laik ar gaisa

daudzuma mrtju (sk. 14.2.10.);
G , Voun M0 daudzums kas
O

masas (kg, m 3un kmol),

teortiski vartu piepildt cilindru darba til-

Vh normlos iepldes apstkos.

pumu

etrtaktu bezptes motoram os apstkus raksturo apkrtjs

vides temperatra
pO,
T un spiediens bet divtaktu un etrtaktu
0

ptes motoriem

temperatra 7* un spiediens aiz kompre-

pk
sora.

Piemrojot gzu stvoka viendojumu pV=RMT svaigam

pildjumam Mv atliku
gzm
M
r
un darbmaisjumam Afi+Mr

35
 iepldes beigas (2.6. att. c), ka uzrakstot bilances
ari enerijas
viendojumu punktam a, iegst

M.-i><r.+*T)
(225)!
Jo

No s formulas atrod pildjuma koeficientu:

(c.pa
P)T O
(o oa\
_

(2-26)<

Turboptes motoram T =Tk un =

Pildjuma koeficienta
0 p 0 Pk-

aprinam izmanto ar formulas (3.24) un (3.26).

Formula (2.26) derga etrtaktu motora pildjuma koeficienta
aprinam. Ja to piemro divtaktu motoram, eometrisks kom-

presijas pakpes c viet jizmanto sten kompresijas pakpe c'

[formula (I.4a)].
Pildjuma koeficientu visjtamk ietekm iepldes beigu spie-
diens , kas rada reiu lielku ietekmi nek spiediens p r. Tpc
p a c

vispirms jcenas palielint p a

vrtbu, iepldes sistmu un it

sevii vrstu veidojot ar lielku rsgriezumu. Eksperimentos

noskaidrots, ka pildjuma koeficients praktiski nav atkargs no

kompresijas pakpes. Toties, jo lielka ir svaig maisjuma sasil-

anas pakpe AT1, jo mazks kst pildjuma koeficients

(2.11. att.).
Sda uzsildana ldz termo-
optimlai temperatrai, izmantojot
atsperes vai atgzs karburatormotora iepldes kolektor, k ar

dzesanas idrumu karburator, uzlabo benzna iztvaikoanu.

Dzemotoram uzsildt cilindros ievadmo gaisu nav racionli,

tpc iepldes un izpldes kolektorus novieto dzemotora pret-
js puss, turbokompresor saspiesto gaisu specili atdzes utt.

Pildjuma koeficients nv un atliku gzu koeficients atkargs

yr

no slodzes (2.12. att.). Tas sevii jtams karburatormotoram.

Mazas slodzes gadjum, lai ieturtu nemaingu grieans frek-
venci, drosevrstu piever. T rezultt palielins iepldes trakta

pretestba un samazins pildjums, ldz ar to palielins atliku

gzu procentulais daudzums

kopj pildjum. Dzemoto-

ram das izmaias nejt, jo
tam iepldes trakt nav ier-

kas maina dau-

u, gaisa
dzumu.

Savukrt nemaingas slo-

dzes rem proporcionli

grieans frekvencei nun

svaigs masas plsmas tru-

ma v
m (2.13. att.) kvadrtam

palielins plsmas pretestba

2.11. Plsma turbu-
att. Pildjuma koeficients atkarb Ap. var
iegt
no
sasildanas pakpes. lentu raksturu. Tad cilindrs

36
2.12. att. Pildjuma koefi-
cients atkarb no slodzes.

2.13. att. Pildjuma koefi-

cients atkarb no gaisa

plsmas truma.

sliktk attrs sadedzes produktiem, palielins atliku

no gzu
koeficients Vr (2.14. att. a). T k gzu sadales mehnisma (sk.

7.3.) fazogramma ir optimla tikai konkrtas grieans frekvences

zon (rtopt), zon ir ar maksimlais pildjuma koeficients.

aj
Vrstu atvrans un aizvrans fzes izvlas eksperimentli t,
lai koeficients vislielko vrtbu kad
pildjuma sasniegtu rem,
motoram jattsta maksimlais griezes moments. Nominls jau-
das rem koeficients ir nedaudz mazks
pildjuma (2.4. tab.).
Ja grieans frekvence motoram kst mazka n pild-
par opt,

juma koeficients visiem karburatormotoriem (2.14. att. c) un da-

iem dzemotoriem (2.14. b) samazins, jo gzu sadales fzes

att.

vairs neatbilst aprintajm. Izrds, ka iepldes vrsts prk

ilgi atrodas atvrt stvokl. Samazins papilde (sk. 2.3.2.), skas

cilindr ieskt produkta izspieana atpaka iepldes kolektor.

Palielins ar sasilanas pakpe A7", kas samazina pildjuma koe-

ficientu.

Grieans frekvencei kstot lielkai n pildjuma koe-

par op t,

ficientu samazina trakt citi

pieaugo pretestba iepldes un

37
 2.14. att. Pildjuma koeficients
atkarb klovrpstas
no grie-
ans frekvences:

visprgam gadjumam: b

dzemotoram: c karburatormo-

toram: /
trrites dzemotoram

ar sld =\: 2
motoram 51M3-238;
3 motoram Deimler-Benz: 4

motoram A3JIK-412: 5 motoram

3M3-24: 6
motoram 3M3-53.

mintie faktori. Tpc nepiecieams saskaot ieplsto maisjuma

pulsciju raksturu ar klovrpstas grieanas frekvenci [2, 3].
2.3.5. Atliku koeficients Sis koeficients raksturo cilin-
gzu Vr.

dra attranos sadedzes produktiem jeb svaig Mx

no maisjuma
piesrotbu ar atliku gzm M . No teikt izriet, ka atliku gzu
r

koeficients ir o produktu attiecba iepldes beigs:

Af

2.4. tabula

lepldes procesu raksturojoo lielumu vrtbas

nominls jaudas rem

Atliku eazu Pildjuma

koeficients
Temperatra
Motors
koeficients
7", (K)
lv

etrtaktu karburatormotors 0,05... 0,16 0,75... 0,85 330...420

Divtaktu karburatormotors 0,25 ...

0,35 0,50 ...
0,70 330...350
Bezptes dzemotors 0,02 ... 0,06 0,75 ...
0,90 310...360

Ptes dzemotors 0,02 0.04 0,80... 0,95 320... 400

...

38
 Aprinot atliku daudzumu formulas (2.14), svaig
gzu pec

maisjuma daudzumu
pc formulas

Mk ( 2- 28 >

iegst

motoram jaizstj bet T 7k .

Turboptes p 0
ar
pk, 0

ar

atliku koeficients (2.4. tab.) ir lie-

Karburatormotoram gzu
lks nek dzemotoram (2.12. att.) un motoram ar turbopti. Tas

sevii izpauas nepilnas slodzes (pievrta drosevrsta) gad-

jum.
Atliku gzu koeficients, piemram, =
0,06, norda, ka svaig
yr

maisjuma M viens mols sajaucies atliku M 0,06 moliem,

ar
gzu r

cilindr ir 6% atliku
un gzu.
Dakrt motora atgzs no izpldes kolektora specili ievada

cilindr, t. i., veic recirkulciju. Ts mris ir pazemint sadedzes

temperatru un ldz ar to samazint toksisko slpeka

procesa

savienojumu daudzumu atgzs vidju un mazu slodu remds

(sk. 2.11.4.).

2.3.6. Temperatra 7 iepldes beigs. Temperatra 7"

a a

(2.4. tab.) ir maings lielums, kas atkargs no svaig maisjuma

daudzuma Mv apkrtjs vides temperatras 70, sasilanas
pa-

kpes AT, atliku daudzuma M 7 motora

gzu , temperatras
r r
un

tipa. Ja ieplstoo nedzes specil dzestj, tad

maisjumu
T >T
a
0
un T
a
<TT .

Sastdot siltuma bilances viendojumu jVfiCp(7o + Ar) +

+
M,c 7
r
=
(Mi+Af r )cp 7 a indigrammas punktiem aunrun to

atrisinot, iegst formulu iepldes beigu temperatras aprinam:

T +AT + yJ T
0
Ts =

(23Q)

Turboptes motoram temperatras T

0
viet izmanto 7k, ko

aprina pc formulas

P*"k
Tk =
To
( 2-30a >
Po

kur hk

vidjais politropas pakpes rdtjs gaisam turbokom-

Parasti 1,6 ... 2,0.

presor.

39
 2.4. SASPIEDES PROCESS

2.4.1. Procesa attlojums p-V un koordints.

p-<p

Darbmaisjuma saspiedes notiek, virzulim prvietojoties

process

no ZMP uz AMP (2.15. att.). T rezultt

gzes ieemtais tilpums
bet spiediens paaugstins ldz . Vienlaikus
samazins, no
pa p c

paaugstins ar temperatra. Saspiedes beigs darbmaisjums ir

ieslgts maz tilpum un karburatormotor sagatavots aizdedzi-

nanai ar elektrisko dzirksteli, bet dzemotor sakarsis ldz

temperatrai, kas augstka degvielas pauzliesmoanas tem-

par

peratru 7"v (sk. 2.7. tab.).

Rel motor iepldes vrsts aizveras punkt 2 (2.15. att. c

sten saspiede skas ZMP. Bez tam

un d), tpc pc saspiedes
beigs pirms AMP (punkt v) karburatormotoram starp sveces

elektrodiem prlec dzirkstele vai dzemotoram iesmidzina deg-

vielu. Ttad saspiedes notiek, kamr klovrpstas
process pagrie-
as 100... 120.
par

2.4.2. Kompresijas pakpes izvle. Saspiedes vis-

<g procesu

vairk ietekm kompresijas pakpe, k ar siltuma apmaia starp

2.15. att. Saspiedes procesa attlojums:

a
teortiskam gadjumam; b
aprina gadjumam; c
stenam gadjumam: d

koordints.
attlojums p-(p

40
 2.5. tabula

Kompresijas pakpes vrtbas

Kompresijas
Motors
pakpe

ienzna karburatormotors 6,0... 9,5

izes karburatormotors 5,0... 10,0
'raktora dzemotors 14,0... 18,0

lUtomobila dzemotors 15,0... 20,0

gzi un cilindra sienm. Kompresijas pakpi galvenokrt izvlas

atkarb no motora tipa un izmantoanas sfras (2.5. tab.).

Ir zinms (sk. 2.1.2.), ka karburatormotoram termiskais liet-
derbas koeficients strauji palielins, kompresijas pakpei palie-
linoties ldz vrtbai 10. Ja kompresijas pakpi palielina vl vai-
rk, degmaisjums, kas sastv no benzna un gaisa, tiek pakauts
augstas temperatras un spiediena iedarbbai. Maisjums vairs

nedeg normli, bet sk detont (sk. 2.6.4.). Liesmas fronte deg-

kamer izplats ar trumu U[ = 2000 m/s un vairk, kas simtreiz

prsniedz normls sadedzes trumu.

Dzemotoram kompresijas pakpi nosaka degvielas pauzlies-

moanas temperatra, pretestba, iegrieot motoru iedarbinanas

laik, detau mehnisk

izturba, grieans frek-

vence, noslodze un citi

faktori.
2.4.3. Politropas pak-
pes rdtjs Mi. Rel mo-
tor saspiedes ir
process

saretu pardbu kopa.

T laik notiek gzes no-

plde caur neblvumiem

starp virzua gredzeniem

un cilindra sienm, cilin-

dra papilde, siltuma ap-

maia starp svaigo pild-

jumu un motora detam
utt. No teikt var secint,
ka saspiedes ir ne-
process
vis adiabtisks, bet
gan

politropisks mai-
process ar

ngu pakpes rdtju z/.

Saspiedes skum, vir-
zulim
prvietojoties no

ZMP ldz punktam m, 2.16. att. Saspiedes procesa parametru

svaig pildjuma tempera- maias raksturs.

41
tra T (2.16. att. a) ir zemka motora sienu (detau) tempe-
p par

T s (Tp<Ts Siltums
ratru ) qs no sienm pieplst maisjumam,
kura temperatra paaugstins straujk nek adiabtisk proces,
t. i., ne tikai saspiedes rezultt vien. Ldz ar to politropas pak-
rdtjs ir lielks adiabtas pakpes rdtju (n'i>&).
pes par

Punkt Tp T kst viendas. te

m temperatras un
s Tpc
n'i =k. Saspiedei turpinoties no
punkta m ldz punktam v, pild-
juma temperatra kst augstka motora sienu temperatru
par

(TP >T S ), t. iesktais maisjums sakarst vairk sienm

i., par un

siltums qp plst uz sienm. Tpc n\<.k.

Lai vienkrotu saspiedes procesa aprinu, politropas maingo
pakpes rdtju n\ aizstj ar vidju lielumu nu kur visa
pro-
cesa laik paliek nemaings (ni =
const) un kura vrtbu izvlas

lai btu jpatr tds

t, gzes saspieanai aj proces pats
darbs k proces ar maingo pakpes rdtju n\.
ka sienm atdod lielku siltuma
Eksperimentli pierdts, gze
daudzumu, nek no tm (qp >q s ). Tpc politropas rdtja
saem

vidj vrtba ti\ ir mazka nek adiabtas pakpes rdtjs

(rti<&), t. politropas rdtju raksturojo lnija atrodas
i., tii

zem adiabtas rdtja k lnijas.

Politropas pakpes rdtju un ldz ar to saspiedes procesu

ietekm di faktori.

/. Siltumatdeves virsma F un ts attiecba pret darba tilpumu

Jo mazka ir mazka siltumatdeve lielks
Vh. attiecba, jo un

pakpes rdtjs ri\. Tpc izdevgka ir sfrisk degkamera vai

degkamera virzul nek dalt degkamera (sk. 2.23. att., 5.3. att.).
2. Materils, no kda izgatavots virzulis, galva un bloks. Alu-

mnija sakausjums siltumu atvada intensvk nek uguns, tpc

motoram ir mazks politropas pakpes rd-
pirmaj gadjum
tjs t.

3. Temperatras diference starp gzi un

sienm, kas nosaka

siltuma atvadi uz dzess sistmu. Aukstam motoram (iedarbin-

anas laik, ziem) temperatras diference ir liela, daudz siltuma

noplst apkrtj vid, ldz ar to samazins pakpes rdtjs rit.

Tpc neprtraukti jkontrol dzess sistmas temperatra un ar

termostatu, alzijm, prsegu v. tml. t jietur optimls robe-

s (sk. 11.1.2.). Gaisdzeses motoram darbbas laik ir augstka

temperatra un ldz ar to ar lielks politropas pakpes rd-

tjs Mi.

4. Pte. Palielinot kompresora (sk. 2.3.3.) radto spiedienu pk,

palielins svaig maisjuma daudzums un samazins siltuma zu-

dumi. Tpc pakpes rdtjs n\ palielins.

5. Cilindra un gredzenu nodilums. Palielinoties virzugrupas
virsmu nodilumam, palielins samazina
gzes noplde, kas pa-

kpes rdtju fti. Sevii liela noplde ir iedarbinanas un ma-

zas grieans frekvences rem.

6. Grieans frekvence. Palielinot grieans frekvenci, palie-

lins ar pakpes rdtjs nu jo saspiedes patrins, t. i.,
process

42
 laiks siltuma zudumiem karteri
sasins un
gzu nopldei uz un

atmosfru. V. A. Petrovs grieans frekvences zonai ldz 2500 min -1

iesaka das empriskas formulas politropas pakpes rdtja

aprinam:

nr=l,41

karburatormotoram; (2.31)
n

n, =.1,41 (0,01 ... 0,02) dzemotoram; (2.32)

-
-

, =
1,41-0,02(11-u)
jebkuram motoram, (2.33)
-1
kur frekvence (min );
n

grieans
v

virzua trums (m/s) nominls jaudas rem (sk.

3.4. tab.).
Politropas pakpes radtju var noteikt ari no specilm nomo-

grammm [s].
2.4.4. Saspiedes procesa beigu parametri. Aprinot saspiedes
beigu spiedienu ka politropas pakpes
un temperatru, pieem,
rdtjs t vis proces ir nemaings. Starp saspiedes procesa

(2.15. att. b) skuma (punkts a) un beigu (punkts c) politropas

viendojumiem ir da sakarba:

rii ii

PaV
a
=PcV c

No s sakarbas atrod spiedienu saspiedes beigs:

Pc =p a ' =p a e
n
'. (2.34)

Abiem mintajiem pun-

ktiem sastdot gzu stvoka
viendojumus V =
RTa un
p a a

PcVc =
RT c un dalot otro vie-

ndojumu ar pirmo, k ar

izdarot prveidojumus, iegst

formulu saspiedes beigu tem-

peratras aprinam:

TV-T.e'-1 . (2.35)

K spiediens p c , t ar

temperatra Te attiecgi ir

atkargi no saspiedes skuma

spiediena p a , temperatras
T un kompresijas pakpes c
a

(2.17. att.). Traktoru un au-

tomobiu motoriem o para-
metru vrtbas dotas 2.6. ta-
2.17. att. Saspiedes procesa beigu para-
bul. metri atkarb no
kompresijas pakpes.

43
 2.6. tabula

Saspiedes procesa parametru robevertbas

Karburator- Dzemotors
Parametrs
motors bez ptes

Politropas pakpes rdtjs ti\ 1,28... 1,38 1,32... 1,40

Saspiedes beigu spiediens pc (MPa) 0,9... 2,0 3,0... 6,0

Saspiedes beigu temperatra Tc (K) 550...750 700...900

2.5. DEGVIELAS DEGANAS REAKCIJAS

2.5.1. Traktoru un automobiu degvielas un to pa-

bas. Motora cilindros sadedzei jnotiek t, lai nodrointu vis-

lielko jaudu, ekonomiskumu, ilgizturbu un darbmu. Tpc

degvielai neatkargi no apkrtjs vides temperatras netraucti

lai motoru vartu iedarbint

jnonk degkamer, viegli un tas

labi darbotos visos remos; degvielai jsadeg iespjami pilngi,

lai uz degkameras sienm nerastos piededi un koks (polimeriz-
cijas produkts) un lai atgzs btu mazk kvpu un citu toksisko

vielu; degvielai degot, nedrkst attstties nepieaujami augsta

radt darbbu
temperatra un spiediens, kas var detonciju, cietu

(sk. 2.6.2. un 2.6.4.), kaitgus termiskos

spriegumus un
spkus
motor; degviela nedrkst izraist detau koroziju.
Traktoru un automobiu motoros visplak izmanto idro deg-
vielu un gzdegvielu. Cieto kurinmo iekdedzes motor var iz-

mantot tikai pc t gazifikcijas. idro degvielu un gzdegvielu

pamat ir sareti ogleka un deraa savienojumi

ogde-
rai. Niecg daudzum (ldz 0,3%) var bt ar citi elementi,
piemram, skbeklis O, slpeklis N, srs S.

idrs degvielas galvenokrt iegst no naftas ts prtvaices

Benzna dzedegvielas raksturojums dots 2.7.tabul.
proces. un

Gzdegvlelas, ko dzlm (dabasgze) vai

iegst no zemes pr-
strdes galvenokrt satur degos gzes (2.8. tab.) un
proces,
inertsgzes (CO2, N 2 ). Ldz 2 MPa saspiestu vai saidrintu
deggzi iepilda specilos balonos. Saspiesto gzi no balona mo-
toram pievada sildtju reduktoru, kas spiedienu
caur un gzes
pazemina ldz 0,1 MPa, t. i., atmosfras spiedienam, bet said-
rinto gzi iztvaictju reduktoru, kur notiek

caur un prvr-
ans gzveida stvokl un samaisans ar gaisu homogn
mas.

Deggzes izmantoana ir ekonomiski izdevga, jo palielins

motora un t kartera eas darbms, k ar aptuveni 3... 4 reizes

samazins atmosfras toksisko ogleka oksdu

piesroana ar
CO[2]. Tas auj spkratus plak izmantot pilsts un
slgts
telps, nebaidoties iedarbbas
no
atgzu kaitgs uz dzvajiem
organismiem.

44
tabula
JIJ14749-73) 0,00)2
2.7.
R3,
(rOCT Ldz 650 0,86 200 brua
0,870 0,1300,006
Dzedgviela 600.. 0.82 .180.
..
42,5 45

JI
305-73)
Ldz Ldz Ldz
0,005 Dzelteni
3.

(TOCT Ldz

AH-981 0,82 Dzel- tena 8') 98

2084-7 ) 800 0,77 120

I

AH-93 0,85 0,15 0,001 0,82 Zila 85 93

700.. . . 110..
44
(TOCT Ldz Ldz Ldz
I

A-76 0,69 0,41 Za]a 70

Benzns
A-72 Bez- kr- sas
72

Mrvie- nba
kg/kgkg/kgkg/kgkg/kg MJ/kg K
g/cm kg/kmol

Tu 020 OTsv OS CS
Apzm- jums c H O S,

raksturojms (ce-

daudzums metodes
degvielu maksimlais (oktnskait- metodes
20C
idro degviel degvieldegviel temperat maksimlais =

ptniecbaspauzliesmoanu
detonciju
i

Par metrs el mentu degviel motora

daudz ms daudz ms daudzums siltumspja temperat pc pc

Pauzliesmoan
citu pret pret

daudzums
un
benzn Tetra ilsvna nosakotnosakot tanskaitls)
Oglek|adera Skbek|aSra Zemk Blvums Molmasa Krsa Noturba lis): Noturba
45
 2.8. tabula

Gzdegvielu raksturojums

Saidrint; deggze
Formula
trocT i 0196-62 un
Frakcija vai vai Mrvie- Saspiest
TOCT 20448-75)
parametrs apzm- nba deggze
jums
ziema vasar

Metns % 82 ...
98
Etns C 2H6 X 0,2 . ( . 5,8 4

Propns C3H8 % 0,0... 2,1 93 4

3 93
Butns C4H10 % 0,0... 1,0

Pentns u. c. C5H12 % 1,0... 9,3 3

Siltumspja Qz MJ/m3 22 ...

36 31 ...51 31 ...51

Pauzliesmoanas tem- Tu K 700

peratra

Oktnskaitlis OS 98 97 97

Noturba pret detonclju ir benzna un gzdegvielas visnoz-

mgk paba, ko nosaka molekulu struktra. Degvielas anti-

detoncijas pabas raksturo oktnskaitlis (OS), kura vrtba

uzrdta benzna mark (2.7. tab.).

Degvielas oktnskaitlis viends ar vji detonjo (OS=100)
izooktna C BHi 8 procentulo daudzumu maisjum ar viegli deto-

njoo (OS =0) heptnu C7HI6 etalondegviel, kurai ir tdas

paas antidetoncijas pabas k prbaudmajai degvielai.

Prbaudmo degvielu un etalondegvielu saldzina viencilindra
motora iekrt HT-9 ar mainmu kompresijas pakpi. Benzniem

A-72 un A-76 oktnskaitli nosaka pc motora metodes, bet benz-

niem AH-93 AH-98 ptniecisks (HccjieAOaTejibCKHft)

un

pc
metodes.

Antidetoncijas pabu uzlaboanai benznu specili ap-

strd
tam piejauc 6...20% vji detonjou ogderau
(benzola, toluola, pirobenzola v. tml.) vai 0,04... 0,33% citu oti
efektvu vielu. Skot ar 1924. gadu, kad A. Boids noskaidroja, ka

da viela ir tetraetilsvins H Pb, to msu valst izmanto

(C 2 S ) 4

par galveno sastvdau (54%) etilidruma P-9 izgatavoanai.

Lai tetraetilsvins (TES) nenosstos uz degkameras sienm,

idrumam P-9 piejauc svina iznesju (etilbromdu C 2H Br).

s

Svins tomr daji nosas uz degkameras sienm un samazina

kataltisko neitralizatoru
(sk. 2.11.4.) darbspju.
Lai
rji atirtu oti indgo etilto benznu no neetilt ben-
zna, idrumu P-9 (un ldz ar to ar etilto benznu) iekrso ar
oranu, zau, zilu vai dzeltenu krsu (sk. 2.7. tab.). Ja TES dau-

dzums benzn ir 0,3%, oktnskaitlis palielins 15... 25. Tok-

par
siskuma d etilt benzna lietoana ir ierobeota
stingri spk-
ratiem, kas strd pilsts, apdzvots viets, slgts telps v. tml.
Pdj laik sintezts cilvka dai nekaitgks mangna orga-
niskais ko TES viet.
savienojums, piejauc benznam

46
 Deggzes oktnskaitlis ir tuvs 100, t. i., deggzei ir lielka
noturba pret detonciju, tpc iespjams motora kompresijas pa-

kpi palielint vismaz ldz 10, t paaugstinot efektvo jaudu.

Dzedegvielas fizikli misks pabas raksturo pauzlies-
moanas spja, kas atkarga no cetnskaita (CS). To nosaka

pa viencilindra motora iekrt HT-9-3 ar mainmu kompresijas

pakpi (ldz 23). aj iekrt saldzina prbaudms degvielas
etalondegvielas pauzliesmoanas skumu, ieturot
un
nemaingu
iesmidzinanas skumu. Etalondegviela sastv no cetna Ci 6 H 34,
kam ir teicamas uzliesmoanas pabas (CS = 100) un a-metil-

naftalina, kam raksturga liela noturba pret pauzliesmoanu. Jo

lielks ir CS, jo degviela augstvrtgka. Ja izmanto tdu deg-

vielu, motors vieglk iedarbinms, strd mkstk, tam ir ilgks
darbms. Ja degvielai ir sevii liels cetnskaitlis (CS>55), t

uzliesmo tlt iesmidzinanas. T rezultt

prk agri

pc
rodas neviendabgs maisjums, kas sadeg nepilngi, motors dmo,
samazins t jauda.
Ziemas dzedegvielai (3 vai J3) lietdergi btu uzturt lie-

lku nek
cetnskaitli (virs 45) vasaras dzedegvielai (Jl vai JXJ).
To nodroina, degvielai piejaucot nitrtus, tomr tas ir sarets
Ja ziem izmuma gadjum slaicgi jizmanto vasaras
process.

dzedegviela, tai var piejaukt traktoru petroleju (ldz 20%). Pet-

roleja pazemina sastinganas temperatru, bet neizbgami sama-

zina cetnskaitli. Vienlaikus pastiprins motora dmoana, kuras

samazinanai dzedegvielai dakrt piejauc specilas briju sa-

turoas piedevas (sk. 2.11.4.).

2.5.2. Deganas reakciju norise un veidi. Darbmaisjuma sade-

dze motora cilindr ir strauj, sarets, ldz galam neizptts

misks kura laik degvielu veidojoie elementi oksidjas
process,
ar
gaisa skbekli. Reakcijai ir vairkstadiju des raksturs. Jo

straujk noris sadedze, jo augstka ir sadedzes produktu tempe-

ratra (pat virs 2500 X).
Sadedzes straujums atkargs galvenokrt no degmaisjuma
sagatavoanas pamiena (rpus degkameras, t. i., karburator,
vai degkamer) un kvalittes (savirpuoanas pakpes, viendab-
guma), darbmaisjuma aizdedzinanas savlaicguma (apsteidzes
lea) un veida (dzirkstele, pauzliesmoana), k ar no reakcijai
atvlt laika (grieans frekvences, motora taktbas) un citiem

faktoriem.
Zinot degvielas misko sastvu (2.7. un 2.8. tab.), var uzrak-

stt pilngas sadedzes (oksidans) reakcijas. idrai degvielai

s ir
reakcijas

C+o2 = CO2
; )
2H 2 +0 2 = 2H 20; (2.36)
S+o 2 = S0
2, )
bet gzdegvielai, piemram, metnam,

CH4 + 20 2 =
CO2-r2H2 O. (2.37)

47
2.18. att. Degvielas oksidans zona b:

ja liesmas fronte izplats laminari; b ja liesmas fronte izplats

vji turbulenti; c ja liesmas fronte izplats izteikti turbulenti.

Oksidans gala produkts ir ogleka dioksds C02 un dens

tvaiks H 2 O. Vispilngk darbmaisjums sadeg, ja tas ir homogns

(viendabgs) un degviela degkamer ir iztvaict (gzveida) st-

vokl. Eksperimentli noskaidrots, ka ar gaisa skbekli labi rea,

aktvas deganas centrus veido un pilngi sadeg degvielas pilieni,
kuru diametrs neprsniedz 40 Tomr ds idels gadjums
p.m.

ir visai rets. Rel darbmaisjum, it sevii

dzemotoram,
praktiski vienmr ir neviendabgas zonas ar dadu gaisa dau-

dzumu un degvielas pilienu dadu lielumu.

Oksidans CO2 veidoans notiek aur zon b (2.18. att.)

starp kura temperatra ir To, un sadedzes
svaigo maisjumu I,
produktiem //, kuru temperatra ir T T. Ja liesmas fronte izplats
laminri (2.18. att. a) ar trumu v\ =30 ... 40 m/s, reakcijas zonas

biezums 6 =
0,1 1 mm. stenb darbmaisjums degkamer kus-
...

tas turbulcnti ieplsto masa virpuo. Tas izjauc liesmas fronti,

tpc sadedze notiek lielk biezum 6 = 20...25 mm (sk.
2.18. att. T rezultt palielins liesmas frontes trums
c). Vu
frontei
Liesmas pa prieku virzs spiediena vilnis, kas, atduroties
pret degkameras sienm, rada triecienus. Nesadegui svaig masa

tiek papildus saspiesta. Karburatormotora degkameras attlka-

js viets veidojas nestabilie peroksdu savienojumi (sk. 2.27. att.

a)

detoncijas perki [I].

2.5.3. Sadedzei nepiecieamais gaisa daudzums. No formulm

(2.36) izriet, ka 1 mols ogleka C, savienojoties ar 1 molu sk-

beka 0 , dod 1 molu ogleka dioksdu CO , t.i., ka 12 kg ogleka

2 2

sadedzinanai nepiecieami 32 kg skbeka, kas gala rezultt

dod 44 dioksda. ka 1 kg deraa H

kg ogleka Ldzgi nosaka, 2

sadedzinanai vajag 8 kg skbeka, bet 1 kg sra S sadedzin-

anai
1 kg skbeka.

48
 lepldes proces cilindr ievada gaisu, kura sastv ir 0,23"
masas daas vai 0,21 tilpuma daa skbeka. Tpc idrs deg-
vielas viena kg pilngai sadedzinanai teortiski nepiecieamais
gaisa daudzums (kg) ir

' =

-ok(T c+BH
-)' (238)

kur C, H un O atbilstoo elementu daudzums degviel un kuru

vrtbas izvlas 2.7. tabul t, lai no 1 kg degvielas to summa

btu vienda ar 1 kg.

Gaisa daudzumu (kmol) idrs degvielas viena kg sadedzi-
nanai aprina pc formulas

La=
~oj(j2 +
3
(2 9)

Zinot, ka gaisa molmasa m =29 kg/kmol, no formulm (2.38)

g

un (2.39) iegst

Iq ==
tUgLo
29Z^o

3
Gzdegvielas viena nm vai kmol pilngai sadedzinanai va-

3
jadzgo gaisa daudzumu (nm vai kmol) aprina pc formulas

L
=w2(" T) + Cn//m
- (240)

kur sastv ietilpstoo atsevio komponentu

n un m

gzes
molmasas;

C un H
m

atsevio komponentu (sk. 2.8. tab.) tilpuma

daa.

Izskaitoanas rezultt iegst, ka dzedegvielas 1 kg pilngai

sadedzinanai jpatr 14,35 kg gaisa, bet benzna 1 kg sade-
dzinanai Tuvintos

14,9 kg gaisa. aprinos pieem, ka

/ =ls kg/kg L kmol/kg. Nepiecieamais skbeka dau-
o un
o
=
0,5
dzums 5 reizes mazks nek daudzums.
ir aptuveni gaisa
Pc formulm (2.38), (2.39) un (2.40) aprint gaisa dau-

dzums pietiek, ja sadedze notiek ideli labvlgos apstkos. Fak-

tiski atkarb no motora tipa, darbbas rema un citiem faktoriem

noteikta daudzuma sadedzinanai dads

degvielas jpatr
gaisa daudzums.

2.5.4. Gaisa koeficients Gaisa daudzumu degmai-

pruma a.

sjum, t. degmaisjuma kvalitatvo sastvu, raksturo gaisa

i.,
kas ir cilindr faktiski ievadt dau-
pruma koeficients, gaisa
dzuma Li (kmol) vai It (kg) attiecba pret teortiski nepiecieamo
daudzumu L 0 (kmol) vai l 0 (kg). No teikt izriet, ka
gaisa

L,q to

49
 2.9. tabula

Degmaisjuma raksturojums

Sakarba Gaisa
Jegmaisjuma DeBmaisiuma starp
losaukums paruma
patnbas
/[ un / koeficients

Jormls degmaisjums l<=lo a=l

'rekns degmaisjums Gaisa iztrkums U<lo a<l

.iess Gaisa prpalikums ll>lo a>l

degmaisjums

Ja noteikta laika sadedzina nevis 1 kg, bet Gd kg degvielas,

nevis / , bet Gg kg gaisa, tad gaisa pruma koeficients
izmantojot 0

*- -7%-. (2.41a)

kur G
gaisa patri (kg/h vai g/s);
g

Ga
eksperimentanas laik sadedzints degvielas dau-

dzums (kg/h vai g/s) (sk. 14.2.9. un 14.2.10.).

Ja gaisa patriu mra tilpuma vienbs, pieem, ka gaisa

3
blvums =
1,2 kg/m vai aprina pc formulas (2.12).
po ,

Atkarb gaisa koeficienta degmaisjumu iedala

no
pruma
norml (stehiometrisk), trekn un lies degmaisjum (2.9. tab.).
Ja ir gaisa iztrkums (a<l) vai ar dadi apstki pazemina
sadedzes temperatru, degviela pilngi nesadeg un papildus rodas
degtspjgi savienojumi, piemram, ogleka oksds CO un brvais

ogleklis C kvpu veid. Sie savienojumi ir oti kaitgi (toksiski)

dzvajiem organismiem. Strdjot ar treknu degmaisjumu,motors
prkarst, palielins termiskie spriegumi un degvielas patri.
Ja deganai pievada prk daudz gaisa (a>l), daa gaisa
reakcij neiesaists, bet, sasilstot un izplstot kop ar atgzm,
aiznes siltumu. T rezultt samazins sadedzes trums, siltuma

izmantoanas koeficients, motora jauda un dinamiskums, motors

auda. Karburatormotors ar
pilngi atvrtu drosevrstu vis-

ekonomiskk un stabilk strd tad, ja degkamer ievada palie-

sintu (a= 1,1... 1,2) degmaisjumu.
Mazk gaisa nek teortiski nepiecieams karburatormotoram
pievada iedarbinanas, brvgaitas, maksimls slodzes un
pr-
slodzes remos (2.19. Maksimlo jaudu motors
att.). sasniedz,
kad koeficients a
=

0,85... 0,90, jo ds degmaisjums deg ar vis-

lielko trumu.

Dzemotora cilindr, kur degvielas un gaisa sajaukanai jno-

tiek sk laika sprd un is nenoris tik pilngi k kar-
process
buratormotora, jievada vairk Atkarb no slodzes
gaisa (a>l).
gaisa pruma koeficients jmaina plas robes
no a= 5 ma-

zas slodzes rem ldz a=l,3 maksimls slodzes rem.

50
2.19. att. Gaisa pruma
koeficients atkarb no

motora slodzes.

Lai uzlabotu motora ekonomiskumu un samazintu atgzu

toksiskumu, visos gadjumos jveic konstruktvi un ekspluatatvi
paskumi, kas nodroina motora darbbu ar koeficientu a^l.
2.5.5. Sadedzes produkti. Cilindr ievadtais svaigais mais-

jums Mi (kmol/kg) sastv no gaisa aL Q un degvielas tvaikiem

l/m d:

M, = aL +. (2.42)
O
md

kur md
degvielas molmasa (kg/kmol).
T k daa l/m d ir niecgs lielums, tlkos aprinos to parasti
vr. Ldz ar to formula (2.42) idrs degvielas motoram
neem

uzrakstma di:

M, =
aLO, (2.43)

bet gzdegvielas motoram

di:

Mi =
l+aLo . (2.43a)
M
Svaigais maisjums cilindr sajaucas ar atliku gzm T

=
YrMi =
YrocLo un pirms sadedzes veido darbmaisjumu:

M =
aLo-f-YraLo =
aLo(l-r-Yr). (2.44)
c

Sadedzes rodas ogleka dioksds CO 2, dens tvaiks

proces
H O,
2 prpalikuma skbeklis 0 , slpeklis
2
N2 un aptuveni 0,4%
toksisko vielu
ogleka oksda CO, komplicto slpeka savie-

nojumu (NO, N0 2, N 0 utt.), ogderau C Hm, kvpu (ogleka

2 5 n

51
C cieto daiu), sra dioksda SO2, svina Pb (no etilt benzna),
aldehdu (akrolena, formaldehda) utt. Pavisam rodas 200
ap

komponentu.
Sadedzes produktu galvens komponentes (kmol uz 1 kg deg-
vielas) aprina pc dm formulm: M =

C/12; M =
H/2;
CO2 HIO
M =0,21 (a-l)L M =0,79aL0. Degmaisjumam Mi pilngi
Qi 0 ; Nj
sadegot (a>l), no 1 kg degvielas rodas sadedzes produktu dau-
dzums

(Af 2 ) =M +M +M +M =

o>l CO! H2O 0i Ns

4 +
"T
+(a ~

0,21)Lo - 4
(2 5)

Stehiometriska (a=l) degmaisjuma gadjum

(M 2) a= , =

+ + 0,79L 0 . (2.46)

Gzdegvielai, ja oc>l, 1 kmol sadedzes

no gzes raduos pro-
duktu daudzumu (kmol) aprina pc formulas

(M 2 ) a>l
=2(^-' ) 1 Cn//
m
+l+aL0
. (2.47)

Darba vielas tilpuma izmaiu sadedzes proces raksturo molu

maias miskais koeficients

M2

*>'W (2 48)
-

Izmantojot formulas (2.42)... (2.47), iegst, ka dzemotoram,

kas strd ar gaisa pruma koeficientu a>l,

aL
0

bet karburatormotoram, ja a^l,

L0+

md

Molu koeficienta ir
maias vidj vrtba, ja u0
=

=
1,04... 1,05.

52
 2.6. SADEDZES PROCESS KARBURATORMOTOR

2.6.1. Sadedzes procesa patnbas. Sadedze kar-

buratormotora notiek, kad degviela ir gzveida vai iztvaict

stvokl. Svargi pankt, lai skum vis degkameras

procesa

tilpum veidotos homogns darbmaisjums, t. i., degmaisjums un

atliku sajauktos viendabgi.

gzes
kas sastv degvielas, sagatavo
Degmaisjumu, no
gaisa un

rpus degkameras
karburator (sk. 8.5.). Sis noris
process

pietiekami ilgi. idr degviela no karburatora smidzintja sku

pilienu veid iekst gaisa plsm. Sajaukans kvalitte atka-

k ar no
rgano
gaisa un degvielas plsmas trumu attiecbas,
maisjuma turbulizcijas (savirpuoanas) pakpes iepldes trakt.
Jo lielks ir gaisa plsmas trums difuzor, jo labka sajauka-
ns. Savukrt, jo mazkus degvielas pilienus veido karburatora

smidzintjs un lielka ir o pilienu kopj virsma, jo straujk

degviela iztvaiko, labk un vienmrgk sajaucas ar gaisu un

mazk kondensjas uz degkameras sienm.

Karburatormotor darbmaisjumu aizdedzina (sk. 12.2.) elek-

trisk dzirkstele, kas prlec starp sveces elektrodiem. Saj zon

temperatra paaugstins ldz 10000 K. T rezultt darbmais-

jums sakarst un uzliesmo. No sveces zonas liesma frontli ar

vidjo trumu uf = 30...50 m/s sprdzienveid izplats vis deg-

kamer. Degkameras vid sadedzes trums ir vislielkais (uf =

=
60... 80 m/s), sienu tuvum
mazks.

Sadedzi veicina darbmaisjuma kustba degkamer un iesp-

jami mazs degkameras tilpums. Tpc jcenas nodroint mai-

sjuma virpuojou kustbu un realizt sadedzi, kad virzulis ir

tuvu AMP.

2.6.2. Procesa attlojums p-V un koordints. Teortiskai

p-ip

procesa izptei pieem, ka sadedze notiek izohoriski (V==const).

Tad indigramm attlo taisne c
z (2.20. att.a). stenb
procesu

(2.20. att. b) darbmaisjums uzliesmo, kad virzulis vl nav sa-

sniedzis AMP (punkts /), pc dzirksteles prlekanas starp sve-

ces elektrodiem (punkts ). Sadedze beidzas, kad virzulis atrodas
vlk.
aiz AMP punkt Z\ vai pat vl
T k indigramma, kas raksturo sadedzi, p-V koordints no-

vietojas aur zon AMP, diagrammu prveido (izvr)

ap p-<p
koordints (2.21.att.), izmantojot F.A. Briksa metodi (5k.2.2.3.).
Sadedzes analzei izdala trs periodus, lai stingru
procesa gan
robeu starp tiem grti saskatt. Pat trie kinoreistratori, kas

sadedzi fotograf caur pau caurspdgu kvarca logu motora

galv, nespj izsekot procesa norisei.

Pirmais periods u

f, ko sauc uzliesmoanas aizkavjuma

par

(indukcijas) periodu, skas punkt kad prlec dzirkstele starp

v,

sveces elektrodiem. Sveces tuvum esos darbmaisjuma daias

(1,5% no kopj daudzuma) aizdegas. Spiediens motora cilindr

palielins ldzgi spiedienam kompresora cikl (izslgtas

53
 2.20. att. Sadedzes procesa

attlojums karburatormoto-

ram p-V koordints:

a
teortiskam Radjumam;
b stenam gadjumam.

aizdedzes gadjums), ldz beidzot kst par to lielks (punkts /).

Klovrpsta aj laik pagrieas lei =
4... 18.
par <pi

Otrajam periodam / ko redzams sadedzes (tr-

u sauc par

dedzes) periodu, raksturga liesmas turbulenta izplatans gan-

drz vis (80%) degkameras tilpum. Saj period virzulis atro-

das tuvu AMP, sadeg apmram 90% no visa darbmaisjuma, spie-

diens paaugstins ldz maksimlajai vrtbai Otrais periods
p ZI.

ilgst, kamr klovrpsta pagrieas lei 30. Spie-

par (pn
=
20...
diena maias vidjo vrtbu aj period sauc spiediena pie-
par

auguma tempu

(2.51)
cpn

kur Pn
=

Pz, pt

spiediena pieaugums otraj period (MPa);

q>ii

klovrpstas pagrieziena leis (grds).

54
 Motora darbbas cietbu raksturo ar spiediena pieauguma mak-

simlo straujumu, ko aprina pc formulas

x'= (2.52)

Prk strauj (intensvs spiediena pieaugums (>c>o,4) rada

kloa-klaa mehnisma detau prslodzi, ts trk nolietojas vai
pat lst. Darbbas laik dzirdami metliski troki. Jcenas or-

ganizt sadedzes t, lai motoriem ar kompresijas pakpi

procesu
=6... 7 spiediena pieauguma temps x
btu 0,10... 0,12 MPa/,
bet 8...10
motoriem ar c
=

aptuveni 0,15...0,25 MPa/.

Motora darbbu un cietbu jtami ietekm aizdedzes apsteidzes
leis 0. Agras aizdedzes gadjum pagarins sadedzes
procesa

pirmais un otrais periods. Apsteidzes lei, kur nodroina jau-

das un ekonomiskuma vislabkos rdtjus, sauc optimlo
par

apsteidzes lei.
Treais periods Z\5, ko sauc par pcdedzes periodu, praktiski
ir niecgs, jo t laik sadeg oksidanas proces neiesaistjus
darbmaisjuma daias, kas atrodas degkameras sienu tuvum.

2.21. att. Sadedzes procesa attlojums karburatormotoram p-p ko-

ordints.

55
Pcdedze turpins ar izpletes proces. Temperatra T maksimlo
vrtbu sasniedz punkt 5. Proces iesaists ar disocicijas pro-
dukti (CO2, H 2 O), kas augst temperatr un spiedien bija sa-

daljuies ldz CO, 0 un H - Notiek otrreizjas oksidans reak-

2 2

cija 2CO +0 2 =
2C0 2
ldz pilngai sadedzei.

2.6.3. Sadedzes ietekmjoie faktori. Galvenie faktori

procesu

un paskumi, kuri nodroina liesmas izplatans truma palie-

linanos un ldz ar to sadedzes uzlaboanos, k ari
procesa
motora jaudas, ekonomiskuma un darbderguma palielinanos,
ir di.

/. Degvielas oktnskaitlis, frakcionlais sastvs un molekulr

struktra. To galvenokrt izvlas atkarb no motora kompresijas

pakpes, noslodzes un grieans frekvences.

2. Degmaisjuma sastvs, t. i., gaisa pruma koeficients. Mak-

simlais sadedzes trums Vf (2.22. att.) un ldz ar to vislielk

efektv jauda N ir tad, ja koeficients a

=
0,9. Toties ds trekns
e

degmaisjums pasliktina ekonomiskumu un palielina toksiskumu

(sk. 2.11.3.). Visekonomiskk motors darbojas, kad izmanto pa-

liesintu degmaisjumu (a=1,15).

3. Darbmaisjuma sastvs, kuru raksturo atliku koefi-
gzu
cients Jo vairk sadedzes produktu paliek cilindr (y T palieli-
Yr-
mazks ir liesmas
ns), jo izplatans trums un motora jauda.
Tpc jcenas cilindru pilngk attrt no atliku gzm. Pieverot

drose'vrstu, atliku gzu procentulais daudzums darbmaisjum

palielins. T rezultt pagarins sadedzes pirmais periods un

2.22. att. Gaisa pruma koeficienta ietekme uz motora dar-

bbas rdtjiem.

56
2.23. att. Karburatormotoru degkameras

a
pussfrisk degkamera; b ovl degkamera; c
veida degkamera: d
deg-
kamera virzul; c F veida degkamera ar vrsta apakjo novietojumu; /
izspiedjs.

pasliktins motora ekonomiskums. Normla sadedzes

procesa

atjaunoanai pievrta drosevrsta gadjum jpaagrina aizde-

dze (sk. 12.7.4. un 14.4.3.).

4. Darbmaisi}urna sagatavoanas kvalitte un
degkameras
forma. Jveicina viendabga (homogna) darbmaisjuma sagata-
voana, masas intensvu kustbu (virpuoanu) radot jau iepldes

trakt ar pai veidotiem kanliem (sk. 2.8. att.) un turpinot

cilindr. So virpuojoo masu ievada atbilstoas formas degka-
mer (2.23. att.). Dakrt, pateicoties izspiedjam 1, starp cilin-

dra galvu un virzuli izveido saaurinjumu. T galvenais

57
uzdevums ir nodroint masas virpuoanos degkameras tajs
ldz kurm liesmas fronte nonk visvlk. Vir-
zons, no sveces

puojos darbmaisjums deg pat 10 reizes trk nek nekustgs un

lodveida iepildts darbmaisjums, tpc ievrojami sasi-

ermen
ns pcdedzes periods.
Visizteiktk turbulent kustba un vislielkais sadedzes t-

rums ir degkameras centr. Turbulizcijas rezultt jpank, lai

dzirksteles prlekanas brd sveces zon btu vismazk atliku

Te treknam 0,9), bet

gzu. jpieplst degmaisjumam (cx = no

sveces tlkajos slos

arvien lieskam degmaisjumam. du
efektu nodroina, cilindr atsevii ievadot treknu un pc tam

liesu degmaisjumu, degkamer saspiedes beigs iesmidzinot ben-

pai organizjot gaisa savirpuoanu vai veidojot liesm-

znu,
kameras aizdedzi. Vrstam / (2.24. att.) atveroties, maza tilpuma
priekkamer (liesmkamer) 3 ievada treknu (a2 ) degmaisjumu.
Pc aizdedzinanas ar sveci 2 dego masa liesmas ka 4 veid

caur urbumiem ieplst cilindr un nodroina efektvu sadedzi tur

esoam izteikti liesam kdu it pai liet-

maisjumam,
dergi sagatavot motora nepilngas slodzes rem. Motora atg-
zs samazins toksisk ogleka oksda un slpeka savienojumu
daudzums. Motoram darbojoties ar du degmaisjumu, brvgaitas
rem atgzs palielins kaitgo ogderau daudzums.

5. Sveces izkrtojums degkamer. Simetriskas degkameras

centr vai degkameras lielk tilpuma tuvum novietota svece

rada apstkus, lai liesmas frontei btu vislielkais izplatans

2.24. att. Karburatormotors

ar liesmkameras aizdedzi:

/ trekn degmaisjuma
vrsts: 2

svece; 3 liesm-

kamer: 4 liesmas klis.

58
 2.25. att. Sadedzes attlojums p-V koordints:
procesa
aizdedze normla; b ja aizdedze vea; c ja aizdedze agra.
ja

laukums un trums. Lai samazintu detonciju, sveci lietdergi

novietot tuvk iespjamam detoncijas centram, piemram, izpl-
des vrstam. Tur ir visaugstk temperatra, tpc svece labi

jdzes. Tikpat svargi, lai svece atrastos td degkameras viet,

kur darbmaisjuma turbulence nav prk intensva, jo t var
Jnodroina laba
pazemint dzirksteles temperatru. sveces zonas

attrans no sadedzes produktiem.

6. Sveces dzirksteles jauda, intensitte un Sevii
garums.
liesam un vji turbulentam
spcga dzirkstele vajadzga degmai-
Sd izveidot regulatoru dzirksteles
sjumam. gadjum lietdergi
sprieguma maiai atkarb no gaisa pruma koeficienta, izmantot

tranzistoru un tiristoru aizdedzes shmas (sk. 12. nod.).

7. Aizdedzes apsteidzes leis. Ja dzirksteli padod vlk

(2.25. att. b) vai agrk (2.25. att. c) nek normlas aizdedzes

(2.25. att. a) gadjum, pasliktins sadedzes samazins

process,

motora ekonomiskums, jo samazins indigrammas lau-

jauda un

ieskaitot ar iesvtroto laukumu.

kums,
Motoram lielku
8. Kompresijas pakpe. ar
kompresijas pakpi
(ja izmanto piemrota oktnskaita benznu) paaugstins spie-
diens un temperatra T saspiedes beigs, k ar samazins
p c e

atliku sasins sadedzes

gzu koncentrcija (koeficients yr) un

pirmais periods. Tas uzlabo darbmaisjuma sadedzes apstkus,

liesmas frontes izplatans trums otr perioda
tpc palielins
laik.

Augstas kompresijas motoram ir lielka degkameras virsmas

laukuma un tilpuma attiecba. Tpc lielka ir ar darbmaisjuma

daa, kas atrodas degkameras sienu tuvum un sadeg tre
pe-
rioda laik. T rezultt palielins perioda ilgums un atgzu
toksiskums (CO, C nHm koncentrcija) (sk. 2.11.1.).
9. Grieans Palielinoties motora frek-
frekvence. grieans
samazins sadedzei paredztais laiks, toties palielins
vencei,

maisjuma turbulizcijas intensitte, kas veicina liesmas izplat-

ans truma palielinanos. Ldz ar to otr perioda ilgums, kas

59
2.26. att. Sadedzes procesa raksturs:

atkarb grieanas frekvences; b iestatot optimlo apstei-

a
no

dzes atkarb frekvences.

lei no grieans

grdos, paliek bez

izteikts klovrpstas pagrieziena izmaim,
bet palielins pirm perioda ilgums. Ja saglabtu nemaingu gaisa
koeficientu aizdedzes apsteidzes lei, tad, grieans
pruma un

frekvencei palielinoties, sadedze notiktu arvien vlk aiz AMP

(2.26. att. Lai, grieans frekvencei pieaugot, sadedze netur-

a).

pintos izpletes proces, aizdedzi paagrina, t. i., palielina apstei-

dzes lei no 8i ldz 0 3 (2.26. att. b). Ldz ar to spiediena maia
(lnijas ri un n2 ) gandrz sakrt. Zinot das likumsakarbas ne-

piecieambu, aprina un izveido apsteidzes lea centrbdzes

regulatoru (sk. 12.7.4.).

10. Motora noslodze. Slodzei samazinoties, drosevrstu piever.
T rezultt pazemins darba temperatra, spiediens, cilindru

pildjums, bet palielins atliku gzu koncentrcija (koeficients Vr) -

Sadedzes process kst nestabilks. Tpc vienlaikus ar drose-

vrsta pievranu daudziem motoriem vakuumregulators (sk. 8.5.)
iestta agrku aizdedzi, bet karburators patreknina (ldz a
=

0,8)
Tas ir viens karburatormotoru lielkiem trku-
degmaisjumu. no

miem, jo rada degvielas prtriu un atmosfras pastiprintu pie-

sroanos ar toksiskajiem elementiem (CO un C H ) motora
n m

vidjo slodu rem.

2.6.4. Detoncija. Darbmaisjuma detonjoa sadedze ir nenor-

mls karburatormotora cilindr, tpc t nekdos apstk-

process

os nav pieaujama. Detoncija atirb no prieklaicgas uz-

liesmoanas rodas pc dzirksteles prlekanas

(sk. 2.6.5.) starp
sveces elektrodiem un var rasties k siltam, t ar neiesildtam

motoram. Sevii biei detoncija novrojama augstas kompre-

sijas pakpes motoram, ja tas strd maksimls slodzes rem

ar aizdedzi un treknu (a =
0,8) degmaisjumu.
agru

60
 Uz kinolentes caur kvarca logiem fotografjot sadedzes pro-

cesu, redzams, ka pirmatnj sadedze skas sveces 1 (2.27. att. )

zons. Tur strauji palielins spiediens. Liesmas fronte 2
gzu
izplats vis telp. Spiediena vilnis, kas degkameras attlkajs
viets pienk visvlk, pakauj augstas temperatras un spiediena
ietekmei vl nesadegus (2...25%) degvielas molekulas. dos

apstkos veidojas nestabilie pirmprodukti

peroksidi 4, kas

koncentrjas degkameras dads viets un izdala oti aktvo

atomro skbekli.

Ja peroksdu koncentrcija prsniedz noteiktu vrtbu, rodas

jauns sadedzes centrs, darbmaisjuma pdjs porcijas sadeg

sprdzienveid

eksplod. Liesmas fronte 3 izplats ar virsska-

trumu i>f = 1500... 2000 m/s, t. i., aptuveni 100 reiu trk
as

nek norml sadedz. Detoncijas spiediena vilnis apsteidz sa-

dedzes trumu un, vairkkrt atsitoties pret degkameras sienm

un atstarojoties no tm, rada pamazm norimstous triecienus

(2.27. att. b un c). Strauji pieaugoais spiediens (x'>o,s MPa/)

dinamiski noslogo motora detaas. Detoncija var sagraut virzuli,
virzua pirkstu, gultus un to antifrikcijas materila krtu, gal-
vas blvi, sveu izolcijas materilu. Palielint spiediena ietekm

samazins eas plvtes biezums uz berzes virsmm, palielins

berzes spks un jauda t prvaranai, k ar nodilums. Aktvie

sadedzes (NO x c.) rada palielintu korozijnodilumu.

produkti v.

Detoncijas laik motora cilindru augj da dzirdami me-

tliski klaudzieni, ko nedrkst sajaukt ar virzua pirksta troksni.

Motors prkarst un dmo, bez tam palielins toksisko savieno-

jumu (it sevii

slpeka savienojumu NO ) daudzums atg-
x

pasliktins motora jauda ekonomiskums, motora darbba

zs, un

kst nestabila. Detoncija beidzas, tikldz izsldz aizdedzi.

2.27. att. Detoncijas attlojums:

a
cilindra degkamer; b
p-V koordints; c p-cp koordintes; /

svece;
2 normlas sadedzes liesmas fronte: 3
detoncijas liesmas fronte; 4
peroksdi.

61
 samazina visi tie faktori, kas neaizkav vai pat-
Dctonciju
rina darbmaisjuma pdjo porciju sadedzi degkameras visatt-

lkajs viets. Detonciju jtami ietekm kompresijas pakpe.

T k no kompresijas pakpes atkargs ar motora lietderbas

pakpes samazinana ekspluatjamam

koeficients, kompresijas
motoram nav sevii vlama.

Nepazeminot kompresijas pakpi, karburatormotoram deton-

ciju samazina, izveidojot kompaktu (vislabk

pussfrisku) deg-
kameru (sk. 5.3.
samazinot cilindra diametru, uzlabojot
att.),
darbmaisjuma turbulizciju, palielinot grieans frekvenci, aktvi
novadot siltumu no motora visvairk sakarsum detam, sama-

zinot aizdedzes apsteidzes lei, izmantojot augstka oktnskaita

degvielu.
2.6.5. Prieklaicga uzliesmoana. Ar prieklaicga uzliesmo-

ana ir karburatormotora darbbai oti bstama pardba. T ir

darbmaisjuma patvaga un nesavlaicga aizdegans no kvl-

aizdedzes karst motor, kura rodas pirms elektrisks aizdedzes

(dzirksteles prlekanas starp sveces elektrodiem). pardba

nav atkarga no apsteidzes lea un nav vadma. Indigramma
motoram ar prieklaicgu uzliesmoanu ir aptuveni tda pati k
motoram aizdedzi (2.25. att.
ar agru c).
Prieklaicgas uzliesmoanas clonis ir vairk par 1000 X sa-

karsus degkameras detaas, piemram, virzua galvas virsa,

vrsta galva, blves, k ar kvlojoie piededi. Ja detau
svece,

temperatra kst augstka par darbmaisjuma pauzliesmoanas

temperatru, tas ajs viets uzliesmo un veido jaunus liesmas

frontes izplatans centrus, kas ldzgi sveces dzirksteles rad-

tajam centram. Sadedzes temperatra un spiediens strauji pa-

augstins, tpc katr nkamaj cikl pastiprins. Detau

process

sakaranas temperatra un slodze var

prsniegt pieaujamo (kri-
tisko). Prieklaicga uzliesmoana iespjama vien vai daos vai-
rkcilindru motora cilindros. Ja maisjuma padeve cilindr netiek
prtraukta, darbmaisjuma aizdedzinana un motora darbba var

turpinties ar aizdedzes izslganas. Tpc daudziem karbu-

pc
ratoriem (Veber, Solex, BA3-2103) pierko elektromagntisko vr-
stu, kas nosldz degvielas padevi.
Piededi degkamer aktvi uzkrjas, ja motors ilgstoi strd

brvgait. Ldzko pc tam motoram rada slodzi, piededi sakarst

un veido jaunus deganas centrus. Dzirdams dobj troksnis, kas

ldzgs izdilua virzua radtajam troksnim. Prieklaicga uzlies-

moana var izraist detonciju
un otrdi. s pardbas ir viens

no
iemesliem, kas ierobeo karburatormotora tlku forsanu.

Darbmaisjuma prieklaicgas uzliesmoanas iespja samazi-

ns, ja degkamer neauj rasties piedediem, lieto motoram piem-

rota oktnskaita degvielu un termisks pabas (siltumvrtbas)
sveci (sk. 12.7.2.). Svece labi attrs no piedediem, ja ts izola-

tora temperatra ir 750.. .1000 K. Tikldz sveces temperatra kst

zemka par 700 X, uz sveces izolatora un elektrodiem nosas

62
nesadegus eas daias. Ja sveces temperatra kst augstka
1000 X, darbmaisjums prieklaicgi uzliesmo. Sveces sakar-
par

anu galvenokrt ietekm motora kompresijas pakpe, slodze,

frekvence izolatora Sveci
grieans un sveces
garums. ar
garu

izolatoru sauc par karsto sveci. Ja motoram grieans frekvence

un kompresijas pakpe ir forstas, lieto auksto sveci, t. i., sveci

ar su izolatoru, kas samazina prieklaicgas uzliesmoanas

iespju.
2.6.6. Pcuzliesmoana no kvlaizdedzes. S pardba rakstu-

kur strd
rga augstas kompresijas pakpes motoram, ar
aug-
sta oktnskaita (etilto) benznu un kura slodzi no maksimls

samazina ldz minimlajai. Sakarsuie piededi atlst

strauji no

degkameras virsmas, nonk darbmaisjum un rada jaunus deg-

anas centrus. T rezultt apmram 5 reizes straujk (x' =

IMPa/) nek norml sadedzes

=

proces pieaug gzes spie-

diens otr perioda laik. Indigramma ir aptuveni tda pati k
motoram vlu aizdedzi (2.25. att. b), tikai tai ir izteikta
ar spie-
diena smaile tli aiz AMP. Tpc motors strd cieti. Troksnis

atgdina gultu klaudzienus.

rzemju literatr pcuzliesmoanas pardbu liela darba til-

un ldz ar to lielas jaudas motoram, kas biei strd nepil-

puma
nas noslodzes rem, sauc ramblu.
par

2.7. SADEDZES PROCESS DZEMOTOR

2.7.1. Sadedzes patnbas. Dzemotoram

procesa
izmanto degmaisjuma iekjo sagatavoanu (sk. 8.1.2.), t.i., gaisu
karburator-
un degvielu sajauc tiei degkamer. Saldzinjum ar

motoru (sk. 2.6.1.) dzemotoram ir nelabvlgki darbmaisjuma

sagatavoanas un sadedzes apstki. Dzemotor notiek darb-

Gaisu neiztvaictu
maisjuma pauzliesmoana. un degvielu deg-
kamer ievada atsevii. T k dzemotoram ir augsta kompre-
15 atliku gzes tiek saspiestas
sijas pakpe (e= ... 20), gaiss un

ldz 3,5 MPa un iesildtam motoram sakarst ldz 750 K. Turbo-

ptes motoram mintie parametri ir vl augstki.

Sd vid sprausla ar augstu spiedienu (12... 23 MPa) iesmi-

dzina kas sadals skos Saskaroties karsto

degvielu, pilienos. ar

gaisu, no pilienu virsmas atraujas elementrdaias

degviela
iztvaiko. Tvaiks un degkamer esoais gaisa skbeklis prvietojas
viens otram pret un difund.Ap degvielas daim veidojas tvaika

apvalks deganai nepiecieamo degvielas koncentr-

ar un
gaisa
ciju (sk. 2.5.3.). Skas oksidans reakcija, t. i., degana. Reak-

cijas aktivitte atkarga no degvielas iztvaikoanas un skbeka

difzijas truma. Difzija parasti notiek straujk nek iztvaiko-

ana. Atirb no homogns gzveida sadedzes o

procesu

sauc difzijas sadedzi [2, 3]. Degkamer liesma rodas

par

63
vienlaikus vairkos punktos un izplats ar trumu 1000 m/s, tri

sadedzinot visu iesmidzinto degvielu.

biei vien nosaka sade-
Smidzinjuma kvalitte (smalkums)
dzes raksturu. No degvielas piliena, kura skotnjais dia-
procesa

metrs ir 1 mm, iesmidzinanas iegst ldz miljonam visskko

pc
T rezultt daudzkrt palielins degvielas
(d<4o pm) daiu.
iztvaikoanas kopj virsma.

Kaut ar veikti vairki konstruktvi paskumi, degkamer sa-

spiest vid grti nodroint degvielas viendabgu sadal-

gaisa
T k sprausla nesagatavo vienda lieluma pilienus un ar
jumu.
spcgi virpuojoais gaiss nespj vienmrgi sajaukties ar deg-
vielu, iegtais maisjums nav homogns. Degkameras atsevis
viets gaisa pruma koeficients (sk. 2.5.4.) ir ievrojami sama-

zints (a =
0,3...0,4), bet citur

palielints (pat a= 6). Ar

degvielu bagtie centri ir iemesls tam, ka skbeka nepietiekam-

bas d skas ogderau molekulu krekingans. Tpc dze-
motor apstkos sadedze noris nepilngi,
pat a
V
id=l,4 atgzs
satur kvpus, motors dmo.

T k degvielas iesmidzinana neprtraukti turpins ar sa-

dedzes laik, is process ir oti sarets. Degviela paspj sadegt

ir liess maisjums, t. i., palielints gaisa pruma koe-
pilngi, ja
ficients (otvid= 1,5).
Darbmaisjuma sagatavoana dzemotor ilgst, kamr klo-
vrpsta pagrieas =
20... 30. Lai nodrointu pilngku
par cp

sadedzi, degvielu sk iesmidzint jau saspiedes takts laik

10... 20 AMP. Lei, kdu

pirms par pagrieas klovrpsta no
iesmidzinanas skuma ldz virzua AMP, sauc par iesmidzin-
anas apsteidzes lei 0. Degvielas padevi degkamer prtrauc
AMP vai t.
pc

2.28. att. Sadedzes procesa

attlojums dzemotoram.

64
 2.7.2. Procesa attlo-

jums p-V un koordi-

p-(p
ntes. Dzemotor steno

sadedzes ko-
procesu p-V
ordints attlo indigram-
mas daa fCZ6
(2.28. att.). Pc degvielas
iesmidzinanas (punkts
v) ts aiz-
uzliesmoana
kavjas un skas vlk

(punkts /). Sadedzes pro-

cesa pilngkai analzei

izveas sis-
p-tp koordintu
tmu, kur attlo
spie-
diena (2.29. att.), tem-
p
peratras T, padots deg-
vielas daudzuma deg-
g,
vielas padeves straujuma
(intensittes) dg/d, sil-
tuma aktvs izdala-
q

ns un
straujuma dq/dq>
izmaiu atkarb no klo-
vrpstas pagrieziena le-
a <p.

Sd pc F. A. Briksa

metodes (sk. 2.2.3.) izvr-

staj indigramm saska-

tmi sadedzes
procesa
etri periodi, kuru laik

darbmaisjumu sagatavo
sadedzei, notiek redzam
trdedze k
un lndedze,
ar pcdedze.

2.7.3. Pauzliesmoa-
nas aizkavjuma periods.
2.29. att. Sadedzes attstba atka-
Sadedzes procesa
procesa pirmo rb no
klovrpstas pagrieziena lea:
fzi, ko sauc
par pauz- a

degkamer ievadts degvielas daudzuma g

liesmoanas aizkavjuma maia: b

temperatras T un spiediena p maia;
c siltuma q izdalans.

jeb indukcijas periodu,

attlo indigrammas daa
v / (2.29. att. b). Tas ir sadedzes sagatavoanas un ilgst
posms
skuma ldz
no degvielas iesmidzinanas spiediens degkamer
degvielas pirmo daiu sadedzes rezultt strauji sk paaugsti-
nties saldzinjum ar kompresora cikla spiedienu. Saj laik

siltums no degvielas neizdals. Tiei otrdi

degkamer uzkr-

jas degvielas daudzums g\ (2.29. att. a), kura uzsildanai un

iztvaicanai patr siltumu

q (2.29. att. c), tpc temperatra

65
 un spiediens mazliet atpaliek no attiec-

gajm kompresora cikla vrtbm. Kad

temperatra degkamer saspiedes rezul-

tt prsniedz degvielas pauzliesmoa-

nas temperatru (600 X), rodas pirmie
deganas centri, tpc spiediens strauji
paaugstins. Pauzliesmoanas aizkav-

periods atkarb motora griea-

juma no

ns frekvences ilgst 0,003 .. . 0,008 s, t. i.,

7... 12% no kopj sadedzes laika. Klo-
vrpsta pagrieas lei =
8... 15.
par <pi

Pirm perioda ilgumu ietekm di

faktori.

1. Temperatra un spiediens degvielas

iesmidzinanas skum (punkt v). Sie
savukrt atkargi virzugru-
parametri no

2.30. att. Degvielas un

tehnisk stvoka, motora kompresi-
pas
gaisa sajaukans:
Hesselmana
jas pakpes, noslodzes, grieans frekven-
a
degka-
mer; b
skuma sta- dzess sistmas temperatras, motora
ces,
dij; c
beigu stadij.
galvas un virzua materila utt. Ja deg-
vielu iesmidzina prk agri (liels 6),
uzliesmot.
degkamer ir zema temperatra, tpc degviela nespj
Jo zemka ir dzess iedarbi-
temperatra sistm, piemram,
nanas laik ziem, un lielka siltumatdeve, piemram, uz mo-

tora galvu, kas izgatavota no alumnija sakausjuma, jo sliktki

kst degvielas pauzliesmoanas apstki un jo vairk pagarins

pirmais periods. Jcenas pankt pretjo.
2. kvalitte. Jo smalkkas
Degvielas un gaisa sajaukans un

plak izsmidzintas ir degvielas daias, jo ts viendablgk

(homognk) sajaucas ar gaisu. Smalkam smidzinjumam savu-

krt ir ska strkla, tpc degvielas daias nenonk degkameras

attlkajs viets. Labu sajaukanos iegst, ja gaisu intensvi

savirpuo un degvielu ievada perpendikulri gaisa kustbas vir-

zienam (2.30. att.).

3. Degvielas fizikli misks pabas. Jo lielks ir degvielas
cetnskaitlis (sk. 2.5.1.), t. i., degviel ir vairk alknu (parafn-
ogderau) un jo zemka ir degvielas pauzliesmoanas tem-

sks
peratra, jo ir pirmais periods.
4. Gaisa pruma un atliku gzu koeficients. Degvielas, gaisa
un atliku gzu attiecbu jcenas ieturt optimls robes (sk.
2.5.4.).
5. Degvielas padeves likums (sk. 2.7.4.). Jo mazk degvielas
ievada degkamer pirm perioda laik, jo labk norit sadedzes

process.
6. Motora grieans frekvence. Jo lielka ir frek-
grieans
vence, jo vairk sasins pirm perioda ilgums, tpc, lai degvielu
pasptu sagatavot sadedzei, to iesmidzina agrk, t. i., palielina
iesmidzinanas apsteidzes lei.

66
 2.7.4. trdedzes periods. Tas ir sadedzes procesa otrais

periods, kur skas degvielas uzliesmoanas brdi, bet beidzas,

kad spiediens cilindr sasniedz maksimlo vrtbu. Otrais periods

ilgst 15... 20% no kopj sadedzes laika. Indigramm o periodu

attlo lnija /
C\ z
x. aj laik ar gaisa skbekli aktvi rea
ne tikai degviela gi, kas degkamert sakrjusies pirm perioda
laik, bet ar degviela, kuru sprausla vl turpina iesmidzint. No

skotnjiem deganas centriem liesma izplats pa

visu degkameru.
Sadedze noris ar intensvu un aptuveni viendu liesmas izplat-
ans trumu trdedzes perioda laik izdals V3no sadedzes
Of.

procesa visa siltuma. T rezultt paaugstins temperatra un

spiediens. Indigrammas lnija /

C\

Z\ strauji atvirzs no kom-

cikla spiediena lnijas / c. Spiediens cilindr sasniedz

presora

maksimlo vrtbu sadedzes

p max
=
p , Lietdergi organizt
z pro-
cesu
t, lai btu tad, kad klovrpsta pagriezusies
p ma x par
6...10 pc AMP. Td gadjum sadedzes kulmincija
procesa
noris miniml darba tilpum. Ldz ar to samazins siltuma zu-

dumi caur degkameras sienm un uzlabojas degvielas izmanto-

anas ekonomiskums. Ja spiediens degkamer palielins prk

strauji, motors strd cieti, ar raksturgu metlisku troksni, kloa-

klaa mehnisma detas rodas papildu spriegumi, tpc ts trk

nodilst vai pat lst. T rezultt sasins motora darbms. Lai

motora darbba btu normla, tad, k eksperimentli pierdts,

motora darbbas cietbai
[formula (2.52)] jbt 0,7...0,9 MPa/,
spiediena pieauguma tempam [formula (2.51)] 0,3 ... 0,5 MPa/.
trdedzes periodu un ldz ar to motora darbbas cietbu ietekm

galvenokrt tie pai faktori, kuri ietekm sadedzes pirmo periodu

(sk. 2.7.3.).
Paskumi, kas karburatormotora samazina detonciju (sk.
2.6.4.), dzemotor izraisa pretju pardbu
darbbas cietbas

palielinanos. Izmums ir apsteidzes leis. To palielinot, pa-

stiprins k detoncija karburatormotoram,t ari darbbas cietba

dzemotoram. Agra iesmidzinju-

ma gadjum, piemram, ja 6 = 31

(2.31. att.), spiediens p\ un ldz ar

to ar temperatra cilindr nav

augsta, tpc degviela nespj uz-

liesmot un turpina uzkrties. Tikai

tad, kad temperatra degkamer

prsniedz degvielas pauzliesmo-
anas
temperatru, skas dega-
na. T k ir uzkrjusies lielka

degvielas deva, spiediens palieli-

ns straujk un motors strd cieti.

Mazs apsteidzes leis, piem-

2.31. att. Dzemotora darbbas at-
0 samazina darbbas
ram,
=
9,
tlojums p-p koordints atkarb
cietbu, bet pasliktina sadedzi, jo no iesmidzinanas apsteidzes
degvielas galven daa turpina lea.

67
degt izpleans laik. Sadedze ir nepilnga, atmosfr
procesa

izplstom atgzm ir augstka temperatra, motors prkarst

un dmo, zd jauda, palielins degvielas patpatri.
izvlas atkarb motora kon-
Optimlo apsteidzes lei no

strukcijas, kompresijas pakpes, iesmidzinanas veida, siltuma

rema, grieans frekvences, slodzes un citiem parametriem.

Darbbas cietbas samazinanas problma ldz im vl nav

pilngi atrisinta, it sevii degmaisjuma tilpumisks sagatavo-

anas (sk. ties iesmidzinanas dzemotoriem, kam
8.2.1.) un

spiediena pieauguma temps ir nepieaujami liels (x=o,6). Tpc

ievrbu pelna dalts degkameras (virpukameras un priekka-
meras) motori, kuriem temps ir gandrz divreiz mazks. Sie mo-

tori strd mkstk, ir mazk toksiski, toties neekonomiskki.

Motora mkstku darbbu iegst ar tad, izmanto degmai-

ja
sjuma sagatavoanas virsmisko pamienu (M-procesu) (sk. 8.2.)
vai optimiz degvielas padeves likumu, t. i., padeves straujumu
atkarb klovrpstas pagrieziena lea Abos gad-
dg/d no <p.
sadedze
jumos degvielas ir pilngka, jo sasins pauzliesmoa-
aizkavjuma periods. lielks
nas Jo garks is periods, jo ir deg-

kamer ievadts un degos degvielas daudzums g\ (2.29. att.)

attiecb pret kopjo degvielas daudzumu 2g, motors strd cieti.

Lai samazintu darbbas cietbu, jkori degvielas padeves

likums
degvielas galven de-

va strauji un ar augstu spie-

dienu jievada degkamer otr

perioda laik. Dieml dzemo-

toros, kas apgdti ar visbiek

lietotajiem augstspiediena sk-

iem (sk. 8.4.), vrojama pre-

tja darbba, t. i., pirm perioda
laik cilindr ievada ievrojami
vairk degvielas nek nepiecie-
ams. Lai o kdu izlabotu,
veido iekrtas, kas degvielu ie-

smidzina divdagi
divs f-
zs (2.32. att. a) vai pakpj-
veid (2.32. att. b). Pirmaj
fz iesmidzina degvielas skot-

njo devu otraj fz gal-

gi,

devu
veno
g2. Saldzinjum ar

viendago iesmidzinanu uzla-

bojas motora darbbas rdtji

(2.10. tab.).
Degvielas divdagu ievadi

degkamer realiz ar dadiem

2.32. att. Degvielas divdaga iesmi-

pamieniem: iesmidzinot deg-
dzinana:
vielas pirmo porciju iepldes
a divfzu b
iesmidzinana:

pa-

kpjveida iesmidzinana. kolektor; veidojot augstspie-

68
 2.10. tabula

Motora darbbas rdtji atkarb

no degvielas iesmidzinanas veida

Degviel,as
efektva
iis
Iesmi- patpatirloS
Ap- Spiediens
Iesmi- dzin- Spiediena
stei- sade-
8e
dzin- anas Pz
Iesmidzinanas dzes pieau-
anas spie- dzes guma
veids leis
e ilgums diens beigs temps X
s P (MPa) (MPa/)
(grdi)
(grdi) (MPa)
M

ienda|g (nepr- 11 16 22,5 5,5... 6,1 0,55.,.0,62 231 64

traukt) iesmidzi-

nana

ivda|g iesmidzin-

ana:

pirm fze 42 6 22,5

5,6 . 6,4 0.27...0.49 233 65
otr fze
..

8 Iii 26,5

diena ska vrpstai saretas formas (profila) izcilni (Vigom);

apgdjot plunera bdtju ar pau atsperu komplektu (Motor-
atvadot
pal); izmantojot specilu plunerpri (Bosch, Motorpal);
dau degvielas zemspiediena maistrl (ASV); pievienojot plun-
k
era spiedtelpai papildkameru (Anglij, ar PSRS eksperimen-
tlam HJX sknim).
2.7.5. Lndedzes periods. Indigramm o periodu attlo ar

lniju 6 (2.29. att. b) un sauc

par sadedzes treo periodu.
Z\

aj laik ldz punktam h vl turpins degvielas padeve, k ar

siltuma izdalans. Visos trs periodos kop izdals

apmram
80% siltuma. Temperatra paaugstins ldz T . T k, virzulim
max

prvietojoties no AMP uz ZMP, tilpums palielins, spiediens ar-

vien samazins. Cilindr uzkrjas sadedzes produkti, galvenokrt

inerts gzes, jo skbeklis jau ir izlietots.

2.7.6. Pcdedzes periods. Sadedzes beigs, kad jau notiek

izpletes degvielas padeve un siltuma izdalans beidzas,

process,

deganas intensitte samazins. Deg tikai trekn (a =

0,5) deg-
maisjuma zona un disocicijas produkti. Noris pcdedzes (cetur-
tais) periods. Atkarb no degvielas padeves likuma, virzua kus-
tbas truma, motora noslodzes un citiem parametriem is periods
var bt visa sadedzes (pc klovrpstas
pat puse no
procesa pa-

grieziena lea). Pcdedze beidzas, kad klovrpsta pagriezusies

lei =
60...80 pc AMP. Garks is ir trrites
par (p process
motoram. Jo vairk ieilgst pcdedze, jo lielki siltuma zudumi,
augstka atgzu temperatra, lielka termisk iedarbba uz mo-

tora detam, sliktks motora ekonomiskums.

69
 2.8. SADEDZES PROCESU

RAKSTUROJOIE PARAMETRI

2.8.1. Sadedzes
termodinamika. Sil-
procesa

tums kas cilindr izdals,

Q,
degvielai sadegot, sasilda gzi,
palielina ts iekjo eneriju
dU=Uz -U (2.33. att.);
par c

veic mehnisko darbu dL, pr-

til-
vietojot virzuli un palielinot
pumu no V
c
ldz V \ nokst
z

apkrtj vid (Qdz) caur cilin-

dra sienm, zd miski nepil-

sadedzes d; zd diso-
ngas
kad augst
cicijas proces,
temperatr trsatomu gzes
CO2, H 2
O un citas saskalds

deraa un ogleka atomos. Tie

2.33. att. Siltuma izmantoana sade- siltumu. Bet

paem no
gzes
dzes proces:
izpleans skum, kad gzes
a siltuma izmantoana mehniskaj
darb dL; b siltuma izmantoana iek- temperatra pazemins zem

js enerijas dU palielinanai. 2200 X un kad notiek o diso-

cicijas produktu pcdedze, daa

siltuma atgrieas atpaka.
Lai vienkrotu termodinamisko aprinu, pieem, ka sadedze

piedals 1 degvielas; ka sadedze skas punkt beidzas

kg c un

punkt t. i., nav lndedzes un pcdedzes; ka gzes spiediens

2,
sadedzes laik cilindr mains tpat k teortiskaj cikl. Ide-
lam karburatormotoram spiediens pieaug strauji izohoru c

z'
pa
konstant tilpum V - Visu siltumu aj laik izmanto tikai
c gze
enerijas neveicot darbu. Toties
iekjs palielinanai, rjo
rel karburatormotor, k ar dzemotor spiediens un iekj
enerija vispirms izmains izohoriski (c z'), bet tam su
pc

brdi ar izobriski {z!

z). Saj laik gze veic darbu

ICl l ,
C
=
z
=
Pz (V z -V c ). (2.53)

Jebkuram motoram
sadedzes proces raduos siltuma zudumus
izvrt siltuma izmantoanas koeficients . Tas parda, kdu dau
ar degvielu pievadt siltuma izmanto lietdergi indigrammas c
z

da. No 1 kg degvielas iespjams iegt siltuma daudzumu, kas

ldzvrtgs degvielas zemkajai siltumspjai Q z

(kJ/kg). Tpc

Qz Qzud
.
~

l= (2.54)
n
Vz

kur QZU( siltuma disocicijai nelietdergi

atdevei, pcdedzei un

izmantotais siltums (kJ/kg).

70
 Siltuma izmantoanas koeficients ir atkargs no motora un

t degkameras tipa, konstrukcijas, dzess sistmas, degmaisjuma

sagatavoanas veida, slodzes, gaisa pruma koeficienta, grieans

frekvences v. c.

Saldzinjum ar karburatormotoru dzemotoram siltuma zu-

dumi ir lielki, jo dzemotora degkamer nesagatavo tik homognu

degmaisjumu k karburator. Rezultt pagarins sadedzes laiks,
k ar pcdedze un samazins siltuma izmantoanas koeficients.

Sadedzes viendojumu vienam kilogramam degvielas

procesa

(ja a>l) uzraksta di:

tQ z =(U z -Uc )+l .z . (2.55)

Loceklis U formul (2.55) ir sadedzes produktu un atliku
z

M2+M iekj enerija (kJ/kg) punkt

gzu T
z:

=(M 2 + M[ )c; z ,
U T
z
z (2.56)

kur M 2 un M

attiecgi sadedzes produktu un atliku gzu

T

daudzums [formulas (2.14), (2.45) un (2.47)]

degkamer (kmol/kg);
c"
sadedzes produktu patnj siltumietilpba
DZ

[kJ/(kmol-K)] pastvg spiedien sadedzes

beigu temperatr T (X).

z

So siltumietilpbu dzemotoram atrod no tabulm [2, 5] vai

aprina pc formulas

c' =R + c'y z, (2.57)

m

kur 8,314 universl konstante jeb darbs (kJ), ko

=

gzes
veic 1 kmol, ja ts temperatra pieaug
gzes
par 1 X;

c
sadedzes produktu siltumietilpba pastvg til-
Vz

pum un temperatr T .
z

Ja gaisa pruma koeficients ct<l, tad siltumietilpbu c"Vz ap-

rina pc emprisks formulas [1]:

c'y (1,38a+1,55) 10"3 7

z
=
(18,4 + 2,6a) + .
z (2.58)
Ja koeficients ir robes 1 ldz tad
a no
2, siltumietilpbas apr-
inam izmanto formulu

c'y z
=

I^2o,1 + +
1,55 (2.58a)

Pieemot apzmjumus '

a =
20,l+' .
a

A=
i,55 -^pj-10- ,
3
+

B =
R+ a,

71
formulu (2.57) uzraksta adi:

c z
=R +a + ATz =B + AT .
z (2.57a)

Nkoais loceklis formul (2.55) ir darbmaisjuma M\ +Mt

iekj enerija U (kJ/kg) pirms sadedzes (punkt c) tempera-

c

tr 7 . To izskaito pc formulas
C

C/c =(Af,+Afr)c' T
Vc
e , (2.59)

kur Mi un M

attiecgi svaigs masas un atliku gzu dau-

T

dzums (kmol/kg) degkamer [formulas (2.14),

(2.28), (2.42) un (2.43)];
c'
Vc

darbmaisjuma patnja siltumietilpba tempe-

ratr 7 5o
C [kJ/(kmol-K) ] siltumietilpbu
atrod no tabulm [2, s], nomogrammm [5]
vai aprina pc emprisks formulas

'
3
c
Vc
=
20,1 + 1,74
10" 7
C
. (2.60)

Pdjais loceklis / formul (2.55) ir gzes paveiktais darbs

z< z

(kJ) skotnjs izpletes posm z'z. To ataino indigrammas lau-

/7 -Z he fgz-eo. Sis laukums identisks

7
kums =
.r ho

ir darbam, ko
z gZ

savukrt nosaka gzes tilpums un spiediens

/ -z = V -W. (2.61)
z pz z -p z

T k [formula (2.4)] V V tad

p -
z
=
p ,
z p Z '=Xp c un -
Z
=
C ,

/ V
-z p z V z -/,pc . (2.61a)
=
z c

Uzrakstot
gzu stvoka viendojumus indigrammas punktiem
z un c, iegst

V RT z (M 2 +MT ),
Pz z
=

(2.62a)

V RT {Mi +M
p c
c
=

c T ). (2.62b)

levietojot viendojumus (2.62a) un (2.62b) formul (2.61a),

iegst
l .z =
RT z {M 2 + MT ) -/?xr c (Afl +AAr ), (2.63)
z

bet, ievrojot formulas (2.56), (2.59) un (2.63), viendojumu

(2.55) prveido un uzraksta d form:

Q z+ c T (Ml+MI )+RKTc {Ml +M I ) =

e
Vc

r 7 (M2 +Mr )+/?7Z (M 2+M r).

=
Z (2.64)

Dalot viendojuma abas M +MT ka

puses ar un zinot,
Af /M 1 =Yr
r [formula (2.27)] ir atliku gzu koeficients, bet

li+YL
= =
, (2.65)

72
ir molu maias stenais koeficients, kas raksturo attiecbu
gzu

cilindr pc un
pirms sadedzes, iegst

2 -66)
+(c vc+^=K (
(TTOT z

formula apraksta sadedzes dzemotor. Ja karbu-

procesu

ratormotor deg liess maisjums (a>l) konstant tilpum Vc

,

tad darbs / <z = 0 un formula (2.66) uzrakstma vienkrk:

2

Gzdegvielas siltumspju izsaka nevis kJ/kg, bet kJ/m3 vai

kJ/kmol, t. i., ar siltumu, ko attsta 1 kmol jeb 22,4 m 3 gzes

OC temperatr un 0 1 MPa spiedien. Ldz ar to gzmotoram,
kas strd ar liesu degmaisjumu (a>l), sadedzes
procesu ap-

raksta formula

2.8.2. T sadedzes beigs. Lai atrisintu jebkuru

Temperatra z

viendojumu (2.66)...(2.68), t. i., aprintu temperatru sade-

dzes vadoties motora vai

beigs, vispirms, no prototipa, pieem
izskaito dau lielumu vrtbas. T, pieemot spiediena vrtbu
p z

sadedzes beigs (2.11. tab.), aprina spiediena pieauguma koe-

ficientu X formulas (2.4).

pc

2.11. tabula

Sadedzes procesu raksturojoie parametri

Vidja vrtba

Apz-
Parametrs m- karburator-
dze-
jums motoram motoram
Kzmotoram

Siltuma izmantoanas koefi- 0,70 ...

0,85 0,85 ...
0,95 0,80... 0,85
cients piln noslodz

Gzu konstante R 8,314 8,314

[kJ/(kmol-K)]
Molu maias stenais koefi- 1,05 1,07

cients
Atliku gzu koeficients Yr 0,04 0,08 0,07

Spiediena pieauguma koefi- % 1,4... 2,0 3...4 3...4

cients

Skotnjs izpletes koeficients 1,2... 1,7 1

0
Spiediens sadedzes beigs (MPa) pt 4,5... 10,5 3,5... 5,5 3...5

Temperatra r, 1800 2300 2300 ...2800 2200...2500

sadedzes beigs ...

(K)

73
 siltumietilpba [formula (2.57a)] ir atkarga no
T k
c z

temperatras 7 ,
Z
kura
japrina, tad formulas (2.66).. .(2.68)
uzrakstmas veida:
k-vadrtviendojuma

+BT z -C =0, (2.69)

AT\
kur

A=
l;ss+ l|B. 10 _3.

n Q99 0 922
B =
8,314 + 20,1 + -^=28,414 + (2.70)

Qz (cy c +8,314/.) 7c
c=
(l+Yr)uAf! v

Mintie koeficienti atbilst gadjumam, ja gaisa pruma koe-

ficients a ir robes no 1 ldz 2. No kvadrtviendojuma (2.69)
uzraksta formulu temperatras aprinam sadedzes beigs:

-ByB + 4AC
(271)
ZA

Temperatras vrtba (2.11. tab.) ir atkarga motora

no tipa.
T k koeficients ir lie-
dzemotoram gaisa pruma augstks un

kais gaiss aiznes dau siltuma, temperatra 7 im motoram ir

Z

zemka nek karburatormotoram.

2.8.3. Spiediens tilpums V sadedzes beigs. Izdalot

p z
un
z gzu
stvoka viendojumu (2.62a) ar (2.62b), iegst sakarbu starp
darbmaisjuma parametriem pc un pirms sadedzes:

V (M 2 +M r)Tz
p z z
_

Pc
v
c (m l+m i )tc'

vai, ievrojot formulu (2.65),

V T
pz z z
, 0 _
0 .
=! I <2 73 >
PcT7 - TT -
Aprinot karburatormotoru, pieem, ka sadedze notiek nemai-

V =V - Zinot, ka
ng tilpum (V=const), tpc Z C p z /pc ir spie-
diena pieauguma koeficients X [formula (2.4)], formulu
(2.73)
uzraksta d veid:

(2.74)

Pc tam karburatormotoram nosaka spiedienu sadedzes beigs

Praktiski sadedze nenotiek nemaing tilpum, tpc
p z =i/vp c.

uzskata, ka stenais spiediens

p zl
=
0,85pz ,
(2.75)
t. i., indigrammu noapao (sk. 2.20. att.).

74
 Aprinot dzemotoru, formul (2.73) ievieto formulas (2.4)
un (2.7). Rezultt atrod, ka skotnjs izpletes koeficients

9=J (2J6)
W

Ldz ar to spiedienu un tilpumu sadedzes beigs dzemotoram

aprina pc formulm

p z =Pc
V
-

, (2.77)
i c
P

V
Z
=V
C
t< (2.78)
A i
c

Vz=,pVc . (2.78a)

2.9. IZPLETES (IZPLEANS) PROCESS

2.9.1. Norises analze. Izpletes proces siltuma

enerija prvras lietderg mehnisk darb, gzes spiediens

cilindr prvieto virzuli. Virzua prvietojumu izpletes proces
darba Teortiski tas skas AMP (2.34. att. a, c),
sauc
par gjienu.
bet beidzas tad, kad notiek sadedzes produktu izplde (punkts b).
Saj laik degkamer vl turpins darbmaisjuma intensva sa-

dedze. Virzulim prvietojoties, palielins cilindra tilpums, bet

temperatra un spiediens mains pc saretas sakarbas. Vis-

pirms maksimlo vrtbu sasniedz spiediens, pc tam ar tempe-

ratra (2.29. att. b). Uz detam darbojas ievrojami termiskie

dinamiskie raksturo
un
spriegumi. Dzemotoram izpletes procesu
z' att. c) un pcizplete z b.
skotnj izplete z
(2.34.

stenais atiras teortiski pieemt adia-

izpletes process no

batisk (sk. 2.1.2.), jo siltums intensvi apmains starp gzi un

degkameras sienm. Izpletes skum, kamr spiediens no >

p c

sasniedz siltumu (2.35. att.) pievada gzei, jo notiek

p m ax, q\

disocicijas produktu un darbmaisjuma pcdedze. Turpmk

ldz
gait, ar
tilpuma palielinanos, gzei siltumu q2 atem ne

tikvien cilindra galva, virzulis, bet ar pieaugoais virsmas lau-

kums cilindra siens. Pieaug ar gzu noplde (ieksce) gar

virzugrupas neblvumiem.

Ldzgi siltuma un plsmai mains ar temperatra 7.

q\ q2
Jo lielka temperatru diference
starp gzi un sienm, jo inten-
izdals vairk
svka ir siltuma apmaia. Izpletes skuma posm
siltuma, nek aizplst caur sienm, t. i., q\>q2, bet vlk q2 >q\.

Tas norda, ka izpletes process nenotiek adiabatiski, bet poli-

tropiski.
2.9.2. Politropas pakpes rdtjs n . Spiediena maias strau-
2

jumu izpletes laik raksturo politropas pakpes rdtjs

procesa

75
2.34. att. Izpletes procesa attlojums p-V koordintes

a teortiskais izpletes process karburatormotoram: b

stenais izpletes process kar-
buratormotoram; c teortiskais izpletes process dzemotoram; d stenais izpletes
process dzemotoram.

n'2. Izpletes skum no z' ldz Z\ (2.35. att.), kad ir vl intensva

siltums
pcdedze un qi>q 2, gzes spiediens cilindr su brdi pat
turpina augt. Politropas pakpes rdtjs te ir ar negatvu vr-

tbu un tikai maksiml spiediena rajon kst viends ar 0.

Zinmu laiku, kamr siltums

q\>q2, politropas pakpes rdtjs
ir mazks adiabtas rdtju (n'2 <k). Ldzko virzulis
par priet
stvokl atdotais siltums sienm kst lielks
m un gzes caur

par saemto (<7 2><7i), spiediens samazins straujk nek adia-

batisk proces. Te politropas pakpes rdtjs n'2 kst augstks

par adiabtas rdtju (n'2 >k).
Rel politropas pakpes rdtjs n'2 visu izpletes
proces
laiku ir maings lielums, kura vrtba svrsts no 1 ldz +1,5.
Posm AMP ldz o vrtbu noteikt pat ir
no
p max neiespjami,
tpc 2.35. att. vilkta raustta lnija.

76
 das saretas norises,
kas notiek cilindr, apgrtina
motora izpletes beigu
procesa

parametru aprinu. Tpc,

ldzgi k saspiedes proces
(sk. 2.4.3.), ari izpletes pro-
ces maingo pakpes rd-

tju n'2 atvieto ar patstvgu

rdtju n2 . Tas ir mazks

adiabatas pakpes rd-

par
bet konstants
tju (n 2 <k),
lielums, pie kura gze izple-
oties padara tdu pau dar-

bu k pie maing n'2.

Politropas pakpes rd-

tju, tpat k visu izpletes

2.35. att. Izpletes procesu raksturojoo
procesu kopum, ietekm vai-
lielumu p-V koordints.
maia
rki faktori: 1) sadedzes t-

rums otr perioda laik un

pcdedzes pardba; 2) kloa-klaa sadales meh-

un un gzu
nisma tehniskais stvoklis (izdilums cilindros vai gredzenos,
neblvums vrsta kas rada
ss, gzes nopldi un pasliktina
siltuma izmantoanu lietderg darb); 3) motora temperatras
rems (ja zema dzess sistmas temperatra, daudz siltuma zd,
t. i., aizplst nelietdergi, pieaug pakpes rdtjs n ); 4) virzua
2

gjiena un diametra attiecba s/d; 5) motora noslodze; 6) klo-

vrpstas grieans frekvence. Pakpes rdtjs ir mazks,
n
2 ja
mazki ir siltuma zudumi un augstks siltuma izmantoanas

koeficients [formula (2.54)] izpletes procesa laik.

Politropas pakpes rdtju izskaito no indigrammas vai pc

Visbiek
pam nomogrammm [s]. to karburatormotoram ap-

rina analtiski pc V. A. Petrova emprisks formulas

1 "ft

2= 1,22 + .
(2.79)
n

-1
kur frekvence (min ).
n

grieans

Dzemotoram, kuram saldzinjum ar karburatormotoru ir

intensvka pcdedze, iegto rezulttu samazina 0,01...0,02.

par

Politropas pakpes rdtja vidjs vrtbas dotas 2.12. tabul.

2.9.3. Spiediens izpletes beigs. No politropas viendojuma

p b

p z l/a Vb n* izpletes skuma un beigu stvokiem izriet, ka spie-

=zph

diens izpletes beigs ir

Ph=Pz
(~k)' - -
(2 80)

77
 2.12. tabula

Izpletes procesa galvenie parametri

Parametr
Parametra
ra robevertba
robevertiba

Parametra nosaukums
dzemotoram karburatormotoram

'olitropas pakpes rdtjs n2 1,20... 1,28 1,23... 1,33

.piediens pb (MPa) 0,2 ...
0,5 0,3 ...
0,6

'emperatra 7b (K) 1000...1400 1300...1700

Karburatormotoram V =V un Vb=V a. Ta k V /Va=l/e, tad

Z c
C

p b =i|- (2.81)

Dzemotoram V /V c [formula (2.7)], tpc spiedienu izple-

z =p
tes beigs aprina pc formulas

p b
=

Pz(-fj"'. (2.82)

Formul (2.82) ieved du apzmjumu:

(2-83)

kur 6 ir turpmks izpletes koeficients (pakpe);

(2.84)

Ldz formulu di:

ar to (2.82) uzraksta

P>~jfc' (2-85)

Karburatormotoram p=l un 6= c.

Spiedienu izpletes beigs vlams samazint, t. i., gzes kin-

tisko eneriju pilngk izmantot lietderg darb.
2.9.4. Temperatra 7b izpletes beigs. Dalot gzu stvoka
viendojumus, kas uzrakstti punktam b un punktam vienu ar
z,
otru tam prveidojot, iegst
un pc

Tb =T
2
-pr) . (2.86)

No formulm (2.83) (2.84) izriet, ka dzemotoram V

un
/Vb =
z

=
p/e, tpc formula (2.86) uzrakstma d veid:

78
 Ta ka karburatormotoram p=l, tad

7" =
(2-88)
b

Dzemotoram temperatra izpletes beigs ir zemka nek

karburatormotoram, tpc ka augstkas kompresijas motoram

gze vairk izpleas un ar atdziest. Jveic paskumi, lai 7b vr-

tba btu zemka.

2.10. IZPLDES PROCESS

2.10.1. Attlojums p-V koordints. Izpldes laik

cilindru atbrvo no sadedzes produktiem. Jpank, lai cilindr

paliktu iespjami mazk inerto t. i., lai iepldes beigs btu

gzu,
mazks atliku koeficients (sk. 2.3.5.), augstka
gzu svaig
maisjuma kvalitte un pildjuma koeficients (sk. 2.3.4.); mazks
btu virzua darbs (2.36. att. b pardts indigrammas negatvais

laukums F) atliku gzu izgranai; vjka btu temperatras

ietekme uz motora detam. Jo labki ie parametri, jo pilngk
noris nkamais cikls, lielka ir motora jauda un darbbas droba.

Teortisko izpldes procesu p-V koordints attlo lnija

b
b'r
r' (2.36. att. a), aprina
b

r (2.36. att. b),

procesu
bet steno 3 b' r

4, t uzrdot, kad atveras (punkts 3)

procesu

un aizveras (punkts 4) izpldes vrsts. Indigrammas posm 3

b'

spiediena ietekm cilindra izplst atliku 60 70%

no
gzes ap-

jom. Strauji samazins spiediens un

virzulis, prvietojoties no

ZMP uz AMP, sastop mazku gzu pretestbu. Posm b'

r sade-

dzes produktus izgr virzulis, bet posm r

4

atgzs izplst
kintisks enerijas ietekm.

Ja vrstu atver prk agri, piemram, punkt 3" (2.36. att. c),
saldzinot ar optimlo atvrumu (3), zaud ievrojamu darbu

(laukums Fx 3" b' b" 3"), kuru nekompens atliku

=

gzu sa-

mazint Ja vrstu atver

pretestba pb-<Pb-- ar
novloanos,
cikla laik iegst niecgu darbu (laukums F = 3"'
b'"
b'

3 bet atliku cilindr skum ir lielks

3"'), gzm izpldes

spiediens, tpc izgranai jpatr lielks darbs nek vrsta

atvrans gadjum. Cilindrs sliktk attrs.

agras

Vrsta optimlo fazogrammu (sk. 7.3.) izvlas eksperimentl

ce. Atkarb no motora tipa, grieans frekvences un citiem

apstkiem izpldes vrstu atver ar prieksteidzi 45... 75 pirms

ZMP, kad cilindr vl ir 0,3...0,5 MPa spiediens. Gzu izpldes
trums vrstu sasniedz 600... 700 m/s, kas ir lielks nek
gar

skaas izplatans trums. Tas rada troksni. Kad virzulis

pie-
cilindr ldz
tuvojies ZMP, spiediens jau samazinjies 0,2 MPa
un gzu izpldes trums neprsniedz 200 m/s. Izpldei var bt

79
 2.36. att. Izpldes procesa
attlojums p-V koordints:

a teortiskais izpldes pro-

cess: b stenais izpldes pro-
cess; c atka-

izpldes process
rb no vrsta atvrans ap-
steidzes.

pulsjos raksturs. To pai organizjot, k ar izmantojot caur-

pti (sk. 1.2.3.) vrstu prsedzes laik, uzlabo cilindru attranos

un pildanos.

Izpldes traktam jbt ar mazu aerodinamisko pretestbu. im

nolkam vrsta galvu un ktu gatavo ar gludu lieganas pr-

un

ejas izpldes kanlu (kolektoru) pievieno tangencili,

virsmu,
bez lab tehnisk
asm prejm, troku slptju uztur stvokl

utt. Troku slptjs un izpldes caurule palielina izpldes ko-

samazina motora ldz 5%.

pjo pretestbu un jaudu
2.10.2. Izpldes beigu parametru aprins. Spiedienu izpldes
beigs nosaka pc V. A. Petrova emprisks formulas (2.15).

80
Izpldes beigu temperatras aprinam un motora siltumtehniska

aprina prbaudei izmanto formulu

Tb
TT =
. (2.89)

Jo lielka ir motora slodze frekvence vai ar

un grieans
mazks
gaisa pruma koeficients, jo augstka ir atgzu tempe-
ratra. Temperatras un spiediena vrtbas dotas 2.3.1. nodaas
beigs.
No cilindra izplstoie sadedzes produkti ir ar ievrojamu
eneriju, kuru cenas racionli izmantot un t paaugstint motora
kopjo lietderbas koeficientu. Atgzs grie turbokompresoru
(sk. 2.3.3.),, nodod siltumu kabnes, salona, degvielas tvertnes,

paizkrvja kravas kastes rjo sienu sildanai utt. Visos min-

tos gadjumos pieaug izpldes trakta pretestba spie-

un
gzu
diens .
p r

2.11. ATGZU TOKSISKUMS UN T SAMAZINANA

2.11.1. Toksisko vielu veidoans un daudzums

atgzs. Vairk k pusi dzvajam organismam kaitgo (toksisko)

vielu apkrtj vid ievada mehniskie spkrati. Atmosfru
pie-
sro no baroanas sistmas mezgliem iztvaikojus degviela, kar-
tera satur k
gzes atgzs. Atgzs
un
organismam nekaitgs
vielas citas toksisks komponentes,
(2.13. tab.), t ar kvpus un

kas visai biei ir bez krsas un smaras. Dzemotora atgzs

vislielkais toksiskais patsvars ir slpeka kombintajiem

2.13. tabula

Atgzu sastvs

Komponentes daudzums atgzs

(tilpuma %)

Atgzu komponente Piezmes

karburator-
dzemotoram
motoram

lpeklis N 74 ...
77 76... 78 Netoksisks

ikbeklis 02 0,3... 8,0 2 18

...

Jdens tvaiks H20 3,0... 5,5 0,5 ...

4,0

)glek]a dioksds C0 5,0... 12,0 1,0... 10,0

2

>glek|a oksds CO 5,0... 10,0 0,01 ...

0,50 Toksisks
3
[vpi C (g/m ) 0... 0,04 0,01 . ..
1,10 Toksiski

ilpekja savienojumi NO 0... 0,8 Q,0002 ...

0,5000 Toksisks
x

)g|denrai C n
H 0,2... 0,3 0,009 . 0,500
m ..

0... 0,2 .. 0009

Tdehdi RCHO 0,001

81
savienojumiem NO x, pc tam seko kvpi C, aldehdi RCHO, ogleka
oksds CO, ogderai C Hm v. c.
n

Toksisko komponentu veidoans daba degkamer un aiz ts

ir dada. T CO, C H , aldehdi un kvpi ir nepilngas sadedzes

n m

produkts. Tie rodas ogderau termisks sadalans

proces
ar pat tad, kad ir gaisa prpalikums.
Sevii daudz oksda CO ir tad, ja karburator-
atgzs ogleka
motors strd ar treknu degmaisjumu. Ogderai C H aktvi
n m

veidojas degkameras sienu zon (tuvum), kur, degoai masai

saskaroties ar vsajm sienm, pazemins temperatra un notiek

liesmas slpana.
Ar aldehdu RCHO ir vairk tad, ja sadedze notiek zem

temperatr, piemram, motoru iedarbinot, dzemotoram strdjot

ar ievrojamu gaisa prpalikumu, kas raksturgs mazas slodzes

un brvgaitas rem.

Kvpi galvenokrt sastv no ogleka C, kas rodas ogde-

rau sadalans rezultt skbeka iztrkum. ds kvpu vei-

doans process raksturgs noslogotam dzemotoram, kad tas

strd degvielas maksimlas padeves rem. Kaut ar vidjais

gaisa pruma koeficients a= 1,4 1,5, degkameras dads zons ...

ir neviendabgs maisjums. Viets, kur sprausla veido oti treknu

(a =
0,3 ... 0,4) maisjumu, notiek ogderau krekingans,
izdals kvpi
ogleka skas daias.
Karburatormotoram degmaisjums ir ievrojami viendabgks,
tpc kvpus atgzs satur niecgk daudzum.

Slpeka oksidlie komplictie NO veidojas deg-

savienojumi x

kameras kurs ir liess maisjums, prpalikum brvs sk-

zons,
beklis Ja t svrsts robes
un strauji paaugstins temperatra.
no 1800... 2200 X dzelim vai 2500... 2800 X karburatormotoram,
tad 90% apjom dzelim un 99%"
karburatormotoram no kopj
NO daudzuma veidojas slpeka oksds NO. Temperatrai
x paze-
minoties, NO prvras dioksd NO . Tas norit aiz
2 jau degka-
meras, t. i., izptja caurul un atmosfr.

2.11.2. Atgzu sastva noteikana un normas. Atseviu kom-

ponentu daudzumu atgzs nosaka ar dadm metodm un mr-

aparatru. Dmainlbas mranai izmanto vai nu filtranas

(Bosch un MJ-\ HAMH iekrta), vai caurgaismoanas (Hartridge

mrtjs) pamienu (sk. Jo vairk kvpu ir atgzs, jo
14.2.8.).
biezk sln tie nosas filtrpapra vai izsauc lielku
uz
optisko,
t. i., gaismas aiztures efektu. Ldz ar to rdjums uz dmainbas
skalas ir lielks.
mrtja
Ja sadedzes cilindr nav pilngs, atgzs satur vairk
process

kvpu jeb disperso vielu, kas nes sev ldzi toksisks komponentes.
Degviela nepilngi sadeg, ja dzemotors strd maksimlaj slo-

dz, ja izmanto neatbilstoa frakcionl sastva degvielu, k ar

ja baroanas sistma ir stvokl. Tad ir

slikt tehnisk atgzs
meln krs saka: motors dmo. nokrsa
un
Zilgana atgzu no-

82
rda, ka sadedz piedals lieka ea. da pardba biei vro-

jama divtaktu karburatormotor.

Dmoana ir kaitga. Ts samazinanai jvelta sevia v-

rba. Dmoanas pakpi D [formula (14.9)] msu zem valsts

standarts rOCT-19025-75 un TOCT-21393-75 norm pagaidm

tikai dzemotoram rjs truma raksturlknes (sk. 14.5.) un

ieskrieans rem. Maksimls slodzes un ieskrieans rem

dmoanas pakpes pieaujam vrtba ir 45.. .55% pc Hartridge

un WJ\-\ skalas, kas atbilst 0,5...0,7 mg/l lielam kvpu daudzu-
rem dmoanas nedrkst
mam atgzs. Brvgaitas pakpe pr-

sniegt 5...20%.
Prjo toksisko elementu noteikanai izstrdti jutgi gzu

hromatogrfi un neprtrauktas darbbas gzanalizatori, kuru dar-

bbas pamat ir optisks, fotometrisks, termomisks un elek-

tromisks metodes. Toksisko vielu daudzums, izteikts tilpuma

vienbs, atgzs ir oti niecgs un neprtraukti mains pat mo-

tora darbbas iestabilizt rem. Tpc piemrotka ir tda

aparatra, kas spjga reistrt atsevio komponentu koncentr-

ciju neprtraukti eksperimenta laik. Izmantojot hromatogrfu,

analzei paredzto savc specil tilpn (zond,
gzes paraugu
mais, kolb).
Ogleka oksda CO koncentrcijas noteikanai izmanto hroma-

togrfu XT-2M, optiski akustisko analizatoru OA-2109, k ari

gzanalizatorus TT-5, Horiba (Japna), Beckmann (VFR) v. c.

Ogderau C H daudzumu atgzs visbiek nosaka ar hro-

n m

matogrfu vai liesmas-jonizjoo gzanalizatoru (LJHHTA kon-

strukcija). Slpeka komplicto savienojumu NO x analzei izmanto

analtisks mijas metodi (Zalcmana reaentu), hemiluminisc-
joo metodi vai fotokalorimetru 03K-M. Aldehdu RCHO saturu

atgzs nosaka ar hromatogrfu.

Mint aparatra uzrda atsevio toksisko komponentu kon-
C H
centrciju atgzs tilpuma % (visbiek CO, n m mranai),
g/m , mg// (NO x mranai), (no angu valodas parts
3
ppm per

milllon, t. i., miljons das). s vienbas biei prskaito ari

ds vienbs: g/(kW-h), g/(ZS-h), g/km, g/jdze, g/kg deg-

vielas vai summraj koncentrcij.
Sakarbu biek lietojamm vienbm atrod pc formu-
starp
lm:

A(%) =0,0001 B (ppm),

(mg/l),
mc
(2.90)

. ~, 0,0001 m
c ,
v
D
C (mg/l) =
B (ppm),
2

kur A, B, C
toksisks komponentes skaitlisk vrtba;
m
analizjams toksisks komponentes molekul-
c

svars.

83
 Aprinot molekulsvaru, komplictos savienojumus pieldzina
NO pieldzina dioksdam N0 vai pent-
vienkrkajiem, piem., x 2

; Cn H m
oksdam N 2 0 5
heksnam C Hi
6 4
vai ogleklim C; RCHO

akroleinam CH CHCHO.
2

Toksisko vielu koncentrciju atgzs limit katras valsts likum-

doana. Vadoties pc ANO Eiropas ekonomisks komisijas 15. l-

izstrdti mintie standarti TOCT-

muma Padomju Savienb jau
-19025-75 un TOCT-21393-75, k ar TOCT-17.2.2.03-77, kas norm

ogleka oksda saturu benzna motora atgzs. 1980. gada rao-

tam automobia motoram ogleka oksda daudzums, mrts izptj

300 mm dzium brvgaitas minimlaj (nmin ) rem nedrkst

prsniegt 1,5%, bet grieans frekvenc n =

o,6nmaks
1%- Kali-
fornijas tata un ASV federls kas pirmoreiz ieviestas
normas,

praks 1959. gad un vairkkrt atjaunotas, nosaka, ka motora

1980. gad nedrkst bt vairk k 25 g/kW-h vai

atgzs
2,12 g/jdz ogleka oksda, 3,5 g/kW-h vai 0,25 g/jdz slpeka

savienojumu un ogderau. Ss prasbas japmierina motoram,

izminot to kop ar spkratu uz specila skrituu stenda [7],
kas auj imitt relas kustbas (braukanas) 13 vai 15 remu

ciklu: brvgaitu, ieskrieanos katru paa

ar
prnesumu pc
reglamenta, kustbu vienmrg rem un palninjumu.
2.11.3. Atgzu toksiskumu izraisoie faktori. Toksisko vielu

daudzumu atgzs ietekm vairki faktori, no kuriem galvenie

ir di.

/. Motora konstrukcija, it sevii kompresijas pakpe. To pa-

lielinot, toksiskums pieaug.

2. Degvielas marka. Karburatormotoram lietojot etilto, k

ar neatbilstoi zema oktnskaita benznu, ievrojami pieaug

ogleka oksda un svina koncentrcija atgzs.
3. Gaisa Trekns
pruma koeficients. (a<l) degmaisjums pil-
ngi nesadeg. Tas ldz 8% vai 0,7 mg/l palielina ogleka oksda

CO daudzumu atgzs (2.37. att. a). Stehiometriskais (a=l)

maisjums degot attsta visaugstko temperatru, kas savukrt

palielina slpeka savienojumu NO koncentrciju ldz 7 mg// vai

x

340 Minimlais ogderau C H daudzums (420

ppm. n m ppm)
ir, ja koeficients a=l,2.
4. Apsteidzes leis. Jo agrk padod dzirksteli vai iesmidzina

degvielu (2.37. att. b), jo intensvk cilindr veidojas slpeka

savienojumi. T k tie ir gandrz 10 reizes kaitgki nek CO,
tad palielins ar summrais toksiskums.

5. Motora noslodze un
grieans frekvence. Brvgaitas, mak-

simls slodzes remos sakar

un
prslodzes ar nelabvlgu sa-

dedzi strauji pieaug ogleka oksda daudzums atgzs (2.37. att. c).
Karburatormotora atgzs ogderau koncentrcija var sasniegt
pat 4500 Grieans frekvence palielina ogleka oksda
ppm. dau-
dzumu.

2.11.4. Atgzu toksiskuma samazinana (antitoksikcija). Lai

samazintu spkrata emitto (izsviesto) toksisko vielu koncen-

84
2.37. att. Toksisko vielu
daudzums atgzs:

a
atkarb no gaisa p-

ruma koeficienta (3H./1-130);

b atkarb no apsteidzes
lea (CMfl): c atkarb

no slodzes.

trciju apkrtj vid un fotomisk smoga briesmas, izveidoti

un sekmgi prbaudti mazktoksiskie gzturbnu,elektriskie, rde-

dzes (Stirlinga), tvaika un citi motori (sk. 1.1.1.). Turpins ar

virzumotoru pilnveide, kuras rezultt uzlabojas darbbas

pro-
cess un ldz ar to samazins atgzu toksiskums. Galvenokrt

izmanto das trs metodes.

/. Moderniz motora mehnismu un sistmu konstrukciju, kas,

saglabjot pietiekami augstu motora jaudu un ekonomiskumu,
samazina toksiskumu. Karburatormotoram izveido liesmas priek-
kameru (sk. 2.24. att.), lai sagatavotu liesu (a= 1,6... 2,0) deg-
tranzistoru aizdedzes sistmu 12.
maisjumu; pielieto (sk. nod.),

85
 karburatoru cenas
kas rada ievrojami spcgku dzirksteli; aiz-

stt ar elektroniski vadmu karburatoru vai sprauslu, kas katr

cilindr ievada pilngi viendu un slodzei atbilstou degvielas

daudzumu. Dzemotoram uzstda moderniztu augstspiediena
skni un sprauslu, kas uzlabo degvielas padeves likumu (sk. 2.7.4.);
pilnveido dalts un gaisa degkameras nedalto degkameru viet.

T, motoram ,3,-240 ar UHHJH degkameru un motoram CM,H,-62

ar Hesselmana degkameru ir divreiz mazks summrais toksis-

kums nek ties iesmidzinanas motoram HM3-238 un fIM3-240.

Samazinot (deforsjot) kompresijas pakpi el ldz
no
e=l6,

ievrojami uzlabojas atgzu sastvs. Tas pats vrojams, pielie-

tojot turbopti, ieplsto gaisa atdzesanu un savirpuoanu.
2. Veic regulanas un citus paskumus toksiskuma samazi-

nanai spkrata ekspluatcijas laik. lestdot 2...6 vlku

par
nek standarta leis,
apsteidzes lei dzemotora atgzs sl-

peka kaitgie savienojumi samazins pat divkrt,bet par 6... 10%

samazins ar jauda un degvielas ekonomiskums, pieaug kvpu

daudzums. Pdjo samazinanai dzedegvielai piejauc briju
saturoas piedevas. Eksperimentli noskaidrots, ka aj gadjum
dmoana samazins 50...60%. dens iesmidzinana
par par

iepldes kolektor 6...50% apjom no dzedegvielas daudzuma

pazemina sadedzes temperatru un ldz ar to slpeka savieno-

jumu koncentrciju atgzs (2.14. tab.). Sis pamiens it sevii

lietdergs maksimls slodzes un maksiml truma rem str-

djoam motoram. Grieans trumam samazinoties, efektivi-

tte samazins. dens emulsija negatvi ietekm ogleka oksda

un ogderau daudzumu atgzs. Degvielas patpatri paliek

nemaings, bet jauda mazliet samazins.

Efektvs paskums slpeka savienojumu koncentrcijas sa-

mazinanai, dzemotoram strdjot nepilnas slodzes rem, ir

atgzu recirkulcija. No izpldes kolektora (2.38. att. a) noteiktu

atgzu daudzumu G ievada atpaka iepldes kolektor. So

a pro-

cesu raksturo recirkulcijas pakpe

< 2S">

kur G
g

cilindr iepldu svaig gaisa daudzums (kg);
G
recirkuljamo atgzu daudzums (kg).
a

bt
Jo mazka ir motora slodze, jo augstka var recirkulcijas
rem 0 maksimls
pakpe, piemram, p
=
0,7 brvgaitas un
p=
slodzes gadjum. Sakarba ir gandrz linera. Slodz, kas moto-

ram J-240 atbilst efektvam spiedienam =

0,37 MPa (2.38. att.
pe

b), pielietojot recirkulciju (p =

0,25 ... 0,30), slpeka savieno-

jumu emisija samazins caurmr par 50%, ogderau

par

oksda bezrecirkulci-
20%, ogleka saldzinjum ar

par 7%
laik
jas gadjumu (2.14. tab.). Degvielas patpatri aj prak-
tiski nemains.

86
2.38. att. Atgzu recirkulcijas iekrta un raksturlknes

a
recirkulcijas iekrtas shma: b, c un d
slpeka savienojumu daudzums motora

.H-240 atgzs atkarb no recirkulcijas pakpes, grieans frekvences un slodzes:

1
degkamera; 2 vrsts.

2.14. tabula

Toksisko komponentu daudzums motora fl-240 atgzs

To: :sisl ; ;omponen

Izminanas apstkli
CO C H
NO^ n m

iez dens emulsijas 7,5

8,6
dens emulsiju (50% degvie-
i no 3,7 8,7
las)
iez
atgzu recirkulcijas 9,5 9,2 1,6
ir atgzu recirkulciju 6,3 8,6 1,3

87
 2.39. att. Atgzu neitrali-

zators:
/
kasete-reaktors; 2
kor-
puss.

3. Troku slptja viet pierlko specilu iekrtu

atgzu
neitralizatoru (2.39. att.), kas vienlaicgi izpilda abas funkcijas:
samazina troksni un toksiskumu. Ir pazstami termiskie, idruma,
kataltiskie un kombintie neitralizatori.

Termisk neitralizatora reakcijas kamer notiek CO un C H

n m

ldz nekaitgiem produktiem C0 H O. Diem-

pcdedzinana 2
un 2

l toksisko saturs atgzs nemains. So

slpeka savienojumu
ar neitralizatoru laiku samazina
un prjo kalpoanas ievrojami
etiltais benzns, jo svins nosas uz neitralizatora aktvs vir-

dezaktiviz to 200 darba stundm.

smas un
pc
kura visbiek ir
idruma neitralizators, pamatsastvdaa
kadens, absorb aldehdus, slpeka savienojumus un kvpus.
Kataltisk neitralizatora galven sastvdaa ir lodu, stienu
vai reu kasete-reaktors / (2.39. att.). Reaktora lodtes gatavo
keramikas vai alumnija ko noklj plnu
no
sakausjuma, ar

(4 um) platna (dzemotoram) vai palldija (karburatormoto-

ram) krtiu. Kad darba laik katalizatora temperatra sasniedz
noteiktu vrtbu 150... 300 C), skas tok-
(labkiem modeiem
sisko komponentu neitralizcija. Vispilngk (90% apmr) anti-

kad 500... 600 C.

toksikcija notiek, temperatra sasniedz

88
 3. nodaa

DARBA CIKLA PAMATRDTJI

3.1. VISPRJIE JDZIENI

3.1.1. Pamatrdtju iedaljums

| un noteikanas

metodes. Motora darba cikla pamatrdtjus iedala ds

grups:
indictos, mehnisko zudumu, efektvos un saldzinoos. Tie rak-

sturo degvielas sadeganas siltuma izmantoanas pakpi motora

darbbas ar motora mehnisko sistmu

proces un
konstrukcijas
pilnbu. Efektvie rdtji ir mazki par indictajiem, jo ievrt

berzes zudumus motor un zudumus palgmehnismu (gzu sa-

dales mehnisma, degvielas, eas un dens sku, ventilatora

v. c.) piedziai.
Efektvos rdtjus iegst vai nu aprinu gait, izmantojot
indictos mehnisko zudumu rdtjus, vai ar
un
eksperimen-
tli izmrot motora klovrpstas grieans frekvenci un griezes
momentu ar bremzanas stenda paldzbu (sk. 14.2. un 14.3.).
Indictos rdtjus atrod indigrammas dia-
no
(indikatora
grammas), kas konstruta grafoanaltiski (3.1. att. b un 3.2. att.)
pc motora siltumtehnisk aprina rezulttiem (sk. 2. nod.) vai

ar iegta eksperimentli (3.1. att. a) konkrtam motoram. im

nolkam izmanto pau paraksttju ierci, piemram, pneimo-

elektrisko indikatoru MAH-2, k ar elektronu vai magnetoelek-
trisko oscilogrfu, kas reistr pjezokvarca vai cita devja uztver-

ts spiediena izmaias cilindr darbbas cikla laik.

3.1.2. Indigrammu konstru p-V koordints (3.2. att.), izman-

tojot siltumtehnisk aprin (sk. 2. nod.) iegtos datus. Spie-

diena un tilpuma mrogus izvlas tdus, lai diagrammas aug-
stums btu 1,2... 1,7 reizes lielks nek Uz abseisu ass
garums.
izvlt atliek nogriezni AO, kas attlo
mrog degkameras til-
V . To tilpumu vienbu, pateicoties kurai
pumu c pieem par apr-
rkina un atliek uz abseisu ass prjos tilpumus: V =pVc [for-
z

mula (2.7)]; V3 = cV
c
=V
c
+Vh [formula (1.4)].
Uz ordintu ass izvlas spiediena mrogu, tad atliek punktus,
kas raksturo spiedienus p O, p T, pa, p c , p z , pb- Paralli abseisu asij
novelk atmosfras spiedienu p0 raksturojoo lniju, k ar taisnes

caur punktiem r un a, t iegstot punktus / un r". Ar taisnm

savieno c un z'; z' un z; b un /; r un r".

Saspiedes un izpletes procesu attlojo politrop starppunktus

atrod ar analtisko (aprina) vai grafisko (Brauera, pusaplou)
metodi.

3.1.3. Politropas konstruanas analtisk metode. Vispirms

izskaito atbilstoo spiedienu brvi izvltam tilpumam V*

(3.2. att. im nolkam saspiedes izmanto formulu

a). procesam
n
(2.34) d form: px
=

Pa( VJV x ) \
bet izpletes procesam

formulu (2.80) k p x
=
p b
(Vb/V x ) n '.

89
3.1. att. etrtaktu motora indigrammas:
b grafoanaltisk diagramma P-V
Kooruinats;

a
eksperimentla diagramma p-n>

koordints.

k veselus izvlas robes 1 ldz

Attiecbu VJVC skaitus no

bet attiecbu Vb/V

kompresijas pakpei c [formula (1.4)], x

robes no 1 ldz
robes no 1 ldz c karburatormotoram un

turpmks izpletes koeficientam 6 [formula (2.84)]

dzemo-
velk
toram. Caur aprintiem un diagramm atliktiem punktiem
kas savieno c un z ar b.
lknes (politropas), a ar

3.1.4. Politropas konstruanas grafiskais pamiens (Brau-

era metode). Pc galveno punktu atlikanas saspiedes
(sk. 3.1.2.)
konstru di. No ko-
un izpletes procesu attlojos politropas
O abseisu velk staru OC (3.2. att. b).
ordintu skuma zem ass

90
 3.2. att. Politropas konstruana indigramm:

a
analtisk metode; b
grafiskais pamiens (Brauera metode).

Visizdevgkais leis a=15...20. Pc tam asi

pret ordintu
velk staru OD ar staru OE
lei pi un ar lei pv So leu vr-

tbas aprina pc dm formulm:

n
8!
=
arctg [(l+tga) '-l],

n
p2
=
arctg [(l+tga) '-l],

kur a
stara OC slpuma leis;
rti un n 2

saspiedes un izpletes politropas pakpes rdtji.

Saspiedes politropas konstruanai izmanto starus OC un OD.

No velk horizontli ldz ordintu No
punkta c
asij. ejienes zem

45 attiecb vertikli velk ldz staram

lea pret taisni OD, no

kurienes
horizontlu lniju parallu abseisu asij. No izejas
punkta c velk vertikli, ldz t krusto staru OC. No krust-

punkta 45 lea pret vertikli velk lniju ldz abseisu

zem
asij.
So punktu projic uz augu, ldz krusto iepriek vilkto horizon-
tli. Atrastais punkts 1 ir saspiedes politropas starppunkts. N-

koo starppunktu atrod analoiski, izejot no punkta /, utt.

Izpletes politropu konstru ldzgi. Par skuma

procesa pun-
ktu izvlas z vai b un izmanto staru OC un staru OE.

Ir pazstama ar pusaplou metode [5] politropu konstru-

anai.

91
 3.2. INDICTIE PAMATRDTJI

3.2.1. Indictais darbs L\. Bezturboptes etrtaktu

motora indictais darbs L\ cikla laik ir ekvivalents laukumam,

kuru laukuma F\ (3.1. att. b), ko ietver
iegst, ja no indigrammas
saspiedes un izpletes politropas, atem laukumu F2, ko ietver

iepldes un izpldes lknes:

Li =
Li(F) L(F2 ). (3.1)
T k iepldes un izpldes lknes praktiski atrodas oti tuvu,
tad laukums F ir darba
2 niecgs, tpc patriu gzu apmaiai
neem vr, t. i., Lt(F2 )=o. Tdjdi indicto darbu nosaka k

laukuma F funkciju, t. i., Lj =

L\(F).
No termodinamikas kursa ir zinms, ka izpletes un saspiedes
politropisk darbu nosaka sakarbm
procesa pc
b

L zb
=

pdV,
z

f pdV, <3 2)
L
ac
=
-

1
L= ' . (PiV.-p 2 V2),
1
Ml; 2

kur Ji;2

attiecgs politropas pakpes rdtjs;

P\ un Vi

gzes spiediens un tilpums attiecgi izpletes s-

kum vai
saspiedes beigs;
P2 un V2

gzes spiediens un tilpums attiecgi izpletes bei-

vai saspiedes skum.

gs
Teortiskaj cikl diagramma nav noapaota un laukumu F
nosaka kontra a c z' z b a. Dzemotoram izpletes

process

(sk. 2.9.) sastv divm dam: izobrisks

no
(p =

const) un poli-
/
tropisks (pV =

const).
Gzes darbs da atbilst lau-
izobrisk procesa indigrammas
kumam, ko apraksta kontra e

z'

z

k

c. Izmantojot formulu

(3.2), var rakstt, ka darbs

lz'z =
Pz(V z -V c ). (3.3)
Gzes darbs politropisk izpletes procesa da atbilst dia-

laukumam, ko apraksta kontra k

z

b m

k.
grammas

darba aprinanai izmanto formulu

L zb
=
^-(PzV z -p b
V
a ). (3.4)

Gzes darbs saspiedes proces atbilst diagrammas laukumam,

ko apraksta kontra ce c a m aprinms pc formulas

c, un

L
ac
=
!-r-(PcVc-PaV a ). (3.5)
ti\
i

92
 Indicto darbu L'\ viena teortisk cikla laik nosaka k star-

pbu starp darbu

gzes pozitvo izpletes proces un negatvo
darbu saspiedes proces:

L\ = L +Lzb -Lac (3.6)

ZZ

jeb, ievietojot formulas (3.3) ... (3.5), iegst, ka

L\= Pt (V t -V*)+-^p t l
Vz -p>V>)- ( PcVe -ptVM ).
tl
1 /I]
1

(3.7)

Ir zinms, ka [formula (2.4)]; Vz qVc [for-

pz
=

>.p c =

mula /6"> [formula 2.85)]; V eV

(2.7)]; p b
=
p z a
=

c [formula
(1.4)]; p a
=
Pc/e"' [formula (2.34)].

levietojot s nozmes viendojum (3.7), iegst

e -.>
+^(>-^)-^(i-_^)}
(3.8)

Formula (3.8) dod iespju aprint indicto darbu doulos, ja

mrvienba ir Pa un V

m 3. Prjiem formul ietilpstoiem

p c c

lielumiem nav dimensijas.

3.2.2. Vidjais indictais spiediens pi. Par vidjo indicto

spiedienu sauc tdu nosactu konstantu spiedienu cilindr, kur,

darbodamies uz virzuli izpletes laik, veic darbu, kas
procesa
viends ar indicto darbu cikla laik, kad spiediens ir maings.

Vidjais teortiskais indictais spiediens izsaka

gzu patnjo
3
darbu cikla laik (J/m vai Pa):

P'i =
(3.9)

jeb, izsakot MPa,

(3.10)
Vh

Izdalot visus formul ka

locekus (3.8) ar Vh un zinot,
l/ /Vh =l/e-l (1.4)], iegst formulu etrtaktu dzemo-
c [formula
tora vidj teortisk indict spiediena aprinanai:

(3.11)

93
 etrtaktu karburatormotoram formula
q=l, S= c, tapec (3.11)
indict spiediena noteikanai ir da:
vidj teortisk

# sf('- < 312 >

T k rel motor sadedzes skas pirms AMP

process

(3.1. att. b punkt ), sadedze notiek maing tilpum un

spie-
dien c' izpldes vrsts atveras ZMP
(lnija u

Z) un pirms
(punkt 3), tad sten indigramma (3.1. att. b pardta ar trek-

nku lniju) atirb no teortisks ir ar noapaotiem striem

un ts laukums ir mazks teortisks diagrammas laukumu.

par

Ldz ar to ar stenais vidjais indictais spiediens p\ ir mazks

teortisko p'i, ko ievrt diagrammas noapaojama koefi-

par

cients v:

Pi = vp'i. (3.13)
Pc eksperimentliem datiem, divtaktu motoram'v=l, etr-

taktu karburatormotoram dzemotoram neda-

v
=
0,96 ...
0,97, ar

lto degkameru 0,95, bet dzemotoram dalto deg-

v
=
0,94 ...
ar

kameru v =
0,92 0,93, jo tam ir lielki hidrauliskie un siltuma
...

zudumi.

steno indicto spiedienu atrod, ar izmrot indigrammas lau-

kumu, un
aprina pc sakarbas

(3-14)

2
kur Fi
indigrammas laukums (mm );
/ indigrammas (mm);

garums

|xi

spiediena (indikatora atsperes) mrogs (MPa/mm).

Spiediens p\ ir ekvivalents taisnstra laukuma F augstumam.

Ja indigramma uzzmta uz milimetrpapra, tad laukumu F

un F2 nosaka, saskaitot rtias vai ar planimetrjot. Planlmetrs

sastv sviras 8 atsvara 9 apakjs

no
augjs (3.3. att.), un

3.3. att. Planimetrs:

/
mikrometrisk skrve; 2
skaittja disks; 3
gliemeiprvads; 4
ritentis;
5
nonija skala; 6
fikscijas uzgrieznis; 7 sviras ass; 8
augj svira;

9 10 apakj svira: // balstenis; 12 irbulis.

atsvars;

94
sviras 10, kurai pierkots skaittjs. Skaittja mehnismu dar-

bina ritentis 4, kas veas pa papru.

Planimetranu izdara di. Papru ar indigrammu nostiprina
horizontla galda. Pc tam atsvara smaili dl
uz iesprau t,
lai ar irbuli 12 vartu apvilkt visu indigrammu un lai sviras 8

un 10 atrastos pc iespjas savstarpji perpendikulri. Pc tam

nostda irbua smaili pret indigrammas kdu punktu. Nolasa un

pieraksta skaittja rdjumu. Velk irbua smaili vien virzien

apkrt pa indigrammas kontru. Atgrieoties skuma punkt,

atkal nolasa skaittja rdjumu. Beigu un skuma rdjumu
2
starpba dod indigrammas laukumu (mm ).
Cits, mazkpreczs pamiens vidj indict spiediena noteik-

anai ir ordintu metode. Indigrammu sadala vertikls slejs,

novelkot lnijas (ordintes) paralli ordintu asij,
n
piemram,
ik 5 mm. Izmra katras ordintes augstumu h . Nosaka vidjo
pa n

ordinti
pc formulas
n

hvii = h
>, n

ZJ ;;

n-l >

un aprina vidjo indicto spiedienu

Pi
=
/ividPi, (3.15)

kur
indikatora atsperes mrogs.
ij
indict
Motoram strdjot ar pilnu slodzi, vidj spiediena
vrtbas-dotas 3.1. tabul.
Motora slodzei samazinoties, vidjais indictais spiediens ar

samazins. Vismazkais vidjais indictais spiediens cilindros ir,

motoram strdjot
bezslodzes minimlaj nb min grieans frek-
rem gadjum praktiski visu indicto
vences (3.4. att.). aj
darbu cilindros motora mehnisko
patr gzu apmaiai un

zudumu prvaranai. Indicto spiedienu cenas palielint,

pm

pakpi pildjuma koeficientu, k ar

palielinot kompresijas un

samazinot siltuma zudumus.

3.1. tabula

efektv vrtbas
Vidja indicet un spiediena

Vidjais spiediens (MPa)

Motora tips
indictais efektvais

letrtaktu karburatormotors 0,8... 1,2 0,60... 0,95

letrtaktu dzemotors bez turboptes 0,75 ...
1,05 0,65 . ..
0,90

etrtaktu dzemotors ar turbopti 1,25... 2,20 0,95... 2,00

Hvtaktu karburatormotors bez turboptes 0,25 ...
0,45 0,20... 0,40

Hvtaktu turbopti 0,85... 1,45 0,70... 1,25

dzemotors ar

95
 3.4. att. Indictais spie-

diens, efektvais spiediens

un mehnisko zudumu

spiediens atkarb no

grieans frekvences.

3.2.3. Indict jauda Ni(\V) ir darbs laika vienb, kas

gzu
indict spiediena rezultt attsts motora cilindros. No teikt

izriet, ka

Ni =
Liki, (3.16)
t

kur Li
indictais darbs (J);
k darba ciklu skaits cilindr vien sekund,
i

cilindru skaits.

Indictais darbs vien cilindr viena cikla laik ir

Z.i =
PiVn, . (3.17)
kur vidjais indictais spiediens (Pa);
pi

3
Vh
cilindra darba tilpums (m ).
Vien sekund motors veic k =
2n/x darba ciklus, kur n

_1
klovrpstas grieans frekvence (s ); 2n virzua gjienu

skaits vien sekund; r

taktba (virzua gjienu skaits vien
darbbas cikl); etrtaktu motoram t= 4, divtaktu motoram t= 2.

Zinot ciklu skaitu sekund, uzraksta formulu viena cilindra indi-

cts jaudas N ic (W) noteikanai:

JVic =

Vh (3.18)
Pi
T

un formulu i cilindrga motora jaudai:

(3.18a)
T

izsaka cilindru darba

Ja formul (3.18a) spiedienu pK (MPa),
-1
tilpumu Vh

(l) un grieans frekvenci n

(min ), tad iegst

indicto jaudu N (kW):

Ni (3.18b)
=
Pi Vhi.

96
 Motora jaudu visbiek palielina, paaugstinot spiedienu px

(izmainot kompresijas pakpi) vai grieans frekvenci n. To sauc

par motora forsanu.

3.3. MEHNISKO ZUDUMU PAMATRDTJI

3.3.1. Mehnisko zudumu N ir

jauda m da|a no

motora indicts jaudas, ko berzes kas

patr 1) prvaranai,
rodas, virzuu gredzeniem sldot cilindru sienm, klovrpstas
pa
sadales vrpstas gultos citos kustgos
un un
savienojumos;
2) degvielas, eas un dens
ska, ventilatora, eneratora, kom-

presora un prjo palgmehnismu piedziai; 3) aerodinamisko

pretestbu prvaranai iepldes un saspiedes taktu laik. Meh-

nisko zudumu jauda sastda 15 .. . 20% no indicts jaudas.

Mehnisko zudumu
jaudu, tpat k indicto jaudu, aprina
pc formulai (3.18b) analoiskas formulas

N
m
=^p m
V hi, (3.19)

kur
mehnisko zudumu vidjais spiediens (MPa);
pm
darba tilpums (/);
Vh

-1
frekvence (min
n

grieans ).
Jaudu N nosaka ar eksperimentli
m
uz
izminanas stenda
(sk. 14.2.), grieot motoru bez degvielas padeves (kompresora
rem).
3.3.2. Mehnisko zudumu spiediens Ja N zinma,
p m. jauda m

tad, izejot no formulas (3.19), atrod mehnisko zudumu vidjo

spiedienu

pm (320)
~m~

S spiediena vrtbu ietekm detau izgatavoanas kvalitte,

eoanas sistmas efektivitte (eas marka, eas viskozitte),
motora termiskais frekvence citi
slodze, rems, grieans un

faktori.

Mehnisko zudumu spiedienu pm (MPa) aptuveni aprina

pc empriskm formulm [s]: dzemotoram +
p

+ 0,012 yvid; karburatormotoram p m^0,034+0,01 13 v wi <, kur uvid

virzua kustbas vidjais trums (m/s) [formula (3.43)].

3.4. EFEKTVIE PAMATRDTJI

3.4.1. Efektv jauda N ir jauda, ko no

e noem
motora klovrpstas un kuru izmanto lietdergam darbam. Efek-

tvo nosaka motora izminanas laik (sk. 14.3.1.) vai

jaudu

7 548 97
aprina, ja indicts jaudas atem mehnisko zudumu
no
jaudu
N =N
N vai ar pc formulas
e m ,

Ne=
ikpeVhi' (321)

kur vidjais efektvais spiediens (MPa).

pe

3.4.2. Vidjais efektvais spiediens ir vidj indict spie-

p e

diena un mehnisko zudumu spiediena p starpba:

pi m p e =Pi Pm

(3.1. att. b).

Ja no izminanas datiem (sk. 14.3.) ir zinma efektva

jauda, tad, izmantojot formulu (3.21), spiedienu p e aprina

di:

Motoram strdjot piln slodz, vidj efektv spiediena vr-

tbas dotas 3.1. tabul.

3.5. SALDZINOIE PAMATRDTJI

3.5.1. Degvielas indictais patpatri Ja,

gj.
motoru izminot, eksperimentli noteikta indict jauda (sk.
14.5.) un degvielas patri stund, tad degvielas indicto pat-
patriu g\ [g/(kW-h)j aprina pc formulas

fi (3.23)

kur JVi
indict jauda (kW);
Gd
degvielas patri stund (kg/h), aprints no mo-

tora izminanas rezulttiem (sk. 14.2.9.) nostabilizt rem

(pi =
const, A/i = const un n=const). Gzdegvielas motoram Gd
3
mra m /n.

Degvielas patpatrinu izsaka ar g/MJ pc formulas

vai kg/J pc formulas

< 323b >

3filWW
f-
patpatria prskaitjoanai no mrvienbas g/(kW-h) mrvie-

nb g/MJ izmanto koeficientu 3,6.

Degvielas indict patpatria aprinam izmanto ar pild-

juma koeficientu T v (sk. 2.3.4.), kas ir cilindr faktiski ievadt

98
 maisjuma daudzuma G\ (kg) attiecba pret idelos
svaiga
daudzumu G
apstkos ieplstiespjam maisjuma 0 (kg):

G
igsL,
2tnVh
(3.24)
1 0 Qo

jo d =
a/O G T/2m un Go =VhQo,
s

kur a

gaisa pruma koeficients (sk. 2.5.3.);

/0
teortiski nepiecieamais gaisa daudzums (sk. 2.5.2.)
1 kg degvielas sadedzinanai (kg/kg);
G
degvielas patri sekund,(kg/s);
s

_I
frekvence (s );
n

grieans
3
Vh
cilindra darba tilpums (m );
3
svaig pildjuma blvums (kg/m ) (sk. 2.3.1.).
Qo

Lai formulu (3.24) prveidotu tlk, no formulm (3.23b) un

(3.18a) vispirms izsaka degvielas patriu (kg/s):

G = piVVgi, (3.25)
s
T

3
kur (kg/J); iV, (W); Vh -

(m ); (Pa); n (s->).
g, - -

p, - -

ka
Tad, risinot kopa formulu (3.24) un formulu (3.25), atrod,

(3.26)

No ejienes degvielas indictais patpatri gi (kg/J):

gi=-> (3.27)
ifjOCPi

Ja mrvienbu g/(kW-h), tad

patpatriu vlas izskaitot ar
p{

jem MPa un jizmanto da formula:

3600
oov.
(3.27a)

3.5.2. Indictais lietderbas koeficients rji raksturo siltuma

izmantoanas pakpi stenaj darbbas cikl. To nosaka k indi-

darb siltuma daudzuma attiecbu pret visu

ctaj Li prvrst
daudzumu kas degvielai sadegot cilindros cikla
siltuma Q, rodas,
laik:

flt-4- (3.28)

Izmantojot formulas (3.17) un

(1.4), k ar gzu stvoka
viendojumu V Pc
c
=
RMcTc , atrod, ka

P'Wc(e-l).
ni
=
(329)
p Q
c

99
 Ja zinms degvielas patpatri [formula (3.23)] un
gi
zemk siltumspja Qz (sk. 2.7. un 2.8. tab.), tad indicto lietde-
rbas koeficientu aprina pc formulas
3600
,0
....

(330)

levietojot formulu (3.27a) formul (3.30), iegst indicto liet-

derbas koeficientu

Wi_.
, (3.31)
QzT)vQO

Formula (3.31) dod iespju izvrtt, k motora konstruktvie

parametri, gaisa un degvielas pabas ietekm indicto lietder-

bas koeficientu.

3.5.3. Mehniskais lietderbas koeficients parda, kda

T) m

daa no indicts jaudas prvras efektv jaud:

(3 32)
*m
nrr**'i -
jeb

*>>
= = -
(3.33)
Pl Pi

No formulm (3.32) un (3.33) atrod, ka

= (3.34)
un

Pe
=

T]mPi. (3.35)

3.5.4. Degvielas efektvais patpatri ge. Pc formulm, kas

ldzgas (3.23) un (3.27a), atrod degvielas efektvo patpatriu:

1000 G d )

1000 G d
Se (3 36 >
' -
~

i
3,6 Ne

3600
QTv
_

a/oPe

Risinot kop formulas (3.27a), (3.35) un (3.36), iegst sakarbu

starp degvielas indicto un efektvo patpatriu:

gi
=
nmge, (3-37)

(3-38)
ge

100
 3.2. tabula

Motoru lietderbas koeficienti un degvielas patpaterii

Lietderbas koeficients
Degvielas patpatri

indictais efektvais

Motors
mehnis-
indictais efektvais
kais

li lle M
1m
5;
M

6?

karbu- 0,28... 0,70... 0,24... 225... 65... 270... 75...

rator- 0,39 0,85 0,33 295 ...90 325
...
... ...
...
...
...100
motors

dze- 0,35... 0,70... 0,30... 185... 47... 210... 60...

motors 0,50 0,90 0,45 ...215 ..
.64 260
... ... ... ...

Motoram strdjot ekonomiskaj rema, degvielas patpat-

ri ir robes, kas dotas 3.2. tabul.

T k dzemotoram ir augstka kompresijas pakpe (sk.

2.5. tab.), tas strd ekonomiskk, t. i., degvielas patpatri ir

mazks.

3.5.5. Efektvais lietderbas koeficients ne raksturo degvielas

siltuma izmantoanas pakpi kopum, ietverot ar siltuma un

mehniskos zudumus motor. is koeficients ir efektv darb

prvrst siltuma daudzuma attiecba pret visu siltuma dau-

dzumu cilindros
Q, kas rodas, degvielai sadegot cikla laik:

h
*-%- r-' (339)

kur L
efektvais darbs (kJ);
e

Li
indictais darbs (kJ);
L
mehnisko zudumu prvaranai patrtais darbs (kJ).
m

Pc formulm uzrak-
analoijas ar (3.29), (3.30) un (3.31)
sta, ka

n^*We(-l)f (3.40aJ
Pc V

3600 , 0 n,.
,

Te
= > (3.40b)
7r
Vzge

Tie (3.40c)

101
 Izdalot formulu (3.40b) ar (3.30) un emot vera formulu

(3.38), atrod, ka

Te
=
TlmT)l, (3.41)
t. i., efektvais lietderbas koeficients ir izsakms k mehnisk

un indict lietderbas koeficientu reizinjums.

lekdedzes motoram darbojoties nominlaj rem, lietder-
bas koeficienti doti 3.2. tabul.

3.6. MOTORA GALVENIE KONSTRUKTVIE

UN DINAMISKIE PARAMETRI

Traktoru un automobiu motoru siltuma un dina-

misk noslogotba atkarga no virzua gjiena un diametra attie-

cbas, motora grieans frekvences, virzua vidj truma, kom-

presijas pakpes, cilindru skaita, patjaudas un patmasas.
3.6.1. Cilindru skaits un novietojums ievrojami ietekm tdus

motora konstruktvos un darbbas rdtjus k cilindra izmri,

motora ldzsvarojums (sk. 6.3.), grieans vienmrgums, virzua
temperatras rems, motora gabarti un darbms,
grupas masa,
raoanas un ekspluatcijas izmaksas. Palielinot cilindru skaitu,
bet nemainot motora cilindru izmri samazins. Ldz
litru, ar

to uzlabojas cilindru dzesana, jo cilindru virsmas kopjais lau-

kums palielins.
Karburatormotoram cilindru mazks izmrs un kompaktka
degkamera auj paaugstint kompresijas pakpi un ldz ar to

motora ekonomiskumu (sk. 2.4.2.), bet palielina atgzu toksis-

kumu (sk. 2.11.3.). Turpret dzemotoram cilindru izmru sama-

zinana pasliktina degmaisjuma sagatavoanas kvalitti, td

automobiu dzemotoru cilindrus neizgatavo ar diametru, mazku

75 bet
par mm, traktoru dzemotoru cilindrus
mazkus par

110 mm. Cilindru skaitu un novietojumu izvlas atkarb no

motora tipa un uzdevuma (sk. 1.1.1.).

3.6.2. Motora frekvence ir viens svargkajiem
grieans no

motora parametriem, jo jauda [formula (3.21)] ir tiei propor-

cionla grieans frekvencei. Motoru, kuram grieans frekvence
-1
ir mazka 2000 min (n<2000), sauc lnrites motoru.
par par
-1
Ja klovrpsta nominlaj rem trk 2000 min
grieas par

(n>2000), tad tdu motoru sauc par trrites motoru.

Aplkojot pilngi noslogota traktora dzemotora raksturlkni

(sk. 14.5.2.) darb ar regulatoru (3.5. att.) var saskatt das

raksturgas grieans frekvences:

atbilstoas maksim-
n, n M

grieans frekvences, attiecgi

lajai jaudai un maksimlajam griezes momentam;
n

grieans frekvence regulatora darbbas skum

r

(sk. 9.1.), t. kad regulators sk strauji samazi-

i.,
nt degvielas padevi;

102
3.5. att. Motora rakstu-
rgks grieans frek-
vences dadu slodu re-

mos.

stabil
mm
miniml grieans frekvence, kdu motors

spj attstt, strdjot maksimlaj slodz;

bmax

brvgaitas maksiml grieans frekvence, kdu

atauj regulators;
rij

jooanas grieans frekvence, kdu motors vartu

attstt, ja strdtu bez regulatora.

Pdjos gados vrojama traktoru dzemotoru frek-

grieans
vences
palielinanas tendence, t. s. motoru forsana (sk. 3.2.3.).
Jaunko traktoru dzemotori strd ar grieans frekvenci
1800... 2400 min-1, turpret sedesmito gadu traktoru motoru
-1
grieans frekvence bija 1300... 1700 min . Grieans frekven-
ces palielinana auj palielint motora jaudu, nepalielinot t

izmrus un k ar cenu.
masu,

Grieans frekvences palielinanai ir ar negatvas sekas, jo

proporcionli grieans frekvences kvadrtam pieaug inerces

spki (sk. 5.3.4.) un ldz ar to motora izdilumi, pieaug prasbas

degvielas aparatrai utt. Td grieans frekvenci izvlas atbil-

stoi motora ekspluatcijas apstkiem.

Vislielk grieans frekvence ir viegl automobia motoram

(3.3. tab.), jo to visbiek ekspluat uz laba cea un ar lielu kus-

tbas trumu. Vissmagkie darbbas apstki un pretestbas mo-

menta visievrojamks izmaias ir traktora motoram. Mintie

faktori, k ar kustoo detau lielk masa limit motora grie-

ans frekvenci.

3.6.3. Virzua gjiens un diametrs ir motora galvenie kon-

struktvie izmri, iem izmriem ir atkargi motora gaba-

jo no

rti diametru izsaka dod

un masa. Virzua gjienu un mm un

motoru tehniskaj raksturojum k skaitu reizinjumu, pie-

divu

mram, sxd=l3oxlls mm (CM.ZL-60), sXe?=l2sxllO mm

(-240).

103
 3.3. tabula

Motora grieanas frekvence (sk. 3.5. att.)

un virzu|a kustbas vidjais trums

Grieanas frekvence
Virzua
(min1)
vidjais
Motora
tips trums

(m/s)

Karburatormotors:
lielas kravnesbas automobilim 2000 3500 7... 12

vidjas un mazas kravnesbas au- 2800 4200 7... 13

tomobilim

vieglajam automobilim 380O 5500 8... 16

sporta un
sacku automobilim 5000 14 000 16... 25
etrtaktu dzemotors:
lielas kravnesbas automobilim 2000 3400 9... 11

vidjas un mazas kravnesbas au- 2200 3600 9... 12

tomobilim

vieglajam automobilim 3000 4400 9... 11

traktoram 1800 2400 6...9 .

Lai projektjamam motoram atrastu izmrus s un

d, vispirms
atkarb no motora tipa izvlas attiecbu =
s/d. Pdjos gados
Q
arvien plak pielieto t saucamos sgjiena motorus, kuriem

S tendence V veida motoriem (3.4. tab.). T,

q<l. vrojama
piemram, motoram CMJ-60 attiecba =

0,88, turpret veckam

q
modelim CM/1,-14 attiecba o=l,l, un tas pieder gargjiena
motoru grupai. Samazinot attiecbu iegst das priekrocbas:
q,

samazins virzua kustbas trums, inerces spki (sk. 5.3.4.) un

ldz ar to paaugstins motora mehniskais lietderbas koeficients

(sk. 3.5.3.); palielins virzua cilindru un klovrpstas

grupas,
darbms. Tomr attiecbas samazinanai ir ar daas
q nega-
tvas sekas, atgzu toksiskums
piemram, pieaug un
gzu
noplde k rezultt spiediens
gar cilindra-virzua neblvumiem,

kompresijas beigs samazins.

3.4. tabula

Virzu|a gjiena un diametra attiecba q

A
Attiecbas Q=s[d vrtba

Motora tips vienrindas V veida

motoram motoram

Karburatormotors
vieglajam automobilim 1,00... 1,60 0,75 0,95
...

kravas automobilim 1,00... 1,50 0,92... 1,10

etrtaktu dzemotors 1,14 ...
1,45 0,85 ...
1,20

Divtaktu dzemotors 1,00... 1,40 0,93... 1,27

104
 Pc tam kad attiecba izvlta, izmrus d
q s un projektja-
mam motoram aprina di: vispirms, izmantojot formulu

(3.21), nosaka cilindra darba tilpumu Vh =

30xNe/npci, tad til-

Vh atrasto vrtbu ievieto formul t. Vh n.d2s/4,

puma (1.1), i., =

no kurienes, emot vr, ka s

=

od, aprina diametru

3
_

(3.42)

3.6.4. Virzua vidjo trumu (m/s) nosaka formulas

yvi d
pc

sn
fv id =

3Q-> (3.43)

kur s

virzua gjiens (m);

-1
n

motora grieans frekvence (min ).

Virzua vidjo trumu ietekm attiecba s/d (sk. 3.6.3.). sg-

jiena motoram virzua trums ir mazks. No virzua vidj
truma ir atkarga motora siltuma un dinamisk noslogotba,
cilindra un virzua izdilums, motora darbms. Motoru, kuram

fvid<6,s m/s (sk. 3.3. tab.), lngaitas, bet

sauc par motoru,
kuram id >6,5 m/s
y
V

par trgaitas motoru.

3.6.5. Kompresijas pakpe (sk. 1.1.3. un 2.4.2.) ir viens no

galvenajiem parametriem, kura atkarga motora

no
darba efek-
tivitte ekonomiskums. Ldz zinmai robeai kom-
un
palielinot
presijas pakpi, palielins indictais un efektvais lietderbas
koeficients (sk. 3.5.), vidjais indictais spiediens un vidjais
efektvais spiediens (sk. 3.4.2.) un rezultt ar attiecgs jaudas.
Kompresijas pakpe kravas automobiu karburatormotoriem ir

5,5 ... 7,5, vieglo automobiu karburatormotoriem

6,0 ... 10,5,
automobiu un traktoru dzemotoriem
14... 20. Kompresijas
pakpes tlku palielinanu ierobeo detoncijas (sk. 2.6.4.)
raans ar toksiskuma, motora
iespja karburatormotoram, k
izdiluma un mehnisko zudumu pieaugums. Pdjos gados rao-
tiem ldz robeai cenas
motoriem kompresijas pakpi zinmai

palielint, jo pielietoaugstka oktnskaita degvielu, virzuu

un cilindru kvalitatvkus materilus, pilnveido degkameras
formu v. c.

3.6.6. Motora jaudas Lai saldzintu

un masas
parametri.
dadas Nt
litras motorus, pieem jdzienu litra jauda (kW//),
ko aprina, ja maksimlo efektvo jaudu attiecina pret motora

visu cilindru darba tilpumu, izteiktu litros, t. i., parda, kdu

jaudu iegst no cilindra darba tilpuma vienbas:

Ne
iV,=
x
(3.44)

105
levietojot formul (3.44) formulu (3.21), iegst

"-Ir (345)

Jo labk motora darbbas jo lielka ir litra

organizts process,

t. lielku efektvo darba tilpuma,

jauda, i., jaudu iegst no

mazki ir motora izmri un masa.

2
Virzufjauda N (kW/dm ) raksturo motora mehnisko un ter-
v

misko To nosaka, attiecinot motora maksimlo efektvo

piepli.
2
jaudu pret virzuu virsas summro laukumu iF v (dm ):

ys (3.46)

Ipatjauda N e
(kW/T) raksturo traktora vai automobia energo-

piestintbu. Ipatjaudu aprina, attiecinot motora maksimlo

efektvo jaudu pret traktora vai automobia ekspluatatvo masu

G (tonna):

Na
J!*m,* (3,4?)
f

Ipatjauda ir viens no svargkajiem parametriem, kas raksturo

traktora un automobia konstrukcijas pilnbu no izmantoanas

efektivittes viedoka. Traktoru energopiestintba pdjos gados

ir ievrojami augusi. T, piemram, 14 kN klases traktoram

MT3-50 patjauda No =
11,5 kW/T, bet MT3-80
A^ G =
17,5 kW/T;
30 kN klases traktoram rjJ-54 patjauda iV G =
7,4 kW/T, bet

T-150
Af G=15,3 kW/T.

Litrmasa G i (kg//) ir sausa (bez eas un dzess idruma)

m

motora attiecinta pret visu cilindru darba tilpumu

masa, summu,

izteiktu litros:

te-'-fe (3.48)
l Vh

kur G
sausa motora masa (kg).
m

So parametru lieto, lai novrttu motora konstrukcijas pilnbas

motora konstruktvo materilu kvalitti
pakpi un ar
nosacjumu,
ka saldzinmie traktoru vai automobiu motori ir vienda
tipa
un ar viendu litru. Dadas litras un grieans frekvences

saldzinanai
motoru parametrs Gm; nav sevii piemrots, jo
elektroiekrtas, degvielas aparatras un dau citu motoru agre-
gtu masa ir maz atkarga no motora izmriem un td nevie-
ndi ietekm parametru G Vidjs un liels jaudas motoriem,
m ;.

palielinoties cilindru diametram, vrojama parametra G ; pieau-

m

guma tendence.

106
 3.5. tabula

Motora jaudas un masas parametri

Vir-
Litra Lltr-
Ipatiauda patmasa
iauda zul-
masa
Motora tips N iauda
l Omi
N (kW/T) (kg/kW)
r
(kW//) (kell)
(kW/dm2 )

karburatormotors
vieglajam automobilim 15.. .50 11...33 18.. .140 50.. .100 0,5.. .3,0

kravas automobilim 11.. .33 15. ..26 11...44 50.. .120 1,6. ..7,4
letrtaktu dzemotors

kravas automobilim 7,4.. .18,0 11...26 6. ..15 7a..150 2,2.. .6,6

traktoram 7,4.. .15,0 9.. .15 7,4. ..15,0 100. ..230 5,8. ..15,1

Ipatmasa jeb metalietilpiba G mN (kg/kW) ir sausa motora

attiecinta pret maksimlo efektvo jaudu:

masa,

GmN =

tt~~

(3.49)
'' c ma x

Metlietilpba auj saldzint dadus motorus to kon-

pc
strukcijas materilu masas un motora forsanas pakpes. Ldz

ar motora jaudas palielinanos patmasa samazins, piemram,

motoram CMiI-14 patmasa G N=l4,l kg/kW, bet motoram
m

CMZI-60 GmN =
7,6 kg/kW, t. i., samazinta 65%.

par

aj nodaljum minto parametru robelielumi msdienu

traktoru un automobiu motoriem uzrdti 3.5 tabul.

Nodokjauda Nnoi (kW) kalpo nodoka summas aprinanai.

T ir nosacta jauda, ko visbiek izskaito pc empriskas for-
mulas

N nod =
0,3 d 2si, (3.50)
kur d
cilindra diametrs (cm);
s

virzua gjiens (m);

i
cilindru skaits.

Pdjos gados daudzs valsts nodokjaudu un nodoka summu

aprina atkarb cik liel mr spkrata motors

no t, piesro
atmosfru ar toksiskm vielm (sk. 2.11.).

4. nodaa

IEKDEDZES MOTORA

SILTUMTEHNISKAIS APRINS

4.1. MOTORA SILTUMA BILANCE

I Analizjot motora darbbas cikla parametrus (sk.

3. nod.), tika konstatts, ka motora efektvam darbam patr
tikai dau no kopj siltuma daudzuma, kas izdals, degvielai

107
sadegot cilindros. Prjo siltumu dados veidos no motora aiz-

vada.
Lai vartu analizt motora konstrucijas pilnbu, siltuma sada-

ljuma raksturu, faktorus, kas to ietekm, un metodes siltuma

izmantoanas uzlaboanai, k ar lai iegtu nepiecieamos izejas

datus dzess sistmas aprinam (sk. 11.n0d.), motoru izminot,
nosaka t siltuma bilanci.

Siltuma bilances viendojumu visprg veid uzraksta di:

Qo =
Qe+Qdz +Q g +Q n + Qp, (4.1)
kur Q 0 ' kopjais siltuma daudzums, kas izdals, degvielai sa-

motora cilindros darba

degot dotaj rem;
Qe
motora efektvajam darbam ekvivalentais lietderg
siltuma daudzums;

Qdz
dzess sistm aizvadtais siltuma daudzums;
Q n i degvielas nepilngas sadedzes rezultt zaudtais sil-

tuma daudzums;

Qg ar atgzm aizvadtais siltuma daudzums;

Qp -
prpalikuais siltuma daudzums, kas ietver iepriek
neuzskaittus siltuma zuduma veidus, k, piemram,
siltumu, ko aizvada eoanas sistm (sk. 10.11.2.),
siltumu, ko patr mehnisko zudumu prvaranai,

siltumu, ko zaud radicijas ce, v. c.

Kopjais siltuma daudzums Q0 (J/s), kas izdals motora

cilindros vien sekund, ir

Q.=%|i. (4.2)

kur Gd degvielas patri stund (kg/h);

Qz degvielas (sk. 2.12. un 2.13. tab.) zemk siltumspja
(kJ/kg).

Lietdergais siltuma daudzums Qe (J/s) ir ekvivalents efekt-

vajai jaudai N (W).

e

Dzess sistm aizvadto siltuma daudzumu Q dz aprina pc

formulm:

Qdz=GdzCdz(7,2-7 1) (4.3)
vai

m
Q dz =cidl+ 2n , (4.4)
oc

kur Qdz

dzess sistm cirkuljo idruma (gaisa) dau-

dzums (kg/s);
Qz
idruma (gaisa) siltumietilpba [J/(kg-K)],
denim cdz = 4181 J/(kg-K);
T Ti dzess ieplstoa izplstoa idruma
2
un
- sistma un

(gaisa) temperatra (X);

108
 koeficients (5k.2.5.3.);
cc

gaisa pruma
c
koeficients, etrtaktu motoram c =
0,45... 0,53;
i
cilindru skaits;
d
cilindra diametrs (cm);
m
koeficients, etrtaktu motoram m =
0,6... 0,7.

Ar atgzm aizvadto siltuma daudzumu Q g aprina di:

Qg= c;
2
b
(7b -273)-Ml c P
a(7o-273), (4.5)

kur G
degvielas patri stund (kg/h);
d

M 2 un Mi sadedzes produktu maisjuma (sk.

un
svaig
2.5.5.) daudzums (kmol/kg);
c" un cna

patnj siltumietilpba nemaing spiedien

b

attiecgi atgzm un svaigajam maisjumam

[J/(mol-K)];
7b

atgzu temperatra, mrta izpldes caurules

gal (X);
To
cilindra ieplstoa svaig maisjuma tempera-
tra (X).
Siltuma daudzumu Q n ,ko zaud degvielas nepilngas sadedzes
rezultt, ievrt tikai karburatormotoram, ja to izmina ar

treknu degmaisjumu.

4.1. att. Iekdedzes motora siltuma bilance

6 dzemotoram A-240.
a
karburatormotoram 3HJI-130;

109
 Viendojum (4.1) ietverto siltumu zudumu veidus izsaka an

visa kopj izdalt siltuma daudzuma:

procentos no

<7e
=
Qe/QolOO%,
9dz
=
Qdz/Qoloo%,
qs =Qg /QolOO%, (4.6)
qn =Qn/QolOO%,
<7p =Qp/Qoloo%. .

Risinot kop viendojumus (4.1) un (4.6), uzraksta, ka

e + 9dz + <7g + <7n + <7p=100%.

Attiecintais efektvais siltuma daudzums ldzvrtgs efektva-

qe

jam lietderbas koeficientam T e

(sk. 3.5.5.).
Izminjumu rezultt iegto siltuma bilanci attlo grafiski
(4.1. att.), pardot, k izmains siltuma zudumu veidi atkarb

no motora grieans frekvences, noslodzes, kompresijas pakpes,

degmaisjuma sastva un citiem faktoriem.
Karburatormotora 3HJI-130 siltuma bilances grafik (4.1. att.

a) redzams, ka, motora grieans frekvencei palielinoties no

-1
800... 2500 min , efektvi izmantotais siltums palielins no
qe
22 ldz 26%- Grieans frevencei tlk palielinoties, is siltuma

daudzums atkal ttad izmains analogi efektvajam

samazins,
spiedienam (sk. 3.4. att.) un lietderbas koeficientam.

Taj pa laik siltuma daudzums, ko aizvada ar dzesjoo

idrumu, samazins no 35% ldz 25%. Siltuma daudzums, ko

aizvada ar atgzm, neprtraukti palielins gandrz proporcionli

grieans frekvencei.

Karburatormotoram darbojoties ar treknu degmaisjumu (cc<l),

ievrojamu siltuma zudumu dau (20... 30%) sastda zudumi

qn

miski nepilngas sadedzes d. Turpret dzemotoram (4.1. att.

b) siltuma zuduma daa praktiski vienldzga nullei, bet efek-

tv darb prvrst siltuma daa (sk. 4.1. tab.) un efektvais

qe
lietderbas koeficients ir augstki, ir
jo augstka kompresijas
pakpe.

4.1. tabula

Motora siltuma bilance

(%)

Efektv Dzess Ar atga-

Nepilng
darb sistm zm Prjie
sadedz
viotora prvr- aizvad- aizvad- siltuma
zaudtais
lips stais tais tais zudumi
siltums
siltums siltums siltums

karburatormotors 25*... 33 12...27 30... 55 0... 45 3... 10

zemotors
bez turboptes 30... 42 15... 35 25... 45 0...5 2...5

ar turbopti 35... 45 10...25 25... 40 0...5 2... 5

110
 Noslodzei pieaugot (4.1. att. b) no 50... 100%, efektv darb

prvrst siltuma daa qe palielins no 34 ldz 38%, ttad izmai-

ns tikai par 4%, un sasniedz savu maksimlo vrtbu, kad jauda

Ar =
0,85/Vemax. Ar dzesanas idrumu aizvadtais siltuma dau-
c

dzums dzemotoram sastda 30%, 50% 17%,

ja slodze, un ja
100% slodze.

4.2. MOTORA SILTUMTEHNISK APRINA PIEMRI

2. 3. noda dots formulas

Izmantojot un un

teortisko analu datus, veic motora siltumtehnisko aprinu.

Jatceras, ka aprina formuls ieiet rinda koeficientu, kuru izvle

pamatojas uz eksperimentu rezulttiem vai analoga tipa motora

(prototipa) konstrukcijas analzi. No pareizas o koeficientu izv-

les liel ticamba.

mr atkarga aprinu
Saj noda doti automobia karburatormotora un traktora

dzemotora siltumtehnisk aprina piemri.

4.2.1. Pirmais Aprint viegl automobia karbu-
piemrs.
ratormotora darbbas cikla parametrus un motora galvenos
izmrus.

Izejas dati: motora prototips BA3-2103, nominl jauda Ne =

=57 kW; grieans frekvence re = 5600 min -1; cilindru skaits i'=4;
koeficients
kompresijas pakpe c 8,8; gaisa pruma a
=
0,9; deg-
viela

automobiu benzns AH-93; 1 kg degvielas satur C =

=
0,855 kg, #=0,145 kg; degvielas zemk siltumspja Qz =

= 44 000 kJ/kg.
'/. Teortiski nepiecieama gaisa daudzums 1 kg degvielas
pilngai sadedzinanai, pieemot, ka gais skbeka pc tilpuma
ir 20,9%, bet pc masas
23%:

'=
ok(-T c+BH
-y -^(t - 0 85^8
--0 145
) =

=
14,96 kg;

H 1 0,145\
1 I C 0\ n lfi ,
. .
Lo= =0 516 km L
32) 209(-2- +
) '
-

+T
=

2. Svaig daudzums, pieemot, ka degvielas mol-

maisjuma
masa m
d
=
114:

Mi =+ aU =
-tt
+ 0,9 -0,516 = 0,4732 kmol.
md 114

3. Atsevio komponenu daudzums sadedzes produktos, pie-

emot & =
0,5:

Mco = =
0,0144 kmol;
1 +k 1,0

111
 M
CQ2 =-^-M co
=
0,0144 =
0,0568 kmol;

M =*AA co =
0,5-0,0144 =
0,0072 kmol;
H

M =0,5H-M - 0,0725-0,0072 =
0,0653 kmol;

0,3669 kmol.
M =0,79aL0 = 0,79-0,9-0,516 =

Nt

daudzums:
Sadedzes produktu kopjais
M2 M M +.M
=

Co
+
CO} Xl +Mh,o+vWh 2
=

=
0,0144 + 0,568 + 0,0072 + 0,0653+ 0,3669 =
0,5106 kmol.

4. Molu maias koeficients:

M 2 0,5106
~.
08
I'oB-5.1'
= == =
-

^ "4732

5. lepldes procesa beigu parametri. Pieem, ka p o

= O.IMPa,
7 = 288 X, A7 =25 X, 7" = 7 +A7 = 313 X, 7 =lloo X, p r
=

0 0 0 r

=
0,125 MPa. Svaiga pildjuma blvums
p0
=
Po/7' . 0
Ta ka gai-
sam B =

8314/mg un mg =

29, tad

6
Pm n ...
0,1-29-10 ... , ,
, ,
10 U6B kg/m
p^BlT47- "
= =

8314-313

Spiediena samazinjums iepldes proces Ap =

(0,06... 0,20)p0.
T k motors ir trrites, tad ka 0,18 p O.
aprinmais pieem, Ap =

Spiediens iepldes beigs:

pa =
p o -Ap =
0,1-0,18-0,1=0,082 MPa.

Atliku gzu koeficients

(70 + A7)pr (288 + 25)0,125

c
_
= nn qfi
Yr
7
r (pa -pr ) 1100(8,8-0,082-0,125) '

lepldes beigu temperatra

7 +A7+yr 7r 288 +25 + 0,0596-1100
0
T OC7
7a ~
W *
Ty~r 1+0,0596

Pildjuma koeficients

T
o (epa-Pr) 288(8,8-0,082-0,125)
o
_

n?n
U /UJ/
7
Tv
(70 +A7) (e-l)po (288 + 25) (8,8-1)0,1 ' -

Pieem, ka =
0,7.
t)v

6. Saspiedes
procesa parametri. Izvlas saspiedes politropas
pakpes rdtju i=1,34 vai aprina pc formulas
(2.31).

112
 Spiediens saspiedes beigas
n, 34
p c =Pa e =
0,082 B,B'' =
1,51 MPa.

Temperatra saspiedes beigs

34
7 = 7 e"'- 1 =
357-8,81' -

1 = 748 K.
c a

7. Sadedzes procesa parametri. Darbmaisjuma stenais molu

maias koeficients

uo +Yr 1,08+ 0,0596

.n
= =I '7s
T+V 1+0,0596 -
Darbmaisjuma patnj siltumietilpba saspiedes procesa

beigs

c' =
20,1 +1,74 7C 10- 3 = 20,1 +1,74 748
>
10~3 =

,1,1.
vc i
=
21,39 kJ/(kmol-K).

Sadedzes produktu patnj siltumietilpba sadedzes procesa

beigs

c' + (1,38a+1,55) 10-3 7

=

(18,4 +2,6a) z
=

vz

10~3 7
=

18,4+2,6 0,9 + (1,38 -0,9+1,55) z

=

3
=
20,73+2,79-10~ 7
z
kJ/(kmol-K).

7 sadedzes beigs aprina dega-

Temperatru Z procesa no

nas viendojuma, pieemot siltuma izmantoanas koeficientu

1=0,85:

+C 7 =pc" 7
, , vc
c
v
7
aLo (l+Yr) 2

0,85-44 000
+
0,9-0,516(1+0,0596) '
3
=
1,075- (20,73 + 2,79-10" 7 )7Z;
Z

264,4 =0;
*
0,0037z + 22,287z -75

2
-

22,28+1/ 22,28 +4 0,00375 264,4 X

T =

2-0,003

Spiediens sadedzes procesa beigs

1,075- 1,51 =5,25 MPa.

p z

8. Izpletes parametri. Izvlas izpletes politropas

procesa pa-

kpes rdtju n =1,24 vai aprina pc formulas (2.79). Spie-

2

diens izpletes beigs

MPa.
P.=
=
0,354

113
 Temperatra izpletes beigas

_
Tz 2386 s.
~,c

Spiediena pieauguma koeficients

pc 1.51

9. Motora indictie parametri. Teortiskais vidjais indictais

spiediens

x l^ )
'

p 1 ~

7
_

~h7-( 1 ~
=

1,51 f 3,477 /
_l \_ _J
B,B 11 1,24-1 \ 8.8 1'
24 -

1/ 1,34-1

X
-( 1 _

=0.844 MPa.

Pieem indigrammas noapaojuma koeficientu v = 0,97. Tad

stenais vidjais indictais spiediens

Pi
=
vp', =
0,97-0,844 =
0,82 MPa.

Indictais lietderbas koeficients

p,/ 0a 0,82-14,96-0,9 . _

0A
' 307
"
= =

0^7 44-1,168-0,7

Indictais degvielas patpatri

3600 3600
occ k
...
,
, ,
i=
=
=266 5 g/()-
kW--h
W 44T307 '
-10. Darba cikla efektvie parametri. Pc motora izv-
prototipa
las virzua gjienu s =
0,08 m un aprina virzua kustbas vidjo
trumu:

sn 0,08-5600 ,
H
'93m/s-
Uvid= = =

3o -^0

Motora mehnisko zudumu spiediens

p m
=
0,034+0,0 113rj vid =
0,034 + 0,0113-14,93 0,2
= MPa.

Darba cikla vidjais efektvais spiediens

Pe =Pi Pm
=
0,82 0,20 =
0,62 MPa.

Mehniskais lietderbas koeficients

Pe 0,62 _
=
=0,76
Tlm=
pT o^2 -

114
Efektvais lietderbas koeficients

r) e
=
T)mr]i
=
0,760 0,307 m 0,233.

Degvielas efektvais patpatri

Degvielas patri stund

N 352-57 , ~
x ge c
nnn
Gd = =20 ' kg/h-
=Tooo -Tooo-

-11. Motoru galvenie Izmri. Motora litra

30A/ T 30-57-4
e

,_
p e 0,62-5600 '

Viena cilindra darba tilpums

Vh =-& = = 500 cm
,
3

t 4

Pieem attiecbu =
s/d =
0,9, tad
p

2s 3
Vh=-T-d =-~ no kurienes atrod cilindra diametru:
P>
4 4

Virzua gjiens s=ipd =

0,9-90 =81 mm.

Pieem s =
80mm; d =
90mm, tad

Vh =-^-d s=^4^o,9 2 2
-0,8 =
0,5 /;
4 4

V tn 0,62-0,5-4-5600
p e n
=! = =
57,3 kW.
"5
30t 30-4

Siltumtehnisk aprina relatv kda

57,3 s7 '
%.
~

100% =
100 =
1,23
JV 57
e

4.2.2. Otrais piemrs. Veikt traktora dzemotora siltumteh-

nisko aprinu.
dati: motora prototips J-240, nominl jauda N
Izejas e
=

=62 nominlais trums 230 rad/s; kompresijas

kW; grieans w
=

pakpe e=l6; cilindru skaits t'=4; dzedegviela JI (C =

0,870;
//
=
0,126; 0 =
0,004); degvielas zemk siltumspja Qz =

=42 440 kJ/kg; apkrtjs vides spiediens 0,l

= MPa un tem-
p o

peratra 7 =
288 K.
0

115
 Parametri, kurus pieem no prototipa jeb analoga tipa dze-
motora izminjumu rezulttiem: izpldes beigu spiediens =
pr

MPa 7 825 X; svaig maisjuma sasil-

=
0,11 un
temperatra r
=

anas temperatra A7=3o X; gaisa pruma koeficients a=1,43;

siltuma izmantoanas koeficients | =
0,78; spiediena pieauguma
koeficients A=l,6; izpletes politropas pakpes rdtjs n2 =1,27;

noapaojuma koeficients 0,95; virzua gjiena

indigrammas vi
=

attiecba pret diametru

p
=
s/d=1,16.

1. Teortiski
nepiecieamais gaisa daudzums 1 kg degvielas
sadeganai, pieemot, ka gais skbeka pc tilpuma ir 20,9%,
pc masas

23%:
1 8H 1 /0.870 0,126 0,004V
(C Q\_
~ +

0,209 (12 4
32/ 12 4 32
J~
=
0,495 kmol;

/o=^(t c+BH -

o
)=^(t ' 0 87+8
-'
0 126-'004
)=
=
14,45 kg.

2. Svaig pildjuma daudzums

M =
aL O =
1,43-0,495 =
0,708 kmol.
x

3. Atsevio komponenu daudzums sadedzes produktos:

Af
co
=

-
0 073 kmol =
J

H 0,126
M .._,
.
M = = o '63 kmol;
H O ~2 2

Mo2 =
0,209 (a -1) L0 =0,209 (1,43 -1) 0,495 =

=
0,0477 kmol;

Af 0,79 aL 0,559 kmol.

Nj
=

O
=

0,79-1,43-0,495 =

Kopjais sadedzes produktu daudzums

M2= M +M +M 0l +M =
COi Hio Ni
=

0,73 + 0,063 + 0,0477 + 0,559 =

0,742 kmol.

Molu maias koeficients

M 2 0,742
048-
I'o4B-4.1'
= =

A7 OJOB

4. lepldes procesa beigu parametri. Pieemot Ap =

0,06po ,
iepldes beigu spiediens

p a
=
Po-Ap = 0,1-0,06-0,l =
0,094 MPa.

116
 Atliku koeficients
gzu

_
(70 +/A7)p r _
(288 + 30)0,11
Yr U)UOU^
7 (epa -p r ) 825(16-0,094-0,11)
r

lepldes beigu temperatra

_70 +A7+y r7r 288 +30 + 0,0304-825

OOQ
_

"
7a ~

1+0,0304

Pildjuma koeficients

7 (epa -p r ) 288(16-0,094-0,11)
0

(70 +A7) (e-l)p 0 (288+30) (16-1)0,1 '

Svaig pildjuma parametri iepldes proces

Po
=
Po{BT' ); gaisam 0
5 =

8314/mg; mg =
29;

7, =
288+A7=288+30 = 318 X, tad
o

Pom s
0,1-29
10
_

P0 I ' ls '

~831470 "8314-318

5. Saspiedes procesa parametri. Saspiedes politropas pakpes

10.45 10,45 .
-j-i-- , ~.
radtais rti = 1,41 '=1,41 ?7^7r-='1,37.

Spiediens saspiedes beigs

137
=
e"' =
0,094-16 =4,2 MPa.
pc p a

Temperatra saspiedes beigs

1 37
7 = 7 e">- =
333-161-
-

1 =9 16 K.
c a

6. Sadedzes beigu parametri. Darbmaisjuma stenais

procesa
molu maias koeficients

Ho+Vr 1,048+ 0,0304 . ...

=I '46
-
=

1+0,0304

Darbmaisjuma siltumietilpba saspiedes procesa beigs

3 3
' =20,1 +1,74-10- 7 c =
20,l+1,74-O" -916 =

vc ' '

=
21,67 kJ/(kmol-K).

Deganas produktu siltumietilpba sadedzes

procesa beigs

,; z
=8,314 +
(20,l + +
(iM l,55)l0-
+
3
7
z
=

=
8,314 + 20,1 + + + 1,55
10-3 7
Z
=

= 28,957 + 0,00251 7Z kJ/(kmol-K).

117
 T sadedzes beigas aprina vien-
Temperatru z procesa no

dojuma

'
vvc
Af,(l+Yr) pz

0 78-42 440
+ < 2I 67 + 3' 4 1 6-916-
' B'3'4-8' '
-

0,708(1 + 0,0304)

-=
1,046(28,957+ 0,00251 7 )7Z;
Z

2
0,00262 7 Z + 30,289 7 Z -67 890,13 =0.

2
-

30,289+ y 30.289 +4 0,0026267

2-0,00262

Spiediens sadedzes procesa beigs

pz
=

Xpc =

1,6-4,137 =
6,62 MPa.

7. Izpletes parametri. Skotnjs izpletes koeficients

procesa

(pakpe)

uTz 1,046-1922
_ _

p -

~77c" 1,6-916 '

Turpmks izpletes pakpe

6= =
-lf- = 11,67.
p 1,371

Spiediens izpletes beigs

P- = =

2
0 92 MPa
-
Temperatra izpletes beigs

7b =_
=" X
6
;^rr=
1 1.67 1-27 -

1 '

8. Motora indictle indictais

parametri. Teortiskais vidjais
spiediens

>-^)]=

-n3^r( -T6^=r-)]= ' 1 0 789 MPa

-

stenais vidjais indictais spiediens

Pi
=
vp'i =

0,95-0,789 =
0,75 MPa.

118
 Indictais lietderbas koeficients

pi/oa 0,75-14,45-1,43
_
=

Qzpo riv 42,44-1,15-0,84

Indictais degvielas patpatri

3600 3600
00
. ... ...
.'
- 220 kW h)-

-
0,38-42,44

9. Darba cikla efektvie parametri. Pc motora prototipa izv-

las virzuja gjienu s =

0,085m, pc kura aprina virzua kustbas
vidjo trumu:

sco 0,085-230 .
cno
y
v
id= = =
6,23 m/s.
n n

Motora mehnisko zudumu spiediens

=
0,088 + o,l2u vid
=

0,088 + 0,012-6,23
=
0,163 MPa.
Pm

Darba cikla vidjais efektvais spiediens

=
0,7500,163 =
0,587 MPa.
p e =Pi pm

Mehniskais lietderbas koeficients

p e 0,587
Tm
=
= =
OJB.
nyr
1 pi 0,75

Efektvais lietderbas koeficients

T] e
=

nmr]i
=
0,78-0,38 =
0,3.

Degvielas efektvais patpatri

= 220 g/(kW.h).

Degvielas stundas patri

N 280-62
r
ge c
Gd= =17 3 kg/h
' "
=

-ooo -oor

10. Motora galvenie Izmri. Viena cilindra darba tilpums

Ptot 0,087-230-4

Cilindra diametrs un virzua gjiens

3 3

l/4V h l/4-1,45-1- 3
nilc
_ _

A
d= \ -=
/ =
0,1167 m~0,12
10
m;
r-r?
\ no \ n 1,16

s=pd= 1,16-0,1167 =
0,135 m.

119
 11. Motora kas aprinti noapaotam d
parametri, pec un

s vrtbm. Viena cilindra darba tilpums

Vh = ---d 2 -s=-^O,l2 2
-0,135= 1,526-10~
3
m 3=
1,526 /.
4 4

Efektv jauda
V ia> 0.587-1,526-4-230
p e n CX
,

Siltumtehnisk aprina kda

65 4 62
0
-

' 62
'0^Q=5,5;0/o.
13. Motora siltuma degvielu ievadtais siltuma
bilance. Ar
daudzums

Qo =

O^ =41 =
212474 J/s

Siltuma daudzums, kas ekvivalents efektvajai jaudai,

Q e =loooVe =
1000-65,4 =65 400 J/s.

Dzess sistm aizvadtais siltuma daudzums, pieemot c =

= 0,53 un m =
0,6:

Q-c&* tM
M
m

-ris-0,53.4. i 2 .4m =

1,43 \
a
\ n
} n

=
35510 J/s.

Ar atgzm aizvadtais siltuma daudzums

Qg =

-||M 2
c'
pb
(701
-273) =

3
=

i^ -

[0,742 33,78 (990-273) -

0,708 21,67 (288

-

273) ] =

=87 868 J/s.

Prjais siltuma daudzums

QP Qo- (Qe + Qdz =212474- 400 +35 510 +87 868)

=
+ Qg) (65 =

=
23 696 J/s.

Procentuli:

65 400-100
Qe
m=

n7SO/
=30 78 /'
.
q^Q-o 212474 -
Qdz, nn 35510-100
16
'72/o;
100 =

=-2T2474-

120
 Q g,AA 87 868-100 .
orn
100 =41
'35%;
=

212474

QPir. 23 696-100
10Q=
n M ,_.
*
= =

1U5%;
Q7 212 474

Kop 100%.

5. nodaa

KLOA-KLAA MEHNISMS

5.1. KLOA-KLAA MEHNISMA

KONSTRUKCIJA

5.1.1. Blokkarteris veido motora pamatu, kur

iemont vai kura piestiprina motora prjs detaas mezglus.
pie un

Daiem motoriem (BA3, rA3-51Au.c.) blokkarteri atlej kop ar

cilindriem,kas uzem dau no

gzu spiediena radt stiepes spka.
Sda konstrukcija vienkro blokkartera izgatavoanu, samazina

motora izmrus, palielina blokkartera stingrbu un ldz ar to

samazina motora dilanu, bet apgrtina cilindra remontu. Bez

tam blokkarteri d gadjum izgatavo no

tikpat augstvrtga
let uguna, k cilindrus, kuri pakauti lielam spiedienam un

augstai temperatrai, gzu korozijas iedarbbai un dilanai.

Minto trkumu d lielkai motoru daai cilindrus izgatavo
atsevii no blokkartera, k cilindru aulas 5 (5.1. att.), kuras

iepres blokkartera 8 augda izveidotajos urbumos. Tpc gzu

spiediena radto spku tikai blokkartera sienas.
stiepes uzem

Vienkrks ir ar motora remonts, jo izdilus cilin-

un
bojts
dra aulas izvelk un apmaina pret jaunm. Sda konstrukcija
auj blokkarteri izgatavot no ltka materila

pelk uguna
(3HJI-130, HM3, CM,H)
vai pat no alumnija un silcija sa-

kausjuma
silumna (3M3-53, 3M3-24 v. c). Silumna blok-
kartcrim ir ievrojami mazka masa.

da izveido vertiklas
Blokkartera apakj rssienas ar

klovrpstas pamatgultu ligzdm 33. Lai palielintu blokkartera

stingrumu, rssienas pastiprina ar ribm, bet kartera daljuma

plakni novieto zemk pamatgultu daljuma plakni. Blokkar-
par

teri izveido urbumus un attiecgas telpas gzu sadales mehnisma

k ar dzess sistmas eoanas sistmas
detau montai, un

kanlus.

Pie blokkartera rpgi apstrdts augjs virsmas ar galvas

skrvm piestiprina cilindru galvu 10. Cilindru noblvanai starp
cilindru galvu un blokkarteri ievieto galvas blvi 9. Visplak lieto

bet
mkstas grafitizta azbesttrauda galvas blves, sastopamas
ar pilnmetla galvas blves, piemram, no trauda (HM3-740),
vara vai alumnija.

121
5.1. att. V veida motora (-130) rsgriezums:
/
ellas sknis; 2 motora nostiprinanas balsts; 3
klanis; 4
virzulis; 5

cilindra izpldes kolektors; aizsargaula; blokkarteris; 9 cilin-

aula; 6 7 8

cilindru 12
dru galvas blve; 10 galva; // vrsta ligzda; izpldes vrsts;

13 vrsta vadkla; 14 vrsta 15 divplecu svira; 16 divplecu sviras

atspere;

ass; 17
iepldes kolektors; 18 kartera ventilcijas vrsts: 19

ellas trtjs:
20
karburators; 21
partraucjs-sadaltjs; 22
ellas mrstienis; 23

aizdedzes

svece; 24
iepldes vrsts; 25
degkamera: 26
virznla pirksts; 27
bdstienis;
28 29 sadales 30 uztvrjs: 31 kartera vaks:
bdtjs; gzu vrpsta; ellas

32 33 34 35 kartera blve.
klovrpsta; pamatgulta ligzda; riba:

Blokkartera apakjai virsmai pieskrv kartera vku 31, kas

novr netrumu motor ari k eas tvertne.

iekanu un
kalpo
blokkarteri karteri ievieto vai blvi 35,
Starp un kora paronlta
kas novr eas rsei. Blokkartera priekjai virsmai parasti
piestiprina sadales zobratu karteri, bet pakajai virsmai

spara-

rata karteri. Apstrdtm virsmm blokkartera snos

un sajga
piestiprina motora prjos mezglus.

122
 5.1.2. Cilindr norisins motora darbbas procesi (sk. 2. nod.),
un cilindra iekj darbvirsma vada virzuli. Lai palielintu darb-

cilindra iekjo virsmu (spoguli) rpgi izslp norda

mu, un

ar augstfrekvences strvu.

Gaisdzeses motora cilindru izveido ar dzestjribm 2 (5.2. att.

katru kopgam karterim

a) un atsevii piestiprina ar
garm
nesom skrvm / (MeM3) vai ar ar sm skrvm 3 (5.2. att.b)

caur atbalsta atloku, kuru izveido cilindra apakda (Zl-16).

Blokkarterim ajos motoros ir vai nu pamatgultu dalt ligzda
(i-21, vai ar tunea tipa pamatgultu nedalt ligzda
Jl-37M.),
(MeM3).
Sidrumdzeses motoros vienldz plai lieto sausas un slapjas
cilindru aulas. Sauso aulu 4 (5.2. att. c un c) dzesanas id-
rums tiei neapskalo, un to parasti iepres tikai cilindra vai cilin-

dra aulas augda, kur ir vislielkais spiediens tem-

gzes un

peratra. Sauso aulu izgatavo no

karstumizturga austenta

uguna (nirezista) ar sieniu biezumu 2... 4 mm. Sda aula

2...3 reizes palielina cilindra darbmu. Remontjot motoru,

5.2. att. Cilindru tipi:

a un b
gaisdzeses motoru cilindri; c cilindra saus aula (TA3-5IA); d cilindra

slapj aula (fl-240); c cilindra kombint aula (3M3-53); / un 3

skrves;
2
dzestjriba; 4 sauss aulas; 5 un 10 centranas jostias; 6
slapjs
aulas; 7

atmale; 8 un S

blivgredzeni.

123
aulu kop cilindru attiecgam remontizmram. Retk
ar
izvirpo
izmanto cilindra vis aulu.
garum ieprestu sauso

Slapjo aulu Monometlisko

no rpuses apskalo idrums.
slapjo aulu 6 (5.2. att. d) izgatavo no pelk vai let uguna
biezumu 6... 11 Slapjajai aulai ir 5
ar sieniu mm.
jostia un

jostia 10, kas aulu centr blokkartera urbum. aulas aug-

da izveido atbalsta atmali 7, kura nedaudz izceas virs blok-

kartera augjs virsmas. Pievelkot galvas skrves, cilindru

galva atmali ciei piespie ts sai blokkarteri, noblvjot motora

dzestjapvalku. Daiem motoriem zem s atmales novieto vara

vai cita materila blvgredzenu. aulas apakda dzestjap-

valku parasti noblv ar vienu vai vairkiem gumijas blvgredze-
niem 9. Bimetlisk aula sastv no slapjs aulas 6 (5.2. att. e) t

kuras augda iepres karstumizturga uguna sauso aulu 4.

Dakrt (3M3-53, 3M3-24 v.c.) slapjo aulu fiks blokkarteri

tikai ts apakda, kur izveido centrjoo jostiu un atbalsta

atmali. Zem atmales novieto vara blvgredzenu 8. Augda aulu

fiks cilindru galva. Sda konstrukcija aulas
atvieglo izemanu
no blokkartera.

Cilindrus iedala izmru to faktisk diametra, kas

grups pc
drkst bt pielaides robes. Grupas aizzmi (burts A, B, B utt.)
iesit aulas gala, snu virsmas vai blokkartera
uz uz augjs
virsmas blakus cilindram. Sda vienkro cilindru
grupana
raoanu, jo var pieaut mehnisks apstrdes lielku pielaidi.
Montas precizitti pank, komplektjot cilindru tikai kop ar

attiecgs izmru virzuli.

grupas
5.1.3. Cilindru liela
galva pakauta augstas temperatras,
spiediena un
gzu korozijas iedarbbai. Cilindru galvu izgatavo
no
alumnija sakausjuma vai uguna. Alumnija sakausjuma
cilindru galvai ir zemka darba temperatra (200C) nek uguna
cilindru galvai (350C), jo alumnija sakausjums sliktk
uzem
siltumu sadedzes produktiem, bet siltumu labk pr-
no uzemto
vada vid. Tas karburatormotora kom-
apkrtj auj palielint
presijas pakpi, neizraisot detonciju (2.6.4.). Bez tam alumnija
sakausjuma cilindru galva ir vieglka. Minto priekrocbu d
alumnija sakausjuma cilindru tikai karburatormo-
galvas ir ne
toriem, bet ar dzemotoriem (,H-21, HM3-740).
Cilindru galvas konstruktvais izveidojums atkargs no motora

tipa. Sidrumdzeses motora galvu parasti izgatavo kopju visiem

vienas rindas cilindriem. Tikai atsevios gadjumos (HM3-740)

lieto katram cilindram atseviu galvu, kas atvieglo motora mon-

tu demontu. motoros
un Turpret gaisdzeses visizplattks
ir katram cilindram individulas kuras
piestiprinmas galvas,
izveido ar dzesanas ribm.
Karburatormotora galv 10 (5.1. att.) katram cilindram izveido

degkameru 25, aizdedzes sveces urbumu, iepldes un izpldes

kanlu. Degkameras formu nosaka mehnisma tips (sk.
vrstu
7.1.), degmaisjuma sagatavoanas veids v. c. Apakvrstu mo-

124
 5.3. att. Degkameru formas:

F veida degkamera (TA3-51A); b F veida degkamera

ar vrstu slpu novietojumu (3HJI-164): c cilindrisk deg-

kamera; d veida degkamera (3M3-24); pussfrisk

degkamera (A3JIK-412); / aizdedzes sveces; 2

izpldes
vrsts; 3 iepldes vrsts; 4
degkameras.

toram (5.3. att. a) vrstus iemont blokkarteri cilindra vien

pus.
Tpc degkamerai ir izstiepta (F veida) forma, kura nelabvlgi
iespaido sadedzes un rada labvlgus apstkus deton-
procesu

cijai. Sda degkamera samazina ar cilindra pildjumu, cilindrs

sliktk atbrvojas atliku Lai os trkumus
no gzm. daji no-

vrstu, degkamerai virs vrstiem izveido pussfrisku paplain-

jumu (Ricardo degkamera) vai ar iepldes kanlu attiecb pret
degkameru novieto tangencili (sk. 2.8. att.), kas veicina deg-
maisjuma savirpuoanu un sadeganu. Prieklaicgas uzliesmo-

anas (sk. 2.6.5.) novranai aizdedzes sveci 1 novieto virs izpl-

des vrsta kura tuvum is skties vistrk. Daos
2, process var

apakvrstu motoros (5.3. att. b) degkameras garuma samazin-

anai vrstus novieto slpi.

Augvrstu motoram vrstus iemont cilindru galv. Tas atauj
izveidot kompaktku degkameru tiei virs cilindra ar cilindrisku

(5.3. att. c), veida (5.3. att. d) vai pussfrisku (5.3. att. c)
formu. Sm kamerm ir mazs siltuma zudums (sk. 4.1.), ts

labi atbrvojas no atliku gzm un nodroina cilindra labu pil-

djumu. Darbmaisjums ajs kamers sadeg trk, tpc mazka

ir iespja rasties detoncijai ar paaugstintas kompresijas pa-

kpes motoros. Visracionlk ir pussfrisk degkamera. Tomr

to lieto retk nek veida degkameru, jo vrstu

novietojums
divs rinds sare gzu sadales mehnisma konstrukciju.

degkameras formu izvlas galvenokrt atkarb

Dzemotora
no degmaisjuma sagatavoanas pamiena (sk. 2.7.4. un 8.2.).

125
 Sidrumdzeses motoram cilindru galv izveido dzestjapvalku
degkameras, atgzu izpldes kanlu, vrstu un citu detau dze-
sanai.

Virzulis Uz virzuli
5.1.4. uzem gzu spiedienu. darbojas
gzes spiediens un inerces spks (sk. 5.3.4.), k ar berzes spks
un karst gze. Agrk virzuus izgatavoja no let uguna, bet

tagad gandrz visu spkratu motoriem lieto alumnija sakausjumu

virzuus, kas ir vieglki un rada mazkus inerces spkus, labk

aizvada uzemto siltumu, tpc virzua virsas temperatra nepr-

sniedz 350C. Tas uzlabo cilindra pildjumu, samazina kvlojou

piededu veidoanos un darbmaisjuma detonciju. Alumnija sa-

kausjuma virzua galvenie trkumi ir samr maza nodilum-

izturba un liels termisks izpleans koeficients. Nodilumiztur-

bas palielinanai alumnija virzua virsmu termiski apstrd un

alvo. Bez tam alvota virsma labk piestrdjas cilindram.

Lai alumnija sakausjuma virzulis, iemontts cilindr, veidotu

mazku atstarpi un tdjdi samazintu neiesilua motora virzua
klaudzanu, veic vairkus konstruktvos pamienus termisks

izpleans kompensanai: 1) virzuli izgatavo vai nu konisku,

mucveida (3M3-24), vai pakpjveida, mazko diametru
ar
aug-
da, kura visvairk sakarst izpleas; vadotni 7
un 2) virzua
(5.4. att.) izveido ovlu, ar mazko diametru virzua pirksta
plakn, jo aj plakn virzulim ir pieljumi 6 ar urbumiem virzua
pirksta ievietoanai, kas palielina ai viet virzua masu un ter-

misko izpleanos; 3) bimetliskajam virzulim pirksta pieljum

iekaus trauda termoregulcijas plksnti 2 vai vir-
(BA3) ar

zua vadotnes augda ievieto trauda gredzenu (5.4. att. b), kas

veicina virzua vienmrgku sakaranu un izpleanos (3M3-24);

4) virzua vadotnes mazk noslogotaj pus izveido
izgriezumu 4,
kas vadotni padara elastgu un auj izplesties bez diametra jta-
mas palielinans.
Vadotnes nenoslogoto dau virzulim biei vien izgrie (5.4. att d),

kas samazina nodroina

virzua masu un klovrpstas pretsvaru
brvu kustbu, virzulim atrodoties apakj stvokl.

Virzua blvtjda izveido rievas 5 (5.4. att. c), kurs ievieto

gredzenus. Augjo rievu dakrt izveido pa, virzul ieliet

uguna gredzen (3HJT-130, 3M3-53), tdjdi palielinot rievas

darbmu.

Virzua galvas virsa 3 etrtaktu karburatormotoram parasti ir

plakana, bet var bt ar izliekta (A3JIK-412). Divtaktu karbura-

tormotoram virzua galvas virsu izliec (5.4. att. c) vai ar izveido

ar dcflektoru 9 (1.3. att.). Dzemotoram virzua galvas izveido-

jums atkargs no degmaisjuma sagatavoanas pamiena (sk.
8.2.). Nedalts degkameras dzemotoram virzua galv izveido
degkameru 8 (5.4. att. g).
Biei vien virzua galvas iekpus izveido ribas, kas palielina
izturbu un veicina siltuma novadi no virzua galvas virsas. Da-

126
5.4. att. Virzui un virzuu pirksti:

a, b virzulis ar plksntm (BA3): d virzulis termo-

un c
termoregulcijas
ar

kompensacijas (TA3-51A); c divtaktu karburatormotora virzulis

izgriezumu (n,H.-10y);

pirksta cieais nostiprinjums klan (BA3); g

dzemotora virzulis ar peldoo

pirkstu (SM3-236); fiksanas
/ virzua gredzena

tapia; 2
termoregulcijas plk-
snte; 3
virzua virsa; 4 termokompensacijas izgriezums; 5 rievas gredzenu
ievietoanai; 6
virzua pieljums; 7
virzua vadotne: 8
degkamera; 9
virzulis;
10
sprausla; //
sprostgredzeni; 12
virzua pirksts; 13 klans.

krt virzua kura

galvu dzes eas strkla, periodiski izcas no

klana augjs galvas sprauslm 10.

Pc vadotnes diametra un pirksta urbuma
diametra virzuus
iedala izmru kuras atbilst attiecigajm cilindru pir-
grups, un

kstu Vadotnes izmra grupas aizzmi (A, B, B, V, JX,

grupm.
uzrda (iesit) virzuja galvas virsas, bet virzua pirksta
v.
c.) uz

urbumu grupu norda ar attiecgu aizzmi (01, 02, 03 v. c.) uz

virzua virsas vai ar virzua pirksta urbuma pieljumu iekrso

noteikt krs. Virzuus iedala ar masas grups, iesitot grupas

aizzmi uz virzua virsas. Komplektjot motoru, jlieto tikai vir-

zui, kuru masas starpba neprsniedz noteikto lielumu (sk. 6.4.).

Virzuli ievieto cilindr ar vadotnes lumu uz mazk noslo-

cilindra sienas pusi. Ar virzua pirksta

goto (sk. 5.3.3.) ass

nobdei (dezaksai) jbt pareiz virzien. Tpc uz

virzua
galvas virsas vai uz pirksta urbuma pieljuma ir aizzme fl,
flepcA vai bultia. levietojot virzuli cilindr, m aizzmm

127
5.5. att. Virzuu gredzeni:
d kompresijas gre-
a
gredzeni ar prlumu; b, c un
pavrpes
dzeni; c
koniskais gredzens; /
veida gredzens (CMA-60): g

trauda ellas gredzens (31IJ1-I30); h

skrpjveida kombintie gredzeni
(fl-37M); i motora BA3 gredzeni: /
gredzenu prlumu veidi:
k triselementu gredzens; /
gredzena prlums; 2
kompresijas
gredzeni; 3
ellas gredzeni; 4 un 7 segmenti; 5 aksilais eks-

panders; 6
radilais ekspanders; 8
skrpiveida ellas gredzeni;
9
fiksanas tapina; 10
fiksanas izcilnis: //
divfunkciju eks-

panders.

jbt vrstm uz motora priekgalu. Ja ir aizzme Ha3a,n, tad

tai jbt vrstai uz motora pakagalu.

5.1.5. iedala eas kombi-
Virzua gredzenus kompresijas, un

ntajos gredzenos. Kompresijas gredzens 2 (5.5. att. a) noblv

virsmu cilindru virzuli, t novrot

starp un
gzes caurpldi no

degkameras uz karteri. Gredzens novada ari siltumu no virzua

cilindra sienm. diametrs brv stvokli ir
uz
Virzua gredzena
lielks nek cilindra diametrs. Gredzenam ir /.
prlums (atslga)
Visbiek lieto gredzenus ar taisnu prlumu (5.5. att. /), retk

128
 slpu vai pakpjveida prlumu, tdi gredzeni grtk
ar
jo
lai samazina
izgatavojami, gan gzes caurpldi.
Kompresijas gredzenus ievieto virzua blvtjdaas augjs
rievs. levietojot virzuli kop ar gredzeniem cilindr, gredzeni,
pateicoties savai elastbai, ciei cilindra likvid
piespieas sienai,
starp cilindru virzuli, k ar veido labirintu, kur
spraugu un gze
pakpeniski izpleas un zaud savu spiedienu. Kompresijas gredzenu
skaits atkargs no motora kompresijas pakpes un klovrpstas
grieans frekvences. Karburatormotora virzulim ir 2...4, bet

dzemotora virzulim
3...6 gredzeni. Divtaktu motoram virzua
gredzenu fiks 9 (5.5. att./') vai izcilni 10. Ar to
ar
tapiu pank,
ka gredzeni virzua rievs neprvietojas un
prluma brvie gali
neiekst kanlos.

Kompresijas gredzenus izgatavo no smalkgraudain let

uguna, jo tas saglab elastbu augst temperatr, tam ir laba

nodilumizturba un mazs berzes koeficients. Nodilumizturbas

palielinanai kompresijas augj gredzena rjo cilindrisko

virsmu hrom. Prjos kompresijas gredzenus alvo, lai uzlabotu
to piestrdanos cilindram.

Modernajos motoros plai lieto pavrpes jeb torsiona uguna

kompresijas gredzenus (5.5. att. b, c, d). Siem gredzeniem ir ne-

simetrisks rsgriezums, jo iekjs malas augpus vai rjs

malas apakpus izvirpo rievu. Gredzenu saspieot, tas savrpjas
un piespieas cilindra sienai tikai ar rjs cilindrisks virsmas

apakjo autni. Rezultt palielins gredzena patnjais spie-

diens cilindra cilindru
uz
sienu, uzlabojas blvjums starp un

virzuli, k ar patrins gredzena piestrdans cilindram. im

paam nolkam kompresijas gredzena rjo virsmu dakrt izveido

konisku (5.5. att. c) vai ar noapao mucveidgi 2 (5.5. att. t)

Daiem motoriem (51M3, CMZI-60 v. c.) izmanto veida vai

trapecveida kompresijas gredzenus (5.5. att. /). Pateicoties gre-

dzena virsmai vai abu snu slpajm (5...10) virsmm,
augjai
gzu spiediena spkam, kas darbojas uz
gredzenu, rodas horizon-

tla komponente, kura palielina gredzena spiedienu uz cilindra

sienu.

Arvien plak lieto kompresijas gredzenus ar spiediena kori-

tu sadaljumu (sk. 5.4.3.) aploci. So gredzenu forma brv

pa
stvokl ir ovla un izveidota t, lai maksimlais spiediens uz

cilindra sienu btu luma viet. Rezultt samazins

gzu
caurplde un palielins gredzenu darbms.

EHas gredzens 3 (5.5. att. a), virzulim prvietojoties uz leju,

cilindra sienm eu. Pretj gadjum ea
noem (norau) no

nokst rodas piededi palielins eas

degkamer, un
patri.
Virzulim ir 1 vai 2 eas gredzeni; tos novieto rievs zem kom-

presijas gredzeniem virzua blvtjda vai vadotn.

uguna vai trauda. Drenas

Eas gredzenus izgatavo no

tipa uguna eas gredzenam ir 8...10 spraugas eas novadanai

129
virzua rievas iekpus. Savukrt virzul pret m rievm ir

urbumi vai novadanai virzua iekpus. Lai eas

spraugas eas
gredzenu labk piespiestu cilindra sienai, daos motoros (BA3,
3M3, CMZI-60) aiz gredzena 3 (5.5. att. i) virzua riev ievieto

trauda kuru radilo ekspanderu

elastgu atsperi 6, sauc
par

(izplctju vai piespiedju).

etrelementu trauda eas gredzens sastv no diviem seg-

mentiem 4 un 7 (5.5. att. g), kurus cilindra sienai piespie radi-

lais ekspanders 6, bet virzua rievas malm

aksilais ekspan-
ders 5. Trselementu trauda gredzenu (5.5. att. k) aksilaj un

radilaj virzien spie viens un tas pats divfunkciju ekspan-

ders 11.

Kombintais gredzens izpilda gan kompresijas, gan ar eas

gredzena funkcijas. Saj grup ietilpst skrpjveida gredzens 8,
kura rmal izveido konisku vai cilindrisku jostiu (skrpi), kas

labk noblv un eu no cilindra sienas. Eu vl labk

noem

novada, ja virzua vien riev uzstda divus kombintos skrpj-

veida gredzenus (fl-240, JI-37M).
5.1.6. Virzua pirksts 12 (5.4. att. f un g) savieno virzuli 9 ar

klani 13. Virzua pirkstu leta mazogleka trauda

gatavo no

t virsmu 1,0... 1,5 dzium cement vai rda

un rjo mm ar

strvu. Ldz ar to pirkstam ir cieta virskrta, bet

augstfrekvences
mksta serde, kas padara pirkstu izturgu k pret dilanu, t ar

pret triecienveida slodzi. Berzes samazinanai pirksta rjo vir-

pul, bet inerces spka samazinanai

smu slp un masas un

pirkstu izgatavo cauruveid.

Pc faktisk diametra pirkstus iedala izmru grups, kuras
atbilst virzua urbuma izmru grupm (sk. 5.1.4.). Grupas aizzmi
iesit uz pirksta gala virsmas vai pirksta galus iekrso attiecg
krs.

Pc pirksta nostiprinjuma veida virzul un.klan izir pel-

doo un cieo pirkstu. Peldoais pirksts darba laik brvi pagrie-
as k virzua urbumos, t ar klaa augj galv ieprestaj
bronzas kas samazina izdilumu palielina darba
ieliktn, pirksta un

drobu. virzien fiks diviem

Peldoo pirkstu aksil parasti ar

atspergiem sprostgredzeniem 11 (5.4. att. g), kurus ievieto virzua

pirksta urbuma rievs.

Cieo pirkstu 12 (5.4. att. /) iepres klaa augj galv 13,

notiek tikai virzua urbumos (BA3). Sd ga-
tpc pagrieans
djum vienkrojas konstrukcija, jo nav vajadzgi sprostgredzeni
virzul ieliktnis bet palielins pirksta
un klaa augj galv,
dilana un darbietilpgka ir monta, jo pirms pirksta iepres-
anas klaa augjo galvu sakars ldz 240C.

Daudzos automobiu motoros virzua pirksta asi novirza 1,5...

1,6 mm no virzua ass labi, kas samazina normlo spku
pa

(5.3.5.), virzua svrstanos un troksni, virzulim esot augj

maias punkt.

130
 5.6. att. Klai un klau gulti:

motoram CM,H,-14A; b motoram CMiI-60; c motoram 3M3-53; / un

8 fiksanas izcii; 2 elttapa; 3

klaa vks; 4

klaa skrvju
uzgriei; 5 klaa skrves; 6

virzua pirksta eoanas urbums;
7
klaa augj galva; 9 virzua pirksta ieliktnis; 10
klana kts;
//
klaa apakj galva; 12 klaa gulta ieliktni; 13 montas aiz

zmes; 14 ellas urbums; 15

nodrointjpaplksne; 16

pretuzgrieznis;
17
klaa numurs.

5.1.7. Klanis savieno virzuli ar klovrpstu. Uz klani darbojas

dinamiska slodze, kas izsauc spiedes, stiepes
abpusji mainga un

garenlieces deformciju. Klani izgatavo no ogleka trauda vai

let trauda un pc mehnisks apstrdes normaliz. Klanis

sastv att. kta 10
no
augjs galvas 7 (5.6. a), un apakjs
galvas //. Motoram ar peldoo virzua pirkstu klaa augj
galv iepres bronzas ieliktni 9, kuram izveido eas pievadanas
urbumu. Ja virzua pirkstam ir aideoana (sk. 10.2.), tad klaa
augj galv izveido vai urbumu 6, caur kuru ea
spraugu

nokst ielikta iekpus.

Klaa ktu izgatavo dubulta T profila veid, lai iegtu mak-
simlu izturbu un samazintu masu. Spiedieneoanas motora
(sk. 10.2) pirkstam eu pievada ar spiedienu, tpc klaa kt

izveido eas pievadanas garenisku kanlu.

Klaa apakj galv iemont klaa gultni. Ja klovrpsta ir
neizjaucama, tad klaa apakj galva ir dalta un klaa gultni
izveido k visbiek ir perpendikulra
sldgultni. Daljuma plakne
klaa garenasij. Lai virzuli kop ar
klani vartu izvilkt no cilin-

dra, daljuma
plakni dakrt (HM3, CMA-60) izveido zem 30,
35, 45 vai 60 liela att.
lea (5.6. b).
Klaa vaku 3 klanim piestiprina ar klaa skrvm 5, kuras

izgatavo no let trauda un rpgi apstrd, jo tm jiztur

liela dinamiska slodze. tam vku fiks 8
Bez klaa ar izciiem

131
vai tapim, kuras atslogo klaa skrves no cirpes spriegumiem.
Klaa skrves pievelk ar noteiktu momentu. Klaa skrvju uz-

4 atgrieanos nodroina elttapm 2, atsper-

grieus pret ar

skrves
giem pretuzgrieiem 16 vai ar paas klaa apgd ar

nodrointjpaplksnm 15.

kla-
Gulta ligzdu klaa apakj galv apstrd samonttam

nim. Lai montjot nesajauktu atseviu klau vkus vai

neap-

tos otrdi, klaa vka iesit aizzmes 13 vai izveido

grieztu uz un

kuriem vien Uz klaa apakjs galvas

izcius, jatrodas pus.
dakrt iesit klaa masas grupas aizzmi.

Daudzu motoru klaa apakj galv izveido nelielu urbumu

14, caur kuru ea no klaa gulta periodiski uzcas uz cilindra

sienas un sadales vrpstas izciiem.

V veida motoriem (3M3-53, fIM3, CM,T-60 v.c), kuriem divus
klanus pievieno klovrpstas vienai rdzei, klau apakj galva
attiecb pret ktu ir asimetriska, kas samazina cilindru rindu

savstarpjo novirzi. Motoros ar izjaucamm klovrpstm (\J\-

10y, n-350u.c.) klaa apakj galva ir nedalma, un taj ievieto

lodu vai rullu gultni.

5.1.8. Klaa gultnis samazina berzi un klovrpstas klaa
rdzes dilanu. Klaa sldgultnis sastv no diviem bimetliskiem

plnsienu ieliktiem 12 (5.6. att. a). Klaa apakjs galvas ligzd

ieliktus fiks izcii 1, kuri ieiet gultu ligzdas robos. Plnsienu

iztanc biezas trauda lentes

ieliktus parasti no
0,8...3,0 mm

un iekpus prklj ar 0,15... 0,40 mm biezu antifrikcijas mate-

rila krtiu, kas samazina berzi un dilanu. Plnsienu ieliktu

iekpus izveido eas sadales un dzesanas rievas. Ja virzua
pirkstam ir spiedieneoana (sk. 10.2.), tad augjam ieliktnim

ir urbums eas ievadanai klaa kta kanl.

Vidjs kompresijas pakpes (c =

5...6) karburatormotoram

k antifrikcijas materilu lieto dadu marku babtus ar kuanas

temperatru 240... 370 C, it sevii svina babtu COC-6-6. Tri-

metliskajos (trsslu) ieliktos starp trauda pamatu un babta

krtiu ir vl keramisks starpslnis, kas palielina

vara-niea
ielikta darbmu (agrka izlaiduma 3HJI-130, 3M3-53 v. c).
Lai vl vairk palielintu ieliktu darbmu, babta viet

arvien plak lieto alumnija sakausjumu AO-20 (3HJI-130,

3M3-53, A3JIK v.
c). Alumnija sakausjumam ir ievrojami
augstka kuanas nek babtam lielka izturba
temperatra un

pret triecienveida slodzm. Bez tam alumnija sakausjumam ir

mazs berzes koeficients, laba nodilumizturba. Sis sakausjums

ir lts un viegli uzkljas trauda pamatam.
Dzemotoru klau gultos k antifikcijas materilu izmanto

dadu marku (AO-20: AC-11, ACM) alumnija sakausjumus

(HM3, CMJI-60, fl-240 retk svina bronzu
v.
c), 3M3-740 v.c).
5.1.9. Klovrpstu izka no ogleka trauda vai let trauda

vai ar atlej no augstvrtga let uguna. uguna klovrpsta

sliktk iztur dinamisko slodzi, bet t vienkrk un ltk izgata-

132
5.7. att. Klovrpsta un pamatgulti:
a secilindru V veida motora klovrpsta (CMfl-60); b un c
pamatgulti (CMfl-60);
/ ellas atsviedjdiski; 3 un 14 sadales zobrati:
lskriemelis; 2 13 4 pa-


un

matgulta rdze; 5 pamatgultu ielikti; 6 fiksanas pusgredzens; 7

spararats:
*
zobvainags; 9 aizzmes; 10
eoanas urbums; // klovrpstas urbums:

12
atloks; 15
klaa rdze; 16 klaa redzes dobums; 17

aizgrieznis: 18 klana

vks; 19 un 20
pretsvari; 21 sakabes uzgalis: 22 un 24

pamatgulta vka
piestiprinanas skrves; 23 nodroinatajpaplaksne; 25
pamatgulta vks.

vojama.jo ir mazks metla patri un darbietilpba, rdze lnk

dilst. Minto priekrocbu d liets klovrpstas lieto arvien pla-

k (3M3-53, 3M3-24, BA3 v. c). Klovrpsta pakauta vrpes
un lieces deformcijm, bet klovrpstas rdzes
ar izdilanai.

Klovrpsta atbalsts un grieas pamatgultos, pateicoties

pamatgultu rdzm 4 (5.7. att.
a), bet pie klaa rdzm 15 pie-
stiprina klanus. Pamatgultu un klau rdzes 3...5 mm dzium
norda un to virsmu noslp.
Klau un pamatgultu rdzes savstarpji savieno vaigi, kas

veido klovrpstas klous. Prejas no vaigiem uz rdzm izveido

ar
rdiusu 0,06 . 0,08 no rdzes diametra, t novrot koncen-
..

trtu
sprieguma raanos.
Klovrpstas vaigiem parasti ir ovla, retk apaa vai prizma-
tiska forma. Vaigus visbiek izgatavo kop ar pretsvariem 19.

133
Dakrt pretsvarus vaigiem pieskrv ar skrvm. Klovrpstas
vaigos un rdzs izurbj urbumus eas novadanai no pamatgul-
rdzs izveido dobumus 16
tiem uz klau gultiem. Klau eas
centrbdzes tranai. Urbumus nosldz ar aizgrieiem 17.

Uz klovrpstas pagarint priekgala nostiprina sadaas zob-

ratu 3, skriemeli / un sakabes uzgali 21 klovrpstas grieanai

ar kloi. Daiem motoriem klovrpstas priekgal nostiprina
20 spku ldzsvaroanai (sk. 6.2.). Eas kartera nobl-
pretsvaru
vanai uz klovrpstas priekgala nostiprina eas atsviedjdisku
2, bet sadales zobratu kartera vk iemont pasavilcju blvslgu,
kur ciei aptver skriemea rumbu. Klovrpstas pakagal
izveido atloku 12 7 piestiprinanai urbumu 11
spararata un

sajga vrpstas priekj gulta ievietoanai. Saj gal izveido

ari eas atsviedjapcilni vai vtni, k ar nostiprina atsviedj-

disku 13, kur kop ar tbas, grafta-azbesta auklas vai pasa-
vilcju blvslgu neau eai iztect no kartera klovrpstas
gar

pakagalu. Dakrt klovrpstas pakagal nostiprina ar sadales

zobratu 14.

Klovrpstas konfigurcija atkarga no motora taktbas, cilin-

dru skaita un novietojuma, motora darba secbas, pamatgultu

skaita Pc pamatgultu klaa gultu rdu izmriem
un
tipa. un

klovrpstas iedala grups. Apzmjumu iesit uz klovrpstas

vaiga vai ar aiz motora numura uz blokkartera. Pc izgatavoa-
nas klovrpstu kop ar spararatu un pretsvariem statiski un

dinamiski balans (sk. 6.4.). Divtaktu viencilindra motoriem

(nr[-10y, n-350 ir dalts klovrpstas, kuru atsevis

v.
c.)
daas savieno presanas ce.
5.1.10. Pamatgultni vairkcilindru motoram izveido k sld-

gultni, kas sastv no plnsienu bimetliskiem vai trimetliskiem

ieliktiem 5. Pc konstruktv izveidojuma un antifrikcijas mate-

rila tie (sk. 5.1.8.).

ldzgi klaa gulta ieliktiem Klovrpstas
pdj pamatgulta un biei vien ar vidj vai priekj pamat-
gulta ielikti ir garki, jo tie lielku spiedienu. Vienu
uzem

gulta ieliktni ievieto blokkartera rssienas ligzd, bet otru

pamatgulta vk 25, kuru pieskrv blokkarterim ar skrvm 24.

Daos motoros vku

(CMZf-60 v. c.) pamatgulta papildus apak-
jm skrvm nostiprina ar rsskrvm 22, kuras no rpuses
ieskrv blokkartera un pamatgulta vka snos. Srsskrves
pievelk Lai skrves neatskr-
pc apakjo skrvju pievilkanas.
vtos, ts nofiks mkstu stiepli vai
ar nodrointjpaplksnm 23.
5.1.11. Klovrpstas aksilo prvietoanos sldgultos novr

ar vienu no tlkmintiem pamieniem.

1. Abs puss pirmajam pamatgultnim automobiu motoriem

(3HJ-130, 3M3-53, 3M3-24 v. c.) uzstda divas trauda atbalst-

paplaksnes 2 un 3 (5.8. att. a),

kuru virsma prklta ar antifrik-

cijas materila krtiu. Pret pakajo paplksni atbalsts klo-

vrpstas plecu noslpt virsma, bet pret priekjo
uz klo-
vrpstas nostiprintais atbalstdisks /. Starp priekjo paplksni

134
5.8. att. Klovrpstas aksils fiksanas pamieni:

a
fiksana ar atbalstpaplksnem (3M3-53): b
fiksana ar pusgredzeniem (CMfl):
c
fiksana pamatgultu ieliktiem (H-50. .H.-54A); /

atbalstdisks; 2
priekj
ar

atbalstpaplksnc; atbalstpaplksnes izcilnis: 5 fik-

atbalstpaplksne; 3
pakaj 4

sanas 6 7 fiksanas atmales: * pamatgulta ieliktnis.

tapia: pusgredzeni;

un atbalstdisku ir 0,05...0,25 mm liela atstarpe, kas nodroina

brvu grieanos. Pakajai paplksnei griesties neauj

klovrpstai
izcilnis 4, bet priekjai paplksnei
tapias 5, kuras ieiet

paplksnes robos.

2. Abs puss vienam no pamatgultiem (parasti pdjam)

uzstda etrus trauda-alumnija vai bronzas atbalsta
pusgre-
dzenus 6 (5.8. att. b), rJret kuriem atbalsts klovrpstas pleci
(CMH-60, SLM3, Zl-240, BA3 v. c).
3. Pdj vai vidj pamatgulta ieliktiem izveido ar anti-

prkltas fiksanas atmales 7

frikcijas materilu (5.8. att. c),
pret kurm atbalsts klovrpstas pleci (il-50 v. c).
Vienciiindra (njl-10y) un divcilindru motoros lieto lodu vai

rullu pamatgultus, kuri ievrojami palielina motora mehnisko

lietderbas koeficientu (sk. 3.5.3.) tik
un
neprasa rpgu eoanu
k sldgulti. Velans gultu trkums ir tas, ka nedaltai klo-
vrpstai tos iespjams montt tikai vrpstas galos, kas
palielina
klovrpstas izlieci un patrina gultu dilanu.

5.1.12. Spararatu visbiek atlej no pelk uguna un ar skr-

vm un uzstdanas tapm piestiprina klovrpstai. Spararatam

zobvainagu 8 (5.7. att. a), kura zobiem, iedarbinot
uzpres ar

135
motoru, sazob startera vai iedarbinanas motora zobratu. Da-

iem motoriem (CM,ZI-60, ,3,-21 v.c.) spararat izveido urbumu 10

sajga vrpstias priekj gulta eoanai.

Pirm cilindra virzua nostdanai noteikt stvokl (parasti
AMP), reguljot vrstus, uzstdot aizdedzi vai augstspiediena
skni, uz spararat izveido aizzmi 9, bet spararat karterim pie-
vieno rdtju. Dakrt im nolkam apmal izveido urbumu,kur
iebds spararat karter ieskrvtas tapas gals, ja to izskrv,
apgrie otrdi, piespie spararatam un pdjo grie.

5.2. KLOA-KLAA MEHNISMA KINEMTIKA

5.2.1. Aksilais (centrlais) un dezaksilais

kloa-klaa mehnisms. Aksilaj kloa-klaa mehnism

(5.9. att. a) cilindru asis krustojas ar klovrpstas asi, bet dez-

aksilaj (5.9. att. b)

cilindru asis novirztas no klovrpstas
ass attlumu a, kuru sauc dezaksu. Dezaksilo meh-
par par

nismu var iegt, ar novirzot virzuja pirksta asi (sk. 5.1.6.). Dez-

aksilaj mehnism virzua spiediens, kuru uz cilindra sienu

izraisa gzu spiediena summr spka norml komponente P

n

(sk. 5.3.5.), darba takts laik samazins, bet kompresijas takts

laik palielins, kas rada cilindra un virzua vienmrgku izdi-

lumu.

Modernajos motoros relatv dezaksa k =

a/r=0,05 ... 0,15,
kur r

kloa rdiuss (m); a

dezaksa (m).

5.9. att. Kloa-klaa me-

hnismu veidi:

a aksilais mehnisms;
b
dezaksilais meh-
nisms.

136
5.10. att. Virzua prvietojuma x, truma v un patrinjuma j lknes.

5.2.2. Klaa / aprina, izejot no attiecbas h=r/l=

garumu
=
0,25... 0,30. Sai attiecbai samazinoties, samazins inerces urt

normlie spki (sk. 5.3.4.), bet pieaug motora augstums un masa.

Motoram ar cilindra mazu diametru, attiecbu X izvlas tdu, lai

novrstu klaa atsianos pret cilindra apakdau.

5.2.3. Virzua prvietojums x atkargs no klovrpstas kloa
pagrieziena lea cp. Aksilajam kloa klaa mehnismam pr-
formulas
vietojumu x (m) aprina pc

x =
r[(l-cos<p) +
-|-(l-cos2cp)]. (5.1)

Ja
cp
=
90, tad x 9 o
=tl -y, ja
+ cp=lBo, tad x o =
So
2r.

Izmantojot 5.1. formulu, aprina virzua prvietojumu da-

diem kloa leiem konstru

pagrieziena un
virzua prvietojuma
lkni x=/(<p) (5.10. att.). '
Virzua prvietojumu dezaksialajam kloa-klaa mehnismam

aprina pc formulas

x =

r[ (1

cos cp)
cos 2cp) kk sin cp], (5.2)

kur k
relatv dezaksa (sk. 5.2.1.).
lielums
5.2.4. Virzua trums v ir maings un
nemaing klo-
vrpstas leisk grieans trum atkargs no kloa pagrie-
co

ziena lea un attiecbas X. Aksilajam kloa-klaa mehnis-

cp
mam v (m/sek) aprina pc formulas

f
=

co/-(sincp-f-g-sin 2cp). (5.3)

137
 No formulas (5.3) izriet, ka virzua maias punktos (<p =0 un

virzua trums vienldzgs nullei. Ja klois st-

cp=lBo) ieem
vokli =
90, tad trums v
=
bet, ja =
270, tad v= rto, t. i.,
cp ra, cp

ajos punktos virzua trums vienldzgs ar klovrpstas klaa

rdzes ass aploces trumu. Aprinot virzua trumu dadiem
kloa konstru truma mainas lkni
pagrieziena leiem, D =
/(cp)
(5.10. att.).
Dadus motorus saldzina, izmantojot virzua vidjo trumu,
ko aprina pc formulas (3.43), vai

fvid =
(5.4)

kur co

klovrpstas leiskais trums (rad/s);
r

kloa rdiuss (m).

Virzua vidjo trumu un ldz ar to izdilumu samazina, kon-

strujot sgjiena motoru (sk. 3.6.3.), t. i., samazinot gjienu s.

Virzua attiecba
maksiml truma v
max pret vidjo trumu vu
v
id

sastda 1,62... 1,64.

Dezaksilajam kloa-klaa mehnismam virzua trumu apr-

ina pc formulas

y =
cor(sincp+
-j-sin2cp
&?.coscp). (5.5)

2
5.2.5. Virzua patrinjums / (m/sek ) aksilajam kloa-klaa
mehnismam:

2
/ = o) r(cos cp+
X cos 2cp). (5.6)
2
Maksimlo patrinjumu /max = co r(l +X) virzulis sasniedz, kad
2
o, bet minimlo r(l -X), kad
cp=lBo, ja A,<0,25;
<p
=

/min =
-co

kad ja X>0,25. Lietojot formulu

/min =-toV(A+l/8X), cp=lBo,
(5.6), aprina virzua patrinjumu kloa pagrieziena dadiem

leiem intervl no = 0 ldz = 360 un konstru patrinjuma

cp cp

maias lkni j =
f(<p) (5.10. att.).
2
Dezaksilajam kloa-klaa mehnismam / (m/sek ) aprina
pc formulas

2
y r(cos Xcos 2q>+ kk sin cp). (5.7)
co
cp+
=

5.3. KLOA-KLAA MEHNISMA DINAMIKA

5.3.1. Uz kloa-klaa mehnisma detam darbo-

cilindr; kustb
jas gzes spiediena spks turpatpaka virzes

esos (osciljos) masas inerces spks1; rotjos masas centr-

bdzes inerces spks 2 ; gzes spdiena spks uz virzuli no kartera

(apmram ldzgs apkrtjs vides vai atmosfras spiediena

puses

1 Turpmk: osciljos masas spks.

2 centrbdzes
Turpmk: spks.

138
spks

sum rais
un

Pj

spks

masas

osciljos
,

spks

spiediena
gzu
un

ko rdintes
p-V

Indigram a
att.
kordints.
p-<p
5.11. P

139
spkam); berzes spks; rjs pretestbas spks. Katra darbbas
cikla laik ie spki neprtraukti mains gan pc lieluma, gan ari
virziena.
pc
Motora dinamisk aprina uzdevums ir noteikt summros

spkus momentus, ko rada inerces

un
gzes spiediena un spki,
lai pc tam veiktu kloa-klaa mehnisma detau stiprbas ap-

rinu.
5.3.2. Gzes spiediena spku, kas darbojas uz virzua virsu,
dinamisk aprina vienkroanai aizvieto ar
gzes spiediena
koncentrto spku P (N), kur vrsts virzua ass virzien un
g

pielikts virzua pirkstam:

P =(pe -p o )Fv \o\ (5.8)
e

kur spiediens cilindr

pg

gzes (MPa),
spiediens karter, kuru vienldzgu
p0

gzu pieem ar

atmosfras spiedienu =
0,098 MPa
0,1 MPa;
p o

2
F

virzua virsas laukums (m ).

v

Gzes spiedienu cilindr virzua dados stvokos nosaka pc

indigrammas, kura dota
V vai p s koordints (sk. 1.1. att.).
p
Motora dinamiskajam un stiprbas aprinam nepiecieama saka-

rba =
/(tp). Tpc parasti indigrammu (sk. 3.2. att.), kura
p g

motora siltumtehnisk aprina datiem uzzmta

iegta no un

p
V koordints, prkonstru izvrstaj indigramm p cp koor-

dints pc profesora Briksa metodes (sk. 2.2.3.). aj diagramm

attlo t. i., spiedienu
gzes prspiedienu, uz virzuli, neierinot
atmosfras spiedienu: p= pg p 0 (MPa).
No formulas (5.8) izriet, ka gzes spiediena koncentrt spka
P lknei izvrstaj indigramm (5.11. att.) ir ldzgs raksturs k
g

lknei (sk. 2.5. att.). Ja vrsts

spiediena p gzes spiediena spks

klovrpstas virzien, to skaita pozitvu, ja pretj virzien,

par

par negatvu.

5.3.3. Kloa-klaa mehnisma detau masu reducana. Moto-

k
ram darbojoties, virzulis, virzua gredzeni un pirksts, ar klaa
augj galva prvietojas turp un atpaka, t. i., atrodas virzes

jeb osciljo kustb. Klovrpstas klois un klaa apakj

galva atrodas bet kts salikt
griezes kustb, klaa (kom-

pln) kustb. Lai vienkrotu inerces spku noteikanu, kloa-

klaa mehnisma faktisks masas aizvieto ar dinamiski ldzvrtgu
koncentrtu masu sistmu. im nolkam pieem, ka virzua gru-

detau masa m koncentrta virzua pirksta centr A

pas v

(5.12. att. a).

Projektjot jaunu motoru, masu m
v (kg) izveas, izejot no

virzua detau konstruktvs jeb attiecints masas m'

grupas
v

dotajam motora pieemtajam virzua materilam. Tad

tipam un

formulas
virzua grupas masu aprina pc

m = m' F (5.9)
v v v ,

140
 5.12. att. Kloa-klaa mehnisma koncentrto ekvivalento masu shma:

masu izkrtojums; b
klovrpstas parametri.

2
kur mv =
80... 150 kg/m karburatormotoram un m' =150...
v

2
300 kg/m dzemotoram ar alumnija sakausjuma
virzuli;
2
f virsas laukums (m ).
v

virzua
Klaa detau masu rtiu aizvieto ar divm masm:
grupas
vienu m v koncentrtu pirksta centr A, bet otru

kloa
m2,
rdzes centr B. o reducto masu lielumu (kg) ar pietiekamu
aprina pc dm formulm:
precizitti

m, =0,275 m ki, (5.10)

m2 =
0,725 m kh (5.11)

savukrt nosaka
Klaa masu mki (kg) pc formulas

mki =
m'kiFv , (5.12)
kur m'ki
klaa konstruktv (attiecint) masa. Karburatormo-
2
toram to 100...200 kg/m , dzemotoram
pieem mki =
2
=
250...400 kg/m .

Kloa masu (5.12. att. b) sadala ldzsvarotaj mas m

0
(pamatgulta rdze un daa no vaigiem), kura koncentrta
pun-
kt O uz pamatgulta ass (aprinos to var neemt vr), un

neldzsvarotaj mas m k (klaa rdze un daa no vaigiem), kura

koncentrta punkt B. Kloa neldzsvaroto masu mk (kg) aprina

pc formulas

m] i =
m\F v, (5.13)

kur m\
kloa neldzsvarots daas konstruktv (attiecint)
2
masa. Pieem, ka tn\= 150 .. . 200 kg/m karburatormotora un

141
 2
=
200... 400 kg/m dzemotora trauda klovrpstai. Ja ir
/Hk

uguna klovrpsta, tad pieem, ka m\= 100 ... 200 kg/m 2 karbu-
2
ratormotoram un m'k= 150... 300 kg/m dzemotoram.
No iepriek sact izriet, ka koncentrto masu sistma, kas

dinamiski ekvivalenta stenajam kloa-klaa mehnismam, sastv

no masas m =m
w + m\, kura koncentrta
punkt
A un atrodas
s

osciljo kustb jeb turpatpakakustb, un no masas m =

r

2, kura koncentrta punkt Bun atrodas rotcijas kus-

=mk + m

tb. V veida motoram 2m2.

m
r =mk+

5.3.4. Inerces spkus, kas darbojas uz kloa-klaa mehnisma

detam, atbilstoi reductajm masm iedala osciljos masas

spk Pj(N) un centrbdzes spk P (N). No mehnikas kursa

C

ka osciljos spks
zinms, masas

/J j =-m (5.14)
J/.

levietojot formul (5.14) formulu (5.6), iegst

2
Pj=>mjrco (cos cp
+ Acos 2cp) (5.15)

vai, atverot iekavas

2 2 )
Pj A,cos2cp Pji + / jii. (5.16)
cos<p +mj rco
= =
mjrco

ajos viendojumos mnusu zmes norda, ka inerces spks vrsts

pretji patrinjuma virzienam. Pieem, ka osciljoais spks

pielikts virzua pirkstam un vrsts cilindra ass virzien. o spku
uzskata pozitvu, ja tas vrsts uz klovrpstas pusi,
par par

negatvu
ja vrsts klovrpstas asij pretj virzien.

K redzams no formulas (5.16), osciljos masas spks ir

pirmj spka Pu un otrj spka Pjn summa. Spka Pji maias

periods atbilst kloa vienam apgriezienam, bet spka Pjn maias
periods

pusapgriezienam.
Projektjot motoru, osciljos masas spku Pj aprina tiem

kdiem aprints gzes spie-

paiem kloa pagrieziena leiem,
diena spks P (sk. 5.3.2.), un iezm diagramm (5.11. att.),
g

tpat k spku P taj pa mrog, t iegstot Pj lkni.

g

Centrbdzes spku P (N) aprina pc formulas

c

2
Pc =

m
r
r co . (5.17)

is spks ir nemaings, ja nemaings ir grieans trums

(co =
const), un darbojas kloa rdiusa virzien (5.13. att.).

5.3.5. Summrais spks P (N), kur darbojas kloa-klaa

mehnism, ir spiediena spka P osciljos
gzu g
un masas

spka Pj algebrisk summa:

P= Pg + Pj. (5.18)
Summr spka lkni iegst, summjot ordintes uz lknes

P Pj /(cp). Pie tam spku P iegst taj pa mrog,

g
=
/(tp) un =

kd zmtas abas iepriekmints lknes (5.11. att.).

142
5.13. att. Spku darbba

kloa-klaa mehnism.

Summrais spks vrsts cilindra ass virzien un pielikts vir-

zua pirksta asij punkt A (5.13. att.). Spku P sadala divs

komponents: normlaj:

Pn Ptgfi
=

(5.19)

un klaa virzien:

(5.20)

Normlais spks P darbojas perpendikulri cilindra asij, pie-

n

spie virzuli cilindra sienai, t veicinot cilindra un virzua dilanu,

it sevii darba takts laik, kad spks sasniedz savu maksimlo

vrtbu.

Spku P
n
uzskata par pozitvu, ja t moments M
r
=
P H,
n
kuru

sauc reaktvo momentu, attiecb pret klovrpstas asi dar-

par

bojas pretji klovrpstas grieans virzienam.

Spku P , kur darbojas klaa virzien, uzskata pozitvu,

s par

ja tas klani spie, bet par negatvu

ja klani stiepj.

Spku P t darbbas virzien rdzes centr B

s prnes klaa
un sadala tangencilaj spk Pt kur darbojas kloim
,

143
5.14. att. Spku P, P , Pn, Pk un Pt maias lknes p-cp
s

koordints.

perpendikulra virziena, un spea P k, kur darbojas kloa rdiusa

virzien:

sin(<p+p) ;
coscp

eos(cp+f),
2
cos
cp

Spku Pt uzskata pozitvu, ja t moments ir vrsts klo-

par

vrpstas grieans virzien. Spku Pk pieem pozitvu, ja tas

par

klovrpstas vaigus nosloga spied.

144
 Kad aprinti spki P P P un Pi dadiem kloa pagrie-
n , s,

ziena leiem, konstru o spku maias lknes (5.14. att.). Tan-

gencilais spks Pt motora viena darbbas cikla laik mains k

virziena.
pc lieluma, t ar pc Vidjo tangencilo spku Ptvid(N)
vienam ciklam nosaka pc formulas

(5 23)
-
'
fivd=
xjc

kur vidjais indictais spiediens (MPa) [sk. formulas (3.12)

pi

un (3.13.)];
x

motora taktba;
2
F

virzua virsas laukums (m ).

v

5.3.6. Griezes moments un reaktvais moments. Klovrpstas

centram pieliek divus viendus un pretji vrstus tangencilus
spkus P't un P'\ (sk. 5.13. att.). Spku pra P\ un Pt momentu,
kur M
grie klovrpstu, sauc par griezes momentu (N-m) un

aprina pc formulas

M = Ptr. (5.24)

Spka Pt maias lkne (5.14. att.) vienlaicgi ir ar momenta

M maias lkne, tikai cit mrog.

Uz klovrpstas centru
ar spku Pk, apzmjot to
prnes par

P'k (5.13. att.). eometriski summ spkus P'k un P"t un iegst

rezultanti P' , kura noslogo klovrpstas pamatgultni. Spku P' .
s s

savukrt sadala komponents

P' un
P. Komponente P' ir
n n

vienda un pretji vrsta nor-

mlam spkam P . Spku pra

n

P un P'n momentu M =
PH
T
n

sauc reaktvo momentu.

par
Reaktvais moments vienmr

viends ar griezes momentu,

bet vrsts pretj virzien.

Spku P' un reaktvo momentu,

kur cenas motoru apgzt, uz-

motora balsti.
em
Vairkcilindru motoram sum-

mr griezes momenta 2M lkni

(5.15. att.) iegst grafiski, sum-

cilindru
mjot atseviu griezes
momentu lknes. Sim nolkam

novirza vienu lkni attiecb pret

otru kloa pagrieziena lei
par
*F starp cilindru darba taktm.

Cetrtaktu motoram ar darba

taktu viendiem intervliem

5.15. att. Summr griezes mo-

griezes momenta izmaias pe- menta konstruana etrtaktu etr-

bet cilindru motoram.

riods =

720/7 grdu,

145
divtaktu motoram =
360// grdu, kur t
motora cilindru skaits.

T k biei visos cilindros griezes momentu maias raksturs ir

ldzgs, tad summro griezes momentu diem motoriem konstru,

izmantojot tikai viena cilindra momenta lkni. o lkni sadala

viends das, kuru skaits viends 720/ x (etrtaktu motoram).

ar

Pc tam s lknes daas iezm kopg diagramm un

atsevis
grafiski summ.

Laukums F aj diagramm ekvivalents summr griezes

momenta 2M pozitvajam darbam, bet F
negatvajam darbam.
2

Izejot no iem laukumiem, aprina vidjo griezes momentu M Vid

(N-m) pc formulas

v Zvr.h
( 5- 25 >

OA

kur OA intervla starp darba taktm (mm);

garums

pm

momenta mrogs (N-m/mm).
Ja zinms motora efektvais griezes moments M (sk. 14.3.1.) un
c

mehniskais lietderbas koeficients (sk. 3.5.3.), tad vidjo grie-

T m

zes momentu M aprina pc formulas

vid

M (5.25a)
vld
=-pj-

Maksimlo un minimlo summro griezes momentu (2Mmax un

SMmin) nosaka no 5.15. att. redzams lknes.

5.3.7. Motora gaitas nevienmrgums un

spararata aprins.
Zinot summro maksimlo, minimlo un vidjo griezes momentu,

aprina griezes momenta nevienmriguma pakpi:

SM^-ZMmm
( 5- 26 >

Motora darbbas stabil rem, kad vidjais griezes moments

viends momentu M ), griezes

ar
rjs pretestbas spka (M Vid p
=

momenta nevienmrba izraisa klovrpstas leisk grieans

truma co nevienmrbu, kuru raksturo motora gaitas nevienmri-

guma pakpe

o)max COmln
,_
V_,

kur

Ci)max + COmln

covid= (rad/s).
2

Automobiu motoriem 0,01 0,02, traktoru motoriem

6<o =
... 8a) =

=
0,003. ..0,010.
Ja M
V id>Mp, tad klovrpstas grieanas leiskais trums

pieaug, bet, ja M id<Mp tad trums samazins. Griezes momenta

V ,

prpalikuma darbu /l ,kuru patr motora kustgo dau truma

prp

146
 un kintisks enerijas palielinanai, rasturo summr griezes
momenta diagrammas laukums F virs vidj griezes momenta
aoc

lnijas. Griezes momenta prpalikuma darbu A (J) nosaka

parp
formulas
pc

(5.28)

kur Fabc
prpalikuma laukums (5.15. att.) momenta diagramm
2
(mm );

lim

momenta mrogs (N-m/mm);
P<p
=
4n/iOA

klovrpstas pagrieziena lea mrogs

momenta diagramm (rad/mm), kuras ir OA
garums

(mm) un motora cilindru skaits ir i.

Zinot A izvloties
oaro
un
nevienmrguma pakpi 6u, apr-
ina motora kustgo da]u inerces momentu 7
0 (kg-m ),
2
kas nepie-
cieams klovrpstas gaitas vienmrbas nodroinanai:

/.- (5.29)
Oo)CO vid

Spararata aprin ietilpst spararata inerces momenta I

sp

(kg-m 2 ), masas m
sp
un galveno izmru noteikana. Projektjot
traktora vai automobia motoru, pieem 7 =
(0,8 ... 0,9) 7 .
sp 0

Pc tam nosaka spkrata izmantojot du formulu:

masu,

(5.30)

kur m
sp

spararata masa (kg);

2
7

spararata inerces moments (kg-m );

sp

7)

spararata aploces vidjais diametrs (m), ko izvlas

V id

[2., 3.] atkarb no sajga berzes diska diametra,

vai aptuvenam aprinam pieem D vid =
(2. ..3)s (m),.
kur s
virzua gjiens (m).
5.3.8. Rezultjoo spku Pkr, kur vienrindas motoram darbo-

klovrpstas klaa rdzi, nosaka eometriski, vai

jas uz nu sum-

vai Pt P
mjot spkus Ps un P c (5.13. att.), ar spkus
un c +k.

Pdj gadjum klaa rdzes rezultjoo spku Pkr (N) aprina

formulas
pc

Pkr
=/P? +.P 2
+k , (5-31)

P summrais klaa rdzi

kur +k =Pc+ Pk
spks, kas darbojas uz
c

kloa rdiusa virzien.

Rezultjoo spku Pkr kloa pagrieziena dadiem grdiem

nosaka grafiski, konstrujot klaa rdzes noslodzes polro dia-

tad
grammu. spku Pkr uzskata par spku Pt un
Ja summu,

krtba. No
polro diagrammu konstru tlkaprakstt diagram-
labi abseisu virzien atliek spka
mas pola Okr (5.16. att.) pa ass

bet kreisi spka negatvs vrtbas.

Pt pozitvs vrtbas, pa

147
 v.,*.
konstruan:
diagr m u
a

un

a.z-nuoslde
izdiluma kordintes;
un P-<P

diagrm u diagrm a
nosl dzes
b

rdzes
klaa diagrm a:
polr
Klovrpsta
nosldze
att.

5.16.
 No pola Okr uz augu, ordintu ass virziena atliek spea P k
c+

negatvs vrtbas, bet uz leju

pozitvs vrtbas.

Pc paralelogramma metodes spkus Pt un P

c +k
summ eo-
metriski kloa pagrieziena dadiem leiem un konstru iem

leiem atbilstoos rezultjoos spkus (5.16. att. a pardti spki

Pkr 270
Un Pkrmin).

Savienojot rezultjoo spku gala punktus lea tp pieauga-

nas secb ar lkni, iegst polro diagrammu.

Lai atrastu kopspku Pk =

Pkr + PCk, kas darbojas uz kloi,
polu Okr prvieto vertikl virzien uz leju neldzsvarots
par
2
(sk. 5.3.3.) centrbdzes spka PCk=
rotjos masas m
k

m^ra

lielumu un iegst polu Ok. Vektors, kas novilkts no pola Ok ldz

atbilstoam punktam uz polrs diagrammas, atbilst kopspkam

Pk izraudzt klovrpstas pagrieziena lea (5.16. att.
pie a

pardts kopspks Pk<pi leim P k( leim tp2).

un
cpi p2

Lai noteiktu cikla vidjo rezultjoo spku Pkrvid, k ar mak-

simlo Pkrmax un minimlo Pkr min

rezultjoo spku, klaa rdzes

noslodzes diagrammu prkonstru taisnlea koordintu

polro
diagramm (5.16. att. b), kur spks Pk r =
f(cp). im nolkam uz

abseisu ass atliek klovrpstas pagrieziena leus, bet uz ordintu

ass
tiem atbilstoos rezultjoos spkus, emtus no polrs
vrtbas
diagrammas. Pie tam spka Pkr ir pozitvas. Spka
vidjo vrtbu atrod, noplanimetrjot laukumu zem spka Pkr lk-
nes un dalot to ar /.
garumu

V veida motoram ar blakus novietotiem klaniem (5.17. att.)

kur darbojas uz klaa rdzes
nosaka gan rezultjoo spku Pkrkr,
kur darbojas uz klaa
kreiso dau, gan rezultjoo spku Pkn,
rdzes labo dau. Bet summro rezultjoo spku uz klaa rdzi

V veida motoram ar blakus novietotiem klaniem aprina pc

formulas

2Pkr=/2P 2

t
+2P
2

+k

(5.31a)

rdzi
5.3.9. Rezultjoo spku P pr uz pamatgulta nosaka,

rezultjoos kuri
eometriski summjot spkus Pki un
Pko+i),
darbojas no diviem blakus esoiem kloiem:

(1+ i)). (5.32)

Spka Ppr polro diagrammu konstru, izmantojot blakus esoo

klau rdu noslodzes polrs diagrammas (5.16. att. a), kuru

novieto vien punkt Ok (5.18. att.), bet katru orient

polus sava

virzien. Pc tam noteiktiem

kloa klovrpstas pagrieziena le-
iem eometriski summ klou noslodzes abus vektorus Pki un

Pk(i+i)> vr motora cilindru darba secbu. Abu o vektoru

emot

149
5.17. att. Spku darbba uz klovrpstas klaa rdzi V veida
motoram.

rezultante vienldzga ar dubultotu spku Ppr un vrsta tam

pre-

tj virzien. Savienojot iegto vektoru gala punktus ar lkni,

uzzm polro diagrammu.
5.3.10. Klovrpstas klau rdu un pamatgultu rdu noslo-

dzes diagrammas dod iespju noteikt o rdu visvairk un vis-

mazk noslogots vietas, lai izvltos ejoanas urbuma

pareizi
vartu rdu izdiluma raksturu.
novietojumu un
spriest par

Klaa rdzes prognozjo izdiluma diagrammu konstru,

izejot no rdzes noslodzes polrs diagrammas (sk. 5.3.8.), pie-
emot, ka izdilums ir proporcionls spkam, kas darbojas uz

rdzi 60 plata sektora robes no pielikanas punkta. Diagrammu

konstru noteikt secb att.
(5.16. c).
1. Ap centru Okr novelk kura brvi izvlt
aploci, mrog
attlo klaa rdzi. Aploci sadala ar stariem 12 vai 18 sektoros.

2. Prnes os starus spka Pk r polraj dia-

paralli sev

gramm (5.16. att. a) un no diagrammas nosaka klaa rdzes

noslodzes spkus Pkr, kas darbojas uz rdzi staru virzien.

3. Uz izdiluma diagrammas 60 robes uz abm pusm no

attiecgiem stariem iezm gredzenveida joslas, kuru augstums

pieemt mrog atbilst spku Pkr lielumiem. Pie tam, ja divu

150
vai vairku spku darbbas joslas daji sakrt, ts iez-
summ,
Visu joslu summrais laukums uzskatmi
mjot ar
prsegumu.
attlo klaa rdzes izdilumu dads viets, un o laukumu sauc

klaa rdzes prognozjo izdiluma diagrammu (5.16. att. d).

par
4. Novelk uz spka Pkr polrs diagrammas (5.16. att. a)
ierobeojos pieskartaisnes AA' un BB', prnes ts paralli sev
polraj izdiluma diagramm (5.16. att. d), atliek no tm zem
60 liela lea starus OOtA"y A" nosaka rdzes
t
un un klaa
nenoslogoto sektoru A"B", kura vid parasti izvlas eas pieva-
danas urbuma asi EE.

5.18. att. Klovrpstas pamatgulta rdzes noslodzes

diagrammas konstruana etrtaktu secilindru

polrs
vienrindas motoram.

151
 5.4. KLOA-KLAA MEHNISMA GALVENO

DETAU APRINS

5.4.1. Virzua, virzua gredzena un virzua pirk-

sta konstruktvos izmrus (5.19. att. ) nosaka, izejot
galvenos
no virzua diametra D un saska ar 5.1. tabulu. Pc tam
pr-
bauda minto detau stiprbu.
5.4.2. Virzua stiprbas prbaudes gaita. 1. Virzua virsu pr-
bauda uz lieci k vienmrgi noslogotu apau plksni, kura brvi

atbalsts uz cilindru. Noslogojuma pakpi nosaka, izmantojot

formulu

o;
=
Pzmax
'iF ) -

' (5.33)

kur lieces
oi

spriegums (MPa);

gzu maksimlais spiediens cilindr (MPa).

Pzmax

Pieaujamais lieces spriegums alumnija sakausjuma virzulim ar

galvas virsu bez pastiprinjuma ribm MPa, bet

[a/]=20...25
ribm [07] =50 ... 150 MPa.
ar
pastiprinjuma

5.19. att. Virzua detau aprina shmas:

grupas

a
virzua grupas detau galvenie parametri; b kompresijas gredzena spiediena
epra; c
virzua pirksta sprieguma epra; d
virzua pirksta noslodzes epira.

152
 5.1. tabula

Virzua grupas detau galvenie parametri

Izmra nosaukums
Karburator-
motoram Dzemotoram

Galvas virsas biezums b gv (0,05...0,10)D (0,12...0,20)D

Virzu|a augstums H (0,8... 1,3)7) (1,1...1,7)0
Augda|as augstums /ia (0,45... 0,75) D (0,6... 1,0) D
Vadotnes augstums h v (0,6...0,8)D (0,8...1,1)D
Pieljumu rjais diametrs d
(0,3... 0,5) D (0,3... 0,5) D
Attlums starp pieljumu (0,3... 0,5)7) (0,3... 0,5)7)
iekjiem
galiem k
Vadotnes biezums b
v (mm) 1,5... 4,5 2,0... 5,0
Galvas sienas biezums b
gs (0,05... 0,10)7) (0,05... 0,10)7)
Attlums ldz virzua gredzena pir- (0,06 0,12)D
...
(0,11 ...0,20)7)
mai rievai l\
Attlums no pirms ldz otrai gre- (0,03... 0,05) D (0,04... 0,07) D
dzena rievai l2

Gredzena radilais biezums b

g
kompresijas gredzenam (0,040... 0,045) D (0,040... 0,045)7)
ellas gredzenam (0,038 ...
0,043) D (0,038 ...
0,043) D
Gredzena augstums h g (mm) 2...A 3...5
Radil atstarpe starp gredzenu un

virzua rievu A6 (mm)

kompresijas gredzenam 0,70 ...
0,95 0,70... 0,95
e]|as gredzenam 0,9... 0,1 0,9... 1,1
Brva un cilindr ievietota gredzena (2,5... 4,0)6 i
g (3,2... 4,0) g
prluma starpba A a I
Virzua iekjais diametrs di D-2(b +b bb)
g3 g+

Ellas urbumu daudzums virzul i 6 ...

12 6 ...
12

Ellas kanla diametrs d (0,3... 0,5) h g

e (0,3...0,5)ft K
Virzua pirksta rjais diametrs dpa (0,22... 0,28) D (0,30 ...
0,38)7)
Virzuja pirksta iekjais diametrs dpi (0,65 0,75) dpa (0,52
...
...
0,70) dpa
Pirksta garums /
p
peldoam pirkstam (0,88 ...
0,93) D (0,88... 0,93) D
nostiprintam pirkstam (0,78... 0,88 )D (0,80... 0,90) D
Pirksta bukses klan k (0,33... 0,45) D
garums (0,33... 0,45) D

2. kur novad-
Virzu|a galvu luma x
x, vjints ar eas
anas urbumiem, prbauda uz spiedi un stiepi pc formulas

Pz max / r
o a \
o
=
(5.34)
sP -j
'XX

kur o Sp

spiedes spriegums (MPa);

Pzmax =

PzFv gzu spiediena maksimlais spks

uz virzua
virsu (MN);
2
F
luma x

x laukums (m ), kuru aprina di:

x -
X

fx _
x
=
JLdS-d^-iFe,

kur d =
D
2(bg +Ab)
gredzena rievas iekjais diametrs vir-
r

zul;

153
 urbumu skaits virzua eas gredzena riev;
i

e]]as

F
e
=
c

eas urbuma diametrl garcnvirziena lau-

kums.

nosaka
Stiepes spriegumu c
s t (MPa) lum x x
pc formulas

<ht=-P~-> (5.35)
XX

kur osciljoo spks (sk. 5.3.4.), motoram dar-

Pj(MN) masu

bojoties brvgait ar klovrpstas maksimlo t-

rumu cobmax (rad/s). S spka aprinanai iz-

manto formulu

P
j = m
x _
x rco2 (5.36)
max

kur m

virzua galvas masa kop ar gredzeniem virs -
x
_
x

luma (0,4 ... o,6)m v (kg); eit

x

x\ pieem m
x
_
x
=

m
v

virzua grupas masa (kg);

r
kloa rdiuss (m).
virzulim pieaujamais spriegums stiep
Alumnija sakausjuma
=30 40 MPa!
[ost] =4
...
10 MPa, bet spied [osp] ...

3. Virzua jostias biezumu U starp pirm un otra gredzena

rievm forstam motoram ar lielu kompresijas pakpi prbauda
lieci, kuru rada maksimlais spiediens
uz
cirpi un
gzes p Z max

Prbaudei izmanto formulas:

(MPa).

cirpes spriegums (MPa) t= 0,0314 p zmax -p-;

ii

f (5 7)
lieces spriegums (MPa)

a/
=
0,045 p zrna
x--^- ; 3
summrais spriegums (MPa)

os =
V oi 2
+ 4x
2
.

Pieaujamais summrais spriegums alumnija sakausjuma

virzuiem [as ] =30.. .40 MPa.

4. Lai prbaudtu virzua izmru H un h izvles pareizbu,

v

aprina virzua vadotnes patnjo spiedienu (MPa) un visa

qv
cilindra sienu, ja
virzua patnjo spiedienu qH (MPa) uz norm-

lais spks P (sk. 5.3.5.) ir maksimlais: .

(5-38)

Modernajos spkratu motoros =

0,33... 0,96 MPa, =
0,22...
qv qH
0,42 MPa.

154
 5. Lai novrstu virzu|a ielanos cilindr, virzua galvas
diametru D virzua vadotnes diametru D
g
un
v aprina, izejot
no
nepiecieamm atstarpm Ag un Av starp m virzua dam
un cilindra sienu (diametru d), kad virzulis ir auksts: D =d Ag
c

un D =d
Av. Alumnija sakausjuma virzuiem nepiecieamas
v

das atstarpes [2] :Ag (0,004 0,006) d, Av= (0,001 0,002) d.

=
... ...

Atstarpju Ag un Av izvles, k ar diametru D g un D v apr-

ina pareizbu prbauda, nosakot attiecgs atstarpes Ag' un Av'
sakarsum virzulim:

Ag' =d[l (te -1 0 ) 1-Dg[ 1+ a v ( t e -1 0 ) ],

+a c (5.40)
Au' =
d[l+ac(/c-/o)]-0vLl+av(/v-/o)], (5.41)
kur a un a
cilindra un virzua materilu liners siltum-
c v

izpleans koeficienti; ugunam ac

=
0,000011
(1/C), alumnija sakausjumam a
v
=
0,000025

d/C);
te t un t

attiecgi cilindra sienu, virzua galvas un vir-

, g v

zua vadotnes darba temperatras; idrum-

dzeses motoram pieem / =
110... 115C, t =
c g

= 200... 450 C, / =130...200C, gaisdzeses

V

motoram te = 170 .. .190C, /g =

300 ... 600 C,
/ =
210...340C;
V

to
cilindra un virzua skotnja temperatra; pie-
/ = 15C.
em 0

Ja s prbaudes rezultt iegst atstarpju Ag' un Av' nega-

tvas vrtbas (uzspl), tad virzulis nav dergs, atstarpe Ag un

Av lai samazintu diametrus Dg D . Motora norm-

palielina, un
v

lai darbbai nepiecieamas atstarpes Ag'= (0,002 ... 0,0025) d un

Ar/= (0,0005... 0,0015) d.

5.4.3. Virzua gredzena aprins. Virzua gredzenu raksturo

di galvenie konstruktvie parametri (5.1. tab. 5.19. att.

un
a):
cilindra diametra attiecba pret gredzena radilo biezumu d/b g\
briva un cilindr ievietota gredzena prluma starpbas A
0

attiecba radilo biezumu A /bg; gredzena augstums

pret gredzena O

h . Bez tam aprina ar daus gredzena darbbu raksturojous

g

lielumus.

1. Gredzena vidjo patnjo spiedienu (MPa) uz cilindra

p via

sienu formulas
aprina pc

l52E
(d/bg%ibg> "
<5 42 >

kur

gredzena materila elastbas modulis; pelkam ugu-

=l-10 MPa, letam ugunam
S 5
nam = 1,2-10 MPa,
5
traudam E= (2 ... 2,3) 10 MPa; attiecbas A /b g un
O

d/bg nosaka no 5.1. tabulas.

Lai pietiekami labi noblvtu cilindru, kompresijas

gredzens
spiedienam cilindra sienu jbt 0,11...
gredzena patnjam uz

0,37 MPa, bet eas gredzena

0,2 ... 0,4 MPa. Bez tam spiediena

155
sadaljumam pa gredzena aploci jatbilst 5.19. att. b dotajai
eprai. Spiedienu izvltam leim aprina pc formulas
cp

Pvid(p =
Pvidp l(., (5.43)

kur

koeficients, kas atkargs no lea ((io =

1,051; =

u<p cp p3o
=
1,047; 1,137; 9 o
=
0,896; u, 2o =
0,454; u.i so =

(1600= (i
=
0,676; Li, B n
=

2,861).
Nosakot spiedienu dadiem leiem, konstru vlamo
p Vid p Vid

atliekot no rdiusa OA. Spiediena iev-

sadaljuma epru, lei cp

rojama palielinana gredzena prluma da veicina gredzena

vienmrgku dilanu aploci un palielina t darbmu, k ari
pa
samazina radils vibrcijas. Lai iegtu spiediena vlamo
epru,
gredzenam brv stvokl ovlam noteiktu r-
jbt ar
maingu
diusa vektoru.
2. Darba laik, k ar uzliekot gredzenu uz virzua, tas
pa-

kauts lieces spriegumam o/d un rj/u (MPa), kurus aprina pc

formulm:

0;d =2,6lpvid(d/6g -l) 2

, (5.44)

_4(l-0,114^0/ft )
la ~
' (bAb)
m(d/b g -lA)d/b e

kur m

koeficients, kas atkargs no gredzena uzlikanas pa-

miena; pieem m=1,57.
Lieces vrtbu
spriegums nedrkst prsniegt pieaujamo [o/] =

=
220... 450 MPa. Spriegums o/u parasti 10... 30% lielks
par
neka spriegums o/d-

--3. Montas atstarpi Ap (mm) gredzena prlum aukstam

gredzenam aprina pc formulas

/
AP = A p+ jid[ag(/g-r 0 ) -a (tc -to)], (5.46)
c

kur Ap minimli pieaujam

atstarpe gredzena pr-

lum, motoram darbojoties; izvlas Ap =

=
0,06...0,10 mm;
a un oc

gredzena un cilindra materilu siltumizplea-

g c

ns linerie koeficienti;
t , t un t
attiecgi gredzena un cilindra sienas darba
g e 0

temperatra un skotnj temperatra; /

0
=

15C; (kidrumdzeses motoram pieem / =

c

=
110... 115C; * =
200...300C; gaisdzeses
g

motoram
tc =
170.. .190 C; /X =
250.. .450 C).
5.4.4. Virzua pirksta aprins. Virzua pirksta konstruktvos
izmrus 5.1. tab. un tam izdara
pieem no pc prbaudes aprinu.
1. Spku P (MN), kur nosaka
darbojas uz virzua pirkstu,
pc formulas

7
P Pzmax/ fePj,
=
v
=

(5.47)
kur p

maksimlais spiediens (MPa) cilindr uz virzua

Z max

2
laukumu F (m );
v

156
 k koeficients, kas

ievro pirksta masu (6 =
0,76.. .0,86);
2
Pj = m
v
o3 r(l +}.)

osciljos masas spks

(5.3.4,).

Karburatormotoram spku Pj aprina klovrpstas grieans

trumam kas atbilst
coM
, griezes momentam M
max , bet dzemoto-
ram
nominlajam vai regulatora darbbas skuma grieans
trumam co
r (3.6.2.).
2. Pirksta patnjais spiediens (MPa)
qDk uz
klaa augjs
galvas ieliktni (5.19. att. a):

"pa tk

kur d diametrs
pa

pirksta rjais (m);

/k

klaa ielikta (m).

garums

Spiediens nedrkst prsniegt 20 ... 60 MPa.

<7 Pk
3. Pirksta patnjais spiediens (MPa) urbumos:
qpv virzua

kur l
p

pirksta garums (m);

/b

attlums starp virzua pieljumu iekjiem galiem (m).

Spiediens nedrkst prsniegt 15...50 MPa.

qvw
4. Pirksta lieces spriegumu (MPa), pieemot, ka
oi pirksta
noslodze sadals t saska ar 5.19. att. doto
pa garumu a
epru,.
aprina pc formulas

P(/p+2/ b -1,5/k )
*" (5 s )
-
'

l,2(l-a)d3
' v 'pa

kur a=

pa

Spriegums nedrkst prsniegt pieaujamo lieces

ai spriegumu
[o,] =
100...250 MPa.

5. Bez lieces sprieguma pirksts pakauts ar cirpes spriegumam

(MPa), kas darbojas lumos
t
starp virzua pieljumiem un

klaa augjo galvu. So spriegumu aprina pc formulas

2
o,BsP(l+a + a ) ~_l v
T (5 51)
-
=

(l-aW

Spriegums % nedrkst prsniegt pieauto cirpes spriegumu [x] =

= 60...250 MPa.

6. Sakar ar nevienmrgo (aptuveni sinusoidlo) spka sada-

ljumu, ar kdu, motoram darbojoties, noslogo pirksta virsmu

(5.19. att. d), notiek pirksta gredzenveidg luma deforma-

157
 ovalizacija. Horizontl diametra maksimlo
nas

palielinjumu
Ad nosaka
jeb ovalizciju P m ax pc formulas

Adpmax =
30' I_ (<X_o'4)3' (5-52)

kur E
pirksta materila elastbas modulis; traudam E =

-10 5 MPa.
=

(2,0... 2,3)
Ovalizcija AdP max nedrkst prsniegt 0,02...0,05 mm. Vis-

lielkais ovalizcijas spriegums rodas uz

pirksta iekjs virsmas
V
horizontlaj plakn (5.19. att. c punkti 2 jeb F =
0). So sprie-
(MPa) aprina pc formulas
gumu

15Pf n'n (l+2a)(l+q) , 11

m , ,
...

31
3
Oio= r-H 0,19 r-j "+-. [0,1 (ot-0,4 J.
-

2 L J
'pd P[ (1 a) a
I<xj
(5.52)

Ovalizcijas maksimlais spriegums nedrkst prsniegt 300...

350 MPa.
5.4.5. Klaa aprins. Klaa augjs galvas izmrus

(5.20. att.) izvlas konstruktvi, izejot no virzua rj diametra D

un virzua pirksta rj diametra

, d
ar vadoties pck 5.2. ta-
pa

bulas. Pc tam prbauda klaa augjs galvas stiprbu. Krbu-

ratormotoru klanus izga-
tavo no ogleka trauda

40, 45, 45r2, bet dzemo-

toru klanus

no let
trauda ' 40X, 18XHBA,
49XHMA.
Prbauda klaa aug-
js galvas nogurumstipr-
bu lum A
A un sum-

mro spriegumu, kds

rodas, iepresjot galv
ieliktni, k ar sakar ar

galvas un ielikta mate-

rila termisks izpleans

dadiem koeficientiem.

lum AA klani

noslogo virzua grupas de-

tau masa m
v
un klaa
augjs galvas masas m
g

(virs luma A
A) mai-

ngais osciljos masas

spks Pj (N), kura maksi-

mlo vrtbu Pjm ax nosaka

pc formulas

Pj max
=

2
5.20. att. Klaa grupas detau galvenie
=

(m v + mg)ou bmaxX

parametri. X(l+A), (5.53)

158
 5.2. tabula

Klaa galvenie parametri

Karburator-
Parametrs motoram Dzemotoram

.ugjs galvas iekjais diametrs di (1,10... l,25)d pa (1,10... l,25)d pa

.ugjs galvas rjais diametrs d& (1,25... l,65)d pa (1,3... l,7)d pa

lUgjs galvas garums /g

peldoam pirkstam (0,33... 0,45) D (0,33... 0,45) D

nostiprintam pirkstam (0,28...0,32)D (0,28.. .0,32) D

ugjs galvas sienas minimlais (0,16 ...
0,27)d pa (0,16 ...
0,27)d pa
radilais biezums 6
K

klaa ielikta sienas biezums bi (0,055 ...

0,085) d (0,070... 0,085) d
pa pit

kur klovrpstas grieans maksimlais trums brv-

cobmax

gait;
m

klaa galvas masa, ko orientjoi pieem 6...9%

g

no klaa masas.

Spka Pjmax radto maksimlo spriegumu Om a x (MPa) lum

A
A aprina pc formulas

:_^ ziW.
omax
= =

(5.54)
r\ a ZC/gtg

Ja spks vrsts klovrpstas tad klani lum

Pj virzien,
A
A nenoslogo (omin =

0). T k spriegums lum A

A mai-

ns pc pulsjo cikla, tad nosaka drouma koeficientu :

r o

T
l
=

T ( 5- 55 >
T'
Gmax/Ao- . \

kur o-i materila nogurumizturbas robea stiep =

s t 0_ ]st

=
0,28 [oB ];
[ob] klana materila izturbas robea; traudam 45

pie-
em, ka [o ] =700 MPa, 45r2
800 MPa, 40X

900 MPa, 18XHBA

1300 MPa;
a =\...2
sprieguma koncentrcijas koeficients;
E
izmru faktora koeficients (pieem e
=
1);
a
CT

a
=

0,\2.. .0,16
materilu raksturojos koeficients.
a

Drouma jbt robes

koeficientam -r\ a 2,5 ... 5,0.
Klaa ielikta summr uzspl Ax =iA m + At ,
kur A m (mm) ir

montas uzspl, ar kdu klaa ieliktni iepres klaa galv;

At (mm) ir temperatras uzspl, kuru izraisa siltumizpleans;
At =
di(ai

a )t (mm), kur ai =
0,000018 1/C
ielikta materila
g

(bronzas) siltumizpleans koeficients; ag

=
0,000010 1/C
gal-
vas materila siltumizpleans koeficients; /= 100 ... 200 C

ielikta un galvas vidj temperatra darbojoam motoram.

159
 kuru rada summr uzspl starp
patnjo spiedienu p (MPa),
ieliktni formulas
un
galvu, aprina pc

Am + At
_

P ~

+d )(dl -dp-m'
2

jAdl +d\ )(dl -d )+m | (rff a

E Ei
g

(5.56)

kur m =
0,3
Puasona koeficients;
5 5
g =
2,2-10 MPa un i=1,15-10 MPa

attiecgi klaa gal-

vas un ielikta materilu elastbas modui.
Summrs uzspls radto spriegumu galvas iekj virsm d

(MPa) rj virsm (MPa) nosaka dm formulm:

un o a pc

2
o
a
=
P
A
f ,
( 5-57)
d\ -di

m
=pJl+*L. (5.58)
dl -*

Spriegumu o un a vrtbas nedrkst prsniegt 100... 150 MPa.

a

Klaa kta rsgriezuma konstruktvos izmrus izvlas no

dm sakarbm: bu= (0,50... 0,60) hu karburatormotoram, 6 k;=

(0,55 0,75) hu dzemotoram; humin

... (0,50... 0,55) d a; hu
=

= (1,2... I,4)Ak;min (lum B B); ak ;~4; 2,5 ...4,0 mm kar-

=

buratormotoram, 0kiki=4,0...7,5 mm dzemotoram.

Klaa ktu lum B
B prbauda uz nogurumizturbu spied,
stiep un garenliec, motoram darbojoties maksimls jaudas
rem.

Maksimlo spiedes spku P (MN) uz klaa ktu nosaka pc

sp

formulas, kas identiska formulai (5.18):

2
Ps P =Pe +Pj = F
v (pz

p 0 )

mjra) (cos(p + ,cos2cp), (5.59)

kur F laukums 2
v

virzua (m );

spiediens sadedzes beigs (MPa);

p z

=m + 0,275mk; osciljo masa virs luma

mj v

BB;
r
kloa rdiuss (m).
Maksimlo stiepes spku P (MN) klaa kta
s
t uz
aprina
formulas
pc
2
Pst =Pg +Pj =
PrFv -

(1 +1), (5.60)
mj-rco

kur atliku spiediens cilindr (MPa).

p x

gzu

Spiedes spks lum B

B rada spiedes un garenlieces sum-

mro kuru klaa svrstans plakn nosaka

spriegumu, pc
formulas

a ma xx
=
(5.61)

160
kur Evid =
hkibu(bu

aki) (hu
2tK i)

klaa vidja luma

2
B
B laukums (m );

k 1 H, fvid garenlieces koeficients pret

x
= x x
asi,
2
n EMI
x

oe =OB
klaa materila elastbas robespriegums (MPa);

3
i) (h ki-2tki) luma BB lau-
Ix=-jibkihlt-(b M -a k ]

4
kuma inerces moments pret x

x asi (m ).

Plakn, kura perpendikulra klaa svrstans plaknei, spie-

des un garenlieces summro spriegumu oma xy nosaka pc for-

mulas

omaxy
= k
y
-pt, (5.62)
i"vld

2
kur k =
1 + a li/n Ekr 4/

garenlieces koeficients pret

asi;
y e y y y

/i / (da + dz) klaa apak-

=

garums starp augjo un

jo galvu (m);
dia

klaa apakjs galvas rjais diametrs (m);

3
=
[hubli -
{hu-2t u) (>k/-a k/) ]
luma BB iner-
>
4
ces moments attiecb pret
asi (m ).
y y
Modern spkrata motoram amax* un om axy oglekja trauda

klanim nedrkst 160...250 traudu kla-

prsniegt MPa, leto
nim
200... 350 MPa.

Minimlo stiepes spriegumu klaa kta lum B

B aprina
pc formulas

**
V.

(5.63)
rvid

Klaa apakjs galvas galvenos konstruktvos izmrus pie-

em, zinot cilindra diametru d, k ar vadoties 5.3. tabulas
pc
un 5.20. attla.

5.3. tabula

Klana apakjas galvas galvenie parametri

Parametrs VcTtba

klovrpstas klaa rdzes diametrs dKr (0,56... 0,75)

d

klana gulta ielikta biezums feki

plnsienu ieliktnim (0,03... 0,05) Ar

biezu sienu ieliktnim 0,1 Ar

.pakjs galvas garums /i g

(0,45... 0,95) Ar
itlums skrvm
starp klau /s (1,30... l,75)dkr

161
 C
Klaa apakjo galvu prbauda uz lieci lum C. Vis-

izsauc maksimlais spks (sk. 5.3.4.) P] max (MN),

bstamko lieci
kas rodas iepldes skum (<p =
0), motoram darbojoties
procesa

brvgaitas maksimlaj grieans trum tob Spka aprinam

max.

izmanto reducts masas (sk. 5.3.3.) un formulu

Pjmax=-/-CObmax [ (m v + m,) (1 +X) + m 2] 10~6

. (5.64)

Lieces spriegumu 01 (MPa) plakn CC, emot vr ieliktu

deformanos, nosaka formulas
pc

0,023/s 0,4" , ...

r

c
kur klaa vka luma C C pretestbas
Wi

3
moments (m );
=
o,s(dkr + 2>ki)

apakjs galvas iekjais rdiuss (m);

m

d Kr
klaa rdzes diametrs (m);
bki
ielikta biezums (m);
/ =
/ig&ki
klaa gulta ielikta luma C
C inerces
c

4
moments (m );
3
/ =
/ig(o,s' s
rii) klaa vka luma C
C inerces mo-
4
ments (m );
Pc =
'igo,s(/
d kr )
klaa vka un ielikta luma sum-
S

2
mrais laukums (m ).

Lieces spriegums lum C

C nedrkst prsniegt 100...

300 MPa.

skrves ko izsauc iner-

Klaa pakautas stiepes spriegumam,
ces spki, k ar stiepes spki, kuri rodas, pievelkot klaa skrvju
uzgrieus.
Maksimlo inerces spku Pjmax, kur stiepj klaa skrves,
aprina pc formulas (5.64). Stiepes spku Pst (MN),kur rodas,
pievelkot klaa skrvju uzgrieus, nosaka pc formulas

P (5.66)
s

kur i

klaa skrvju skaits.

Summrais stiepes spks klaa skrv

Pst2 = Pst + (5.67)

kur &
v
=
0,15 ... 0,25
vtnes savienojuma noslodzes koeficients.

162
 Maksimlo minimlo
o
max
un a m in (MPa) stiepes spriegumu
klaa skrv nosaka pc formulm

Omax= (5.68)

4P .

amin
=
(5.69)
tdyi

kur d i =d klaa skrves vtnes iekjais diametrs (m);

V
1,4/

klaa skrves nominlais diametrs (m);

/
vtnes solis.

5.4.6. Klovrpstas galvenos konstruktvos parametrus nosaka,

vadoties no 5.4. tabulas un 5.12. attla.

Klaa rdzes vidjo patnjo spiedienu (MPa) aprina di:

Pkr vid
/ r -7n\

<7krvid=-7; ' (5.70)

"kr'kr

kur vidjais rezultjoais spks (sk. 5.3.8.), kur darbo-

Pkrvid

jas uz klaa rdzi;

dkr

klaa rdzes diametrs;

/ kr

klaa gulta ielikta darbgais garums.

Rdzes pleca rdiusu pieem 0,035... 0,080 no klaa rdzes

vai pamatgulta rdzes diametra, vaigu platumu

=(1,0...
1,25) c/ karburatormotoram, u= (1,05... 1,30) d dzemotoram, bet
vaigu biezumu

attiecgi ft
v
=
(0,20... 0,22) d un 6 V =(0,24...
0,27) d, kur d

cilindra diametrs.

5.4. tabula

Klovrpstas galvenie parametri,

attiecinti cilindra diametru d
pret

/kr /d d /d
Motora tips pr

.arburatormotors:
0,5.. .0,60*
vienrindas 1,20... 1,28 0,60 ...
0,70 0,45 ...
0,65 0,60... 0,80
0<,74.. .0,84

0,40.. .0,70
V veida 0,66 0,8... 1,0 0,63 0,75
1,25... 1,35 0,56 ... ...

0,70.. .0,88

>zelmotors:
|0,45.. .0,60
vienrindas 1,25... 1,30 0,64 ...
0,75 0,7... 1,0 0,70 ...
0,90
0,70.. .0,85

0,40.. .0,65
V veida 1,47... 1,55 0,65 ...
0,72 0,8... 1,0 0,70... 0,75
0,65.. .0,86

* Virs svtras doti dati starpgultiem, zem svtras maljiem un vidjiem pamat-

gultiem.

163
 Vienrindas karburatormotoram spiediens nedrkst
pr-

sniegt 7 20 MPa, V veida karburatormotoram

18... 28 MPa,
...

bet dzemotoram
20... 42 MPa.

Maksimlais tangencilais spks Ptmax (sk. 5.3.5.) rada klo-

klaa rdzei lieces momentus (N-m), kuru
vrpstas vrpes un

aprinam izmanto formulas

Ptma r/r/2
M
v
=
; , (5.71)

Mn =
(5.72)

kur /
attlums starp blakusesoo pamatgultu rdu vidus-
r

punktiem / (/pr + /kr + 2b v ) ;

(m), r
=

kloa rdiuss (m).

Bez tam klaa rdzi liec ar spks Rw (5.12. att. b), kas dar-

bojas kloa virzien, un pretsvaru centrbdzes spks P . So

cp

spku lieces momentu kloa plakn aprina pc formulas

(N-m)

Af,r =
-^(/? kl +
P Cp), (5.73)

kur Pk(=Pk +Pc Pc rezultjoais spks (N);

+ k

2
Pcp = ATC
ppco

pretsvara centrbdzes spks (N);

m
p

pretsvara masa (kg);

pretsvara centra attlums no

ip smaguma

klovrpstas ass (m);

a

pretsvara attlums no kloa vidus lni-

jas (m).
Summrais lieces moments (N-m) klaa rdz

2M,kr =/Af 2

t
+Ml (5.74)

Lieces spriegums (MPa) klaa rdz

o/kr =

5--
(5.75)

Vrpes spriegums (MPa) klaa rdz

T kr =

3
(5.76>
0,2d kr

Rezultjoais spriegums (MPa) klaa rdz

a, kr
=/ oL +4tkr
2
- (5-77)

Rezultjoais spriegums klaa rdz nedrkst prsniegt 80...

110 MPa oglek|a trauda, 90 ... 140 MPa let trauda un 40...
60 MPa uguna klovrpstm.

164
 Pamatgulta redzi prbauda, nosakot patnjo spiedienu
<7 Prvid
(MPa):'

Ppr vid /r
7Q \
<7prvid=-7; (5.78)
Upr tpr

Vidjo rezultjoo spku PprVid, kas darbojas uz pamatgulta

rdzes noslodzes polrs diagram-
rdzi, nosaka no pamatgulta
mas analoiski tam, k nosaka Pkr vid
no klaa rdzes noslodzes

polrs diagrammas (sk. 5.3.8.).

Pieaujamais patnjais spiediens ir tikpat liels, t. i., 7...

42 MPa, k klaa rdzei.

Nosaka ar vrpes spriegumu tpr (MPa) pamatgulta rdz

pc formulas

kur jWmax maksimlais moments (MN-m).

griezes
Spriegums pamatgulta rdz nedrkst prsniegt 60...90 MPa

ogleka trauda, 80... 110 MPa let trauda un 35... 50 MPa

uguna klovrpstm.

6. nodaa

MOTORA LDZSVAROANA

6.1. LDZSVAROANAS NEPIECIEAMBA

I Motora darbbas laik inerces spki (sk. 5.3.4.)

sasniedz oti lielas vrtbas, tie maina savu lielumu un virzienu.

Sevii ievrojamas spka izmaias novro, ja strauji pieaug

motora frekvence. Elementr motor balansjums zd
grieans
neldzsvarots centrbdzes spka Pc
rotjos masas un
turpat-
dar-
pakakustlb esos, t. i., osciljos masas inerces spka Pj
bbas rezultt. Vairkcilindru motor bez iem spkiem neldz-

svaroti var bt ar to radtie momenti. Caur klani un kloi spkus

gulti, klovrpsta, motora pamatne un spkrata rmis,
uzem
kura motors uzstdts. Minto detau kinemtiskajos
uz pros
rodas papildus reakcijas, sldvirsms palielins berzes spki, kas
izraisa izdilumus. Perio-
prasa enerijas ievrojamu patriu un

diski maingie spki rada mehnisma loceku svrstbas, motors

vibr, savienojumi kst vagi. Ss uzspiests svrstbas ir sevii

bstamas, ja ts ir rezonans ar mehnisma pasvrstbm. Sekas

var bt detau lzumi. Vibrcijas ietekm spkrata

pat negatvi
k
vadtja un
pasaieru rtbas, ar dzirdes, redzes, asinsrites

un elpoanas orgnu darbbu. Tpc svrstbas un to izraisoos

165
clous
inerces spkus cenas samazint vai ari pilngi likvi-
nolkam motoru ldzsvaro t rezultt ka
dt. Sim un iegst,
momenti netiek prnesti balstvirsmm, bet
maingie spki un uz

Inerces spku un momentu

pa motor savstarpji ldzsvarojas.
vektoru summa dam motoram vienda ar nulli: Pj =O,Pc =0,
Mj =0, M =Q. Motoru sauc ldzsvarotu, ja nostabilizjo
C par
rem inerces spki un momenti, kas darbojas motor, pc vir-

ziena un lieluma ir nemaingi. Ldzsvaroanas pakpe ir atkarga

kdam spkratam motoru uzstda. No osciljos
no
t, masas

tikai retk
spka Pj visbiek mkslgi ldzsvaro pirmjo,

otrjo,
bet izmuma krt
ar augstkas krtas spkus.

6.2. SPKU LDZSVAROANAS PAMIENI

Ldzsvarotbas
6.2.1. Visprjie nosacjumi. pakpe
un pamieni ir atkargi no motora cilindru skaita, to izkrtojuma,
klovrpstas shmas, grieans frekvences un citiem rdtjiem.
Vairkcilindru motora klovrpstai pieir tdu formu, lai inerces

spki, kas rodas ts vien da, pilngi vai daji ldzsvarotos ar

cilindru rindas
otr da darbojoiem spkiem. T seu un
astou
motor savstarpji pilngi ldzsvarojas centrbdzes spks P c , osci-

ljos masas spks Pj un osciljos masas spka moments Mj.

Siem motoriem veic tikai paskumus, kas samazina centrbdzes

spka radto momentu M .

c

Motoru ldzsvaro atbilstoi teortiskiem apsvrumiem (sk. 6.3.2.

un 6.3.3.), izkrtojot klovrpstas klaa rdzes, veidojot motoru

ar vairkiem cilindriem, pierkojot kustgu papildmasu (pretsvaru,

skriemeli Ar papildmasu mkslgi rada
vrpstu, zobratu, v. c).
jaunu spku, kas ir periodiski-identiski maings, pc lieluma vie-

nds, bet pc virziena pretjs inerces spkam.

6.2.2. Centrbdzes spka ldzsvaroana. Centrbdzes spks P
c

(6.1. att. a) darbojas kloi klaa kustbas (poans) plakn,

pa
kas perpendikulra klovrpstas Ja grieans trums
asij. co
=

=
const, tad ar spks P =
const. Mains tikai t virziens un vr-
c

Motoru ldzsvarojot, lai

sums. jcenas pankt, spka P
c
un t

radt momenta iedarbba uz motoru btu iespjami mazka. Sim

nolkam izvlas pretsvarus, kuru masa m (6.1. att. b) un no-
p

vietojums izsauc spku P un momentu, spjgu likvidt (ldz-

p

centrbdzes P izsaukts pardbas.

svarot) spka c

Kopjo masu m sadala divs mass m /2. Ts novieto kloim

p p

diametrli pretj pus vai nu vaigu pagarinjum, vai uz

spara-

rata, vai ar uz skriemea. Atsvaru smaguma centru no rotcijas

ass izvlas attlum kas iekaujas motora kartera gabartos.
p,

Jebkur kloa stvokl pretsvaru radtam centrbdzes sp-

cp
kam P P lieluma viendam
p saldzinjum ar spku c jbt pc un

166
 6.1. att. Kloa-klaa mehnism darbojoos spku ldzsvaroana:

a centrbdzes spks P nav ldzsvarots; b centrbdzes spks ldzsvarots ar

c

pretsvariem; c osciljos masas pirmj ldzsvaroana vertikl plakn,

spka Pi
izmantojot pretsvarus.

P =P Ta ka P r co 2 formulu
pretji vrstam, resp., p c . c
= m
r (sk.
2
(5.17)) un P p = m
ppco
, tad pretsvaru kopj masa ir

mp =
m -
(6.1)
r

6.2.3. Osciljos masas spka ldzsvaroana. Osciljos

masas radtais inerces spks Pj (6.1. att. c) darbojas cilindra
pa

asi vien un otr virzien. Tas ir maings spks, t lielumu no-

saka kustos k ar maing patrinjuma (sk. 5.2.5.)

masas,

vrtba Vairkcilindru rindas motor atsevios cilin-

un vrsums.

dros darbojoies osciljos masas spki ir savstarpji paralli

un novietoti vien plakn, tpc tie rada ar momentu Afj, kas

darbojas uz klovrpstu.
Ja osciljos masas pirmjais spks Pji klovrpstas kakliu

izkrtojuma d nav ldzsvarots, tad to cenas pankt ar pretsvaru

. Prnesot o spku rotcijas centr O,
radto centrbdzes spku Pp

t projekcija uz klovrpstas simetrijas asi ir vienda ar nulli.

Sadalot spku P divs komponents, iegst vertiklo, cilindra

p

ass virzien darbojoos dau P un horizontlo P Vertikl

pv Ph-
2
cos(<p +180) atkarb pagrieziena
komponente Ppv m p pcu
un no

lea cp
mains pc kosinusa likuma, t. i., tpat k pirmjais
ka
spks Pjj. Atsvarus novieto t, komponente ir pretja sp-
kam Pji un klovrpstas jebkur stvokl spki savstarpji ldz-

svarojas. Pretsvaru masu m aprina pc formulas

p

(6.1a)
mj-p
m =

kur m
reduct (sk. 5.3.2.) osciljo masa (kg).
}

167
 Sdi ldzsvarota spka Pji darbbu no cilindra (vertikls)
plaknes prnes tai perpendikulr (horizontl) plakn, kur sk
2
darboties spks Pph /n sin(<p+lBo). Spka brv komponente
=

p pco

P iedarbojas uz motora pamatni, izsauc svrstbas horizontlaj

Ph

plakn, protams, motors novietots vertikli. Sim ldzsvaroa-

ja
nas pamienam praktiska vrtba ir tad, ja labas horizontls

stabilittes gadjum motoram juzlabo vertikl stabilitte.

Dakrt izvlas vidjo variantu: pretsvaru masu divreiz

em

mazku aprint, t. i., m'p

nek o,smsr/p, tdjdi ldzsvaro =

tikai
pusi spka Pjr bet otru pusi prorient horizontlaj plakn.
,

Pirmj spka Pji pilngai ldzsvaroanai izmanto divas

pre-

tji rotjou atsvaru masas m' un m"p (6. 2. att.). Kad virzulis
p

ir AMP, abi atsvari atrodas zemkaj stvokl. No klovrpstas/

ar starpzobratu 2 piedzen divas cilindram abs puss simetriski

6.2. att. Osciljos masas pirmj un

otrj spka pilngas ldzsvaroanas

shma:

i
klovrpsta; 2
starpzobrats; 3
osciljos masas pirmj spka ldzsvaroa-

nas pretsvari; 4
osciljos masas otrj spka ldzsvaroanas pretsvari; 5, 6, 7 un
S
vrpstas.

168
izkrtotas ldzsvaroanas mehnisma vrpstas 7 un 8. Uz tm

novieto zobratus pretsvarus 3. Ldzsvaroanas

un
vrpstu griea-
ns virzieni ir pretji, bet trumi viendi ar klovrpstas grie-
ans trumu, lai pretsvaru centrbdzes spku un pirmj spka
maias periodi sakristu. Pretsvaru masas izvlas tdas, lai kloa
ikvien stvokl centrbdzes spku P' un P"p eometrisk summa
p

P'ji, t. i., vertiklo komponentu summa (P'pv + P"P v) btu vienda

k
ar pirmjo spku Pji. T spks P'ji ar virzts
pa
cilindra asi,
2 2
tad | (P' P ) + (P"P ) P'ji= -Pji- Abu horizontls
=

pretsvaru
komponentes P' un P" visos gadjumos ir viendas un pa
ptl ph
vienu taisni pretji vrstas, t. i., savstarpji ldzsvarojas.
Pierkojot vl vienu vrpstu pri (5 un 6) ar pretsvariem 4

vrpstu abos galos, un piedzenot tos ar divreiz lielku grieans

frekvenci 2co nek klovrpstas frekvence , iespjams ldzsvarot

otrjo spku Pjn, jo atsvaru centrbdzes spku vertiklo kompo-

nentu rezultante izmains k spks Pjn. Uz abm
tpat vrpstm
esoo atsvaru centrbdzes horizontls
spku komponentes sav-

starpji ldzsvarojas.

Papildvrpstu un
pretsvaru uzstdana sare un sadrdzina
motora konstrukciju. Tpc tikai retos gadjumos du
ar
pa-
mienu ldzsvaro pirmjo spku. T k otrjais spks ir 3,5...4,5
reizes mazks pirmjo, to visbiek atstj neldzsvarotu.
par

6.3. DADU MOTORU LDZSVAROANA

6.3.1. Viencilindrg elementr motor disbalansu

rada centrbdzes spks P un osciljos masas spki Pjj, Pjir

c

utt. Sie spki neldzsvarotu momentu nerada, ttad M

c
=
0, Mj =
0.

Lai ldzsvarotu osciljoo radtos spkus, izmanto

rotjoo un masu

6.2. metodes. Zinot

noda aprakstts pretsvara masu [formulas
(6.1.) (6.la)] metla (uguna vai trauda) blvumu,
un un
apr-
ina pretsvara izmrus. Td veid viencilindrgam iedarbina-

nas motoram pilnb ldzsvaro centrbdzes spku P , bet traktora

c

JT-20 motoram ,3,-20

ar osciljos masas pirmjo spku Pji.
Motocikla motoram pilnb ldzsvaro centrbdzes spku, bet par
50%

pirmjo spku. Augstkas krtas inerces spkus parasti

neldzsvaro.

Ja pretsvarus novieto kloa vaigu pagarinjum, tad tie mazk

noslogo klovrpstu un gultus saldzinjum ar to novietojumu

uz spararata. Reaktvo momentu M (sk. 5.3.6.), kas darbojas
r

pretji griezes momentam, neldzsvaro, tpc darba laik tas caur

motora balstiem iedarbojas uz spkrata rmi.

6.3.2. Divcilindru motora ldzsvaroanas pamiens ir atka-

rgs no klovrpstas konstruktvs shmas. Abu klau rdzes var

bt novietotas vienas taisnes (6.3. att. vien

uz
a) rotcijas ass

pus (VDR asijas RS-09 motors 2KVD). Tdam motoram cilindru

169
6.3. att. Divcilindru motora inerces spku darbbas un ldzsvaroanas
shma:

a
klovrpstas kloi novietoti klovrpstas vien pus; b
kloi novietoti

klovrpstas pretjs puss.

darba secba ir 1 0 2o. Darba gjiens seko viens otram vien-

ik 360 klovrpstas pagrieziena grdiem.

mrgi pc
Centrbdzes spka /V un osciljos masas spka Pj1 virzieni

un vrtbas pirmaj cilindr pie jebkura klovrpstas stvoka ir

170
analogas otr cilindra spkiem P
c
"
un Pj". Rezultjoie spki
11
P I pielikti starp cilindriem. To ldz-
2P c =/V + /yi un EPj =
j + Pj

svaroanas pamieni ir ldzgi viencilindra motora ldzsvaroanai

(sk 6.2.2. un
6.2.3.).
Neldzsvarotu momentu dam motoram nav (SM c =0; 2Mj =

0), jo rezultjoie spki nerada spku pri.

Ja abu klau rdzes novietotas 180 le (6.3. att. b), t. i.,

klovrpstas asij abs tad cilindru darba secba

puss (J-21),
var bt 1 2 oo. Darba gjieni prmaius otr un pirm cilin-

dr seko pc 180 un 540.

Centrbdzes otr cilindr savstarpji ldzsva-
spki pirm un

rojas (2PC =
0), jo tie ir viendi un darbojas pretjos virzienos.

Bet ie spki klou plakn ar plecu a veido spku pri, kura mo-

ments ir

2
M = P a = rn rco a, (6.2)
c
c T

kur m
kloa rdz reduct neldzsvarot rotjo masa (sk.
r

5.3.30;
attlums cilindru asm.
o

starp
is moments liec klovrpstu un slogo ts pamatgultus.
Neldzsvarot momenta plakne rot ldz ar kloiem. Momentu

ldzsvaro, ja spararat, skriemel vai kloa vaigu pagarinjum

novieto pretsvarus ar masu m , kuru radtais moments ir
pc

2
M = /n fe, (6.3)
p pc?pcQ)

kur abu pretsvaru centru attlums no rotcijas

p c

smaguma

ass;

b attlums starp pretsvaru centriem.

smaguma

Izejot no formulm (6.2) un (6.3), aprina pretsvaru kopjo

masu:

m =m
(6-4)
pc T

b
pc

Osciljoo masu pirmjie spki pirm un otr cilindr savstar-

pji ldzsvarojas (2Pji 0), jo klovrpstas jebkur stvokl tie
=

vrtbm ir viendi pretji vrsti. ds spku izkrtojums

pc un

rada neldzsvarotu momentu

2
Mji =

Pjia =
mjrco acoscp, . (6.5)

kas darbojas cilindru ass vertikl plakn, kosinusa likuma

pc
periodiski maina savu vrtbu un virzienu. momenta darbbu,
k aprakstts iepriek (sk. 6.2.3.), biei no vertikls plaknes pr-
nes horizontlaj plakn. im nolkam klou vaigu pagarinjum
uzstda kuru aprina pc formulas
pretsvarus, masu

mpi-mA, (6.4a)

kur virzua pirkst reduct osciljo masa (sk. 5.3.3.);

fttj

pretsvara smaguma centra attlums no rotcijas ass.

pj

171
 Sds pretsvaru pievienoanas pamiens momentu neldzsvaro,
bet tikai to prorient motora mazk bstam stabilittes plakn

(horizontlaj).
Osciljoo spki abos cilindros ir viendi
masu
otrjie un

vrsti vien tie rada rezultanti

virzien, tpc

2P
jII
=
P/ II
+.P"i =2mjrco ?.cos2cp. 2
(6.6)

Daiem motoriem o rezultanti ldzsvaro (sk. 6.2.3.) ar pretsva-

riem, ko uzstda uz papildvrpstm, kas rot ar divreiz lielku

trumu nek klovrpsta. Biei o rezultjoo spku 2Pjn atstj

ar neldzsvarotu. Td gadjum tas izsauc mazk vai vairk

jtamas vertikls vibrcijas.

Osciljoo masu otrjie spki neldzsvarotu momentu nerada,

t. i., 2Min =0.

6.3.3. etrcilindru rindas motora ldzsvaroana. etrcilindru

motora izkrtoti ik 180, kas nodroina
klovrpstas kloi pc
cilindru darba secbu 1 2 43 vai 1 3 42. Darba gjiens
ik nko cilindr notiek klovrpstas pagrieziena 180 gr-
pc
diem.

motora inerces spku momentu shma

6.4. att. etrcilindru vienrindas un

172
 Rotjoo masu centrbdzes spki P (6.4. att.) visos cilindros
c

darbojas vien plakn un ir viendi. Pirmaj un ceturtaj cilindr

ie spki vrsti pretji nek otraj un treaj cilindr. Tpc

centrbdzes spki, k ar to radtie momenti savstarpji ldzsva-

rojas: 2P =0; 2MC =0. Moments Af un Af papildus izliec

C c i_2 C 3-4

klovrpstu un noslogo pamatgultus. Ss iedarbbas samazin-

anai trrites motor, piemram, A3JIK-407, pierko pretsvarus,

kas rada momentu. Lnritcs motora klovrpstas kon-
pretju
strukcijas un izgatavoanas vienkroanai dus pretsvarus
neuzstda.

Osciljoo cilindru
masu
pirmjie spki darbojas ass plakn
ir periodiski T k ie spki pirmaj ceturtaj
un maingi. un

cilindr ir pretji virzti nek otraj un

treaj (Pji 1-4= Pji 2-3),
tpc tie ir savstarpj ldzsvar (EPji =

0). Ar pirmjo spku

radtie momenti ir ldzsvar (ZMji =
0), tikai tie vidusda lau

klovrpstu un noslogo gultus. Lieces momentu samazina ar

pretsvariem.
Osciljoo masu otrjie spki visos cilindros neatkargi no

klovrpstas pagrieziena lea ir viendi un darbojas vien vir-

zien. Tie savstarpji neldzsvarojas, bet, tiei pretji, sum-

mjas un rada neldzsvarotu kopspku

2
P = 4P = 4m rco cos2cp. (6.7)
jll jII j

T k osciljoo otrjie spki kopspksto ir tad

masu un
niecgi,
ldzsvaroanu veic tikai retos gadjumos. T, piemram, traktora
7-4 motoram ,4-41 izveido divu pretji rotjou papildvrpstu ldz-

svaroanas mehnismu [I].

Otrjie inerces spki lieces momentu nerada (2Mjn =
0).
6.3.4. Secilindru un astocilindru rindas motora ldzsvaro-

ana. Secilindru motora klovrpstas kloi novietoti zem 120

liela lea. Ar darba ik nkoaj cilindr seko

gjiens pc 120.
Visbiek veido motorus ar darba secbu Is3624.

Visos cilindros darbojoos centrbdzes spku P (6.5. att.)

c

projekciju summa k vertikl, t horizontl plakn ir vienda

nulli, t. ie spki savstarpji ldzsvarojas kas

ar i., (SP c =

0),
redzams spku pln. Ar o spku radtie momenti ir pilng
ldzsvar (2Afc =
0).
Osciljoie masu pirmjie un otrjie spki, k ar to izsauktie

momenti ir ldzsvar
savstarpj 2Pji =0, SPjn =0, SM]i =0,
2Afjn =0, jo pirmaj un sestaj cilindr to summrs vrtbas ir

tdas paas k prjos etros, tikai ar pretju vrsumu. Tomr

visi momenti papildus iedarbojas uz klovrpstu. Tpc dakrt

(3HJI-123, TA3-51, 3M3-52, 3M3-530) klovrpstai vaigu paga-

rinjuma pievieno pretsvarus, kas ldzsvaro lieces momentu.

Tpat k secilindrg rindas motor ar astocilindru rindas

motor spku un to radto momentu izkrtojums ir ldzgs. Ana-

logas ir ar to ldzsvaroanas metodes.

173
6.5. att. Secilindru vienrindas motora inerces spku un momentu shma.

6.3.5. Secilindru V veida motora ldzsvaroana. Visbiek

sastopami divu shmojumu V veida secilindru motori. Pirms

shmas motoram pret stvoo cilindru asis savstarpji veido 90

lei saproto klau rdzes seko viena otrai 120 (HM3-

un pc
----236). Otrs shmas motoram pretim stvoo cilindru asis veido

60 seko liela
lei un klaa kaklii pc 60 lea (3M3-24-16).
Ldzsvaroanas pamieni iem motoru tipiem ir atirgi.
Pirms shmas motoram (6.6. att.) cilindru darba secba ir

Ikl/2k
2l

3k3/, kur ar / apzmts labs un ar k
krei-

rindas cilindrs. Darba ik

ss gjieni mijas pc 90 un 150 klo-

6.6. att. Secilindru V veida motora inerces spku shma.

174
vrpstas pagrieziena grdiem. Centrbdzes spki, kas darbojas
visos cilindros, savstarpji ldzsvarojas, tpc EP c =0. So spku
radtais moments darbojas klovrpstas kas
grieans plakn,
nobdta no pirm kloa 30 lielu lei. Summro momentu
par

aprina pc formulas

2
2M c =
y3Pc a=1,732mr rco a, (6.8)

kur P
centrbdzes spku rezultante, kas darbojas uz cilindru
c

vienu rdzi;
pra
attlums cilindru asm.
a

starp

Momenta 2MC ldzsvaroanai uz klovrpstas vaigu pagarin-

juma pierko pretsvarus.
Osciljos masas pirmj spka rezultanti Pji= VP
?+Pflk
katr cilindru labs
pr veido Pju 2 cos
viens =
mjrco un viens
cp
kreiss Pjik =
mjrco
2
cos(cp 90) rindas cilindrs. Spku rezultante
virzta
pa kloa rdiusu un ir konstants lielums, jo ajos cilindros
virzui prvietojas pretjos virzienos. Visam motoram pirmjie
spki ir ldzsvar (Pji 0). To radtais k centr-
=
moments, tpat
bdzes spku moments, darbojas klovrpstas plakn un apri-
nms pc formulas

2M j, =
}'lPj,a=-1,732m jrc0 2
a. (6.9)

So momentu ldzsvaro ar pretsvariem, ko novieto uz papildvrp-

stm.

Osciljos masas otrj spka rezultantes (Pjn =

y P2 +P
2
)
n/ IIk

katr sekcij (labs un kreiss rindas cilindru pr) vienmr ir

atrodas horizontl plakn vr-

perpendikulras klovrpstai, un

stas dados virzienos. Sos vektorus visam motoram summjot,

iegst nulli: 2Pjii =0.
=
P!
n
+
/>!>,
Otrjo spku radtais moments darbojas horizontl plakn,
t vrtbu nosaka formulas
un pc
2
ZAfj 11 cp + 0,866 sin 2cp).
2
=
2m r co Xa (1,5 cos (6.10)
s

Seu cilindru izkrtojuma un klovrpstas konfigurcijas otr

shma (6.7. att.) motoru bvniecb sastopama retk nek pirm.

Darba cilindros notiek regulri ik klovrpstas 120
gjieni pc
cilindru t. tam
pagrieziena lea. Katr pr, i., kreisaj un
pre-

tj pus stvoaj labaj cilindr, rezultjoie centrbdzes spki,

k pirmjie un
otrjie spki savstarpji ldz-
ar osciljoo masu

svarojas: 2P =0, 2Pji =0, 2Pjii =0.

C

Summrais ko rada centrbdzes spki visos trijos

moments,
cilindru pros, darbojas klovrpstas plakn, kas iet caur pirmo
kreiso un treo labo kloi. S momenta vrtbu nosaka formula

2M c
=
m r rco
2
[(2a + fc) + 1,732(a-6)]. (6.11)

175
 6.7. att. veida motora klovrpstas rdu ldzsvarojoo
Secilindru V un

masu izkrtojuma shma.

Pc tam, izmantojot formulu (6.4), aprina ldzsvarojoo masu

kuru divu pretsvaru veid novieto klovrpstas abu pdjo

m
,
p
uz

vaigu pagarinjuma.
moments
Pirmjo spku summrais darbojas taj pa plakn,
kur centrbdzes moments 2Af c, bet t aprinam izmanto
spku
formulu

2
2Afj, =
l,smjrco a. (6.12)

Ar o momentu ldzsvaro ar pretsvariem.

Osciljoo masu otrjo spku radtais moments darbojas klo-
vrpstas plakn, bet pretji griezes kustbai un ar divreiz bieku

periodu, nek grieas klovrpsta. S momenta aprinam kalpo

formula

2
2M]~ =
l,sm j rco /.a, (6.13)
bet ldzsvaroanai ko nostiprinarotjom vrp-

pretsvari, uz

kas divreiz trk nek klovrpsta.

stm, grieas
6.3.6. Astocilindru V veida motora ldzsvaroana. Sakar ar

lieljaudgkas tehnikas plaku izmantoanu viss tautsaimniec-

bas nozars, taj skait ar lauksaimniecb, strauji pieaug asto-

cilindru V veida motoru HM3-238, AM3-740, 3HJI-111, 3HJI-130,

3HJI-375, 3M3-13, 3M3-66 un citu raoana.

Pret stvoo cilindru asis iem motoriem veido 90 vai 75

lei (6.8. att.). Klovrpstas klous izkrto divs savstarpji

perpendikulrs plakns. Pie viena kaklia pievieno abu pretst-

176
voo cilindru klaus. Cilindru darba secba ir \kl/4k
lk

21
3k3/
41. Darba gjieni ik nko cilindr seko pc klo-
pagrieziena 90 grdiem.
vrpstas
Centrbdzes kopspki P , kas rodas cilindru ir viendi.
c pros,
v
No abiem galjiem cilindru priem spki P un k ar
P , no

cilindru darbojas pretjos

abiem vidjiem priem

Pl un P v
to vienda nulli (EP c 0). So spku
virzienos, tpc summa ar =

radtais rezultjoais moments

2M
c
=
y"TOP a=i/l0m c rr(o
2
a (6.14)

darbojas plakn, kas grieas ldz ar klovrpstu un nobdta no

pirm kloa par 1826'.

Osciljoo masu pirmjie spki pa motor savstarpji pilngi

ldzsvarojas. Tikai to radtais rezultjoais moments Afji =

yiomj/"co
2
a, tpat k moments T,MC, darbojas klovrpstas plakn.

Sos abus momentus ldzsvaro ar pretsvariem uz klovrpstas vaigu

pagarinjumiem vai klovrpstas galos. Pretsvaru darbbas plak-
nei jsakrt ar momentu kopjo plakni un vienlaicgi jldzsvaro
abi momenti:

2M
c -r-2MjI =
yTorco a(m 2
r
+ m
j). (6.15)

Katra pretsvara masu aprina,izejot no momentu viendojumiem

(6.3. un 6.15. form.), tos savstarpji pieldzinot vienu otram:

2 2
m 6 =
y 10 r(d a(mT + mj). (6.16)
p pco

No ejienes

m
_y~ora(m r + mj)
(6 Uy
p
<pb

6.8. att. Astocilindru V veida motora ldzsvaroana.

177
Katra cilindru pra osciljoo masu otrjie spki Pjn darbojas
horizontl plakn perpendikulri klovrpstas asij. Pirmais
2
rada P
cilindru pris uz pirmo kloi spku 1 =
2Amjrco cos 2cp;
2
otrais pris otro kloi V 2km ra> cos 2(90 cp)
PL s
=
uz

=
+

2
2 mjrco treais pris treo kloi
V cos
2cp, uz

= =

2 2
=y 2 cos 2(270 + cp) =
V 2 km^ cos 2cp; un ceturtais p-
Amjfco
2 2
ris ceturto kloi y2Amj/-to cos2(180+qo) =y2Amjrco cos2cp.
Pv
=
uz

k
No m sakarbm var secint, ka otrjo spku rezultante, ar

to izsauktais moments viendi ar nulli (2Pjn =0; EMjn 0), = ttad

mkslga ldzsvaroana nav vajadzga.

6.4. MOTORA PRAKTISK LDZSVAROANA

Apskatot motora ldzsvaroanas pamienus,

iepriek tika pieemts, ka visiem cilindriem rotjos un oscil-

jos masas ir viendas, k ari klou savstarpjais stvoklis, to

rdiuss, klaa un citi parametri atbilst teortiski apri-

garums

ntiem. Praktiski, motora izgatavoanas proces, grti pankt,

lai masu izkrtojums un kloa-klaa mehnisma eometriskie
izmri katr cilindr btu pilngi viendi. Bez tam pati klovrpsta
ne vienmr ir ideli (pilngi) dinamiski balansta. Tas nozm,

ka relos biei
teortiski preczi aprintais motors apstkos ir

nepilngi ldzsvarots.

Lai relo motoru tuvintu teortiski aprintam variantam,

galvens kustb esos daas (virzuus, klaus v. c.) rpnca
komplekt grups (sk. 5.1.) ar nelielm (1...5 g) pieaujamm
masas novirzm starp atseviiem indivdiem. Saskao ar masas

sadaljumu starp klaa augjo un apakjo galvu. Rotjos

daas, piemram, klovrpstu, spararatu, sajgu un citus mezglus,
balans. Atsevii klovrpstu, bet samontanas ar
rpgi pc
kop ar spararatu un sajgu dinamiski ldzsvaro uz
speciliem
elastgu rmju stendiem. Vajadzbas gadjum lieko masu likvid.

Sim nolkam spararat vai pretsvar urbjot noem noteiktu me-

tla daudzumu, lai disbalanss neprsniegtu normu. Motoram

3M3-53, TA3-51A is nedrkst bt lielks 70

rdtjs par g-cm,
frekvence =lOO min -1.
ja grieans
Ar remontrpncas, restaurjot motorus, lielu vrbu velta

detau un mezglu pareizai komplektanai pc to masas. Starpba

starp viena motora atseviu cilindru virzuu-klau komplektiem
nedrkst prsniegt pieaujams normts vrtbas, piemram, 10
g
motoram 3M3-53, 14

TA3-51A, 30

CMZf-14 utt. Virzua

g g
masu var samazint, novirpojot t apakdau, t. i., virzuli sasinot.

178
 7. nodaa

GZU SADALES MEHNISMS

7.1. UZDEVUMS UN IZVEIDOJUMS

I Gzu sadales mehnisma uzdevums ir savlaicgi

ievadt motora cilindros degmaisjumu vai gaisu un izvadt no

tiem sadedzes produktus. Ir vrstu, kanlu citi sadales

un gzu
mehnismi.

Spkratu motoros visbiek izmanto vrstu mehnismu, jo tas

nodroina pietiekami pilngu gzu apmaiu lielas grieans frek-

vences rem.

lepldes un izpldes notiek vrstu, to piedzias me-

process
hnisma un sadales vrpstas kopjs darbbas rezultt. Gzu

sadales mehnisma darbbas efektivitti vairkcilindru motoram

novrt ar pildjuma koeficientu (sk. 2.3.4.) un atseviu cilindru

pildjuma vienmrgumu.
Gzu sadales mehnisma konstruktvais izpildjums ir atkargs
no t, vai vrsti novietoti cilindru blok (apakvrsti) vai galv
(augvrsti); no degkameras formas; no sadales vrpstas novie-

tojuma (apakjais, vidjais

cilindru blok, augjais
galv);
no bdtju tipa (plakangala, rulla, sfriskais, svirveida, hidrau-

liskais); no sviras konstrukcijas veida (ar gala vai vidus stipri-

njumu, traversa uz diviem vienda nosaukuma vrstiem); no

atsperu skaita un veida (cilindrisks, konisks v. c); no klo-

vrpstas
sadales vrpstas prvada tipa (cilindrisko vai ko-

nisko zobratu prvads ar starpvrpstm, des prvads, kombi-

ntais prvads).
Karburatormotoram galvenokrt itmanto augvrstu gzu sa-

dales mehnismu att. f, h

(7.1. a, b, c, c, g, un ).
Cilindrisks un veida degkamers vrstus parasti izvieto

secgi, vien rind motora virzien (7.1. att. a), bet

garenass

pussfrisks degkamers
rsvirzien (7.1. att. b). Leis
70, bet
P>ie+'fsiz starp vrstu asm rsvirzien ir garenvirzien

55 att. vrstus
(7.1. c). Izvietojot garenvirzien, pagarins iepl-
des kanls un saretks kst piedzias mehnisms.

lepldes un izpldes vrstu asu slpuma lei attiecb pret

cilindru garenasi parasti ir viendi, t. i., 6ie~Biz. Palielinot sl-

lei pie, kanla formu iespjams izveidot laidenku, t

puma

samazinot hidraulisko pretestbu (sk. 2.3.3.). lepldes vrsta gal-

vas diametrs d ie , attiecints pret cilindra diametru d, ir robes
no
0,32 ldz 0,52. Lai palielintu vrsta diametru, degkameru da-

krt izveido rpus cilindra kontrm.

Karburatormotor liesmas frontes izplatans trumu palie-

lina, veidojot skrvveida iepldes kanlu un simetrisku degka-
visbiek k cilindrisku vai konisku padziinjumu virzul.
meru,
Sai gadjum vrstu novieto vertikli vai ar neliel le. Dze-
motoram izveido sadales mehnismu.
augvrstu gzu
179
180
 lpp.)

182.

(turpinjums
konstrukcija
mehnismu
sadales
Gzu
att.

7.1.

2
 - ass:
apak- bd-
un
izkrtoiem degkameru; mehnis vrpstu; i

sviras
bd tjs;
vrpstu
augvrstiem. cilndrskiem bdtjiem;bditaem: divplecu cilndrska
h

sadales 4

sadalesrsvizenpus frisko vidio

d

amehnis cmehnis c meh- bdstien;vra:

un

izkrtoiemdegkameru; vrpsturula svireidakrb; pretuzgin;

/

8
un ar
ar

apakio
vrpstu
un

sadales svir eida vrstu

blvsg;
pusfrisko vrpstu 3

augvrstiem, sadales garenviz

b
un
ar

augjo atbalstu skrves;

sadales balsti; gultnis.
7

ar
vidjo
ar

vrpstu ar
mehnis
degkameru:
veida
augvrstiem, sadales ap kvrstiem; mehnis
jo ar f
g
augjo
ar

tjiem;nisms hnisms
sviras
regulans izjaucms
ar

2
6

5

9

182
 7.2. GALVENS SASTVDAAS

7.2.1. Piedzias mehnisms sastv no sadales

vrpstas, zobrata vai des, bdtja, bldstiea un sviras.

Periodiski atkrtojos lieces, spiedes un vrpes deformcijas

atsevis prvada detas izraisa svrstbas, kas trauc visa

mehnisma darbbu: izmains sadales eometrisks fzes,

gzu
bdtjs slaicgi atraujas izcia troksnis darba
no un
paaugstins
laik. Palielinoties motora klovrpstas grieans frekvencei,

ievrojami palielins inerces un summrais spks (sk. 5.3.).

Projektjot gzu sadales mehnisma piedziu, sadales vrpstu
cenas tuvint vrstiem, lai samazintu kustos masas un
pa-
lielintu mehnisma kopjo stingrumu. Tpc daudziem
motoriem,
it sevii karburatormotoriem ar
grieans frekvenci 5000...

6500 min -1 (BA3, A3JIK sadales novieto

v.
c), gzu vrpstu
cilindru galv (7.1. att. f, g, h, i). Ar samazinot bdstiea garumu,

ievrojami palielins piedzias mehnisma kopjais stingrums.

Izminjumi [2] parda, ka vrpstas apakj novietojuma ga-

djum bdstiea deformcija sastda 25...30%

apmram no

mehnisma visu loceku summrs deformcijas.

Kustbu no apakjs vrpstas uz slpi novietoto vrstu pr-
vada ar bdtju un bdstieni, kuru slpuma leis ir 5...8 attie-

cb divplecu sviru att. b). V veida motoram

pret (7.1. a un

sadales novieto starp cilindriem att. b).

vrpstu (7.1.
Motoram ar viennosaukuma vrstu secgu novietojumu vien

plakn un augjo sadales vrpstu vrstu piedzen svira 5

(7.1. att. h) vai cilindrisks bdtjs 8 (7.1. att. /). dai konstruk-

cijai ir augsts stingrums un neliels skaits virzes kustb esou

detau ar relatvi mazu masu.

Ja sadales ir apak, tad cilindrisko bdtju atvieto

vrpsta
svirveida rulla att.
ar
bdtju (7.1. g).
Visbiek sadales vrpstas dzenoo zobratu novieto klovrp-
stas priekgal, bet trrites motoram ar klovrpstu da-
garu

krt ar spararata pus. Sadales vrpstu piedzen vai nu slpzobu

cilindriskais zobrats, vai koniskais zobrats taisn novie-
ar le
totm dadu
starpvrpstm, vai veidu des (7.2. att.
a, b), k

ar neoprna-stikliedras zobota siksna att. kas armta

(7.2. c),
ar trauda trostm. Berzes samazinanai un nodiluma izturbas

palielinanai siksnu prklj ar neilona krtu.

Ja sadales vrpsta ir motora blok, tad visbiek izmanto

slpzobu cilindrisko zobratu. Lai samazintu troksni, uzstda

plastmasas vai tekstolta zobratu, ko metla rumbas.

uzpres uz

Prvada mehnism, kuram ir vai sadales

vidjais augjais
kur liela skaita cilindrisku
vrpstas novietojums un sastv no

zobratu, grti nodroint zobratu asu sakrianu. Palielinot zob-

ratu skaitu, palielins trokainba, td sadales vrpstu, kas

novietota cilindru galv, visbiek piedzen des ko-

prvads,
nisko zobratu starpvrpsta.

183
7.2. att. Sadales piedzias mehnismi:
vrpstu

a
augj sadales vrpsta ar des piedziu; b
apakj sadales vrpsta ar des
piedziu; c sadales vrpsta ar plastmasas zobrata piedziu; 1 svira; 2
slptji;
3
uzlikti.

Visizplatltks ir des prvads, kas kinemtiski savieno da-

ds motora viets, piemram, blokkarteri un cilindru galv,

novietots vrpstas, starp kurm ir liels starpasu attlums. dos

apstkos labi strd rulla de. Starpasu attluma precizittei

sevias jo des prvad uzstda spriegoanas
nav nozmes,
ierci, kas kompens des izdilumu
posmu un
pagarinanos
ekspluatcijas laik. di ar roku nospriego motora tehnisks

apkopes laik, bet ekspluatcijas laik automtiski patstvgu

spriegojuma spku nodroina darbojos ierces un mehnismi.

Spriegoanas ierces ekscentrisko rullti vai kas

zvaigznti,
nostiprinta uz
svrstgas sviras /, pagrie atspere vai hidrauliska
ierce.

Maing prvadm momenta, k ar sadales vrpstas nevien-

mrgas grieans rezultt de sk svrstties. Atsevios mo-

tora darba remos rezonanse izsauc svrstbas ar lielu amplitdu.

Lai novrstu s svrstbas, gar di uzstda slptjus 2, kuriem
pievulkanizti gumijas profilti uzlikti 3.

7.2.2. Sadales vrpstu iegulto blokkarteri neizjaucamos gul-

tos. Vrpstu ievieto blok no motora gala. T k vrpstas rdu

diametrs pakpeniski samazins, skot no piedzias zobrata

pu-
tad pdj rdze iziet caur visiem gultiem.
ses,

Motora galv iemonttai sadales vrpstai izmanto alumnija

sakausjuma izjaucamu gultni 9 (7.1. att./).
Sadales vrpstas aksilo kustbu fiks vai nu plksntes 3

(7.3. att. b), kuras ar nelielu A ievieto starp zobrata

spraugu

184
 atbal-

kustgu
ar

atbalst .

acfiksn
pamieni: kustgai
plksnti;
fiksan s
4

ar

fiksan plksnte;
aksil s 3

skrve;
vrpstas atmalem;
2

ar

Sadales atmles;
att.
fiksan
/

7.3. stu;

185
rumbu rdzi (divpusga fikscija); vai kustgi
un vrpstas pirmo
atbalsti vai
4 (7.3. att. c) ar
atsperi (vienpusga fikscija); ar

atmale / (7.3. att. a), kuru izvirpo kop ar vrpstu.

Saliekot motoru, raugs, lai sadales vrpsta btu pareizi no-

stdta attiecb pret klovrpstu. Sim nolkam uz sadales zob-

ratiem ir paas aizzmes, piemram, svtra vai aplis, kurm,

saliekot zobratus, jsakrt.
Sadales vrpstas diametrs d =
(0,28... 0,35) d, kur d
cilin-
sv

dra diametrs. Augj robea ir trrites motora vrpstai.

Apakjs sadales gultiem eu pievada kan-
vrpstas pa
liem, kuri izurbti cilindru blok.

7.2.3. Bdtjs ir tie saskarsm ar sadales vrpstas izcilni

prvada kustbu mehnisma locekiem. Bdtjs

un uz
prjiem
var bt izliekts (7.4. att. b), ar rullti (7.1. att. g), cilindrisks

(7.1. att. c, /), snes veida (7.1. att.

a, b, c), snes veida ar

izvirpojumu / (7.4. att. a) cilindriskaj da dekompresora (sk.

7.6.) svirai 2.

Ja sadales vrpsta novietota motora galv, tad cilindriskais

bdtjs (7.1. att. /) atbalsts tiei pret vrsta kta galu. Sai

gadjum ievrojami samazins virzes kustb esoo detau masa.

Cilindriskais bdtjs citkrt rodas

novr bdstiea izliekumu,kas
bdstiea un izcia gala virsmu berzes rezultt.

Bdtja nodilumizturbu nosaka vadklas iekjs darba vir-

smas projekcijas laukums l 0d (7.1. att. d). Ja motora gabarti

D

auj izmantot tikai so bdtju (7.1. att. /), t diametru cenas

7.4. att. Cilindriskie bdtji:

snesveida bdtjs; b izliekts bdtjs hidrau-
nodilumizturgu ieliktni;

a ar c

liskais bdtjs; / izvirpojums bdtj; 2 dekompresijas mehnisma svira; 3

bdstiei; 4

nodilumizturgs ieliktnis; 5
bdtja atbalsts; 6 ietvere; 7
atspere;
* vrsts.

186
 palielint, lai bdtja 1 attiecba pret t
pc iespjas garuma D

diametru d 0 btu 0,6, bet motoram ar sadales vrpstas novieto-

jumu blokkarteri
/ /db =
2,0... 2,2.
D

Snes veida bdtj bdstiea 3 (7.4. att. a) atbalstu izveido

mehnisma bd-
vai iepres bdtja augj da. Apakvrstu
tjam gal ieskrv regulanas skrvi 2 (7.1. att. d), ar kuru

termisko Vrsta kta gals atbalsts skrves

regul atstarpi. pret
galvas rdto virsmu.

Bdtja garenasi parasti nobda no izcia simetrijas ass

par
lielumu c (7.1. att. a). Sai gadjum spks, kas darbojas bd-
pa

asi vrsta nesakrt izcia reakcijas spku, k

tja no
puses, ar

rezultt kontakta virsmas rodas berzes kur bd-

uz moments,

tju grie t asi. Kontaktvirsmas nodilst vienmrgk. Bdtja

ap
atbalstvirsmu izveido sfrisku ar lielu rdiusu (700 ... 900 mm),
bet izcia virsmu
konisku. Saskare ds virsms samazina

vietjos izdilumus. Bet izgatavoanas neprecizitte, bdtja,

izcia un sadales vrpstas asu neperpendikularitte, izcia ne-

cilindriskums, vrpstas atbalstu asu nesakritba, kas rodas vrp-

rezultt, izdilumus
stas_ elastgo deformciju palielina.
trrites motoros arvien plak izmanto hidrauliskos bdtjus,
kas auj bdtjam saskarties ar izcilni un atrauties no t bez
likvidt vrsta atkrtotu atlekanu ligzdas pc t aiz-
trieces; no

vrans mehnisma elastgo svrstbu rezultt liel

piedzias
grieans rem; trokasamazint lmeni piedzias mehnism,
kur atstarpe temperatras svrstbu rezultt ievrojami mains,
it pai, gaisdzeses motor.

Hidrauliskajam bdtjam no eoanas sistmas urbumu

pa
blokkarteri ar spiedienu pievada eu. Bdtja iekj daa

ietvere 6 att. atbalsts pret eas spilvenu atsperi 7.

(7.4. c) un

Pc vrsta nosans ligzd eu periodiski padod zem ietveres

caur vrstu 8. Bdstienis balsts pret bdtja sfrisko atbalstu 5.

7.2.4. Bdstienis darba laik ievrojamu dinamisku

uzem
slodzi. Lai samazintu deformciju, bdstieni cenas sasint. Ir

vai kombintie iztu-

dobtie (7.4. att.), pilnie
3 bdstiei. Bdstiea
rbu paaugstina, palielinot t rsgriezuma laukumu, bet ldz ar

to pieaug masa. Ja motoram ir alumnija sakausjuma cilindru

bloks un galva, tad bdstieus izgatavo no dralumnija. Bdstiea

asi no bdtja ass biei novirza vien vai divs plakns (7.4. att. b,
7.1. att. b, c). Slpuma leis nedrkst prsniegt 6... B.
arnr gal vai vid.
7.2.5. Divplecu sviru nostiprina vien

Divplecu sviru vidj arnr nostiprina motoram, kuram sadales

novietota bloka apak vai vid att. b, c), bet
vrpsta (7.1. a,

retk

motoram, kuram sadales vrpsta novietota cilindru galv.

Ja motoram ir augj sadales vrpsta (7.1. att. h), sviru 5 no-

stiprina vien gal. Visas sviras novieto uz atseviiem balstiem 6

vai 1 (7.1. att. a). Balstus cilindra galvas

uz
kopjs ass
pie
vai bultskrvm. Termisko atstarpi pie-
nostiprina
ar tapskrvm

2
dzias mehnism ieregul ar skrvi un pretuzgriezni 3.

187
 Pagrieot sviru, ts atbalsta virsma prvietojas vrsta
pa
kta atbalsta virsmu. Rodas berzes spki, kas izraisa bdstiea
izlieci, k ar atbalsta un bdstiea vadvirsmu izdilumu. Prvie-

lielums atkargs sviras pleca h att.

tojuma no garuma (7.1. c),
sviras atbalsta virsmas rdiusa, bdstiea stvoka un maksiml

pacluma pret plakni, kura iet caur sviras svrstbu asi

perpen-
dikulri vrsta asij. Bdstiea gals, vrstam esot aizvrt st-
1
vokl, ir par /3 h zemk nek vrsta kta gals.
vm ax

Sviras pleciem ir T veida rsgriezums. Vrsta pus pleca

virsma ir cilindriska, rdta. Divplecu sviras prnesuma skaitlis

is =
Ulh= 1,4... 1,75, kur h

plecs vrsta pus; l2

plecs bd-

stiea pus.
7.2.6. Vrsts. Visvairk noslogota ir vrsta galva, jo taj no

triecienslodzes rodas bet

(vrstam aizveroties) lieces, gzu iedar-
bbas rezultt- termiskie spriegumi. Karburatormotora izpldes
vrstam galvas centr temperatra sasniedz 800... 820 C, bet

iepldes vrstam
ldz 500 C.

Vislielkie spriegumi koncentrjas sas konusa

uz un prej
vrsta galvas ktu. Mehniskie termiskie
no uz un
spriegumi
izmains cikliski. Bez tam izpldes vrsta galva pakauta gzu
korozijai. Vrsta sas, cilindra galvas un vrsta ligzdas korozija
kst intensvka, ja lieto etilto benznu (sk. 2.5.1.), kuram pie-
jaukts antidetonators tetraetilsvins
[2].
Vrsta drou darbbu konstruktviem tehnolois-
pank ar un

kiem pamieniem: izvlas vrstam, ligzdai un vrsta vadklai

atbilstou materilu; nodroina iespjami mazku siltuma piepldi

no atgzm un intensvu siltuma aizvadi; palielina karstumiztu-
rbu un nodilumizturbu; pielieto automtiski darbojoos vrsta

pagriezes mehnismu; intensvi dzes.

Motoru forsjot, paaugstins vrstu temperatra, pastiprins

korozija. Efektva aizsardzba pret koroziju ir vrsta galvas pr-
kljums ar metlkeramiku. Uz vrsta darba virsmas uzsmidzina

skus metla pilienus un termiski apstrd. Uz vrsta virsmas

izveidojas poraina krta

oksdu plvte. Vrstam ar metlkera-
misko aizsargslni ir
ievrojami lielka karstumizturba nek

vrstam ar stellta prkljumu [2].

Lai uzlabotu siltuma novadi no galvas uz ktu, izpldes vr-

stu veido dobu. Apmram 40% no iekj tilpuma aizpilda ar

metlisko ntriju (7.5. att. d), kura kuanas

temperatra ir9BC,
bet vrans temperatra 883C. T k metlisk

ntrija
vrans temperatra ir vrsta galvas temperatru,
augstka par

spiediens iekj tilpum nepalielins. Galvas maksiml tempe-

ratra pazemins 100 C, bet vrsta kta temperatra nedaudz
par

paaugstins, td projektjot paredz siltuma intensvu novad-

anu no vrsta vadklas.

Izstrdtas metodes doba vrsta kta kalanai bez virsmas

pcapstrdes. Tas auj samazint vrsta izmaksas.

izgatavoanas
Ktu izveido ar mazu rjo (10... 12 mm) un iekjo (8 mm)

188
7.5. att. Vrstu konstruk-

cijas:
vrsts plakanu galvu;
a ar
b vrsts ar tulpveida
galvu; c vrsts izliektu
ar

galvu: d vrsts dobu

ar
ktu un galvu.

diametru. Pieveot vrsta ktu ar rullti, nodilumizturba palielins

1,5 ... 1,8 reizes.

Siltumu no vrsta novada caur ligzdu un vadklu. Izpldes

vrsta temperatru pazemina, dzesjot ar ntriju; sasinot vrsta

vadklas izvirzjumu izpldes kanl, kur to apskalo atgzs;

palielinot vrsta kta diametru, t. i., siltumvadoo virsmu; atlejot
vrsta vadklu un cilindru galvu (7.1. att. a) no viena materila,
t samazinot vrsta maksimlo temperatru 125 C, bet
par

vidjo
70C.
par
Siltuma labkai novadanai izpldes vrsta kta diametram

jbt 10... 15% lielkam nek iepldes vrsta kta diamet-

par

ram. lepldes vrsta vadklu veido sku, kas palielina iepldes

kanla rsgriezumu.
Vrsts blvi nosas sav ligzd, ja ir atbilstoa termisk

atstarpe, kas kompens motora detau termisko izpleanos. To

regul aukstam vai siltam motoram. Atstarpes lielums atkargs

no motora tipa un konstrukcijas. Ja vrsta termisk atstarpe par

tad, detam sasilstot, atstarpe ldz pilngi

mazu, samazins,
izzd. Vrsts ligzd blvi nenosas, atgzs noplst gar spraugu,

vrsts un ligzda apdeg, k ar samazins motora jauda un eko-

nomiskums.

Prk liela termisk atstarpe samazina vrsta atvruma laiku,

pasliktina degmaisjuma vai gaisa

atgzu apmaiu, gzu sa-
un

dales mehnism pieaug triecienslodze, pastiprinti dilst detaas

un motors strd trokaini.

cilindra vrstiem. Vrsta

Atstarpes regul vispirms pirm
tikai tad,
atstarpi prbauda un regul kad vrsts ir pilngi aiz-

vrts, t. i., kad virzulis atrodas kompresijas takts beigs augstk

maias punkt. Pirm cilindr ds stvoklis ir tad, kad aizzme

uz spararata vai skriemea sakrt ar aizzmi uz spararata kartera

vai bloka.

Kad pirm cilindra abi vrsti noregulti, pagrie klovrpstu

un atbilstoi motora darba secbai regul atstarpi nko cilindra
vrstiem.

189
 7.6. att. Vrsta atvruma eometriskie raksturlielumi
vrsta eometriskie izmri; b vrsta atvrums; c vrsta ligzda.
v

Vrsta raksturgkos izmrus attiecina pret vrsta atvruma

diametru d tie ir ds robes: galvas lielkais

a (7.6. att.), un

diametrs d2 =
(1,06... 1,16)da; galvas mazkais diametrs d\ =

=
(0,95... 1,0) d ; fztes platums 6= (0,10 ... 0,12)da; galvas
a

cilindrisks jostias augstums h\ (0,025 0,045) da\ galvas ko-

=
...

pjais augstums h 2 (0,10... 0,13)da; iepldes vrsta kta dia-

=

metrs dk= (0,18... 0,23)da; izpldes vrsta kta diametrs dk =

=
(0,22... 0,28) d a .

Fztes leis izpldes vrstam ir 45, iepldes vrstam

45 vai 30. Samazinot fztes lei, palielins caurlaides spja

vrsta neliel atvrum.

Preju no kta uz galvu izveido ar noteiktu rdiusu ft un

konisku virsmu, kurai leis a= 8...15. Applstambas palieli-

nanai izpldes vrsta konusa lei veido lielku nek iepldes

vrstam.

Atsperes balstvi un vrsta ktu savieno, izmantojot divus

koniskus puslokus, kuru konusa leis ir 10... 15. Izvirpojuma

diametrs vrsta kt fiksanai ir kta dia-
pusloku 0,7 no

metra.

Izpldes vrsta ligzdu izgatavo no let uguna. Ligzdas

sienias radilais biezums nedrkst bt mazks (0,10.. .0,13)da .
par

Ligzdu iepres uguna galv ar uzspli, apmram 0,0003d;a

(7.6. att. Ja uzspl ir lielka, rodas spriegumi, kas prsniedz

c).
materila elastgumu deformcijas robeas.
ligzdas un plastisks
Vrstaligzdas augstums hi nedrkst bt lielks
par (0,18...
0,25)d a. Ligzdas mazs augstums pasliktina siltuma novadanu.

Ligzdas rjais diametrs d =

(1,2 ... 1,26)da .
;

Alumnija cilindru galvai abu vrstu ligzdas

sakausjuma
izgatavo ar sienias radilo biezumu o,lda .
7.2.7. Vrsta atsperei jnodroina vrsta blva iesans lig-
zd un jnovr izpldes vrsta patvaga atvrans iepldes
takta laik; jnodroina mehnisk saite vrstu bdtju
starp un

190
 (vai divplecu sviras gala virsmu), bdtju un izcilni; vrsta

atsperes izmriem formai jbt tdiem, lai darba laik

un
atspere
nevibrtu.

Unificanas nolk izpldes un iepldes vrstu atsperes ga-

tavo viendas. Automobiu un traktoru motoros galvenokrt

izmanto cilindrisks atsperes ar patstvgu vai maingu soli un

tm ir 5... 10 darba vijumi.

Apakvrstu motor katram vrstam uzstda vienu atsperi,
bet augvrstu motoram
divas atsperes. Tas samazina motora

augstumu. rjs atsperes spks ir 50%, daos gadjumos 60...

70% no summr spka. Ja viena atspere lzt, otra atspere no-

droina vrsta darbbu. Abas atsperes izgatavo ar

pretjiem viju-
miem, lai salzus daas nenoktu starp vesels
atsperes atspe-
res vijumiem.
Trs atsperes vienam vrstam uzstda reti. Divu un trs atsperu
izmrus izvlas t, lai vienas atsperes rezonanses gadjum p-
rjs atsperes darbotos k svrstbu slptji.
Vrstu atsperes nogurumizturbu paaugstina, apstrdjot ar

skrou strklu. Atsperi korozijas

no
pasarg oksidjot, cinkojot,
prkljot ar laku vai emaljm.
7.2.8. Vadklu izgatavo no pelk uguna vai bronzas, kas

labk novada siltumu. Vadklu iepres cilindru galv.

Aksilo brvkustbu novr ar atbalsta apcilni vai elastgiem
gredzeniem. Vadklas galu atsperes eas
pus no
aizsarg ar

blvslgu 7 (7.1. att. h). Vadklas vadvirsmas garums / =

=(8 ... 10)dk, bet rjais diametrs d =

(1,4... l,6)dk, kur dv.

vrsta kta diametrs.

Sprauga starp vrsta ktu un vadklas vadvirsmu iepldes

vrstam ir 0,02... 0,05 bet izpldes vrstam 0,05...
mm,

0,07 mm.

7.3. GZU SADALES FAZOGRAMMA |FAZU DIAGRAMMA)

UN IEPLDES KANLA LAIKA LUMS

Lai iegtu cilindra labku pildjumu un atgzu

izpti (sk. 2.3.4. un 2.10.), iepldes un izpldes vrstus atver un

aizver pirms vai pc virzua maias punktiem. Vrstu atvranos

un aizvranos atkarb no klovrpstas pagrieziena lea sauc

par gzu sadales fzm (7.7. att. un 1.1. att. b).

Atrrites iepldes vrsts apsteidzi tp t
motor atveras ar =

=
5... 30, t. i., pirms virzua nonkanas AMP. Tas nodroina

iepldes kanla savlaicgu atvrumu iepldes takts skum un

palielina vrsta atvruma laiku. lepldes vrsts aizveras ar nose-

bojumu =
30... 90, t. i., pc ZMP, kas auj izmantot degmai-
cp2

sjuma (vai gaisa) plsmas inerci, t uzlabojot cilindra pildjumu

un palielinot motora jaudu.

191
 Izpldes vrsts atveras ar apsteidzi
=40... 80, t. darba takts beigs,
<p3 i.,
kad gzu spiediens (sk. 2.36. att.) ci-

lindr =
0,3 ... 0,5 MPa. Spiediens un
p3

temperatra strauji pazemins, kas

ievrojami samazina darbu izpldes

veikanai motoru
procesa un
pasarg
no prkranas. Izpldes vrsts aizve-

ras ar aizkavjumu tp 4
=
5...45, pie
tam trrites motoram atbilst lea cp4
lielks vrtbas. Izpldes vrsta aiz-

vrans aizkavjums veicina degkame-

7.7. att. Gzu sadales
ras labku attranos no atgzm.
fazogramma (fzu dia-

Caurpldes ilgums vrstu vai

gramma). gar

klovrpstas pagrieziena leis (7.7.

att.), kas atbilst iepldes un izpldes vrsta atvrumam, ir ads:

o
180
cp l +<p ,
<Die =
+ 2

O)iz =

cp3-r-180-|-cp2.
Zinmu laiku abi vrsti ir atvrt stvokl, ko sauc vrstu
par

prsedzi. Nelielais caurpldes laukums prsedzes laik tomr ne-

auj atgzm iekt iepldes kanl. Atgzu inerce izpldes ka-

nl rada eekciju, kas veicina svaig degmaisjuma iepldi un

uzlabo cilindru pildjumu.

motoram nosaka
Turboptes gzu sadales fzes ptes spiediens
(sk. Vrstu prsedze motoram spiedienu
2.3.3.). ar
augstu ptes
ir lielka (<pi + cp4 =
60... 120) nek motoram bez ptes. Tas no-

droina degkameras skaloanu, k ar samazina virzua galvas

un izpldes vrsta temperatru.
Vrsta pacluma un caurpldes laukuma maksimls vrtbas,
k ar sadales fzes tomr pilngi neraksturo vrsta caurlaides

spju un
gzu sadales mehnisma darbu kopum. Sim nolkam

izvlas parametru laika lums F 2

(m -s), kas raksturo gan

vrsta caurpldes laukumu, caurpldes ilgumu:

gan

(7.1)
t,

kur t% vrsta at-

t un

vrans un aizvrans

laiks (s);
f
vrsta caurpldes
laukums aplkojam laika
brd 2
(m .).
eometriski laika -
lumu attlo laukums F2

(7.8. att.), ko norobeo

lkne f =
f (t) un abseisu ass. 7.8. att. Laika luma diagramma.

192
 7.4. GZU SADALES

MEHNISM

DARBOJOIES SPKI.

Gzu sadales meh-

nism darbojas gzu spiediena

spks P vrsta
g (7.9. att.) uz

galvu, gzu sadales mehnisma

kustgo dau inerces spks Pj,

vrsta atsperes spks P a, vrp-
stas izcia spks P uz bdtju,
berzes mehnisma detau
spks,
smaguma spks. Pdjos divus

spkus sakar ar to nelielajm

vrtbm vr. Vrsta
neem 7.9. att. Gzu sadales mehnisma
kustbas skum, ldzko tas at- kinemtika.

sadales
raujas no
ligzdas gzu
mehnism darbojas visi iepriek piemintie spki. Tikko vrsts

atveras, gzu spiediena spks abpus vrsta galvas ldzsvarojas,

tpc mehnism darbojas tikai kustoo masu inerces un vrsta

atsperes spki.
Gzu sadales mehnisma detaas aprina, ja darbojoos sp-
kus (N) reduc uz vrsta vai bdtja asm. Izpldes vrsta atvr-

ans skum uz vrstu darbojas gzu spiediena spks (sk. 5.3.2.):

kur cilindr kanl

p 3 p0

gzu spiediens un izpldes izpldes
vrsta atvrans brd (Pa);
d 2 vrsta galvas rjais diametrs (m) att. b);

(7.6.
d
vrsta ligzdas atveres diametrs (m).
&

lepldes proces uz aizvrto vrstu darbojas retinjuma spks

(73)

kur spiediens cilindr (Pa).

p a

Virzes kustb esoo detau inerces spks

P>=-m z j, (7.4)
2
kur /
vrsta patrinjums (m/s );
m2
uz vrsta asi gzu sadales mehnisma reduct sum-

mr masa (kg), kuru savukrt nosaka pc formulas

mx =m
s + m'at (7.5)
kur asi reduct virzes kustb esoo
m
s
uz
bdtja gzu sa-

dales mehnisma detau summr masa bez atsperes

masas (kg);

193
 m'a atsperes reduct kas vienda ar pusi no

masa, pa-

tiess atsperes masas (kg).

Par pozitvu inerces spku Pj (+) pieem, ja tas vrsts uz sa-

dales vrpstas pusi, piemram, vrsta kustbas skum un beigs.

Negatvo inerces spku Pj(-) vrsta atspere, kuras spku
uzem
P (N) atrod pc formulas
a

kur G= -10l (N/m 2 ) elastbas

(8,00...8,25)

modulis;
6

atsperes stieples diametrs (m);

i atsperes darba vijumu skaits, kuru parasti pieem

par
diviem mazku nek kopjais vijumu skaits;
D diametrs
t
atsperes (m);
/

atsperes deformcija (m).

Izcia spks uz plakangala bdtju (7.10. att. a) ir spku Pi
un P2 eometrisk summa:

P =

fP\TP, (7.7)

kur Pi=,UlP2 normlais spks bdtja vadklu, kas

uz pc
lieluma viends ar izcia un bdtja berzes

spku (N);

berzes koeficients;
ii
P2
bdtja spks uz izcilni (N).

Spks P2 ir inerces spka Pj, gzu spiediena spka P uz

g

vrsta galvu un vrstu atsperes spiediena spka P algebriska

a

summa: ,

P2 =
Pj+P g + P a.

7.10. att. Izcia ra-

dtie spki:

a
_
spki plakangala
bdti: b
spki svir-

veida rulla bdtj.

194
Pieliekot bdtja asij divus pretji vrstus spkus P'2) P"2 , vie-

ndus absolts vrtbas parallus spkam P2 iegst

pc un
,

brvu spku P2 un bdtja lieces momentu M =

P 2a, kur a

attlums no izcia un bdtja saskares punkta ldz bdtja asij.

Rulla bdtjam (7.10. att. b) izcia spiediena spks uz rul-

lti vrsts perpendikulu rulla un izcia virsmu saskares

pa
is P kur
punkt (uz lnijas Oi0 2). spks P =

2
/cosa, a

leis
starp spku P2 un P virzieniem. Bdtja spiediena spku Pi uz

vadklas atrod
pc formulas
P, =
P tga. (7.8)
2

Snu spiediena spkam Pu kas izliec bdtju un pastiprina nodi-

lumu, jbt iespjami mazkam.

Vrsta piedzias mehnisma svrstbas galvenokrt rada pozi-

tvais inerces spks Pj(+), kur ir lielks prjiem. Ja o svr-
par

stbu frekvence sakrt ar spka Pj bieumu, pastiprins svrstbu

amplitda, k ar vrsta un ligzdas sas deformcija.

7.5. SADALES VRPSTAS IZCIA PROFILANA

Automobia un traktora motora sadales vrpstai

var bt izliektais, ieliektais (paraboliskais), tangencilais vai bez-

trieces izcilnis. Izcia profilu nosaka vrsta maksimlais pac-

lums, sadales fzes, bdtja tips divplecu sviras plecu
gzu un

attiecba.:
Vrsta atvrans vlamo likumsakarbu pank ar jebkuru
bdtju, attiecgi izvloties izcia profilu. Izliektam izcilnim
pa-

rasti pielgo snesveida bdtju, bet ieliektam un tangencilam

bdtju ar rullti. Beztrieciena izcilnim izmanto snesveida pla-

kangala bdtju.
Izliekt izci}a profilu
veido divu vai vairku r-

diusu aploces. Lai uzz-

mtu izliekta profila iz-

cilni, izmanto divu rdiusu

trs lokus.

1. Uzvelk izcia pa-

mata aploci ar diametru

d= 2r (7.11. att.), kas

par
2,0... 7,0 mm prsniedz
sadales
vrpstas diametru.
2. No izcia simetrijas
ass OC labi un kreisi
pa
atliek lei 6/2. Lei 6

sauc izcia darbbas

par

lei. Cetrtaktu motoram

6 =
0/2, divtaktu motoram 7.11. att. Izliekt izcia konstruana.

195
6= 0, kur (J)
vrsta atvrums (sk. 7.3.), izteikts klovrpstas
A 6 malas
pagrieziena grdos. Punkti un E, kuros krustojas lea
ar pamata aploci, atbilst vrsta atvrans skumam un aizvr-

ans beigm (ja nav termisks atstarpes).

3. Uz izcia simetrijas ass OC attlum GC = h (ja vrsti

C.
novietoti snos) no
pamata aploces atzm punktu Augvr-
stam (7.9. att.) GC =

h(l 2 lh).
4. Ap punktu 0\ (7.11. att.), kas atrodas uz ass OC attlum

00\ =l=r + h
k no pamata aploces centra novelk loku ar
ri,
rdiusu Oi =
rj. Pieem, ka r =
1,5... 3,5 mm.
x

5. No punkta 0 2, kas atrodas uz ass AO turpinjuma, ar r-

diusu R = 0 2
A novelk loku AB
pieskari pamata aplocei un lokam

ar rdiusu r x. Rdiusa R vrtbu atrod pc formulas

R= (8 ... \B)h
vai formulas (7.9).
pc
6. Analogi lokam AB loku DE.
konstru

Rdiusa R sakarbas ar citiem lielumiem nosaka pc taisnlea

trsstra AOIFO2, kura katete O\F ir perpendikulra taisnei A00 2>

2
t. i., O =O F
xO\ x + FO vai

(R -

r,) 2 =

(/sin-|-) 2
+(R- r +1 cos^-) .
2

No s sakarbas ka
iegst,

(7.9)

Tangencil izcia pro-

filu uzzm di.

1. Ar rdiusu (7.12.
r

att. novelk izcia pa-

a)
mata aploci.
2. Simetriski pret asi

OC atliek izcia darbbas

lei 6.

3. No lea 6 malu

krustpunktiem A un E ar

pamata aploci velk pieska-

res AC un EC.

4. Ar rdiusu r+ h no

centra 0 novelk loku BD.

So loku un pieskares AC
un EC savieno ar rdiusu

lokiem. Atsevios
ri ga-
7.12. att. Izciu konstruana:
djumos, kad leis 6<
a
tangencilais izcilnis: b
izliekta loka
izcilnis. <100, pieskares' AC un

196
EC savieno ar vienu loku

(7.12. att. b). Izcia profilu

izvlas tdu, kas
auj iegt
iespjami augstku pildjuma
koeficientu, k ar sa-
gzu
dales mehnisma drou un

klusu darbbu, detau mini-

mlu nodilumu.

Aplkotos izcius saldzi-

7.13. attl pardtm
na
pc
vrsta atvruma, truma un

patrinjuma lknm, kas uz-

zmtas dadiem izciiem

h
ar viendu augstumu un

lei 6. No diagrammm re-

dzams, ka jebkur sadales

vrpstas pagrieziena le
(lea 6 robes), vrsta vis-

lielko atvrumu un ttad ar

labko cilindru pildjumu vie-

ndos apstkos garant iz-

liektais izcilnis /. Bet palie-

lintais trums un
patrin-
jums vrsta atvrans sku-

m un aizvrans beigs
izsauc bdtja ievrojamus
triecienus pret vrstu un vr-

sta triecienus pret ligzdu. Sos

triecienus un to izraisto trok-

sni samazina gzu sadales

mehnisma termisks atstar-

pareiza izvle. Izliektais

pes
izcilnis rada mazku
negat-
ttad ar
vo patrinjumu un

inerces spku, kur cenas

atraut vrstu no sviras. T-

pc izliekta izcia gadjum 7.13. att. Vrstu atvruma,

truma un

vrstam izvlas mkstku at- patrinjuma diagrammas:

/ izliektais izcilnis; pastvga patri-
Izliekto izcilni izmanto

speri. njuma izcilnis: 3

tangencilais izcilnis.

apakvrstu motoram.

7.6. DEKOMPRESIJAS MEHNISMS

ka
Sakar ar to, augstas kompresijas pakpes d
saspieamais gaiss pretojas virzua prvietojumam, dzemotora
klovrpstas pagrieanai ir vajadzga ievrojama pieple, it se-

vii aukst laik, kad ea gultos ir sabiezjusi un rada papild-

197
7.14. att. Dekompresijas mehnismu veidi:

a
augjais mehnisms ar regulanas skrvi; b
augjais mehnisms bez regul-
anas skrves; c
apakjais mehnisms: / vrpstias; 2
skrve: 3 sviras;

4
uzgalis; 5
pretuzgrieznis; 6 bdstientis.

pretestbu. Tpc dzemotorus dakrt apgd ar dekompresijas

mehnismu, kas vrstus notur atvrt stvokl. Gaiss cilindros
vairs netiek saspiests motoru iedarbinot vai izdarot tehnisks
un,

apkopes, klovrpstu ir daudz vieglk pagriezt.

Motora /t-40, ,3,-48 dekompenscijas mehnisms sastv no

vrpstias / (7.14. att. a), kuru novieto virs divplecu svirm un

kur katru sviru ieskrv regulanas skrvi 2 pusapau

pret ar

galvu.

Paceot dekompresijas sviru 3 uz augu, vrpstia pagrieas

un skrvju galvas nospie uz leju divplecu sviras. Ldz ar to visu

cilindru iepldes un izpldes vrsti atveras un gaisa saspiede

nevien cilindr nenotiek. Dekompresijas mehnisma ieregulanai
vrpstiu nostda kompresijas izslganas stvokl un skrves

nedaudz izskrv. Pc tam ts atkal ieskrv, kamr divplecu

svira iedarbojas uz vrstu. No stvoka skrves ieskrv vl

par 1...1.25 apgriezieniem un nokontr. Dekompresijas meh-

nisma regulanas laik attiecgam vrstam jbt pilngi no-

slgtam.
Pc regulanas iesldz dekompresijas mehnismu, grie klo-
vrpstu ar kloi un prbauda, vai virzui neatsitas pret vrstu

galvm. Tas var notikt, ja regulanas skrvi ieskrv vairk

par

198
1,25 apgriezieniem. Motora CM/J.-14 dekompresijas mehnisma
1 att. iedarbojas divplecu svirm.
vrpstia (7.14. b) uz

Motoram 3.-50 nav specila dekompresijas mehnisma. Kom-

presijas izslganai 1...2 apgriezieniem izskrv degkameras
par
ieliekams daas fiksanas skrvi.

Motora ,3.-21 dekompresijas mehnisms sastv no vrpstias /

(7.14. att. c) un bdstiena 6, kura apakjais gals pie ieslgtas

kompresijas atbalsts pret vrpstias nolumu.
Prbdot dekompresijas sviru 3 uz spararata pusi, vrpstia
cilindrisko virsmu pace augu bdstie-
pagrieas un ar savu uz

nti. Bdstientis savukrt iedarbojas uz divplecu sviru, kura atver

iepldes vrstu. Ja iepldes vrsts pilngi aizvrts un ieslgta

kompresija, starp bdstienti un divplecu sviru jbt 1,1...1,2mm
lielai atstarpei.
Atstarpes ieregulanai atgrie pretuzgriezni 5 un maina bd-
stiena uzgaa 4 stvokli.

Dekompresijas mehnismu prbauda un regul otrs tehnisks

apkopes laik.

8. nodaa

BAROANAS SISTMA

8.1. BAROANAS SISTMAS

PRINCIPIL SHMA

I Traktoru un automobiu iekdedzes motoram deg-

vai
maisjumu (sk. 1.1.2.) sagatavo rpus degkameras, vai tiei
nu

degkamer. rpus motora cilindra degmaisjumu sagatavo karbu-

rcijas veid, ar benzna iesmidzinanu iepldes kolektor vai

pirms iepldes vrsta, ar gzjauci (gzdegvielas motoram). Kar-

buratormotoram degvielu ar gaisu sajauc pa ierc karburator

(sk. 8.5.), pc tam o degmaisjumu ievada motora cilindr. Tur-

pretim dzemotoram degmaisjumu veido tiei degkamer. Baro-
anas sistmas uzdevums ir sagatavot degmaisjumu motora

darba remam atbilsto daudzum un kvalitt, ievadt to cilin-

dr un aizvadt no cilindra atgzs.

8.1.1. Karburatormotora baroanas sistma. Degvielu iepilda
spkrata tvertn 2 (8.1. att.) caur ielietni /. No tvertnes degviela
caur sietveida priektranas filtru 3, krnu 4 un degvielas rupjo
nostdintjfiltru 5 nonk diafragmas skn 6, kas degvielu caur

smalko filtru 7 pievada karburatora pludikamerai.

Priektranas filtrs aiztur rupjkos piemaisjumus, kas no-

kuvui degvielas tvertn, bet dens

un smagkie piemaisjumi
nogulsnjas nostdintjfiltra trauka apakda. Prjos rupjos
piemaisjumus aiztur filtra filtrjoais elements. Sda degvielas

199
8.1. att. Karburatormotora -130 baroanas sistmas principil shma:

/ degvielas tvertnes ielietne: 2 degvielas tvertne; 3

degvielas priektranas
filtrs; 4 tvertnes krns; 5 nostdintjfiltrs; 6

degvielas diafragmas sknis;
7
degvielas smalkais filtrs; 8 divkameru karburators; 9 gaisa trtjs;
10
troka slptjs; / . . .VIII cilindri.

iepriekja attrana aizsarg degvielas skni no

piemaisjumu
iedarbbas un ievrojami atslogo smalk filtra elementu.
Bez rupjajiem piemaisjumiem degviela satur ar smalkos me-

hniskos piemaisjumus puteku un smilu graudiu veid. Ja ie

cietie mehniskie piemaisjumi kop ar degvielu nonk motora

karburatormotora ba-
cilindr, palielins detau nodilums. Tpc
roanas sistm pdj laik lieto ar smalko filtru, kas aiztur

mehniskos piemaisjumus, ja to izmri ir lielki 30... 40 pin.

par

Gaiss, kuru iesc motora cilindros, satur noteiktu daudzumu

puteku, tpc katram motoram lieto gaisa trtju 9, ko novieto

karburatora.
pirms
Degmaisjuma sagatavoana skas karburator 8, turpins
iepldes cauruvados (kolektor) un beidzas cilindr.

Karburators degvielu izsmidzina un sajauc ar gaisu noteikt

attiecb. Cauruvados degviela sasilst, iztvaiko un vl pilngk

Lai
sajaucas ar gaisu, veidojot homognu maisjumu. panktu
degmaisjuma vienmrgu sadaljumu pa atseviiem cilindriem,
daudzcilindru motoram uzstda vairkkameru karburatoru. Pie-

mram, motoram 3HJI-130 ir divkameru karburators. Viena sa-

maisanas kamera gatavo degmaisjumu I, IV, VI un VII cilin-

dram, bet otra kamera

11, 111, V un VIII cilindram.

Atgzs izvada no katras cilindru rindas caur atseviu izpl-

des kolektoru. Kolektoru izpldes caurules pievieno troka sl-

ptjam 10.

8.1.2. Dzemotora baroanas sistma. Saldzinjum ar kar-

buratormotoru dzemotoram degmaisjumu sagatavo cilindr oti

slaik, apmram 0,003... 0,005 s, kas ir aptuveni 20 reizes sks
nek karburatormotoram. Tas apgrtina vienmrga maisjuma

200
ieganu. Tpc dzemotora degvielas padeves aparatrai izvirza

das prasbas: 1) nodroint degvielas iesmidzinjuma vajadzgo

spiedienu un intensitti; 2) dozt degvielas daudzumu atbilstoi

motora darba un slodzes remam; 3) iesmidzint degvielu motora

cilindr noteikt brd; 4) nodroint degvielas vienmrgu padevi

motora visos cilindros; 5) nodroint kvalitatvu iesmidzinjumu
un degvielas vienmrgu sadaljumu degkamer.
Baroanas sistmas agregtu komponjums un racionls izvie-

tojums uz traktora vai automobia liel mr ietekm spkrata

darbdergumu, palielina vai samazina kopgo hidraulisko un pnei-
nodilumu
matisko pretestbu, detau un citus rdtjus.
8.2. attl pardta dzemotora ,0,-240 baroanas sistmas

principil shma traktoram MT3-80. Degvielu caur ielietni / un

ielietn ievietoto degvielas priektranas filtru 2 iepilda divs

tvertns 3. Degvielas lmeni kontrol ar lmerdi 4. No tvertnm

krniem 5 nonk degvielas rupjaj filtr 6, kas

degviela caur

degvielu nostdina, atdala deni rupjos piemaisjumus.

un

sknis 7 rada vajadzgo degvielas spiedienu, lai

Zemspiediena
prvartu smalk filtra 8 pretestbu un nodrointu augstspiediena
ska 9 piepildanu ar degvielu. Zemspiediena sknim pievieno
ar rokas skni sistmas atgaisoanai un piepildanai ar degvielu.
Lai palielintu baroanas sistmas darbdergumu, zemspiediena
ska ragumu izvlas 4... 6 reizes lielku par augstspiediena

8.2. att. Dzemotora sistmas principil shma:

-240 baroanas

1
tvertnes ielietne; 2 ielietnes filtrs: 3
degvielas tvertnes; 4 degvielas lme-
rdis; 5 tvertu krni; 6
degvielas rupjais filtrs; 7 zemspiediena sknis;
8 degvielas smalkais filtrs; 9 augstspiediena sknis; 10 troka slptjs;

// gaisa trtjs; 12 drenas kanls; 1 . . . IV cilindri.

201
ska Neizlietot degviela augstspiediena ska
ragumu. no

vrstu nonk atpaka zemspiediena skn. Augst-

caur prpldes
sknis augstspiediena vadiem padod
spiediena degvielu pa spraus-

kas atbilstoi motora cilindru darba secbai iesmidzina deg-

lm,
kamers. Degvielu, kura izscas caur sprauslas smidzintja
neblvumiem, aizvada atpaka tvertn drenas kanlu 12.
pa
Gaiss motora cilindros ieplst caur gaisa trtju 11, iepldes
cauruvadiem un iepldes vrstiem. Atgzs izvada atmosfr

caur izpldes vrstiem, izpldes cauruvadiem un troka slp-

tju 10.

8.2. DEGMAISJUMA SAGATAVOANAS

PAMIENI DZEMOTOR

8.2.1. Degmaisjuma tilpumisk sagatavoana.

Atkarb no cilindra izmriem un degkameras konstrukcijas deg-
maisjumu sagatavo degkameras tilpum, uz virsmas vai kom-

binti.

Tilpumisk pamiena dzemotoram degvielu iesmidzina deg-

kamer un degmaisjums veidojas vis ts tilpum. lesmidzint
degviela, saskaroties ar karsto gaisu, iztvaiko un veido vairk vai

mazk vienmrgu maisjumu. Pc tilpumisk pamiena degmai-

sjumu dalts degkameras dzemotoram. Degvielas
sagatavo
iesmidzinanai izmanto vienstrklas galea vai bezgalea
sprauslu (sk. 8.3.).
Gzu plsmu drosel dalts degkameras savienotjkanls, kas
samazina gaisa spiedienu degkamer. Tpc degvielas iesmidzi-

njuma spiedienu tipa motoram iespjams samazint ldz

10... 15 MPa. Spiediena pieauguma temps (sk. 2.6.2. un 2.7.4.)

cilindr neprsniedz 0,25... 0,4 MPa/, un tas nodroina motora

mkstu darbbu.

Dalts degkameras kuram degmaisjumu sagatavo

motors,

tilpum, ir mazk jutgs pret truma rema un degvielas kvali-

ttes prmaim, k ar pret augstspiediena ska reguljumu.

Motors mazk dmo, kaut ar strd ar relatvi treknu degmais-
Dalts motors ir neekonomis-
jumu (a= 1,2 ... 1,4). degkameras
kks grtk iedarbinms
un temperatr. Degvielas pat-
zem

patri (sk. 3.5.3.) dalts degkameras dzelim ir 75...85 g/MJ.

Degvielas iesmidzinjuma strklas formai un virzienam ir jat-

bilst degkameras formai un izmriem, lai iesmidzint degviela

nenoktu uz degkameras sienm, kas palnintu sadedzes trumu,

izraistu dmoanu un piededu veidoanos. Degviela labk un

vienmrgk sajaucas ar gaisu, ja pdjo k iepldes, t ar sa-

spiedes proces savirpuo (sk. 2.8. att.).
Degmaisjuma tilpumiskais sagatavoanas pamiens, kuru
izmanto nedalto degkameru motoriem HM3, CM,fl,-60, TJ.-37M un

citiem, palielina motora darbbas cietbu, dmainbu un troksni.

202
Degvielu iesmidzina daudzstrklu

sprausla. Gaisa pruma koeficients

nedalts degkameras motoram ir

samr liels (a= 1,6.. .2,0). Tomr

nedalts degkameras siltumatde-

ves neliel virsma samazina sil-

tuma zudumus. Tpc ds motors

ir viegli iedarbinms un ekono-

misks (g c = 64...72 g/MJ).

8.2.2. Degmaisjuma virsmisk

sagatavoana pazstama kop

1944. gada, kad o pamienu iz-

strdja un firmas MAN dzemo-

toriem ieviesa vcu zintnieks

S. Meurers. So degmaisjuma sa-

gatavoanas pamienu literatr

dv M [2, 3, s].
par procesu

Saspiedes proces virzulis / 8.3. att. Dzemotora MAN deg-

kamera:
(8.3. att.) prvietojas uz augu un

/ virzulis; 2 cilindra aula;

izspie

gaisu no spraugas starp 3

degkamera; 4
iepldes vrsts;

virzua galvas virsu un cilindra 5 sprausla.

galvu, ievadot to nesimetriskas

formas degkamer 3, kas izveidota virzua galv. Degkamer
gaiss savirpuojas.
M procesa motoram sprausla 5 degvielu aur le izsmidzina
uz degkameras sienas gaisa plsmas virzien. Degvielas iesmi-

dzinjuma veids un gaisa intensv plsma 95% no iesmidzints

degvielas noklj uz degkameras virsmas, veidojot plnu, apmram

0,02 mm degvielas plvti. Prj
degviela, apmram 5%. sajau-
degkamer esoo
k degmaisjuma tilpumiskaj
cas ar
gaisu tpat
S degvielas mazk daa tri uzliesmo
sagatavoanas proces.
un sadeg, palielinot gzu temperatru degkamer. Uz degkameras

sienm noklt degvielas plvte pakauta karst gaisa strvm,

kuru iedarbb degviela pakpeniski iztvaiko un, nonkot dega-
sadeg. Degvielas pakpenisk iztvaikoana palielina
nas
zon,
deganas ilgumu un ievrojami samazina motora darbbas cietbu

Lai iztvaikoana notiktu lnk un bez degvielas ter-

(sk. 2.7.4.).
misks disocicijas (sk. 2.6.2.), degkameras virsmas optimlajai
temperatrai jbt 300...400C. Tpc o degkameru parasti
dzes ar eas strklu no virzua iekpuses. M dzemotors
procesa
strd mksti un ir oti ekonomisks (gc = 58...68 g/MJ). Sim

motoram izmanto dadas degvielas, kuru cetnskaitlis un pa-

uzliesmoanas ir stipri atirgi.
temperatra
8.2.3. UHHAH degkamera. Vairkas PSRS dzemotoru rp-
ncas (sk. 2. un 3. piel.) pdj laik izmanto Centrl dzemo-
toru institta 1948. gad izstrdto degkameras kon-
U,HH/I,H

strukciju, kura auj sasniegt augstu ekonomiskumu (g c =

65...

67 g/MJ) un nodroint motoresursu vismaz 6000 stundas.

203
 Motora ,3,-240 virzul 5

(8.4. att.) izveido

tipa degkameru 6, kurai ir

simetriska forma, virzu-

un,
lim prvietojoties uz augu
saspiedes proces, degkamer
veidojas gaisa spirlvirpui.
Atirb no M procesa

LHHZtH degkamer degvielu

iesmidzina ar daudzstrklu

sprauslu 2. Degvielas etras

8.4. att. degkamera dzemo-
toram -240: strklas novirza pret degka-
sprausla:
/ iepldes vrsts; 2 3
daas

meras
augjs sienu
cilindru cilindra aula: 5
galva: 4

virzulis: 6 degkamera. gaisa plsmai pretj virzie-

n. Degmaisjums sagatavo-
jas, gaisa plsmai eot degvielas strklas un pievirzot ts deg-
kameras kurm nokljas degvielas plvte. Daa izsmi-
sienm, uz

nonk
dzints degvielas tomr sajaucas ar
gaisu, iztvaiko un

degkameras centrlaj da,kur noris

degmaisjuma sagatavoanas
tilpumiskais process. Karst gaisa plsma virzs gar degkameras
sienm, veicinot degvielas plvtes pakpenisku iztvaikoanu un

degvielas tvaiku ievadanu centrlaj deganas zon.

Saldzinjum ar M IHHAH degkamer vairk deg-

procesu
vielas piedals tilpumiskaj proces. Tpc sadedzes noris
process

nedaudz trk un spiediena pieauguma temps sasniedz 0,8 MPa/.

Lai degkamer gaisa plsma iegtu vajadzgo cirkulciju,
izmanto tikai saspiedes proces iegto eneriju, neveidojot gaisa
griezes kustbu cilindra simetrijas asi. Ar iepldes proces
ap
da tipa degkamerm gaisu nesavirpuo, t. i., neuzstda plsmas
vai spirlveida iepldes kanlus (sk. Tas
virztjus 2.3.3.). sama-

zina iepldes kanlu hidraulisko pretestbu un uzlabo cilindru

pildjumu.

8.3. DZEMOTORA SPRAUSLA

8.3.1. Sprauslas uzdevums, iedaljums un darb-

bas princips. Sprausla iesmidzina augstspiediena ska padoto

degvielu degkamer, nodroina degvielas augstu dispersitti, vien-

izvieto degvielas daias degkameras tilpum vai vienm-

mrgi
rgi noklj uz degkameras sienm. Sprauslai jnodroina degvie-
las strklas optiml forma, virziens un darbbas tlums atbilstoi

degkameras tipam un degmaisjuma sagatavoanas pamienam

(sk. 8.2.). Kop ar augstspiediena skni sprauslai jnodroina
degvielas iesmidzinjuma vajadzg intensitte (sk. 2.29. att.) un

kvalitte, neradot lielu hidraulisko pretestbu degvielas izpldei.

Traktoru automobiu dzemotoriem izmanto tikai
un slgto
sprauslu. Tai ir atspere un adatas tipa nosldzjierce, adatas

204
hidrauliskais pacelanas un smi-

dzintja atvranas pamiens.

Saldzinjum ar citm sprauslm
[3] da tipa sprauslai ir vienkr-

ka darbde-
konstrukcija, augsts
rgums un samr lta izgatavo-
anai

Degvielu iesmidzina degkamer

ku-
caur sprauslas smidzintju,
ram ir viena vai vairkas maza

izmra atveres, vai ur-

spraugas
bumi, kas izvada degvielu atsevi-

strkls. Sprauslas darbbas

s
raksturu nosaka smidzintja kon-

Pc urbu-
strukcija. smidzintja
mu (spraugu) skaita sprauslas ie-

dala vienstrklas un daudzstrklu

8.5. att. Slgtas galea sprauslas
sprausls. Vienstrklas sprauslu
smidzintjs:
lieto dalts degkameras dzemo- /
smidzintja ligzda; 2
slgko-
toram, kur degvielas galgai sa- nuss; 3
spiedkamera; 4
degvielas
Dievadkanls: 5
smidzintja adata;
jaukanai ar gaisu izmanto sade- 6 7 pac-

smidzintja korpuss:

likonuss; 8 galenis; 9 smidzin-

dzes skum iegto eneriju. Tur-

tja urbums: JO izsmidzinanas

nedalts degkameras konuss.
pretim mo-

toram nepiecieama daudzstrklu

sprausla. Tpc sprauslas tipa izvli un degvielas iesmi dzi juma

konkrtam motoram nosaka galvenokrt
spiedienu degkameras
konstrukcija.

Sprauslas smidzintjs sastv no korpusa 6 (8.5. att.) un

adatas 5, kuras slgkonuss 2 nosldz smidzintju un atdala

augstspiediena vada telpu no degvielas izpldes urbuma 9. Smi-

dzintju nosldz atsperes spks P .

a

Degviela no augstspiediena vada pievadkanlu 4 ieplst

pa

spiedkamer 3. Adatas gal izveido pacljkonusu (diferencilo

laukumu) 7, uz kuru darbojas degvielas spiediena spks. Tikko tas

P , adata paceas
prsniedz atsperes spku a
uz augu. Degvielu
caur atvrto gredzenveida spraugu (0,02... 0,06 mm) iesmidzina

degkamer.
Izsmidzinanas konusu 10 izveido uz adatas galea 8, lai

pieirtu degvielas strklai doba konusa formu ar noteiktu

lei a.

Pc degvielas padeves atcirtes (sk. 8.4.2.) augstspiediena skn

samazins spiediens ar sprauslas spiedkamer. Sprauslas atspere
adatu iebda s un nosldz smidzintju. lesmidzinanas beigu
spiedienam jbt pietiekoi lielam, bet adatai blvi jnosas lig-
zd /, lai novrstu degvielas pilanu un piededu veidoanos

smidzintja urbuma rajon.

205
 Smidzintja korpusu un adatu izgatavo no
augstvrtga
leta trauda ar augstu precizitti un virsmas gludumu, apstrd
termiski vienu otram pielgo, lai radilsprauga starp
un rpgi
virsmm nebtu lielka 1...3 Pc galgs apstrdes
par p.m.

smidzintja korpuss un adata veido preclzijas detau pri. Eks-

pluatcijas laik vienu no m detam nedrkst atsevii nomai-

nt ar citu.

Vienstrklas sprauslai izmanto viencauruma smidzintju. Pc

adatas veida ir galea bezgalea smidzintji.

smidzintja un

izsmidzinanas ko-
Smidzintja tipu un
degvielas attiecgo
nusa lei izvlas atbilstoi dalts degkameras formai un izm-

riem.

8.3.2. Daudzstrklu sprausla. Jaunko konstrukciju dzemo-

toriem lieto nedalts degkameras, kurm izmanto daudzstrklu

sprauslas ar daudzcaurumu smidzintjiem. Sprauslas izgatavo

ar mainmiem smidzintjiem, kas atauj nomaint bojtu smidzi-

ntju, saglabjot sprauslas prjs detaas.

Daudziem dzemotoriem izmanto 03,-22 tipa sprauslu
(8.6. att. b). Sprauslas smidzintjam / (tips P3,4X034) ir
pa-

garints korpuss, kas attlina adatas preczs virsmas no deg-

kameras augsts temperatras zonas. Adatas apakjo, pagarinto
galu atdzes degviela. Adatas apakj gal izveido konusu, kas

nosldz kanlu visbiek

ar etriem maza
izmra, 0,32 ... 0,34 mm,

izsmidzinanas urbumiem.

Smidzintjus pc caurlaides spjas iedala divs grups: pir-

majai grupai pieder smidzintji ar 97... 100 mm
3
cikl lielu
3
caurlaidi, bet otrajai grupai
vairk 100... 103 mm caur-
par
laidi cikl. Katram motoram sprauslas komplekt tikai ar vienas

grupas smidzintjiem.

Sprauslu nostiprina cilindru galv noteikt le pret cilindra

asi, lai degkamer vienmrgi sadaltu degvielu. Izsmidzinanas

urbumus izveido
nesimetriski, tpc smidzintja pareizo stvokli
divm
pret sprauslas korpusu 6 centr ar
tapim 3. Smidzin-
tju sprauslas korpusam piestiprina ar atmaluzgriezni 2. Smidzi-

ntju nosldz atspere 7 ar bdstieni 5. lesmidzinjuma spiedienu

17 5+0,5 MPa regul ar skrvi 14. Pirms sprauslas demontas
un atmaluzgriea atskrvanas regulanas skrvi atbrvo, lai

atslogotu sprauslas detaas un nenolauztu centrjoo tapiu.

Degvielu no augstspiediena ska pievada sprauslas uzgalim
10. Uzgal ievieto aizsargfiltru 12. Degvielu, kas
izplst spraug
starp smidzintja korpusu un adatu, aizvada caur drenas ur-

bumu 9.
Vci 15 novr netrumu iekanu sprauslas korpus.
Automobiu KaiwA3 dzemotoram lieto daudzstrklu sprauslu

(8.6. att.
a), kurai iesmidzinjuma spiedienu 18,0
+o>s
MPa regul
ar paplksnm 13. Starp sprauslas korpusu un smidzintju ievieto
starpni 4. Starpni un smidzintju pret sprauslas korpusu centr

ar tapim 3. Degvielu no augstspiediena ska pievada uzgalim

206
8.6. att. Daudzstrklu sprauslas:

a
automobiu KaMA3 motoru AM3-740, 3M3-7401 un 3M3-741 sprausla: b traktoru

dzemotoru CM.H.-14H, CMfl-60 un fl-240 sprausla; /

smidzintji; 2
atmaluzgrieni;
3
tapias; 4
starpnis; 5
bdstiei; 6
sprauslu korpusi; 7 atsperes; 8

gu-

mijas gredzens; 9 drenas urbumi; 10.

uzgali; //
pretuzgrieznis; 12 aizsarg-

filtri; 13
regulanas paplksnes; 14
regulanas skrve; 15
vci; 16 ietvere.

10, kur ievieto filtru 12. Sprauslu nostiprina cilindru galv ar

skavm. nobllv bet

Augj da sprauslu gumijas gredzens 8,
apak
trauda konuss un vara paplksne.
3
8.3.3. Sprauslas aprins. Degvielas daudzumu gc (cm ), kuru

sprausla iesmidzina degkamer dzemotora vien darbbas cikl,

sauc
par cikla padevi g c. Cetrtaktu dzemotoram nominlaj

207
darba rema padoto degvielas daudzumu cikla aprina pc for-

mulas

niip

kur n
motora klovrpstas nominl grieans frekvence

(min-');
i
cilindru skaits;
3
p

degvielas blvums (kg/m );

A^
efektv jauda (kW);
c

ge

degvielas patpatri (g/MJ).

T k iespjama degvielas noplde augstspiediena ska pre-

czijas detau pros un motora prslodzes un auksta motora iedar-

binanas rem vajadzgs lielks degvielas daudzums, tad pie-
em, ka cikla maksiml padeve gC max= (1,3 ... 2,1)g c. Cikla mi-

niml padeve brvgaitas rem ir (0,10... 0,25)

gC min= g c.

Sprauslas smidzintja galvenie parametri ir smidzintja

urbumu skaits, izvietojums, diametrs kopgais laukums.
un
Deg-
vielas izpldes vidjo trumu ud (m/s) caur smidzintja urbu-

miem atrod formulas

pc

.,y 2 (8.2)

kur v.

urbumu caurpldes koeficients (li =
0,6 ... 0,8);

pv

iesmidzinjuma vidjais spiediens (Pa);

p c

spiediens degkamer iesmidzinjuma brd (Pa);
3

degvielas blvums (kg/m ).

ip

Degvielas iesmidzinjuma ilgumu (s) pieem pc projektjam

motora prototipa vai orientjoi aprina pc formulas

ska vrpstas iesmidzi-

kur
cp v

pagrieziena leis degvielas

njuma laik (<p v =
8... 15);
-1
n

ska vrpstas nominl frekvence (min ).

s

2
Izsmidzinanas urbumu rsgriezuma kopgo laukumu/ (m )
aprina di:

'

'-fer <8- 4>

Degvielas izsmidzinanas urbuma diametru izvlas atkarb

no degmaisjuma sagatavoanas pamiena (sk. 8.2.), cilindra

diametra un degvielas strklas dispersittes (sasmalcintbas)

pakpes. Jo lielks urbuma diametrs d , jo garka ir degvielas
v

strkla (darbbas tlums), bet mazka dispersitte. Urbumu dia-

metru izvlas atbilstoi projektjam motora deg-
un
izvietojumu
kamerai cilindra diametram d: d
un
u
=
(0,00075 ... 0,00200) d.

208
 Urbumu skaitu aprina formulas
pec

i= -j-> (8.5)

kur fu
katra urbuma rsgriezuma
2
laukums (m ).
Smidzintja kanla diametram d*
lai neradtu
(8.7. att.) jbt tdam,

papildu pretestbu degvielas izpldei. S

diametra aprinam izmanto formulu

/v
-|//4(1,5..^2,5) -
v
dk =
(g6)

Smidzintja adatas slgkonusa leis

cc ietekm degvielas izpldes spraugas 8.7. att. Daudzcaurumu

laukumu. Vislielko laukumu

iegst, ja smidzintjs.

slgvirsma ir plakana (2a=lBo). das

formas slgvirsmai ir sliktks hermtiskums, tpc visbiek izv-

las slgkonusa lei 2a = 60.

Lai samazintu adatas pacluma augstumu un palielintu

smidzintja darbdergumu, izgatavo ar 90 slgkonusu. Slg-
virsmas labkai hermetizcijai adatas slgkonusa lei izveido
1 lielku nek smidzintja ligzdas konusa leis.
par 0,5...
Adatas pacelanas diferencilo laukumu aprina di:

2
-d
f- l2 )=6d/a, (8.7)

2
kur 6a= 1

(dda )
adatas relatvais diferencilais laukums

(6d =
0,65... 0,75);
d
adatas diametrs;
a

di
adatas apakjs daas diametrs;
/a
adatas rsgriezuma laukums.

Smidzintjam, kura adatas apakjo galu dzes degviela, pa-

rasti izveido divus diferencilos laukumus. Zinot relatvo diferen-

cilo laukumu summu, adatas diametru aprina pc formulas

dx
da= (8.8)
|l-6d

Traktoru un automobiu dzemotoriem uzstda sprauslas ar

d = 5... 6 mm.
a

Adatas pacluma augstums ir 0,23... 0,50 mm. Mazs paclums

palielina smidzintja hidraulisko pretestbu, bet liels

palielina
adatas triecienslodzi un korpusa ligzdas izdilumu. Adatas opti-
mlo pacluma augstumu atrod eksperimentli vai nosaka
pc
smidzintja hidraulisk raksturojuma (sk. 8.3.4.).
Sprauslas atsperes spriegojums ietekm degvielas iesmidzin-
juma skuma un beigu spiedienu. Sim spiedienam jbt pietiekoi

209
 lai nodrointu iesmidzin-
augstam,
uzlabotu
juma vajadzgo kvalitti, mo-

tora ekonomiskos un dinamiskos rd-

tjus. Tomr prk augsts iesmidzin-

spiediens stipri samazina iesmi-

juma
dzinjuma ilgumu, pasliktina motora

dinamiskos rdtjus un palielina smi-

dzintja korpusa izdilumu. Tpc

sprauslas atsperes stingrumu izvlas

120...300 N/mm, lai degvielas iesmi-

skuma spiediens nedalts

dzinjuma
degkameras motoram btu 15.. .20 MPa.

8.3.4. Smidzintja raksturojums.

Smidzintja konstruktvs patnbas un

izgatavoanas kvalitti novrt pc

8.8. att. Smidzintju
caurpldes raksturojums:
caurpldes raksturojuma (8.8. att.),
kas parda smidzintja degvielas caur-
/ motora fl-37M smidzin-

tja raksturojums; 2 mo-

pldes efektv rsgriezuma laukuma

tora 3M3-236 smidzintja
nf izmaiu atkarb adatas
raksturojums; 3
galea no
pac-
smidzintja <PIII6-2X25 rak-
luma augstuma h:
sturojums.

Q
u/=
(8.9)

degvielas daudzums (m /s);

3
kur Q

caurpluduas
p v iesmidzinjuma vidjais spiediens (Pa);
p c

spiediens degkamer (Pa);

3

degvielas blvums (kg/m ).
ip

Sdu raksturojumu iegst ar specilu ierci, kas fiks un re-

istr adatas pacluma augstumu, k ar caurpldus degvielas

daudzumu. motoru nokomplekt smidzintjiem, kuriem
Katru ar

ir identisks caurpldes raksturojums. Degvielas caurplde starp

atseviiem smidzintjiem nedrkst atirties vairk par 2%.
Motora HM3-236 smidzintja adatai aiz slgkonusa izveido

vl vienu konusu, kas palielina caurpldes efektvo rsgriezumu.

Tpc caurpldes laukums im smidzintjam pieaug straujk
(lnija 2) nek motora 3.-37Msmidzintjam (lnija /). Caur-

urbumu
pldi palielina, ja daudzcaurumu smidzintjam hidrau-
liski slp. Ja galea smidzintjam OLU6-2X25 adatas pacluma
augstums sasniedz 0,275 caurpldes efektvais rsgriezuma
mm,
laukums samazins (lnija,?).
Smidzintja hidrauliskais raksturojums (8.9. att.) parda sa-

karbu
starp degvielas spiedienu sprauslas spiedkamer un caur

smidzintja urbumiem izpldus degvielas daudzumu. Saldzi-

not prbaudm un etalonsmidzintja hidrauliskos raksturoju-

mus, novrt smidzintja izgatavoanas kvalitti un sprie par
t piemrotbu dotajam motoram.

210
 Daudzcaurumu slgt smi-

dzintja raksturojum / re-

dzams, ka, skuma posm caur-

pldei palielinoties, degvielas

spiediens samazins un sasniedz
kuru
minimumu pie caurpldes,
sauc par kritisko. Palielinot

caurpldi virs kritisks, degvie-

las spiediens strauji pieaug.
da tipa smidzintji sta-

bili strd tikai ar caurpldi,

kas lielka kritisko, ada-
par jo
tas maz paclum rodas spki,
kas atgrie adatu skuma st-

vokl. Turpretim, ja caurplde

mazka nek kritisk, tad ada- 8.9. att. Smidzintju hidrauliskais

tas svrstbas Adata raksturojums:

pieaug.
vairkkrt nosldzas / daudzcaurumu slgt smidzintja
un atveras,

raksturojums; 2 viencauruma galea

veidojot vairkus iesmidzinju- smidzintja raksturojums.

mus. Adatas svrstbas palielina

smidzintja korpusa nodilumu. Tpc daudzcaurumu smidzintji
stabili strd tikai neliel caurpldes zon, jo, palielinoties caur-

pldei, pieaug ar degvielas spiediens.

Viencauruma galea smidzintja raksturojums 2 auj secint,
ka nestabilas darbbas ldz ir bet
zona spiedienam p min ska,
stabilas darbbas zona ir daudz plaka ar spiediena laideu pie-
Adatas izsmidzinanas konusam ieejot izsmidzinanas
augumu.

urbum, samazins t rsgriezumscaurplde, pieaug ar

un

spiediens (lauzums raksturlkn). Caurpldei un adatas paclu-

mam palielinoties vl vairk, strauji pieaug ar spiediens. Izvei-
dojot adatas pacluma ierobeotju un izvloties smidzintja
raksturojumu atbilstou augstspiediena ska ragumam, pank
stabilu smidzintja darbbu pla diapazon [2., 3., 4.].

8.4. DEGVIELAS AUGSTSPIEDIENA SKNIS

8.4.1. Ska uzdevums un iedaljums. Degvielas

augstspiediena sknis noteikt brd un ar vajadzgo spiedienu
padod degvielu sprauslm, k ar doz degvielas daudzumu
preczi
nodroina degvielas padeves optimlo likumu atbilstoi
un (8.4.6.)
motora slodzes remam.

Pc darbbas rakstura skus iedala sekcijskos un sadalitj-

skos. Sekcijska katra sekcija (plunerpris) padod degvielu
vienai sprauslai un ska sekciju, skaits atbilst motora cilindru

skaitam. Pc sekciju novietojuma sekcijskus iedala vienrindas,

divrindu un V veida skos.

211
8.10. att. Degvielas sku elementi
augstspiediena

ska sekcija; 6
sekcijsuka plunerparis; c
sadaltjska elements; d

rotorska principil shma; c

rotorsuka degvielas sadales shma; / degvielas

dozana iepld; / un 7 degvielas kanli; 2

ska galva; 3
spiedvrsta
4 uzgalis; 5 spiedvarsti; 6 spiedvrsta ligzda; 8 sprostskruve;
atspere;

9
pluneri; 10

aulas; // un 33
pluneru atsperes; 12
balstpaplaksne; 13

bdtji; 14

izcilvrpsta; 15
plunera atcirtes mala: 16
parpludes urbums;
17
aksilie urbumi; 18

iepldes urbums; 19 radilais urbums; 20
plunera
vertikl rieva; 21

eoanas rieva; 22

pavadia; 23 dozatora uzmava; 24

radilais atcirtes urbums; 25 sadales rievas: 26

spiedkanls: 27
iepldes kanli;
28 prpludes blvgredzens; rulltis; 31 izcilnripa; 32 rotors;
vrsts; 29 30

34 izcilnis; 35 korpuss;
36
izpldes kanls; 37 dozators.

Sadaltjsknim ir tikai viena vai divas sekcijas (plunerpri),

kas sadala degvielu sprauslm atbilstoi motora cilindru darba

secbai. Pc konstruktv izveidojuma un piedzias mehnisma

iedala
tipa sadaltjskus plunerskos un rotorskos. Deg-
vielas sadalei bet
visbiek izmanto pau pluneri vai rotoru,
daiem izveido ari atseviu sadaltju.
skiem
8.4.2. Sekcijsuka darbbas princips. Sekcijska visas sek-

cijas piedzen kopga izcivrpsta 14 (8.10. att. a un b). Katra

sekcija sastv no ska elementa un bdtja. Ska elementus

212
samont ska galv 2, kur izveidoti divi savstarpji savienoti

degvielas kanli / un 7. Plunera aulu 10 nekustgi nostiprina

galv sprostskrvi 8 t, lai degvielas iepldes urbums
ska ar

18 urbums 16 btu vrsti pret degvielas atbilstoa-

un prpldes
jiem kanliem.

Izcivrpstai grieoties, izcilnis prvieto bdtju 13 un

plun-
eri 9 uz augu, bet atspere 11

uz leju.
Pluneri 9 un aulu 10 izgatavo no leta trauda ar augstu
precizitti un virsmas gludumu (TOCT 9927-71). Ss detaas sav-

starpji salgo un veido detau pri. Radilsprauga

preczijas
starp plunera un aulas darbvirsmm neprsniedz 1,5...2,0 pm.

aulas vien izveido degvielas iepldes urbumu 18, bet au-

pus
las diametrli pretj 3 mm zemk urbumu
pus un par iepldes

izveido degvielas prpldes urbumu 16.

Plunerim ir aksils urbums 17, kur savienots ar radilo

urbumu 19. urbumam piekaujas vertikl rieva 20

Radilajam
un degvielas atcirtes vtveidga rieva ar atcirtes malu 15. Plun-

erpra hermtiskuma palielinanai un darbvirsmu eoanai ar

degvielu plunera vadvirsm izveido eoanas rievu 21. Pluneri

22.
pagrie pavadia
Plunerim leju, atveras degvielas iepldes
prvietojoties uz

urbums 18 kanla 7 piepilda virsplunera

un degviela no telpu.
Plunerim prvietojoties uz augu, iepldes urbums aizveras un

pluneris saspie degvielu virsplunera telp. Brdi, kad pluneris

nosldz iepldes urbumu, sauc par degvielas padeves eometrisko
skumu. To izsaka ar plunera vai izcivrpstas stvokli. Deg-
vielas spiedienam prsniedzot spiedvrsta atsperes 3 un augst-
spiediena vad esos degvielas spiediena radto pretestbu (ap-
tuveni 1 MPa), spiedvrsts 5 atveras un degviela ieplst augst-
spiediena vad.

Plunera atcirtes malai atverot aulas prpldes urbumu, deg-

viela no virsplunera telpas caur aksilo un radilo urbumu k

ar prpldes urbumu prplst ska galvas kanl /. Spiediens

virsplunera telp strauji samazins, un spiedvrsts aizveras.

Ja pluneri pagrie t, lai radilais urbums atrastos pret pr-

pldes urbumu, tad virsplunera telpa visu laiku ir savienota ar

ska galvas degvielas kanliem un degvielas padeve nenotiek.

Sd stvokl motoru
plunerus pagrie, apturot.
8.4.3. Sadaltjska darbbas princips. Plunertipa sadalltf-
sknim ir mazk preczijas detau. Degvielu sprauslm sadala

pluneris 9 (8.10. att. c), kur izdara virzes un griezes kustbu.

Degvielas atcirtes radilo urbumu 24 nosldz dozatora uzmava 23.

Pluneris, aula 10 un dozatora uzmava ir preczijas detaas.

Plunerim atrodoties apakj stvokl, degviela no
zemspie-
diena ska maistrles caur iepldes kanlu 27 piepilda virs-
plunera telpu. Kad kustb uz
augu pluneris aizver iepldes
kanlu, plunera urbumos pieaug degvielas spiediens un skas

213
 25
degvielas padeve attiecgajai sprauslai. Degvielas sadales rieva
padeves brd atrodas pret vienu no degvielas spiedkanliem 26.

Turpinot virzties uz augu, plunera atcirtes radilais urbums

iziet dozatora degviela aksilo urbumu 17,

rpus uzmavas un caur

tad radilo urbumu 24 noplst prpldes telp, bet no turienes

caur prpldes vrstu 28 atgrieas atpaka zemspiediena skn.

Spiediens virsplunera telp samazins, un degvielas padeve

sprauslm izbeidzas. Nkamaj gjien plunera sadales rieva

citu
pagrieas pret spiedkanlu un padod degvielu atbilstoajai
Padots degvielas daudzumu doza-
sprauslai. maina, prvietojot
tora uzmavu.

Rotorsknim ir preczi izgatavots rotors 32 (8.10. att. d) un

opozitvi novietoti pluneri 9. Rotoram grieoties, plunerus centra

virzien prvieto bdtji 13 ar rulliem 30, uz kuriem iedarbojas

nekustga izciripa 31. Virzien centra plunerus
no prvieto
atspere 33. Degvielu atsevim sprauslm sadala rotors.

Kad ska korpusa 35 (8.10. att. c) iepldes kanls 27 sakrt

ar rotora 32 kanlu, rotora centrlaj urbum un telp starp

pluneriem 9 ieplst degviela. Pluneriem prvietojoties centra

virzien, tie saspie degvielu un padod attiecgai sprauslai, jo

rotora sadales rieva 25 aj brd atrodas vienu korpusa
pret no

izpldes kanliem 36.

8.4.4. Padots degvielas dozanas pamieni. Lai maintu

augstspiediena ska padots degvielas daudzumu, doz saspied,

doz iepld, doz tilpum, izmantojot specilu vrstu.

Rotorsknim parasti degvielu doz iepld. Sim nolkam iero-

beo novietoto pluneru prvietojumu iepldes

opozitvi gjien
vai ar izmanto droseljou dozatoru 37 (8.10. att. /). lepldes
kanl novietotais dozators darbojas k drosele, kas izmaina ka-

nla rsgriezuma laukumu. Pagrieot dozatoru, izmains ar

degvielas daudzums, kur ieplst virsplunera telp. Pluneris 9

prvietojas aul 10 uz augu, aizver iepldes kanlu un degvielu

no virsplunera telpas padod uz sprauslu.
Dozanas pamiens ar degvielas droselanu iepld nodro-

ina ska regulanas parametru augstu stabilitti un degvielas

padeves vienmrbu motora visiem cilindriem. Vienkra ir ar

plunerpra konstrukcija. Plunerim nav vajadzga atcirtes mala

aulai prpldes
un
urbums. Rezultt palielins preczijas
detau saskares virsmu laukums un
hermtiskums. Dozatora kus-

tgo detaju maz masa Jauj samazint visremu regulatora (sk.

9.2.) gabartus. Bet, palielinot klovrpstas grieanas frekvenci

un samazinot cikla padevi (8.3.3.), iesmidzinjums (degvielas pa-

deve) nosebojas, jo samazins degvielas tilpums virsplunera

telp. Tpc im sknim degvielas
pierko padeves apsteidzes
lea regulatoru.
Degvielu tilpum doz ar pluneri iemonttu specilu vrstu.

Sda dozatora konstrukcija ir diezgan sareta, tpc pagaidm

to izmanto samr reti, piemram, mazgabarta sekcijsknim.

214
 Sekcijsknim degvielu doz galvenokrt saspled, bet degvie-
las padevi atcrt saspiedes beigs. Nemainot padeves skumu,
bet izmainot degvielas padeves beigas, mains padots degvielas
daudzums. Pagrieot pluneri ap t garenisko asi, izmaina atcir-

tes vtveidgs malas stvokli attiecb pret prpldes urbumu,

ldz ar to izmains ari plunera aktvais gjiens un padots deg-
vielas daudzums.

Ari plunertipa sadalltjsknis degvielu doz saspied. Pr-

vietojot dozatora uzmavu, mains degvielas padeves beigas.

Dozjot degvielu saspied, samazins padeves (iesmidzin-
juma) ilgums, t. i., izdevgks kst degvielas padeves likums

(intensitte). im pamienam ir ar trkumi. Sknis jt spraus-

las, spiedvrsta un degvielas vada hidraulisks pretestbas pr-
maiu. Maingas slodzes un truma remos pieaug padots deg-
vielas nevienmrgums motora atseviiem cilindriem. Degvielas
atcirte izraisa spiediena straujas svrstbas augstspiediena vad,
kas spiedvrsta atcirtes apcia nodiluma gadjum rada
pc-
smidzinjumu.
8.4.5. Augstspiediena ska spiedvrsts. Degvielas iesmidzi-

atdala
njuma starplaikos spiedvrsts virsplunera telpu no

augstspiediena vada un smidzintja spiedkameras, hermtiski

nosldz virsplunera telpu. Tas novr degvielas atpldi atpaka

skn un gaisa iepldi augstspiediena sistm tad, kad pluneris
prvietojas uz leju iepldes gjien, un ar tad, kad motors ne-

darbojas. Spiedvrsts un t ligzda veido preczijas detau pri.

Sekcijsknim izmanto spiedvrslu ar atcirtes apcilni 2 (8.11.
att. a). Spiedvrstam ir koniska slgvirsma / un cilindrisks atcir-

tes apcilnis. Spiedvrsta vadvirsm 3 ir etras rievas degvielas

izpldei.
Kad plunera atcirtes mala atver aulas prpldes urbumu,
degvielas spiediens virsplunera telp strauji samazins. Spied-
vrsts atsperes un augstspiediena vad esos degvielas spiediena

8.11. att. Augstspiediena sku spiedvrsti

a spiedvrsts ar atcirtes apcilni; b korekcijas spiedvrsts; c plsmdala spied-

vrsts; d dubultais spiedvrsts; /

slgkonuss; 2
atcirtes apcilnis: 3
vad-

virsm; 4
vrsta ligzda; 5
aksilais urbums: 6 radilais urbums; 7

pretvrsta

atspere; * pretvrsts; 9 slgvirsma; 10 spiedvrsts; // spiedvrsta atspere.

215
iespaid prvietojas uz leju. Atcirtes apcilnis, prvietojoties spied-
k virzulis, kur palielina til-
vrsta ligzdas 4 urbum, darbojas

pumu telp virs vrsta. Vrsta atslodzes telpas tilpums

V
v
(8.10)

kur d
atcirtes apcia diametrs;
v

apcia prvietojums.
v

Degvielu saspieot, ts tilpums izmains oti niecgi. Ar augst-

spiediena vada izpleans degvielas spiediena rezultt oti maz

izmaina vada tilpumu. Tpc ar tilpuma V palielinjums virs

w

spiedvrsta strauji samazina spiedienu augstspiediena vad. Smi-

adata tri nosas ligzd, degvielas iesmi-

dzintja korpusa un

dzinjums izbeidzas.

Degvielas padeves strauja atcirte iesmidzinjuma beigs no-

vr sprauslas pilanu, samazina piededu veidoanos, motora

dmoanu un pcsmidzinjumu.
att.
Dakrt lieto ar specilu korekcijas spiedvrsta (8.11. b).
Sim vrstam ir aksils urbums 5, kuru virs atcirtes apcia sa-

vieno ar mazka izmra radilo urbumu 6. Padeves laik eit

notiek droselana.
degvielas plsmas
Izmainoties motora grieans frekvencei, izmains spiediens
virsplunera telp, k ar vrsta pacluma augstums un t nos-

ans trums Tas maina augstspiediena vada atslodzes

ligzd.
pakpi. Jo lnk grieas klovrpsta, jo mazks ir vrsta pac-
lums un lielks ir augstspiediena vad paliekoais spiediens pc
degvielas atcirtes. Rezultt palielins cikla padeve. Ja grieans
trums palielins, padots degvielas daudzums samazins. T

atkarb
spiedvrsts kori (sk. 9.1.3.) degvielas padevi no
grie-
ans frekvences.

Plunertipa sadaltjskn iemont dubulto spiedvrstu (8.1 L

11
att. d). Kamr sknis degvielu nepadod, spiedvrsta atspere
piespie spiedvrstu 10 vrsta ligzdas slgvirsmai 9, bet spied-
vrsta centrlo urbumu nosldz pretvrsts 8 ar atsperi 7.

Padeves skum 11
degvielas spiediens prvar atsperes pre-

testbu un pace spiedvrstu uz augu. Tikko degvielas padeve

izbeidzas, spiedvrsts aizveras. Spiedvrsts un sprauslas adata

rada hidraulisko triecienu augstspiediena vad. Degvielas spie-

diena atgriezeniskais vilnis no augstspiediena vada caur spied-
vrsta centrlo urbumu iedarbojas uz pretvrstu. Pretvrsts atve-

ras, un
daa degvielas atplst atpaka virsplunera telp. Ldz ar

to degvielas spiediens izldzins un augstspiediena vads atslo-

gojas.
Daiem augstspiediena skiem lieto cilindrisku plsmdaa
spiedvrstu (8.11. att. c), kur automtiski atslogo augstspiediena
vadu.

216
 8.4.6. Degvielas iesmi-

dzinjuma raksturojums
un izcia profils. Motora

dinamiskie un ekonomiskie

rdtji (sk. 3. nod.) ir

atkargi ne tikai no iesmi-

dzints degvielas dau-

dzuma, bet ar no degvie-

las iesmidzinjuma liku-

kas liel mr ietekm

ma,
sadedzes procesa norisi,
motora darbbas cietbu

(sk. 2.7.4.) un citus rd-

tjus. Degvielas iesmidzi-

njuma ilgums un intensi-

tte savukrt ir atkarga 8.12. rakstu-

att. Degvielas iesmidzinjuma
no plunera kustbas rak- rojums:

stura un truma, ko liel / diferencilais raksturojums: 2

integrlais
raksturojums: 3
degvielas spiediena raksturo-
mr ietekm ska vrp- jums.

stas izcia profils.

Degvielas iesmidzinanas procesu raksturo di parametri:

degvielas padeves skums un ilgums /, degvielas iesmidzinjuma
spiediens, iesmidzints degvielas daudzums laika vienb atka-

rb no ska vrpstas pagrieziena lea cpv. lesmidzints deg-

vielas daudzuma diferencilo raksturojumu 1 (8.12. att.) uzrda
g

ar formula

du/dcpv =
/,(cpv). (8.11)

Diferencil raksturojuma laukums atbilst motor iesmidzin-

ts degvielas daudzumam. Piemrotko iesmidzinjuma raksturo-

jumu motoram iegst, ja

1) iesmidzinanas skum, t. s.
pauzliesmoanas aizkav-
juma period I (sk. 2.7.3.), degkamer padod mazk degvielas,
lai t neuzkrtos un strauji nepalielintu spiediena pieauguma
tempu degvielas trdedzes period II (sk. 2.7.4.);

lielko daudzumu degkamer padod II perioda

2) degvielas
laik lai palielintu degvielas strklas dar-
ar pieaugou trumu,
bbas tlumu labk izmantotu gaisu sadedzes
un
proces;
uzsk strauji lai
3) iesmidzinjumu un
tikpat strauji izbeidz,
neradtu liela izmra degvielas pilienus, kas izraisa motora d-

moanu un piededu veidoanos. Lndedzes period 111 (sk. 2.7.5.)

degvielu padod krtou trumu mazk. Labus
ar
pc iespjas
un

motora ekonomiskos rdtjus iegst, ja iesmidzinjuma ilgums

neprsniedz 20 klovrpstas pagrieziena. lesmidzinjuma ilgumu
aprina di: kur
cpt=tpb

<p s ,
cp s
un
cpb

vrpstas pagrieziena
leis iesmidzinanas skum un beigs.

217
 lesmidzinjuma integrlais raksturojums 2 parda iesmidzi-
3
nts degvielas daudzumu V (cm ) no degvielas padeves skuma

ldz vrpstas jebkuram pagrieziena leim:

V =

M<pv)dq>v. (8.12)

lesmidzints degvielas kopgo daudzumu sauc cikla

par pa-

devi gc (sk. 8.3.3.).

Degvielas spiediena raksturojumam 3 parasti ir trsstrveida

forma. lesmidzinjuma maksimlais spiediens ietekm ar iesmi-

dzinjuma spiediena vidjo lmeni. No iesmidzinjuma spiediena

atkargs strklas darbbas tlums, degvielas daiu dispersitte
un
degvielas patpatri.
Augstspiediena ska vrpstas izcilnis var bt ar izliektu,
ieliektu vai tangencilu profilu, kas nodroina plunera kustbas

truma maiu pc trsstra vai trapecveida sakarbas. Palielino-

ties plunera kustbas trumam, straujk virs-

pieaug spiediens
plunera telp. Spiediena pieaugums savukrt palielina degvielas
izpldes trumu caur sprauslas smidzintju. Rezultt samazi-
ns iesmidzinjuma ilgums un uzlabojas kvalitte.

Plunera aktv gjiena periodu izvlas t, lai degvielas pa-

deves eometrisks beigas btu
plunera prvietoans maksiml
truma zon. Degvielas padeves atcirte plunera pieaugo truma
zon veicina spiediena strauju kritumu degvielas iesmidzinjuma
beigu posm.
Nelielas jaudas motora sknim 4TH-8,5x10 (sk. 8.4.7.) ir

simetriska izliekta loka profila Izcilnis (8.13. att. a). Sda profila
izcilnis samazina degvielas iepldes ilgumu, kas, palielinoties

8.13. att. Ska iz-

vrpstas
cia profili:

a
izliekta loka profils; b

simetriskais tangencilais profils;

c asimetriskais profils; d

ieliektais divcilu profils; c

trscilnu profils; f ieliektais

etrcilnu profils.

218
motora grieans frekvencei, samazina virsplunera telpas pild-
jumu.
Motoram /1-108 lieto asimetriska profila izcilni (8.13. att. c),
kuram labaj pus ir straujks paclums nek kreisaj. Tas no-

droina plunera kustbai lielku trumu degvielas saspiedes laik

un virsplunera telpas labku pildjumu.

Tangencila profila izcilni (8.13. att. b) uzstda sekcijsuka
4TH-8,5X10T vrpstai (sk. 8.4.7.). Burts T ska apzmjum
norda izcia tangencilo profilu. Saldzinjum ar loka profilu
viend vrpstas grieans trum tangencilais profils nodroina

plunera kustbas lielku trumu. T rezultt uzlabojas motora

ekonomiskie rdtji.
Plunertipa sadaltjsknim izcia profilu nosaka motora

cilindru skaits. Sknim HJI2I/2 ir ieliekta profila Izcilnis

(8.13.
att. d). Vrpstas viena apgrieziena laik izcilnis divreiz prvieto
pluneri uz augu un padod degvielu divm sprauslm. Degvielas
padeve otrajam cilindram seko pc pirm, izcivrpstai pagrie-
oties 90. Pc tam pluneris apstjas augj stvokl,
par pa-
180 prvietojas atkal leju.
grieas par un uz

Sknim HZI22/684 uz vrpstas novieto divas izciu ripas,

katru ar trim ciiem (8.13. att. c), k rezultt katrs pluneris
padod degvielu trim sprauslm.
Sknim Hi2l/4 ir ieliekta, etrciu profila izcilnis (8.13. att./),
kas padod degvielu etriem cilindriem.

8.4.7. Sekcijsku konstrukcijas. Traktoru un automobiu

dzemotoriem plai izmanto vienrindas sekcijskni ar mehnisko

visremu regulatoru (sk. 9.2.1.). Pc konstruktv izveidojuma ir

TH, J/TH, KAM, HM3 vienrindas un HM3 divrindu V veida deg-

vielas augstspiediena ski. Augstspiediena skni TH izgatavo
ar 1, 2, 4 un 6 sekcijm. Sekcijas mont ska noemam galv 2
(8.10. att. a). Attlums starp ska sekcijm ir 40 mm. Plunera

diametrs ir 8,5 vai 10 Plunerprus iro

9,0 mm, gjiens
mm.

to hidraulisk blvuma iedala trs katram

pc un grups, prim
uzrdot faktisko blvumu. Vienam sknim komplekt plunerprus
no vienas blvuma
grupas.
8.4.8. Augstspiediena sknis yTH. etru un seu sekciju uni-

ficto augstspiediena skni yTH izgatavo vidjas jaudas traktoru

dzemotoriem. Skni visbiek pievieno motora kreisaj pus, un

tam ir labais virziens. Plunera diametrs ir 8,5
grieans mm,

gjiens
8 mm. Attlums starp sekciju simetrijas asm ir 32 mm.

Ska YTH-5 korpusu / (8.14. att.) izgatavo kop ar ska

galvu no alumnija sakausjuma. Korpusa apakj da iemont

izcivrpstu 2 un rulltipa bdtju 3, bet augj da

ska
elementus un padots degvielas daudzuma regulanas meh-

kuru abm nosedz vki 4 10.

nismu, no pusm un

aulu 6 nekustgi nostiprina ska korpusa augda un no-

fiks ar tapiu 5, lai degvielas iepldes un izpldes urbumi btu

vrsti pret korpusa atbilstoajiem degvielas kanliem. Prpldes

219
 aula;
6 izldint js;
tapia:
spiedna
fikscijas
12

auls
plksne;
5

vki;

ska piestrna
10

/'
un

atloks;
-5: bdtjs;
sknis 3 centrjoais
izclvrpsta;
augstpiedna
9

uzgali;
2

Degvielas korpus ;
spiedvrst;
att.

8.14. /
ska
7
zobstien.
13

220
vrsts uztur kanlos degvielas spiedienu 0,13... 0,15 MPa. Pie

aulas augjs, rpgi apstrdts gala virsmas uzgali 8

ar
pie-
ligzdu 7. Ska YTH plunerprus pc hidrau-
spie spiedvrsta
lisk blvuma iedala piecs grups.
8.4.9. Sknis KAM. Sku K3M un 3,-108 elementus nostip-
rina atsevios korpusos un iemont ska korpus. Attlums

starp ska sekcijm ir 42,4 mm. Plunera diametrs un

gjiens
ir 10 mm. Plunerim ir degvielas prpldes vertikl rieva 18

(8.16. att. c), bet aulai

viens urbums degvielas iepldei un

prpldei. Skni motora labaj pus, tam ir grieans

pievieno un

labais virziens.

Motoru darbinot brvgait, strd tikai

3,-108 pirmais un ce-

turtais cilindrs, jo otrajam un treajam cilindram degvielu nepie-

vada.

8.4.10. Vienrindas sekcijsknis JIM3. Traktoru un automobiu

dzemotoram HM3-236 uzstda seu, bet HM3-238
astosekciju
degvielas augstspiediena skni ar plunera diametru 9 mm un

gjienu 10 mm. Sknim ir alumnija sakausjuma monolts kor-

kur iemont ska elementus, izcivrpstu un bdtjus.

puss,

Ska elementa darbbas princips neatiras no ska TH un

yTH (sk. 8.4.2.) darbbas. Ska fIM3 plunerim ir divas vt-

veida atcirtes rievas centrlais urbums k yTH sk-
un
(tpat
nim). aulai ir divi urbumi degvielas iepldei un prpldei. Att-

lums starp ska sekcijm 40 mm.

8.4.11. Divrindu V veida sekcijsknis Automobiu

51M3.
KaiviA3 HM3-740 HM3-741 uzstda
motoriem un
astou sekciju
desmit divrindu V veida degvielas augstspiediena sk-
un sekciju
Leis starp sekciju rindm ir 75. Plunera diametrs un
us.

gjiens ir 9 mm. Skni novieto starp motora cilindru rindm.

Skni piedzen motora iemonttie sadales zobrati. Sk-

aizmugur
nim ir labais virziens.
grieans

Ska korpus 17 (8.15. att.) divos koniskajos rullu gultos

grieas izcivrpsta 1 ar tangencila profila izciiem. Katru

ska sekciju piedzen atsevis izcilnis. Uz izcivrpstas nostip-

rintais ekscentrs 4 piedzen zemspiediena skni. Starp sekciju
rindm iemont grieans truma regulatoru (sk. 9.2.3.).
Ska katru elementu samont pa trauda korpus 22

ko~
(8.16. att. d). Sim korpusam augj da izveido atloku, ar

sakaus-
divm tapskrvm piestiprina kopjam ska alumnija
juma korpusam. Plunerim 13 irdegvielas atcirtes divas rievas 23

un divi aksilie degvielas prpldes kanli. aulu 12 attiecb

pret ska elementa korpusu fiks ar tapiu 21 t, lai degvielas,

iepldes un prpldes urbumi btu vrsti pret ska korpusa
degvielas kanliem. Pluneri piedzen rulltipa bdtjs 15. Ska
elementa darbbas princips neatiras no iepriek apskatto vien-

rindas sekcijsku darbbas (sk. 8.4.2.).

221
 iesmi-
regulator atspers
6
// degvilas
atsvr;
starpzob;
16

10
aizgrens;

dzenoaisvrlmj
5

ekscntr; slduzmav: 15

9
vrsts;
4

ieliktnis;zobrats; prldes
korpus .
gumijas 14

:
3
8
vadikla: ska
17

zobrats; ass;
sekcijsknis regulators;
veida
starpzob 13

vks;lea
V
2
7

Divrndu vaks; apsteidzes

att.
izclvrpsta; 12

8.15. /
aizmug res svira; dzinans

222
 mehnismi:
8.16. att. degvielas daudzuma (raguma) regulanas
Padots
KAM
ska VTH-5 mehnisms; C
-

mehnisms; b
ska
-

a ska JICTH-48510
2'
-

/
veida ska *M 3 mehnisms; x~.
-

mehnsms; d- V
5 6 ska korpuss, 7
/ piun
sliedes:

savi ciskruves;


onckavji- 4

Srf-
~:_.
a
_
a

t pavtd7a -'stiepnis grozmcaulas;

15 16 regulanas SKruve,
bditali:

Dluneri- 14 zobstienis;

II

!>
pap,ak
_

n -
tictilk mala; degvielas prpldes
vertikl rieva;
>'-*$g*
"

23 atcirtes rieva.
22 ska elementa korpuss; -

balstieliktnis;
-

20
-

sne;
8.17. att. Plunertipa divsekciju sadaltjsknis:
a sknis HA-22'664 ar visremu regulatoru; b ska sekcija; / krustenis;

2 slduzmava; 3 atsvars; 4 korektora svira; 5 zobrats; 6 iekj svira;

7 korektora tapa; *
korektora korpuss; 9
korektora atspere; 10
ierobeotjs;
// regulatora 12 13 maksimls
atspere; regulatora vrpsta; grieans frekven-

ces regulanas skrve; 14

stopskrve; 15 spiediena izldzintjs; 16 starpzob-

rats; 17
ska sekcija; 18

ska korpuss; 19 bdtjs:

20 izcilvrpsta;

21 izcii; 22 dzenoais zobrats: 23 24 ekscentra vrpsta: 25

tapia; spi-

rlatspere; 26 dzenamais zobrats; 27 un 29 apakjais balst-

atsperes augjais


un

vis; 28

rotjo aula; 30
pluneris; 31 montas tapa; 32

sekcijas kor-

puss; 33
spiedvrsta ligzda; 34, 40 un 43
blvgredzeni; 35
pretvrsta atspere;
36 pretvrsts: 37 38 atspere; 39 uzgalis; 41 aiz-
spiedvrsts; spiedvrsta

grieznis; 42
dozatora uzmava; 44 atspere.

8.4.12. Padots degvielas daudzuma (raguma) regulanas

mehnisms. Visiem sekcijskiem degvielu doz (sk. 8.4.4.)
saspied, nemainot degvielas padeves skumu, bet atcrtot padevi
saspiedes beigs. So sku plunerim ir vtveidga atcirtes rieva,
bet aulai

degvielas iepldes un prpldes radili urbumi. Lai

maintu padots degvielas daudzumu, pagrie pluneri vai aulu

garenisko asi.
ap

224
 Ska TH plunerim ir
pava-

dia 7 (8.16. att. a), kuru ar

ap-
skvu 3 pievieno ska sliedei 5.

Sliedi prvietojot pa labi, padots

degvielas daudzums palielins, bet,

prvietojot kreisi ldz galam,
pa

degvielas padeve izsldzas. Lai

regultu ska sekcijs padots

degvielas daudzumu (padeves
vienmrbu), atbrvo apskvs sa-

vilcjskrvi 4 un prbda apskvu

attiecb pret sliedi.

Vienrindas skiem YTH un

fIM3 pluneri pagrie paa ierce:

grozmaula 9 (8.16. att. b), kura

brvi uzmaukta uz plunera aulas

12, un ieelts zobsektors 10, kur

ar savilcjskrvi 4 nekustgi no-

stiprints uz grozmaulas. T k

zobsektors ir sazob ar zobstieni

14, tad, prbdot zobstieni pa labi,

padots degvielas daudzums

pa-
lielins

un otrdi.

Lai regultu degvielas padeves

vienmrbu atsevim ska sek-

cijm, atbrvo savilcjskrvi izmantojot specilu adatu,

un, pa-

grie grozmaulu kop ar pluneri attiecb pret aulu, bet zob-

sektoru un zobstieni notur nekustg stvokl.

Sknim KUM padots degvielas atsevim sekci-

jm regul, ja atbrvo zobsektora 10 (8.16. att. c) savilcjskrvi

un pagrie zobsektoru attiecb pret pluneri 13. Vispirms atbrvo

un noem zobstieni, pluneri nostiprina nekustgi ar specilu

palgierci.
katr
Divrindu V veida ska }TM3 rind ir sliede 5 (8.16. att.

d), kas aptver grozmaulas 9 tapiu un pagrie pluneri 13.

Padots degvielas daudzumu ska atsevim sekcijm re-

gul, pagrieot ska elementa korpusu 22 kop ar aulu 12

attiecb pret pluneri.

Degvielas padeves skumu atsevim sekcijm regul, izmai-

not skrves
bdtja 15 regulanas garumu vai mainot regul-
anas paplksnes 19.

8.4.13. Plunertipa sadaltjsknis. Divsekciju sadaltjska

HA-22/684 alumnija sakausjuma korpus 18 (8.17. att. a) no-

stiprina divas sekcijas 17, izcivrpstu 20 ar diviem trsciu

(8.13. att. c) izciiem 21, ekscentra 24 visremu
vrpstu un

regulatoru. Plunerim virzes kustbu rada izcivrpsta un bd-

tjs 19. Griezes kustb abu sekciju rotjos aulas un plunerus

piedzen izcivrpsta caur koniskajiem zobratiem 22 un 26, caur

225
regulatora vrpstu 12, tlk caur cilindrisko zobratu 5 un diviem

starpzobratiem 16.

cilindru rindm
Skni novieto motora aizmugur starp un pie-
sadales zobratiem. Ska izcivrpstai ir grieans
dzen no

labais virziens. Pluneru diametrs ir 9 mm, gjiens

8 mm.

Ska elementam ir monolts trauda korpuss (aula) 32 (8.17.

att. b). Korpusa preczi apstrdtaj centrlaj urbum prvie-
30. Centrl urbuma augjo dau nosldz aiz-
tojas pluneris
kas hermetizts blvgredzenu 40 specilu lmi.
grieznis 41, ar un

Ekspluatcijas laik o savienojumu neizjauc.

Uz plunera kta ar diviem balstvjiem 27 un 29 nostiprina
atsperi 44, kas pluneri prvieto uz leju. Rotcijas aulu 28 izga-
tavo kop ar piedzias cilindrisko zobratu. Ss aulas apakjie
etrciu izcilni
izgriezumi aptver plunera kta un
grie pluneri.
Ska montas laik plunera radilaj atcirtes urbum

ievieto montas tapu 31 t, lai dozatora uzmava 42 atrastos

apakj stvokl. Korpusa augda nostiprina trs uzgaus 39

ar spiedvrstiem 37 un pretvrstiem 36.

8.5. DEGMAISJUMA SAGATAVOANA

KARBURATORMOTOR

8.5.1. Karburcijas un elementr karbu-

process

ratora darbbas princips. Karburcijas proces no idrs deg-

vielas (benzna) un gaisa rada degou maisjumu, kuru ievada

motora cilindr. Degmaisjuma veidoans skas karburator, pc

tam iepldes kolektor galgi izbeidzas motora
turpins un

cilindr.

Elementrais karburators sastv no

pludikameras un samai-

sanas kameras. Gaiss caur gaisa trtju 6 (8.18. att.) un iepl-

des cauruli 5 ieplst difuzor 4. Tlk, sajaucoties ar degvielu,
tas drosevrstu 2 nonk iepldes kolektor 1 un visbeidzot
gar

motora cilindr.

Karburatora pludikamer 9 pludi 11 ar slgvrstu 10 uztur

noteiktu degvielas lmeni, kas relos ekspluatcijas apstkos

samr maz mains atkarb no darba rema un degvielas pat-

ikleru 12
ria. Degviela caur galveno (kalibrtu urbumu) ieplst
smidzintj 3. Spiediena ldzsvaroanas kanls 8 uztur viendu

caurul 5.
gaisa spiedienu pludikamer gaisa iepldes un

lmenis smidzi-
Pludikamer pludiu regul t, lai degvielas
ntj btu nedaudz zemks (A/i =
2...8 mm) smidzintja
par

augjo malu.

Ja gaisa vrsts 7 ir atvrts, tad pretestba gaisa iepldes cau-

rul ts
niecga un plsmas trums vis
ir garum praktiski ne-
maings. Lielku pretestbu gaisa plsma sastop difuzor saau-
Te plsmas trums
rinjum? ievrojami palielins gaisa un

samazins spiediens. Saj saaurinjum ievieto smidzintja

226
caurultes galu. Spiediena
starpba pludikamer un

difuzor pace uz augu

degvielas lmeni smidzin-

tj. Degviela izplst no

smidzintja difuzor, kur

to uztver gaisa intensv

plsma un izsmidzina sku

pilienu veid. eit deg-

viela ar daji iztvaiko

un sajaucas ar gaisu, tpc

o karburatoru telpu sauc

samaisanas kameru.
par

Motora darbbas vair-

kos remos pls-

gaisa
mai difuzor ir turbulents

raksturs, kas veicina deg-

vielas labku izsmidzin-

anu, bet samazina gaisa

caurpldi. Gaisa caurpl- 8.18. att. Elementr karburatora shma:
dei mazka pretestba ir /
iepldes kolektors: 2

droselvrsts;
3
smidzintjs: 4
difuzors: 5
gaisa
noapaotu preju difuzor, iepldes caurule; 6 gaisa trtjs; 7
gaisa
kuram ieejas leis 30, vrsts; 8
ldzsvaroanas kanls; 9
plu-
dikamer; 10
slgvrsts; //
pludi;
bet izejas
7. 12 iklers.

galvenais
Izsmidzints degvielas
lielkie pilieni nonk uz samaisanas kameras, k ari uz iepldes
kolektora sienm un veido degvielas plvti. degvielas plvte
ietekm virzs cilindru ievrojami mazku
gaisa plsmas uz ar

trumu. Daa no degvielas plvtes prvietoans proces iztvaiko,

bet prj nonk cilindr, kur noskalo no sienm eu un palielina
izdilumu.

8.5.2. Elementr karburatora galveno parametru noteikana.

Degmaisjuma sagatavoanas skuma stadij karburators

procesa
doz degvielu iklera kalibrtais urbums limit deg-
un
gaisu, jo
vielas bet difuzor saaurinjuma rsgriezuma lau-
patriu,
kums ierobeo gaisa caurpldi. Gaisa caurpldes daudzumam

karburatora motora litrai tru-

difuzor jatbilst un grieans
mam. Tpc katram motoram aprina nepiecieamo gaisa pat-
difuzoru [2., 3., 4.].
riu un piemekl atbilstou
Izmantojot plsmas neprtrauktbas viendojumu un pieemot,
ka blvums difuzor nemains, aprina plsmas
gaisa gaisa
trumu v
g
(m/s) difuzor aurkaj da:

v
g
=

[la ]/ (8.13)
r P
3
kur

gaisa blvums (kg/m );

p 0

Apd
retinjums difuzor, Apd =p 0 Pa (Pa);

difuzor caurpldes koeficients.
x a

227
 Eksperimentlos ptjumos [2] noskaidrots, ka retinjuma
robes Apd = 2 .. . 15 kPa racionlas formas difuzoram caurpldes
koeficients praktiski nemains =
0,7 ... 0,8).
Zinot difuzor rsgriezuma minimlo laukumu fa 2
(m ), ap-

rina gaisa caurpldes daudzumu G

e
(m /s):
3

Gg =
Pd/dV2Apd po. (8.14)

iklera degvielas caurpldes daudzumam ir jatbilst motora

degvielas maksimlajam patriam. Degvielas izpldes teortisko

trumu caur galveno ikleru atrod no Bernulli viendojuma

,
t
=y 2
[^i+g(/i 0
-/i
Z )], (8.15)

kur

degvielas spiediens iklera lum (Pa);

p z

degvielas blvums (kg/m );

Pd
2
brvs krianas
g

patrinjums (m/s );
hz

idruma lmea eodziskais augstums attiecb pret

atskaites skuma lmeni h
0 (m).
emot vr degvielas plsmas pretestbu ikler un smidzi-

ntj, degvielas plsmas trumu caur galveno ikleru aprina

formulas
pc

t>d =
cp z
]/ (Apd-A/zpdg), (8.16)
V Pd

kur koeficients.
cpz

pretestbu
Galven iklera degvielas caurpldes daudzumu aprina pc
formulas

Gd =
pz/zT;2pd(Apd-A/!pdg), (8.17)
kur fz
iklera rsgriezu-
2
ma laukums (m );
Li z

iklera caurpldes
koeficients.

Koeficients ir atkargs
pz
no iklera konstrukcijas un

retinjuma difuzor. Ja ik-

leram urbuma garuma attie-

cba pret t diametru l/d =

1 ...
2, tad caurpldes koe-

ficients ir ar stabilu maksi-

mlo vrtbu
pz
=
0,8.
8.5.3. Karburatora rak-

sturojums. Elementr kar-

buratora raksturojums 1
8.19. att. Karburatoru raksturojumi: dau-
(8.19. att.) parda gaisa
/ elementr karburatora raksturojums;
dzuma /f, degmaisjuma
2

idela karburatora raksturojums. resp.,

228
sastva a (sk. 2.5.3.) prmaias motora konstant grieans
trum atkarb no cilindr nonko degmaisjuma daudzuma
vai drosevrsta atvruma 6 (%).

Palielinoties slodzei, drosevrstu atver un elementrais kar-

burators arvien treknku atv-

gatavo degmaisjumu. Turklt, ja
rums neprsniedz 50%, degmaisjuma sastvs mains oti strauji,
bet robes no 50 ldz 100% atvrumam degmaisjuma sastva

maia ir relatvi maza. Sds elementr karburatora sagatavotais

degmaisjums ir tiei karburatora optimlajam raksturo-
pretjs
2. Saj piemr elementr karburatora iklers izveidots
jumam
lai nodrointu motora normlu darbbu divos remos:
t, drose-
vrsta piln atvrum (punkts a) un 30% atvrum (punkts b).
Elementrais karburators sagatavo prk treknu degmaisjumu,
motoram strdjot vidj slodz, bet brvgait motors vispr
nevar darboties, jo degmaisjums ir prk liess (a>l,3) un nedeg.
Elementrais karburators neapmierina motora darbbu ar pat-
rinanas rem, kad strauji atver drosevrstu.
Lai motors visos darba remos sastva
saemtu vajadzg
degmaisjumu, karburatoru apgd ar vairkm palgiercm, pie-
mram, galveno doztjsistmu, brvgaitas sistmu, ekonomaizeru,

patrintjskni, iedarbinanas ierci, kas nodroina karburatora

optimlo raksturojumu, t. veic t degmaisjuma kom-

i., saucamo

pensanu.

8.5.4. Galven doztjsistma un brvgaitas sistma. Elemen-

tro karburatoru papildina ar galveno doztjsistmu, kas paldz

sagatavot liesu un ldz ar to ekonomiskku (a=1,15) degmais-
jumu motora vidjs slodzes rem. S sistma piedals ar deg-
maisjuma kompensan motora darbbas remos.
prjos

Degmaisjuma kompenscijai izmanto retinjuma maiu difu-

degvielas pneimatisko bremzanu, kompenscijas smidzi-

zor,
ntju, doztjadatu. Pdj laik
prsvar
ir kompenscijas pa-

degvielas pneimatisko bremzanu.

miens ar

miniml truma rem /

Brvgaitas grieans drosevrstu
(8.20. att. a) maksimli piever. Retinjums mazaj difuzor 6 ir

prk un galven doztjsistma nedarbojas. Toties aiz

mazs,

drosevrsta un brvgaitas sistmas kanlos retinjums ir liels.

Degviela, izplstot caur galveno ikleru 2 un brvgaitas sistmas

degvielas ikleru 9, nonk degvielas vertiklaj kanl 8. Caur

brvgaitas sistmas gaisa ikleru 7 degvielai piejaucas gaiss.

Izveidot otru vertiklo kanlu nonk
emulsija pa emulsijas
izpldes urbumos 10 un 12. Maksimli pievrta drosevrsta gad-
jum augjais urbums 10 atrodas virs drosevrsta un darbojas
k gaisa papildiklers, caur kuru gaiss ieplst emulsijas kanl,
samazinot tur k ar uzlabojot degvielas izsmidzin-
retinjumu,
anas kvalitti urbumu. Ar regulanas skrvi 11
caur apakjo
regul degmaisjuma sastvu brvgaitas rem.

229
8.20. att. Karburatora galvens doztjsistmas un brvgaitas sistmas darb-
bas shmas:

a motors strd brvgaitas minimlaj rem: b

motors strd brvgaitas mak-
simlaj rema; motors strada vidja slodze; d motors strada maksimlaj
c

slodz; / droselvrsts; 2 galvenais iklers; 3 emulsijas aka; 4 galvens

doztjsistmas gaisa iklers; 5 smidzintjs; 6 mazais difuzors; 7

brvgaitas
vertiklais
sistmas gaisa iklers; 8 brvgaitas sistmas kanls; 9 brvgaitas sis-

tmas degvielas iklers: 10 augjais

izpldes urbums: // regulanas skrve;
12 apakjais izpldes urbums; 13
emulsijas urbumi; 14 emulsijas caurulte.

Minimlaj brvgaitas truma rem degvielas lmenis emul-

sijas ak 3 5... 8 kas rada

pazemins par mm, vajadzgo spie-
dienu pirms galven iklera un veicina degvielas izpldi.
Palielinot brvgaitas grieans trumu un drosevrsta atv-

pieaug gaisa plsma karburator. Augjais izpldes ur-

rumu,
bums 10 (8.20. att. b) nokst maksiml retinjuma zon, un

urbum vairs
gaiss aj neieplst. Pieaug retinjums brvgaitas
kanlos, un degviela izplst caur abiem urbumiem. Degvielas
lmenis ak vl vairk bet
emulsijas pazemins, caur galveno
un brvgaitas degvielas ikleriem izplst vairk degvielas.

230
 Palielinot drosevrsta atvrumu vidjs slodzes rem, pie-
gaisa plsma un retinjums difuzor. Degviela sk ieplst
aug

emulsijas caurult 14 (8.20. att. c), bet caur visiem emulsijas

urbumiem 13 tai piejaucas gaiss. Tdjdi vienlaicgi ar brvgai-
tas sistmu sk darboties ar galven doztjsistma. Sda abu

sistmu vienlaicga darbba relos ekspluatcijas apstkos ir

raksturga motora darbbas vairkiem remiem.

Galvens doztjsistmas gaisa ikler 4 plstoais gaiss

samazina retinjumu smidzintj 5, bet emulsijas veidoana
caurult 14 bremz degvielas izpldi, caurult
jo emulsijas masa
ir daudzkrt mazka degvielas masu. Rezultt degmaisjuma
par
sastvu kompens, pneimatiski bremzjot degvielas izpldi. Sda
tipa karburatoru sauc emulsijas karburatoru.
par
Maksimlas slodzes rem (8.20. att. d) drosevrstu pilngi
atver. Retinjums difuzor 6 ir daudz lielks retin-
mazaj par

jumu brvgaitas sistmas izpldes urbumu 10 un 12 rajon. Tpc

gaiss plst no samaisanas kameras caur brvgaitas sistmas

kanliem un caur gaisa ikleru 7 uz galveno doztjsistmu. Brv-

gaitas sistmas degvielas iklers 9 sk darboties k gaisa iklers.

8.5.5. Degmaisjuma patrekninanas ierces. Modernajam

karburatoram izveido regul liesa
galveno doztjsistmu un

(ekonomiska) degmaisjuma ieganai, bet motora patrinanas

un maksimls jaudas remos izmanto specilas ierces, kas
pa-
treknina degmaisjumu.
Ekonomalzers darbojas motora maksimls slodzes
rem,
kad drosevrsts pilngi atvrts. Ekonomaizers ievada vairk deg-
vielas, ja atver specilu vrstu vai ar doztjadatu regul iklera

rsgriezuma laukumu. Ekonomaizers degvielu ievada difuzor

caur galveno doztjsistmu vai ar caur pau smidzintju 17

(8.21. att. c). Lai ekonomaizers degvielu izpldintu galvenaj

doztjsistm, tad ekonomaizera ikleru galvenajam ikleram

pievieno virkn vai paralli. Ekonomaizeru piedzen mehniski vai

pneimatiski.
Mehniskais ekonomaizers, kas degvielu caur galveno doztj-
sistmu un virkn savienotiem ikleriem padod smidzintjam,
pardts 8.21. attl a. Ja drosevrstu piever, tad atspere 6 no-

sldz ekonomaizera vrstu 7 un degviela ieplst smidzintj

caur diviem virkn savienotiem ikleriem 8 un 5. Ekonomaizera

ikleram 8 ir ievrojami mazks rsgriezums nek galvenajam

ikleram 5. Abu o ikleru kopg pretestba regul caurplstos
degvielas daudzumu, veidojot ekonomisku degmaisjumu vidjs
slodzes remam. (Daas karburatoru rpncas ikleru 5 sauc
par
maksimls jaudas ikleru, bet ikleru 8

galveno.)
par
Ja drosevrstu atver vairk 80%, svira 4 caur stiepni 11
par

leju stieni 10. Tas atver ekonomaizera

prvieto uz vrstu, un

degviela, apejot ekonomaizera ikleru, tikai caur galveno ikleru

izplst smidzintj. Degvielas padeve pieaug, un degmaisjums
kst treknks.

231
8.21. att. Degmaisjuma patrekninanas ierces:

a mehniskais ekonomaizers ar virkn savienotiem ikleriem; b eko-

pneimatiskais

nomaizers ar paralliem ikleriem; c ekonomaizers atseviu smidzintju

ar un

ekonostatu; d patrintjsknis; / iepldes 2 3 dro-

gaisa caurules; difuzori:

se|varsti; 4 sviras; 5 galvenie ikleri; 6 vrstu 7 ekonomaizeru

atsperes;

vrsti; 8

ekonomaizeru ikleri; 9

pludikameras; 10

stieni; //
stiepoi; 12

gaisa kanls; 13

cilindri; 14

virzuli; 15 - atsperes; 16

galven iklera smidzi-

ntjs; 17
ekonomaizera smidzintjs; 18 ekonostata smidzintais; 19 ekonostata

iklers; 20

iepldes vrsts; 21 patrintjskna iklers; 22 plksnte: 23
izpl-
des vrsts.

Pneimatisk ekonomaizera cilindra 13 att. b) ka-

(8.21. gaisa
nlu 12 izvada aiz drosevrsta. Ja drosevrstu 3 piever, tad

retinjums gaisa kanl ir liels, kas virzuli 14 notur augj

stvokl un saspie virzua kta atsperi 15. Ekonomaizera vrsts

ir aizvrts. Drosevrstu atverot, retinjums virs virzua samazi-

virzuli atver ekono-

ns un atspere prvieto uz leju. Virzua kts
maizera vrstu. Degviela caur ekonomaizera ikleru
8, apejot
parallo galveno ikleru 5, izplst smidzintj.
Ekonostats ir vienkrkais ekonomaizera veids, jo tam nav

vrstu un piedzias mehnisma. Retinjuma iespaid degviela no

pludikameras 9 (8.21. att. c) caur ekonostata ikleru 19 un

smidzintju 18 ieplst difuzor. Ekonostats darbojas motora

232
vidj un maksimlaj slodz. Lai ekonostats nesktu patreknint
degmaisjumu prieklaicgi, smidzintja galu novieto ievrojami
lmeni
augstk par degvielas pludikamer.
Patrintjsuknis iesmidzina samaisanas kamer degvielas
papilddevu, ja motoram strauji pieaug slodze. Karburator iebv

diafragmas vai virzutipa patrinanas skni ar mehnisko vai

pneimatisko piedziu.
Kad strauji atver drosevrstu, tad mehnisk virzutipa pat-
rintjska svira 4 (8.21. att. d) ar
stiepni 11 un
plksnti 22

saspie atsperi 15 un
prvieto virzuli 14 uz
leju. Virzua saspiest
degviela atver izpldes vrstu 23 un caur smidzintju 21 izplst
difuzor.

8.5.6. ledarbinanas ierce. Motora iedarbinanas rem

klovrpstas grieans trums ir tpc gaisa plsma difu-

mazs,

zor nenodroina vajadzgo retinjumu, lai pietiekoi efektvi dar-

botos galven un brvgaitas doztjsistmas. Turklt aukstam

motoram apmram 90% degvielas nosas uz iepldes kolektora

sienm, veido degvielas plvti, bet cilindr nonk tikai neliela

degvielas daa. Tpc auksta motora iedarbinanai vajadzgs

oti trekns degmaisjums (a =
0,4... 0,6).
Lai retinjumu difuzor palielintu, gaisa iepldes caurul 2

ierko vrstu 3. Retinjums samaisanas kamer

(8.22. att.) gaisa
ir atkargs ne tikai no
gaisa vrsta, bet ar no
drosevrsta 10

stvoka. Abi ie vrsti ir savienoti t, lai, aizverot gaisa vrstu,

nedaudz atvrtos drosevrsts (8.22. att. b). Tdjdi iedarbin-

anas rem vienlaicgi var darboties brvgaitas un galven do-

ztjsistmas. Abu o sistmu darbbas rezultt veidojas oti

trekns degmaisjums. Prmrgi trekna degmaisjuma veidoanos

8.22. att. Gaisa vrsta

mehnisma
piedzias
shma:

gaisa vrsts atvrts:

b
gaisa vrsts aizvrts:
/

trose; 2

gaisa iepl-
des caurule; 3 gaisa

vrsts; 4
automtiskais
vrsts: 5 svira; 6
stiep-
nis: 7 starpsvira; 8

starpsviras ass; 9
drose-
vrsta svira: 10
drose-
vrsts; // samaisanas

kamera: 12
drosevrsta
atbalstskrve.

233
 novr automtiskais vrsts

4, kas, retinjumam sa-

sniedzot noteiktu
robeu,
atveras un ielai samais-

anas kamer gaisu. Pc

motora iedarbinanas

gaisa vrstu atver.

8.5.7. Maksiml grie-

ans truma ierobeotjs.
Motora maksimlaj grie-
ans trum ievrojami
centrbdzes spku
pieaug
iedarbba uz
kloa-klaa
mehnisma detam, kas

izraisa vibrcijas, kmes

un detau prieklaicgu
nodilumu. Lai ierobeotu

brvgaitas maksimlo
grie-
8.23. att. Maksimla truma iero- ans trumu, kravas
grieans
beotjs: automobiu karburatoram

/
gaisa iepldes caurule; 2 regulanas
pierko pneimatisko vai
skrve; 3 devja korpuss; 4 rotors; 5

vrsta 6 centrbdzes 7 pneimocentrbdzes ierobe-

atspere;
vrsts;
pnei-
mokamer; 8
diafragma; 9
diafragmas
kts; 10 - atspere; // svira; 12 gaisa
otju.
iepldes urbumi; 13
stiepnis: 14
drosel- Visizplattks ir mak-
vrsts; 15 samaisanas kamera; 16 pludi-

17 ldzsvaroanas 18
siml grieans truma
kamer;
kanls; _
gaisa
vrsts; /, // un /// atsperes nostiprinanas

pneimocentrbdzes ierobe-
urbumi.

otjs, kas sastv no pnei-

(8.23. att.) unmokameras 7

grieans truma devja (adaptera). Adaptera korpus 3 iemont

rotoru 4, kuru piedzen motora sadales vrpsta. Adaptera rotora

jutgais elements ir centrbdzes vrsts 6. Pneimokameras dia-

fragmu 8 caur ktu 9 un sviru mehnismu pievieno drosevrstam

14. Nominlaj grieans rem motors caur gaisa iepldes ka-

librtajiem urbumiem 12 vakuuma kanliem atsc

un
gaisu no
pneimokameras. Vienlaicgi no karburatora gaisa iepldes cauru-
les / caur rotora atvrto centrbdzes vrstu pneimokamer ieplst
gaisa jauna porcija. Tpc, vadtjam spieot akseleratora pedli,
pneimokameras atspere 10 notur drosevrstu atvrt stvokl, bet

diafragmu izliec uz leju.

Tikko motora trums maksimlo
grieans prsniedz vrtbu,
centrbdzes spks prvar vrsta 5 aizver
atsperes pretestbu,
centrbdzes vrstu un prtrauc gaisa piepldi pneimokamerai.
Pneimokamer rodas retinjums, kas, izstiepjot atsperi, izliec uz

augu diafragmu un caur sviru mehnismu piever drosevrstu.

Lai
iegtu vienmrgu retinjumu pneimokamer dadiem

drosevrsta atvrumiem, izveido divus gaisa iepldes urbumus

12, vienu zemk, bet otru augstk drosevrstu.

par

234
 Maksimli pieaujamo grieans trumu ieregul ar skrvi 2,
kas izmaina atsperes darbgo vijumu skaitu. Skrvi ieskrvjot
atsper, grieans trums palielins, bet izskrvjot,
samazi-

ns. Grieans trumu var regult ar ar pneimokameras atsperi

10. Nostiprinot atsperi urbumos /, // vai ///, mains atsperes
spka virziens un
grieans trums.

Lai ekspluatcijas apstkos karburatora reguljums ilgstoi

nemaintos, ldzsvaro spiedienu pludikamer 16 un
gaisa iepl-
des caurul. Sim nolkam izveido specilu ldzsvaroanas kanlu

17, kas savieno pludikameru ar telpu virs gaisa vrsta. Tpc

gaisa trtja pretestba (sk. 8.6.3.) un aizsranas pakpe neie-

tekm degmaisjuma sastvu. Sdu karburatoru sauc ldz-

par

svarotu karburatoru.

8.5.8. Daudzkameru karburators. Degmaisjuma sagatavoa-

nas kvalittes uzlaboanai izmanto daudzkameru (divu vai etru)
karburatoru, kuram ir viena kopga pludikamer, bet vairkas

samaisanas kameras ar drosevrstiem. Pc darbbas rakstura

ir daudzkameru karburatori, kuriem drosevrstus darb iesldz

paralli un pakpeniski.
Karburatoram, kuram drosevrstus atver pakpeniski, izveido

primro un sekundro samaisanas kameru. Brvgaitas, mazas

slodzes un vidjas slodzes remos, kad caurplsto gaisa dau-

dzums trums karburator ir mazks, darbojas tikai

un
primr
kamera, bet sekundrs kameras drosevrsts ir aizvrts. Primro

kameru apgd brvgaitas

samaisanas ar un galveno doztj-
sistmu, iedarbinanas un citm iercm, lai sagatavotu degmai-
sjumu motora darba visiem remiem. Primro kameru aprina
un noregul ekonomiska degmaisjuma ieganai mazs un vid-

k auksta motora stabilai iedarbinanai.

js slodzs, ar

Kad motora slodze palielins, atveras sekundrs kameras

drosevrsts un degmaisjumu sagatavo abas kameras. Abu sa-

maisanas kameru kopg darbba uzlabo degmaisjuma sagata-

voanas kvalitti un motora dinamisks pabas maksimls

slodzes rem.

Lielkas jaudas daudzcilindru motoram uzstda parallas dar-

bbas divkameru karburatoru, kuram abas kameras vien-

darbojas
laicgi.

8.6. DEGVIELAS UN GAISA PIEVADANAS

UN ATTRANAS IERCES

8.6.1. Degvielas zemspiediena sknis rada deg-

vielai kas filtru vadu
nepiecieamo spiedienu, prvar un degvielas
hidraulisko pretestbu, novr gaisa pslu un degvielas vieglo
frakciju (tvaika) izdalanos no degvielas. Zemspiediena ska
izvlas 4...6 reizes lielku motora degvielas mak-
ragumu par

simlo patriu (sk. 14.2.9.). Pretj gadjum ska detau

nodilums radtu traucjumus baroanas sistmas darbb.

235
 veicina
Zemspiediena ska paaugstintais ragums degvielas
automtisku
plsmas cirkulciju augstspiediena ska kanlos un

k ar degvielas aparatras
atgaisoanu, vairkkrtju filtranu,
detau dzesanu. Pc konstruktv izveidojuma ir virzuski,
zobratski, ekscentrski un diafragmas ski.
izmanto attsta
Dzemotoram visplak virzuski, jo tas
iesk-
pietiekoi augstu degvielas spiedienu (0,1...0,3 MPa) un
anas kanl rada ievrojamu retinjumu (ldz 2 m H 2 o),_kas
uzsc degvielu no tvertnes, kura novietota zemk pau skni.
par

Ska virzuli 7 (8.24. att. a) caur rulltipa bdtju 4 un

bdstieni 5 leju ekscentrs 3, t saspieot virzua

uz
prvieto
9 6. spiediens, kas rodas
atsperi un bdtja atsperi Degvielas
zem ska virzua, aizver iepldes vrstu /, bet atver prpldes
vrstu 10. Daa degvielas aizplst uz smalko filtru, bet prj

prpldes kanlu 8 nonk virzua augpus.

pa
Virzuli uz augu prvieto atspere. Telp zem virzua rodas
vrsts atveras skn tvertnes ieplst
retinjums, iepldes un no

degviela. Turpret telp virs virzua atspere degvielu saspie, pr-

pldes vrsts aizveras un degviela prpldes kanlu un zem-
pa

spiediena vadu aizplst uz smalko filtru.

Ska ragums noteikt grieans trum ir atkargs no deg-

vielas spiediena izpldes kanl, kas savukrt ir atkargs no
degvielas smalk filtra pretestbas un degvielas patria. Ja deg-
vielas patri motor samazins, tad degvielas filtrs piepilds
ar degvielu un spiediens telp virs virzua pieaug. Atspere vairs

nevar prvietot virzuli uz augu, virzua gjiens un ska ra-

samazins. Sda konstrukcija automtiski regul ska ra-

gums

gumu atkarb no degvielas patria. Pilngi nosldzot degvie-

las izpldi no ska, virzulis apstjas apakj stvokl.

Baroanas sistmu pirms motora iedarbinanas atgaiso un

piepilda ar degvielu, darbinot rokas skni 2.

Diafragmas sknis piegd benznu karburatora pludikame-

rai. Dzemotoram du skni nelieto, jo tas rada prk mazu

spiedienu (0,025... 0,029 MPa). Toties benzna sknanai tas ir

visatbilstokais, jo nav vajadzga detau eoana.

Skni darbina sadales ekscentrs 25 att.
vrpstas (8.24. b).
Ska svira 13, saspieot diafragmas atsperi 17, prvieto dia-

fragmu 19 ar ktu 14 uz leju. Telp virs diafragmas rodas reti-

njums, un caur iepldes vrstu 20 ieplst benzns. Ekscentram

turpinot griezties, diafragmas atspere prvieto diafragmu uz

augu, iepldes vrsts aizveras, bet izpldes vrsts 22 atveras
un benzns aizplst uz karburatora pludikameru. Ja pludika-
mer ir piepildta ar benznu, ts slgvrsts aizveras un pieaug
benzna spiediens virs diafragmas. Diafragma izliecas uz leju un

apstjas, bet ska sviras 13 dakveida gals auj svirai prvieto-

ties brvgait.
Pirms motora iedarbinanas karburatora
pludikameru pie-
pilda ar benznu, darbinot roksviru 12.

236
 un

3
atsper ;
sknis; virzua 16

23

vrsts;
9

2
kanls;
15
izpldes
vrsti;
prldeskts;

rokas vi;blgecnt-osd
22

iepldes

diafrgms vci;
20 virzuls;
14
21
un

1
7
svira;
B-10; atspere; 13
diafrgm;
sknis
bdtja 19

diafrgms palksne:
6

12

ski: b
bdstien;korpus ; 18

shma: skaatspere;
5

zemspied na bdtjs;
kinemtisk vrsts; diafrgms
//

Degvielas
4

17

virzulska prldes filtrs;

att.

8.24. 25 10
trauka ass;
atsper.
24

237
8.25. att. Degvielas filtri:

a plksnu filtra elementi; b

rupja priektranas nostdintjfiltrs;

nost-

dinatjfiltrs <PI"-75; d motora smalkais

F.M3-238HE degvielas filtrs; c motora
51M3-236 degvielas smalkais filtrs
rupjais filtrs; f
degvielas 2T<P-2 ar papra
filtrjoiem elementiem; g

spraugu tipa aizsargfiltrs; /

diskveida plksnte; 2

izgriezumi; 3
zvaigveida plksnte; 4
nosedtrauki; 5
filtru korpusi; 6 fil-
trjoie elementi; 7 atsperes; 8
piespiedjs; 9 degvielas sadaltjs; 10 konuss;

// sieta 12 13 nosedumu izlaianas

filtrs; nomierinatajs; aizgriei;

14


cen-
trlais
stienis; 15 nostiprinanas

skrve; 16
trscelu krns; 17

uzgalis; 18

spraugu tipa filtra elements; 19 korpuss.

238
 8.6.2. filtrs. Mehniskie puteku
Degvielas piemaisjumi un

smilu graudiu veid nonk degviel glabanas, prsknanas,

transportanas un iepildanas proces, k ar spkrata eksplua-
laik. Traktora tvertn 1 kg dzedegvielas satur aptuveni
tcijas
mehnisko piemaisjumu. So mehnisko daiu izmri ir
0,1 g
robes no 1 ldz 30 Mehnisko piemaisjumu sastv
pm pm.

kvarca kristli, k ar alumnija silcija oksdi, kuru

ietilpst un

cietba 2...3 reizes prsniedz detau darbvirsmu cietbu. Sie pie-

maisjumi, nonkot preczijas detau pros, izraisa intensvu no-

dilumu un rada traucjumus baroanas sistmas darbb.

239
 dens kltbtne degviel izsauc preczijas detau koroziju,
zem temperatra trauc degvielas padevi augstspiediena sknim,
veido ledus kristlus. atdalt no deg-
jo Tpc filtra uzdevums ir
vielas mehniskos piemaisjumus un deni.

Pc veicam uzdevuma ir degvielas priektranas filtri, rupjie

smalkie filtri aizsargfiltri. Pc filtrjo elementa tipa
filtri, un

filtrus iedala sieta, lentes, plksnu, spraugu, keramiskajos,

auduma, kokvilnas auklas un paprfiltros.
Priektranas filtrs aiztur rupjkos piemaisjumus, kas vartu

aizsprostot degvielas vadus, urbumus un Priektra-

spraugas.

nas filtru parasti ierko degvielas glabanas un transportanas

tilpn, k ar spkrata degvielas tvertnes ielietn. Priektranas

sieta filtru ierko ar degvielas tvertnes novadcaurul.

Degvielas priektranai izmanto ar nostdintjfiltru, kuru

novieto degvielas zemspiediena vad starp tvertni un zemspiediena

skni. Filtram ir metla, stikla vai plastmasas nosdtrauks 4

keramiskais filtrjoais elements 6.

(8.25. att. b un c) un sieta vai
Degvielas plsmas trums nosdtrauk samazins, tpc dens

un smagkie piemaisjumi nosas trauka apakda, bet vieglkos"

piemaisjumus aiztur filtrjoais elements.

novieto
Degvielas rupjo filtru pc nostdintjfiltra. Sis filtrs
aiztur mehniskos kas lielki 60... 80 pm.
piemaisjumus, par

Filtram ir maza hidraulisk pretestba, tpc to novieto pirms

zemspiediena ska. Rupjais filtrs aiztur apmram 20% meh-

nisko piemaisjumu un 60% dens, ievrojami atslogojot smalk

filtra elementus.

Izgatavo lentes, plksnu un kokvilnas auklas rupjos filtrus.

Lentes filtrs trk mehniski bojjas, tpc pdj laik to spk-

ratiem neuzstda. Plksnu filtra filtrjoais elements sastv no

misia divu veidu plksntm. Starp divm 0,15 mm diskveida

plksntm 1 (8.25. att. a) ievieto vienu 0,07 mm biezu zvaig-

veida plksnti 3. T k plksntm ir tancti izcii, veidojas
A.
spraugas
Motoram HM3 degvielas rupj filtra elements 6 (8.25. att. c)
sastv no caurumota skrda cilindra, kuram uztta mksti savr-

ptas kokvilnas iedras aukla.

Degvielas rupjajiem filtriem OT-10, <&Y-2b un OT-75 izmanto

nostdintjfiltru, kuram palielints nosdtrauk 4 (8.25. att. c)

tilpums. Degviela sadaltja 9 urbumiem
no
vienmrgi izplst
pri konusam 10 trauka malm. Trauk novieto degvielas
gar

plsmas kupolveida nomierintju 12, kas norobeo tro degvielu

no
smagajm nogulsnm. Vieglkos piemaisjumus aiztur sieta

filtrs 11.

Degvielas smalko filtru novieto starp zemspiediena un augst-

spiediena skni. Tas atdala deni smalkos mehniskos
un pie-
maisjumus, kas lielki 2... 5 Pc
par p,m. filtrjo elementa
konstrukcijas darbbas smalkos filtrus iedala kok-
un
principa
vilnas auklas, porainajos absorbcijas Pc
un paprfiltros. filtrjoo

240
elementu novietojuma filtrus iedala vienpakpes un divpakpju
filros.

Traktoru dzemotoriem pdj laik visbiek uzstda vien-

pakpes un divpakpju adsorbcijas paprfiltru ar filtrjoiem ele-

mentiem 3TO-1, 3TO-2 un 3TO-3. Sie elementi filtr ar virsmu.

Vienpakpes paprfiltram visi elementi darbojas paralli. Filtra

elementu skaloanai izmanto trsceu krnu 16 (8.25. att. /) un

nosdumu izlaianas aizgrieus 13. Skaloanu izdara ar pretja

virziena degvielas plsmu.
Divpakpju filtram filtrjoie elementi savienoti virkn. Otrs

pakpes filtrjoais elements darbojas k kontrolfiltrs, lai pirms

pakpes filtra bojjuma gadjum aizsargtu augstspiediena skni.

Sds filtrs aiztur 98 ... 99% smalko

piemaisjumu.
Motoram izmanto materila smalko
HM3 poraina absorbcijas
filtra elementu 6 (8.25. att. d), kas filtr ar visu tilpumu. Filtra

elementu izgatavo no caurumota skrda karkasa, kuram uztin

satna audumu. Uz auduma biez krt uzklj koka miltu un

bakelta saistvielas izveidojot

masu, t cietu un porainu filtrjoo
materilu. Elementa rpus visbeidzot uztin flanea auduma lenti.

Aizsargfiltru novieto pirms sprauslas vai smidzintja. Sis

filtrs uztver degviel nejaui iekuvuos tehnoloiska rakstura

piemaisjumus (metla skaidias, apdedus, iedras gabalius

v. c). Aizsargfiltram izmanto sieta, atspertipa vai me-
spraugu,
tlkcramisko filtrjoo elementu.

filtra filtrjoo elementu 18 att.

Spraugu (8.25. g) izgatavo
stiena veid un ievieto korpus 19. Viz stiena rjs virsmas

izveido gareniskas cilpveida rievas. Mehniskie piemaisjumi

pa-
liek spraugs starp filtra rievm un korpusu.
8.6.3. Gaisa trtjs. Atkarb no spkratu ekspluatcijas
apstkiem gaiss, kuru iesc motora cilindros, satur dadu dau-

dzumu puteku. Puteki var nonkt motora cilindr ar caur deg-

vielas tvertni kop iesmidzinto degvielu. Cilindr
ar
puteki pie-
lp eai, kop ar eu nokst ar motora karter un uz berzes

virsmm. S abrazv pasta ievrojami patrina motora galveno

detau nodilumu. Tpc visiem motoriem nepiecieami gaisa tr-

tji.
Gaisa
trtjam jbt ar gaisa attranas augstu efektivitti
un iespjami mazu pretestbu. Gaisa attranas efektivitti rak-
sturo attres koeficients un puteku caurlaides koeficients.

Attires koeficients parda, kdu puteku daudzumu (%) aiztur

gaisa trtjs:

| m3 mz
3 100%l
~

Ea= 100%-= 100%, (8.18)'

mi mi m2+m 3

kur (daudzums)
nii

puteku masa
gais pirms trtja;
m2
aizturto puteku masa;

m3

caur trtju izgjuo puteku masa.

241
242
8.26. att. Gaisa trtjs:

multiciklonu gaisa trtjs (CMA-60): b kombintais gaisa trtjs (A-240);

a

filtrjoiem elementiem (CMA-14H); d kombintais gaisa

gaisa trtjs papra

c
ar
troka slptju (TA3-21); c monociklons; / ciklons ar gaisa
trtjs iepldes

ar

g ciklons ar virpu|otju; / puteku savcji; 2 ciklona

tangencilu iepldi;

3 elltveris; 4 filtrjoie elementi (kasetes): 5 poliuretna

iepldes

spraugas;

6 siets; 7 korpusi; * ciklons; 9 centrlas caurules; 10 virpulotaji;

plksne;

// 12 sprauga: 13 stiepu siets; 14 gaisa novadcaurules;

gaisa vcele;

15 tvertnes; 16 kausi; 17 iekjais elements; 18 rjais elements;

ellas

19 starplika; 20 ellas nomierintais: 21 iepldes troka sl-

skaas izolcijas

23 24 balst-
ptja kamera; 22
gredzenveida sprauga;

separanas kamera;

atloks; 25
ciklonu izpldes caurules.

243
 caurlaides koeficients raksturo puteku daudzumu (%),
Puteku
kas iziet cauri trtjam:

e
=_^lo0 /o vai e
=
(1-e.) 100%. (8.19)
c c

m\

Lai neietekmtu cilindru pildjuma koeficientu (sk.

jtami
hidraulisk
2.3.4.), traktoru dzemotoru gaisa trtja pieaujam
ko nosaka valsts standarts
pretestba (retinjums aiz trtja),
TOCT nedrkst 700 H O.
12627-67, prsniegt mm
2

Gaisa tranai izmanto centrbdzes, kontakta fil-

inerces, un

tranas pamienus.
Inerces putekus gaisa atdala inerces spks, kas
trtj no

Traktoru automobiu motoru

darbojas uz puteku daim. un

inerces gaisa trtj izmanto k t slapjo attranas veidu.

sauso,
Inerces sausaj attranas pamien putekainais gaiss ar lielu

trumu izplst caur specilu inerces rei ar vadlpstim un

maina virzienu. Puteku smagks daias inerces

strauji plsmas
spku ietekm turpina kustbu iepriekj virzien un attrs no

gaisa.
Inerces maina kustbas vir-
slapjaj pamien gaiss strauji
zienu virs viskoza idruma (eas) lmea un puteki nonk

idrum, kur pakpeniski nogulsnjas (sedimentjas).

Centrbdzes trtj izmanto centrbdzes spku. Visplako
pielietojumu ieguvis ciklonu tipa centrbdzes trtjs, kur attra

puteku daias, lielkas 2 Ir cikloni ar gaisa iepldes

par pm.

tangencilu 2 (8.26. att. /) vai specilu virpuotju 10

spraugu

att. kas savirpuo gaisu ciklona iekjo elementu jeb

(8.26. g), ap

izpldes cauruli 25.

ontakttlrltj gaisa plsma saskaras ar rsli, kura virsma

prklta ar viskozu idrumu (eu), un puteki pielp ai virsmai.

Slapjaj inerces kontakttrtj parasti izveido divas attra-

nas
pakpes. Pirmajai pakpei izmanto inerces slapjo pamienu
ar
gaisa plsmas virziena maiu virs eas lmea, bet otrajai
pakpei

e samitrintas filtrjos kasetes. Putekain gaisa

plsma kontaktjas ar irden filtrjo materila skajm ied-
kurm nosas puteki.
rm, uz

Filtrciju izdara, ja gaisu vada caur porainu materilu, kas

aiztur putekus. Sim nolkam visplak izmanto hidrofobo kartonu

FIKB vai KOB, kura mainmus filtrjoos elementus.

no
izgatavo

Kombintaj gaisa trtj vienlaicgi izmanto vairkus tr-

anas pamienus. Multiclklonu kombinto gaisa trtju (8.26.

att. a) uzstda motoram CM/1,-60 un t modifikcijm. Attranas

pirm pakpe sastv plastmasas 46 cikloniem 8 ar

no
gaisa iepl-
des tangencilm spraugm 2. Putekus / atsc
no
savcja
atgzu izpldes caurul ierkotais eektors.

244
 Attranas otr pakpe sastv no e samitrintas 0,2 mm

resnas stiepu mka kasetes 4, bet treajai pakpei izmanto

filtrjoo plksni 5. Etveris 3 savc

porainu poliuretna caur

ciklonus
filtrjoo elementu izgjuos eas pilienus un
aizsarg
no aizsranas. Sds trtjs motora nominlaj rem attra

99,5% puteku, hidrauliskai pretestbai neprsniedzot 520 mm

H 2
O.

Automobiu karburatormotoram TA3-21 uzstda kombinto

inerces att. d). Gaisa plsma

divpakpju slapjo trtju (8.26.
eas tvertn 15 strauji maina virzienu, pa eas nomierintja 20

slpo virsmu pace eas lmeni un samitrina filtrjoo kaseti 4.

Gaisa trtjam ierko ieskanas troku slptju, kas sastv

no filca starplikas 19 un kameras 21. Sim trtjam puteku caur-

laides koeficients ec
=
1,2 ... 4% [formula (8.19.)].
Motoru 3,-240 apgd ar kombinto vairkpakpju gaisa tr-

(8.26. att. b). Gaisa priektranai izmanto inerces

tju sauso

monociklonu. Putekainais gaiss caur stiepu sietu 13 un virpuo-

tja 10 lpstim ieplst separanas kamer. Virpuotjs sastv

no plastmasas lpstim, kuras koncentriski novieto 35 le

attiecb pret gaisa plsmu. Gaiss, izejot caur m lpstim,
iegst griezes kustbu, pc tam strauji maina virzienu un plst
uz leju centrlaj caurul 9. Centrbdzes spks putekus caur

spraugm 12 izmet atmosfr.

Gaisa trtj ievieto ar pau monociklonu (8.26. att. c), no

kura puteki gredzenveida 22 iebirst /.

caur
spraugu savcj
Sds monociklona ldz
gaisa priektrtjs aiztur 60% puteku un

ievrojami atslogo gaisa trtja prjs pakpes.

Divs tranas pakps izmanto inerces
prjs slapjo un

kontakta pamienu. Sim trtjam gaisa attres koeficients e =

a

= 98,9%, bet hidraulisk pretestba sasniedz 300 mm H 2 O.

Pdj laik traktoru un automobiu motoru gaisa trtj plai

izmanto papra mainmu filtrjoo elementu, kuram gaisa attres

koeficients tuvojas 100% un ir maza hidraulisk pretestba.

Motoram CM3,-14H un t modifikcijm uzstda divus sausos

kartona filtrjoos elementus 17 un 18 (8.26. att. c). lekjais

elements ir k kontrolfiltrs, kas aiztur putekus, ja rjais ele-

ments ir sabojjies. Gaisa priektranai izmanto monociklonu

vai inerces rei. Sds trtjs aiztur 99,6... 99,9% puteku, radot

ldz 375 H O hidraulisko pretestbu.

mm 2 Aizsrjua filtrjo
elementa darbdergumu atjauno, izpot to ar
saspiestu gaisu un

mazgjot ziepju vai cita mazganas ldzeka dum.

 9. nodaa

MOTORA REGULANAS IEKRTA

9.1. REGULATORU IEDALJUMS

UN DARBBAS PRINCIPS

I 9.1.1. Regulatora nepiecieamba un regulanas

darba motora slodze
pamieni. Relos apstkos un klovrpstas
frekvence neprtraukti mains. Sm slodzes izmaim
grieans
ir gadjuma raksturs, jo augsnes pabas, cea pretestba, apstr-
djams masas daudzums un citi spkrata ekspluatcijas apstki
ir maingi. Mobil spkrata motoram jprvar darba manas un

cea radt pretestba, slodzei.

t. i., jpiemrojas maingai
Karburatormotora grieans frekvenci maina, pieverot vai atve-

rot t reguljot cilindr ieplsto degmaisjuma

drosevrstu un

daudzumu. Sdu regulanas pamienu sauc par kvantitatvo.

Dzemotoram konstant klovrpstas grieans frekvenc ne-

atkargi no slodzes cilindr ieplst viends gaisa daudzums, jo

trakt drosevrsta citu reguljou ieru. Tpc
gaisa nav un

motora grieans frekvenci maina, iedarbojoties uz ska sliedi,

zobstieni vai dozatoru t mainot cikla laik
(sk. 8.4.12.) un
pa-

dots degvielas daudzumu. Reiz ar cikla padevi mains ar deg-

vielas un gaisa daudzuma attiecba (sk. 2.5.3.) motora cilindr.

Tpc du regulanas pamienu sauc kvalitatvo.

par
Karburatormotors labk un trk piemrojas maingm slo-

dzm. Samazinoties slodzei un pieaugot grieans frekvencei, im

motoram samazins cilindru pildjuma koeficients (sk. 2.3.4.), kas

ierobeo maksimlo grieans frekvenci. Karburatormotoram pie-

mt pareguljoas pabas ar stabilu brvgaitas minimlo un

relatvi mazku maksimlo (jooanas) grieans frekvenci. Tpc

karburatormotors ir strdt bez truma
spjgs grieans regu-

latora. Viengi kravas automobiiem un motoriem ar lielu noslodzi

ierobeo brvgaitas maksimlo frekvenci ar maksiml grieans

truma ierobeotju (sk. 8.5.7.).
Turpret, ja dzemotora augstspiediena sknim nekustgi no-

stiprina sliedi vai dozatoru, tad, grieans frekvencei pieaugot,

palielins cikla padeve, bet, grieans frekvencei samazinoties,
samazins ar cikla padeve. Sda paba izsauc motora grieans
frekvences lavnveidgu pieaugumu, slodzei samazinoties, piem-
izsldzot sajgu vai spkratam nobraucot cea kritum. Mo-
ram,
tors sk joot. Ja motors strd brvgait, tad slodzes
niecgs
frekvenci un cikla padevi.
pieaugums samazina grieans Motors

noslpst. Tpc dzemotors bez regulatora brvgaitas rem

strd nestabili.

Grieans frekvencei pieaugot virs nominls, strauji palieli-

ns inerces spki (sk. 5.3.), ldz ar to motora detau mehnisk
un termisk noslodze, bet jooanas rem ie spki prsniedz

246
detau izturbas robeu un motors avar. Tpc dzemotoram
nepiecieams grieans truma regulators.
9.1.2. Regulatoru iedaljums. Regulatoru, kura jutgais ele-

ments (sk. 9.1.4.) caur sviru sistmu iedarbojas tiei uz

ska
sliedi vai dozatoru, sauc ties darbbas regulatoru. To uz-
par
stda motoram, kura degvielas padeves regulanas mehnismam

(sk. 8.4.12.) ir maza prvietoanas pretestba. Lielkas jaudas

motoram regulators vispirms darbina specilu servomehnismu,
kas savukrt izmaina ska padots degvielas daudzumu. Tdu

regulatoru sauc par neties darbbas regulatoru.

Pc elementa darbbas iedala
jutg principa regulatorus me-

hniskajos, hidrauliskajos, pneimatiskajos, elektriskajos un kom-

bintajos regulatoros. Pc darbbas diapazona regulatorus iedala

vienrema, divremu un visremu regulatoros.

Vienreima regulators automtiski uztur tikai vienu noteiktu,

iepriek iestattu motora grieans frekvenci. Parasti tas neauj

motoram prsniegt maksimlo grieans frekvenci. Cit frekven-

ces diapazon spkrata vadtjs pats regul degvielas padevi

atbilstoi slodzes remam. Sdu regulatoru sauc ar robe-
par

regulatoru un lieto stacionrajam dzemotoram, kur paredzts

darbam ar stabilu un nemaingu noslodzi. Karburatormotoram
du regulatoru maksiml truma lerobeo-
sauc
par grieans
tju (sk. 8.5.7.).
k
Divremu regulators regul maksimlo, t ar minimlo

grieans frekvenci, bet starpdiapazon to veic spkrata vad-

noslodzei
tjs atbilstoi un vlamajam kustbas trumam. Sdu

regulatoru lieto divtaktu automobiu dzemotoram. Minimls

grieans frekvences automtiska regulana motora brvgaitas

rem atbrvo vadtju no degvielas padeves regulanas auto-
mobia stvanas un prnesumu prslganas laik.

Visremu regulators automtiski maina cikla padevi un ietur

jebkuru iepriek iestatto grieans frekvences diapazonu. Sdu

regulatoru uzstda traktoru un automobiu etrtaktu dzemo-

toram.

9.1.3. darbbas pamatrdtji. Dzemotora

Regulatora slogo-
anas raksturojums darb ar regulatoru (9.1. att.) parda efekt-

vs jaudas prmaias atkarb

klovrpstas grieans frek-
no

vences. To iegst, pakpeniski slogojot (sk. 14.5.2.) motoru, kuram

svira iestatta maksimlaj truma t.
regulatora rj rem, i.,
atbalsts maksimls grieans frekvences ierobeotjskrvi
pret
Palielinot motora slodzi
(sk. 9.1.4.). punkta c, samazins jauda
no

ldz
un ar grieans frekvence minimlajai vrtbai nmin , pie
kuras vl iespjama motora stabila darbba. Efektv jauda sama-

zins atbilstoi lknei b kuru

c

a, sauc par prslodzes zaru.

Grieans frekvences diapazon no miniml n ldz nominla-

min

jam n darbojas specila ierce korektors, bet regulators degvielas

n

padevi nemaina. Punkt c motors sasniedz nominlo jaudu, kurai

atbilst nominl grieans frekvence. Dzemotoram strdjot ar

247
9.1. att. Dzemotora slogoanas raksturojums darb ar regulatoru

nominl ir ari maksiml jauda. No-

regulatoru, jauda parasti
minlo jaudu un nominlo grieans frekvenci uzrda motora

pas un tehniskaj raksturojum.

Tikko slodze samazins un grieans trums prsniedz nomi-

sk darboties regulators, prvieto ska sliedi vai dozatoru

nlo,
Bezslodzes
un samazina degvielas padevi. gadjum klovrpsta
grieas ar brvgaitas maksimlo trumu n Raksturojuma
D max.

motora jauda atkarb grieans frekvences mai-

posm c c no

ns lineri. So raksturojuma posmu sauc

par regulatorza.ru.
Ja ska sliede vai dozators nostiprinti nekustgi, t. i., dze-
motora darbbu neietekm tad raksturo
regulators, jaudas izmaiu
lkne c d jeb jooanas

zars. Te jauda strauji samazins, jo

pieaug mehniskie zudumi (sk. 3.3.1.) berzes spku prvaranai
un motora palgmehnismu piedziai, bet jooanas grieans
frekvenc motors visu jaudu izlieto
pretestbas spku prvar-
nj
So frekvenci
anai. sauc par jooanas frekvenci.
Prvietojot visremu regulatora rjo sviru un samazinot

regulatora atsperes priekspriegojumu, iegst neierobeoti daudz

parcilo raksturojumu darb ar regulatoru (9.1. attl pardti

regulatorzari b f Sds regulators automtiski uztur
un a
g).
jebkuru iestatto grieans frekvences diapazonu. Tpc du

regulatoru sauc par visremu regulatoru.

Viens no svargkajiem regulatora darbbu raksturojoiem lie-

lumiem, kas raksturo regulatora reakcijas trumu, ir

nejutlguma
pakpe c. Ja stabilizjo rem motora grieans frekvence ir
n, tad, noslodzei nedaudz samazinoties vai pieaugot, grieans
frekvence ldz vai samazins ldz tikai
vispirms pieaug n
2 rti, un

tad regulators sk prvietot ska sliedi. Sliedes tltju prvie-

toanos kav berzes spku pretestba. Bet trumu starpba n2

vai n ni rada centrbdzes spka vai atsperes spka nepiecieamo

248
rezervi, kas prbda ska sliedi. No teikta izriet, ka regulatora
nejutguma pakpe

c
=

(9.1)

kur n
nostabilizjusies grieans frekvence;
kdu sasniedzot
t

grieans frekvence, regulators sk

palielint degvielas padevi, slodzei palielinoties;

n 2

grieans frekvence, kdu sasniedzot regulators sk

samazint degvielas padevi, slodzei samazinoties.

Visremu regulatora nejutguma pakpe nominlaj rem

nedrkst prsniegt 0,03.

Tikpat regulatora darbbas rdtjs ir ar nevienm-

svargs
6 (%). kas raksturo grieans frekvences svrst-
rguma pakpe
bas regulatora darbbas diapazon. truma rem
nominlaj
nevienmrguma pakpi aprina pc formulas

200( bm..-n n )
a= (%h (92)
rb max i 1n

kur brvgaitas maksiml grieans frekvence;

rtbmij

n
nominl grieans frekvence (9.1. att.).
n

Traktoru dzemotoram truma nominlaj rem regulatora

nevienmrguma pakpe ir 7... 10 (%)
Lai vieglk iedarbintu aukstu motoru, traktoru dzemotoriem
iedarbinanas rem 80... 100% palielina cikla padevi,
par
3
sasniedzot cikl darba
aptuveni 0,13 cm uz cilindra tilpuma vienu
litru. Sim nolkam visremu regulatoru apgd ar
specilu ierci

kura darbbas efektivitti raksturo

(bagtintju), trekninjuma
pakpe.

gcled-gcn
x= OO (0/o)i (9 3)
gcn

kur degvielas cikla padeve (sk. 8.3.3.) iedarbinanas

gcied

3
rem (cm /cikl);
degvielas cikla padeve
3
nominl
gcn
rem (cm /cikl).
Lai motors stabili darbotos prslodzes rem, nepiecieams
palielint griezes momentu. Tpc visremu regulatoru apgd
ar automtisku ierci, kas palielina (kori) padots degvielas
daudzumu motora prslodzes gadjum. Degvielas cikla padeves
palielinjumu prslodzes rem novrt korekcijas pakpe

gck ~

gcn
k= 100 (%), (9.4)
gcn

kur
gC k
degvielas cikla padeve prslodzes rem 3
(cm /cikl).
Cikla padeve prslodzes rem nedrkst prsniegt vrtbu, kas

izsauc motora dmoanu.

249
 9.1.4. Visremu regulatora darbbas princips. Traktoru un

automobiu dzemotoriem visbiek uzstda mehnisko ties

darbbas visremu (sk. 9.1.2.) regulatoru, kura darbbas pamat

ir atsvaru centrbdzes spks. 9.2. attl pardta mehnisk
regu-

latora PB arnemaingu atsperes priekspriegojumu kinemtisk

shma. du regulatoru pievieno sknim TH (sk. 8.4.7.). Ska

vrpsta caur zobratu trinoo prvadu 14 piedzen regulatora

vrpstu, uz kuras ciei uzprests krustenis 13 ar arnrveid

nostiprintiem atsvariem 12.

Regulatora elements
ir slduzmava kuru
jutgais 5, uz no

vienas puses spie regulatora galvens atsperes 4 spks P

a ,
bet
no pretjs
atsvaru 12 rezultjoais centrbdzes spks
puses
P - Motora grieans trums nostabilizjas un paliek nemaings
c

tikai tad, kad abi spki P un P ir ldzsvar.

c a

Regulatoram PB ir divas dada un stingruma gal-

garuma

vens Atkarb truma diapazona darbojas

atsperes. no
grieans
viena vai abas atsperes.
Regulatora darbbas diapazonu iestta ar akseleratora sviru

15. Regulatora rj svira 17 korektora /

caur spirlatsperi pa-

grie sviras 6 un 2, k ar savienotjarnru. Regulatora iekj

svira 6, atbalstoties pret slduzmavu un
pagrieoties, prvieto
ska sliedi //, ldz ar to izmaina padots degvielas daudzumu,

9.2 att. Visremu regu-

lators PB:

/ korektora spirlatspere:
2
apakj svira; 3

atbalstskrve; 4

regula-
tora atspere; 5 slduz-

mava; 6
iekj svira;

7
degvielas nominls

padeves regulanas skrve:

8
korektora prizma: 9

bagtintja atspere: 10

bagtintja rokturis; //

ska sliede; 12 atsvari;

13 krustenis: 14 zob-

rati: 15 akseleratora svira;

16 stiepnis; 17 rj

svira: 18
stopskrve: 19

maksimls grieans frek-

vences regulanas skrve.

250
 akseleratora
motora jaudu un grieans frekvenci atbilstoi st-

bet neiedar-
voklim. Tdjdi vadtjs prvieto tiei ska sliedi,
bojas uz regulatora galvenajm atsperm, kuru priekspriegojums
praktiski paliek nemaings.
Maksimlo truma remu iestta, pagrieot akseleratora sviru

kreisi, ldz regulatora rj svira atbalsts maksimls

pa pret
grieans frekvences regulanas skrvi 19. Korektora nospriegot
spirlatspere / nostda abas iekjs sviras atbilsto le. lek-

j svira atbalsts pret regulatora atsperi, bet ts auggals kop

ar ska sliedi prvietojas labi, ldz degvielas nominls
pa pa-
deves skrve 7 atbalsts pret korektora prizmu 8. Maksiml

truma diapazona robes spki P

a
un P
c
maina degvielas padevi
atbilstoi motora slodzei. Grieans trums mains no
brvgaitas
maksiml ldz nominlajam.
Prslodzes rem degvielas nominl padeve vairs nenodro-
ina iestatto truma remu. Grieans trums un centrbdzes

spks samazins. Tad regulatora galvens atsperes spks P

a pr-
korektora spirlatsperes spku Pk iztaisno lei
var un
starp
iekjm svirm. Sviru arnrsavienojums prvietojas aploci
pa
un ce uz augu iekjo sviru 6. Nominls padeves skrve sld

korektora prizmas slpo balstsviru un

prvieto ska sliedi
pa par

nogriezni Ah, t palielinot degvielas padevi. Sdu korektoru sauc

par profilkorektoru.
ledarbinot aukstu motoru, izmanto bagtintju, pavelkot ko-

rektora snis. Tad iekj svira ska sliede

prizmu un
pavirzs
vl vairk
pa labi, tdjdi palielinot degvielas daudzumu.

9.2. MEHNISKO VISREMU

REGULATORU KONSTRUKCIJAS

9.2.1. Visremu regulatoru konstruktvie tipi. Lai

visiem mehniskajiem visremu regulatoriem ir viends dar-

gan
bbas princips, obrd ir pazstamas oti daudzas to konstrukcijas.
Palaik visvairk izmanto PB regulatorus, k ar YTH, KilM,
HJX, HM3 vienrindas un fIM3 V veida skiem pievienotos regu-
latorus.

apskatto PB regulatoru lieto visiem TH

lepriek (sk. 9.1.4.)
(sk. 8.4.7.) sekcijskiem, izemot viensekcijas skni, kuram uz-

stda atirgas konstrukcijas regulatoru.

Sekcijsknim YTH pievieno regulatoru ar atsperes mainmu

priekspriegojumu, automtisku atsperes tipa iedarbinanas ba-

elastgu korektoru. Sim zobratu

gtintju un
regulatoram nav
trino prvada un atsevias regulatora vrpstas. Tpc tam

ir vienkra uzbve, mazs detau skaits un nelieli gabarti.

Vienrindas ska fIM3 regulatoru ar atsperes mainmu sprie-
gojumu un elastgu korektoru lieto galvenokrt automobiu moto-

riem. Sim regulatoram ierko brvgaitas miniml grieans

251
truma regulanas un degvielas padeves izslganas mehnismu.
Auksta motora iedarbinanu atvieglo starta atspere (bagtin-
tjs).
KZIM regulatoru ar elastgu plakanatsperes korektoru iemont

atsevi uguna korpus. Regulatoram ir vertikli novietota

diviem kuru
vrpsta ar
atsvariem, piedzen no
ska izcivrpstas
ar konisko zobratu trinoo prvadu.
9.2.2. Sadaltjska H,0,-22/6E4 regulators. Vertikli novie-

toto regulatora vrpstu 12 (sk. 8.17. att.) piedzen ska izci-

vrpsta 20 caur konisko zobratu 22 un 26 trinoo prvadu. Regu-
latora vrpstu krusteni / savieno drobas spirl-
un
sajgs ar

atsperi 25. Atsvaru slduzmavu

3 iekjie pleci prvieto 2, kura

iedarbojas uz regulatora iekjo sviru 6. Regulatora atsperi 11

savieno ar korektora sviru 4. Regulatora iekjo sviru un korek-

tora sviru nostiprina uz vienas un tm ir dakveida savieno-

ass,

jums, kas auj svirm nedaudz

prvietoties vienai pret otru. Re-
gulatora rj svira iedarbojas uz regulatora atsperi 11. Sviras
galjos stvokus ierobeo regulanas skrves 13 un 14. Nomi-

nlaj truma rem korektora svira atbalsts pret korektora

tapu 7.

9.3. att. Sadaltjska -22/64 regulatora kinemtisk shma:

/ izcivrpsta; 2 ierobeotjpaplksne; 3 4
spirlatspere; regulatora vrpsta;

5 krustenis; 6 atsvars; 7 slduzmava: 8 ekscentrs: 9 10 stiepi;

un

// bagtintja atspere; 12 un 15 dozatoru sviras; 13 pluneris: 14 dozatori:

16 17 stopskrve; /* maksimls frekvences
rj svira; grieans regulanas

skrve; 19
regulatora atspere; 20
korektora korpuss: 21
regulanas skrve;
22
ierobeotjskrve; 23
korektora atspere; 24 korektora tapa; 25
korektora
svira; 26
iekj svira; 27 tapia; 28 zobrati.

252
 Vlamo truma diapazonu iestta ar regulatora rjo sviru 16

(9.3. att.), t. i., mainot regulatora atsperes 19 spriegojumu. ledar-

binanas rem atsvaru centrbdzes spks ir niecgs. Tpc

bagtintja atspere 11, izmantojot iekjs sviras 26 un korek-

abus dozatorus
tora sviras 25 savienojuma brvgjienu, prvieto
14 maksimlo Tikldz
uz
augu, t iegstot degvielas padevi.
motors sk darboties, regulatora atsvaru centrbdzes spks prvar
bagtintja atsperes pretestbu un samazina degvielas padevi.
Dozatoru pacelanas augstumu un iedarbinanai vajadzgo deg-
vielas daudzumu 8.
ieregul ar ekscentru
Nostdot akseleratoru maksimlaj truma regulatora
rem,
maksimls
rj svira atbalsts pret grieans frekvences regu-

lanas skrvi 18. Regulatora atspere ir maksimli izstiepta, un

ts spku ldzsvaro atsvaru centrbdzes spks. Grieans trums

atkarb no slodzes mains no nominl ldz brvgaitas maksi-

mlajam trumam. Padots degvielas daudzumu nominlaj re-

m korektora korpusu 20. korektora

regul, grieot Izskrvjot
korpusu, degvielas padeve palielins, bet ieskrvjot
samazins.

Motora prslodzes rem samazins grieans trums un

atsvaru centrbdzes spks. Regulatora atspere 19 saspie korek-

tora atsperi 23 un iebda korektora tapu korpus. Regulatora iek-

js sviras nedaudz palielina degvielas

pagrieas un
padevi.
Korektora darbbu regul ar ierobeotjskrvi 22 un korektora

atsperes spriegotjskrvi 21.

Motoru apturot, regulatora rjo sviru pagrie ldz atbalstam

pret stopskrvi 17. rj svira caur atsperi prvieto iekjs svi-

ras un prbda abus dozatorus uz leju, izsldzot degvielas padevi.

9.2.3. Motoru AM3-740 un 51M3-741 regulators. Siem moto-

riem lieto ties darbbas visremu regulatoru mai-

ar
atsperes
ngu priekspriegojumu. Regulatora mehnismu iemont ska
korpusa priekj da starp sekciju rindm. Regulatora dzenamo

zobratu 8 (sk. 8.15. att.) izgatavo kop ar krusteni,

pie
kura

nostiprina atsvarus 10. Krusteni ar atsvariem piedzen ska izci-

vrpsta 1 caur dzenoo zobratu 2 un starpzobratu 5. Krusten

prvietojas slduzmava 9, kuru aksilgultni

uz caur
iedarbojas
atsvari.

Eu, kas nepiecieama augstspiediena ska un regulatora

berzes virsmu eoanai, pievada no motora eoanas sistmas.

Regulatora slduzmava 12 (9.4. att.) iedarbojas uz iekjo

sviru 8, kas vienlaicgi prvieto ska labs rindas sliedi 23 un

kreiss rindas sliedi 1. Abas sliedes savieno slieu svira 2.

Grieans truma diapazonu iestta sviru

ar
regulatora rjo
4. Pagrieot rjo sviru labi ldz atbalstam maksimls
pa pret
grieans frekvences regulanas skrvi 21, atsperes svira 3 mak-

simli nospriego regulatora atsperi 5. Atspere caur starpsviru 6

iedarbojas uz iekjs sviras skrvi 7 un pagrie iekjo sviru

pa
kreisi ldz atbalstam pret degvielas padeves izslganas sviras 20

plakano galu, kas savukrt atbalsts pret degvielas padeves

253
9.4. att. Motoru -740 un -741 visremu regulatora kinemtisk

shma:

/
kreiss rindas sliede; 2 slieu svira; 3
atsperes svira; 4
rj svira;
5 6 starpsvira; 7 iekjs sviras skrve; 8 iekj
regulatora atspere; svira;

9
dzenoais zobrats; 10
starpzobrats; //

dzenamais zobrats; 12

slduzmava;
13 atsvars; 14 degvielas padeves regulanas skrve: 15 sviras atbalsts; 16

un

18
regulanas skrves; 17
stopsvira; 19
atspere; 20 degvielas padeves izslg-

anas svira; 21 maksimls frekvences regulanas skrve; 22 minim-

grieans

ls grieans frekvences regulanas skrve; 23 labs rindas sliede.

regulanas skrvi 14. Abas sliedes prbds un ieregule degvielas

nominlo padevi.
Motora noslodzei samazinoties, grieans trums palielins.
Slduzmava prbda iekjo sviru labi un samazina degvielas
pa

padevi. Ar skrvi 22 regul motora minimlo brvgaitas grieans

trumu.

Motora apturanai stopsviru 17 prbda kreisi. Stopsviru

pa
darbina kabnes
no ar troses prvadu. Stopsvira prvieto degvie-
las sviru 20 labi sviras
padeves izslganas pa un ar iekjs
galu prbda sku sliedes. .

Degvielas padeves izslganas sviras slp vadvirsma atbal-

sts pret atbalstu 15 un prvietojoties vienlaicgi ceas uz augu,
izstiepjot atsperi 19. Pagrieot stopsviru 35 . 40, degvielas
par ..

izsldzas
padeve un motors apstjas. Stopsviru pagrieot tlk
ldz 50 ... 55, sviras
degvielas padeves izslganas gals paceas
un iziet r no kontakta ar iekjs sviras plakano auggalu.
Regulatora atspere prbda iekjo sviru
pa
kreisi ldz atbalstam

pret regulanas skrvi 14 un automtiski iestta iedarbinanas

padevi.

254
 Pirms motora iedarbinanas stopsviru atgrie atpaka ldz

atbalstam pret regulanas skrvi 18, bet rjo sviru iestta

vidj stvokli.

Pc motora iedarbinanas, palielinot grieans trumu, centr-

bdzes spks prvieto iekjo sviru pa labi. Degvielas padeves

izslganas sviras atspere 19 prbda to atpaka sav viet un

izsldz iedarbinanas padevi. Samazinoties grieans trumam,

sliedes atkal ieregul degvielas nominlo padevi.

10. nodaa

EOANAS SISTMA

10.1. EOANAS SISTMAS PAMATOJUMS

10.1.1. Eoanas sistmas nozme. Motora dau-

dzas detaas prvietojas viena attiecb pret otru, radot berzi, kuras

prvaranai patr dau motora lietdergs jaudas (sk. 3.3.1.).

Bez tam berzes d detaas dilst un silst, bet atsevios gadjumos
rodas iestrgana un lzumi. Berzes samazinanai detau pros
ievada eu, kas nokljas uz virsmm, t samazinot izdilumus,
silanu un enerijas zudumus berzes prvaranai. Ea, nepr-
traukti apskalojot kustos detaas, ts dzes un aizskalo detau
dilanas metlisks (abrazvs) daias un piededus. Ea uzlabo

blvjumu starp virzua kompresijas gredzeniem un cilindra vir-

k ar detaas korozijas.
smu, pasarg no

10.1.2. Berze un ts veidi. Motora kustgo detau darba vir-

smm ir lielki vai mazki neldzenumi. Tie aizeras cits aiz cita

un rada sldes berzes spku, kas kav detau savstarpjo prvie-

it motora piestrdes period, kad neldzenumi vl
toanos, sevii
nav nogludinjuies.
Pazstama idr, robeberze, puidr, pussaus un saus

sldes berze.

idrs berzes gadjum slodzi uzem eas krtia, kas pil-

ngi atdala vienu berzes virsmu no otras. Eas krtias biezums

aurk viet ir lielks abu berzes virsmu neldzenumiem.

par
T k berzes virsmm tie kontakta, berze pastv
starp nav

berzes
tikai starp pam eas daim, td spks galvenokrt
ir atkargs no
eas viskozittes. idr berze veidojas klovrp-
stas pamatgultos un klaa gultos.
idro berzi nodroint viets, kur periodiski mains
grti
berzes virsmu kustbas virziens vai ir defor-
detau pastiprinta
mcija slodzes spku ietekm, piemram, savienojumos: virzulis

cilindra spoguvirsma, virzua gredzeni cilindra spoguvirsma,

virzua pirksts

virzua urbums, virzua pirksts

klaa galvas
ieliktnis v. c.

255
 Robeberze rodas, iedarbinot aukstu motoru, kad ea ir bieza

un ts padeve uz berzes virsmm ir apgrtinta, t. i., aizkavta

idrs berzes veidoans. Saj gadjum slodzi, kas pielikta ber-

zes virsmm, uzem oti plns eas slntis, oksidcijas plvte

un citi miski savienojumi, kuri veido adsorbcijas plvti. Adsorb-

cijas plvte atdala berzes virsmas un novr to tieo saskari.

Plvtes biezums neprsniedz 0,1 pm.

Darba oksdu trausl plvte atsloties sadrupt,

gait var un

bet idrs berzes laik ar eu pievadtais skbeklis to atkal

atjauno. Tpc, lai novrstu adsorbcijas plvtes prrauanu, mo-

toru pc iedarbinanas iesilda, darbinot ar mazu grieans

frekvenci, un slogo tikai tad, kad sasniegts normls eoanas
rems. Robeberzes gadjum lieto labu eu ar labm eoanas
pabm.
Puskidr berze rodas, pasliktinoties idrs berzes apstk-
iem, kad skas berzes virsmu atseviu neldzenumu saskare,
kas ajs viets izraisa sauso berzi vai robeberzi.

Saus berze rodas, ja berzes virsmas tiei saskaras bez eas

starpsla. Motoram saus berze nav pieaujama, jo rodas virsmu

liels nodilums.

Pusidrs vai sauss berzes apstkos strd izpldes vrsta

kts un ieliktnis, jo to temperatra prsniedz eas koksans

temperatru [2].
Berzes zudumus raksturo berzes koeficients f, kas ir berzes

spka F attiecba pielikto slodzi P:

pret

f=- (o.i)

Berzes koeficienta vrtbas dotas 10.1. tabul.

10.1. tabula

Berzes koeficienta vrtbas

Berzes veids Berzes koeficients

iidr berze
0,002 . . . 0,001
'usidr berze
0,01 ...
0,20
Jobeberze eainai oksidcijas plvtei 0,05... 0,40
obeberze sausai oksidcijas plvtei 0,2 ...
0,8
iaus berze virs 0,8

10.1.3. Hidrodinamisks eoanas teorija. Normlos darbbas

apstkos motora klovrpstas gultiem pievadt ea rada id-

rs berzes raksturu. Sim nolkam noteikta
jietur sprauga starp
vrpstas rdzi un gultni. Vrpstas rdze slodzes ietekm novie-

tojas ekscentriski attiecb asi.

pret gulta simetrijas Starp vrp-
stas rdzi / att. 2
(10.1. a) un gultni izveidojas veida sprauga.

256
Starp berzes virsmm gulta apakj da ir tikai eas adsorb-

cijas plvte. Vrpstai rotjot, rdzei pielipu eas krtia vis-

kozittes spku d ldzi citus eas slus un tie prvietojas

em
no platks daas uz aurko. Eas plsmas trums
spraugas
rdzes virsmas ir viends aploces trumu,
rsgriezum pie ar

bet nulli. Gultn

pie gulta ar ea neprtraukti prvietojas
rdzes grieans virzien. Ea, nokstot auraj spraug, cenas

no gulta iztect ass virzien, bet iztecanu trauc eas iekjs

berzes spks. Jo mazka jo iztecanai nepiecieams
sprauga,
lielks eas spiediens. Eas spiedienam lielk vrtba ir visma-

zkaj eas daudzums ir viends

spraug. Kad iztecjus ar

vrpstas rdzes atnesto eas daudzumu, eas sln rodas spie-

diena ldzsvars. Vrpstas noteikt grieans trum hidro-
co,
dinamisk spiediena horizontlo komponentu rezultt vrpsta
prvietojas grieans virzien. Kad hidrodinamisk spiediena ver-

tiklo komponentu ir vienda kas

summa ar
rjo spku, darbojas

10.1. att. idrs berzes veidoans gultn

a hidrodinamisk spiediena sadaljums ellas slnti; b

spiediena
sadaljums gulta garenvirzien; rdzes novietojums gultn; d

gulta un rdzes neldzenumi; /

rdze; 2
gultnis.

257
 sk atrauties gulta. Starp rdzi gultni
uz vrpstu, vrpsta no un

rodas eas slnis, kas atdala rdzi no gulta.

Vrpstas grieans trumam palielinoties, rdzi atdalo eas
sla biezums ar palielins, ldz berzes virsmas pilngi atdals

un iestjas idr berze. Vrpstu nesoais eas slnis aploci

pa

ir 90... 120 (10.1. att. c) pla zon.

Hidrodinamisk spiediena raksturs eas sln aploci ir ne-

pa

vienmrgs (10.1. att. a). Maksimlais spiediens eas sln ir

divas trs reizes lielks vidjo spiedienu un gultni. Gulta

par

prj da eas spiediens ir viends ar spiedienu eas mais-

trl.

Eas spiediena sadaljums gulta garenvirzien mains pc

paraboliskas sakarbas (10.1 att. b): no simetrijas ass uz abm

pusm samazins, ldz gulta galos kst vienldzgs nullei. Eas

sla biezums ir atkargs no slodzes lieluma. Palielinoties slodzei,

eas sla biezums samazins un eas iztecana no minimls

ir apgrtinta, td palielins spiediens eas sln. Jo

atstarpes
mazka atstarpe, jo lielks spiediens eas sln un gultnis iztur

lielku slodzi. Berzes virsmu neldzenumi, eometrisk forma,

eas piesroans ar cietm daim ierobeo sla minimlo

biezumu un ldz ar to ar slodzi uz gultni.

Slodzes robeas nosaka ar eas sla temperatra. Sasniedzot
150 C temperatru, no eas sk iztvaikot viegls frakcijas, vei-

dojas tvaika psli, kas trauc eas plsmas neprtrauktbu.

idr berze gultn iespjama, ja minimlais attlums starp
vrpstas rdzi un gultni visaurkaj viet ir

/tmln =
/Zkr + /ld, (10.2)
kur hkr
eas sla kritiskais biezums (pm);
hd

eas sla darba minimlais biezums (pm).

Eas sla kritiskais biezums ir atkargs no berzes virsmu

neldzenumu lieluma un pareizas eometriskas formas novirzm.

Visprj gadjum to izsaka izteiksme

/ikr=A r -rAg+Af, (10.3)

kur A
rdzes neldzenumu augstums (10.1. att. d) (pm);
r

Ag
gulta neldzenumu augstums (pm);
eometrisks formas novirze
Af

(pm).
Traktoru un automobiu klovrpstas rdzi un gultni apstrd
atbilstoi 8. vai 9. trbas klasei, td neldzenumu augstums ir

0,8... 3,2 Gulta eometrisks formas novirzes noteikana

pm. Af
ir apgrtinta.
Piestrdta motora biezums
klovrpstas gultn eas sla
/tkr~3...4 pm un /i in*=s...6
m pm.

Eas sla miniml biezuma attiecbu pret kritisko biezumu

sauc gulta darba drobas koeficientu

par

k= h^ >ls (104)
"kr

258
 Eas kartias minimlo biezumu nosaka hidrodinamiskas
pec

eoanas teorij pazstams formulas

Amm=ss-
10-'l' (10.5)

2
kur

eas dinamisk viskozitte (N-s/m );

p
-1
n
vrpstas grieans frekvence (min );
d
klaa vai pamatgulta rdzes diametrs (mm);
k
v

vidjais patnjais spiediens uz

gulta virsmu

(MPa);
x

A/d attiecinta sprauga;

A diametrl starp rdzi un gultni (mm);

sprauga

c=l+d/l
koeficients, kas nosaka vrpstas eometrisko
novietojumu gultn;
/ gulta atbalsta virsmas (mm).

garums

Eas dinamisk viskozitte li ir atkarga no eas markas un

temperatras, kuru izvrt

pc eas krtias vidjs temperat-
ras. Svina bronzas ieliktos temperatra nedrkst prsniegt 110 C,
bet babta gultos
100 C. Karburatormotora eai viskozitte
2
H
=
0,00412...0,01160 N-s/m , dzemotora eai p
=
0,00568...
2
0,001620 N-s/m .
Diametrla sprauga starp redzi un gultni ir atkarga no redzes

diametra un ielikta berzes virsmas materila. Ja rdze ir ar

diametru d= 50 .. . 100 tad starp rdzi un svina bron-

mm, sprauga
zas kljuma ieliktni ir A= (0,7... 1,0) 10-3 cf; starp rdzi un babta

kljuma I0~ 3d; rdzi

ieliktni A= (0,5 ... 0,7) starp un
klaa gultni
A =
0,007 fd.
10.1.4. Motora ea. Motora eoanai lieto specilas minerl-

eas, kas viena no otras atiras ar viskozitti, tranas veidu

un piedevm, kuras uzlabo eas pabas.

Viskozitte ir nozmgk eas paba. Mazviskoza ea tri

izplst pa gultu spraugm un nenodroina idro berzi. Prk

viskoza ea lni pieplst eoanas vietm, berzes virsmu eoana
pasliktins, pieaug jaudas zudumi (sk. 3.3.1.) berzes prvara-
nai. Lai uzturtu eas vlamo viskozitti, lieto sezonai atbilstou

eu.
Motora eu ar burtu M (Maarco), piemram, M-88.
apzm
Skaitlis 8 aiz burta M norda eas viskozitti centistoksos (cSt)
100 C B skaita eas atka-
temperatr, bet burts aiz

grupu
rb no darbbas apstkiem.
Motora viskozittes iedala ziemas vis-
eas pc vasaras, un

sezonu. Ziemas un vasaras em ir 7 klases, kuru viskozitte

100 C temperatr ir 6, 8, 10, 12, 14, 16 un 20 cSt. Vissezonu

em ir 4 klases: 4 /6, 4 /8, 4 /10 un 6 /10. Saucjs norada vis-

3 3 3 3

kozitti (cSt) 100C temperatr, bet skaitlis 4 skaittj norda,

ka eas viskozitte 18 C temperatr ir 1300...2600 cSt, bet

259
skaitlis 6
ka viskozitte ir 2600...10400 cSt. Indekss 3 norda,
ka eai pievienota biezinoa piedeva.
Pc darbbas apstkiem motora eas iedala ses grups: A,
kas viena otras atiras piedevu daudzumu
B, B, T, JX un
E, no ar

efektivitti. A ea paredzta neforstam motoram un

un grupas

satur piedevas miniml daudzum; B grupas ea

mazfors-

tam motoram; B ea

vidji forstam motoram; T

grupas gru-

ea ievrojami forstam motoram; R ea iev-

pas

grupas

forstam dzemotoram, kas strd apstkos.

rojami smagos

T sadala divs apakgrups, kuras mar

Katras B, B, grupas eu
indeksiem lun 2 T2 Ar indeksu / marts
ar (piemram, Ti un
).
apakgrupas ea paredzta karburatormotoram, bet ar indeksu 2

marts apakgrupas ea
dzemotoram.
10.1.5. Eoanas sistmu veidi. Eu berzes virsmm pievada
ar mehnismiem un palgiercm, kas sastda eoanas sistmu.

Ts uzdevums

pirms iedarbinanas un motora darbbas laik

nodroint eas neprtrauktu pievadi vism detam, kas atrodas

kustb. Atkarb no eas pievades veida ir aideoanas, pa-

kombint sistma.
teces, spiedieneoanas un eoanas
Skaide(oanas motor kartera eu izaida ar klaa speci-
liem izciiem. Izaidt ea nokst berzes viets tiei vai caur

paiem eas kanliem. Saideoana nenodroina pietiekamu

eoanu, td to lieto retos gadjumos. ledarbinanas un moto-

ciklu divtaktu motoram eoanu veic, piejaucot degvielai eu

neliel daudzum
(2... 4%).
Spiedieneoanas motor ea cirkul zem
spiediena. Berzes

vietm eu no kartera pievada ska radtais spiediens (plsma).

Pc tam ea nokst atpaka karter. Spiedieneoana nodroina

virsmm pietiekou daudzumu eas, k ar garant intensvu

cirkulciju.
Traktoru un automobiu motoros eas padevei uz detau vir-

smm lieto spiedieneoanu, aideoanu un pateces eoanu,

t. i., kombinto eoanas sistmu.

Sknis zem spiediena padod eu klovrpstas un sadales

vrpstas gultiem. Vairkos motoros eu kanliem pievada

pa

ar virzua pirkstiem, bdtjiem, divplecu svirm, turbokompreso-

ram, sadales zobratu gultiem. Prjs berzes virsmas eo ar

izaidanu vai pateci. Cilindra spogua virsmu un sadales

vrpstas izcius eo no klovrpstas klaa gultiem izplsto

ea. Dau motoru klaa galv eas strklas radanai izveido

specilu urbumu 14 (5.6. att.). S eas strkla vienlaicgi dzes

ar virzua pamatni.
Eu no
piemaisjumiem attra un ekspluatcijas laiku palielina
rupjais un smalkais eas filtrs. Sietveida filtrs atrodas eas
uztvrj.
Temperatras remu uztur eas radiators, bet nepiecieamo
spiedienu nodroina redukcijas, prpldes, radiatora drobas un

nopldes vrsti.

260
 10.2. KOMBINTAS EOANAS SISTMAS

VISPRG UZBVE UN DARBBA

10.2.1. Eoanas sistmas darbbas princips. Mo-

tora detau eoanas intensittei atkarb no to darba apstkiem

jbt dadai. Vislielko slodzi kloa-klaa mehnisms.
uzem

apstkos strd klovrpstas gulti, td tie

Sevii smagos

intensvi mazk liek ea

jeo. Virzui jeo intensvi,
jo uz

cilindra veicina eas nokuvi degkamer, kas rada

spoguvirsmas
piededus un palielina eas patriu. Gzu sadales mehnisms

saldzinjum ar klovrpstu ir mazk noslogots, td ar mazk

jeo.
Spiediencoanu veic divjdi: ar neprtraukto plsmu un

pulsjoo plsmu. Ar neprtraukto plsmu eo klovrpstas un

sadales k ar zobratu asis. Ar pulsjoo

gzu vrpstas gultus,
plsmu eo vrstu mehnismu, kura slodze ir saldzinoi neliela.

Bez eas vrstu mehnismam palielina

tam prmrga padeve
eas patriu, jo iepldes takts laik caur vrsta kta un vadklas
var ieskt cilindr eu.
spraugu

Ar cilindra sadales
izaidanu eo sienas, gzu vrpstas
izcius, vrstus un zobratus. Eu galvenokrt izaida rotjo
klovrpsta. Caur klovrpstas gultiem izplduo eu uztver
rotjos detaas, sasmalcina un sajauc ar motora karter esoo

Bez tam klovrpstas klaa daas, kas iet eas

gzi. un
gar

virsmu karter, eu uztver un izaida. Tdjdi motora karter

izveidojas eas migla. Virzulim prvietojoties uz

augu, zemvir-
zua telpu piepilda eas migla un nosas uz
cilindra sienm,
ts ieeojot. Prk intensva kartera eas izaidana izsauc

eas prtriu, lakas veidoanos uz virzua galvas virsmas un

iekoksanos.
virzua gredzenu
Lai samazintu eas izaidanu, jaunks konstrukcijas mo-

toros virs uzstda horizontlu rssienu

eas lmea ar
izgrie-
zumiem zem eas uztvrja un pamatgultu vkiem.

10.2.2. Motora eoanas sistmas principil shma.

Motora karter ievieto divsekciju skni 3 un 4 (10.2. att.), kuru

no motora klovrpstas piedzen zobratu pris. Zobratska abas

sekcijas vienlaicgi eu no kartera iesc caur eas uztvrja sieta

filtru kas neatauj skn iekt lielka izmra mehniskiem

2,

piemaisjumiem,
blokkartera
Ska galven sekcija padod eu pa cauruli un

kanliem pilnplsmas reaktvajai eas centrifgai 8, kur ea

sadals divs plsms. Neliela daa (10%) attrts eas darbina

centrifgu un caur sprauslm 9 noplst atpaka karter, bet lie-

lk daa eas kanlu nonk motora galvenaj maistrl 33.

pa

Eas maistrli veido blokkartera labaj pus izveidots garenisks

kanls. No maistrles eu pa blokkartera rssienu kanliem

padod klovrpstas 19 pamatgultiem un gzu sadales vrpstas

21 gultiem. No pamatgultiem pa klovrpstas kanlu 35 ea

261
nonk klau rdu dobumos, kur centrbdzes spka iedarbb vl-

reiz attrs mehniskiem Pc tam eu ievada

no
piemaisjumiem.
klau gultos: no pirm pamatgulta pirm klaa gultn; no

otr pamatgulta
otr klaa gultn; no ceturt pamatgulta

tre klaa gultn.

sakrtot klaa
Virzua pirkstu eo pulsjoa plsma, kas rodas,
kta urbumam ar klovrpstas eas kanlu.
Motoriem, kas raoti

pc 1977. gada, klaa apakj galv ir urbums 20, caur kuru

plsto pulsjo eas strkla dzes virzua dibenu, bet virzua

pirkstu eo ar izaidanu.
Sadales vrpstas pirmaj un ceturtaj rdz ir urbumi. Tiem

sakrtot ar urbumiem cilindru blok (vienu reizi sadales vrpstas

katra apgrieziena laik), pulsjo eas strkla nonk katras

cilindru galvas kanlos un no tiem

divplecu sviru asu 24 un

25 dobumos. Divplecu svirs ar ir urbumi, caur kuriem ea

ieplst ieliktos. Tlk divplecu sviras kanliem daa eas
pa
darbvirsms.
nonk regulanas skrvju un bdstieu sfriskajs
Pateces ce ea plst bdstieiem uz leju un eo bdstieu
pa

apakjos uzgaus, bdtjus un sadales vrpstas izcius. Otra

daa eas nonk uz vrstu ktiem. Sadales vrpstas ceturtais

gultnis doz eas pievadi labs cilindru galvas vrstu

puses
mehnismam 24, bet gultnis kreiss cilindru
pirmais

puses

galvas vrstu mehnismam. S ea ar dzess

vienlaicgi eo
sistmas ventilatora 26 un centrbdzes densska 27 gultus,
no kuriem ea noplst atpaka karter.

No eas maistrles blokkartera kanliem eu pievada

pa

degvielas augstspiediena ska piedzias 23 zobrata gulta eo-

anai, bet daa eas strklas veid eo iesmidzinanas apstei-
dzes lea centrbdzes regulatoru.
No eoanas sistmas eu turbokompresors 30 un 31,
saem
k ar bremu prvada gaisa kompresors 32. Turbokompresors
eu no galvens maistrles caur slpu urbumu blokkartera
saem

treaj rssien. Eu pa cauruvadu pievada turbokompresora

filtram 28 un no t
turbokompresora sldgultnim. Ja turbo-

kompresora eas filtrs aizsr, eas spiediens atver prpldes

vrstu 29 un ea ieplst gultn bez filtranas. No turbokompre-
sora gulta izplsto ea ieplst atpaka karter.

Eas galvenajai maistrlei pie pirm blokkartera starpsienas

urbuma pievieno bremu
ar sistmas gaisa kompresoru 32. Pa

aksilu urbumu ea ieplst rotjo kompresora klovrpstas

kanl un eo t detaas.
Zobratska papildsekcija 4 padod eu radiatoram //, kas

novietots dzess sistmas radiatora priek. Radiator atdzest

ea ieplst atpaka karter.

10.2.3. Eas spiediens un t kontrole. Lai eoanas sistm

nonktu pietiekams eas daudzums, jrada noteikts spiediens:

galvenaj maistrl 0,25... 0,4 MPa, bet aiz turbokompresora
filtra ne mazks 0,2 MPa. Spiediena lielumu aiz turbokom-
par

262
10.2. att. Kombints eoanas sistmas principil shma (-62):
/ karteris; 2 eas uztvrjs ar sieta filtru; 3 ska galven sekcija;

eas

4 ska papildsekcija; 5 dzemotors; 6 galven ska redukcijas vrsts;

7 pilnplsmas reaktv ellas centrifga; centrifgas

nopldes vrsts; 8

sprausla; 10 un 29 prpldes vrsti; // radiators:

12 termostatvrsts ska
radiatora sekcijai; 13 pirmsiedarbinaanas sknis; 14 iedarbinanas motors; 15

pirmsiedarbinanas ska redukcijas vrsts; 16

droseljos urbums: 17 pretvrsts;
18 19 20 urbumi dzesanai;
e||as manometrs; klovrpsta; klana galv virzua

21 sadales 22 eas avrijas spiediena impulsu 23 deg-

gzu vrpsta; devjs;

vielas augstspiediena ska piedzia; 24 I 2. 3. cilindra vrstu mehnisma

un

sviru 25 4.. 5. 6. cilindra vrstu mehnisma sviru 26 ventilators;

ass;

un ass;

27 dens sknis; 28 turbokompresora eas filtrs; 30

kompresors: 31

turbna;
32 bremu prvada gaisa kompresors; 33
ellas galven maistrle; 34 eas

pulsjos plsmas pievadi; 35 kanls klovrpst; 36

nopldes no eoanas vie-
tm uz karteri.

presora filtra (jaunkiem motoriem CMA-62

galvenaj eas
maistrl) kontrol ar manometru 18. Ja eas spiediens sistm

samazins zem 0,15 MPa, vadbas pult iedegas eas spiediena

avrijas spuldzte, kuras impulsu devju 22 pievieno eas galve-
najai maistrlei.
Pulsjos padeves gadjum eas spiediena vrtbai jbt
robes 0,05 ... 0,08 MPa.

263
 Lai nodrointu eas reaktvs centrifgas normlu darbbu,
MPa.
pirms centrifgas spiedienam jbt 0,80 . .. 0,85
vrsti. Normla
10.2.4. Eas spiedienu stabilizjoie spie-
diena uzturanai motora eoanas sistm iebvti spiediena
regulanas vrsti.

Ska galvens sekcijas redukcijas vrsts 6 novr spiediena

tlt auksta motora iedarbinanas,
prmrgu palielinanos pc
kad ea ir augsti viskoza un ts plsmai liela pretestba. Reduk-
cijas pievieno ska spiedkanlam. Spiedienam prsniedzot
vrstu

vrsts atveras un daa eas noplst karter.

pieaujamo vrtbu,
Nopldes 7
vrstu pievieno eas maistrlei un piestiprina
blokkartera lai rtk piekt. Vrsts neatkargi eas
rpus, no

patria un ska raguma uztur pastvgu spiedienu eoanas

sistm. Jauna, mazdilua motora darbbas laik nopldes vrsts

ir atvrts, jo ska ragums ir lielks nek eas patri. Gul-

izdilstot, eas patri palielins, noplde vrstu

tiem caur

samazins, bet spiediens saglabjas. Ja spiediens samazins zem

minimls robeas, tas ka gulti ir ievrojami izdilui,

nozm,

tpc to ielikti ir japmaina.

Prpldes vrsti 10 un 29 auj plst neattrtai eai uz eo-

filtram iedarbinot aukstu
anas vietm, kad, aizsrjot vai motoru,
palielins trtja hidraulisk pretestba. Vrstu iebv trtja
korpus un piesldz paralli trtjam. Vrstu ieregul, lai tas

atveras, kad eas spiediena starpba sasniedz 0,6... 0,75 MPa.

Termostatvrstu 12 ska palgsekcijas spiedkanlam

pievieno
paralli radiatoram. Ja ea ir auksta un radiatoram liela pretes-
tba, eas spiediena spks atver vrstu un
ea caur to ieplst
atpaka karter. Eai sasilstot ldz 70...80 Ctemperatrai, sa-

mazins eas viskozitte un ar spiediens pirms radiatora, tpc

termostatvrsts aizveras, aujot visai eai plst caur radiatoru.

10.2.5. Pirmsiedarbinanas eas padeve. Eoanas sistmas

ptjumos noskaidrots ka motora iedarbinanas laik

[I], zem

temperatr nepiecieamo spiedienu ea galvenaj maistrl

sasniedz trk k 30 iedarbinanas skuma. Sd rem
ne s
pc
motora detau un
mezglu berzes virsmm ir nepietiekoa eoana,
kas var radt berzes virsmu bojjumus.
So trkumu novranai motor CM/J.-62 eu pievada jau pirms
iedarbinanas. Eoanas sistm bez galven divsekciju ska
iebvts vl otrs sknis 13, kuru piedzen iedarbinanas motors

14. ledarbinanas motoram strdjot, sknis caur radiatora

atpldes cauruli iesc no kartera eu un caur pretvrstu 17 padod

dzemotora galvenaj maistrl.
Vienas divu minu laik, iedarbinanas motoram strdjot
iesildanas
rem, galvenaj maistrl attsts 0,05.. .O,IOMPa
liels stabils eas spiediens, kas novr sauss berzes
raanos,
iedarbinot dzemotoru. Pretvrsts neauj eai no dzemotora
maistrles nokt pirmsiedarbinanas skn, ja darbojas dze-

264
motora eoanas sistma. Pretvrstu ieregul 0,04... 0,05 MPa

lielam atvrans spiedienam un prbauda t hermtiskumu.

Pirms iedarbinanas eoanas sistmu atgaiso caur drosel-

joo urbumu 16, to savienojot ar karteri. Pirmsiedarbinanas

ska korpus iemont redukcijas vrstu 15, caur kuru ea no

ska spiedkanla ieplst atpaka ieskanas kanl. Redukcijas

vrstu ieregul spiedienam 0,12...0,2 MPa.

10.3. EOANAS SISTMU PATNBAS

10.3.1. Traktoru dzemotoru eoanas sistma.

Motora sistm zobratsknis 3

J-240 eoanas viensekcijas
(10.3. att. a) padod eu aktvi-reaktvajam (sk. 10.5.4.) pilnpls-
mas centrbdzes trtjam (centrifgai) 5 un tlk caur radiatoru

7 vai termostatvrstu 8
galvenaj maistrl. Ska redukcijas
vrstu termostatvrstu un nopldes vrstu 6 iebv eas tr-
4,
tja korpus.
Motora 11-50 eoanas sistma atiras no motora /1,-240 eo-
anas sistmas galvenokrt ar reaktvs centrifgas 5 (10.3. att.

b) piedzias veidu un ar to, ka nav eas galvens maistrles.

No radiatora 7 vai termostatvrsta 8 eu sknis padod klo-
vrpstas 10 treajam pamatgultnim un gzu sadales vrpstas 14

vidjam gultnim. Caur klovrpstas vaigu un rdu savstarpji

savienotiem urbumiem 18 eu pievada prjiem pamatgultiem
un klau gultiem. No piekt pamatgulta kanlu eu pie-
pa
vada sadales krbas starpzobrata // un degvielas augstspiediena
ska Gzu sadales
12 piedzias eoanai. vrpst ass virzien

ir urbums 20, caur kuru eu no vidj gulta pievada prjiem

gultiem, bet no tre gulta ar pulsjou eas plsmu eo vr-

stu mehnismu. Eas spiediena kontroles manometru 9 pievieno

klovrpstas pirmajam pamatgultnim.
Jaunks konstrukcijas motoram CM-14 ir pilnplsmas reak-

tv eas centrifga (sk. 10.5.4.), nav termostatvrsta, bet to aiz-

vieto specils prsldzjs, kur iesldz vai atsldz eas radiatoru.

Gaisdzeses motoriem L-37M un J-21 eas maistrles uzde-

vumu veic savstarpji savienoti urbumi klovrpst. No klovrp-

stas pamatgultiem eu padod gzu sadales vrpstai, bet moto-

ldz-
ram
Xl-21 no
klovrpstas maljiem pamatgultiem
ar

svaroanas mehnisma gultiem. Motoram ,H,-37M eas radiatoru

novieto ventilatora sadales iesldz

zem gaisa apvalka un
ar
spe-

cilu krnu, bet motoram 71-21 eas radiatoru neuzstda.

10.3.2. Automobiu motoru eoanas sistma. Motora 3HJ-130

eoanas sistm ir divsekciju zobratsknis, kura galven sek-

6. No
cija 2 (10.4. att. a) pievada eu reaktvajai centrifgai
centrifgas ea nonk cilindru bloka pakaj rssien novietot
sadaltjkamer 7, bet no turienes

galvenaj maistrl, kas

sastv no diviem (labajai un kreisajai cilindru rindai) 14,5 mm

265
10.3. att. Motoru eoanas sistmu principilas shmas:

a motora ,3,-240 eoanas sistma; 6 motora ,3,-50 eoanas /

sistma; ellas

karteri; 2 ellas uztvrji; 3 zobratskni; 4 redukcijas 5 reaktv

vrsti;

(.0.-50) vai aktvi-reaktv (.3,-240) 6 7

ellas centrifga;
nopldes vrsti;
ellas
radiatori; * termostatvrsti; 9 manometri; 10 // starp-
ellas klovrpstas:

zobrati; 12
augstspiediena sknis t piedzina; 13

kompresors; 14 gzu sada-
un

les divplecu
vrpstas; 15 sviru dobs asis; 16
divplecu sviras; 17
ellas galven
maistrle; 18 urbumi klovrpst; 19 plsmas 20
ellas pulsjos pievadi;

urbums gzu sadales vrpsta.

266
10.4. att. Eoanas sistmu principils shmas:

a motora 3HJI-130 6 motora sistma:

eoanas sistma:
3M3-53 eoanas /

ellas uztvrji ar sieta filtru; 2 sku galvens sekcijas; 3

redukcijas vrsti;
4
prpldes vrsts; 5
centrifgu sprauslas; 6
centrifgas; 7
sadalltjkamera;
*
e||as manometri; 9
zobratsku papildsekcijas; 10 termostatvrsts; //
krni;
12
ellas radiatori; 13
ellas maistrles kreisais kanls: 14
ellas maistrles

labais kanls; 15 ska redukcijas vrsts: 16 radiators drobas

-

papildsekcijas

vrsts; 17
ellas avrijas spiediena signalspuldzte; 18
ellas maistrle.

diametra kanliem. No maistrles kreis kanla 13 eu ar spie-

dienu pievada sadales vrpstas atbalsta gultiem un klovrpstas
pamatgultiem, bet pa klovrpstas vaigu urbumiem klaa
rdu dobumiem, kur ea centrbdzes ce attrs. Pa rdu

267
radiliem urbumiem eu pievada klau gultiem. No sadales

urbumiem cilindru blok

vrpstas vidj gulta pa eu ar pul-
abs cilindru novietotiem vrstu
sjou plsmu pievada galvs
mehnismiem.

No maistrles lab kanla 14 eu pievada vrstu mehnisma

bdtjiem kompresoram. Eas spiedienam galvenaj maistrl

un

jbt 0,25...0,3 MPa, ko uztur ska korpus novietotais reduk-

cijas vrsts 3.

Zobratska papildsekcija 9 nodroina eas intensvu cirku-

lciju caur radiatoru 12. Radiator atdzest ea noplst atpaka

karter. Radiatoru iesldz ar adatveida krnu //, kur izmaina

ar caurpldi radiatoru nodroina eas normlu

eas uz un

70...90 C radiatora maistrl

temperatru. Eas spiedienam
jbt 0,12... 0,15 MPa, ko regul ska korpus ievietotais termo-

statvrsts 10.

Motora 3M3-53A eoanas sistmas zobratska galven

sekcija 2 (10.4. att. b) pievada eas maistrlei 18 neattrtu eu.
Spiedieneoana ierkota klovrpstas pamatgultiem, klau gul-
tiem, sadales vrpstas gultiem, divplecu sviru asm, k
gzu
ar aizdedzes sistmas prtraucja-sadaltja un eas ska pie-
berzes virsmas eo izaidanu vai
dzias vrpstai. Prjs ar

patcci.

Dau eas no galvens maistrles caur drobas vrstu 16

un krnu // novada eas radiator 12. Radiator atdzest ea

noplst atpaka karter. Radiatora drobas vrsts aizveras, ja
spiediens sistm samazins zem 0,1 MPa. Eoanas sistm

spiedienu regul redukcijas vrsts 3, ko ievieto cilindru bloka

priekdaas labaj pus. Eas spiedienam samazinoties zem pie-

aujam (0,04... 0,09 MPa), iedegas avrijas signlspuldzte 17.
Zobratska palgsekcija 9 eu pievada daplsmas centrifgai 6,
no kuras visa attrt ea caur sprauslm 5 atplst atpaka kar-

ter. Centrifgas darbam nepiecieamo spiedienu nodroina reduk-

cijas vrsts 15.

Vieglo automobiu motoru eoanai izmanto kombinto eo-

anas sistmu, kuras darbba ir ldzga iepriek apraksttajai.
Jaunko motoru konstrukcijs izmanto pilnplsmas filtrjoos
elementus (sk. 10.5.3.), kuri kvalitatvk attra eu. Automobia
TA3-24 motoram ierko ar eas radiatoru.

10.3.3. Divtaktu motora eoana. Dzemotoru iedarbinanas

divtaktu motora motociklu motora berzes virsmm

un
eu pievada
kop ar benznu. Eu benznam piejauc attiecb 1:15 ldz 1:25

pirms iepildanas tvertn. Degmaisjuma plsma, kas nonk

kloa-klaa kamer, nes ldzi eu. Tdam maisjumam nokstot

uz cilindra karstm sienm, benzns iztvaiko, bet eas pilieni veido

eoanas plvti. Ar gultus eo degmaisjuma pilieni, kas satur

eu.

268
 divtaktu motoros
Daos jaunko konstrukciju automobiu gul-
tus eo individuli, pievadot eu ar skni caur kanliem vai

ar ievadot eu iepldes kolektor. Eas padevi regul atkarb

no motora slodzes.

10.4. EAS SKNIS

10.4.1. Eas ska darbbas princips un uzbve.

Sknis padod eu zem spiediena motora berzes virsmm, k ar

filtriem un radiatoram. Pc konstruktv izpildjuma pazstami

zobratski, vtski un rotorski. Zobratsknim ir vienkrka

tas ir kompaktks droks to vis-

konstrukcija, un darb, td

plak izmanto traktoru un automobiu motoros. Eoanas sist-

ms uzstda skus ar vienu, divm vai trs sekcijm.

Viensckcijas sknis sastv no korpusa 5 (10.5. att. a), kur

ievieto vrpstu 2. Uz ts nostiprina dzenoo zobratu 6, kas ir

sazob ar dzenamo zobratu //, kur brvi grieas uz savas ass.

Ska zobrati, griezdamies pretjos virzienos, satver eu s-

cjkamer un
gar korpusa iekjm sienm nes uz spiedkameras
pusi. Zobratu zobiem ieejot sazob, eu izspie no zobratu zobu

starpm un t spiedkameras atveri izplst no ska. Prejas

pa

periodos viena zobu sazobes otru sazob vienlaikus

no pra uz

atrodas abi zobu pri un starp tiem izveidojas slgta telpa, kuras

tilpums, zobratiem grieoties, samazins. Tilpuma maia slgtaj

10.5. att. Eas sknis:

darbbas shma; b divsekciju zobratsknis (CMJI-62); / ska

zobratska

2 dzeno vrpsta; 3 redukcijas vrsts: 4 termostatvrsts;

piedzias zobrats;

5 6 galvens sekcijas dzenoais zobrats: 7 starp-

galvens sekcijas korpuss;

8 papildsekcijas korpuss; 9 papildsekcijas dzenoais zobrats: 10 un //

plksne;

dzenamie zobrati; 12 dzenam A

papildsekcijas galvens sekcijas vrpsta: ka-

un

nls ellas aizvadanai no slgtajiem tilpumiem; B

scjkamera; C
spiedkamer.

269
telp slaicgi paaugstina eas spiedienu un palielina griezes pre-
testbu. Slgts telpas tilpuma nevlams ietekmes novranai

jaunks konstrukcijas ska korpusa gala virsm izveido kanlu

A, caur kuru eu aizvada uz spiedkameru vai vrpstu ieliktiem.

Divsekciju eas ska korpuss sastv no divm dam sun 8
(10.5. att. b), kurs novieto galvens sekcijas zobratus 6 un 11,
k ar papildsekcijas zobratus 9 un 10. Sekcijas vienu no otras

atdala starp korpusiem novietot starpplksne 7. Dzeno vrpsta

2 un dzenam vrpsta 12 abm sekcijm ir kopga. T k galve-
lielks
najai sekcijai ir vajadzgs ragums, ts zobratu zobi ir

garki nek papildsekcijai. Abm sekcijm ir kopgs eas uztv-

rjs un scjkanls. Daudziem skiem korpus iemont reduk-

cijas vrstu (sk. 10.2.4.).

Skni novieto motora karter, ar Skni
gan gan rpus. pie-
dzen klovrpstas vai sadales vrpstas pas zobrats. Ja skni

piedzen klovrpsta, tad ska korpusu nostiprina tiei pie priek-

j pamatgulta vka vai vienlaicgi pie divu gultu vkiem,
kuriem apstrd uzstdes virsmu.

10.4.2. Zobratska aprins. Aprinot eas skni, nosaka

t zobratu izmrus, ievrojot ska t.

nepiecieamo ragumu, i.,
motor cirkuljos eas daudzumu. Ska steno ragumu pie-
em lielku par cirkuljos eas patriu.
T k ska padot ea ne tikvien eo, bet ar aizvada sil-

tumu gultiem karstajm detam, tad motoram

no un nepiecie-
amais eas daudzums ir atkargs no berzes skaita vir-
pru un

lieluma. Lielk daa eas cirkul

smas caur klovrpstas gul-
tiem, td cirkuljoo eas patriu nosaka, summjot atsevio
gultu eas patriu atbilstoi siltumtehniskajam aprinam
(sk. 4.1.).
Aprin pieem, ka siltuma Q ei (kJ/s) atdeve eai sastda

1,5... 3,0% siltuma daudzuma, kas

no iegts motor, degvielai
sadegot. Ja eu izmanto ar virzua dzesanai, tad vrtba

sasniedz 6%. No teikt izriet, ka

Qei=(0,015...0,060)Q0 , (10.6)
kur Q0
motora cilindros sekund izdaltais siltuma daudzums

(kJ/s),

(10.7)

kur Qz zemka

degvielas (2.7. tab.) siltumspeja (kJ/kg);

Qd
degvielas patri stund (kg/h).
3
Cirkuljos eas patri V i (m /s) pie dot siltuma Q ei ir
e

Q
Vi= \ T (10.8)

3
kur eas blvums; aprin pieem 900
p ei kg/m ;

=
pei
c
e i =
2,094 (kJ/kg-k) eas vidj siltumietilpba;
A7 10 ... 15 eas temperatras pieaugums motor.
e i=

270
 Lai stabiliztu spiedienu motora eoanas sistm, eas pat-
ldz to ska ragumu V s saldzinjum aprinto
riu un ar ar

palielina divas reizes:

patriu parasti

V's =
2Vel. (10.9)

Ska ragumu ietekm eas noplde (ieksce) skn. Vislie-

lk noplde ir starp zobrata snu virsmm un korpusu. Seit
lielums nedrkst prsniegt 0,10. ..0,15 mm. Eas nopldi
spraugas

skn raksturo tilpuma lietderbas koeficients , kura vrtbu

T] s

aprinos pieem 0,6... 0,8. Ldz ar to ska ragumam jbt

V>~~ 10.10)
Tis

3
Ska teortisko padevi (m viena apgrieziena laik), pieemot,
ka katra zoba tilpums ir viends ar zobu atstarpes tilpumu, apr-
ina formulas:
pc

V =
ndo hb, (10.11)
kur d0
zobrata pamataploces diametrs (m);
h
zobrata zoba augstums (m);
b zoba garums (m).
*r T
zobrata zobu
Izgatavojot zobratu, uzdod skaitu z
(z =

6...12)
un moduli m (m =
3...6). Bez tam zinms, ka d0 = h =
2m,
zm\

td teortisk padeve (formula 10.11) uzrakstma d veid:

2
V = 2zm b. (10.12)

3
Ska teortiskais ragums Vt (m /s) ir atkargs no ska
vrpstas grieans frekvences n . Ja n ir min -1, tad
s s

Vt =

(10.13)

Zobratska grieans trumu ierobeo hidraulisks pretestbas

palielinans skanas hidrolnij, k ar centrbdzes spks, kas

atsvie eu no zobratu atstarpm uz scjkameras pusi. Lai centr-

bdzes spks neietekmtu ska ragumu, zobrata rjs aploces

trums nedrkst prsniegt y = 8...10 m/s. levrojot os lielumus,
z

noteikt zobrata pieaujamo grieans frekvenci:

var
ska

n
s (10.14)

kur d
zobrata rjs aploces diametrs (m); d =
m(z + 2);
a a

v
z

zobrata rjs aploces grieans trums (m/s).

Izmantojot izteiksmes (10.11).. .(10.14), aprina zoba

garumu:

60 Vt
b _

2nm 2 v
z ' (10.15)

271
Zobratska piedziai patrta jauda N (kW):
s

N ( I(U6 >

kur
p s

ska attsttais spiediens (MPa);
ska mehniskais lietderbas koeficients
(0,85.. .0,90).

Tm

Karburatormotoram ska radtais spiediens =

0,3.. .0,5 MPa,
p s

0,3.. .0,8 MPa.

dzemotoram p s
=

10.5. EAS TRTJS (FILTRS, CENTRIFGA]

10.5.1. Eas attranas pamieni. Motora kar-

berzes
ter ieliet ea darbbas proces piesrojas ar piedediem,
virsmu nodiluma (metla abrazvm) daim, darvu, eas mis-
ks sadalans produktiem un citiem sveermeiem. Tpc eu
neprtraukti tra filtru sistma, kuras elementi atdala no eas
nevlamos produktus. Motoreu tra filtrjot, nostdinot vai ar

centrbdzes tranas pamienu.

Eas filtranai izmanto metla sietu, filtrpapru vai
spraugu
tipa filtru. Eai plstot vai skm porm, tiek
caur spraugm
aizturtas daias, kas lielkas vai izmriem.
par spraugu poru
Nostdinanas laik eas planas trums ir mazs vai ar

t atrodas miera stvokl. Tpc eas smagkie piemaisjumi no-

sas uz filtra virsmas vai filtra korpusa diben.

Centrbdzes trtj eas masai rada rotcijas kustbu. Centr-

bdzes spka ietekm eu smagks daias noir no eas

par
un atsvie uz rotjos tranas telpas sienm, kur ts nosas

blv sln. centrbdzes trana notiek klovrpstas klaa

Eas
rdzes dobum 16 (5.7. att.) vai specil centrifg (10.5.4.).
Izmantojot centrifgu, nav jlieto mainmi filtrjoie elementi

(sk. 10.5.3.).
Eas trtjus uzdevuma iedala smalkajos, bet
pec rupjajos un

pc ieslganas shmas sistm

daplsmas un pilnplsmas
eas trtjos. Pilnplsmas trtjam plst cauri visa ea, kuru
sknis padod berzes virsmm. Caur daplsmas trtju izpldus
ea notek atpaka karter.

10.5.2. Rupjais filtrs paredzts eas attranai no lielkm

(100 pm) mehniskm daim. T galven sastvdaa ir siet-

veida, spraugu-plksnu un spraugu-lentes elements.

Sietveida filtru izgatavo no stieplm ar 25 ldz 300 rtm uz

2
1 cm . ds filtrs aiztur mehnisks daias ar izmriem o,lox
Sieta filtru novieto eas uztvrj
X0,15 mm. galvenokrt pirms
ska. Eas uztvrjs var bt nekustgs vai peldos. Peldoais

uztvrjs eu em no virspuses, kur t ir trka.

Spraugu-plksnu filtr ea plst kuras izvei-

caur spraugm,
dojas starp diskveida 3 (10.6. att.) un zvaigveida 1 metla

272
 10.6. att. Spraugu-plksnu

rupjais eas filtrs:

/
zvaigveida distancplksnte;
2 attranas plksnte; 3

diskveida plksnte; 4 attr-

tja distancnlksnite: 5 attr-

tja nekustgais stienis; 6

gro-
zmais stienis.

plksntm. Ts samont pamus uz filtra korpusa grozma

stiea 6. Sds filtrs nodroina eas attranu no mehniskm

daim, kuru izmri lielki 6. Filtrjo elementa

par spraugu

ieiet attranas plksnu 2 gali, kuras nostip-

spraugs spraugu
rintas uz nekustga stiea 5. Ar rokturi grieot filtrjoo ele-

attra spraugas. Netrumi nogulsnjas korpusa

mentu, plksntes

diben, no kurienes tos periodiski iztecina caur izlaianas aiz-

griezni. Spraugu-plksnu filtru izmanto vecko konstrukciju

automobiu karburatormotoros.

Spraugu-lentes elements sastv no gropta cilindra 4 (10.7. att.) >

kura uztta lente 3 izciiem 2. Starp atseviiem

uz misia ar

/, kas aiztur mehnisks

vijumiem izveidojas spraugas daias.
Spraugu-lentes filtrs tri piesr, trana un atjaunoana ir

drga, td jaunko konstrukciju motoros to izmanto reti.

Rupjajam filtram ir samr neliela hidraulisk pretestba, td

to iesldz virkn ar skni. Caur o filtru plst motora eoanai
visa pievadt ea. Filtra pretestba ir atkarga no eas visko-

zittes, piesranas pakpes un eas plsmas daudzuma.

Lai motors nepaliktu bez eoanas uzsildanas laik vai ar,

ja aizsrjis filtra elements,

paralli rupjajam filtram no-

vieto prpldes vrstu (sk.

10.2.4.), ko ieregul spiedie-
na kritumam 0,06... 0,12

MPa.

10.5.3. Smalkais filtrs no-

droina eas attranu no

mehniskajm daim, kuru

izmri lielki 0,001 mm.

par
liela hidrau- 10.7. att. rupjais
Sim filtram ir Spraugu-lentes eas
filtrs:
lisk pretestba, td to
1

spraugas: 2 lentes izcilni; 3 mi-

iesldz paralli eoanas 4 gropets cilindrs.
sia lente;

273
10.8. att. Smalkais daplsmas nostdintjfiltrs:

a AC<PO tipa filtra elements; b

fIAC<PO tipa filtra elements; / kartona diski
2 kartona disks 3 nosedtelpa; 4 centrl caurule; 5 kalib
izgriezumiem;

ar

rts urbums; 6 kartona starplikas; 7

rokturis; 8
vaks; 9 saturanas stie

ntis.

sistmai. Caur smalko filtru izplst lidz 10% no ska padots

karter.
eas. Izfiltrt ea no filtra noplst atpaka
Dau spkratu motoros (TA3-51A, TA3-21) izmanto smalko

nostdintjfiltru (10.8. att.). Ea taj attrs, scoties ar mazu

trumu cauri kas veidojas starp kop saspiestiem kar-

spraugm,
tona diskiem 1. Piemaisjumi nosas starp diskiem izveidotajs
nostdinanas telps. Filtrjoo elementu novieto filtra korpus
uz centrls caurules 4, fiks ar piespiedjatsperi un nosedz ar

vku.

Vieglo automobiu motoriem uzstda pilnplsmas smalko filtru,

kur filtrjoais elements izgatavots no specila kartona. Filtrs

sastv 3 centrls caurules 2

no alumnija korpusa (10.9. att.),
ar urbumiem, prpldes vrsta 6 un poraina kartona filtrjo
elementa 12. Ea no ska ieplst filtra korpus, iziet caur

filtrjoo elementu, nonk centrlaj caurul un no ts

eo-
anas sistm. Filtra hidrauliskai pretestbai palielinoties (filtra
elementam aizsrjot vai eai kstot viskozkai), atveras pr-

pldes vrsts un ea bez attranas nonk eoanas sistm,

uzturot tur atbilstou eas spiedienu. Motoriem TA3-24 un

A3JIK-412 izmanto viendus filtrjoos elementus.

Motora BA3-2101 eas filtram nav atsevia mainma filtr-

joa elementa, tpc periodiski visu filtru. Eas tra-

apmaina
nai izmanto krokota filtrpapra elementu / (10.10. att.), kas ievie-

tots hermtiski noslgt korpus 3. Filtrpapru vien

posm aiz-

stj ar porainas plastmasas filtru 2. Tas nodroina eas tranu

ar tad, kad. motors vl nav iesilis un ea ir viskoza (bieza).

No ska eu filtra korpusa rj telp pievada urbumiem
pa
10 un manetes 8.
gumijotas pretvrstu Ea vienlaicgi plst caur

kartona un plastmasas filtrjoo. elementu porm, ldz nokst

filtra centrl telp 6 un tlk
galvenaj eas maistrl.

274
 att. Smalkais filtrs (-24):
10.9. pilnplsmas
2 centrl caurule; 3 korpuss; 4 ellas mano-

/ ellas izlaianas aizgrieznis;

metra 5 vrsta atspere; 6 prpldes vrsts: 7 atspere: 8

skrve;
devjs;

9 blvgredzens; 10

vks; //
filtrjoais elements: 12 filtrjoais materils;

13
" filtrjo elementa iekjais karkass; 14
avrijas spiediena signalizatora devjs.

10.10. att. Motora -2101 pilnplsmas eas filtrs

2 porainas plastmasas filtrs; 3 kor-

filtrpapra filtrjoais elements:

/ krokota

_

4 vrsts; 5 vrsta atspere; 6 centrl telpa: 7

rja telpa;
prpldes

puss-

// gumijas
'pretvrsts; ellas izpldes atvere; 10 ellas iepldes urbums;

8 9

blvgredzens.

275
 elementa aizsranas gadjum atveras prpldes
Filtrjo
vrsts 4 un neattrta ea ieplst galvenaj maistrl.
Motoram 51M3-2408 izmanto pilnplsmas smalko eas filtru

ar koka skaidu-bakelta filtrjoo elementu.

visbiek filtra
10.5.4. Eas centrifga veic rupj un smalk
funkcijas. Pc novietojuma eoanas sistm centrifgas iedala

276
daplsmas un pilnplsmas, bet pc piedzias veida

reaktvajs,
aktivi-reaktlvajs un mehniskajs centrifgs.
Daplsmas centrifgu iesldz paralli cjas maistrlei, un

karter.
visa centrifg ieplsto ea atgrieas atpaka
Uz centrifgas ass 2 (10.11. att. b), izmantojot aksilo gultni
16 uzmont rotoru 5 vku 6. Vka rotora
un uzgriei 9, un un

hermtiskumu nodroina blvgredzeni un uzgrieznis 7. Centrifgu

no augas nosedz nekustgs apvalks 11. Rotora apakda iemont

divas sprauslas 15, kuru urbumi ir tangencili aplocei un vrsti

pretjos virzienos.

Eas sknis centrifgas ass urbumiem ievada eu rotor,

pa
kur ea prvietojas uz augu un caur sietu ieplst rotora kanl.

Tad caur sprauslm strklas veid ar lielu trumu ea izplst

no rotora. Eas strklu reakcija rada spku pri, kas ir neldz-

svarots, tpc rotoru grie pretji eas strklas virzienam. Ja

eas spiediens ir 0,3 ... 0,6 MPa un temperatra 70... 85 C, rotors

10.11. att. Eas centrb-

dzes trtji:

a
pilnplsmas aktivi-reak-

tv b
centrifga (H-240);

daplsmas reaktv centri-

/ kor-
fga (TA3-53A);

pusi: 2 rotoru asis; 3

uzliktnis: 4
deflektori;

5 rotori: 6
rotoru vaki;
7. 9 un 10
uzgriei;
8
atbalstplaksne; //

apvalki: 12
gumijas blv-

gredzeni: 13 rotora iek-

jais vks; 14
ellas no-

vadcaurulte; 15
sprausla;
16 aksilais lodu gul-
tnis: C
tangencilie ka-

nli; D rotora urbumi;

E slpie F

urbumi;

radilie urbumi.

277
kop ar taj esoo eu sasniedz 5000... 6000 min-1 lielu grieans
frekvenci.

Par eu smagks netrumu, metla, piededu un darvas da-

ias centrbdzes spks atsvie pie vka sienas, kur ie piemai-

sjumi nosas.

Rotoram piestiprina deflektoru 4, kas rotor ieplstoo eu

novirza uz leju, t novrot piemaisjumu noskaloanu no rotora

vka iekjs sienas.

Lai samazintu slodzi uz atbalsta gultni vai ieliktni, rotora

vka iekjo augjo virsmu izveido nedaudz lielku par rotora

dibena virsmu. Eas spiediena starpbas ietekm rotors nedaudz

paceas uz augu. Paclumu ierobeo uzgrieznis 9 un paplksne.

Daplsmas centrifgai eu pievada zobratska palgsckcija
(TA3-53A), bet, ja tdas tad centrifgas darbbai
nav, nepiecie-
amo eas spiedienu uztur pirms rupj filtra novietotais drosel-

joais urbums. Daplsmas centrifga neattra galvenaj mais-

trl, t. i., uz berzes virsmm padodamo eu. S centrifga atjauno
un no piemaisjumiem atdala tikai karter esoo eu. Tpc jau-
nko motoru konstrukcijs o centrifgu izmanto arvien retk.

Pilnplsmas reaktv centrifga atiras no daplsmas cen-

trifgas ar to, ka ts rotoram plst cauri ska visa padot ea.

Daa eas (10... 20%), veicot rotora piedziu, izplst no rotora

caur sprauslm un notek atpaka karter. Prj eas daa caur

ass auggal izveidotajiem urbumiem izplst novadcaurul un

tlk nonk uz berzes virsmm.

Aktivi-reaktlvo pilnplsmas eas centrifgu uzstda motoram

/_l,-240. T atiras no reaktvs centrifgas ar piedzias principu.

Aktvi-reaktvai centrifgai nav sprauslu, td visu taj padoto
eu aizvada uz motora eoanas sistmu.

Centrifgas rotors 5 (10.11. att. a) filtra korpus

grieas uz

nostiprintas ass 2, uz kuras nostiprints nekustgs uzliktnis 3 ar

diviem tangenciliem kanliem C. Caur iem kanliem ar

lielu
trumu izplst ska padots eas strkla. T iedarbojas uz

rotora iekjm sienim un veido eas strklas aktvo spku

pri PP' (griezums A-A), kas grie rotoru strklas kustbas vir-

zien.

Eu nekustgajam uzliktnim pievada no ska caur korpusa

urbumu un gredzenveida kanlu. No uzlikta izplsto ea caur

rotora etriem urbumiem D ieplst centrifg, kur attrs no

smagajiem piemaisjumiem.
Centrifgas augj da nonkusi ea ar lielu trumu caur

slpiem urbumiem E ieplst korpusa izvirpojum un no t caur

radiliem urbumiem F rotora urbumos E

ass kanl. Slpajos

eas plsmas virziens ir pretjs plsmas virzienam uzlikta ka-

nlos C, td veidojas reaktvais griezes moments, kas sakrt ar

strklas veidoto aktvo momentu.

griezes
Aktvs reaktvs strklas radtie momenti darbina
un
griezes
rotoru ar frekvenci 5000...6000 min-1.

278
 elas
kolektors;
7

apkjaiscaurule;
/

raditosb
(ZI-37M); 6

cauruli starpien;
ribotu
5

ar

kolektors;
b
augjis
radiators; 4

radiatori: plsmas ribas:

3

Eas
att. etrviznu caurltes;
10.12. 2
pievads.

279
 Aktvi-reaktv centrifga samazina eas patriu 10...
par

15%- Bez tam saldzinjum ar reaktvo centrifgu samazins

ari skbek|a saturs e, jo aktvi-reaktv centrifg nav sprauslu,

caur kurm plstoo eu izsmidzina un piestina ar gaisu.
Mehnisks piedzias eas centrifgu novieto motora MeM3-

-966 klovrpstas ventilatora piedzias skriemeli. Attrmo eu

centrifg ievada caur priekj pamatgulta balsta urbumiem,

bet attrto eu centrifgas urbumu
no pa padod klovrpstas
gultu eoanai. das centrifgas efektivitte ir atkarga no

klovrpstas grieans truma.

10.6.
EAS RADIATORS

10.6.1. Eas radiatora uzbve. Ekspluatjot mo-

toru darba apstkos vai ar apkrtjs vides paaugstint

smagos

temperatr, ea stipri sakarst, samazins viskozitte un paslik-

tins eoanas td vidjas lielas motoros
spjas, un
jaudas
vlams temperatras uzturanai, tpat k dzess sistm

(sk. 11.2.), lieto radiatoru.

Pc siltuma atvadanas veida ir gaisdzeses un densdzeses

eas radiatori.

Radiatoru (10.12. att. a) izveido diviem kolektoriem 1

no un
4,
kurus savieno caurultes 2. Lai palielintu dzesanas virsmu,
caurultm pielod ribas. Radiatora kolektoros izveido starpsienas
5, kas palielina plsmu virzienu skaitu caur radiatoru. Lieto radia-

torus ar divvirzienu, etrvirzienu un sevirzienu eas plsmu caur

radiatora caurultm. Sevirzienu radiatoram

plsmu apakj
kolektor ir bet divas Motoram
trs, augj

starpsienas.
ZL37M radiatoru (10.12. att. b) izveido no izliektas caurules 6,
kas trauda radiatora ir
apribota ar lentu. Eas aprins ldzgs
dzess sistmas radiatora aprinam (sk. 11.2.3.).

10.7. KARTERA VENTILCIJA

Strdjo motora karter no degkameras vir-

gar

cilindra neblvumiem ieplst degvielas tvaiks

zua gredzenu un

eu, bet
un atgzs. Degviela kondensjas un idrina atgzs,
kas biei satur dens tvaiku un sra savienojumus, pasliktina
eas kvalitti. Bez tam karter palielins spiediens, kas rada eas
sci klovrpstas galiem un citm savienojumu vietm.
gar

Traktoru motoriem kartera atmosfr izvada

gzes caur
spie-
ko vrstu krbai vai blokam.
diena izldzintju, piestiprina
Lai nepiesrotu atmosfru ar
toksiskm vielm (sk. 2.11.),
automobiu karburatoru motoros izveido kartera piespiedu venti-

lciju, t atscot kartergzes motora gaisa pievades sistm un

tlk degkamer pilngi sadedzinot.

280
 10.8. EOANAS SISTMAS KOPANA

UN TRAUCJUMU NOVRANA

Motora normlai darbbai lai karter

nepiecieams,
atrastos eas pietiekams daudzums, ko kontrol ar mrstieni pirms
motora iedarbinanas, k ar darba starplaikos. Zems eas lme-

nis nenodroina eas padevi berzes virsmm, jo eas uztvrjs

var atrasties virs eas lmea. Nav vlams eu iepildt virs

tad
augjs mrstiea atzmes, jo pastiprins eas izaidana
un nokana degkamer, kur rodas piededi, motors dmo un

piesro atmosfru.
Eas lmea samazinanos un prtriu rada rsce vai ar

eas pastiprinta sadedze, ja ir izdilui virzua gredzeni un

cilindri. Eas lmenis karter

paaugstins, ja taj ieplst ea gar

sku piedziu. Ja karter nokst dens, novro eas intensvu

putoanos.
Darba laik sistemtiski jseko eas spiediena, bet gaisdzeses
motoros
ar eas temperatras rdjumiem. lesildta motora

eas spiedienam jbt robes 0,20... 0,35 MPa, bet, strdjot

brvgait,
0,05... 0,08 MPa. Eas spiediena preczas vrtbas

uzrda instrukcij, traktoru motoriem ar manometra

uz skalas.

Eas spiediena novirze no normas norda, ka eoanas sis-

tm ir defekti. Eas spiediena galvenie pazeminanas cloi ir

eas sce maistrl, gultu un eas ska nodilums, prk zems

eas lmenis, nepietiekama eas viskozitte, redukcijas vai no-

pldes vrsta iestrgums.

Straujas spiediena samazinans gadjumos motors japtur,
jnoskaidro cloi un tie jnovr. Pirms motora izjaukanas
ieteicams prbaudt manometra rdjuma pareizbu ar kontroles

manometru. Gaisdzeses motoram nedrkst pieaut eas tempera-

tras paaugstinanos virs 100C, bet, strdjot sevii smagos

apstkos,
virs 105 C.

Motora ekspluatcijas laik regulri prbauda eas centrif-

gas darbbu. Tehnisk krtb esoa centrifga 30...60 s

pc
motora apturanas rada norimstou scou skau, kas liecina

rotora grieanos.
par
Ja centrifga nestrd vai ar nostrdjusi ldz instrukcij
paredztajai tehniskajai apkopei, to izjauc. No rotora iekjs
virsmas ar koka lpstiu nokasa nogulsnes un centrifgu izmazg

dzedegviel. Sprauslas izp vai iztra ar vara stieplti. Samon-

tjot rotoru, seko aizzmm uz rotora korpusa un vka. Sm aizz-

mm jsakrt, pretj gadjum tiek izjaukts rotora ldzsvarojums.

Vieglo automobiu motoros no smalk filtra korpusa periodiski
eas laik izlai nogulsnes filtrjoo ele-
maias un
apmaina
mentu. veic atbilstoi
Eas maiu rpncas instrukcijai. Traktoru
motoriem to dara ik 240 motostundm, automobiu motoriem
pc

ik
pc 2000... 10000 km nobraukuma. Eu maina biek, ja mo-

tors strd darba apstkos vai ar instrukcij ieteikts

smagos

281
eas viet lieto citu eu, vai ar tad, kad taj jtama abrazvo

daiu ievrojama koncentrcija.

Eu izlai, kamr motors ir silts, jo tad ea ir idra un

piejaukumi nogulsnjuies. Svaigo eu iepilda ldz

nav mrstiea
augjai aizzmei un
pc tam iedarbina motoru. auj motoram

strdt 3...5 mintes, kontrol eas spiedienu un prbauda, vai

filtru korpusu blvgredzenu viets nav radus eas rsces. Eu

karter vlreiz ldz
papildina augjai aizzmei, jo, piepildot filtru
eoanas sistmas kanlus, eas lmenis
un
pazemins.

11. nodaa

DZESES SISTMA

11.1. DZESES SISTMAS

DARBBAS PRINCIPS

| 11.1.1. Uzdevums. Dzess sistma motora tempe-

ratru uztur optimls robes. K zinms no siltuma bilances

viendojuma [formula (4.1)], siltuma daudzums Qa z , kuru aiz-

vada no motora dzess sistm, ir indictaj darb neprvrst

siltuma daa. Sidrumdzeses motoram lielko siltuma Q az dau
dzess sistma, mazko eoanas sistma un apkrtj
uzem

vide tiei motora virsmas. Gaisdzeses motors lielko

no
rjs
siltuma daudzumu atdod applstoajam gaisam.
Ja motora temperatru neietur optimls robes, pasliktins
berzes virsmu eoana (sk. 10.1.), ea papildus izdeg un motora

detaas, piemram, izpldes vrsts, prkarst vai pat sadeg. Pr-

kranas rezultt samazins detau materila stiprba, k ar

sprauga starp atsevim detam, pastiprins dilana, kas izsauc

iesprdi un pat lzumus. Prkrana samazina pildjuma koefi-

cientu (sk. 2.3.4.), bet karburatormotor

veicina degmaisjuma
prieklaicgu uzliesmoanu (sk. 2.6.5.) vai detonciju (sk. 2.6.4.).
Sidrumdzeses sistmas prkranu var radt ventilatora un

dens ska nenospriegota siksna, nepietiekams idruma dau-

dzums, sistmas aizsrana, katlakmens nosdumi vai bojts ter-
mostats (sk. 11.1.3.).
Nav vlama ar motora prdzese, jo t veicina piededu raa-

nos un degvielas daiu kondensanos uz cilindra sienm; pa-

sliktina degmaisjuma veidoanos un aizdeganos; samazina

sadedzes trumu, k rezultt zd motora jauda un ekonomiskums.

11.1.2. Klasifikcija. Spkratu motorus apgd ar idrum-
dzeses vai gaisdzeses sistmu. Gaisdzeses sistm siltumu no

motora cilindru sienm un galvas novada gaisa intensva plsma,

ko rada aksilais vai radilais ventilators 1 (11.2. att.), kuru ar

siksnas prvadu piedzen klovrpsta. Lai palielintu dzess

virsmu, cilindru izveido ribotu virsmu.

ar
rjo

282
 Gaisdzeses sistmas efektivitti raksturo cilindra un galvas
ventilatora
virsmas temperatras vienmrigums, jaudas patri
piedziai un sistmas izmri. Gaisdzeses sistmu uzstda nelielas

jaudas karburatormotoriem, k ari dzemotoriem, kuriem darbbas

degkamers efektvk noris augst temperatr.

process

11.1. att. V veida motora (-62) dzeses sistmas shma:

/ sknis; radiators: 4 radiatora augj tvertne; 5 radia-

ventilators; 2 3

tora vks tvaika vrstu Tv un gaisa vrstu G; 6 ielietne: 7

termostati;
ar

* dzess apvalks; 9
cilindru dzess apvalks; JO iedarbinanas

kompresora
motora dzess // idruma izlaianas krni; 12 prpldes caurule.
apvalks;

11.2. att. Vienrindas motora

gaisdzeses sistmas shma:

/
ventilators; 2
reflektors;
3 cilindri.

283
 Sidrumdzeses sistmu darbbas principa iedala termosi-
pc
fona sistm. Termosifona dzess sistm id-
un piespieddzeses
rums cirkul, tikai pateicoties karst un aukst idruma blvuma

starpbai. T k cirkulcijas trums ir neliels, dzess sistmu

lielu ietilpbu izmriem.

izgatavo ar un

sistm idruma cirkulciju rada centrbdzes

Piespieddzeses
sknis 2 ldz to motors dzesjas intensvk, sistma
(11.1. att.), ar

ir kompaktka, kas samazina motora masu un gabartus.

Pc konstruktv izveidojuma idrumdzeses sistmu iedala

vaj un slgt. Vaj dzess sistma pastvgi savienota ar

atmosfru, bet slgt ir hermtiski noslgta, ar atmosfru savie-

tikai tvaika vrstu Tv vrstu G. Pazstama

nojas caur un
gaisa
ar pilngi slgt, ar atmosfru nesavienot sistma, kur iepilda
ilgstoi lietojamu idrumu.
Spiediens un attiecgi idruma temperatra slgt sistm

sasniedz augstku vrtbu (100... 105 C) nek vaj sistm

(90...95C). Rezultt idruma un dzesjo gaisa temperatru

starpba un radiatora siltumatdeve palielins. Tas auj samazint

radiatora izmrus, masu un ventilatora piedziai nepiecieamo

jaudu. Sistm samazins idruma patri un tvaika-gaisa
koru raans iespja, kuri kav idruma cirkulciju.
11.1.3. Darbba. Lai samazintu nosdumu veidoanos uz sis-

tmas iekjm idrumdzeses sistm iepilda mkstu

sienm,
deni, vislabk lietus vai izkausta sniega deni. Dzesanai

izmanto ar antifrzu, kas atvieglina spkrata ekspluatciju tem-

peratr zem OC. Antifrza sasalanas temperatra atkarb no

sastva un markas var bt ldz 65 C. T k antifrzs siltuma

ietekm vairk izpleas, to iepilda 10% mazk nek deni.

par
11.1. attl pardta V veida motora dzess sistma, kur

cilindrus vis to augstum dzes piespiedu cirkulcija. Centrb-

dzes sknis 2 padod idrumu motora dzess apvalk 9. No dze-

ss apvalka idrums ieplst galv un termostat 7. Termostats

sadala idruma plsmu divs das: viena daa nokst radiatora

3 augj tvertn 4, bet otra

prpldes cauruli 12 atgrieas

pa

atpaka motor.
Visbiek uzstda pilnplsmas termostatu, kas sadala id-
ruma plsmu starp lielo loku (plsma caur radiatoru) un mazo
loku (caur prpldes cauruli 12), nemainot idruma cirkulcijas
intensitti. Ja sistm temperatru regul tikai ar
termostatu,
tad idruma temperatras starpba motora ieej un izej ir lie-

lka, it pai, motoram strdjot ar nelielu slodzi un apkrtjs

vides zem temperatr. Termostat vrsts nordtajos gadjumos
lai cauri tikai nelielu dau idruma, tpc palielins idruma
iztecs laiks caur radiatoru, k rezultt temperatra pazemins.
Temperatru regul ar ar alzijm vai aizklju, kuru uzstda
pirms radiatora. alzijas izmaina caur serdeni plsto gaisa
daudzumu. alzijas atver un aizver cietvielu termostats vai va-

dtjs ar roku (manuli). alziju stvoka izmaiai nepiecieam

284
spka radanai izmanto ar vakuumu iepldes caurul, saspiestu
gaisu un eoanas sistmas spiedienu.
Ar regulanas sistmu paldzbu pank idruma pastvgu
vidjo temperatru dados slodzes remos un relatvi nelielu

temperatras starpbu dzess sistmas motora ieej un izej.

11.2. RADIATORS

11.2.1. Uzdevums. novada

Radiators dzesjo
siltumu
idruma apkrtjam gaisam. Radiators sastv no
aug-

js un apakjs tvertnes, kas savienotas ar dzesjoo dau

serdeni.

Radiatora izmrus nosaka t novietojums, siltuma daudzums,

kuru atdod radiatora serdenis, dzesjo gaisa plsmas trums,
idruma plsmas trums caurults, k ar serdea konstruktvie

parametri: forma, caurulu izmri, izvietojums un skaits, plk-

snu skaits, plksnu un caurulu sieniu biezums, to mate-

rils v. c.

Arvien plak uzstda radiatoru ar rsvirzien idruma

plsmu, jo tds radiators vislabk piemrots automobia motora

priekjs daas formai. aj visefektvk

prsega gadjum
izmanto serdea laukumu, ko app ventilatora lpstias.
Dzess sistmas efektivitte liel mr atkarga no gaisa un

idruma plsmas truma. Palielinot gaisa plsmas un idruma

tecanas trumu, palielins siltuma apmaia starp m plsmm.
Bez t
tam, palielinot idruma plsmas trumu, kst turbulenta,
siltuma
un prejas koeficients (sk. 11.2.3.) palielins. idruma
plsmas trumu caurults lietdergi palielint ldz 0,7... 0,9 m/s.
Tlk palielinot tecanas trumu, jtami pieaug ska piedzias

jauda, bet siltuma prejas koeficienta pieaugums ir niecgs.

11.2.2. Klasifikcija. 11.3. attl pardtas radiatora serdeu
konstrukcijas. Visizplattkie ir caurulu-plksnu serdei
att. kuri iztur relatvi augstu spiedienu. Lai palielintu
(11.3. a),
dzess virsmu, starp caurultm novieto plakanas gludas plksntes
(11.3. att. b) vai ribotas plksntes (11.3. att. c), kas palielina
gaisa plsmas turbulizciju un siltuma prejas koeficientu. Ribo-
tm plksntm ir lielka aerodinamisk pretestba. Caurultes

izkrto vairks rinds, bet attiecb pret gaisa plsmas virzienu

lineri att. a), slpi (11.3. att. c) vai ahveid (11.3. att./).
(11.3.
Caurultes pielod radiatora augjai un apakjai tvertnei.

Caurulu izvietojumu nosaka garenvirzien solis t , rsvir-

g

zien solis / (11.3. att. /), plksnu augstuma solis t (11.3. att.a).
a

Caurulu izmri svrsts ds robes: platums a= 13 .20

..
mm,
biezums 6 biezums 6
=
2... 4 mm, sieniu S
=
0,13 ... 0,20 mm, cau-

rulu solis garenvirzien tg =

10.. .15 mm, solis rsvirzien /5 =

16... 25 biezums 0,08... 0,12 mm, plk-

mm, bet plksnu b
=
=

snu augstuma solis t =

2,5...4,5 mm. Plksntes pie caurultm
&

285
 11.3. att. Radiatora serdeu konstrukcijas:
serdenis; b plakano gludo plksnu serdenis; plakano

a c

caurulu-plksnu

riboto plksnu serdenis; d

sekciju serdenis; c
slpo caurulu serdenis; / ah-
veida caurulu serdenis; g
caurulu-lentes serdenis; /
padziinjums.

notur atmale. Samazinot caurulu un plksnu soli, pieaug ser-

dea aerodinamisk pretestba un ventilatora piedzias jauda.

Serdenim ar caurultm, kas izkrtotas le pret gaisa plsmu,
aerodinamisk pretestba ir 20...40% augstka nek liner
par

Caurultes bet
izvietojuma gadjum. parasti izgatavo no misia,
plksntes no misia vai kuriem ir augstks siltuma prejas
vara,
koeficients.

Izplatts ir caurulu-lentes serdenis (11.3. att. g) ar plnas

lentes plksntm, Caurultes izvieto
kurm ir augsts kompaktums.
lineri. Lai iegtu turbulentu gaisa kustbu, lent iepres padzi-
injumus /. Lentu ieloca starp caurultm. Ts biezums nepr-
sniedz 0,08...0,10 solis 4...5 mm. Caurulu izmri un
mm,

solis ir tdi pai k caurulu-plksnu serdenim. Caurulu-lentes

siltuma lielks nek citiem

serdea prejas koeficients ir serdeu
tipiem.
Caurulu-plksnu sekciju serdeni (11.3. att. d) izgatavo no

krokotm vara lentm, kurs izveido iegriezumus un ribas gaisa

plsmas turbulizcijai. Katru lenti saloka, pc tam sekciju salod.
Siltumatdeve, attiecinta pret to masu, dam serdenim ir lielka

nek caurulu-plksnu serdenim.

Dzess virsmu palielina, samazinot plksnu un caurulu soli,

k ar palielinot radiatora biezumu. Biezuma palielinana ir

286
mazefektva. T, piemram, palielinot radiatora biezumu 50%,
par

serdea siltumatdeve palielins 15%, bet, palielinot biezumu

par

100%, siltumatdeve palielins tikai 20% [2].

par par
11.2.3. Radiatora aprins. Motora idrumdzeses sistmas

aprinan izejas lielumu kalpo aizvadmais siltuma dau-

par

dzums laika vienb Qa z (J/s). So siltuma daudzumu atrod no

siltuma bilances viendojuma (sk. 4.1.). Dakrt aptuvenam apr-

inam izmanto eksperimentlos datus, piemram, motora efektvo

jaudu N :
e

Qdz =

?dzA/ e , (11.1)
kur <7dz
no motora aizvadmais patnjais siltuma daudzums

[J/(W-s)j; karburatormotoram <7 dz

=
1,27... 1,36 J/(W-s), dze-
motoram <7dz=Ul ...
1,14 J/(W-s).
Pc Qdz aprinanas, k ar izmantojot formulu 4.3, atrod

sistm cirkuljo idruma daudzumu laika vienb (kg/s)

Qdz
G dz =

.
, (11.2)
Cdz(*<iz

kur c
dz

idruma siltumietilpba [J/(kg-K)]; denim c

dz
=

= 4181 J/(kg-K), etilnglikola maisjumiem cdz= 2095 3352 J/

...

(kg-K);

'd* 'di
radiator ieplsto un no radiatora izplsto
idruma temperatras; traktoru un automobiu
radiatoriem t"Az
'dz =5...10 K.
2
Radiatora serdea dzess virsmu F (m ) rina pc formulas
T

kur k
serdea sieniu siltuma prejas koefi-

cients [W/(m2 -K)j;

(t' az

idruma vidj temperatra radiator

(X);
tg =
(te +t"e )/2
radiatoram caurplstoa gaisa vidja
temperatra (X).
Koeficients k atkargs no serdea materila,formas, k ar iekjo
un rjo sieniu stvoka, gaisa un idruma plsmas rakstura

v. c. Siltumatdeve ievrojami pasliktins, ja uz radiatora virsmas

izveidojas katlakmens, rsa vai nosas puteki.

Koeficientu k atrod formulas:
pc

k=
L
-.
p
(11.4)

GCI A 0,3

kur ai

siltuma prejas koeficients no idruma uz serdea
2
sienim [W/(m -K)j; pieem, ka cti = 2300... 4100
2
W/(m -K);

287
 X
serdea metlisko sieniu (caurulu) siltumvadmbas

koeficients misia loksnm , 84... 126

[W/(m-K)]; =

W/(m-K); alumnija sakausjumiem A,= 105...200

W/(m-K); vara caurultm X=33o W/(m-K);

6
caurultes sieniu biezums (m);
serdea sieniu siltuma prejas koeficients gaisam
a.3

2
[W/(m -K)].
Koeficients ct3 galvenokrt atkargs no radiatoram caurplstoa
gaisa truma v un plsmas rakstura. Izmainoties trumam v no
g g
2
5 ldz 6 m/s, koeficients ct3 palielins aptuveni 10W/(m -K).
par
Koeficientu ct3 caurulu serdenim atrod pc formulas [3]
8
a
3
ll,4i>- .

Dakrt dzess virsmas iepriekjam aprinam izmanto for-

mulu

Fr =
frNe ,
(11.5)
2
kur /r
radiatora dzess virsmas patnjais laukums (m /W);
vieglajam automobilim /r =
(0,14 ... 0,31) 10~3 m
2
/W;
kravas automobilim fT =
(0,20 0,41) 10 -3 m
2
/W; trak-
...

3 2
toram fr =
(0,41... 0,54) 10- m /W.
Dzess sistmas tilpums Vdz, attiecints pret efektvo jaudu
N , mains ds robes: vieglajam automobilim (0,18 0,32) X
e ...

3
XlO" //W; kravas automobilim (0,24 0,34) 10"3 //W; trakto-
...

ram
(0,8...2,0)-10-
3
//W.
Gaisa uzemto siltuma daudzumu aprina pc formulas

Qdz = c
g (C -t
e
)Gg, (11.6)
3
kur c
gaisa siltumietilpba, c ~1,05-10 J/(kg-K);
g g

t'tt > t"e

radiator ieplsto un no radiatora izplsto
gaisa temperatra (X);
Gg
radiatoram caurplsto gaisa daudzums (kg/s);
G = cN ; c= 170...370 kg/(s-W).
g c

No formulas (11.6) atrod

cgL'g

Savukrt no formulas (11.2) atrod, ka

Izmantojot formulas (11.7), (11.8) un (11.3), formulu (11.3)

uzraksta d form:

288
 11.3. IDRUMA SKNIS

idruma sknis rada idruma cirkulciju dzess

kav tvaika-gaisa koru raanos nodroina motora

sistm, un

atdzesanu. idruma cirkulcijas ciklu skaits sis-

vienmrgu
tm sasniedz 7... 12 reizes mint.

uzstda centrbdzes skni (11.4. att.). Atrrites

Visbiek mo-

toram prnesuma skaitli starp ska vrpstu un klovrpstu

izvlas tuvu vienam. Tas auj samazint ska izmrus. Lnrites

motoram prvada prnesumskaitli izvlas lielku (ldz 1,6). Ska

rotora lpstias 3 izgatavo no uguna, alumnija sakausjuma,
bronzas vai plastmasas. Ska radto 0,05...0,15 MPa spiedienu
izvlas [2, 3], emot vr dzess sistmas pretestbu un kavit-

cijas pardbu. Spiedienam ska iepldes kanl jbt par

0,02...0,04 MPa lielkam nek spiedienam, pie kura rodas id-
ruma tvaiki. Plsmas trumam blok un galv jbt ne lielkam

par 1 m/s.
Lai palielintu dzess sistmas droumu, ska korpus ieej
pirms lpstim uzstda skrves vadapartu. Tas iegrie un

centrbdzes rezultt idrumu atdala no gaisa un tvaika psl-

iem, kuri koncentrjas plsmas centrlaj da. Ar caurultes

paldzbu pslus novada izpleans tvertn. idruma plsmas

trums ska iepldes kanl nedrkst prsniegt 2,5...3 m/s.

11.4. att. idruma centr-

bdzes sknis:

1
ventilators: 2 blv-

slgs: 3
ska lpstias.

289
 3
Dzess sistm cirkuljo idruma daudzumu V (m /s)
az

aprina, formulas (11.2) siltuma daudzuma, kas

izejot no un

nokst dzess sistm:

Qdz
Vaz = , , . (11.10)
C
dz(t az

tdz)pdz
kur
pdz
idruma blvums (kg/m );
3
denim
pd Z
= 998 (kg/m 3 );
3
antifrzam 1060... 1090 (kg/m ).
p dz=

Ska piedziai nepiecieam jauda ir 0,5... 1% no motora

nominls jaudas.

11.4. VENTILATORS

11.4.1. Ventilatora izvle. Sidrumdzeses moto-

ram uzstda aksilo ventilatoru 1 (11.4. att.), kas nodroina gaisa

izskanu caur radiatora serdeni. Motoru un t agregtus zem

bez virziena
motora prsega gaisa plsma aptek izmaias.
Gaisa plsmas vadanai zem motora
prsega izmanto reflek-
toru. Sai gadjum attlums ventilatoru radiatoru ir
starp un

80... 100 bet, ja reflektora

10... 15 mm.
mm, nav,
Ventilatora piedzias jauda ir proporcionla t grieans
truma kubam. Td piedzias mehnismam nemaingu pr-
ar

nesuma skaitli jaudas zudumi var bt ievrojami. Sevii tas skar

viegl automobia motoru, kas darbojas pla truma un slodzes

diapazon. Gaisa pretplsmas truma d automobia motora

ventilatora ragums var bt mazks nek tdas paas jaudas

traktora motoram. Nelielas slodzes un zemas apkrtjs vides

temperatras rem ventilatoru lietdergi atslgt. Tas novr

motora prlieku atdzianu. Lai paaugstintu spkrata ekspluat-

cijas ekonomiskumu, uzstda ventilatoru ar reguljamu grieans
trumu.

Grieans trumu atbilstou motora siltuma remam autom-

tiski iegst ar frikcijas sajgu, ko vada idruma vai cietpildjuma

termostats; ar elektromagntisko sajgu, kuru iesldz termosta-

tiskais devjs; ar automtiski reguljamu hidrodinamisko sajgu

(11.5. att.); ar hidrostatisko piedziu; ar mehnismu, kas, patei-
coties lpstiu centrbdzes spkam vai termostatiskam regulato-

ram, maina ventilatora lpstiu griezes lei; ar ventilatora

autonomu piedziu no elektromotora, kuru iesldz un izsldz

termorelejs.
Elektromagntiskaj sajg, laiot strvu caur nekustgas
spoles tinumiem, vienlaicgi magnetiz sajga dzenoo dau, kura
savienota ar piedzias skriemeli, un ar dzenamo dau, kas no-
stiprinta uz ventilatora rumbas. Telpu starp sajga dam aiz-

pilda ar magnetiztu pulveri, kur, plstot strvai, pievelkas pie

sajga dam un nodroina starp tm mehnisku saiti.

290
 Hidraulisko sajgu izga-
tavo autonomu vai iekauj
motora eoanas sistm.

Pirmaj gadjum griezes

momentu prvada ventilatora

sajg iepildts idrums,

kura viskozitte maz atka-

rga no temperatras izmai-

m. Bez tam idruma vis-

kozittei jbt tdai, lai,

motoram strdjot ar maksi-

mlo griezes momentu, izsl-

dana dzenoo
starp un

dzenamo sajga dau btu

minimla. Palielinoties grie-
ans frekvencei, griezes mo-

kas nepiecieams
ments, ven-

tilatora piedziai, prsniedz

vrtbu, kuru var prvadt
sajgs. Sl iemesla d notiek

izsldana un samazins

ventilatora lpstiu griea-

ns frekvence. Citos hidrau-

liskajos sajgos idruma

plsmu regul termostatis-

kais devjs.
Lielkas jaudas ventilato- 11.5. att. Hidrosajgs
ram uzstda zobratu prvadu / ventilators: 2 un 10
apvalki; 3

ar frikcijas starpelementu, dzenoais rats; 4

termostats; 5
devjs;
6
plsmdalis: 7
skriemelis: 8 kalib-
kas izsld motora iedarbin- rts urbums; 9 dzenamais rats; A

ellas plsma no eoanas sistmas; B

anas

rem un ja mains
ellas noplde uz motora karteri.
grieans frekvence.

11.1. tabula

Aksil ventilatora konstruktvie parametri

Parametrs
Vrtba

Lpstiu skaits 4...7

Di 0,25 0,65
Lpstias diametrs (m) ...

Lpstias platums, mrot pa hordu (mm) 40... 70

Rumbas diametrs (0,3... 0,6) Dt

(mm)
Maksimlais trums (m/s) Ldz 100
aploces
Izdevgkais sagriezes leis ()
plakanm 40...45
lpstim
liektm lpstim 38

Piedzias prnesuma skaitlis 1,0... 1,6

291
 Ventilatora tanc 1,2... 1,6 bieza loku
lpstias no mm

trauda rumbai. Jaunkiem motoriem ventilatoru

un piemetina
izgatavo, presjot no polimru materila, tpc nebalans.
3
11.4.2. Ventilatora aprins. Ventilatora ragums V (m /s)
g

ir proporcionls grieans pirmajai pakpei. Zinot frontlo

truma

gaisa plsmas trumu vg (m/s), ragumu

2
laukumu Fi (m ) un

nosaka pc formulas

V F
iVg. (11.11)
=

Ventilatora aprinam un izvlei nepiecieamo aerodinamisko

pretestbu atrod pc pretestbu kas rodas, gaisam plstot
summas,
caur radiatora dekoratvo rei, alzijm, radiatoru, k ar ap-

pot motoru un izplstot no motora prsega.

Ventilatora diametru izvlas, pieldzinot apptes koeficientu

skaitlim viens. Sai gadjum serdea frontlais laukums ir vie-

nds ar laukumu, ko app ventilatora lpstias. Tad ventilatora

diametru A (m) aprina di:

A =
(11-12)

Aploces trumu v (m/s), kas ir atkargs no ventilatora radt

spiediena virknes konstruktvu parametru, aprina for-

un
pc
mulas

v =
0,890|5/ Aptr, (11.13)

kur koeficients, kas plakanm lpstim ir 2,8...3,5, bet

p

izliektm

2,2 ... 2,9;

trakta pretestba, kas proporcionla grieans
Aptr

gaisa
truma kvadrtam (Pa); 600 2000 Pa.
Aptr =
...

-1
Ventilatora grieans frekvence n (min ), zinot t aploces
v

trumu, ir

Mv =
60u/jtA- (11-14)

Gaisdzeses motoram gaisa trakta pretestba atkarga no ribo-

ribu konstrukcijas cilindru

juma intensittes, un
novietojuma, asu

attluma, deflektora konstrukcijas.

Ventilatora piedzias jauda (W)

kur
ventilatora lietderbas koeficients; kniedtam ventila-
rv
toram =
0,32 0,40, lietam ventilatoram =
0,55...
iv ... t) v

0,65.
Ventilatora piedzias jauda Av ir 5... 8% no motora efektvs

jaudas N .
e

292
 12. nodaa

AIZDEDZES SISTMA

12.1. AIZDEDZES SISTMAS UZDEVUMS

UN IEDALJUMS

12.1.1. Prasbas. Lai aizdedzintu darbmaisjumu

karburatormotora cilindr, aizdedzes svecei pievada elektrisko

eneriju, kam uzstda das prasbas:

1) pievadtam spriegumam jnodroina dzirksteles veidoans

starp sveces elektrodiem;

dzirksteles enerijai temperatrai jbt tdai, kas
2) un

izsauktu darbmaisjuma uzliesmoanu;

3) darbmaisjumu katr cilindr jaizdedzina noteikt, motora

darba remam atbilsto brd (moment).

No aizdedzes sistmas konstrukcijas un tehnisk stvoka liel
mr atkargas motora iedarbinanas pabas un darbbas dro-

ba dados remos. Aizdedzes sistma ietekm ar

jtami mo-

tora jaudu, ekonomiskumu un kaitgo komponentu (CO, NO v.c.)

x

daudzumu motora atgzs (sk. 2.11.).

12.1.2. Aizdedzes sistma sastv no zemsprieguma elektrisks
enerijas avota; sprieguma prveidoanas un enerijas uzkra-
nas ierces; sadaltja (daudzcilindru motoram); aizdedzes ap-
steidzes lea regulanas ierces; aizdedzes
svecm; augstsprie-
guma un zemsprieguma vadiem.

12.1.3. Pc izmantot
ledaljums. zemsprieguma enerijas
avota pazstamas baterijas aizdedzes sistma (enerijas avots

akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, enerators); mag-

neto aizdedzes sistma; magdino aizdedzes sistma. Magneto aiz-

dedzes sistm visas ierces enerijas raoanai, prveidoanai

un aizdezes apsteidzes lea regulanai apvienotas vien agre-
bet magdino aizdedzes sistm is agregts
gt

magneto,
savukrt apvienots ar eneratoru (dinamo).
Magneto aizdedzes sistmu uzstda motociklos, mopdos un

traktoru iedarbinanas motoros, bet magdino aizdedzes sis-

tmu
daos vienkrkas konstrukcijas motociklos.

Sprieguma transformanai aizdedzes sistms izmanto induk-

Atkarb k vada indukcijas spoles darbbu,
cijas spoli. no
t, var

bt aizdedzes sistma ar mehnisko (kontaktu) prtraucju, k

ar kontaktu-tranzistoru, bezkontaktu-tranzistoru un tiristoru

(kontaktu un bezkontaktu) aizdedzes sistma.

Msdienu automobios un ar lielkas jaudas motociklos

izmanto baterijas aizdedzes sistmu ar mehnisko prtraucju vai

kontaktu-tranzistoru aizdedzes sistmu. Pdjo galvenokrt uz-

stda astocilindru motoros.

Bezkontaktu-tranzistoru un tiristoru aizdedzes sistmas ir

relatvi drgas, un to ievieana saistta ar ievrojamm izmaim

293
raoanas tehnoloij, tpc ts pareiz izmanto eksperimentli
neliels trrites sacku
vai srijs specilos spkratos, piemram,
ekraniztu elektroiekrtu, k ar
spkratu motoros, spkratos ar

augstas klases vieglajos automobios, kuros sistmas izmaksm

nav nosako loma.

Aizdedzes iedala uzkranas veida:

sistmas ar pc enerijas
ar
enerijas induktvo uzkranu un ar enerijas kapacitatvo
uzkranu. K kontaktu, t bezkontaktu pusvadtju (tranzistoru,
tiristoru) aizdedzes sistms izmanto gan vienu, gan otru ener-

ijas uzkranas veidu.

12.2. DARBMAISJUMA AIZDEDZINANAS PROCESS

12.2.1. Darbmaisjuma aizdedzinanas

iespjas
ir atkargas no maisjuma sastva (sk. 2.5.3.), gzu spiediena,
temperatras, sveu elektrodu temperatras un citiem faktoriem.

Motora konstruktvo parametru un darbbas rema maia vien-

laikus ietekm vairkus no mintajiem faktoriem. T, piemram,

palielinot kompresijas pakpi, palielins gan spiediens, gan tem-

peratra. Pie lielka spiediena nepiecieams lielks, turpret pie

lielkm temperatrm

mazks spriegums un dzirksteles ener-

ija. Elektrisks izldes un maisjuma uzliesmoanas procesi

(sk. 2.6.) ir sareti un pagaidm nav pilnb izptti.
12.2.2. Caursites spriegums, kds nepiecieams, lai starp sve-

ces elektrodiem prlktu dzirkstele, palielins, ja palielina dzirk-

stespraugu (attlumu starp sveces elektrodiem) un gzu spie-

dienu. T k cilindr ir lielks atmosfras
gzu spiediens par

spiedienu, tad dzirksteles prlkana elektrodiem,

starp sveces

prbaudot sveci rpus cilindra,

negarant maisjuma aizdedzi-

nanu degkamer. Prbaudot

aizdedzes sistmu, dzirkstelei

jprlec, ja starp augstsprie-

guma vadu un masu ir vismaz

7... 10 mm liela sprauga. Ja

aizdedzes sistma nedod pietie-

koi lielu spriegumu, tad daos

gadjumos motoru izdodas ie-

darbint, nedaudz samazinot

12.1. att. Caursites sprieguma iz-

dzirkstespraugu saldzinjum
maias atkarb no motora griea-
ar normlo, t. i., ar motora
ns frekvences un slodzes:
instrukcij uzrdto.
1

baterijas aizdedzes sistmas maksi-

mlais spriegums; 2 caursites sprie- Bez tam caursites spriegu-

gums, motoru iedarbinot un motoram

3 caursites mu palielina sveces elektroda

darbojoties brvgait;

spriegums, motoram strdjot ar pilnu un darbmaisjuma temperatras

siodzi; 4 caursites spriegums, moto-

motora slodzes
ram strdjot ar pusslodzi; 5 caur-
pazeminans,
sites spriegums, motoram strdjot ar
slodzi. palielinans, k ar darbmai-
mazu

294
sjum esoo neiztvaikojuo degvielas pilieniu satura pieau-
Motora grieans frekvences palielinans skum nedaudz
gums.

palielina caursites spriegumu, bet tam samazina (12.1. att.).

pc
Motora kompresijas pakpe palielina caursites
spriegumu.
Caursites
sprieguma maksiml vrtba nepiecieama iedarbin-

anas laik, k ari motoram darbojoties brlvgait ar mazu grie-

ans frekvenci.

Lai motors droi darbotos ekspluatcijas laik, aizdedzes sis-

tmai jrao lielks nek nepiecieams caursitei. Sis-

spriegums,
tmu viedoka raksturo koeficients
no sprieguma rezerves

k*&2L, (12.1)
U
c

kur t7
maksimlais sekundrais spriegums, ko dod aizde-
2 max

dzes sistma (V);

U
caursites spriegums (V).
c

Motora droai darbbai nepiecieams, lai koeficients

das vrtbas klasisk aizdedzes sistma nodroina tikai etru

cilindru motoram. Turpret astou cilindru motoram rezerves koe-

ficients ir krietni zemks (&= 1,2 ... 1,3), kura uzlaboanai nepie-
cieama kontaktu-tranzistoru aizdedzes sistma (sk. 12.4.).
Lai nodrointu dzirksteles prlkanu, ja starp sveces elek-
trodiem ir 1 mm liela un kompresijas pakpe ir robes
sprauga

8,5... 10,0, aizdedzes sistmai jdod 18...20 kV

spriegums, mo-
toru iedarbinot, bet 13... 15 kV motoram darbojoties.
spriegums,
12.2.3. Darbmaisjuma aizdedzinanai nepiecieams eneri-
jas daudzums atkargs no maisjuma temperatras, kas iesilua
motora cilindr ir tuva maisjuma pauzliesmoanas temperatrai,
tpc dzirksteles enerija var bt maza, turpret, iedarbinot aukstu

vai atverot
motoru, strdjot brvgait, strauji drosevrstu, ne-

daudz lielks.
piecieamais enerijas daudzums ir

Lai aizdedzintu kuram koefi-

darbmaisjumu, gaisa pruma
cients (sk. 2.5.3.) a= 0,85, vajadzgs enerijas minimls daudzums.

Maisjuma patrekninana vai paliesinana, k ar atliku gzu

patsvara palielinana palielina aizdedzinanai nepiecieamo
eneriju. Silt motor maisjuma aizdedzinanai nepiecieams
iedarbinot aukstu
0,001... 0,01 J, bet, motoru, nepiecieams 0,1...
J liela Aizdedzes kas nodroina lielku
1,0 enerija. sistma,
dzirksteles eneriju un ilgku dzirksteli (izldi), uzlabo motora

iedarbinanu, darbbu nepiln slodz un samazina atgzu tok-

siskumu (sk. 2.11.).

12.3. BATERIJAS AIZDEDZES SISTMAS

DARBBAS PRINCIPS

12.3.1. Darbbu raksturojoie parametri. Pc

pr-
traucja kontaktu 9 (12.2. att.) savienoans primraj d sk

plst strva, kuras aprinanai nepiecieamo izteiksmi iegst

295
 no diferencilviendojuma

b-L^=UU b
-L^=UR U (12.2)

kur U
akumulatora baterijas
0

spriegums (V);
j'i
primrs strvas stip-
ruma momentn vr-

tba (A),;

Li, Ri
primrs des induk-

tivitte (H) un pretes-

tba, t. i., indukcijas
spoles primr tinuma
un variatora pretest-
bas summa

12.2. att. Baterijas aizdedzes

No ejienes, emot vr, ka vr-
sistmas principil shma:
tbai /= 0 atbilst = 0 un di\/dt =

/

aizdedzes sldzis; 2 varia-

tors: 3 indukcijas 4
=
U /L, bet vrtbai t=>oo atbilst
spole;

primrais tinums; 5
sekundrais
i\ = U \ un dii/dt =0, iegst prim-
a
6 akumulatoru baterija;

prtraucjs; 8 kondensators;

rs strvas stiprumu kontaktu atvr-
9
prtraucja kontakti; 10

ans brd
svece.

Jfa <-c
-ty 02.3,

kur ta
kontaktu aizvrta stvoka ilgums (s).
Kontakta atvrt stvoka ilgums

120Ta
)
v 7
nzk

-1
kur n

motora klovrpstas grieans frekvence (min );
z

cilindru skaits;
k
koeficients; divtaktu motoram k= 2, etrtaktu motoram

T

kontaktu aizvrta stvoka relatvais ilgums (s).
a

t.=
rxr=-t~>
(12.5)

kur t
kontaktu vaj stvoka ilgums (s);
v

a , a
aizvrtam un vajam kontaktu stvoklim atbilstoie
a v

prtraucja izciu ripas pagrieziena lei ().

Kontaktu aizvrt stvoka relatvais ilgums atkargs no
pr-
traucja izciu ripas izciu profila. Parasti r
a
=o,63, jo pretj
gadjum izcii iznk prk asi.

296
 Primras strvas stip-
rums ts prtraukanas
brd i
P
[formula (12.3)]
ir viens no svargkajiem
aizdedzes sistmas rdt-

jiem, jo no t atkargs
enerijas daudzums Q, kas

uzkrts indukcijas spol:

jW
Q= (12.6)

So eneriju var izman-

tot dzirksteles radanai.

Jo lielka ir primr str-

kontaktiem atveroties,
va,

jo spcgka rodas dzirk-

stele. Primrs strvas iz-

maias grafik (12.3. att.)

redzams, ka gadjum, ja
kontaktu aizvrt stvoka
ilgums btu neierobeots, 12.3. att. Primrs strvas i1, sekundr

strva sprieguma U2 sekundrs strvas i 2 iz-

primraj d sa- un

vrtbu maias.
sniegtu maksimlo
timax=A>Ar?i. Relaj mo-

tor tas nenotiek, jo kontakti ir aizvrti oti su laiku. Jo lielka

ir motora klovrpstas grieans frekvence un cilindru skaits, jo

mazks ir kontaktu aizvrt stvoka ilgums un reiz ar to ari

dzirkstele. Noteikt grieans frekvenc sekundrais

vjka sprie-
kst mazks caursites spriegumu un dzirkstele vairs
gums par
elektrodiem. Primrs strvas
neprlec starp sveces stiprumu
td gadjum pastiprinti
i'imax nav iespjams palielint, jo
dzirksteo prtraucja kontakti. Ldz ar to klasisk aizdedzes

sistma nenodroina darbmaisjuma kvalitatvu aizdedzinanu

un pietiekoi ilgu prtraucju kontaktu kalpoanas laiku daudz-

cilindru trrites motoram. Tpc nepiecieama bezkontaktu aiz-

dedzes sistma (sk. 12.5.).

12.3.2. Variators. Samazinoties motora grieans frekvencei,

ievrojami pieaug ar primraj d plstos strvas stipruma
vidj vrtba un planas ilgums, tpc indukcijas spole var
iesldz main-
prkarst. Lai to novrstu, primraj d papildus
gas pretestbas rezistoru jeb variatoru 2
(12.2. att.). Ja grieans
laiku ir aizvrti
frekvence ir
maza,
tad prtraucja kontakti ilgku
un primrs strvas vidj vrtba palielins. Tpc variators

sakarst, t pretestba pieaug un strvas stiprums primr d

nedaudz samazins. Variatoru izmanto lai palielintu strvas
ar,
stiprumu d, motoru iedarbinot. Tam nolkam
primraj
variatora izvadus BK-B savieno startera sldzi, kas
BK un ar

297
startanas laik unt (izsldz) variatoru t samazina
un
prim-
ledarbinot variatoru
rs des pretestbu. motoru ar kloi, var

kontaktus stieplti vai metlu

untt, savienojot BK un BK-B ar

priekmetu. Pc motora iedarbinanas stieplti lai nepr-

noem,
karstu indukcijas spole.
12.3.3. Motora darbbas kad kontakti atvie-
laik, prtraucju
nojas, strva primraj d un ts radtais magntiskais lauks

strauji samazins. Magntisk lauka izmaias induc sekundraj

tinum augstspriegumu, kura maksimlo vrtbu 7 2 aprina
max

izteiksmes
pc

kur ip
primrs strvas stiprums kontaktu prtraukanas
brd (A);
L

primra tinuma induktivitte (H);

Ci
primrs des kondensatora kapacitte (F);
C 2
sekundrs des kapacitte (F), ko veido indukci-

jas spole, augstsprieguma vadi, aizdedzes

svece;
C ... 75 pF;
parasti
toi, (02

indukcijas spoles primr un sekundr tinuma

vijumu skaits;
koeficients, kas raksturo sprieguma samazinanos
i

sakar ar siltuma zudumiem abs ds (r =

=
0,75... 0,85).

K redzams no formulas (12.7), sekundr sprieguma lielumu

kontaktu prtraukanas brd nosaka ne tikai primrs strvas

stiprums, bet ar abu u kapacitte, primr tinuma induktivi-

tte un indukcijas spoles tinumu vijumu skaita attiecba. Ja kon-

densatora kapacittes G samazins, tad palielins sekundr

sprieguma vrtba. Tomr tas notiek ldz zinmai robeai, apm-

ram 0,17... 0,30 uF. Tlka kapacittes samazinana palielina

kontaktu dzirkstejoanu un ar to saisttos enerijas zudumus, k

ar samazina kontaktu kalpoanas laiku. Ss nevlams pardbas,

kas samazina augstspriegumu, it sevii jtamas, ja klovrpstas
grieans frekvence ir jo tad kontakti atveras oti lni.
maza,

Sprieguma samazinanos kontaktu dzirksteoanas zudumu d

formula (12.7) neatspoguo.
Pc kontaktu atvranas, pateicoties kondensatoram, primr
de veido svrstbu kontru, kas sastv no induktivittes, kapa-
cittes un omisks pretestbas (akumulatoru baterijas iekj pre-

testba, variatora un indukcijas spoles pretestba). Saj kontr,

izmantojot indukcijas spoles primraj tinum uzkrto eneriju,
notiek kondensatora uzldans izl-
vairkkrtja ar sekojou
danos, t. i., dziestoas svrstbas. Sis process veicina dzirksteles

ilgstoku prlkanu starp sveces elektrodiem, tpc kondensa-

298
tora loma neaprobeojas tikai ar kontaktu apdeganas novranu

vien. Atvienojot kondensatoru, dzirkstele starp sveces elektrodiem

praktiski vairs neprlec, neraugoties uz to, ka prtraucja kon-

takti vl nav apdegui.

Kontaktu prtraukanas bridi elektrodzinjspks EDS induc-

jas ne tikai sekundraj, bet ar primraj tinum (paindukcijas

EDS). T vrtba sasniedz apmram 200 V. Pateicoties tam, ka

parastaj (klasiskaj) aizdedzes sistm indukcijas spolei ir

autotransformatora slgums, is EDS summjas ar sekundraj

tinum inducto EDS. Ldz to k sekundr avots
ar sprieguma
kalpo indukcijas spoles abi tinumi. laik is
Taj pa painduk-
cijas EDS iedarbojas uz primrs des elementiem: kondensa-

toru un kontaktiem. Tpc kondensatora izolcijai jiztur ne tikai

akumulatoru baterijas bet vismaz 200 V liels

spriegums, sprie-
gums, un kondensatora prbaude jveic, izmantojot 220 V sprie-
gumu.
Sekundrais spriegums palielins, samazinot sekundrs des
kapacitti, kas praktiski ir atkarga no elementu konstruktv

izveidojuma, piemram, augstsprieguma vadu un novie-

garuma

tojuma. Tas norda, ka zinma kapacitte ir neizbgama. Sekun-

drs des kapacitti ievrojami palielina sistmas ekranizana

specilajos spkratos, reiz ar to samazinot augstspriegumu.

Transformcijas koeficienta 0)2/0)1 [formul (12.7) ietverts t

apgrieztais lielums] palielinana jtami palielina sekundro

spriegumu, bet vienlaikus ar palielina augstsprieguma atkarbu

no sveces untjos pretestbas R$ , piemram, no sveces izola-

tora prklans ar piedediem.

Sekundraj d notiekoajam procesam ir divas fzes: kapa-
skas dzirksteles prlk-
citatv un induktv. apacitativ fze
anas brd, kad spriegums sasniedz vrtbu U (12.3. att.). Ss
c

fzes laik, kas ir oti ss (mazk k 1 ps), izlieto sekundrs

des kapacitt uzkrto eneriju C Fzei raksturga dzirk-

2 U .
steles augsta temperatra, zila nokrsa, specifisks troksnis un

6
augstfrekvences sprieguma svrstbas (10 ...10 7 Hz), kas rada

Strvas stiprums sekundraj d s fzes

radiotraucjumus.
laik sasniedz maksimlo vrtbu, bet
spriegums samazins.
Induktv fz samazins spriegums (ldz 2000 V) un strvas
stiprums (ldz 100 mA). Fzes ilgums ir daudzkrt lielks par

kapacitatvs fzes ilgumu. Dzirksteles aste ir dzelteni violet

2
krs. Saj fz izmanto induktivitt uzkrto eneriju L/ /2.
p

Izldes raksturu ietekm cilindr notiekoie

ievrojam mr pro-

darbmaisjuma virpuoana, motora slodze

cesi, piemram, v. c,

izldes fzu attiecbas bt dadas.

tpc ilguma var

Ja augstsprieguma vads nav savienots ar sveci un dzirkstele

nevar prlkt, tad sekundraj d novro dziestos svrstbas

(12.3. attl pardtas ar svtrlniju). Saj laik spriegums sa-

sniedz vrtbu U 2max, kas ir lielka caursites spriegumu

par

[formula (12.1)]. Tds spriegums var caursist indukcijas spoles

299
12.4. att. Aizdedzes sistmu tipi:

a
ar sadaltju (vairkcilindru motoram): b
ar vienu induk-

cijas spoli, kurai divi sekundrie tinumi (divcilindru motoram);

c
ar divm indukcijas spolm un vienu prtraucju; d
ar

divm indukcijas spolm un diviem prtraucjiem.

izolciju, tpc nav ieteicams darbint motoru ar noemtu augst-

sprieguma vadu.

Ja rodas strvas noplde untjoo pretestbu, tad

caur
sprie-
caursitei nepiecieamo vrtbu. Lai tdos
gums var
nesasniegt
gadjumos panktu dzirksteles prlkanu augstsprieguma d,
izveido papildu dzirkstespraugu, piemram, novieto vadu dau

milimetru attlum no sveces. Tdjdi novr strvas raanos

ldz tam brdim, kamr spriegums sasniedz caursitei nepiecieamo

lielumu. T iespjams darbint motoru ar ar nekvalitatvu sveci.

12.3.4. Vairkcilindru motoram uzstda aizdedzes sistmu,

kuras augstsprieguma d ievieto sadaltju, kas savieno induk-

cijas spoli ar svecm atbilstoi motora darbbas secbai (12.4.att. a).

Divcilindru motoram aizdedzes sistmu var izveidot ar bez sada-

ltja, izmantojot indukcijas spoli ar diviem sekundriem tinumiem

(12.4. att. b) vai divas indukcijas spoles ar vienu prtraucju

300
 att. c) vai diviem (12.4. att. Vairkus
(12.4. prtraucjiem d).
kontaktus izmanto ar daudzcilindru motora prtraucj, lai pa-

lielintu kontaktu aizvrt stvoka ilgumu un reiz ar to primrs

strvas stiprumu prtraukanas brd. Lietojot prtraucj divus

kontaktus, grtk ieregult aizdedzes apsteidzes lei, jo tas

atkargs no kontaktu atstarpes lieluma.

12.4. KONTAKTU-TRANZISTORU AIZDEDZES SISTMA

12.4.1. Darbbas princips. Saj aizdedzes sistm

(12.5. att. c) primraj d prtraucja 14 kontaktus iesldz

tranzistora bzes d un tos izmanto tranzistora vadanai. Tpc

cauri kontaktiem neplst visa primr strva, bet tikai neliela ts

daa, un kontakti darba laik neapdeg. Strvas stiprums spoles

primraj tinum saldzinjum ar klasisko aizdedzes sistmu

(sk. bt vairkas reizes lielks, bet cauri

12.3.) var
prtraucja
kontaktiem plstos strvas stiprums ir 5... 10 reizes mazks.

12.5. att. Kontaktu-tranzistora aizdedzes sistma:

uzbves shma; b
tranzistorkomutators: c vienkrota darbbas shma;
a

/ elektroltiskais kondensators; 2
aizdedzes sldzis; 3 startera sldzis; 4
va-

riatora rezistori; 5 tinums; 6 un 10 rezistori; 7 stabilitrons; 8 kon-

primrais

densators; 9 diode; // 13
impulsu transformatora sekundrais un primrais

un

12 14 prtraucjs: 15 tranzistora aizsardzbas elementu

tinums; tranzistors;

bloks: 16 17 tranzistorkomutatora korpuss; 18 svece; 19 akumu-

epoksdsvei;

latoru baterija.

301
 Tranzistors strd prslgans rem, t. i., ja prtraucja
kontakti ir aizvrti, tad no tranzistora emitera 3 uz bzi B plst
vadbas strva un tranzistors ir atvrts, bet, ja prtraucja kon-

takti tad vadbas strva neplst tranzistors ir noslgts.

atvrti, un

Atvrta tranzistora pretestba starp emiteru un kolektoru X ir

niecga (0,2... 0,4 Q), tpc primraj d plst strva, bet

noslgta tranzistora pretestba ir vairki kiloomi, tpc strva

kontaktiem atveroties, tran-

primraj d neplst. Prtraucja
zistors nosldzas, primr strva tiek prtraukta un indukcijas
spoles sekundraj tinum inducjas augstspriegums ldzgi k

parastaj aizdedzes sistm.

12.4.2. Kontaktu-tranzistoru aizdedzes sistm ar tranzistoru

komutatoru T-102 (12.5. att. a) tranzistora aktvai aizvranai

kontakti 14
kalpo impulsu transformators. Ja prtraucja ir aiz-

tad cauri transformatora tinumam 13 plst

vrti, primrajam
strva no akumulatoru baterijas 19 diem elementiem: 2

pa
45
12
13
14. Kontaktiem 14 atveroties, impulsu transforma-

tora sekundraj tinum 7/ inducjas EDS impulss, kas patrina

tranzistora aizvranos un nodroina t darbbu dads tempe-
ratrs. Rezistors 10 ar pretestbu 200 Q kalpo impulsa form-
anai. Rezistors 6 ar pretestbu 2 0, un kondensators 8 ar kapa-
pacitti 1 pF kop ar indukcijas spoles primro tinumu 5 veido

svrstbu kontru. Kondensatora uzldans un izldans

strva plst cauri rezistoram 6, kas sasilst un samazina tranzis-

tora sakaranu.

Stabilitrons 7 (.U817B) aizsarg tranzistoru no indukcijas

spoles primr tinuma prk liela paindukcijas EDS, kas var

rasties, ja prtraukta augstsprieguma de (nokritis vai noemts

sveces vads, piem., aizdedzes sistmas prbaudes laik v. tml.).
Ja EDS vrtba prsniedz 100 V, tad stabilitrons sk vadt strvu

pretji strvas planas parastam virzienam diods. Ldz ar to

paindukcijas EDS samazins un tranzistors netiek caursists.

Diode 9 (JX7)K), kas ieslgta virkn ar stabilitronu, neauj pri-

mrajai strvai plst cauri stabilitronam.

Elektroltisko kondensatoru / ar kapacitti 50 uF un darba

spriegumu 25 V iesldz paralli eneratoriekrtai, lai pasargtu

tranzistoru no
sprieguma impulsiem, kas var rasties, piemram,

atvienojot akumulatoru bateriju no eneratora. Kondensatoru

drkst izmantot tikai atbilstoi nordtajai polarittei, jo pretj
gadjum tas eksplod.
Aplkots aizsardzbas ierces un tranzistoru TT7OIA ievieto

kopj korpus un veido tranzistoru komutatoru TK-102 (12.5.

att. b.). Tam ir rievota virsma, lai uzlabotu siltuma atvadanu.
Tranzistoru prklj ar epoksda sveiem. Tranzistoru komutatoru

parasti novieto td kur labka

viet, dzesana, piemram, va-

dtja kabn.

Indukcijas spoli kontaktu-tranzistoru aizdedzes sistm izveido

nevis k
autotransformatoru, bet k transformatoru. Spoles pri-

302
 mr tinuma pretestba un induktivitte ir mazka nek parastaj
aizdedzes bet transformcijas koeficients lielks. Sakar
sistm,
ar lielku transformcijas koeficientu kontaktu-tranzistoru aiz-

dedzes sistma ir jutgka pret sveu untjoo pretestbu izvei-

doanos, piemram, pret sveces izolatora prklanos ar piede-

diem.

Ja tranzistoru komutators ir bojts, tad sistmas slaicga

izmantoana iespjama, atvienojot komutatoru un piesldzot pr-
tiei indukcijas spoles primr tinuma
traucju neapzmtajam
izvadam, t. i., pievienojot im izvadam vadu, kas atvienots no

izvada P. Bez tam paralli prtraucja kontaktiem iesldz kon-

densatoru. Izmantojot du slgumu, pastiprinti apdeg prtrau-

cja kontakti, tpc, ja nav iespjams uzstdt atpaka tranzistoru

ar indukcijas spole, ts viet uzstdot

komutatoru, jnomaina
aizdedzes sistmas indukcijas spoli.
parasts
Variatoru izveido ar diviem rezistoriem 4. Katram no tiem ir

0,52 Q liela pretestba. Rezistorus ievieto atsevi skrda kor-

pus. Startanas laik drkst izslgt (untt) tikai vienu rezis-

toru, jo, izsldzot abus rezistorus, primr strva var prsniegt

pieaujams robeas un sabojt tranzistoru komutatoru.

12.5. BEZKONTAKTU-TRANZISTORU AIZDEDZES SISTMA

12.5.1. Darbbas princips. Bezkontaktu tranzis-

toru aizdedzes sistm nav prtraucja. T funkcijas pilda impulsu

devjs un novr trkumus, kas saistti ar mehnisko kontaktu

izmantoanu: kontaktu dzirksteoanu, apdeganu, mehniskos

izdilumus,k ar nepiecieambu sistemtiski prbaudt un regult

atstarpi.
Pazstami parametriskie un eneratora tipa impulsu devji.
Parametrlskals devjs maina kdu no elektrisks des paramet-
riem, piem., pretestbu, induktivitti vai kapacitti, un td veid

dod signlu primraj d ieslgt tranzistora aizvranai.

eneratora tipa devjs rada EDS, kas attiecgaj brd izsauc

des tranzistora aizvranos. eneratora tipa devji

primrs
var bt magnetoelektriskie ar
rotjou pastvgu magntu vai

magntisko komutatoru, fotoelektriskie, kas rada EDS gaismas

iedarbbas rezultt, v. c.

izveidoan grtbas rada ka aizdedzes sistmai

Devja tas,

jdarbojas ar maz grieans frekvenc. Bez tam vlams, lai

devju vartu ievietot ldzinj prtraucja viet, daji sagla-

bjot prtraucja-sadaltja konstruktvo izveidojumu. Pareiz no

tehnoloisk un darbbas drobas viedoka piemrotks ir

mag-

netoelektriskais eneratora tipa devjs.

Devja doto signlu prveido un pastiprina viens vai vairki
tranzistori. Pastiprinto signlu izmanto primraj d ieslgt

303
 tranzistora vadanai.
jaudg
Tas darbojas ldzgi k kon-

taktu-tranzistoru aizdedzes sis-

tm (sk. 12.4.1.).
12.5.2. Bezkontaktu tranzis-

tora aizdedzes sistmu ar tran-

zistoru komutatoru TK-200 iz-

manto automobios 3HJI-130E,

3HJI-131, Ypaji-375 ar ekrani-

ztu elektroiekrtu. Taj izman-

to magnetoelektrisko eneratora
tipa devju, kuru veido rotjos
12 (12.6. att.)
magnts ar as-

topolgu (atbilstoi motora ci-

lindru skaitam) magnetovad-
tju un astopolg stator

ievietotu tinumu 11. Rotoram

grieoties, tinum inducjas si-

nusoidls EDS. Viena

apgrie-
12.6. att Bezkontaktu-tranzistoru aiz-
ziena laik veidojas 8 negatvie
dedzes sistma:
pusperiodi. EDS impulsus
/ 2 filtrs; 3, 7, 8 un pa-

variators;

10
diodes: 4 kondensators; 5

stiprina no trs tranzistoriem

indukcijas spoles primrais tinums; 6

izveidots Darb-
rezistors; 9
tranzistors; //

impulsu pastiprintjs.
rotora past-
devja statora tinums; 12

bas rti analizt

13 akumulatoru bate-
principu pc
vgais magnts;

rija; 14 aizdedzes sldzis. vienkrotas shmas (12.6. att.),

kur attlots tikai pastiprin-
tja viens tranzistors.

Tranzistoru komutator izmanto tipa silcija tranzisto-

n-p-n

kas tranzistoriem strd

rus, saldzinjum ar germnija aug-

stk temperatr. Tranzistora kolektoru X savieno ar strvas

avota pozitvo, bet emiteru 3 savieno ar negatvo spaili.

Ja aizdedzes sldzis 14 ir ieslgts un motors nedarbojas, tad

akumulatoru baterijas 13 pozitv spaile caur shmas elementiem

6 un 8 ir savienota tranzistora T bzi B. No bzes

1, 2, 3, ar
4
uz

emiteru plst neliela vadbas strva. Tpc tranzistors T4 ir

atvrts. Posm no emitera uz kolektoru pretestba ir un

maza,

tpc primraj d, ko veido elementi 1, 2, 5, 7 un 9, brvi

plst strva. Tranzistors Ti ir aizvrts. Motoram skot darboties,

induc EDS. Pozitv laik tranzistors
impulsu devjs pusperioda
t. unt tranzistora T4 bzi emiteru. Vadbas
Ti atveras, i., un

strva vairs neplst cauri tranzistoram T4, tas aizveras un pr-

trauc strvu primraj d. Sekundraj tinum aj laik indu-

cjas augstspriegums ldzgi k parastaj aizdedzes sistm.

Impulsu devja induct EDS negatv pusperioda laik tranzis-

T\ bet
tors aizveras, tranzistors Ta. atveras, un
primraj d
atkal plst strva.

Tranzistoru komutator ir vairki elementi (rezistori, konden-

satori, stabilitroni), kas attl 12.6. nav pardti. Tie aizsarg

304
tranzistoru T no primr tinuma paindukcijas EDS, nodroina
4

trku prslganos veido svrstbu

tranzistoru un
primrs des
kontru. Ja impulsu devja rotors grieas lni, tad svrstbu

kontrs kop ar citiem elementiem nodroina pat piecas dzirkste-

les viena cilindra svecei un atvieglo motora iedarbinanu.

Motora klovrpstas grieans frekvencei sasniedzot

apmram
600 min -1, intervls impulsu devja dotajiem impulsiem
starp
samazins un katram cilindram pievada tikai vienu dzirksteli.

Sistm ir ar stabilitroni, kas atver tranzistoru Tt un reiz ar to

aizver tranzistoru T4 tad, ja strvas avota spriegums prsniedz

18 V.

Ja tranzistoru komutators vai impulsu devjs ir bojts, tad

virkn tinumu iesldz automobia uzstdto vibra-

ar
primro uz

toru, kas sastv no virkn slgta releja tinuma un kontaktiem,

k ar iem kontaktiem paralli ieslgta kondensatora. Tam nol-

kam atvieno vadu no tranzistora komutatora spailes X un pie-

vieno o vadu vibratoram (attl uzzmta prtraukt lnija).
lesldzot strva cauri vibratora tinumiem
aizdedzi, plst un releja
kontakti atveras. Kontaktiem atveroties, strvas plsma izbeidzas

un atsperte atkal aizver kontaktus. Vibrators darbojas ar frek-

venci 250...400 Hz. Vibratora radt primrs des prtrauk-

ana izsauc dzirksteu srijas veidoanos starp sveces elektrodiem,
kad sadaltja rotors tuvojas attiecg cilindra augstsprieguma
vada ligzdai sadaltja vk. T k aizdedzes apsteidzes leis
aj darbbas rem nav preczs, tad motors neattsta pilnu jaudu
un klovrpstas grieans frekvence neprsniedz 3000 min -1.

Vibrators var strdt ldz 30 stundas ilgi. Pc tam kontaktu

ap-

deguma d sistma prtrauc darboties. Ja nav iespjams izlabot

bojtos elementus, tad indukcijas spoli un prtraucju-sadaltju
nomaina aizdedzes sistmas
pret attiecgiem parasts mezgliem
ElO2-B un PlO2.

12.6. MAGNETO AIZDEDZES SISTMA

12.6.1. Darbbas princips. Magntam jeb roto-

ram 7 (12.7. att. a) grieoties, magntvad 8 rodas mainga

lieluma un virziena magntisk plsma O (12.7. att. b), kas tinu-

mos 3 un 4 induc EDS. Ja prtraucja kontakti / ir savienoti,

tad primraj tinum 3 plst EDS radt strva A un rada
mag-

ntvad 8 savu magntisko plsmu. Prtraucja kontaktus atvie-

nojot, strva un ts radt magntisk plsma strauji samazins,

un rezultt abos tinumos inducjas augstsprieguma EDS, ldzgi
k tas notiek baterijas aizdedzes sistm (sk. 12.3.1.).
Strva primraj tinum sasniedz maksimlo vrtbu tad, kad

magnts no vertikl stvoka II (12.7. att. b) novirzs grieans

virzien lei 8... 10. So lei abrisu.
par sauc par magneto
Lai dzirksteli, kontaktus
iegtu visspcgko prtraucja atver,

305
12.7. att. Magneto aizdedzes sistma

a uzbves shma; b raksturlknes; /

prtraucja kontakti; 2

kondensators;
3 tinums; 4 sekundrais tinums; 5 drobas dzirkstelstarpa; 6 svece;
primrais

7 magnts; *
magntvads; 9
izcilripa; 10 sldzis.

rotoram esot aj stvokl. Abriss palielins, palielinot magneto

grieans frekvenci. Tpc, uzstdot magneto motoriem ar ati-
grieans frekvenci vai ar mainot magneto grieans vir-
rgu
jregul abriss. Abrisa optimlo lielumu nosaka eksperi-
zienu,
mentli. lei regul t, lai neizmaintu
Aizdedzes apsteidzes
tas
abrisu, jo citdi samazins augstspriegums. Sevii jtams,
ja sveces untjo pretestba ir maza.

Magneto radtais augstspriegums palielins, palielinot griea-

ns frekvenci. izmanto trrites sacku motoriem.
Tpc magneto
dzirksteli
Lai iegtu pietiekoi spcgu maz grieans frekvenc,
lieto patrintjus, kuru atspere nodroina magneto vajadzgo
grieans trumu motora iedarbinanas laik. Aizdedzes apstei-
dzes lei regul centrbdzes regulators (magneto M-24A), ko

Traktora iedarbin-
novieto starp piedzias vrpstu un magntu.
anas motora magneto (M-24A1, M-124A, M-130) parasti ir bez
centrbdzes regulatora un patrintja.
Aizdedzi izsldz ar sldzi 10, kas unt prtraucja kontaktus

1. Slda kontaktus savienojot, primr strva netiek prtraukta,

tpc augstspriegums neinducjas. Saj gadjum primr strva

plst visu laiku. Ss strvas radt magntisk plsma ietekm

pastvg magnta pabas. Tpc nav ieteicams sldzi izmantot

liels grieans frekvencs, piemram, motoru apturot. Motoru

noslp, aizverot karburatora drosevrstu.

Lai prtrauktas augstsprieguma des gadjum, piemram,
nokrtot sveces vadam, nepieautu tinuma izolcijas caursiti, ier-

kota drobas dzirkstestarpa 5.

306
 12.6.2. Magneto aizdedzes iestatana. Pirms magneto pievie-
noanas noregul atstarpi starp prtraucja kontaktiem 0,25...
0,35 bet starp sveces elektrodiem 0,7...0,8 mm robes.
mm,

Magneto pievieno motoram t, lai kontakti atvrtos si pirms vir-

zulis sasniedzis AMP. Traktoru iedarbinanas motoram virzuli

nostda lai tas btu 5 AMP. Mrjumus

t, apmram mm
pirms
izdara caur sveces urbumu. Aizdedzes apsteidzes lei regul,
pagrieot magneto korpusu. Nav vlams grozt kontaktu disku vai

prtraucja izcilni, jo tad mains ar abriss (sk. 12.6.1.).

12.7. AIZDEDZES SISTMAS

GALVENS SASTVDAAS

12.7.1. Indukcijas spolei var bt transformatora

vai autotransformatora tinumu slgums, dads tinumu
vijumu
skaits un
pretestba. Indukcijas spoli biei apvieno ar variatoru

(sk. 14.3.2.). Lai uzlabotu dzesanu, spoli piepilda ar transfor-

matoru eu. Indukcijas spoli, kurai bojta tinumu izolcija, nere-

mont. Dadu slgumu spoles savstarpji nav apmainmas.

12.7.2. Aizdedzes sveci (12.8. att.) izgatavo atbilstoi stan-

dartiem TOCT 2043-54 vai TOCT 2043-74. Abi standarti paredz,

ka burts vtnes izmru: burts M
sveces mark pirmais apzm

18 mm, A
14 mm un T (tikai vecaj standart)
10 mm vtni.

Jaunaj standart sveces mark ir ar burts, kas raksturo vtots

daas H 11 mm, JX 19 mm. Ja burta nav, tad vt-
garumu:

ots daas garums ir 12 mm. Bez tam burts B raksturo to, ka

sveces izolatora 5 (12.8. att. a) apakj daa ir garka par me-

tla korpusu 4, bet burts T,

ka centrlais elektrods hermetizts

12.8. att. Aizdedzes

svece:

a siltuma plsma aiz-

dedzes svec; b
sveces

temperatra; / snu

elektrods; 2 centrlais

elektrods; 3
blvpaplk-
4 korpuss: 5

sne:

izolators.

307
ar termocementu. Vecaj standart ar burtiem apzm izolatora

materilu (V
urolts, B

borkoruds, C

sinoksls, X

hilumns). Centrl elektroda 2 hermetizciju ar stikla masu no-

rda markas burts C. Mark ietilpstoie skaiti raksturo

pdjais
sveu termisks pabas. Vecaj standart skaitlis norda izola-

tora apakjs daas (mm). Jo garks izolators, jo sliktk

garumu
tas atvada siltumu un sveces darba temperatra ir augstka.
Jaunaj standart termisks pabas raksturo kvlskaitlis, kas ir

proporcionls vidjam indictajam spiedienam (sk. 3.2.2.), pie

kura skas kvlalzdedze (sk. 2.6.5.), sveces izminot specil
motor. Jo mazks ir is skaitlis, jo vairk svece sakarst. Sveces

izolatora apakjs daas temperatrai (12.8. att. b) jbt 500...

800 Crobes, bet augjs daas 100C. Ja temperatra
ap

izolatora apakda zemka, tad nenotiek sveces paattrans,

bet, ja augstka,
skas kvlaizdedze. Lai svece normli dar-
botos, ts termiskajm pabm jatbilst motora tipam un darba
remam. Motoram ar lielku indicto spiedienu lieto auksto

kas labk atvada siltumu, t. sveci sku izolatora

sveci, i., ar

apakjo dau (lielku kvlskaitli). Izskrvjot no motora pareizi

izvltu sveci, redzams, ka ts izolatora apakj daa ir gaii
brn, dzelten vai pelk krs. Ja svece ir aukstu, ts
par

apakj daa prkljas ar tumiem piedediem, ja karstu,

par
tad elektrodi

ar gaiiem piedediem, un
apdeg. Sveces izskatu

ietekm ar dzirksteles kvalitte, aizdedzes apsteidzes leis, deg-

maisjuma sastvs, degvielas kvalitte, virzugrupas un gzu sa-

dales mehnisma tehniskais stvoklis, eas lmenis, kartera ven-

tilcijas sistmas darbba un citi faktori.

Sveci urbum ievieto lai vtots daas gala virsma sakristu

t,
ar cilindra galvas iekjo sieniu (12.8. att.). Atstarpi starp elek-

trodiem robes no 0,6... 1,0 mm regul, liecot snu elektrodu. Ja

automobia motors strd ar etilto benznu, svece kalpo ne ma-

zk k 25 000 km, bet, ja ar neetiltu benznu, tad

35 000 km

noskrjiena.
12.7.3. Prtraucjs-sadaltjs. Sadaltja galvens daas ir

plastmasas vks 3 (12.9. att.) un rotors 4. Vka centrlaj urbum

ievieto augstsprieguma vadu, kura otru galu pievieno indukcijas
spolei. Vka prjos urbumos ievieto sveu vadus atbilstoi mo-

tora darbbas secbai. Vku fiks noteikt stvokl, tpc uz t

parasti atzm pirm cilindra sveces vada urbumu un rotora grie-

ans virzienu. Lai nenotiktu augstsprieguma strvas noplde,
vkam jbt tram, sausam un bez mikroplaism, bet vadiem

pilngi iebdtiem urbumos. Strvas noplde izsauc vka apdegu-

mus un augstsprieguma pievadanu svecm neatbilstoi motora
darba secbai.Ja ir bojta izolcija vkam vai
rotoram, tie jno-
maina.

Prtraucju veido kustgais un nekustgais kontakti 5, k ar

izciripa 2. Izciu skaits atbilst cilindru skaitam. Kontaktus

izgatavo no volframa. Atstarpei starp atvrtiem kontaktiem jbt

308
12.9. att. Prtraucjs-sadaltjs:
ja drosevrsts atvrts aizdedze); b vakuum-
o vakuumregulatora stvoklis, (vla

regulatora stvoklis, ja drosevrsts aizvrts (agra aizdedze); c centrbdzes regula-

tora vakuumregulatora raksturlknes; / centrbdzes regulators; 2
izcilripa;
un

3 sadaltja vks; 4
rotors; 5
prtraucja kontakti; 6
vakuumregulators;
7 oktnkorektors; /
brvgaitas zona; // prejas zona; /// darba zona;

IV zona;slodzes VI 'I, slodzes zona; VII centrbdzes

'/ slodzes zona; V 'A

darbbas VIII tikai centrbdzes regu-

regulatora un vakuumregulatora kopgas zona;

latora darbbas zona; X kondensators.

309
 Prk nenodroina
0,30... 0,45 mm. maza atstarpe zemsprieguma
izdilui prtraucja-sadalltja
des prtraukanu, sevii tad, ja
vrpstas gulti. Liela atstarpe samazina kontaktu cietstvanas

brd. Apdegu-
laiku primrs strvas stiprumu prtraukanas
un

us kontaktus slp ar abrazva materila plksnti. Netrus kon-

taktus mazg ar benzn samrctu lupatiu.

Prtraucj-sadaltj ir ar kondensators X (izemot pusva-

dtju aizdedzes sistmas) un aizdedzes apsteidzes lea regul-

anas ierces 6 7.
1, un

12.7.4. Aizdedzes apsteidzes lei regul centrbdzes regula-

tors /, vakuumregulators 6 un oktnkorektors 7. Centrbdzes

regulators, atsvariem izpleoties, pagrie prtraucja izciripu

ts grieans virzien, t. i., grieans frekvencei palielinoties, pa-

lielina aizdedzes apsteidzes lei 6 (12.9. att. c). Vakuumregula-

toru cauruvads savieno ar karburatoru. Mainot motora slodzi,
piemram, pieverot drosevrstu, vakuums, kas rodas zem drose-
kontaktu disku (12.9. att. b) palie-
vrsta, pagrie prtraucja un

lina aizdedzes Agrka aizdedze

apsteidzes lei. nepiecieama
tpc, ka, samazinoties cilindru atliku
pildjumam un
pieaugot
gzu patsvaram, darbmaisjums deg lnk (sk. 2.6.3.). Vlsrelma
vakuumregulatoru savieno ar divm dadm karburatora zonm,

un t regul aizdedzes apsteidzes lei, emot vr motora

gan

slodzi, gan ar grieanas frekvenci.

Oktnkorektors 7 nepiecieams, lai izmaintu aizdedzes ap-

steidzes lei, ja mains degvielas oktnskaitlis (sk. 2.5.1.). Grie-

ot korektora skrvi, izmaina prtraucja-sadaltja korpusa st-

vokli attiecb pret izciripu. Aizdedzes apsteidzes lei palielina

tad, ja iepilda augstka oktnskaita degvielu.
12.7.5. Aizdedzi iestta d secb: 1) pagrie prtraucja
lai kontakti sktu 2) izmantojot iezmes
vrpstiu t, atvrties;
v. c, nostda cilin-
uz spararata, uz klovrpstas skriemea pirm
dra virzuli aizdedzes skumam atbilsto stvokl; 3) pievieno
prtraucju-sadaltju motoram; 4) pievieno sveu vadus atbilstoi

motora darbbas secbai, skot ar to urbumu, pret kuru atrodas

sadaltja rotors. Aizdedzes apsteidzes lea pareizbu prbauda,

iesildot motoru un braucot pa horizontlu ceu ar tieo prnesumu.

Ja, strauji atverot drosevrstu, dzirdami pavisam nelieli slaicgi

detoncijas (sk. 2.6.4.) klaudzieni, tad aizdedzes apsteidzes leis
ir pareizs. Ja klaudzieni prk spcgi, aizdedzes apsteidzes lei
samazina, izmantojot oktnkorektoru 7. Ja aizdedzes apsteidzes

leis nepareizs, motora jauda samazins, degvielas patri un

toksiskums palielins, apgrtins iedarbinana. Bez tam vlas

aizdedzes gadjum motors prkarst, bet aizdedzes rezul-
agras
tt bojjas galvas blve, apdeg vrsti un virzui.

310
 13. nodaa

IEDARBINANAS IEKRTA

13.1. MOTORU IEDARBINANAS NOSACJUMI

I Motoru iedarbinanas pabas ietekm

jtami
spkratu izmantoanas ekonomiskos rdtjus un darba organi-
zciju. Lai motoru tri iedarbintu dados gadalaikos, tam atka-

rb no klimatisks kurai paredzts spkrats, uzstda

zonas,

1) motora klovrpstas iegrieanas iekrtu (starteri v. c);

2) iesildanas iekrtu; 3) iedarbinanas atviegloanas ierci

(kvlsveci, krnu iepildanai cilindr vai kolektor

degvielas
v. c).
ledarbinanas iekrtas darbbu uzskata drou, ja auto-
par

mobia motoru var iedarbint, ne vairk k 3 reizes iesldzot

starteri. Pie tam akumulatoru baterijas uzldanas pakpei jbt
ne mazkai 75% un intervliem starp startera ieslganu
par

ne mazkiem 1 minti.
par

legrieanas iekrtai jgarant motora droa iedarbinana bez

iesildanas iekrtas un iedarbinanas atviegloanas ieru

izmantoanas d apkrtjs vides temperatr: siltam motoram

(dzesanas idrumu temperatrai neprsniedzot 100 C) no

+50 C ldz 40 C; aukstam karburatormotoram, lietojot maz-

viskozu eu (sk. 10.1.4.), ldz 20 C; lietojot parasto ziemas

eu, ldz -15C; dzemotoram attiecgi ldz -15 Cun -10C.

Auksta motora iedarbinanai un iesildanai (darbojoties

brvgait) laiks nedrkst
patrtais kopjais prsniegt, lietojot
iesildanas iekrtu, ja apkrtjs vides temperatra ir
40C

un motor iepildta mazviskoza ea,

20 mintes; ar parasto
ziemas eu
30 mintes; lietojot iedarbinanas atviegloanas
ierces, vides ir 30 C motor
ja apkrtjs temperatra un

iepildta mazviskoza ea,

10 mintes.

vismaz
Akumulatoru baterijai jnodroina pieci klovrpstas
iegrieanas minjumi dzemotoriem ar ilgumu 15 s, bet karbu-
ratormotoriem
10 s iepriek aplkotajos temperatras remos.

ledarbinanas iekrtai jnodroina motora iedarbinana bez

uzldanas
akumulatoru baterijas papildu ar pc ilgstoas (ldz
30 dienm) automobia stvanas.
lesildanas iekrtai darboties k spkratam stvot, t
jspj
ar tam braucot. Ts rjo dau temperatra, izemot degli un

izpldes cauruli, nedrkst prsniegt 200 C.

13.2. MOTORA IEDARBINANAS PROCESS

13.2.1. letekmjoie faktori. Lai motoru vartu

iedarbint, taj jrada nepiecieamie apstki darbmaisjuma vei-

Lai
doanai, aizdedzinanai un pietiekoi intensvai deganai.

311
samazintu motora detau dilanu iedarbinanas un iesildanas

laik, jnodroina ar pietiekoi efektva eoanas sistmas dar-

bba un motora darba temperatras sasniegana pc iespjas sk

laik.

Galvenie faktori, kas ietekme iedarbinanas ir

procesu, ap-

krtjs vides un motora temperatra, klovrpstas grieans

frekvence, summrais apgriezienu skaits un pretestbas moments.

13.2.2. Motora detau temperatras pazeminans un gaisa

mazais trums ietekm degmaisjuma veidoanos,
negatvi tpc,
iedarbinot karburatormotoru, iztvaiko tikai neliela (5... 8%) deg-
vielas daa, bet prj nonk cilindros pilienu veid. Ja benzn

ir maz vieglo frakciju, piemram, benzns ilgi stvjis un ts

iztvaikojuas, tad iedarbinana ir Tpat grtk

apgrtinta.
iedarbint motoru ar garu un saretas konfigurcijas iepldes
traktu. Lai uzlabotu veidoanos iedarbinanas
degmaisjuma
laik, karburatoram pierko specilas palgierces (sk. 8.5.6.).
Atsevios gadjumos iedarbinanu atviegloja nelielu daudzumu

benzna iepilda tiei cilindr caur sveces urbumu vai caur specili
im nolkam paredztu krniu, piemram, traktoru iedarbina-

nas motor. Degmaisjuma prmrga trekninana ar apgrtina

motora iedarbinanu, jo degviela noskalo eu no cilindra sienm

un palielina gzu nopldi gar gredzeniem, kas savukrt samazina

spiedienu saspiedes takts beigs. Degvielas un eas maisjums
prklj sveces izolatora apakjo dau, un svece prstj darboties.
Divtaktu motor bez tam liek degviela sakrjas ar hermtiski

slgtaj karter. Sda prskta motora iedarbinana ir iesp-

tikai kad sveci iztra k
jama pc tam, nomaina, un izv, ar

cilindru un karteri atbrvo no lieks degvielas, to izpot caur

sveces vai specilu urbumu, izskrvjot aizgriezni motora karter.

13.2.3. Klovrpstas grieans frekvencei jbt 40 50 min-1,

...

ja karburator ir palgierces iedarbinanas atviegloanai, un

200 min -1, ja du palgieru dos apstkos

apmram nav.

veidojas uzliesmoanai atbilstos degmaisjums.

Lai nodrointu aizdedzinanu baterijas aizdedzes
maisjuma
(sk. 12.1.3.) motor, klovrpstas grieans frekvencei jbt
-1
30 ...
40 min , bet magneto aizdedzes motor

80... 120 min -1.

Izmantojot karburatoru ar palgiercm un magneto ar iedarbi-

nanas patrintju, klovrpstas nepiecieam grieans frek-

-1
vence ir 40... 50 min .

Dzemotora cilindr iedarbinanas laik gaiss jsaspie pie-

tiekoi lai t 600 C iesmidzi-
intensvi, temperatra sasniegtu un

nt degviela vartu uzliesmot. Virzulim kustoties ar mazu

trumu, palielins gaisa noplde gar gredzeniem, k ar saspiedes

laiks un reiz ar to siltuma zudumi (sk. 4.1.). Siltuma zudumus

ietekm ar degkameras virsmas laukums, tpc dalts degka-

motors iedarbinms. Neliela
meras ir grtk grieans frekvence
palielina ar degvielas nopldi augstspiediena ska plunerpr,
sevii, ja tas ir izdilis.

312
 Minto apstk|u dj dalts degkamers dzemotoram klo-
150...
vrpstas grieans frekvencei iedarbinanas laik jbt
300 min -1, bet nedalts degkamers
80... 120 min -1. Lietojot
kvlsveci, grieanas frekvenci var samazint ldz 85 min -1.

13.2.4. Klovrpstas apgriezienu skaits, kds nepie-

summrais

cieams motora iedarbinanai, atkargs no motora tipa, apkr-

tjs vides temperatras, klovrpstas grieans frekvences, cilin-

dru skaita, kompresijas pakpes un citiem faktoriem. Jo augstka

ir apkrtjs vides temperatra, lielka klovrpstas grieans
frekvence, cilindru skaits kompresijas pakpe, mazks ir
un jo
klovrpstas summrais skaits reiz to iedar-
apgriezienu un ar

binanai nepiecieamais enerijas un laika patri. To lietdergi

ievrot, ja iedarbina motoru ar muskuu spku, jo daudz izdevgk
ir izdart daus klovrpstas apgriezienus ar lielu trumu, nek

ilgi un lni griezt motora klovrpstu bez rezultta.

13.2.5. Pretestbas moments, kas jprvar, t. i., jattsta iedar-

binanas iekrtai, izsakms di:

M lti =M =Mt+ M + Mpm +Ms (13.1)

p t ,

kur Afied
iedarbinanas iekrtas attsttais moments;
Af
pretestbas moments;
P

Mt
berzes spku radtais moments;
M
c

moments, kas nepiecieams cilindr esoo gzu sa-

spiedei;
M

palgmehnismu darbinanai nepiecieamais mo-

pm

ments;
M\
kintisks enerijas radanai nepiecieamais mo-

ments.

Pretestbas moments galvenokrt atkargs no motora tipa un

litras, apkrtjs vides temperatras, eas viskozittes (sk.

10.1.4.) un klovrpstas grieans frekvences. Ja apkrtjs vides
temperatra ir robes 0... 5C, tad karburatormotoram mo-

ments sastda 60%, M 25%, M 15% kopj

Mi no

vm pre-
M t. Ja
testbas momenta p (ja n =
const, i., Afj =
0). temperatra
ir -10... -20 tad moments M sastda 80... 90% no M .
C, b D

Auksta motora pretestbas moments ir ldz 10 reizes lielks

iesildta motora momentu ldz 2 reizes lielks

par pretestbas un

momentu, ko motors attsta darba laik. Tpc motora iedar-

par
binana aukst laik bez uzsildanas, spkratu ievelkot vai

grieot ar lielas jaudas elektromotoru, izsauc detau lzumus,

negatvi ietekm spkrata dilanu un ilgizturbu.
Pretestbas momenta izmaiu atkarb no motora temperatras
un grieans frekvences (13.1. att.) izsauc galvenokrt eas vis-

kozitte, berzes veids (sk. 10.1.2.) un sldes trums. Sakar ar

to, ka, klovrpstu iekustinot, vl nav iestjusies idr berze,

moments M ir lielks
skotnjais pretestbas s par pretestbas
momentu iedarbinanas grieans frekvenc nie d. Dzemotoram

313
 klovrpstas skotnjais
(iekustinanas) pretest-
bas moments apmram trs
reizes prsniedz iedarbin-

anas momenta vidjo vr-

tbu. Tpc, lai patrintu
idrs berzes iestanos,
reiz ar to samazintu mo-

tora pretestbas momentu

un dilanu, eoanas sis-

tm ierko pirmsiedarbi-
nanas eas skni (sk.
10.2.5.), kuru piedzen ie-

darbinanas iekrta pirms

klovrpstas iekustina-

nas. Motora pretestbas

13.1. att. Pretestbas momenta izmaias
momentu ievrojami sama-
atkarb no karburatormotora klovrpstas
zina, lietojot mazviskozu
grieans frekvences un eas temperatras.
eu vai karburatormotor

ataidot eu ar benznu.

Dekompresijas mehnisma (sk. 7.6.) lietoana samazina dze-

motora pretestbas momentu M un M , piemram, traktora MT3
p c

motoram H-40, klovrpstas frekvence ir 125...

ja grieans
150 min" 1, 12... 14%.

par

13.3. IEGRIEANAS IEKRTAS IZVLE

13.3.1. Motora pretestbas momentu un iegriea-

iekrtas jaudu aptuveni nosaka dm sakarbm:
nas pc
M =kiVr, (13.2)
p

N = k Vr, (13.3)
ie 2

N ie =
k3 N c, (13.4)
kur M
pretestbas moments (kgf-m vai N-m);
p

jVie, N motora jauda (ZS vai

e

iedarbinanas iekrtas un

kW);
Vi
motora darba tilpums jeb litraa [formula (1.2)];
k, k 2 , k3
empriski koeficienti (13.1. tab.).

13.1. tabula

Koeficienti (sk. 13.3.1.) motora pretestbas momenta

un startera jaudas aprinanai

k-
ki
ips
:ora

kKfun-Z-' Nm/-' zsi-'

Karburatormotors
kravas automo- 3,5 4,2 35 42 0,30 0,33 0,21 ...
0,26 0,016.. .0,027
... ... ...

bilim

vieglajam auto- 3,5... 4,2 35... 42 0,50 ...

0,60 0,40 ...
0,50 0,016.. .0,027
mobilim

Dzemotors 5...9 50... 90 0,82... 1,47 0,61...1,00 0,045.. .0,100

314
 Traktora iedarbinanas motora jauda sastda 10...
apmram
15% no dzemotora jaudas, visbiek 1,0... 1,3 kW vai 1,3...
1,7 ZS uz dzemotora darba tilpuma litru.

Preczk iedarbinm motora jaudas pretestbas momentu

M atkarb
p(N-m) aprina no eas viskozittes, izmantojot
emprisku sakarbu:

M >=* v
'(wo)*(rajo)"' < 13
- 5

kur Vi
motora litra (/);
v

eas kinemtisk viskozitte (cSt);
n

klovrpstas grieans frekvence iedarbinanas

-1
laik (min ;);
k,

koeficienti; automobiu karburatormotoram k =

x, y
-6
=
10,1-10 N-m//; * =
0,53; #
=
0,35.

Pc izteiksmes (13.5) noteikto pretestbas momentu izmanto

iedarbinanas iekrtas jaudas N le (kVV) aprinanai:

kur n
klovrpstas grieans frekvence, kuru parasti pieem
karburatormotoram n= 50 min -1, dzemotoram =

-1
=
100 min ;

iedarbinanas parvadmehanisma lietderbas koeficients;
i

tj
=
0,85.

13.3.2. Motora klovrpstas iegrieanas iekrtu veidi. lekde-

dzes motoru var iegriezt, izmantojot roku vai kju spku, elek-

trisko starteri, iekdedzes iedarbinanas motoru, saspiestu gaisu,

hidraulisko starteri, inerces starteri, pirotehnisko pamienu, k

sasto-
ar minto pamienu kombincijas. Spkratos galvenokrt
pami pirmie trs pamieni.
Ar roku vai kju spku iegrie mazas jaudas motorus, piem-
motocikla, mopda, laivas v. c. Tas kalpo ar k rezerves
ram,

variants automobia karburatormotora vai traktoru iedarbina-

nas motora iegrieanai. Motoru klovrpstu iegrie ar kloi, at

spararatam vai specilai spolei uzttu auklu, ar rokas sviru vai

ar pedli. Lai iedarbintu motoru, spkrata vadtjam parasti

jatstj sava darba vieta, kas nav pieaujams intensvas kustbas

apstkos. Bez tam is pamiens neauj nodroint nepiecieamo

komfortu un nav vlams ar no darba aizsardzbas viedoka, jo
lielu piepli un var izsaukt nelaimes gadjumus, motoram
prasa

sitot aizdedze. Lai izvairtos

atpaka, ja agra no
traumanas,
iedarbinanas klois jsatver, visus piecus pirkstus novietojot
kloa vien auklu nedrkst aptt roku, ermea stvoklim
pus, ap

jbt stabilam.

Ar elektrisko starteri iegrie automobia, traktora (ldz 20 kN

klases) un dau motociklu motorus. S veida priekrocbas:

315
vienkra vadana, kuru var veikt ar no attluma, relatvi mazi

gabarti. Trkumi: nedroa darbba, ja apkrtjs vides tempera-

tra ir iedarbinot dzemotoru, nepiecieamba siste-
zema. pai
mtiski uzturt darba stvokl akumulatoru bateriju,
apkalpot un

ja spkratu ilgstoi neizmanto.

lekdedzes iedarbinanas motoru izmanto 9 kN un augstkas

klases traktoru dzemotora klovrpstas iegrieanai. ledarbin-

anas motoru savukrt iegrie ar elektrisko starteri, bet vecka

izlaiduma traktoros ar ar auklu. ledarbinanas motors

ga-

rant relatvi drou dzemotora iedarbinanu jebkuros laika

apstkos un ar pc ilgstoas traktora glabanas. Trkumi:

saretka konstrukcija un vadanas opercijas, apgrtinta

vadana no attluma, ievrojams svars un gabarti, k ar nepie-
cieamba apgdt traktoru ar divu veidu degvielu (dzedegvielu
un
benznu).

13.4. ELEKTRISKAIS STARTERIS

13.4.1. Galvens sastvdaas. Elektriskais starte-

ris sastv no ldzstrvas elektromotora, prvadmehnisma un

vadbas iekrtas, ko vien kopj agregt. Star-
parasti apvieno
tera vadbas iekrtas palgreleju novieto tiei uz startera vai

atsevii. leslganas sldzi apvieno ar aizdedzes atslgu vai ar

izveido atsevii.
13.4.2. Startera elektromotors. Starter izmanto ldzstrvas

elektromotoru ar virknes (srijas) vai jaukto (kompaunda) ieros-

mes tinumu slgumu.

Startera elektromotoru galvenokrt raksturo t grieans frek-
attsttais moments jauda. Grafiski attlojot
vence, griezes un

minto lielumu izmaias atkarb no startera enkuram cauri pls-

tos strvas stipruma, iegst startera elektromehnisks rakstur-

lknes (13.2. att.). Ts atkargas no akumulatoru baterijas kapa-

cittes, tpc, lai raksturotu startera izmantoanas iespjas, rak-

sturlknes akumulatoru baterijas divos dados uzldanas

uzem

lmeos.
Virknes slguma elektromotoram griezes moments M, strvas

stiprumam pieaugot, strauji palielins, neskatoties uz

to, ka aku-

mulatoru baterijas spriegums ievrojami samazins. Tas notiek

tpc, ka strvas stipruma palielinans nodroina pietiekoi

elektromotora ierosmi. Maksimlo vrtbu griezes moments
spcgu
sasniedz, ja starteri pilngi nobremz un cauri tam plst t sau-

cam sslguma strva /; . Tad akumulatoru baterijas visu sprie-

gumu U patr startera des pretestbas prvaranai: U =
a a

sslguma strvas /
T stiprums atkarb no startera tipa ir

200... 2000 A robes, bet griezes moments

5... 80 N-m vai

316
 C

-15 strva;

baterijupatrta

uzldtu un

75%
frekv nce

griean s spriegums.
b

ar,t
minjum:
moments, baterijas
starans griezes akumltor
pirmaj jauda, d

temperat starea pret siba;

raksturlknes: C

+20
/

un

n
iekj
M,

bateriu starea
si

elktromhnisk akumlatoruminjuma;
N

h)
strva;
230-K A

(90
starans
CT
is lguma
uzldtu sestaj
Startera
100% starea
att.

13.2.
a
temperat /
j

317
 brvuma;
7

skrve;

regulans

konta iersbmremzsnku.
6

iesldzjrels;

disks;

uzbve:
//

CT-1 3
4

un
tinums: buferatso;
CT-21 10

loki;
startera 3

suka;

Elektrisk 2 9

att. bremz; zobrats;

13.3. / 8

318
0,5...8 kgf-m. Akumulatoru baterijas spriegums aj gadjum
samazins un ir 5...8V.
Samazinot pretestbas momentu, startera vrpstas grieans
frekvence n palielins, bet starterim strdjot brvgait (M =0)

sasniedz 3500...8000 min -1. Grieans trums brvgait ir ma-

zks elektromotoram ar jaukto ierosmi. Tpc ierosmes veida

izmantoana samazina startera gultu izdilumus un novr centr-

bdzes spka izsauktos enkura bojjumus.

Daos gadjumos starter, kuram tinums ir slgts virkn, brv-
gaitas grieans truma samazinanai izmanto specilu auto-

mtisku bremzi 1 (13.3. att.). T auj ska laika atkrtoti

pc
ieslgt starteri.

pilngi nobremzta startera darbbas remus

Brvgaitas un

izmanto startera tehnisk stvoka prbaudei. Tam nolkam

izmra startera patrto strvu, brvgaitas grieans frekvenci,

pilngi nobremzta startera attstto griezes momentu un akumu-

latoru baterijas Sos rdtjus saldzina startera

spriegumu. ar

tehniskaj raksturojum dotajiem lielumiem. Ja, piemram, ssl-

guma strva /, ir lielka nek paredzts, tas liecina, ka enkura

vai ierosmes tinumos ir starpvijumu savienojums.

Ja startera raksturlknes nav zinmas, tad, projektjot iedar-

binanas iekrtu vai veicot ts prbaudi, raksturlku galvenos

dm sakarbm:
parametrus aprina pc

/ =2650 NJU,
Jbr =0,18/n,

/i =1,89 7 ,
n

Af =9550 NJtln,
n I /1 q7\
M 1 =2,42 Af i
,
n

n
0
=4,23 n,

U =0,96 U ,
0 n

L7, =0,54 U ,
n

kur N startera nominl jeb jauda (kW), t.

pases i.,
maksiml jauda, kdu tas attsta slaicgi
(ldz 10 s), strdjot ar pilngi uzldtu aku-

mulatoru bateriju, kuras elektrolta tempera-

tra ir 20 C;
U akumulatoru baterijas nominlais
n

spriegums
(V; 12 V vai 24 V);
/n ,
Af , n

strvas stiprums (A), moments (N-m) un
n n

-1
grieans frekvence (min ), starterim attstot

nominlo jaudu;

h, U n
strvas stiprums (A), spriegums (V) un grie-
D , D

-1
ans frekvence (min ), starterim darbojoties
brvgait;
/; ,U; ,M
strvas stiprums (A), spriegums (V) un grie-
zes moments (N-m), ja starteris ir pilngi no-

bremzts.

319
 Lnrites starterim nominlais grieans trums n ir apmram
n

1000 min -1 bet trrites starterim 2000 min -1

.
apmram

13.4.3. Startera prvadmehnisms savieno starteri ar iekde-

dzes motoru iedarbinanas laik prvada griezes

un
momentu;
samazina grieans frekvenci un palielina griezes momentu; ne-

auj prvadt kustbu no iekdedzes motora uz starteri. Starterim

jiesldzas ar tad, ja startera zobrata 8 zobi ir novietoti tiei

zobu zobiem. Tpc ieslganas laik

pret spararata vainaga
startera zobratam ir iespja nedaudz pagriezties t, lai t zobi

vartu nostties pret spararata zobu vainaga robiem. leslganai

jnotiek bez triecieniem, un griezes momentu drkst prvadt tikai

tad, kad zobrati ir pilng sazob.

Starteri savieno ar iedarbinmo motoru, prvietojot zobratu

startera rievm vai startera enkuru

pa vrpstas prvietojot kop
ar vrpstu un zobratu. Pdjais pamiens auj samazint star-

tera augstumu, jo nav vajadzgs atsevis ieslganas relejs.

Tomr startera konstrukcija ir sareta un darbba nedroa, tpc
da tipa starteris sastopams reti.

Zobratu startera skrves prvads zob-

pa vrpstu prvieto un

rats ar vien pus izveidotu atsvaru (inerces pamiens), ieslg-

anas svira (tiea ieslgana), iesldzjrelejs 5.

Pirmo pamienu msdienu spkratu starteros neizmanto, jo

starteris automtiski izsldzas jau pc pirmajiem darba
gjieniem
cilindros notiek triecienu.
un ieslgans ar

Tiei ar rokas sviru parasti iesldz traktora iedarbinanas

motora starteri. Saj gadjum startera zobratu prvieto pa vrp-

stas taisnm rievm. Ja zobratu zobi nostjas viens otram
pret,
tad saspie buferatsperi. Kad starteris sk griesties, buferatspere
10 iebda startera zobratu 8 sazob zobratu. Pc
ar
spararata
sviras atlaianas atspere atgrie prvadmehnismu izejas st-

vokl.

Ja startera zobratu prbda ar iesldzjreleju, tad uz vrpstas

izveido vtveida rievas. Kad iekdedzes motors iedarbojas, star-

tera zobrats attiecb sk virzien

pret vrpstu griezties pretj
vtveida rievm izbds sazobes.
un
pa vieglk no
Tpc nav

vajadzga tik T starteri iesl-

spcga izslganas atspere. k,

dzot, o atsperi saspie iesldzjrelejs, relejs var bt mazks.

Prnesuma skaitli startera prvadmehnismam izvlas ar tdu

aprinu, lai nodrointu nepiecieamo griezes momentu un sa-

glabtu pietiekoi lielu klovrpstas grieans frekvenci. Lai pr-

vadu vartu izveidot vienu zobratu pri, skaitlis
ar
prnesumu
nedrkst prsniegt 16. Parasti tas ir robes no 12 ldz 16.

Pc motora iedarbinanas klovrpstas grieans frekvence

strauji palielins. Ja starteris paliktu savienots ar motoru, tas

grieztos 12... 16 reizes trk motora klovrpstu un centr-

par
bdzes startera rotoru. Lai tas
spki sagrautu nenotiktu, prvad-
mehnismu izveido tdu, kas griezes momentu neprvada no mo-

tora uz starteri. Sim nolkam izmanto rullu brvrumbu jeb

320
 iedarbons;
zobrats.
mot ra 6

pc

stvoklis vltnuzma;

abrnivumsc
5

diski;

sajga

motoru: 4

skritulis;
piedzenot
dzenoais
stareim
3

stvoklis,
buferatsp;
sajgs:
2

berzes ruli;
b

un

uzbve; /

Brvumba sajgs;
att. berz s
13.4.
d

321
 berzes
brvgaitas sajgu, sajgu, parvadmehanismu ar vtotu
vrpstu.
Brlvrumba prvada griezes momentu tikai vien virzien, jo
rulli 1 (13.4. att. b) ieljas izgriezumu aurkajs viets. Ja

zobrats 6 sk griesties trk startera vrpstu, tad atspertes

par

izbda rullus izgriezumu platkaj viet un tie vairs neprvada

griezes momentu (13.4. att. c).
Daudzdisku berzes sajga diskus 4 (13.4. att. d), startera

vrpstai grieoties, automtiski saspie dzenoais skritulis 3, pr-

5. Kad motors sk darboties, dzenoais
vietojoties pa vtuzmavu
skritulis trk vtuzmavu atbrvo diskus. Tpc
grieas par un

momentu motora starteri.

sajgs neprvada griezes no uz

Prvadmehnism ar vtoto vrpstu pc motora iedarboans

startera zobrats grieas trk startera vrpstu un tpc, pr-

par
vietodamies vrpstas vtnm, iziet no spararat zobu vainaga
pa

sazobes. So izmanto dzemotora lieljaudas starter.

pamienu
13.4.4. Startera vadbas iekrta. Startera vadbas iekrta

startera prvadmehnism ieslganai startera elektris-

kalpo un

ks des kontaktu savienoanai. Bez tam karburatormotora star-

tera vadbas iekrta unt ar aizdedzes sistmas variatoru (sk.

12.3.2.), lai iedarbinanas laik samazintu primrs des pre-
testbu nodrointu pietiekoi dzirksteles ieganu.
un
spcgas
Dzemotora startera ieslganas sldzi apvieno ar iedarbinanas

atviegloanas ierces sldzi. Starteri vada tiei vai no distances.

Ties vadanas starteri iesldz, nospieot roksviru vai pedli,

kas vispirms iebda sazob startera zobratu. Kad svira vai pedlis
nospiests gandrz ldz galam, tad prvietojas kontaktu disks un

iesldz startera elektrisko di.

Pc motora iedarbinanas sviru vai pedli atlai, un starteris

izsldzas. Tieo vadanu izmanto traktora iedarbinanas motora

starter un agrk raotajos automobios. Konstrukcija ir samr

vienkra, bet vienmr starteri iespjams novietot lai to

ne
t,
vartu ieslgt no vadtja darba vietas. Bez tam tie vadana

saistta ar zinmu fizisko piepli un nenodroina startera elek-

trisks des automtisku prtraukanu pc motora iedarbina-

nas. Tpc o pamienu lieto arvien retk.

Distancvadlbas iekrta var bt ar startera elektrisks des

automtisku prtraukanu motora iedarboans vai ar bez
pc
des automtisks prtraukanas. Ss iekrtas uzbve ir atka-

rga no spkratam uzstdt eneratora tipa (ldzstrvas vai

maistrvas), k ar no startera un elektroiekrtas nominl

sprieguma.
Ldzstrvas eneratora gadjum startera palgreleja 2

(13.5. att.) de nosldzas caur eneratora 6 enkuru. Sds sl-

nodroina startera automtisku
gums izslganos.
lesldzot startera sldzi /, ko karburatormotoram parasti ap-
vieno ar aizdedzes sldzi, strva no akumulatoru baterijas 8 plst
palgreleja tinum un ldzstrvas eneratora enkur. Palgreleja

322
kontakti savienojas, un str-
va sk plst ari iesldzjre-
leja 3 ievilcjtinum 5 un tu-

rtjtinum 4. lesldzjrelejs,
ievelkot serdeni, iebda star-

tera 7 zobratu sazob ar

spa-

rarata zobu vainagu un pc

tam savieno startera des
kontaktus. Pc kontaktu sa-

vienoans strva ievilcjti-

num vairs Pateico-
neplst.
ties tam, ka gaisa sprauga

starp serdeni un releja tinu-

miem ir ievrojami samazi-

starteri ieslgt st-

njusies,
vokli notur tikai turtjti-
nums. Pc motora iedarbin-

anas eneratora grieans

frekvence un spriegums
palielins. T k
strauji pa-

lgreleja tinums ir ieslgts 13.5. att. Startera distancvadbas iekr-

starp eneratoru un akumu- tas shma motoram ar ldzstrvas ene-

latoru bateriju, uz to iedar- ratoru:

bojas baterijas eneratora / startera sldzis: 2 palierelejs; 3

un

4 turtitinums; 5 ievil-
izsldzjrelejs;

spriegumu starpba. enera- cjtinums; 6

enerators; 7

starteris;
8 akumulatoru baterija.
spriegumam palielino-

tora

ties, starpba samazins

un palgrelejs izsldzas. Reiz ar to izsldzas ar izsldzjrelejs

startera Tas notiek ar tad, ja vadtjs startera
un prtrauc di.
sldzi stvokl. Pateicoties tam, starteris parasti
1 tur ieslgt
trk t izdilumi samazins. Bez tam nav iespjama
izsldzas un

startera nejaua ieslgana, motoram darbojoties.

Ja motoram uzstdta maistrvas eneratoriekrta, tad star-

tera 6 palgreleja / tinumu savieno tiei

(13.6. att.) ar masu.

startera automtiska izslgans netiek nodroi-

Saj gadjum
ar startera motoram dar-
nta un iespjama nejaua ieslgana,
radt bojjumus. Lai os tr-
bojoties, kas var
prvadmehnisma
kumus daos spkratos uzstda specilu blotjreleju
novrstu,
kura kontakti savieno palgreleja tinumu Pc motora
2, ar masu.

iedarboans tinumam nelielu taisngriezi 3

blotjreleja caur

pievada spriegumu no maistrvas eneratora4, un blotjreleja

kontakti automtisku izslganos,
atvienojas, nodroinot startera
k iekrt ldzstrvas eneratoru.
ldzgi ar

Ja 12 V elektroiekrtu uzstda 24 V lieljaudas

spkratam ar

tad vadbas iekrt iesldz specilu elektromagntisko

starteri,
Starteri 5 iesldz, ja prslga kontak-
prslgu 2 (13.7. att.). ar

tiem savieno virkn divas 12 V akumulatoru baterijas un

X.1.3

323
 13.6. att. Startera distancvadbas iekrtas shma motoram ar

maistrvas eneratoru:
/
palgrelejs; 2
blotajrelejs; 3
taisngriezis; 4
enerators
5
iesldzjrelejs; 6 starteris; 7
akumulatoru baterija.

13.7. att. Startera vadbas iekrta ar

sprieguma prslgu M-240 (-240)
/ akumulatoru baterija; 2

elektromagntiskais prslgs; 3
startera sldzis;
4
enerators; 5

starteris; 6
iesldzjrelejs.

324
nosldz kontaktus X.1.1, caur kuriem pievada strvu startera iesl-

dzjrelejam 6, kas savukrt nosldz kontaktus K3. Pc startera

kontakti X.1.2 .1.4 akumu-

izslganas prsldzja un savieno

latoru baterijas paralli. S sistma samazina strvas stiprumu,

bet ir samr sareta, jo startera d ir vairki kontakti, kas

palielina des pretestbu un prasa papildu kopanu. Bez tam

abas paralli slgts akumulatoru baterijas uzldjas neviendi.

13.5. IEDARBINANAS IEKRTA

AR IEKDEDZES MOTORU

13.5.1. Galvens sastvdaas ai iekrtai ir iedar-

binanas motors (13.8. att.), sajgs, automtisk sakabe un zob-

ratu reduktors. Reduktors var bt ar

nemaingu prnesumu attie-

cbu vai ar ar diviem prsldzamiem prnesumiem.

13.5.2. ledarbinanas motors parasti ir viencilindra divtaktu

karburatormotors UJ-8, UJ-lOfA, vai 11-350. idruma

dzesanas sistma tam ir kopga ar dzemotoru, bet darbojas
k termosifonisk (sk. 11.1.2.) sistma un nedaudz iesilda dze-
motoru pirms t iegrieanas. No iedarbinanas motora izplsto-
s ar izmanto dzemotor iescam uzsildanai.
atgzs gaisa
ledarbinanas motoru eo, piejaucot eu benznam (sk.
10.1.5.). Motoram uzstda vienkras konstrukcijas karburatoru,
vienrema 9.1.2.) aizdedzes sistmu
regulatoru (sk. un
magneto
(sk. 12.6.). Klovrpstu iegrie ar starteri 6 vai auklu. Starteris
ir viegli noemams, lai vajadzbas gadjum klovrpstu vartu
iegriezt, uztinot auklu uz spararata 5. Pdj laik raotam star-

terim 11-350E uzstda specilu mehnismu ar trosti, kuru izmanto

klovrpstas iegrieanai, starteri nenoemot.

ledarbinanas motoram dakrt, piemram, traktoram T-150K,
kas
pievieno specilu eas skni, skn eu dzemotora eoa-
nas
sistm, novrot sauso berzi gultos dzemotora iedarbin-

anas skum (sk. 10.2.5.).

Jaunko marku traktoru iedarbinanas motoru vada, neizkp-
jot no traktora kabnes.

13.5.3. Automtisk sakabe atvieno iedarbinanas motoru

Pirms
no dzemotora pc pdj iedarbinans. iedarbinanas
sakabi iesldz ar roksviru 30. Sasniedzot noteiktu grieans frek-

venci, centrbdzes spks atbrvo sakabes sprdus 27 un izsldzj-

atspere 28 izbda zobratu no sazobes. Bez tam prvadmehnism
var bt ar rullu tipa brvgaitas sajgs, kas prvada griezes
momentu tikai no iedarbinanas motora uz dzemotoru, nevis
otrdi. Lai samazintu iekrtas izdilumus, ieteicams
pc dze-
motora iedarboans nekavjoties izslgt ar berzes ledar-
sajgu.
binanas laik nedrkst turt ar roku automtisks sakabes

325
13.8. att. Iedarbinanas iekrta ar karburatormotoru:

a iedarbinanas motors; b c d sakabes meh-

sajgs; sajga shma;


un c

nisms; / regulators; 2 karburators; S 4 rieva

cilindrs; auklai;

5 31

un

spararati; 6 starteris; 7 startera 8

ieslganas svira; saiga roksvira-

9
--

sprostskruve; 10 piespiedjdisks; // 12 23 zob-

rulltis; atbalsta disks;


un

13

rats; 14 vrpsta; 15 ieliktnis; 16 17

apvalks; dzenoie diski; dzenamie

18

diski; 19 aptvere; 20 21 22
atspere; izciu disks; izcilni; sakabes

24

mehnisms; 25 kontrolaizgrieznis; 26 27
ellas ielietne; sprds;

28 izsldzj-

atspere; 29
sprda atspere; 30

sakabes roksvira.

326
ieslganas roksviru. Pc sakabes ieslganas svira jatgrie
skuma stvokl,
iedarbinanas motora laidenai savieno-
13.6.3. Sajgs kalpo
anai ledarbinanas iekrt izmanto
ar dzemotoru. parasti
daudzdisku prsldzamo slapjo sajgu. Pagrieot sajga roksviru

8, izciu mehnisms saspie sajga diskus 17 un 18 un tie pr-

vada momentu. Ja disku saspieanas spks pietiekos,
griezes nav

tad sajga roksviru 8 izem un

pc tam savieno ar zobratu cit

stvokl.

14. nodaa

MOTORU IZMINANA
UN RAKSTUROJUMS

14.1. MOTORU IZMINANAS

NEPIECIEAMBA UN VEIDI

| Spkrata motora konstruanai un ekspluatanai

nepiecieamos datusvisbiek iegst eksperimentli, motoru izm-

inot. Tie apstiprina izvlto konstruktvo datu pareizbu un ir

nepiecieami ar motoru saldzinanai un ekspluatatvo rdtju

noteikanai.

Izminjumos izvrt motora jauna modea priekrocbas;

nosaka remonta kvalitti; iegst ekonomiskos un dinamiskos rd-

tjus dados ekspluatcijas remos; izpta darba ana-

procesus;
lz ilgizturbu un drobu noteiktos darba remos; novrt atse-

viu mehnismu un sistmu darbbu utt.

Atkarb no izminjumu rakstura un mra izir kontrol-

izminjumus, tipveida, zintniski ptnieciskos un specilizm-

injumus.
Kontrolizminjumi paredzti srij raoto motoru izmin-
anai pc to izgatavoanas vai remonta. Ir periodiski slaicgie
un periodiski ilgstoie izminjumi. Periodiski islaicigos izmi-
vai motora darbbas atbilst
njumos prbauda, galvenie rdtji
standarta un tehnisko noteikumu prasbm. Sim nolkam nosaka

motora dinamiskos un ekonomiskos rdtjus, uzemot truma un

14.5.
slodzes raksturojumu (sk. un 14.6.) karburatormotoram, bet

regulatorisko raksturojumu (sk. 14.6.3.)

dzemotoram. No

iegtajiem datiem aprina regulatora nevienmrguma pakpi

[formula (9.2)], cilindru darba vienmrgumu, mehnisko lietde-
rbas koeficientu [formula (3.32)], degvielas patriu brvgaitas
citus
rem, eas izlietojumu un parametrus.
lai kontroltu
Periodiski ilgstous kontrolizminjumus veic,
motora darba stabilitti
izgatavot parametru un mehnismu
darba drobu, motoram nostrdjot uz stenda noteiktu laiku un

slodz, kas imit ekspluatcijas apstkus.

327
 Pie kontrolizminjumiem pieskaita ar pieemanas un no-

izminjumus, kuriem pakauti visi rao-

doanas rpnc srij
tie motori. nolks ir kontrolt motora kvalitti,
Izminjumu
pareizu komplektanu un regulanu. Kvalitti nosaka piestrdes
laik, izvrtjot k dinamisko, t ekonomisko parametru atbilstbu

tehniskajm prasbm.

Tipveida izminjumu laik nosaka motora darba galvenos

rdtjus un sprie, k mains dinamiskie un ekonomiskie rdtji
atkarb no motora konstruktv izpildjuma vai izgatavoanas
tehnoloijas. Izminjumos ietilpst periodiski slaicgie un ilg-
stoieizminjumi, k ar izminjumi pc specilas program-
kas saskaota ar patrtju.
mas,

Ptniecisk rakstura un specilizminjumiem izstrd pau

metodiku un aparatru. Zintniski ptnieciskos izminjumus
lai noskaidrotu, kdu efektu dod pilnveidotais motors,
veic, mo-

derniztie mezgli, detaas vai sistmas, konstruktvie materili,

ea, degviela utt. Ptnieciskajiem izminjumiem izstrd teo-
rtisku pamatojumu. Izminjumu rezultt iegst motora kon-

strukcijas optimlo variantu.

14.2. MOTORA IZMINANAS IEKRTA

UN APARATRA

14.2.1. Galvens sastvdaas. Motora izmina-

nai, t. i., motora darbbas dinamisko un efektivittes parametru
noteikanai, izmanto bremzanas stendu, ko apgd ar aparatru
un iercm. aj komplekt ietilpst statne motora uzstdanai un

nostiprinanai; bremzanas slogoanas agregts ar ierci grie-

zes momenta vai spka mranai; klovrpstas grieans frek-

vences mrtjs (tahometrs); degvielas un gaisa patria mr-

tjs; iesmidzinanas un aizdedzes apsteidzes lea maias un

mranas ierce; dens, eas, atgzu un citu vielu temperatras

regulanas kontroles
un
ierces; spiediena manometrs; gzu ana-

lizators atgzu toksiskuma un dmoanas pakpes noteikanai;

izdiluma mranas ierce; vibrciju un troka konstatanas

aparatra; indikators indicto

parametru (sk. 3.1.) noteikanai,
k ar dadi citi palginstrumenti un ierces, piemram, hrono-
metrs, aerometrs, barometrs v. c.

14.2.2. Bremzanas izminm motora

agregts uzem
attstto jaudu nodroina t darbbu truma
un
paredztajos un

slodzes diapazonos. Bremzanas agregtam jbt ar zinmu

paregulans spju, vienkram un viegli apkalpojamam.

Bremzanas atkarb veida iedala
agregtus no slogoanas
mehniskajos, hidrauliskajos, pneimatiskajos un elektriskajos.
Pdjie var bt maistrvas un ldzstrvas. Prasbm vistuvk

atbilst hidrauliskie elektriskie bremzanas

un
agregti.

328
 14.1. att. Hidrauliskais bremzanas agregts

/ disks: 2 dens kamera: 3

gultnis:
ventilis:

4_
5 8
urbumi; 6
korpuss (stators); 7 vrpsta.
un

bremzanas
14.2.3. Hidrauliskais agregts slogo prbaudma
motoru, izmantojot pretestbu, ko rada ermenis, prvietojoties
idrum. Biek lieto diskveidgu ermeni, jo dam bremza-

nas agregtam ir vienkra konstrukcija.

Rotora disku 1 (14.1. att.) nostiprina uz vrpstas 7, kuru

savieno ar izminm motora klovrpstu. Rotoru un vrpstu

ievieto korpus (stator) 6. Korpuss var svrstties gultos 3.

deni iepilda kamer 2, un caur urbumiem 8 tas ieplst korpus.

Atverot ventili 4, deni izlai caur urbumu 5. Urbumu 8 izvieto

t, lai dens ieplstu tuvu rotora vrpstai un diskam un radtu

berzes spku. Centrbdzes spks rada dens gredzenveidgu slni

biezks slnis radil

pie korpusa sienm. Jo virzien, jo lielka
rotora diska virsma saskaras ar dens slni, ldz ar to lielka ir
aktv berze, kas vairk sagrie statoru un efektvk bremz

motoru.

Berzes kas rodas dens sla statora

spka moments, starp un

sienm, viends ar griezes momentu uz rotora vrpstas. Korpusu

savieno ar svrstu un svaru mehnismu, kas uzrda bremzjoo

spku. Bremzanas spku regul, mainot dens daudzumu kor-

ventili 4. Lai izminjumu laik dens lmenis korpus

pus ar

nemaintos un bremzes darbba btu stabila, sistm ierko ne-

mainga lmea tvertni.

329
 14.2.4 i Elektriskam bremzanas stendam saldzinjum ar

citiem stendiem ir priekrocbas, jo ar o stendu nosaka ne tikai

motora lietdergo jaudu, bet ar mehnisko zudumu jaudu. Elek-

trisko bremzanas stendu izmanto ar motora aukstajai piestrdei

un iedarbinanai, jo asinhronais elektromotors var darboties k

motora, t ar eneratora rem. Motora rem stendu darbina

prbaudm motora mehnisko zudumu noteikanai, iedarbina-

iek-
nai un aukstajai piestrdei, bet eneratoru remu izmanto

dedzes motora izminanai un

karstajai piestrdei. Elektriskais

bremzanas stends stabili noslogo motoru truma pla diapa-

tas ir vienkrs rts ekspluatcij. Slodzi ieregul vien-
zon, un

mrgi un preczi. eneratora eneriju novada tkl un td veid

lietdergi izmanto izminm motora eneriju. Bremzanai lieto

maistrvas un ldzstrvas stendus.

Maistrvas elektrisk bremzanas stenda galvens sastv-

daas ir elektromotors-enerators / (14.2. att.), svaru mehnisms

22, reostats 15, vadbas pults 21. Slogoanai izmanto asinhrono

elektromotoru-eneratoru AK.892-4 ar fzu rotoru. Stators 2 ir

14.2. att. Elektriskais bremzanas stends K-2118A-:

/

elektromotors-enerators AKB 92-4; 2 stators; 3
rotors: 4
elektrisk taho-

metra devjs; 5
kardnsavienojumi; 6
reduktors; 7
balstenis; 8
stiepnis;
9 kloass; 10 rditajs; // zobrata sektors:
augj vrpsta: 12 13 svrsts;

14
reostata kontaktplksnes; 15

reostata idruma tvertne; 16 temperatras

regulators; 17 magntiskais palaidjs; 18 centrbdzes sknis; 19 elektromotors

Atn-362; 20 kontaktplku elektropievads; 21
vadbas
pults; 22

svaru
meh-

23 skala.
nisms;

330
 tinums;
enkura 13

kolektors;
6

serde;

12

otenkuraism
5
turtjs;
vrpsta;
(rotora)
(balnsman):
//

tinums;

agregts
4

balst ;
10

bremzans 3

vks;
serde;
pola

el ktriskais (staora)
9

korpus; gultnis.
korpusa
Ldzstrvas
staor
8

att. stane; zietrauks; 14

14.3.
/ 7
gultnis;

331
balansts, t. i., var svrstties statnes gultos. Rotora grieans
frekvences mranai pierko distances elektrotahometru 4.

3 motoram kardn-
Rotora vrpstu izminjumam pievieno ar

savienojumiem 5 un reduktoru 6. Elektromanu piesldz tklam

tam rotora grieans frekvenci motora un ar slodzes

un pc
(eneratora) rem regul ar idruma reostatu. Kontaktplk-
snes iegremd elektrolt elektropievads 20 vai rokas vadbas

iekrta. Darba laik reostata idrumu sajauc centrbdzes sknis

18, kuru piedzen elektromotors A.H-362.

Ldzstrvas elektriskaam bremzanas stendam ir neatkarg

jaukt ierosme ar strvas stipruma regulanu enkura d. Sds

bremzanas stends nodroina truma slodzes

un
vienmrgu
regulanu pla diapazon un tpc ir pai nodergs zintniski

ptniecisk darb. Stenda galvens sastvdaas ir nekustga elek-

tromagntisk sistma un rotjoais enkurs (rotors). Elektromag-

ntisk sistma lauka radanai novirza-
kalpo magntisk un

nai. Saj sistm ietilpst korpuss 8, polu serde 9 ar ierosmes

tinumiem 10 un enkura dzelzs serdi 5. Enkurs (rotors) sastv no

vrpstas 4, uz kuras uzmont dzelzs plksnu serdi 5. Plksnu

rievs atrodas enkura tinuma 6 vara vads. Vrpstas gal uzmont

kolektoru 12, kas pievada vai aizvada strvu caur sukm. Stato-

ram un rotoram ir kopja grieans ass, bet tie var pagriezties

neatkargi viens no otra. Enkurs rot starp elektromagnta poliem.
Korpusu (statoru) 8 balst 3 notur statora gultnis 14. Statora

vkos iemont rullu un lodu gultus, kuros rot enkura (rotora)

vrpsta. Gultu eoanai izmanto zietrauku 7. Izminmo mo-
toru bremzjot, stendu darbina rem
eneratora elektromagn-
tiskais spks, kas rodas enkur, iedarbojas uz statoru un cenas

to pagriezt izminm motora klovrpstas grieans virzien

momentu M , kur viends motora momentu M.

ar
s ar griezes
Stators
prizmu iedarbojas
caur uz svaru
mehnismu, kas uzrda

bremztjspku P.

14.2.5. Bremzanas stenda raksturojums. Stenda bremztj-

jaudu N (kW) aprina pc formulas
s

3
V =
9,8-10- PLcos.
s

JVs =
9,8-10-
3^PL , s (14.1)

kur P bremztjspks, ko uzrda

svaru mehnisms (sk.

14.2.6.) (1 kgf =
9,8 N);

spka plecs jeb attlums no rotora ass ldz statora

atbalsta punktam (m), L =

0,7162 m;

stenda rotora trums

(Os

leiskais (rad/s);
rotora -1
ns

grieans frekvence (min ).

332
 Apzmjot konstantos lielumus ar koeficientiem C un C, resp.,

9,8^-10- ,
3 3
C =
9,8-10- L un C' = L =
iegst

Ja starp bremzanas stendu un motoru nav reduktora, tad

motora jauda vienda ar stenda bremztjjaudu N = N , bet,

e s

ja ir reduktors, tad ievrt reduktora lietderbas koeficientu =

t

= 0,95:

A; =
(14.3)
c

*1

Ldzstrvas eneratoram ar neatkargu jauktu ierosmi brem-

ztjmomentu M (N-m) nosaka da formula:

s

M =

C,cos, (14.4)
s

bet bremztjjaudu V (kW)

2
JVs =
C,cos , (14.5)

kur Ci
konstants lielums.

Diskveida hidrauliskam agregtam bremztjmomentu apr-

ina di:
2 5 5
Al~ = 2iC 2 (#2 -/?i ), (14.6)
s cDs

kur i
disku skaits;
C2

koeficients, kas atkargs no diska materila un formas,

k ar no idruma viskozittes un blvuma;
R 2

rotora diska (14.1. att.) rjais rdiuss (m);
Ri
rotora diska iekjais bremztjrdiuss (m).

Ja konstantos lielumus apzm B(B 2iC tad

ar =

2), bremztj-
jauda jV (k\V) ir
s

3 5 s
A/ = AfsWs = 80j (#2 -#i )- (14.7)
s 5

Ja darba rems ir konstants, t. i., dens iepldes spiediens

un daudzums ir nemaings, tad

3
Ms =
C3cos , (14.8)
5 5
kur C3 =
5(/?2 -/?, ).
14.2.6. Svaru mehnismu izmanto bremztjmomenta (spka)
mranai motora slogoanas izminjumos un karstaj pie-
strd, k ar pretestbas momenta noteikanai motora iedarbin-

anas un auksts piestrdes laik. Visbiek svaru mehnisma

bremztjspku nosaka ar svrsta tipa mrtju. Izminmo

motoru slogojot, reaktvais moments iedarbojas uz statoru 2

Statoram pagrieoties, kas

(14.2. att.). stiepnis 8, savienots ar

333
balsteni 7, prvietojas un pagrie kloasi 9. Kloass otr gal
nostiprina svrstu 13, kas, kloasij pagrieoties, novirzs no ver-

tikl stvoka. Svrsta novirze turpins tik ilgi, kamr svrsta

moments ldzsvarojas momentu. Uz

smaguma spka ar
griezes
kloass nostiprina zobrata sektoru 12, kas iedarbojas uz augjo
vrpstu 11 un rdtju 10. Svrstam novirzoties, rdtjs pagrie-
as un uz skalas 23 uzrda griezes momentam atbilstou spku
P (kG). Skalai ir aizzmes abm nulles iedaas.
uz
pusm no
Rdtjs, prvietojoties pulkstea rdtju kustbas virzien, no-

rda bremztjmomentu asinhronai manai, tai strdjot ene-

ratora rem, bet prvietojums pretji pulkstea rdtju kust-
bas virzienam
griezes momentu asinhronai manai, strdjot
motora rem.

14.2.7. Motora klovrpstas grieans frekvences noteikana.

Motora dinamisko un ekonomisko rdtju ptana dados eks-

pluatcijas remos nav iespjama bez klovrpstas grieans

frekvences noteikanas. Sim nolkam izmanto tahometru, kas

uzrda frekvenci (apgriezienu skaitu mint), un ar summjoo

skaittju, kas fiks frekvenci (apgriezienu skaitu) noteikt laika

vienb. Pc darbbas principa izir centrbdzes, elektromagn-

tiskos, elektriskos, stroboskopiskos, hronometriskos, pneimatiskos,
hidrauliskos un cita veida tahometrus. Tie var bt stacionrie un

prvietojamie. Tahometrs sastv no trim galvenajiem mezgliem:

devja, prvada un rdtja.
Stacionro tahometru pievieno klovrpstai vai bremzanas
stenda vrpstai un piedzen ar zobrata prvadu, elastgiem savie-

nojumiem, lokanm trosm un citiem prvadiem. Motoru izmi-

nan visbiek lieto centrbdzes vai elektrisko tahometru.
Centrbdzes tahometr izmanto rotjoa atsvara vai masva gre-

dzena centrbdzes spku, kas caur prvadu iedarbojas uz rdtju.

Centrbdzes tahometrs ir vienkrs bet
un izturgs, nepietie-
kos stabilittes trkuma d to aizstj ar elek-
un
precizittes
trisko.

Elektrisk tahometr 4 ldzstrvas vai

devju (14.2. att.)

maistrvas dinamomanu pievieno izminm motora vrpstai.

Par grieans frekvences rdtju izmanto voltmetru vai frekven-

ces mrtju ar skalu, kas graduta grieans frekvences vienbs.

Elektrisk tahometr priekrocbas: augsta mranas precizitte,

vienkrba, distances mrana un reistrana uz oscilogrfa
lentes distances. Ldzstrvas tahometr izmanto
no
elektriskaj
izminm motora eneratoru / (14.4. att.), ko iesldz tahometr

elektriskaj d ar sldzi 3. Motora klovrpstas leisko trumu

reistr miliamprmetrs 6 vai oscilogrfs 7. Miliamprmetra skala

graduta frekvences iedas. eneratora ierosmes tinums 2 darb

ar tahometru saem strvu caur potenciometru 9 no akumulatoru

baterijas 10. Strvas spriegumu kontrol ar voltmetru 4. Konden-

sators 8 un drosele 5 strd k filtri, kas novr pulscijas.

334
 14.4. att. Ldzstrvas elektriskais tahometrs:

/
enerators; 2 ierosmes tinums: 3
sldzis; 4

voltmetrs: 5
dro-

sele; 6
miliampermetrs; 7
oscilogrfs; 8
kondensatori; 9

potencio-
metrs; 10
akumulatoru baterija; //
relejregulators.

Izminjumos lieto ari maistrvas elektrisko tahometru, ja

motoram ldzstrvas eneratora viet ir maistrvas enerators.

Tad eneratora rotoru savieno ar izminm motora klovrpstu.
Magntisk un induktv tahometr darbbas pamat ir rot-

jo magntisk lauka iedarbba uz nemagntisko cilindru, ko

novieto magntisk lauka darbbas sfr. Stroboskopiskam taho-

metram izmanto stroboskopisko efektu. Summjoos skaittjus

pc darbbas principa iedala mehniskajos, elektromehniskajos
un elektroniskajos.

14.2.8. Atgzu sastva 2.11.2.) analze. Atgzu dmai-

(sk.
nba raksturo sadedzes procesa (sk. 2.5.) pilngumu. No dmai-

nbas ir atkargs atgzu toksiskums, t dj dmainbas noteikanai

ir liela nozme motora izminjumos. Dmainbas mrtja dar-

bbas pamat ir vai nu gaismas absorbcija atgzu stab (firmas

Hartridge pamiens), vai ar atgzu filtrcija (firmas Bosch un

padomju 14,3,-1). Gaismas absorbcijas tipa mrtj atgzs, kas

plst caur cauruli 11 (14.5. att.), pavjina gaismas plsmu no

spuldzes 4 uz selna fotoelementu 2. Jo lielks ir atgzu blvums,

jo vjka ir gaismas plsma, ko un uzrda galvanometrs.
saem
Dmoanas D nosaka
pakpi (%) pc formulas

D= (%), (14.9)

kur Io

galvanometra rdjums (mA),kad caurul ir trs gaiss;

/

galvanometra rdjums, kad caurul ir atgzs.

Dmainbas mrtjs apgdts ar specilu ierci aizsargstikla

attranai.

335
14.5. att. Dmainbas mrtjs:

/
galvanometrs; 2 fotoelements; 3
atgzu pievadcaurule; 4

5 7 akumulators; 8 enerators;
spuldze: voltmetrs; 6 reostats:

9 novadcaurule; // caurule.
ventilators; JO

14.2.9. Degvielas patria mrana. Motoru ekonomisko

para-
metru (sk. 3.5.) novrtanai dotaj rem jzina patrts deg-
vielas daudzums laika vienb.

izmanto mranas kur deg-

Visbiek degvielas masas ierci,
viela no tvertnes 7 (14.6. att.a) ar pateci caur elektromagntisko
krnu 1 ldz noteiktam lmenim piepilda mrtrauku 2, kas novie-

tots uz svariem. Sknis 5 cauruvadu 4 pievada degvielu mo-

pa

toram. Pirms tvertnes

eksperimenta degvielas padevi no prtrauc.
Svaru rdtjam nonkot ldz mranas skuma iedaai, auto-
mtiski iesldzas hronometrs. Tas izsldzas, kad svaru rdtjs
nonk ldz pieemts mranas beigu iedaai. Sldzis 3 un elek-

tromagntiskais krns nodroina mrtrauk nemaingu lmeni,

kad motors darbojas, bet degvielu nemra. Degvielas prpalikums
noplst pa notekcauruli 6.

Degvielas tilpuma mranas ierc (14.6. att. b) motora deg-

vielas patriu nosaka, iesldzot degvielas plsm specilu mr-

trauku 2 ar trsceu krnu 8. Krnam esot stvokl /, degviela

plst motor tiei no tvertnes 7. Krnam atrodoties stvokl 11,

degviela piepilda mrtrauku un vienlaicgi plst uz motoru. Deg-

336
vielas mranai atbilst krna stvoklis kad auto-
patria ///,
mtiski iesldzas ar hronometrs.

Degvielas patri stund (kg/h):

Gd =

(14.10)

degvielas patri sekund (g/s):

G
s
=

(14.10a)

degvielas patpatri (g/kW-h vai g/MJ):

(14.11)

vai

ge (14.11a)

kur Ag

degvielas patri eksperiment (g);

/

eksperimenta laiks (s);

N
motora efektv jauda (k\V).
e

14.6. att. Degvielas patria mrana

degvielas mranas metode; 6
degvielas tilpuma mranas metode;
a masas

/ elektromagntiskais krns; 2
mrtrauki; 3
sldzis; 4
cauruvads; 5
sk-
nis; 6 7 8 trscelu krns.

notekcaurule;
tvertnes;

337
 14.2.10. Gaisa patriu G (kg/h) visbiek nosaka ar
g gzu

skaittju:

3600 (V2 -V
Gg =
P l) (1.4.12)

kur V], V 2 skaittja rdjums pirms eksperi-

gzu un pc
3
menta (m );
3
,p
gaisa blvums; p~1,29 (kg/m );
t
eksperimenta laiks (s).

Aprinto gaisa izmanto koeficienta

patriu gaisa pruma
[formula (2.41a)] atraanai.

14.2.11. Automatizto izminanas iekrtu plai izmanto

traktoru un automobiu motoru zintnisks ptniecbas

rpncu un
instittu laboratorijs, lai veiktu darbietilpgus tipveida izmi-
iekrta ko
njumus pc noteikts programmas. da (14.7. att.),
izstrdjis Gorkijas konstruanas un tehnoloiskais institts

(rnKTH), automtiski iedarbina prbaudmo motoru, slogo,

izsldz, dzes un atkal iedarbina, atkrtojot ciklus, kas paredzti
lekrta iztur slodzi diapazon 0... 500 N-m, klo-
programm.
-1
vrpstas grieans frekvenci 50 ...
5000 min . Pavisam ir 9 izm-

inanas remi, kuru ilgums 0...90 min. lekrta automtiski

14.7. att. Automatizts izminanas iekrtas blokshma:

/
iekdedzes motors: 2
bremzanas iekrta; 3

tahoenerators; 4 slodzes

reistrators; 5

mlies koordintu iestdtji; 6

tiristori; 7 elektromotors;
CA3A pretavrijas sistma; CAnR automtisks iedarbinanas sistma:
ry
pro-

Byn vadbas bloks: Bn baroanas bloks; Pn

grammanas ierce;
plsmas
relejs; BP
reistranas bloks; Bnp prveidotju bloks; ATI .. . AT6
reistr-
lielumu devji.
jamo

338
kontrol 15 remus, reistr 11 parametrus, motoru aizsarg no

avrijas un citiem bstamiem izminjumu traucjumiem. Nor-

mlos apstkos rezulttu kda neprsniedz 1%. lekrtu pie-

sldz 220 V, 50 Hz tklam, patrjot 500 W enerijas.

14.3. MOTORA RAKSTUROJUMS

14.3.1. Pamatrdtji. Motora tehniski ekonomisko

citu darbbas atkarb darba ko

un
rdtju izmaias no
rema,

pieem par neatkargo maingo lielumu jeb argumentu, attlo

grafiski un sauc motora raksturllknm.

par
Galvenie rdtji, kas raksturo motora efektivitti, ir efektv

jauda N (kW) [formula

e (14.13) un (14.14)]; griezes moments

M (N-m) [formula (14.15)]; degvielas patri stund Gd (kg/h)

[formula (14.10)]; sekund G (g/s) [formula
degvielas patri s

(14.10a)]; degvielas efektvais patpatri ge (g/kW-hvai g/MJ)

[formulas (14.11) un (14.11a)]; klovrpstas grieans frekvence
-1
n (min ) v. c. Sie lielumi ir savstarpji saistti:

N < 1413 >

-=mo-

W 4..>

Al =

(14.15)

kur
efektvais spiediens (MPa);
p e

V
cilindra darba tilpums (/);
n

i
cilindru skaits;

t

motora taktba;
P svaru mehnisma rdjums (kg);
-1
n

grieans frekvence (min ).

14.3.2. veidi. Motora raksturojumus iedala tri-
Raksturojumu
js grups. Ir regulanas raksturojumi, ekspluatatvo rdtju
raksturojumi un specilo ptjumu raksturojumi.
Regulanas raksturojums auj noteikt motora darbbas opti-
mlos rdtjus atkarb no apsteidzes lea, k ar baroanas

un citu sistmu noreguljuma. Karburatormotoram visbiek uz-

degmaisjuma sastva (sk. 2.5.4.), aizdedzes apsteidzes lea

em
un degmaisjuma uzsildanas regulanas raksturojumus, bet

dzemotoram

degvielas iesmidzinanas apsteidzes lea (sk.

2.7.1.), degvielas padeves (degmaisjuma sastva), degvielas
iesmidzinanas skuma spiediena v. c. regulanas raksturo-

jumus.
Ekspluatatvo rdtju raksturojumos ietilpst truma raksturo-

darb
jums, slogoanas raksturojums, raksturojums ar
regulatoru.

339
 Zintniskajiem ptjumiem uzem brvgaitas, detoncijas,
trokainbas, toksiskuma un citus specilos raksturojumus.
Raksturllku konstruanai izmanto datus, kas iegti, motoru

izminot ar bremzanas stendu (sk. 14.2.) attiecgos remos

un ar mranas pamieniem, kuri atbilst valsts standartam

TOCT
(piemram, TOCT 18508-73, 18509-73, TOCT 14846-69).
Motora izminanas procesa papildus galvenajiem radta-
jiem nosaka ar gaisa pruma (sk. 2.5.4.), pildjuma (sk. 2.3.4.),
lietderbas (sk. 3.5.) un citus koeficientus, k ar siltuma
uzem
bilanci (sk. 4.1.).
Motoru indicjot, nosaka indictos parametrus (p i; N it m) un

mehnisko zudumu (sk. 3. nod.) parametrus (pm, N

m
, i m ).

14.4. MOTORA REGULANAS RAKSTUROJUMS

14.4.1. Karburatormotora degmaisjuma sastva

regulanas raksturojums (14.8. att.) auj spriest, k motora

darbbas galvenos rdtjus

efektvo jaudu N , degvielas pat-

e

patriu ge gaisa pruma koeficientu

,
aun
atgzu temperatru
T ietekm
T

degmaisjuma sastvs, t. i., padots degvielas dau-

dzums: AV, T f(Ga ) vai AV, G d; ge; TT
ge; a; f(a). Raksturo-
=
=
T

juma datus izmanto karburatora galvens dozjos sistmas

(sk. 8.5.4.) pareizai regulanai.

14.8. att. Karburatormotora degmaisjuma regulanas rak-

sturojums.

340
 Uzemot raksturojumu, maina degvielas padevi, t. i., degmai-
karburator iklerus dadiem
sjuma sastvu, ievietojot ar caur-

pldes diametriem, iestatot karburatora regulanas adatu ati-

rgos stvokos vai mainot spiedienu pludikamer. Konstantu
ietur drosevrsta atvrumu klovrpstas grieans frekvenci
6,
aizdedzes apsteidzes lei dens eas
/i, 8, un
temperatru.
Nosaka, k mains efektv jauda N , degvielas patpatri ge ,
e

gaisa pruma koeficients a, atgzu temperatra T . T k klo-

r

vrpstas grieans frekvence un drosevrsta atvrums ir kon-

stanti, cilindr ieskt gaisa patri G mains neievrojami un

g

padots degvielas daudzums ietekm koeficientu

gaisa pruma
[formula (2.41a)].
Grafiski konstrut lkne a= /(G d ) ir viendsnu hiperbola.
Benzna degmaisjumam atkarb gaisa pruma koeficienta ir
no

divas uzliesmoanas robeas: 0,6), kad maisjums

augj (a =

vairs neuzliesmo, jo ir prk trekns, un

apakj (a=l,B), kad

maisjums ir prk liess. Sm degmaisjuma uzliesmoanas uzr-

dtajm robem atbilst degvielas patria G d divi lielumi atbil-

stoi nogrieiem OC un OD, kuri dotaj grieans frekvenc un

drosevrpstas atvrum nosaka karburatormotora darbbas dia-

pazonu.

Raksturojumu analiz. Motors maksimlo jaudu sasniedz pun-

kt B, t. i., tad, ja strd ar degmaisjumu, kura gaisa pruma

koeficients a= 0,8... 0,9. Jauda strauji samazins darb ar liesu

(a>l) degmaisjumu. Ja karburatormotoru noregul treknam

(a<l) degmaisjumam, jauda izmains ne tik intensvi.

Degvielas patpatri ge sasniedz minimumu punkt Ai, bet

pieaug uz abm pusm. Ja degvielas patri Gd atbilst uzlies-

moanas robem a
0,6 un a=l,B, tad patpatri tuvojas bez-

galbai.
levrojot, ka maksimlo jaudu motors sasniedz, ja gaisa p-
ruma koeficients a= 0,8...0,9, bet minimlo patpatriu, ja

1,05... 1,15, karburatora racionlo reguljumu mekl

cc=
starp
jaudas maksimumu un degvielas patpatria minimumu, t. i.,
zon no A ldz B. Ja motors paredzts darbam drosevrsta pilna
atvruma rem, tad karburatora reguljumu tuvina maksimls

jaudas zonai, bet rem tad deg-

ja pievrta drosevrsta

vielas miniml patpatria zonai.

14.4.2. Dzemotora degvielas padeves (degmaisjuma sastva)

regulanas raksturojums nepiecieams, lai noteiktu datus, pc
kuriem iestda augstspiediena ska degvielas padevi motora

darbbas dados remos. is raksturojums (14.9. att.) parda

sakarbu starp jaudas un ekonomiskuma rdtjiem atkarb no

degvielas padeves Gd degmaisjuma N ;

vai sastva a, t. i., e ge;
a= /(G d) un AV, G d; ge = f(a).
Motora
pilngkai analzei nosaka ar dmoanas pakpi [for-
mula (14.9)] D, darbbas cietbu x (sk. 2.6.2.), atgzu temperatru
un citus rdtjus.

341
14.9. att. Dzemotora degmaisjuma regulanas
raksturojums.

Uzemot raksturojumu, nostiprina augstspiediena ska doz-

joo iekrtu (sliedi, uzmavu) dados stvokos, t mainot deg-

vielas padevi, degmaisjuma sastvu; saglab konstantu
resp.,

klovrpstas grieans frekvenci, degvielas iesmidzinanas

ap-
steidzes optimlo lei, dens un eas temperatru; novro, k

mains efektv jauda, degvielas efektvais patpatri, dmai-

nba, gaisa pruma koeficients, darbbas cietba un atgzu tem-

peratra.
Ja motora klovrpsta nominlo trumu, tad deg-
grieas ar

vielas patria vrtba O-A atbilst visekonomiskkajam remam

(gemin); vrtba O-B

motora maksimlajai jaudai (Nemax );
vrtba O-C izsauc nepilngu sadedzi (motors dmo). Vienlaikus

paaugstins motora temperatra un darbbas cietba, pasliktins

ekonomiskums, cilindr pastiprinti veidojas piededi, iekoksjas
virzua gredzeni, pieaug berzes zudumi, kas veicina motora
pa-

stiprintu dilanu. Ttad degvielas maksimlo padevi iestda ne

augstku vrtbu O-C, dmoanas robeu.

par t. i., neprsniedzot
14.4.3. Aizdedzes apsteidzes lea regulanas raksturojums
parda jaudas un degvielas patria izmaiu atkarb no aizde-

dzes apsteidzes lea: N ; G ge =

/(8). Pc raksturojuma
e s ;

342
nosaka aizdedzes optimlo lei dotaj rem. Uzemot vairkus

raksturojumus dados slodzes un truma remos (14.10. att. c

un d), izseko optiml aizdedzes apsteidzes lea izmaiai atka-

rb no iem remiem.

14.10. att. Aizdedzes apsteidzes regulanas raksturojums:

a cikla galveno parametru izmaias; b darbbas rdtju izmaias;

efektv lenka gaisa pruma koefi-
c
jauda atkarb no apsteidzes un

d frekvences.
cienta;
apsteidzes lea izmaias atkarb no grieans

343
 Uzemot raksturojumu, maina aizdedzes apsteidzes lei 0,
bet konstantu ietur grieans frekvenci drose-
klovrpstas n,
k
vrsta atvrumu
p\ dens un eas temperatru. Nosaka, mai-

efektv jauda N G
ns , degvielas patri
e s
un patpatri ge.

frekvenci uztur bremz-

Konstantu klovrpstas grieans ar

anas stenda (sk. 14.2.4.) reostata paldzbu. Ja motors attsta

maksimlo efektvo jaudu un degvielas patpatri ir minimls,

tad dotaj rem sasniegts optimlais apsteidzes leis. lestdot

jebkuru citu apsteidzes lei, jauda samazins un degvielas pat-

patri palielins, jo pasliktins sadedzes process (sk. 2.6.) un
darbba ir atka-
darba cikla pamatrdtji (sk. 3. nod.). Motora
rga no cikla parametru izmaim, mainoties aizdedzes apsteidzes

leim (14.10. att. a).

ar pildjuma koeficients gaisa koeficients
Kaut r V un
paruma
indictais lietderbas koeficients ir atkargs
a nemains, m no

aizdedzes Ja aizdedze dotaj rem ir savlai-

apsteidzes lea.
cga (0 Opt), t. i., ja degmaisjuma lielk daa sadeg, kamr

virzulis ir AMP apkaim un apmram 18... 25 aiz AMP, tad

spiediens sasniedz pietiekami augstu vrtbu un pilngka ir

p z

siltuma izmantoana lietderg darb sasniedz maksimlo vr-

(m
tbu). Motoram strdjot ar optimlo aizdedzes apsteidzes lei
dotaj rem, iegst ar maksimlo efektvo jaudu. Bet, palielinot
vai samazinot aizdedzes apsteidzes lei, motora efektv jauda
toties degvielas patri G nemains, jo konstanti ir
samazins, s

koeficienti k ar grieans frekvence n. Degvielas patpa-

iv, a,

tri izmains apgriezti proporcionli efektvai jaudai un mini-

mumu sasniedz tad, kad jaudaiir maksiml vrtba.

Motora optimlais aizdedzes apsteidzes leis ir atkargs no

klovrpstas frekvences att. slodzes deg-

grieans (14.10. d), un

vielas oktnskaita. Palielinoties klovrpstas grieans frekven-

cei, ieregul agrku aizdedzi (sk. 12.7.4.), jo samazins degvielas

sadedzes norisei atvltais laiks.

Palielinoties slodzei, ieregul vlku aizdedzi, jo, atverot dro-

sevrstu, uzlabojas cilindra pildjums ar svaigo maisjumu un

palielins degmaisjuma sadedzes trums.

Mehniskais lietderbas koeficients tpat k maksimlo

r)m, ti,
vrtbu sasniedz pie optiml aizdedzes apsteidzes lea, bet

prjie parametri (piemram, a un Tv) ir konstanti vai mains

neievrojami.
Analizjot aizdedzes apsteidzes lea raksturojumu (14.10.
r
att. b), redzams, ka efektvs jaudas A un degvielas patpatria
c

ge maksimls vrtbas atbilst optimlajam apsteidzes leim

Oopt. Novirze no optiml aizdedzes apsteidzes lea ievrojami
pasliktina motora darbbas aizdedze
procesu. T, piemram, agr
novirza sadedzes beigu spiediena (sk. 2.8.3.) maksimlo vr-
p z

tbu pirms AMP saspiedes da. Tas izsauc detonciju

procesa

(sk. 2.6.4.), palielina saspiedes procesa beigu temperatru un

spiedienu, kas rada jaudas zudumus pretspiediena prvaranai.

344
Savukrt vls aizdedzes gadjum visintensvk sadedze notiek

da, palielint tilpum. Tas samazina sadedzes

izpletes procesa

beigu spiedienu un temperatru. Vla aizdedze samazina turpm-

ks izpletes koeficientu 6 (sk. 2.9.3.), palielina atgzu temperatru
un spiedienu, k rezultt samazins indigrammas lietdergais
laukums un efektvais darbs (sk. 3.1.).
14.4.4. lesmidzinanas apsteidzes lea regulanas rakstu-

rojums parda, k degvielas iesmidzinanas skums ietekm

dzemotora galvenos darbbas rdtjus. Pc m sakarbm re-

dzams, kad motors attsta vislielko efektvo jaudu, kad degvielas

patpatri ir vismazkais. No izvlas iesmidzinanas
ejienes
apsteidzes lea optimlo vrtbu.

lesmidzinanas apsteidzes regulanas raksturojuma uzem-

anas noteikumi un sakarbas ir ldzgas aizdedzes apsteidzes

lea raksturojumam (sk. 14.4.3.).

Uzemot raksturojumu, maina degvielas iesmidzinanas s-

kuma lei 6 ar specilu ierci (sk. 8.4.), kas iebvta degvielas

augstspiediena ska piedzi. Augstspiediena ska sliedi no-

stiprina noteikt stvokl, motora grieans frekvenci uztur ne-

maingu.
Izmainot degvielas iesmidzinanas apsteidzes lei, mains

sadedzes process, motora siltuma rems, ldz ar to ar efektv

jauda un degvielas patpatri. Motora degvielas patpatria

minimums atbilst efektvs jaudas maksimumam. Degvielas iesmi-

dzinanas apsteidzes optiml vrtba dzelim, tpat k karbu-

ratormotoram, ir atkarga no slodzes un klovrpstas grieans

frekvences (14.11. att.).

14.11. att. Iesmidzinanas apsteidzes regulanas raksturojums.

345
 14.5. TRUMA RAKSTUROJUMS

14.5.1. Karburatormotora truma raksturojums

parda sakarbu starp motora galvenajiem darba rdtjiem un

klovrpstas grieans frekvenci: N M; G; = f(n), k ar

e ; ge Tm;

Ti; r
; M;
v
N ; a=f{n).
m
Ir rjais un parcilais (dajais) truma

raksturojums. Motora klovrpstas vlamo grieans frekvenci

iegst, izmainot slodzi ar bremzanas stenda reostata paldzbu.

Grieans frekvenci maina robes no n ldz nb
m m max

(14.12. att.), motoram ir grieans truma ierobeotjs (sk.

ja
8.5.7.), bet no nmin ldz nN (lai iegtu raksturlknes prliekumu),
ja nav ierobeotja.
rjo truma raksturojumu drosevrsta piln atv-
uzem
k karbura-
rum, pie optiml aizdedzes apsteidzes lea un
ar

katr truma rem.

tora_ reguljuma
rjais (p 100%) truma raksturojums (14.12. att.) aptver
=

visus parcilos (p< 100%)_ raksturojumus, kas uzemti motora

darbbas dados remos. rjo raksturojumu biei sauc ar

par
motora darbbas roberaksturojumu, jo tas nosaka motora dina-

miskumu. truma raksturojum (14.11. att. c) motora darbbas

analzei izvlas das frekvences (14.1. tab.): nmi
grieans

minimlo, kur motors strd stabili piln slodz ar pilngi atvrtu

drosevrstu; Mm
kad efektvais griezes moments sasniedzis

maksimumu; n
kad iegts minimlais efektvais degvielas
g

patpatri; kad nominl jauda; kad

n
n

sasniegta n
N

sa-

sniegta maksiml efektv jauda; rtbmax

brvgaitas maksimlo

darb ar regulatoru,

jooanas.
nj

Analizjot truma raksturojumu, redzams, ka gandrz tiei

proporcionli klovrpstas grieans frekvencei, skot no mini-

mls, mains motora jauda. Turpinot palielint grieans frek-

venci, jaudas pieauguma intensitte ir mazka un grieans

frekvenc mn sasniedz maksimlo vrtbu. Ja grieans frekvence

lielka nN jauda regulatora ietekm strauji samazins un

par ,

visbeidzot kst vienda ar nulli.

Sdu efektvs izsauc indict

jaudas maiu spiediena p\,
mehnisko zudumu spiediena un vidj efektv spiediena
p m

14.1. tabula

Grieans frekvenu raksturgkas

vrtbas (min-1) (sk. 14.5.1.)

Vlotora

:iDs
"min

karburator- 300... 600 3000... 6000 0;4 0,6 1,05... 1,1

...
1,7... 2,0
motors

zelmotors 350... 700 1600... 4000 0,5... 0,7 1,05... 1,07 1,4... 1,6

346
 par metru
cikla

frekv ncei;

acindatodinmsko
grieans
no

atkarb

izmains
rdtju

ef ktvo izmaias.
un

par metru
raksturojmi: b

ekonmisko
-130 raksturojms: un

Motora truma
att.
rjais
14.12. izmaias;
347
 maias raksturs, kas savukrt ir atkargi no ni,
Pe =Pi p m T v

un a vrtbm.

Grieans frekvenc n3 vidjais indictais spiediens sasniedz

maksimlo vrtbu. Palielinoties grieans frekvencei, samazins

motora darba cikla ilgums, pildjuma koeficients un siltuma

r\ w

izmantoanas koeficients ja pieaug izpletes laik de-

g, procesa

daudzums. samazins indictais

gos degvielas Rezultt spie-
diens
pj.
Ja grieans frekvence kst mazka rc 3 tad, kaut ar
par ,

palielins motora darba cikla ilgums, spiediens pazemins, jo

p\
aizdedzes
lielki ir spiediena zudumi, palielins gzu noplde un

apsteidzes leis, kas, iestatts motoru grieans vidjai frekven-

cei, vairs neatbilst optimlajai vrtbai.

Grieans frekvence, kd spiediens sasniedz maksimumu,

pi
ir atkarga degmaisjuma kvalittes, motora sadales
no gzu
fzm, siltuma zudumu pakpes, darbmaisjuma uzliesmoanas

veida un intensittes, aizdedzes apsteidzes lea un citiem fak-

toriem.

Mehnisko zudumu spiediens pm palielins vienlaicgi ar mo-

tora klovrpstas grieans frekvenci, un tas ir atkargs no eas

kvalittes, motora siltuma rema, tehnisk stvoka, ekspluat-
apstkiem utt.
cijas
Grieans frekvenc M4mehnisko
zudumu spiediens ir viends
ar indicto spiedienu =
tpc =0. ir maksimli iesp-
pm Pi, p e

jam jeb motora jooanas grieans frekvence kuras vrtba

nj,

ir 1,7.,.2,0 reizes lielka nominlo (14.1. tab.).

par

Jooanas remu novro, ja motors pilngi atvrta drosevr-

sta gadjum strd brvgait, jo tad cilindros attstto indicto

jaudu patr tikai mehnisko zudumu prvaranai.

T k efektvais spiediens ir un p starpba, tad spie-
p e p\ m

diena vrtbu ietekm tie pai faktori, kas spiedienus un

pz p m .

Efektvais spiediens un efektv jauda izmains tiei proporcionli

Pi, bet apgriezti proporcionli vrtbai. Efektvo griezes mo-
p m

mentu M ietekm visi tie pai faktori, kas spiedienu Sakarbu

p e.

starp iem abiem lielumiem iegst, izmantojot formulas (4.14)

un (14.15):

M 9550 4
9550 pe , (14.16)
= =
=

n 30xn

ht
kur A =
konstants lielums dotajam motoram.
30t

Efektvais griezes moments M nav atkargs tikai no grieans

frekvences, to ietekm darba cikla Lkne M
prjie parametri.
iegst ekstremlo punktu, kad koeficientu reizinjums
TirivTm
sasniedz maksimlo vrtbu. Ja nominlaj rem strdjou
motoru turpina noslogot, griezes moments palielins, jo grieans
frekvence samazins straujk nek jauda. Tas auj motoram pr-

348
vart slaicgu prslodzi. Jo lielku vrtbu prslodzes rem

iegst moments, jo mazka ir klovrpstas grieans

griezes
frekvence, pie kdas tas sasniedz maksimlo vrtbu, jo efektvka
ir motora o novrt
piemroans spja prslodzei. spju pie-
mroans koeficients k, kas ir maksiml griezes momenta M
max

attiecba pret griezes momentu nominls jaudas rem M :

nom

(14.17)

Karburatormotoriem piemroans koeficients k= 1,1 ... 1,4.

Degvielas patri G atkargs no motora grieans frek-

d gan

vences, gan no pildjuma koeficienta. Tpc zem un vidj grie-

ans frekvenc degvielas patri palielins proporcionli, sa-

sniedz maksimlo vrtbu un sk samazinties, jo samazins

cilindra pildjums. Ja N =0, degvielas patri sasniedz galjo

e

vrtbu.

Degvielas efektvais patpatri ir atkargs no N un G&:

ge e

G
=
A ja N
e
=0, ge^OO.
ge
N e -

Grieans frekvence n degvielas patpatria minimum ir

g

mazka maksimls jaudas grieans frekvenci nN un lielka

par
maksiml momenta grieans frekvenci t.
par griezes n
M , i.,
M<ri <ttN, jo degvielas patpatri sasniedz minimlo vrtbu
g

gemin, ja koeficientu reizinjums sasniedz maksimumu.

tiTim
Motors dotaj rem strd visekonomiskk.

Karburatormotora parcilo trumu raksturojumu (14.13. att.)

nostdot drosevrstu dados atvruma stvokos, t.
uzem, i.,
slodz
droseljot ieplstoo degmaisjumu. Piln klovrpstas
grieans frekvences diapazons ir tds pats k rjam truma

raksturojumam. Slodzei samazinoties, is diapazons sasins, jo

pieaug iepldes sistmas hidraulisk pretestba, samazins pild-
jums ar svaigu degmaisjumu un palielins mehniskie zudumi.

Pieverot drosevrstu, jauda maksimlo vrtbu sasniedz mazk

frekvenc. Brvgaitas maksiml grieans frekvence

grieans
darb ar regulatoru var kt pat mazka par nominlo (rc n >
>ttbmax). Griezes momenta M izmaias parcilaj truma rakstu-

rojum ir straujkas nek pilngi atvrta drosevrsta gadjum,

kas liecina, ka moments labk piemrojas slodzei.
griezes
Jebkuram karburatormotoram ir tds drosevrsta stvoklis un

koeficienta vrtba, kas nodroina miniml

gaisa pruma a pat-
patria gemin sasnieganu. Visos prjos drosevrsta atvruma

un truma remu gadjumos degvielas patpatri ir lielks.

Pie tam, jo lielka grieans frekvence, jo lielka patpatria
starpba starp vrtbm ar lielko un mazko drosevrsta atv-

rumu. Minimlaj grieans truma rem degvielas patpatria

vrtbas dados drosevrsta stvokos maz atiras. Parcilos

349
14.13. att. Parcilais truma raksturojums motoram -53:

rjais raksturojums; 2. 3 un 4

parcilais raksturojums drosel
vrsta dadiem atvrumiem.

truma remos karburators liesku degmaisjumu.

sagatavo
Minimlo degvielas patriu motors sasniedz, ja efektv
gemin

jauda ir 75... 80% no nominls, jo tad gaisa pruma koeficien-

tam ir ekonomisk vrtba (sk. 2.5.3.).

14.5.2. Dzemotora truma raksturojums. Dzemotora truma

raksturojumu nosaka tdas paas sakarbas k karburatormoto-

ram (sk. 14.5.1.), bet lknm ir cits raksturs. Motora izmina-

nas laik konstantu uztur augstspiediena ska sliedes vai doza-

tora stvokli h, optimlo iesmidzinanas apsteidzes lei 6,

dzesanas idruma un eas temperatru. Atkargie maingie
lielumi ir tie pai, kas karburatormotoram (sk. 14.5.1.), un vl

350
bez tam degvielas padeve cikl grieans frek-
qc. Klovrpstas
venci diapazon no n ldz n iestda ar bremzanas iekrtu,
mm n

mainot motora slodzi.

Izir rjo un parcilo truma raksturojumu, kurus savukrt

iedala atsevis att.
grups (14.14. a).
Ja eksperimentanas laik iestda degvielas maksimlo pa-
devi, atbilstou regulanas raksturojumam (sk. 14.4.2.), dozatoru
nostiprina brd, kad sk darboties korektors, un katr truma

rem iestda iesmidzinanas apsteidzes optimlo lei, tad

iegst ekspluatcijas rjo truma raksturojumu.

Ja ietur degvielas padeves daudzumu, kas atbilst dmoanas
skumam katr grieans frekvenc, tad iegst dmoanas robe-

as truma
rjo raksturojumu.
Ja katr klovrpstas frekvenc palielina degvielas
grieans
padevi, sasniedzot maksimlo jaudu neatkargi no d-
iespjamo
moanas pakpes, tad uzemto raksturojumu sauc maksimls
par

jaudas rjo truma raksturojumu jeb roberaksturojumu.

Dmoanas robeas raksturojums norda dzemotora fors-
anas robeu. Motora jaudas tlka forsana, palielinot degvielas
padevi, ir neracionla un pat bstama, jo pasliktins sadedzes
rodas piedegumi uz virzugrupas detam, palielins mo-
process,

tora termisk noslodze, atmosfras piesrotba. Dmoanas zon

drkst darboties tikai slai-

dzemotors izmuma gadjumos un

cgi prslodzes laik. Ss raksturlknes attlo norisi, kuras likums

atkargs no degvielas un gaisa sajaukans kvalittes, pildjuma

koeficienta, mehnisko zudumu koeficienta, degvielas pabm
utt.

Dzemotors strd samr aur grieans frekvences diapa-

zon, tam ir mazka iepldes trakta hidraulisk pretestba, pla-
ks sadales fzu intensvk
diapazons un
pieaug mehniskie
zudumi atkarb no motora
grieans frekvences. Pieaugot grie-
ans frekvencei, palielins degvielas padeve cikl, jo samazins

degvielas noplde, k ar plunera aktvais gjiens. Palielinoties

cikla padevei, samazins gaisa pruma koeficients un uzlabojas

motora darba efektivitte.

Analizjot dzemotora darba efektivittes rdtju izmaiu

truma raksturlknes 14.15. seci-
pc rjs (14.14. un att.), var

nt, ka, klovrpstas grieans frekvencei palielinoties, dzemo-

tora efektv jauda izmains straujk nek karburatormotora

jauda. Tas izskaidrojams ar

pildjuma koeficienta un cikla pade-
k ar indict lietderbas koeficienta
ves qc, ar
ti palielinanos
(14.14. att. b). Atirb no karburatormotora dzemotors mak-

simlo jaudu sasniedz grieans frekvenc kuru ekspluatcijas

n,

apstkos nelieto. Sakar ar to dzemotoram nevar izmantot

grieans truma pilnu diapazonu.

Dzemotora efektvais griezes moments M un vidjais efekt-

vais spiediens izmains nedaudz, jo grieans

pe vienmrgi un

351
 /

izmains-

par metru

robeacdsinmk
ekonmisko
un

raksturojms.

eksnluatvi
izmaias; 3

par metru
raksturojms;
raksturojmi: cikla

robeas
truma
b

dmoans
veidi:
Dzemot ra 2

att. rakstuojm
14.14. raksturoj ms;

352
 14.15. att. Motora -238 rjais truma raksturojums.

frekvence neievrojami ietekm cikla galvenos parametrus. No-

stiprintas sliedes gadjum, samazinoties grieans frekvencei,

samazins degvielas padeve q un vienlaicgi palielins pildjuma
c

koeficients , kas izraisa gaisa pruma koeficienta cc palielin-

r) v

anos. Lai o trkumu novrstu, izmaina augstspiediena ska

sliedes stvokli (ko veic tikai ar roku, bet ne automtiski). Dze-
motoram saldzinjum karburatormotoru moments
ar griezes
sliktk slodzei (k= 1,05... 1,15). Lai slaicgi
piemrojas rjai
padevi prslodzes laik, skni vai regulatoru
palielintu degvielas
apgd ar korektoru (sk. 9.1.3. un
9.1.4.).
Dzemotoram degvielas patria =
f(n), G =

f(n) izmaia
ge s

ir mazk intensva nek karburatormotoram, jo cikla galvenie

nm) mains lni. Dzemotora lietderbas koefi-
parametri (r)j un

cienta Ti absolt vrtba ir lielka nek karburatormotoriem,

jo lielka ir indict un efektv jauda. Rezultt degvielas

353
 patpatri ir mazks.
Bez tam dzemotors mini-

mlo degvielas patpatri-

sasniedz griea-
u gemin

ns frekvenc, kad ir

mazk degvielas padeve

cikl. Dzemotoram rak-

sturgs strauj grieans

frekvences Tas
pieaugums.
labk pielgo motoru slo-

dzes maim, bet padara

jootnedroku.
Dzemotora parcilais
truma raksturojums
(14.16. att.) atiras no

karburatormotora parcil
raksturojuma (sk. 14.5.1.)
ar to, ka, pirmkrt, efek-

tvs jaudas maksiml

vrtba, mainot slodzi, pa-

liek nemaing grieans

frekvenc. Tas izskaidro-

jams ar to, ka dzemoto-

ram, grieans frekvencei

palielinoties, palielins
degvielas padeve pie attie-

cgi lielka pildjuma koe-

14.16. att. Dzemotora parcilais trumu

raksturojums. ficienta. Otrkrt, galvenais

parametrs, kas nosaka mo-

tora darba raksturu vrtbas, ir pildjuma koeficients.

rdtju un

Trekrt, dzemotoram atkarb no slodzes mains motora darba

parametru vrtbas, bet to maias raksturs paliek iepriekjais.

Ldz ar to motors, kas strd parcil truma raksurojuma rem,
slikti frekvences maiai, bet labi slodzei. Tas
piemrojas

pie-
rda, ka efektv jauda pieaug intensvi, bet moments
griezes

neievrojami. Lai uzlabotu dzemotora piemroanos straujai slo-

dzes maiai, palielina cilindra diametru, samazina grieans frek-

venci; ierko turbopti; degvielas padeves sistm uzstda visre-

mu regulatoru. Dzemotora dmainbas robea parcilaj rem

atbilst lielkai frekvencei nek darb ar pilnu slodzi.

grieans
Parcilos remos degvielas patpatri ir zemks un maz mai-

ns, mainoties grieans frekvencei. Tas norda, ka dzemotors

strd ekonomiskk nek karburatormotors.

14.6. SLODZES RAKSTUROJUMS

14.6.1. Karburatormotora slodzes raksturojums.

Ekspluatcijas apstkos darba laika lielko dau automobia

354
motors strd ar daji atvrtu drosevrstu (parcilaj rem).
ekonomisko dinamisko rdtju pilngkai novrtanai
Tpc un

nepiecieami motora atbilstoi raksturojumi drosevrsta dados

atvrumos.

Slodzes raksturojums atspoguo ekonomisko un dinamisko rd-

atkarb slodzes: G; f(Ne ). Pc slodzes rak-

tju maiu no ge
=

sturojuma galvenokrt nosaka motora darbbas ekonomiskumu.

Raksturojumu uzemot, maina drosevrsta atvrumu p. Attie-

cgi izmainot slodzi ar stenda reostatu, nemaingu saglab klo-

frekvenci
vrpstas grieans (n =
const), apsteidzes optimlo lei
(9 const), k
=
ar dzesjam idruma un eas temperatru
/ Eksperimenta laik ka mains
(/;dz =
const, c
=

const). novro,

galvenie atkargie lielumi: degvielas patri G, k ar spiediens

iepldes kolektor gaisa pruma koeficients cc v. c. Slodzes
pk,

raksturojumu motora ekspluatcijas apstkiem raksturgos

uzem
frekvences vairkos remos.
klovrpstas grieans
dads
Slodzes raksturojums, kas uzemts klovrpstas grie-
ans frekvencs (14.17. att. a), auj analizt degvielas ekono-

miskuma rdtju likumsakarbas atkarb no slodzes maias,

noteikt degvielas minimlo patpatriu, k ar konstatt ekono-

maizera darbbas skumu un jaudas maksimlo vrtbu dados

truma remos. Analizjot motora ekonomiskuma rdtju izmaiu

maing slodz, izmanto darba cikla parametrus m, un a

r)m

(14.17. att. b, c).

Degvielas patpatri ir atkargs no lietderbas koeficientiem

kas nosaka ar motora efektvo jaudu. Ar minimlo deg-

Ti, Tm,
vielas patpatriu motors strd rem, kad koeficientu m un

maksimlo vrtbu. No
T)m reizinjums sasniedz rema, slodzei

palielinoties vai samazinoties, degvielas patpatri palielins.

It sevii tas vrojams, samazinoties slodzei, jo tad reizinjuma
t. i., motora efektv jauda samazins oti strauji. Pilnas
TiT)m,
slodzes rem patpatri palielins ekonomaizera (sk. 8.5.5.)
darbbas rezultt. Jo vienmrgk strd ekonomaizers, jo lnk

Vecko karburatoru konstrukcij ekonomai-

pieaug patpatri.
bet
zers strauji palielina degvielas padevi, jaunajs karburatoru

konstrukcijs is trkums ir novrsts. Motoram strdjot brv-

r
gait (A =
o),visu jaudu patr mehnisko zudumu prvaranai
e

0), td degvielas patpatri kst nenosakms:

(Pi =
Pm', im
=

ir ekonomiski izdevg darb-

ge-*-00. Karburatormotoriem maza

bas zona, kur degvielas patpatri tuvs minimlajam. So tr-

kumu uzlabo, veicot degvielas iesmidzinanu, sagatavojot liesu

degmaisjumu (sk. 2.6.3.), k ar izmantojot citus pamienus.

14.6.2. Dzemotora slodzes raksturojums parda, k motora

slodze ietekm degvielas patriu G, =

f(Ne %JVe ); G, =
ge , ge
=
f(Pe, %Pe). Atirb no karburatormotora (sk. 14.6.1.) dze-
motoram slodzes raksturojumu uzem, t. i., slodzi maina, mainot

degvielas padevi ar dozatora (sliedes) paldzbu, grieans frek-

venci ieturot nemaingu.

355
 izmaitnrs&- iZn-
4

rdltlu
min";'

ekonmisua -20 0

-ci~kla3=n'
frekvnci
izmaias; l
3

ln

par metru 160

frekvnci
raksturojms. b

slodzes raksturojms;
"~
slodzes

Karbutom ra 130
JI

"
:

min
Ta

att. 9
l?

17.

14
7
Ufn-aluK)

356
14.18. att. Dzemotoru slodzes raksturojums:

dzemotora SM3-238 slodzes raksturojums; b cikla parametru izmaias;

a
c

darba rdtju izmaias.

Raksturojuma analiz izmantojam lknes (14.18. att. b un

c),
kas attlo cikla galveno parametru izmaiu atkarb no slodzes.

Dzemotoram pildjuma koeficients atirb no karburator-

v
r
motora slodzes vis diapazon mains neievrojami, tikai nedaudz

samazins vidjs un pilns slodzes remos.

Mehniskais lietderbas koeficients slodzei pieaugot,

T m, pa-
lielins vienmrgi mains vidjo lielo slodu
un maz un
rajon.
Dzemotor ir lielki mehniskie zudumi, tpc mehniskais liet-

derbas koeficients ir mazks nek karburatormotoram. No brv-

slodzes indictais lietderbas

gaitas prejot dajas rem, koe-
ficients dzemotoram saldzinjum ar karburatormotoru atka-
rp
rb no slodzes nemains strauji un sasniedz maksimumu vidj
slodz (karburatormotoram pie 70. ..75% no maksimls slodzes).
Slodzei minimuma ldz maksimumam, dzemotoram
pieaugot no

gaisa pruma koeficients nemitgi samazins un uzlabojas t

ekonomiskums.

Motora darbbas rdtju vrtbu atkarb

galveno izmaias
no slodzes analiz, izmantojot degvielas patria lknes. Deg-
vielas patri, slodzei palielinoties, dzemotoram palielins

357
vienmrgk nek karburatormotoram, jo vien un tai pa gaisa
ievada proporcionli lielku degvielas daudzumu.
daudzum
miniml vrtba dzemotoram
Degvielas patpatria gemin

ir mazka (sk. 3.5.3.) nek karburatormotoram, pie tam diapazon

no 25 ldz 100% noslodzei t vrtba maz atiras no jo
gemin,
lietderbas koeficientu reizinjums aj diapazon ir gandrz
T)ii m

mains ar degvielas patpatria vrtba

nemaings. Neievrojami
atkarb no truma rema. No raksturojuma analzes redzams,
ka dzemotoram degvielas ekonomiskums ir labks nek karbu-

ratormotoram. No t var secint, ka degmaisjuma kvalitatvam

regulanas pamienam (sk. 9.1.1.), kas raksturgs dzemotoram,

karburatormotora
ir ievrojama priekrocba saldzinjum ar

kvantitatvo regulanas pamienu.

Dzemotoru slodzes raksturojum (14.18. att. b un c) redzami

lku posmi un punkti. Posm AB, paaugstinoties degvielas pa-

devei un motora slodzei, samazins degvielas patpatri un

palielins mehniskie zudumi. Punkt B degvielas patpatria

vrtba ir minimla gemin- Palielinot degvielas padevi, motora

jauda ar palielins. Posm BC samr vienmrgi sk palielin-

ties ar degvielas patpatri. Punkts C norda dmoanas s-

kumu. Pieem, ka te motors sasniedz 100% noslodzi. Aiz dmo-

anas skuma robeas, kaut ar palielina degvielas padevi, jauda

pieaug neievrojami, bet strauji palielins degvielas patpatri.
Punkt D motora jauda sasniedz maksimlo vrtbu. Gaisa
p-
ruma koeficients a=-l.Turpinot palielint degvielas padevi posm
DEF, pasliktins sadedzes koeficients
process, jo gaisa pruma
a<l, jauda sk samazinties, bet degvielas patpatri turpina
augt. Td degvielas padevi un ldz ar to ar slodzi drkst palie-
lint tikai ldz punktam C
dmoanas skuma robeai. Slodzes

raksturojumu izmanto motora ekonomisko rdtju noteikanai

un saldzinanai. Analizjot raksturojumu, atklj motora darb-

bas degvielas padeves un degmaisjuma sagatavoanas

procesa,

aparatras trkumus. Ekspluatcijas apstkos slodzes raksturo-

jumu izmanto, lai prbaudtu un noregultu izremontto motoru

un degvielas aparatru. Raksturojuma uzemanas gait iegtos

datus izmanto jaunu motoru un
degvielas aparatras konstru-

anai.

14.6.3. Dzemotora truma un slodzes regulatorisko rakstu-

rojumu, kas uzemts motoram darb ar regulatoru, sauc ar par

regulatorisko raksturojumu (14.19. att.), un tas parda sakarbu

starp jaudu, griezes momentu, degvielas stundas un patpatriu,

k ar klovrpstas grieans frekvenci un citiem rdtjiem eks-
pluatcij pieemtajos reguljumos slodzes piln diapazon, s-

kot no brvgaitas ldz maksimlai jaudai. Atkarb no regulatora

sviras iestdjuma un atsperes spriegojuma var iegt pilngo un

dajo regulatorisko raksturojumu. Motoram ar vienrema

regu-
latoru tikai pilno raksturojumu, kas
uzem atspoguo grieans
maksimlo frekvences remu. Ja motoram ir visremu regulators,

358
tad t pilno un vairkus ekspluatcij biek lietotos
uzem par-
cilos raksturojumus. Atkarb no raksturlku izmantoanas

mra regulatorisko raksturojumu grafiku var konstrut motora

darbbas rdtjs k funkcija no grieans frekvences, efektvs

jaudas vai griezes momenta.

Pc regulatorisk raksturojuma (14.19. att.) Af; N ; G;

e g=
=
f(n) analiz motora darbbu dados grieans frekvences re-

mos un prslodz, kad motors strd truma raksturojuma rem.

Par galveno regulatorisk raksturojuma formu uzskata

M; f labi motora
(14.20. att.) n; G; ge = /(A e), jo taj atainojas
darbs regulatora darbbas zon un motora ekonomisko rdtju
atkarb noslodzes pakpes. Grieans frekvences
maia no lkne
raksturo motora dinamiskos
rdtjus atkarb noslodzes maias.
No raksturojuma aprina regulatora nevienmrguma pakpi 6
(%,):

n
~

6 = 2" b MOO%, (14.18)

rt
b +nr

-1
kur rb
grieans frekvence brvgait (min );
n

regulatora darbbas skuma grieans frekvence

r

-1
(min ).
Raksturojums (14.21. att.) AV, G; =/(Af c ) attlo motora
n; ge
dinamiku dads noslodzs, tpc biei to sauc motora vilces
par
analiz kop traktora vilces raksturojumu.
raksturojumu un ar

raksturojums atkarb grieans frekvences.

14.19. att. Regulatoriskais no

359
14.20. att. Regulatoriskais raksturojums atkarb no efektvs

jaudas.

Regulatorisk raksturojum (14.19. att.) saskatmi divi zari

AB BC. Regulatora AB teortiski

un zars ir taisne, praktiski

tuvu taisnei,kas pret abseisu asi veido lei. Attlumu uz abseisu

ass no teortisks taisnes punkta C ldz praktiskai taisnei punkt

A (miniml brvgaitas frekvence) sauc regulatora ieskrjienu
par

14.21. att. Regulatoriskais raksturojums atkarb no griezes

momenta.

360
Art. Msdienu regulatoriem ieskrjiena An mdz bt ldz 100 min -1
.

Prslodzes zars BD auj noteikt

1) griezes momenta piemrotbu, kuru raksturo griezes mo-

menta piemroans koeficients k = M /Mn0 m

dinamisko pa-
max

bu rdtjs, kas nosaka motora spju prvart pretestbas mo-

mentu, neiesldzot spkratam zemko prnesumu;

2) griezes momenta rezerves pakpi
M
Af ,
msx om
n
Iri
v.
=

; (14.19)
''Inom

3) grieans frekvences
samazinjuma koeficientu a\

imM, (14.20)
rtn

kas ir robes no 0,5 ldz 0,7;

4) griezes momenta lku raksturu.

Lai uzlabotu traktoru parka darba efektivitti, nepiecieams
palielint motora ekspluatcijas darba vidjo noslodzi. Man-
traktoru parka ragums liel mr atkargs no slodzes izmaias
rakstura.

14.7. MOTORA BRVGAITAS (BEZSLODZES)

RAKSTUROJUMS

Brvgait ir viens no
raksturgkajiem motora

darba remiem. Kaut ar tas nav racionli, tomr biei vien mo-

tors brvgait strd ldz

50% no kopj darba laika.

Tas sevii vrojams auto-

mobiiem un
traktoriem, ko

izmanto transporta darbos.

Brvgaitas rem ar dadu

grieans frekvenci motoru

darbina pirms spkrata iz-

kustinanas vietas;
no
pr-
nesumu prslganas laik

(it sevii mazlitras mo-

toros); motoru iesildot, ja

spkrats prvietojas inerces

ietekm v. c.

Brvgaitas raksturojumu
ir noteikt
uzemanas mris
motora minimlo un maksi-

mlo brvgaitas grieans

frekvenci, k ar ekonomis-

kumu. Motora brvgaitas rak- 14.22. att. Karburatormotora -130

sturojumu uzem, darbinot brvgaitas raksturojums.

361
motoru bez slodzes un palielinot grieans frekvenci no minimls
ldz brvgaitas maksimlajai. Grieans frekvenci karburatormo-

toram maina, iestdot drosevrsta vajadzgo atvrumu. Katram

truma remam ieregul minimlo drosevrsta atvrumu. Dze-
motora grieans frekvenci maina, iestdot vlamo degvielas dau-

dzumu, pie tam katra truma rem degvielas cikla padeve qc

ir

miniml. Brvgaitas raksturojums (14.22. att.) parda sakarbu

starp degvielas patriu, gaisa patriu, gaisa pruma koeficientu

un retinjumu iepldes caurul atkarb no grieans frekvences.

Raksturojumu uzemanas noteikumi. lestdot degvielas vai

degmaisjuma padeves aparatras stvokli, t. i., izmainot deg-

maisjuma kvantitti un kvalitti, maina klovrpstas grieans
frekvenci. Motoru nenoslogo (Ne =0, M =

0). Degvielas patpat-

ri tiecas bezgalb (ge-voo). Novro, k mains gaisa un deg-
vielas iesmi- vai
patri, gaisa pruma koeficients cc, aizdedzes
dzinanas apsteidzes leis 0, retinjums iepldes caurul pie
atkarb no grieans frekvences n.

Analizjot brvgaitas raksturojumu, izmanto motora darbbas

cikla parametru maias grafiku (14.12. att. b). Karburatormotora

indict lietderbas koeficienta maias raksturs brvgaitas rem

ir ldzgs tam, kds ir truma raksturojum (sk. 14.5.). Bet, t

k brvgait palielins atliku gzu daudzums, tas samazina koe-

ficienta vrtbu ldz minimlajai (r|i vrtba ir tuva kritiskajai).

Ti

Dzemotoram strdjot brvgait, pazemins temperatras rems,

palielins pildjuma koeficients , degmaisjums kst liesks,
r\ v

td lietderbas koeficienta vrtba samazins. Tas ietekm

Ti

gaisa pruma koeficientu cc, degvielas patriu un prjos eko-

nomiskos parametrus. Prbaudm motora brvgaitas raksturo-

jumu var uzskatt pozitvu, ja degvielas patri paaugstins

par
ldz frekvences palielinanos
vienmrgi ar
grieans un
preja
slodzes remu ir laidena un bez Ja lkn ir asi
uz
traucjumiem.
prliekumi, jregul karburatora brvgaitas un galven dozjo
sistma. legts lknes saldzina ar degmaisjuma sastva
regu-
lanas raksturojuma lknm (sk. Ja o lku raksturi ir
14.2.).
dadi, karburatormotoram regul karburatora brvgaitas sistmu

(sk. 8.5.4.), bet dzemotoram sviras atbalst-

regulatora rjs
skrvi (sk. 9.1.4.).

14.8. KARBURATORMOTORA DETONCIJAS

UN TOKSISKUMA RAKSTUROJUMS

Detoncijas raksturojums norda, ka darba rems

un citi faktori ietekm motora detoncijas tieksmi (sk. 2.6.4.),t. i.,

dod sakarbu starp motora darba rdtjiem un benzna minimlo

oktnskaitli (sk. 2.5.1.), pie kura motors strd tuvu detoncijas

362
skuma robeai. Degvielas oktnskaita vrtbu izvlas atkarb
motora frekvences slodzes, degmaisjuma sastva
no
grieans
un aizdedzes apsteidzes lenka: OS
f(n); OS =
f(a); OS =

=
/(nV x); 0S =
/(6). {OS
oktnskaitlis.)
m a

Raksturojumi iegti pilna drosevrsta atvrum (izemot

raksturojumu atkarb noslodzes); konstant grieans frekvenc

atkarb karbura-
(izemot raksturojumu no
grieans truma);
tora reguljum pilnai jaudai
(izemot raksturojumu pc deg-
maisjuma sastva) un optimlo aizdedzes apsteidzes lei (ize-
mot lkni pc apsteidzes lea).

No detoncijas raksturojuma nosaka degvielas oktnskaitli,

kas atbilst motora darba remam: lielka grieans frekvence,
jo
jo var lietot degvielu ar zemku oktnskaitli
un otrdi

jo
lielka slodze, treknks degmaisjums un lielks aizdedzes
ap-
steidzes leis, jo lielkam jbt degvielas oktnskaitlim. Uze-
mot detoncijas raksturojumu, jievro valsts standarts TOCT

10373-75, kas paredz divus detoncijas raksturojumu ptjumus

stenda un
cea apstkos.
Nosakot motora detonciju stenda apstkos, vispirms uzem
motora regulanas raksturojumu pc aizdedzes apsteidzes lea
slodz vairkos truma remos viendos intervlos
piln un no

minimls ldz nominlai grieans frekvencei. Ptjumu veic,

aizdedzes apsteidzes lea ne-
lietojot degvielu, kas pie optiml
rada detonciju. Eksperimenta gait konstru kontrolraksturllknl
P =
f(Q')
motora primro raksturlkni pc aizdedzes apsteidzes
lea ne mazk k etriem truma remiem. Pc tam
uzem

motora raksturojumu, lietojot dadus etalona deg-

detoncijas
maisjumus. Minjumus veic motora piln slodz no minimls

to palielinot ik 200... 300 min -1

ldz
grieans frekvences, pa

nominlajai. Katr truma rem iestta aizdedzes apsteidzes

lei, pie kura skas viegla detoncija. Raksturlku uzemanas
laik konstru derlikni @ =
f(n)
motora primrs detoncijas
kas k izmains aizdedzes apsteidzes lea
raksturojumu, parda,
vrtba, pie kuras skas viegla detoncija, mainoties grieans
frekvencei. No primro raksturlku datiem konstru starprakstu-
Pirmais tiem ir Af /(6) motora starpraksturojums
rojumu. no

=

aizdedzes apsteidzes lea vairkiem grieans trumiem.

pc ar

Uz lknm atzm jaudas samazinanos procentos. Izmainot

pri-
mrs raksturlknes koordintes, konstru rezultjoo aizdedzes

apsteidzes lea raksturlkni @ =

f(n). Bremzanas stenda svara

mehnisma rdtja vrtbas P viet atzm griezes momenta M

vrtbas. Konstru k maksiml griezes momenta vrtbu izmai-

t ar momentus nepilnas slodzes remos. Grafik

as, griezes
atzm aizdedzes apsteidzes automtu darbbu. Starpraksturojuma
grafika OS = f(@) ir detoncijas starpraksturllkne. Raksturojumu
konstruanu veic Uz rakstu-
pc primr raksturojuma datiem.
rojuma atzm aizdedzes apsteidzes automta darbbas zonu.

363
 Nobeigum konstru rezultjoo detoncijas raksturlkni, prkon-
strujot detoncijas starpraksturlkni OS =
f(n) (14.23. att.).
Raksturojum dota degvielas optiml oktnskaita lkne, k ar

lkne, kas parda oktnskaitus, kuri izraisa jaudas samazina-

nos un motora darbu ar aizdedzes apsteidzes lea automtu.

364
 PIELIKUMI

1. pielikums

Biek lietotie lielumi

un to mrvienbas

lerviieni :ma

Tehnisks sistmas un SI sistmas

Lielums
anzm- mrvienbu sakarba
lums
nosaukums

Masa m kg kilograms 1 kgf. s2/m =

9,8 kg

Spks P tons 1 kgf =

9,8 N

Spiediens p
Pa paskls 1 kgf/cm2=9,8-O* Pa
1 mm H20 =
9,8 Pa

Spka moments M N-m tonmetrs 1 kgt-m =

9,8 N-m

Darbs, enerija A J douls 1 kgf-m =

9,8 J

Jauda N W vats 1 ZS = 736 W =

0,736 kW

Siltuma daudzums J douls 1 cal =

4,19 J

1 3
patnj siltum- J/(kg-K) douls uz kcal/(kg-C)=4,19-10 J/(kg-K)
ietilpba c kilogramu
un kel-
vinu

Plaknes leis rad radins 1 (loka

(p grds) =n/180 rad;
1 apgr=2rt rad/s

Leiskais trums rad/s radians 1 apgr/s = 2n rad/s

0) sekund

1 -1
Grieans frekven- s- 1 ciklu skaits apgr/s=l s ;
ce n
sekund 1 apgr/min=l min -1

2
Spiediena pieau- MPa/ megapa- 1 kgf/cm -grds=0,098 MPa/
skls
guma temps uz

loka
(darbbas ciet-
ba) x grdu

365
 etrtaktu dzemotoru tehniskais raksturojums

Parametri .0.-21 A J1-37M H-50

Nominla Ne
jauda (kW), 18,4 29,4 36,8
N (ZS) 25 40 60
e

Klovrpstas nominl frek- 1800 1600 1600

grieans
-1
vence zin (min )
Cilindru skaits i un novietojums 2R* 4R 4R
Kompresijas pakpe e 16,5 16,0 16,0
Cilindra diametrs d (mm) 106 105 110
Virzua gjiens s (mm) 120 120 125

Virzua gjiena cilindra diametra 1,143

un 1,143 1,136
attiecba

Motora cilindru tilpums litra

jeb 2,07 4,15 4,75
3
V, (dm )
3
Litra jauda A7, (kW/dm 8,9 7,08 7,74
)
Virzua vidjais trums (m/s) .7,2 6,4
v va 6,7
Maksimlais griezes moments Af 211 245
ma *

(N-m)
Klovrpstas grieanas frekvence pie 1200 1000

maksiml griezes momenta nu

(min- 1)
Vidjais efektvais spiediens pie no- 0,532 0,581
minls jaudas p e
(MPa)
Degvielas minimlais patpatri 1258 252 ,265
ge
(g/kW-h),

ge (g/ZS-h) 190 185 195

Dzess sistma gaisa gaisa idruma
Kompresijas gredzenu skaits 3 3 3
Eas gredzenu skaits 2 pari 2 pari 2 pari
Atstarpe starp cilindru un virzuli 0,16... 0,20 0,18. ..0,22 0,14... 0,16
(mm)
Virzua gredzenu prluma sprauga 0,48 ...
0,8 0,3 ...
0,6 0,2 ...
0,63
(mm)

Pamatgultu skaits 3 5 5
Galvas diametrs (mm)
iepldes vrstam 44 44 48

izpldes vrstam 38 38 42

Iepldes vrsta atvrans pirms 16 16 10

AMP (grdos)
Izpldes vrsta atvrans pirms 40 40 66
ZMP (grdos)
Izpldes vrsta aizvrans AMP 16 .16 10
pc
(grdos)
Iepldes vrsta aizvrans ZMP 401 40
pc 46
(grdos)
Vrstu atstarpe neuzsildtam moto- 0,30 0,30 0,25***
ram (mm)

Degvielas padeves skuma leis (pc 24 ...

26 28 ... 30 17

meniska)

Degvielas iesmidzinanas spiediens 17,0 17,0 13,0

(MPa)

Eoanas sistmas tilpums (/) 7 11 12

Eas normlais spiediens (MPa) 0,25 ...

0,35 0,15... 0,35 0,20 ...
0,35
Zemkais pieaujamais eas spiediens 0,10 0,05 0,10
norml klovrpstas grieans
frekvenc (MPa)
Dzess sistmas tilpums (20
(/)
Dzess sistmas norml temperatra 70...95

(C)
*
R rind.
**
V burta V veid.
***
Uzsildtam motoram.
 2.
pielikums

U-240 CMfl-H CMU.-62 3M3-236 HM3-238HE HM3-240B

58,9 55,2 121,4 ,132,5 161,9 265

80 75 165 180 220 300
2200 1700 2100 2100 1700 1900

4R 4R 6V* 6V 8V 12V
16,0 17,0 15,0 16,5 16,5 16,5
110 120 130 130 130 130
1.25 140 115 140 140 140
1,136- 1,667 0,885 1,077 1,077 1,077

4,75 6,33 9,15 11,14 14,86 22,3

12,4 8,7 13,3 1U89 10,89 U,88

9,2 7,9 8,1 9,8 7k9 9,0
250 336 562 667 950 1200

1400 1450... 1650 1500 1100...1400 150O

0679 0,769 0,679

258 265 252 238 238 238

190 195 185 175 175 175

idruma idruma idruma
idruma' idruma idruma
3 3 3 3 3 a
2 pani 1 2 2 2
0,14... 0,16 0,16... 0,20 0,24 ...
0,26 0,19... 0,21 0,19... 0,21 0,19... 0,21

0,4... 0,8 0,3 ...

0,6 0,45 ...
0,65 0,45 ...
0,65 0,45 ...
0,65 0,45 ...
0,65

5 5 4 4 5 7

48 46 61 61 61
42 56 48 > 48 48
16 17 3 20 20 20

46 56 65 56 56
56

,18 )17 8 20 20 20

46 56 . 45 56 56 56

0,23*** . 0,40 0,48 0,50 0,25 0,30 0,25 0,30 0,30

...
... ...
0,25 ...

26 25... 27 26+2 38+' 38+' 191

0 5
17,5 13.0+ . 17,51 15.0+0'5 15,0f-'5 16.5+ 0-5

12 B1 20 24 35 ' 42

0,20 ...
0,30 0,25 ...
0,40 0,20 ...
0,40 0,40 ...
0,70 0,40 ...
0,70 0,40 ...
0,70
0,08 0,08 0.13' 0,30 0,30 0,30

20 26 48 32 65 78
80...95 80... 95 80... 97 75... 98 75... 98 95
75 ...

367
 etrtaktu karburatormotoru tehniskais
raksturojums

MeM3-968 BA3-2103
Parametri
i^/BA3-210:

Nominl jauda N (kW), 31,6 44,1 51,5

e

Ne (ZS) 43 60 70

Klovrpstas nominla grieanas frek- 4200 5600 5600

-1
vence rc n (min )

Cilindru skaits un novietojums 4V* 4R** 4R

Kompresijas pakpe e 7,2 8,8 8,8
Cilindra diametrs d (mm) 76 76 76

Virzuja (mm) 66 66 i 80
gjiens s

Virzu]a gjiena un cilindra diametra 0,868 0,868 1,053

attiecba
Motora cilindru tilpums jeb litra Vi 1,197 1,197 1,451
3
(dm )
3
Litra jauda Nt (k\V/dm ) 26,4 36,8 ' 35,5

Virzua trums fvid (m/s) 9,24 12,3 14,9

Maksimlais griezes moments M 73,5 93,2 108,9
max

(N-m)

Klovrpstas grieans frekvence pie 2700 3800 3400

maksiml griezes momenta hm

(min -1 )
Vidjais efektvais 0 76
spiediens pie no- 0,76 0,79 4

minls jaudas (MPa)

pe
Cilindru darba secba 1243 1342 1342

Degvielas minimlais patpatri 333 313 313

ge
(g/kW-h),

ge (g/ZS-h) 245 '230 230

Dzess sistma idruma idruma

gaisa
Dzess sistmas tilpums (/) 9,6 9,6
sistmas norml ldz 95 ldz 95
Dzess temperatra
CQ

Iepldes vrsts atveras pirms AMP 20 12 12

(grdos)
Iepldes vrsts aizveras ZMP 60 40 40
pc
(grdos)
Izpldes vrsts atveras pirms ZMP 60 42 42

(grdos)
Izpldes vrsts aizveras AMP 20 10 10
pc
(grdos)

Vrstu atstarpe neuzsildtam motoram 0,08... 0,10 Q,15 0,15

(mm)

EUoanas sistmas (0 3,4 38 38

tilpums
Aizdedzes sistmas prtraucja kon- 0,35 ...
0,45 0,40,03 0,4 0,03

taktu atstarpe (mm)

Atstarpe starp aizdedzes sveces elek- 0,7... 0,9 0,5 ...
0,6 0,5 ...
0,6

trodiem (mm)

*
V burta V veid.
**
R rind.

368
 3. pielikums

A3J1K-412 3M3-24 3M3-53 3M3-24-16 3HJI-130 3H/T-375

55,2 69,9/62,5 84,6 88,3 110,3 132,4'

75 95/85 115 120 150 180
5800 4 50O 3200 5400 3200 3200i

4R 4R 8V 6V 8V 8V

8,8 8,2/6,7 6,7 8,2 6*5 7,4

82 92 92 92 oa 108

70 92 80 62 95 95

0854 1 0,868 0674 0,950 0881

1,478 2,443 4,252 2,472 5,966 6,959

37,3' 28*6 19,6 35,7 18,5 100
13,5' 13,8 8,53 11,2 101 101

109,8 186/172 284,4 402,1 465,8

3800 2200 ...2400 2200 1700 1800

0,77 0,76 074 0,79 0,70 0,72

1342 1542 1542 1542-

1243
6378 -6378 -6378

306 340 313 326 320

225 250 230 235 235

idruma idruma idruma idruma idruma idruma

8,0 11,5 23 26 26
80... 100 85... 90 80...95 85... 90

30 12 ,24
31 it

64 83 8a
70 160

70 54 50 67 67

18 47 47
3Q 22

0,15 0,35 0,40 0,25 ...

0,30 0,25 ...
0,30 025 ...
0,30
...

5,2 6,0 8,0i 8,5 8,5

0,35 ...
0,45 0,35 ...
0,45 013i... 0,4 0,3... 0,4

0,8... 0,95 0,8... 0,9 0,8... 0,9 0.85... 1,0

LITERATRA

1. Blvis ]~ Gulbis V. Traktori un automobili. 2. izd.,

prstrd. R., Zvaigzne, 1970.

2. ABTOMo6HJibHbie iiHraTejiH /B. Af. ApxameAbCKUu,

Af. Af. Bbixepr, A. H. Bonoe h Ap.; noa pea. Af. C. XoeaKa.

M., MaiuHHOCTpoeHHe, 1977.

3. ABTOMOHJIbHbIe H /M. M. JleuuH,

TpaKTOpHbie
A. B. Kocrpoe, 0. Af. Mauikuh h noa
H. Af.

Jlenuna. 2-e H3,n., aon. M., Bucuian uiKOJia, 1976. H. 1 h 2.

4. Boatuhcku B. H. TeopHH, kohctpvkuhh h TpaK-

h
aBTOMo6HJibHbix ABHraejieft. M., CejibXo3H3,n,aT,
Topnbix

1962.

5. Koahuh A. M., eMudoe B. 77. PacneT aBTOMo6HJibHbix

h TpaKTopHbix ABiiraTcnefl. M., Bbicuiaa iiiKOJia, 1971.

6. Jluxaieg B. C. HcnbTaHHH TpaKTopo. 2-e H3a., nepepaS.

M., MauiHHocTpoeHHe, 1963.

7. PaKoe H. fJ. HcnbTamie

aHraTejieft BHj'TpeHHero cro-

paHHH. M., BbicuiaH uiKOJia, 1975.

SATURS

Priekvrds 3

Grmata biek lietotie apzmjumi 5

1. noda|a. Motora visprg uzbve un darbbas

principi 7

1.1. Motoru iedaljums, visprga uzbve un dar-

bbas pamatjdzieni 7

1.2. lekdedzes virzu|motoru darbbas cikli . . 11

2. noda|a. lekdedzes motora darbbas procesi 20

2.1. Teortiskais (termodinamiskais) cikls . . 20

2.2. stenais cikls 25

2.3. lepldes 27
process

2.4. Saspiedes process 40

2.5. Degvielas deganas reakcijas 44

....

2.6. Sadedzes process karburatormotor ...

53

2.7. Sadedzes dzemotor 63

process ....

2.8. Sadedzes raksturojoie parametri 70

procesu
2.9. Izpletes (izpleans) 75
process ....

2.10. Izpldes 79
process

2.11. Atgzu toksiskums un t samazinana . . 81

3. nodaa. Darba cikla pamatrdtji 89

....

3.1. Visprjie jdzieni 89

3.2. Indicetie pamatrdtji 91

3.3. Mehnisko zudumu 97

pamatrdtji ....

3.4. Efektvie pamatrdtji 97

3.5. Saldzinoie pamatrdtji 98

3.6. Motora galvenie konstruktvie un dinamiskie

parametri 102

4. noda | a. lekdedzes motora siltumtehniskais ap-

rins 107

4.1. Motora siltuma bilance 107

4.2. Motora siltumtehnisk aprina piemri . . 111

5. nodaa. Kloa-klaa mehnisms 121

....

mehnisma konstrukcija 121

5.1. Kloa-klaa ...

5.2. Kloa-klaa mehnisma kinemtika . . . 136

5.3. Kloa-klaa mehnisma dinamika . . 138

5.4. Kloa-klaa mehnisma galveno deta|u apr-

ins 152

371
 6. nodala. Motora ldzsvaroana 165

6.1. Ldzsvaroanas nepiecieamba ....

165

6.2. Spku ldzsvaroanas pamieni 166

....

6.3. Dadu motoru ldzsvaroana 169

6.4. Motora praktiska ldzsvaroana . . .

. 178

7. nodaa. Gzu sadales mehnisms . . . . 179

7.1. Uzdevums un
izveidojums 179

7.2. Galvens sastvdaas 183

7.3. Gzu sadales fazogramma (fazu diagramma)

un iepldes kanla laika lums . . . 191

7.4. Gzu sadales mehnism darbojoies spki 193

7.5. Sadales vrpstas izcia profilana . . . 195

7.6. Dekompresijas mehnisms 197

8. nodaa. Baroanas sistma 199

8.1. Baroanas sistmas principila shma . . 199

8.2. Degmaisjuma sagatavoanas pamienidze-

motor 202

8.3. Dzemotora sprausla 204

8.4. Degvielas augstspiediena sknis . . . . 211

8.5. Degmaisjuma sagatavoana karburatormo-

tora . . . . .
. . 226

8.6. Degvielas un gaisa pievadanas un attra-

nas ierces 235

9. nodaa. Motora regulanas iekrta . . 246

9.1. Regulatoru iedaljums un darbbas princips 246

9.2. Mehnisko visremu regulatoru konstrukcijas 251

10. nodala. Eoanas sistma 255

10.1. Eoanas sistmas pamatojums 255

....

10.2. Kombintas eoanas sistmas visprg uz-

bve un darbba 261

10.3. Eoanas sistmu patnbas 265

10.4. Eas sknis 269

10.5. Eas trtjs (filtrs, centrifga) ....

272

10.6. Eas radiators . 280

10.7. Kartera ventilcija 280

10.8. Eoanas sistmas kopana un traucjumu

novrana 281

11. nodaa. Dzess sistma 282

11.1. Dzess sistmas darbbas princips . . .

282

11.2. Radiators 285

11.3. idruma sknis . 289

11.4. Ventilators 290

12. nodala. Aizdedzes sistma 293

12.1. Aizdedzes sistmas uzdevums un

iedaljums 293

12.2. Darbmaisjuma aizdedzinanas . . 294

process

12.3. Baterijas aizdedzes sistmas darbbas prin-

295
cips
12.4. Kontaktu-tranzistoru aizdedzes sistma . . 301
 aizdedzes sistma 303
12.5. Bezkontaktu-tranzistoru

12.6. Magneto aizdedzes sistma 305

12.7. Aizdedzes sistmas galvens sastvdaas . 307

13. nodaa. ledarbinanas iekrta . . . 311

.

13.1. Motoru iedarbinanas nosacjumi . . 311

.

13.2. Motora iedarbinanas process . . . . 311

13.3. legrieanas iekrtas izvle 314

13.4. Elektriskais starteris 316

iekrta iekdedzes motoru 325

13.5. ledarbinanas ar

327
14. nodaa. Motora izminana un raksturojums

14.1. Motoru izminanas nepiecieamba un

veidi 327

14.2. Motoru izminanas iekrta un aparatra 328

14.3. Motora raksturojums . . 339

14.4. Motora raksturojums . . . 340

regulanas

14.5. truma raksturojums 346

14.6. Slodzes raksturojums 354

14.7. Motora brvgaitas (bezslodzes) raksturojums 361

14.8. Karburatormotora detoncijas un toksiskuma

362
raksturojums
Pielikumi 365

Literatra 370
Jlhhc Ejihbhc, Bh.ihhc Hhhc Ka*oKC,
KJieAHC, TyHapc MejirajC, O3OJIHHH,
JIyAHC rieKc, ryHTMC IloMMepc

TEOPH3 H PACHET TPAKTOPHHX

KOHCTPVKUHH.
H ABTOMOBHJIbHbIX HBHrATEJIEH

I". Menraja
rioa peaaKUHeft P.. Ka>KOKa h

,D,onymeHo MHHHCTepcTBOM Bbicuiero H cpeaHero cneuHajbHoro

o6pa3OBaHHH JlaTHftcKoil CCP b KanecTe yne6HHKa ajih cry,aeHTO

MexaHH3atiyH xo3ftcTa

/laTBHftCKOB ceabCKOXO3(IfIcTBeHHOA aKaAeMHH

3Baflr3He

PHra 1980

Ha jiatbiucKoM 3biKe
Jnis Vilnis Gulbis. Jnis Kaoks v. c.
Blvis.

TRAKTORU UN AUTOMOBIU

MOTORU KONSTRUKCIJA. TEORIJA

UN APRINS

I izdevums

zm. V. Redaktors /. Tupi. Mksi,

Vku Rudztis.
redaktors U. Gulbis. Tehn. redaktore B. Bried. Korek-
tore G. Rozenberea.

HB Jft 1275

11.03.80. 25.09.80.
Nodota salikanai Parakstta iespieanai
JT 17237. Formts 60 X90/16. Tipogr. paprs J* 1. Litera-

tras Augstspiedums. 23,5 uzsk. iespiedi..

garnitra.
eks. Pat. Nr. 548-81.
24.3 izdevn. 1. Metiens 2000

Cena 95 Izdevniecba Zvaigzne. 226013, Rg,

kap.
iel 105. Izdevn. Nr. 5373/T-50. lespiesta Lat-
Gorkija
vijas PSR Valsts izdevniecbu, poligrfijas un grmatu
lietu komitejas tipogrfij Ca, 226424,
tirdzniecbas
Rg-PDP. Blaumaa iel 38/40.