You are on page 1of 81

Avaliasaun Saude :

Entrevista Klinika no Exame fsiku

Hatoo husi
Joaquim GREGORIO DE CARVALHO, S.Kep., NERS

Escola Superior de Enfermagem


Faculdade Medicina e Cincia Da Sade
Universidade Nacional Timor Lorosae
Objetivu aprendizagem

Hatene & esplika konaba problema sira, nebe


pasiente hasoru/akontese ho lalais & loos,
Hatene konaba konseptu entrevista klinika &
initial assesment,
Fo asistensia ba pasiente tuir konseptu initial
assesment.
Intrudusaun
Esforsu hodi buka sinais nebe geral hodi
apoio ba definisaun diagnostiku,

Konfirmasaun ba resultadu entrevista


(interview).
Entrevista
ou
interview
Entrevista ou interview
Entrevista/interview hanesan parte ida husi komunikasaun
interpersonal,
Interview katak konversa nebe halo husi ema nain rua,
2 karakteristika husi interview :
interview ho objetivu espesifiku,
interview ho forma husu no hatan,

Interview hanesan tipu propiu husi komunikasaun


interpersonal nebe geralmente involve procesu husu no
hatan tuir objetivu entrevista nian.
Objetivu husi interview
Hetan data husi pasiente konaba problema saude
no problema enfermagem nian,
Kria relasaun nebe diak entre enfermeiro no
pasiente,
Partisipasaun pasiente nian hodi identifika
problema saude no problema enfermagem nebe
iha.
Tipu interview

Information-sharing interview,
Therapeutic interview.
Information-sharing interview
Procesu interview fokus liu ba dimensaun kontiudu
kuandu kompara ho dimensaun relasaun,
Informasaun konaka keixa pasiente nian, istoria moras
nian,
Exemplu :
Admission interview : hodi hetan data geral, identidade
pasiente nian,
History taking interview : hodi hetan informasaun
konaba istoria moras nian,
Therapeutic interview 1

Hodi hetan faktus, idea no kontiudu hodi dezenvolve saude


moras nian,
Ajuda hodi identifika problema nebe pasiente
hetan/hasoru,
Fo fatin ba pasiente hodi hatoo informasaun ruma konaba
ninia saude,
Therapeutic interview 2

Ho aprosimasaun direta ou indireta,


Direta : halo asesmentu, formula diagnostika, formula
intervensaun, implementa planu asuan sira no halo
avaliasaun,
Indireta : akonselamentu, suporta no fasilita hodi
resolve pasiente nia problema sira.
Fase interview
Fase preparasaun,
Fase implementasaun,
Fase terminasaun.
Teknika interview
Teknika verbal,
Teknika non verbal,
Teknika verbal

Teknika verbal mak hanesan forma pergunta


nebe Fechado no aberto
Halo validasaun ba resposta pasiente nian.
Teknika non verbal

Teknika non verbal hanesan forma pergunta


nebe enfermeiro sira rona ho ativu,
nonok/pausa no mantein kontaktu matan
durante entervista,
Initial assesment
Definisaun
Initial assesment katak ezame nebe halo ba
kliente/pasiente hahu husi ulun too ain (head to
toe examination),
Hanesan serie ezaminasaun nebe bele desenvolve
tuir desenvolvimentu kliente/pasiente
Objetivu Ezaminasaun
Nudar padraun bainhira halao asesmentu,
Hasae validade resultados husi ezame nian,
Redus estress & tauk ba kliente/pasiente,
Garante relasaun fiar ba malu entre
enfermeiru - kliente/pasiente inan/aman,
Aumenta disiponibilidade kliente/pasiente.
Preparasaun ba kliente/pasiente
Fo hatene objetivu asaun/ezame nian ba kliente/pasiente ou
inan/aman ho linguagem nebe fasil atu kompriende,
Fornese posisaun nebe seguru/ konfortavel ba
kliente/pasiente durante halao ezame,
Fo portunidade ba familia hodi hola parte bainhira halo
ezame bebe/labarik,
Aprosimasaun geral,, ezame parte nebe normal uluk,
sekuensia bele muda tuir nesecidade,
Fo tempu halimar, bainhira ezame ba labarik.
Preparasaun ba equipamentus

Prepara equipamentus nebe mak atu uza hodi halo


ezame (thermometeru, metelyn/pita, tensimeteru,
Eskutador, tongue spatel, etc),
Equipamentus halimar nian tuir idade ba labarik
K/P.
Hatudu komportamentu nebe
prontu

Koalia ho enfermeiru sira,


Iha kontatu matan,
Simu sasan nebe mak fo husi enfermeiru sira,
Bele hili posisaun tur, hamrik ou kous (labarik).
ANAMNESA

EZAME FISIKU
inspeksaun
PALPASAUN
PERKUSAUN
AUSKULTA

EZAME DIAGNOSTIKU

DIAGNOSA SERVISU NIAN

TRATAMENTU

AVALIASAUN

DIAGNOSTIKU FINAL

REVISAUN BA TRATAMENTU
Atitude profesional enfermeiru sira nian

Profesional : kompetensia, etika,


atitude, moral,
Fiar aan & la arogante,
Amigavel,
Fo atensaun & empatia.
Relasaun Enfermeiru - Kliente/pasiente

Personalidade,
Konfiansa : previlegios & responsabilidade,
Sigilo /Segredu,

Servisu hamutuk,

Pasiente hanesan individu,

Etika & leis.


Komunikasaun entre Enfermeiru -
Pasiente

Bidirecional,

Troka mensagens,

Fo atensaun & responde,


Sistematika ba Anamnesa

1. Data geral (Identidade) Pasiente,


2. Keixa prinsipal,
3. Istoria presente moras nian,
4. Istoria pasadu moras nian,
5. Istoria moras familia nian,
6. Istoria socioekonomia.
Data geral/Identidade pasiente nian
1. Naran ,
2. Sexo,
3. Idade/tinan,
4. Hela fatin,
5. Servisu,
6. Estado civil,
7. Religiaun,
8. Etniku.
Cont

1. Keixa prinsipal,
2. Istoria presente moras nian,
3. Istoria pasadu moras nian,
4. Istoria moras familia nian,
5. Istoria socioekonomia.
Cont
Exame fisiku,
Review ba sistemas (ROS),
Asesmento funsional.
1st survey
Airway,
Breathing,
Circulation,
Disability,
Exposure,
Fluid and folley catheter,
Gastric tube,
Heart monitor and hemodinamic observation.
2nd survey
1. Utiliza ka lae equipamentu suporta
2. Ezaminador hola posisaun husi parte loos pasiente
3. Metodu :
Inspeksaun : observa
Palpasaun : kaer/lamas
Perkusaun : dere
Auskulta : rona
dois ruma
Inspeksaun

Avalia :
Estatutu konsiensia,
Sentimentu ba moras,
Mudansas ba kulit : kor, kanek,
fuuk/fulun , massa, edema,
Defini kores ba sekreta.
Palpasaun
Avalia :
1. Superficial kulit & orgaun,
2. Baliza ba orgaun,
3. Konsistensia (elasticidade),
4. Moras/lae bainhira hanehan,
5. Movimentasaun ba orgaun.
Perkusaun

Avalia :
Densidade orgaun,
Massa ba orgaun,
Baliza ba orgaun,
Iha /lae interferensia ba orgaun.
Auskulta
Avalia :
1. Respirasaun (normal ou iha interferensias
ruma),
2. Kurasaun (normal ou iha interferensias ruma),
3. Bowel sound (normal ou iha interferensias
ruma).
Dois
Halitosis : dois nebe mai husi ibun
Dois Asetona : asidosie metabolika
Fetor Hepatikum : cheiro de mofo (apek) ba
moras aten
Urina : dois hanesan amonia
Isin lolon em geral

Antropometrika : aas & todan/peso,


Distribusaun & total gordura,
Muskulu & tesido konjuntivu,
Estrutura ruin,
Karakteristika kulit,
Proporsaun & simetria ba isin lolon,
Deformidade,
Maturidade seksual,
Atropia/hipertropia.
Atropia (senilis, paralise)
no hipertropia

Atropia Hipertropia
5 karakteristika adisionais

Posisaun & postura,


Estadu emosional,
Karakteristika koalia nian,
Konsiensia,
Alterasaun funsionais.
Antropometrika

Labarik : Peso/aas tuir ho idade


Adultu : peso normal & ideal
Utiliza : Tabela peso/aas
Formula : BMI & Z score
Formula : BMI & Z score

BMI Z score
Distribusaun & total gordura

Mane : muskular konsentra iha kabas


Feto : gordura konsentra iha kidan
Labarik : gordura ba bebe konsentra iha oin &
ekstremidade
Gordura abnormal : moon face & buffalo
hump ba Cussing syndrom
Moon face & Buffalo hump

Moon face Buffalo hump


Estrutura ruin

Interferensia estrutura geral :growth problem


(hormonal, nutrisional, genetika)
Interferensia lokal/parsial : fraktura
Skoliosis
Lordosis/kiposis nebe abnormal
Skoliosis no
Lordosis/kiposis nebe abnormal

Skoliosis Lordosis
Proporsaun & simetria isin lolon

Proporsaun ba adultu :
ranges : eixu ba isin (1:1) ho distansia
simfisis pubis ulun (tronku) hanesan ho
simfisis pubis rai (ekstremidade)
Labarik too idade tinan 10:
tronku : ekstremidade (1,7 : 1)
Simetria :
komparasaun entre parte loos ho karuk hanesan
Ezame ba estadu geral

1. Konsensia
a. kualitativu :
* komposmentis/konsientes
* apatis/indiferente
* somnolen /sono
* sopor/estupor
* koma/coma
b. Kuantitativu : GCS (Glasgow Coma
Scale)
Komposmentis/konsientes
Apatis/indiferente
Somnolen /sono
Sopor/estupor
Koma/coma
Avaliasaun GCS
Avaliasaun GCS
Avaliasaun GCS
2. Sentimentu ba moras
1. Moras kaman (influenza),

2. Moras natoon (tifoid),

3. Moras boot (Gastroenteritis


akuta),

4. Moras urgencia (DHF ho shock).


Resposta ba Moras
Resposta ba Moras
Resposta ba Moras

PAIN ASSESSMENT SCALE


Resposta ba Moras
Resposta ba Moras
Resposta ba Moras
3. Sinal vitais

1. Presaun arterial : .mmHg


2. Pulsu : X/minutu
3. Temperatura : C
4. Respirasaun : X/minutu
Presaun arterial
Maneira sukat indireta
Valor/resultadu:
Hipotensaun,
Normotensaun,
Hipertensaun.
Pulsu

Lokalizasaun : a. radialis, a.
Brachialis,
a. femuralis, a.poplitea, a.dorsalis
pedis, a.temporalis, a.carotis
Frekuensia : bradikardia, normal,
takikardia
Ritmu : reguler/ireguler
Amplitudo : fraku, forte
Respirasaun
Frekuensia : bradipnoe, normal,
takipnoe
Ritmu : reguler/ireguler
Tipu : torakal, torako abdominal
Amplitudo : fraku, forte
Cheiro respirasaun
Anormalidade : Kussmaul, Cyine stokes,
Biot
Temperatura
Normal,
Febril,
Hiperpireksia
(>41,3C),
Hipotermia (<35C).
Tipu febre

Kontinu : bei-beik
Itermiten : febre nebe tun sae no
depois normal fila fali
Remiten : febre nebe tun sae no
nunka normal fila fali
Relaps : febre nebe tun too normal no
depois sae fila fali iha loron hira
tuir mai
Kulit
Pigmentasaun
Sianose
Ikterisia
Palidu
Massa
Odema
Interferensia vaskular
Tumor
Kanek
turgor
Regiaun ba 2nd survey
Ulun
Matan
Tilun
Inus
Ibun & nehan
Kakorok
Thoraks (pulmaun & kurasaun)
Cont.
Abdomen
Genetalia
Ekstremidade
Ulun & kakorok
Matan : simetriku, sekreta, konjungtiva, ikterika,
movimentu ba matan, refleks, visus, hare
Tilun : simetriku, sekreta, inflamasaun, rona
Ibun & nehan : mukosa ibun kulit, nanal, faring, tonsil,
nehan
Kakorok : esternukleidomastoideu, glandula tiroide,
nodulus linfatiku, presaun veia jugular, posisaun trakea
Thoraks (pulmaun)
Inspeksaun : peito simetriku, desenvolvimentu
peito, usa muskular asesoria, kanek/ hemoragia,
nodulus/massa
Palpasaun: moras bainhira hanehan,
nodulus/massa, turgor kulit
Perkusaun: sonor/hipersonor (limiti pulmaun, iha
ou lae massa/liquidu iha kavidade torasika
Auskulta : vesikuler/bronkovesikuler
Thoraks (kurasaun)

Inspeksaun : IC mosu ou lae


Palpasaun : IC expandir ho forte ou lae
Perkusaun : eskuresa
Auskulta :S1 & S2 reguler ou ireguler, lian
adisional ruma
Abdomen
Inspeksaun : forma abdomen, nodulus/massa,
kanek/ hemoragia, edema
Palpasaun : moras bainhira hanehan,
nodulus/massa, turgor kulit
Perkusaun : timpano/hipertimpano
(anin/fluido/massa)
Auskulta : lian intestinu normal ou lae, frekuensia
Genitalia
Mane : limpeza geral, glandula penis,
orifisium uretra interna & ekstrena, pus,
hemoragia, skrotum nebe bubu

Feto : limpeza geral, labios minora &


mayora, orifisium uretra interna & ekstrena,
korimentu vaginal, pus, hemoragia
Ekstremidade
Simetriku
Forsa muskular
Movimentasaun artikulasaun
Nivel gradasaun muskulu
Sianose
Edema, massa, kanek/hemoragia
CRT
3rd Survey

Diagnostic examination
Cont
Analisa data
Formulasaun ba problema ou diagnostiku
enfermagem
Cont

Intervensaun enfermagem
Implementasaun enfermagem
Avaliasaun enfermagem
Bibliografica

Enfermagem mdico-cirrgica: livros didticos. Suzanne


C. Smeltzer, Brenda G. Bare. EGC. 2001. 979-448-534-9
Patofisiologia :Conceitos clnicos dos processos de
doena. Sylvia A. Price, Lorraine M. Wilson. EGC. 2005.
979-448-732-5
Planos de cuidados de enfermagem: orientaes para o
planeamento e documentao de assistncia ao paciente.
Marilynn E. Doenges, Mary F. Moorhouse, Alice C.
Geissler. 1996. 979-448-450-4
Enfermagem mdico-cirrgica:Um guia prtico. Pamela L.
Swearingen. EGC. 2000. 979-448- 496-2
The End

Obrigado barak

You might also like